Latvijas Republikas valdības un Francijas Republikas valdības nolīgums jūrniecības jomā

Latvijas Republikas valdība un Francijas Republikas valdība (turpmāk - Līgumslēdzējas Puses),

vēloties nodrošināt harmonisku starptautiskās jūras kuģošanas attīstību un sadarbības attīstību starp Latviju un Franciju, kas balstītos uz savstarpējām interesēm un starptautiskās tirdzniecības kuģošanas brīvību,

vienojas par sekojošo:

1. pants

Šajā Nolīgumā:

1. Termins "Līgumslēdzējas Puses kuģis" nozīmē jebkuru kuģi, kas reģistrēts vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses kuģu reģistrā vai citā atbilstošā oficiālā sarakstā un kuģo zem šīs valsts karoga saskaņā ar tās likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī jebkuru kuģi, kas kuģo zem citas valsts karoga un kuru atbilstoši savas valsts likumiem un citiem normatīvajiem aktiem ir nofraktējusi vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses fiziska vai juridiska persona.

Tomēr šis termins neietver:

a) kara kuģus un citus valsts kuģus, kas tiek izmantoti nekomerciālos nolūkos;

b) zvejas kuģus;

c) kuģus, kas paredzēti ostas apkalpošanai, t.i., loču kuģus un velkoņus, kā arī glābšanai un palīdzības sniegšanai uz jūras paredzētos kuģus;

d) tirdzniecības kuģus, kas transportē toksiskos atkritumus.

2. Termins "apkalpes loceklis" nozīmē kapteini un jebkuru personu, kas ir nodarbināta uz Līgumslēdzējas Puses kuģa sakarā ar tā ekspluatāciju vai apkalpošanu un ir iekļauta kuģa rullī, kā arī personālu, kas ierakstīts kuģa ruļļa pielikumā un kura uzdevums ir ekspluatēt vai apkalpot kuģi saskaņā ar starptautiskajām konvencijām, kas ir saistošas abām Līgumslēdzējām Pusēm.

3. Termins "kompetentās iestādes" attiecībā uz Latvijas Republiku nozīmē Latvijas Republikas Satiksmes ministriju vai tās pilnvarotu personu vai organizāciju, attiecībā uz Francijas Republiku - Francijas Republikas Jūras transporta ministriju vai tās pilnvarotu personu vai organizāciju.

4. Termins "Līgumslēdzējas Puses jūras kuģošanas uzņēmums" nozīmē jebkuru jūras kuģošanas uzņēmumu, tā filiāles vai pārstāvniecības, kas dibinātas Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā saskaņā ar šīs valsts nacionālajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

2. pants

Šis Nolīgums attiecas uz starptautisko jūras kuģošanu starp Latvijas Republikas teritoriju un Francijas Republikas teritoriju, ievērojot šā Nolīguma 1. panta 1. punktā paredzētos izņēmumus.

Šis Nolīgums, ievērojot savstarpīguma principus, piemērojams arī upe-jūra kuģošanai.

Tomēr šā Nolīguma noteikumi neattiecas ne uz piekrastes kuģošanu, ne uz darbībām, ko katra Līgumslēdzēja Puse atbilstoši tās likumiem un citiem normatīvajiem aktiem paredz tikai savas valsts karoga kuģiem. Ja vienas Līgumslēdzējas Puses kuģi brauc uz otras Līgumslēdzējas Puses ost u , lai izkrautu preces un nogādātu pasažierus no ārvalstīm, vai arī, lai iekrautu preces un uzņemtu pasažierus, kas dodas uz ārvalstīm, tad tā netiek uzskatīta par piekrastes kuģošanu.

3. pants

1. Līgumslēdzējas Puses vienojas:

a) veicināt Latvijas un Francijas kuģu piedalīšanos jūras pārvadājumos starp abām valstīm un nelikt šķēršļus tam, ka vienas Līgumslēdzējas Puses valsts karoga kuģi pārvadā preces un pasažierus starp otras Līgumslēdzējas Puses un citu valstu ostām;

b) sadarboties, lai likvidētu šķēršļus, kas kavē kuģošanas attīstību starp abām valstīm un ar kuģošanu saistītās aktivitātes.

2. Šā Nolīguma noteikumi neierobežo citu valstu kuģu tiesības piedalīties jūras pārvadājumos starp abu Līgumslēdzēju Pušu ostām, tirdzniecības konkurencē ievērojot lojalitātes principus.

4. pants

Katra Līgumslēdzēja Puse savās ostās, kas atvērtas starptautiskajai kuģošanai, uz savstarpēja izdevīguma pamata nodrošina otras Līgumslēdzējas Puses kuģiem tādu pašu attieksmi kā saviem kuģiem attiecībā uz piekļūšanu ostām, ostu nodevu iekasēšanu, ostu un to pakalpojumu izmantošanu kuģošanai un no tās izrietošajām tirdzniecības operācijām, kas paredzētas kuģiem un to apkalpēm, pasažieriem un precēm. It īpaši tas attiecas uz tauvošanās vietu nodrošināšanu pie kuģu piestātnēm un iekraušanas un izkraušanas iekārtām.

5. pants

1. Ja vienas Līgumslēdzējas Puses kuģis nogrimst vai avarē otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritoriālajā jūrā vai tai pieguļošajā zonā, otras Līgumslēdzējas Puses kompetentās iestādes:

a) sniedz informāciju par notikušo kuģa karoga valsts diplomātiskajam pārstāvim vai konsulārajai amatpersonai, lai tie varētu izpildīt savus pienākumus;

b) sniedz pasažieriem, apkalpes locekļiem, kuģim un kravai tādu pašu aizsardzību un palīdzību kā savas valsts karoga kuģim.

2. Glābšanas operācijas un to organizēšana notiek atbilstoši katras Līgumslēdzējas Puses nacionālajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem un Francijas Republikā saskaņā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas 1979. gada Starptautisko konvenciju par meklēšanu un glābšanu uz jūras.

6. pants

Katra Līgumslēdzēja Puse atzīst otras Līgumslēdzējas Puses kuģu valstisko piederību, kas norādīta kuģa dokumentos, kuri atrodas uz kuģa un kurus izsniegušas vai atzīst otras Līgumslēdzējas Puses kompetentās iestādes atbilstoši savas valsts likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

7. pants

Ja katras Līgumslēdzējas Puses kuģiem ir tilpības apliecība, kas izsniegta atbilstoši 1969. gada Starptautiskajai konvencijai par kuģu tilpības mērīšanu vai spēkā esošajām tiesību normām, tad tie ir atbrīvoti no pārmērīšanas otras Līgumslēdzējas Puses ostās. Ja kāda no Līgumslēdzējām Pusēm maina kuģu tilpības noteikšanas sistēmu, tad tai par to ir jāinformē otra Līgumslēdzēja Puse, lai tā varētu noteikt līdzvērtīgus noteikumus.

8. pants

Katra Līgumslēdzēja Puse atzīst jūrnieka identitātes dokumentus, kurus izsniegusi otras Līgumslēdzējas Puses kompetentā iestāde. Šie dokumenti ir:

a) Latvijas Republikā - "Jūrnieka grāmatiņa";

b) Francijas Republikā - "Jūrnieka profesionālā apliecība" ("le livret professionel maritime").

9. pants

Apkalpes locekļiem, kuriem ir šā Nolīguma 8. pantā minētie jūrnieka identitātes dokumenti un kuri ir iekļauti kuģa rullī vai šā Nolīguma 1. panta 2. punktā minētajā kuģa ruļļa pielikumā, kā arī sarakstā, kas ir iesniegts attiecīgajām varas iestādēm, ir atļauts kuģa uzturēšanās laikā otras Līgumslēdzējas Puses ostā bez vīzas nokāpt krastā un uzturēties šīs valsts teritorijā.

Apkalpes locekļiem, nokāpjot krastā un atgriežoties uz kuģa, jāievēro noteiktās kontroles prasības.

10. pants

1. Apkalpes locekļiem ir tiesības pārvietoties otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, lai atgrieztos savā darba vietā uz kuģa, kas atrodas kādā šīs Līgumslēdzējas Puses ostā vai lai atgrieztos savā valstī, ar noteikumu, ka viņiem ir šā Nolīguma 8. pantā minētie jūrnieka identitātes dokumenti, vīza, kas izsniegta saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses valsts likumiem, caur kuras teritoriju apkalpes locekļi dodas tranzītā, un norīkojums uzkāpt uz kuģa vai nokāpt no tā.

2. Ja kāds apkalpes loceklis, kuram ir šā Nolīguma 8. pantā minētie jūrnieka identitātes dokumenti, ir nokāpis krastā otras Līgumslēdzējas Puses ostā pasliktināta veselības stāvokļa, dienesta pienākumu izpildes vai citu iemeslu dēļ, kurus vietējās varas iestādes ir atzinušas par likumīgiem, ņemot vērā atbilstošu apliecinājumu, tad tās izsniedz nepieciešamo atļauju, lai iepriekš minētā persona uz laiku varētu uzturēties šīs valsts teritorijā, kā arī lai tā varētu nokļūt savā valstī vai atgriezties uz sava kuģa citā ostā.

3. Kuģa kapteinis vai viņa pilnvarots apkalpes loceklis ar kuģošanu saistītos jautājumos ir tiesīgs griezties pie savas valsts konsulārās amatpersonas vai tā jūras kuģošanas uzņēmuma, kas ir kuģa īpašnieks vai to fraktē, pārstāvja.

4. Katra Līgumslēdzēja Puse, ievērojot nacionālos likumus un citus normatīvos aktus, patur sev tiesības aizliegt iebraukšanu savas valsts teritorijā personām, kurām ir šā Nolīguma 8. pantā minētie jūrnieka identitātes dokumenti, ja viņu klātbūtne šajā valstī tiek uzskatīta par nevēlamu.

11. pants

1. Vienas Līgumslēdzējas Puses tiesībsargājošās iestādes nevar izskatīt civiltiesisku strīdu starp otrai Līgumslēdzējai Pusei piederoša kuģa kapteini un šā kuģa apkalpes locekli par darba apmaksu vai darba līgumu, ja to nav lūdzis vai atļāvis kuģa karoga valsts konsulārais pārstāvis. Tomēr šis noteikums netiek piemērots, ja šis minētās apkalpes loceklis ir tās valsts pilsonis vai attiecībā uz Latvijas Republiku pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, kuras ostā atrodas kuģis.

2. Ja vienas Līgumslēdzējas Puses kuģis atrodas otras Līgumslēdzējas Puses ostā, iekšējos ūdeņos vai teritoriālajā jūrā, vietējās administratīvās un tiesu varas iestādes izskata pārkāpumus, kas izdarīti uz kuģa, tikai šādos gadījumos:

a) ja lūgumu palīdzēt ir izteicis konsulārais pārstāvis vai ar viņa piekrišanu -- kuģa kapteinis;

b) ja pārkāpums jeb tā sekas traucē mieru un kārtību ostā vai ārpus tās vai apdraud sabiedrisko drošību;

c) ja pārkāpumu ir izdarījis kāds vai pret kādu, kurš nav šā kuģa apkalpes loceklis.

3. Šā panta noteikumi neskar vietējo varas iestāžu tiesības, ko nosaka attiecīgās Līgumslēdzējas Puses nacionālie likumi un citi normatīvie akti un abām Līgumslēdzējām Pusēm saistošās starptautiskās konvencijas attiecībā uz muitas reglamentu, veselības aizsardzību vai citiem kontroles pasākumiem, kas ir saistīti ar kuģu un ostu drošību, cilvēku dzīvību, preču drošību, ārvalstnieku iebraukšanu, kā arī bīstamu atkritumu transportēšanu un jūras piesārņošanu.

12. pants

1. Katra Līgumslēdzēja Puse piešķir otras Līgumslēdzējas Puses jūras kuģošanas uzņēmumiem tiesības izmantot maksājumu kārtošanai ienākumus un jūras transporta darbības rezultātā iegūtos citus ieņēmumus, kas gūti šīs Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā.

2. Katra Līgumslēdzēja Puse piešķir šā panta 1. punktā minētajiem otras Līgumslēdzējas Puses jūras kuģošanas uzņēmumiem tiesības pārskaitīt šā panta 1. punktā minētos ienākumus un citus ieņēmumus pēc visu maksājumu ieturēšanas uz savas valsts teritoriju.

13. pants

Līgumslēdzējas Puses cieši sadarbojas:

a) lai sekmētu savu valstu tirdzniecības flotu attīstību un ar to saistīto darbību. Šajā kontekstā tās veicina ar kuģu apgādi un aprīkojumu saistīto uzņēmumu kontaktus, kam ir sadarbību stiprinošs raksturs;

b) jūras tirdzniecības flotes un ostas personāla profesionālajā apmācībā, kā arī tehniskās palīdzības sniegšanā.

14. pants

Lai šo Nolīgumu pildītu saskaņoti, Līgumslēdzējas Puses nolemj:

a) rīkot konsultācijas un ar savu kompetento iestāžu starpniecību abpusēji sniegt informāciju dažādos ar kuģošanu saistītos jautājumos;

b) visaugstākajā līmenī atbalstīt kontaktus starp atbilstošo kompetento iestāžu un dienestu oficiālajiem pārstāvjiem, kā arī ieinteresēto darījuma aprindu pārstāvjiem;

c) uzticēt jautājumu izpēti par jūras transporta uzlabošanu un attīstību starp abām valstīm divpusējai jūrniecības komisijai, kas tiekas pārmaiņus vienā vai otrā valstī pēc vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma;

d) veicināt attiecīgu līgumu noslēgšanu starp abu valstu ieinteresētajiem uzņēmumiem.

15. pants

Nekas šā Nolīguma noteikumos neskar saistības, kas izriet no citām starptautiskajām saistībām, ko ir uzņēmusies katra Līgumslēdzēja Puse un, it īpaši, tās saistības, kas ir Francijai kā Eiropas Savienības un kā 1974. gada 6. aprīlī Ženēvā parakstītās ANO Konvencijas par jūras konferenču vadīšanas kārtību dalībvalstij.

16. pants

1. Šis Nolīgums stājas spēkā dienā, kad Līgumslēdzējas Puses pa diplomātiskajiem kanāliem ir saņēmušas pēdējo oficiālo paziņojumu par to, ka visas konstitucionālās un citas juridiskās prasības, kas nepieciešamas, lai šis Nolīgums stātos spēkā, ir izpildītas.

2. Šis Nolīgums ir spēkā tik ilgi, kamēr viena no Līgumslēdzējām Pusēm rakstveidā pa diplomātiskajiem kanāliem paziņo otrai Līgumslēdzējai Pusei par savu nodomu to denonsēt. Šajā gadījumā Nolīgums paliek spēkā vēl vienu gadu pēc paziņojuma saņemšanas dienas.

3. Jebkuras domstarpības par šā Nolīguma interpretāciju un piemērošanu, kuras nevar atrisināt divpusējās jūrniecības komisijas ietvaros, tiek izšķirtas diplomātiskā ceļā.

Parakstīts Rīgā 1997. gada 5.decembrī.

Nolīgums sastādīts divos eksemplāros, katrs latviešu un franču valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā izšķirošais ir teksts franču valodā.

To apliecinot, apakšā parakstījušies, savu valdību pienācīgi pilnvaroti, ir parakstījuši šo Nolīgumu.

Latvijas Republikas	Francijas Republikas
valdības vārdā	valdības vārdā