PIELIKUMS PRIEKŠSĒDĒTĀJA SECINĀJUMIEM STABILITĀTES PAKTA REĢIONĀLO DISKUSIJU SANĀKSME
Zagrebā 2007.gada 10.maijā

REĢIONĀLĀS SADARBĪBAS PADMES (RSP) STATŪTI

IEVADS

1. Pēdējās desmitgades pozitīvie notikumi Dienvidaustrumeiropā (DAE) un vajadzība nosargāt Dienvidaustrumeiropas Stabilitātes pakta nozīmīgākos sasniegumus šajā reģionā izvirza prasību izveidot tam vairāk atbilstošu un paša reģiona vadītu sadarbības struktūru, arī turpmāk saņemot starptautiskās sabiedrības atbalstu.

2. Pamatojoties uz Stabilitātes pakta reģionālās diskusijas lēmumiem, kas tika pieņemti Belgradā (2006.gada maijā) un Bukarestē (2006.gada novembrī), Dienvidaustrumeiropas Sadarbības procesa (DAESP) galotņu tikšanās laikā un reģionālajā diskusijā Zagrebā (2007.gada maijā) tika pieņemts kopīgs lēmums pārveidot DAE Stabilitātes paktu par Reģionālās sadarbības padomi (RSP). Stabilitātes pakta reģionālo diskusiju pēdējai sanāksmei tūlīt sekos pirmā RSP sanāksme, kurai jānotiek ne vēlāk kā 2008.gada februārī.

RSP UZDEVUMI

3. RSP ir noteikti šādi uzdevumi: uzturēt mērķtiecīgu reģionālo sadarbību Dienvidaustrumeiropā, izmantojot paša reģiona pārvaldītu un vadītu struktūru; nodrošināt attiecīgu darba grupu un iniciatīvu politisko vadību un saņemt būtisku ieguldījumu no darba grupām un iniciatīvām, kas aktīvi darbojas konkrētās reģionālās sadarbības tematiskajās jomās; veicināt Eiropas un Eiroatlantisko integrāciju un sniegt norādījumus RSP Sekretariātam un ģenerālsekretāram.

4. Izmantojot Sekretariātu un darba grupas, RSP nodrošina DAESP darbības kapacitāti un funkcionē kā forums, panākot to starptautisko donorkopienu dalībnieku nepārtrauktu līdzdalību, kuras darbojas Dienvidaustrumeiropā.

SADARBĪBAS PRIORITĀRĀS JOMAS RSP IETVAROS

5. Sadarbības prioritārās jomas RSP ietvaros ir:

a) ekonomiskā un sociālā attīstība;

b) infrastruktūra;

c) tieslietas un iekšlietas;

d) sadarbība drošības jautājumos;

e) cilvēkresursu veidošana;

f) parlamentārā sadarbība kā vispārēja tēma.

6. Šo prioritāro jomu kontekstā svarīgi faktori būs dzimumu līdztiesības panākšana, sociālā saliedēšanās un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju iesaistīšana.

7. Ievērojot ģenerālsekretāra ieteikumu un DAESP galotņu tikšanās politiskās pamatnostādnes, RSP var pieņemt lēmumu mainīt šīs prioritārās jomas atkarībā no notikumiem reģionā.

RSP SANĀKSMJU FORMĀTS

8. RSP dalībnieki ir DAESP dalībvalstis, Apvienoto Nāciju Organizācijas Pagaidu pārvaldes misija Kosovā (UNMIK), kas pārstāv Kosovu saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju Nr.1244, Eiropas Savienība, ko pārstāv Troika jeb ES prezidējošā valsts, Eiropas Komisija un Padomes Sekretariāts, kā arī tās donorvalstis, starptautiskās organizācijas un starptautiskās finanšu institūcijas, kuras aktīvi un būtiski iesaistās Dienvid­austrumeiropas reģionālās sadarbības atbalstīšanā¹. Lūgumam kļūt par RSP dalībvalsti ir jāpievieno esošo dalībvalstu piekrišana.

9. RSP ikgadējā sanāksme tiek sasauk­ta tūlīt pēc DAESP galotņu tikšanās. Šo sanāksmi kopīgi vada ģenerālsekretārs un DAESP prezidējošās dalībvalsts (PD) ārlietu ministrs, kura valstī sanāksme notiek, un to sagatavo ģenerālsekretārs, saskaņojot ar PD. RSP ikgadējā sanāksme ir tikšanās augstākā ranga ierēdņu līmenī. Tā nodrošina stratēģisko koordināciju un reģionālās sadarbības procesu norisi, izskata un apstiprina ģenerālsekretāra gada ziņojumu par reģionālo sadarbību Dienvid­austrumeiropā, kā arī stratēģisko darba programmu nākamajam gadam. RSP ikgadējā sanāksmē, pamatojoties uz ģenerālsekretāra lūgumu un/vai iniciatīvu un RSP valdes locekļu piekrišanu, var piedalīties citas valstis, starptautiskās organizācijas un partneri viesa statusā.

10. RSP ikgadējo sanāksmju starplaikos RSP darbības vadību un uzraudzību nodrošina RSP valde. Valde akceptē ģenerālsekretāra gada ziņojumu un pieņem stratēģisko darba programmu nākamajam gadam, palīdz ģenerālsekretāram to izpildīt un izskata gada laikā sasniegto. Valdes locekļi ir tie RSP dalībnieki, kuri iemaksā līdzekļus RSP Sekretariāta budžetā, kā arī Eiropas Savienība, ko pārstāv Troika - ES prezidējošā valsts, Eiropas Komisija un Padomes Sekretariāts.² RSP valdes sēdes notiek ik gada ceturksni, un tās vada ģenerālsekretārs. RSP valdes sēdes sasauc un sagatavo ģenerālsekretārs, saskaņojot to ar DAESP PV. RSP valdes sēdēs piedalās RSP nacionālie koordinatori, kuri ir augstākā ranga ierēdņi katrā RSP dalībvalstī un kuru uzdevums ir saskaņot RSP svarīgos jautājumus ar attiecīgās valsts pārvaldi.

11. Valsts, kurā notiek sanāksme, sedz visus ar tās norisi saistītos izdevumus, ja vien nav nolemts citādi, bet, ja sanāksme tiek organizēta RSP Sekretariāta mītnes vietā, sanāksmes dalībvalstis pašas sedz savām delegācijām ar ceļu un uzturēšanos saistītos izdevumus.

12. RSP lēmumus pieņem uz konsensa pamata, kas nozīmē, ka pret lēmumu nav iebildumu.

RSP STRUKTŪRAS

13. Ģenerālsekretāram ir jābūt spēcīgam attiecīgā reģiona politiķim, kas spēj sadarboties ar donorvalstīm un starptautiskajām organizācijām un strādāt kopā ar reģiona valstu valdībām visaugstākajā līmenī; viņam nepieciešama sekmīga darba pieredze reģionālajā sadarbībā. Ģenerālsekretāra mandāts ietver šādus pienākumus:

a) veicināt un sekmēt RSP mērķu sasniegšanu, it īpaši stimulēt reģionālo sadarbību, vērot un koordinēt reģionālās sadarbības pasākumus un iniciatīvas DAE ietvaros, kā arī atbalstīt Eiropas un Eiroatlantisko integrāciju;

b) vadīt ik ceturksni notiekošās RSP valdes sēdes, kā arī kopā ar DAESP PD ārlietu ministru vadīt RSP ikgadējās sanāksmes;

c) vadīt RSP Sekretariātu, pildot izpildvaras funkcijas attiecībā uz personāla darbību, tostarp personāla pieņemšanu darbā un tā vadību;

d) uzturēt ciešus sadarbības kontaktus ar visiem RSP dalībniekiem un partneriem, it īpaši ar DAESP dalībvalstīm, kā arī ar attiecīgajām reģionālajām iniciatīvām un organizācijām;

e) ar Sekretariāta starpniecību sniegt atbalstu DAESP un tā prezidējošai dalībvalstij, tostarp sagatavojot sanāksmes un konferences;

f) piedalīties DAESP visu līmeņu sanāksmēs;

g) iesniegt RSP izskatīšanai un apstiprināšanai gada ziņojumu par reģionālo sadarbību DAE ietvaros un ikgadējo stratēģisko darba plānu;

h) iepazīstināt ar gada ziņojuma stratēģiskajiem aspektiem DAESP galotņu tikšanās dalībniekus, tādējādi piedaloties DAESP politisko pamatnostādņu izstrādē;

i) cieši sadarboties ar visām ES institūcijām un tās dalībvalstīm, lai veicinātu DAE integrēšanos Eiropas Savienībā un stimulētu reģionālās sadarbības pasākumus pilnvērtīgi papildināt ES integrācijas procesu;

j) cieši sadarboties ar citām starptautiskajām institūcijām un organizācijām, arī ar finanšu institūcijām un privāto sektoru, veicinot reģionālo sadarbību Dienvidaustrumeiropā, un atbalstīt pilsoniskās sabiedrības pārstāvju iesaistīšanos reģionālās sadarbības procesos;

k) nodrošināt RSP koncentrēšanos uz reģionālās sadarbības prioritārajām jomām;

l) atvieglot centienus nodrošināt līdzekļus RSP aizgādībā notiekošajiem reģionālās sadarbības pasākumiem.

14. Ģenerālsekretāra amata kandidātu nominēšana notiek šādā kārtībā:

a) katra DAESP dalībvalsts ne vēlāk kā sešas nedēļas pirms DAESP galotņu tikšanās var DAESP PD ieteikt vienu piemērotu kandidātu, ievērojot noteikumus, kas ietverti ģenerālsekretāra mandātā, un nekavējoties ar DAESP PD starpniecību konsultēties par šo kandidātu ar RSP valdes locekļiem un DAESP dalībvalstīm;

b) konsultēšanās beidzas trīs nedēļas pirms DAESP galotņu tikšanās;

c) DAESP Politisko direktoru komiteja ne vēlāk kā divas nedēļas pirms DAESP galotņu tikšanās sagatavo nominācijas priekšlikumu, ņemot vērā iepriekš minētās konsultācijas;

d) nominācijas priekšlikums tiek nodots RSP valdei apspriešanai un apstiprināšanai ikgadējā sanāksmē dienu pirms DAESP galotņu tikšanās;

e) pēc tam, kad priekšlikums ir apstiprināts RSP ikgadējā sanāksmē, vienu dienu pirms DAESP galotņu tikšanās DAESP dalībvalstu ārlietu ministri ieceļ ģenerālsekretāru;

f) iecelšanu apstiprina DAESP galotņu tikšanās laikā.

15. Ģenerālsekretāru ieceļ uz triju gadu termiņu ar iespēju pagarināt amata termiņu vēl uz diviem gadiem.

16. Ģenerālsekretāra mandātu var pārtraukt ar RSP valdes lēmumu, pamatojoties uz ģenerālsekretāra līguma nosacījumiem. Ģenerālsekretāra atlaišanas procedūru var sākt, ja to pieprasa vismaz divi RSP valdes locekļi, un atlaišanai ir vajadzīgs RSP valdes locekļu konsenss mīnus viena balss. Atlaišana stājas spēkā pēc tam, kad DAESP dalībvalstis ir izpildījušas savstarpēju rakstveida procedūru.

17. Ģenerālsekretāra rīcībnespējas vai atlaišanas gadījumā RSP valde var pieņemt RSP Sekretariāta darbības nodrošināšanai nepieciešamos lēmumus, ieskaitot lēmumu par ģenerālsekretāra vietas izpildītāja iecelšanu, kamēr nav pieņemts oficiāls lēmums par nākamo ģenerālsekretāru saskaņā ar šo Statūtu 14.pantu.

18. Ģenerālsekretārs sniedz pārskatu RSP valdei par RSP Sekretariātam atvēlēto budžeta līdzekļu izlietošanu. RSP Sekretariāta budžeta līdzekļu administrēšanas un finansiālās apsaimniekošanas procedūras, tostarp noteikumi par neatkarīgu auditu, ir izklāstīti atsevišķā dokumentā, pamatojoties uz RSP valdes vienošanos.

19. RSP Sekretariāts darbojas ģenerālsekretāra vadībā un atbalsta RSP, kā arī DAESP uzdevumu izpildi, piedaloties RSP ikgadējo sanāksmju un valdes sēžu, kā arī DAESP galotņu tikšanās un/vai ministru sanāksmju lēmumu sagatavošanā un izpildē. Sekretariāts nodrošina tehnisko, organizatorisko un analītisko atbalstu ģenerālsekretāram, RSP ikgadējai sanāksmei un valdei, kā arī, ja nepieciešams, - atbalstu DAESP ministru sanāksmju un galotņu tikšanās sagatavošanā. Sekretariāts nodrošina koordinācijas struktūru reģionālās sadarbības pasākumiem DAE ietvaros un darbojas kā šādu pasākumu informācijas un kontaktu centrs.

20. Sekretariāta darbiniekus, izņemot ģenerālsekretāru, pieņem darbā uz konkursa pamata, ņemot vērā vajadzīgo kvalifikāciju, tajā pašā laikā arī pienācīgi ievērojot darbinieku dzimuma un ģeogrāfisko līdzsvaru. Turklāt īpašu uzdevumu veikšanai ģenerālsekretārs var uz laiku pieņemt darbiniekus no citām struktūrām.

21.Konsultējoties ar RSP valdes locekļiem, ģenerālsekretārs no Sekretariāta augstākā ranga darbinieku vidus nosauc savu vietnieku, kurš vajadzības gadījumā rīkojas ģenerālsekretāra vārdā.

22. Sekretariāta mītne atrodas ..., un tā mītnes valsts piekrīt nodrošināt Sekretariātam vajadzīgo juridisko statusu.

23. Sakariem ar Eiropas un Eiroatlantiskajām institūcijām RSP Sekretariāts izveido Briseles biroju, kas nodrošina atbalstu DAESP, kā noteikts šo Statūtu 4.pantā.

24. RSP sanāksmju un Sekretariāta darba valoda ir angļu valoda.

RSP SAISTĪBA AR ATSEVIŠĶĀM DARBA GRUPĀM UN INICIATĪVĀM

25. Savu mērķu sasniegšanai konkrētās prioritārajās jomās RSP uzrauga un, ja nepieciešams, sniedz palīdzību attiecīgajām reģionālās sadarbības darba grupām un iniciatīvām DAE ietvaros. RSP jo īpaši palīdz darba grupām vai iniciatīvām gūt iespēju saņemt reģionālo un starptautisko politisko, tehnisko un finansiālo atbalstu, kas vajadzīgs to uzdevumu izpildei. Tiks nodibināti atbilstīgi RSP sakari ar atsevišķām pastāvošajām un veidojamām darba grupām vai iniciatīvām, lai nodrošinātu, ka šo grupu vai iniciatīvu centieni viens otru pastiprina un tiek novērsta nevajadzīga dublēšana.

_________________________

¹ Pamatojoties uz šiem kritērijiem, Stabilitātes pakta partneri, kuri aktīvi un būtiski iesaistās DAE reģionālās sadarbības atbalstīšanā, tiek lūgti līdz 2007.gada 15.novembrim darīt zināmu Stabilitātes pakta Īpašajam koordinatoram savu ieinteresētību kļūt par RSP dalībnieku. Īpašais koordinators pēc konsultēšanās ar ģenerālsekretāru priekšlikumu par nākamo RSP dalībnieku sastāvu iesniegs apstiprināšanai pēdējā Reģionālo diskusiju sanāksmē 2008.gada februārī.

² Lai kļūtu par RSP valdes locekli, minimālā iemaksa RSP Sekretariāta budžetā ir 50 000 eiro. DAESP dalībvalstu un UNMIK/Kosovas iemaksas regulē atsevišķs