LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN LIETUVAS REPUBLIKAS VALDĪBAS LĪGUMS PAR SADARBĪBU ORGANIZĒTĀS NOZIEDZĪBAS UN CITU NOZIEDZĪGU NODARĪJUMU APKAROŠANĀ UN KOPĪGĀM DARBĪBĀM PIEROBEŽAS APGABALOS

Latvijas Republikas valdība un Lietuvas Republikas valdība, turpmāk sauktas par "Pusēm";

tiecoties attīstīt un stiprināt draudzīgas attiecības un savstarpēju sadarbību starp Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku;

uzskatot, ka organizētā noziedzība rada draudus abu valstu sociālajai struktūrai, ekonomiskajai sistēmai, drošībai un sabiedriskajai kārtībai;

būdamas pārliecinātas, ka sadarbībai starp kompetentām valsts iestādēm piemīt izšķiroša loma organizētās noziedzības efektīvas novēršanas un apkarošanas nodrošināšanā;

tiecoties attīstīt šādas sadarbības optimālos principus, veidus un metodes;

izprotot nepieciešamību ieviest 1985. gada 14. jūnija Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdību, Vācijas Federatīvās Republikas valdības un Francijas Republikas valdības Šengenas līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām un 1990. gada 19. jūnijā Šengenā parakstīto Konvenciju, ar kuru īsteno Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdību, Vācijas Federatīvās Republikas valdības un Francijas Republikas valdības 1985.gada 14.jūnija Šengenas līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, turpmāk saukta par Šengenas Konvenciju;

ievērojot 1959.gada 20.aprīļa Eiropas Padomes Konvenciju par savstarpējo palīdzību krimināllietās un tās protokolus, kā arī 2000.gada 29.maija Konvenciju par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34.pantu;

ievērojot 1992.gada 11.novembra Līguma par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām starp Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku un Igaunijas Republiku noteikumus;

vadoties no savstarpējības, vienlīdzības un savstarpēja ieguvuma principiem;

ievērojot starptautiskās tiesības un nacionālos normatīvos aktus;

ir vienojušās par turpmāko:

I sadaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants

Sadarbības jomas

1. Rīkojoties saskaņā ar šo Līgumu un to nacionālajiem normatīvajiem aktiem, Puses apņemas veicināt sadarbību starp tās kompetentām iestādēm organizētās noziedzības un citu noziedzīgu nodarījumu apkarošanā un īstenojot kopīgas darbības to pierobežas apgabalos.

2. Puses jo īpaši sadarbojas cīņā pret:

1) noziedzīgiem nodarījumiem pret dzīvību vai veselību;

2) ar terorismu saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem;

3) nelegālu narkotisko un psihotropo vielu (turpmāk sauktu par "narkotiskām vielām"), un citu indīgu vielu un to prekursoru izgatavošanu un apriti;

4) valstu robežu nelikumīgu šķērsošanu un personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežām un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas ietver valsts robežu nelikumīgu šķērsošanu;

5) ieroču, munīcijas un sprāgstvielu, un ķīmisko, bioloģisko, radioaktīvo un citu bīstamu materiālu, kā arī militāro iekārtu, divējāda lietojuma tehnoloģiju, pakalpojumu un preču zādzībām un nelegālu ražošanu, apriti un glabāšanu;

6) cilvēku tirdzniecību, ieskaitot nelikumīgu brīvības atņemšanu;

7) noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu, ieskaitot transportlīdzekļu un kultūras vērtību zādzībām un nelegālu apriti;

8) naudas un citu maksāšanas līdzekļu, finanšu dokumentu un vērtspapīru, kā arī citu dokumentu viltošanu, laišanu apgrozībā un izmantošanu kā īstus;

9) noziedzīgiem nodarījumiem ekonomikas sfērā (noziedzīgiem nodarījumiem pret ekonomiku un biznesa kārtību), ieskaitot nelikumīgām finanšu operācijām un no noziedzīgu darbību gūtās peļņas legalizāciju;

10) ar korupciju saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem;

11) noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar informācijas sistēmu un sakaru tīklu darbību;

12) noziedzīgiem nodarījumiem pret vidi;

13) bērnu pornogrāfiju un bērnu seksuālu izmantošanu;

14) piespiedu prostitūciju.

3. Puses apņemas sadarboties arī:

1) tādu personu meklēšanā, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā vai kas izvairās no soda;

2) pazudušo personu meklēšanā un neidentificētu personu un līķu identificēšanā;

3) tādu priekšmetu meklēšanā, kas saistīti ar izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem;

4) tādu personu aizsargāšanā, kas piedalās operatīvajos pasākumos vai sniedz palīdzību Pušu kompetentām vai pierobežas iestādēm.

2.pants

Kompetentās iestādes

1. Šā Līguma īstenošanas nolūkā Pušu kompetentās iestādes un to ieceltie eksperti sadarbojas tieši. Pušu kompetentās iestādes ir:

- Latvijas Republikā:

Iekšlietu ministrija;

Valsts policija;

Drošības policija;

Valsts robežsardze;

Valsts ieņēmumu dienests;

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs;

- Lietuvas Republikā:

Iekšlietu ministrija;

Iekšlietu ministrijai pakļautais Policijas departaments;

Iekšlietu ministrijai pakļautais Valsts Robežsardzes dienests;

Iekšlietu ministrijai pakļautais Finanšu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas dienests;

Valsts Drošības dienests;

Finanšu ministrijai pakļautais Muitas departaments;

Īpašās izmeklēšanas dienests.

2. Pušu kompetentās iestādes savas kompetences ietvaros var apmainīties ar sakaru virsniekiem, slēgt līgumus par šā Līguma īstenošanu, lai precizētu sadarbības noteikumus un procedūru, dibināt apvienotos kontaktpunktus un, ja nepieciešams, rīkot konsultācijas.

3.pants

Sadarbības veidi

1. Šā Līguma īstenošanas nolūkā Pušu kompetentās iestādes:

1) apmainās ar informāciju, kas skar šo Līgumu;

2) pēc otras Puses kompetento iestāžu lūguma veic atbilstošus pasākumus un īsteno kopīgus saskaņotus pasākumus, ieskaitot kopīgas pretterorisma operācijas, un deleģē pārstāvjus kopīgām grupām;

3) pēc otras Puses kompetento iestāžu lūguma sadarbojas tiesu ekspertīžu veikšanā;

4) plāno un ievieš kopīgas noziedzības novēršanas programmas.

2. Sadarbības nolūkā saskaņā ar šo Līgumu Pušu kompetentās iestādes var deleģēt savus darbiniekus veikt uzdevumus otras Puses valsts teritorijā savas kompetences ietvaros bez pilnvarām vadīt un šīs Puses kompetentās iestādes kontrolē.

4.pants

Sadarbība terorisma apkarošanā

Cenšoties apkarot terorismu, Pušu kompetentās iestādes apmainās ar informāciju par plānotajiem vai izdarītajiem terora aktiem un citiem ar terorismu saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem, šādu darbību izdarīšanā izmantotajām metodēm un teroristu grupām, un kopīgi veic citus pasākumus, kas balstās uz nepieciešamību novērst un apkarot terorismu.

5.pants

Sadarbība narkotisko vielu un citu indīgo vielu un to prekursoru nelegālās aprites apkarošanā

Cenšoties apkarot narkotisko vielu un citu indīgo vielu un to prekursoru nelegālu izgatavošanu un apriti, Pušu kompetentās iestādes:

1) apmainās ar informāciju par:

a) narkotisko vielu un citu indīgo vielu un to prekursoru apriti;

b) narkotisko vielu un citu indīgo vielu un to prekursoru izgatavošanas un uzglabāšanas metodēm un vietām;

c) narkotisko vielu un citu indīgo vielu un to prekursoru transportēšanas galamērķiem, maršrutiem un metodēm;

2) nodrošina viena otru ar jaunu narkotisko vielu un citu indīgo vielu un to prekursoru paraugiem.

6.pants

Sadarbība nelegālas migrācijas apkarošanā

Cenšoties apkarot valsts robežu nelikumīgu šķērsošanu un personu nelikumīgu pārvadāšanu pāri valsts robežām, Pušu kompetentās iestādes apmainās ar:

1) informāciju par:

a) šādu noziedzīgu nodarījumu organizētājiem un citām to izdarīšanā iesaistītajām personām;

b) nelegālās migrācijas organizēšanā iesaistīto organizēto grupu un noziedzīgo apvienību darbību, sastāvu, darbības metodēm un veidiem;

c) nelegālās migrācijas transporta līdzekļiem un maršrutiem;

d) viltotu, nepatiesu vai viltus ceļā iegūtu dokumentu, kas atļauj valsts robežu šķērsošanu, izgatavošanu un izmantošanu;

e) nelegālās migrācijas apmēriem;

2) pieredzi migrācijas kontrolēšanā un nacionālo normatīvo aktu, kas regulē ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos, piemērošanā;

3) dokumentu, kas atļauj valsts robežas šķērsošanu, paraugiem un šādos dokumentos lietoto vīzu, to simbolu un spiedogu paraugiem.

7.pants

Sadarbība ieroču, bīstamo materiālu un divējāda lietojuma preču nelegālas ražošanas un aprites apkarošanā

Cenšoties apkarot ieroču, munīcijas, sprāgstvielu un ķīmisko, bioloģisko, radioaktīvo un citu bīstamo vielu, kā arī militāro iekārtu un divējāda lietojuma tehnoloģiju, pakalpojumu un preču nelegālu ražošanu, apriti, zādzības un glabāšanu, Pušu kompetentās iestādes apmainās ar nepieciešamo informāciju, lai novērstu un apkarotu šādus noziedzīgus nodarījumus, jo īpaši - informāciju par šādu noziedzīgu nodarījumu organizētājiem, dokumentu, kas atļauj šādu priekšmetu glabāšanu, paraugiem un sprāgstvielu un citu bīstamo vielu paraugiem.

8.pants

Zinātniskā, tehniskā sadarbība un sadarbība apmācību jomā

1. Sadarbojoties zinātnes, tehniskās un apmācību jomā Pušu kompetentās iestādes:

1) apmainās ar:

a) pieredzi un informāciju, īpaši par jaunākajiem noziedzīgo nodarījumu veidiem un jaunākajām noziedzīgu nodarījumu apkarošanas metodēm un pasākumiem;

b) tiesu ekspertīzes un kriminoloģisko pārbaužu rezultātiem;

c) profesionālo literatūru un citiem materiāliem, kas ir saistīti ar šo Līgumu;

2) nodrošina viena otru ar speciālu tehnisko aprīkojumu un tehnisko un zinātnisko palīdzību;

3) organizē kopīgas mācības un treniņus.

2. Pilnveidojot savas speciālās zināšanas Pušu kompetentās iestādes apmainās ar ekspertiem, jo īpaši - tiesu ekspertīžu tehnoloģiju jomā un par noziedzības apkarošanas metodēm, un cenšas uzlabot savu prasmi otras Puses valsts valodas apguvē.

3. Pušu kompetentās iestādes sadarbības ietvaros rīkojas, lai:

1) ieviestu tādas telekomunikāciju iekārtas un ierīces, par ko panākta vienošanās;

2) uzstādītu atsevišķas radio frekvences kopīgai lietošanai;

3) apmainītos ar telekomunikāciju iekārtām;

4) uzstādītu speciālās starptautiskās komunikāciju līnijas.

4. Pušu kompetentās iestādes apmainās ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem, kas ir saistīti ar šo Līgumu, kā arī ar pieredzi šādu normatīvo aktu izstrādāšanā un piemērošanā.

9.pants

Sadarbības lūgumi

1. Sadarbība starp Pušu kompetentām vai pierobežas iestādēm notiek, pamatojoties uz lūgumiem. Lūgumi tiek nosūtīti Pušu kompetentām vai pierobežas iestādēm to kompetences ietvaros.

2. Sadarbības lūgumi tiek veikti oficiāli rakstveidā un nogādāti ar jebkādu tehnisku līdzekļu starpniecību. Steidzamības gadījumos lūgumi var tik nodoti mutiski, kam nekavējoties seko oficiāls rakstisks apstiprinājums.

3. Sadarbības lūgumos tiek norādīts pieprasītājas iestādes nosaukums, lūguma priekšmets un pamatojums. Sadarbības lūgumiem var tikt pievienoti citi dokumenti, kas attiecas uz lūguma priekšmetu.

4. Ja vienas Puses kompetentā vai pierobežas iestāde nespēj atbildēt uz tai iesniegto lūgumu, tā pārsūta šo lūgumu citai savas Puses kompetentai vai pierobežas iestādei un informē par to pieprasītāju iestādi.

10.pants

Informācijas sniegšana pēc savas iniciatīvas

Šā Līguma īstenošanas ietvaros Pušu kompetentās un pierobežas iestādes var sniegt informāciju pēc pašu iniciatīvas.

II sadaļa

Īpašie sadarbības veidi

11.pants

Pārrobežu vajāšana

1. Saskaņā ar Šengenas Konvencijas 41.pantu vienas Puses darbinieki, kas savā valstī vajā personu par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas pakļauts Eiropas aresta orderim, drīkst turpināt pārrobežu vajāšanu otras Puses valsts teritorijā. Tas pats attiecas uz gadījumiem, ja vajātā persona izbēgusi no iepriekšējā apcietinājuma vai ieslodzījuma vietas.

2. Vēlākais šķērsojot valsts robežu, Valsts policija Latvijas Republikā vai Lietuvas policija (Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošais Policijas departaments un vietējās policijas iestādes) Lietuvas Republikā, kuras valsts teritorijā pārrobežu vajāšana tiks turpināta, tiek nekavējoties informētas par to, ka darbinieki, kas veic vajāšanu šķērso valsts robežu, norādot šķērsošanas vietu un laiku, kā arī par darbinieku, kas veic vajāšanu, ieročiem un speciālajiem līdzekļiem, kā arī par speciālajiem sakaru līdzekļiem.

3. Valsts policija Latvijas Republikā vai Iekšlietu ministrijai pakļautais Policijas departaments Lietuvas Republikā nekavējoties pieņem lēmumu par pārrobežu vajāšanas atļaušanu vai aizliegšanu.

4. Pārrobežu vajāšana var tikt turpināta otras Puses valsts teritorijā ne ilgāk kā vienu stundu pēc tās valsts robežas šķērsošanas.

5. Pēc informācijas par pārrobežu vajāšanu saņemšanas tās Puses policijas iestādes, kuras valsts teritorijā tiek turpināta pārrobežu vajāšana, nekavējoties veic pasākumus, lai pārņemtu pārrobežu vajāšanu.

6. Darbiniekiem, kas turpina vajāšanu:

1) jābūt viegli atpazīstamiem kā amatpersonām pēc formastērpa, piedurknes apsēja vai transporta līdzekļa piestiprinātajiem atšķirības zīmēm vai citām atšķirības zīmēm;

2) jābūt dokumentiem, kas apliecina to, ka viņi darbojas oficiāli, un jāuzrāda tos ik reizi pēc tās Puses kompetento iestāžu darbinieku lūguma, kuras valsts teritorijā pārrobežu vajāšana tiek turpināta;

3) aizliegts izmantot dienesta ieroci, izņemot gadījumus, kad apdraudēta personas dzīvība;

4) jāievēro šā Līguma noteikumi un tās Puses nacionālie normatīvie akti, kuras valsts teritorijā viņi darbojas, un jāpakļaujas tās Puses kompetento iestāžu norādījumiem;

5) aizliegts ieiet privātmājās un sabiedrībai nepieejamās vietās, kā arī aizliegts veikt kādu citu darbību, kas ir pretrunā Šengenas Konvencijas noteikumiem.

7. Vajāto personu aiztur tās Puses policijas darbinieki, kuras valsts teritorijā pārrobežu vajāšana tiek turpināta; ja šādi darbinieki nevar pietiekami ātri iesaistīties vajāšanā, darbinieki, kas veic vajāšanu, var aizkavēt vajāto personu, kamēr tās Puses policijas darbinieki, kuras valsts teritorijā notiek pārrobežu vajāšana, var aizturēt vajāto personu.

8. Pārrobežu vajāšana tiek nekavējoties pārtraukta pēc tās Puses iestāžu lūguma, kuras valsts teritorijā pārrobežu vajāšana tiek turpināta, kas Latvijas Republikā ir Valsts policija un Lietuvas Republikā - Iekšlietu ministrijai pakļautais Policijas departaments. Mutisks lūgums pārtraukt pārrobežu vajāšanu tiek nekavējoties apstiprināts rakstveidā.

9. Ja pārrobežu vajāšana tiek pārtraukta vai pabeigta, darbinieki, kas veica vajāšanu, rakstveidā ziņo par visiem vajāšanas apstākļiem tai attiecīgajai policijas iestādei, kuras valsts teritorijā vajāšana tika turpināta.

10. Šajā pantā minētie darbinieki ir Valsts policijas darbinieki un Valsts robežsardzes darbinieki Latvijas Republikā un Lietuvas policijas darbinieki un Valsts robežsardzes dienesta darbinieki Lietuvas Republikā.

12.pants

Novērošana

1. Saskaņā ar Šengenas Konvencijas 40. pantu Valsts policijas darbinieki Latvijas Republikā vai Lietuvas Republikas policijas darbinieki, kas savas valsts teritorijā novēro personu par tādu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas pakļauts Eiropas aresta orderim, vai tādu personu, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tās novērošana var palīdzēt identificēt noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu vai noteikt tās atrašanās vietu, drīkst turpināt novērošanu otras Puses valsts teritorijā saskaņā ar tās otras Puses attiecīgās iestādes atļauju, kas Latvijas Republikā ir Valsts policija un Lietuvas Republikā - Iekšlietu ministrijai pakļautais Policijas departaments. Atļauja turpināt novērošanu tiek izsniegta, atbildot uz šajā punktā minētās iestādes lūgumu, un tai var būt noteikti nosacījumi.

2. Novērošana notiek, ievērojot šādus nosacījumus:

1) darbinieki, kas veic novērošanu, ievēro šā Līguma noteikumus un tās Puses nacionālos normatīvos aktus, kuras valsts teritorijā novērošana tiek turpināta, un tie ievēro šīs Puses attiecīgo vietējo iestāžu likumiskas prasības;

2) šā panta 1.punktā minētajā situācijā darbiniekiem, kas turpina novērošanu, ir jābūt dokumentam, kas apliecina 1.punktā minētās atļaujas saņemšanu;

3) darbiniekiem, kas turpina novērošanu, ir dienesta apliecības un sakaru līdzekļi;

4) darbiniekiem, kas turpina novērošanu, aizliegts ieiet privātmājās un sabiedrībai nepieejamās vietās;

5) darbinieki, kas turpina novērošanu, nedrīkst aizturēt vai arestēt novērošanā esošo personu;

6) dienesta ieroču lietošana ir aizliegta, izņemot gadījumus, kad tiek apdraudēta personas dzīvība.

3. Ja steidzamos gadījumos šā panta 1.punktā minētā atļauja nevar tikt iepriekš pieprasīta, darbinieki drīkst turpināt veikt novērošanu otras Puses valsts teritorijā saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

1) novērošana tiek veikta attiecībā uz jebkādu no Šengenas Konvencijas 40.panta 7.punktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem;

2) tās Puses šā panta 1.punktā minētās iestādes un pierobežas iestādes, kuras valsts teritorijā novērošana tiek turpināta, tiek nekavējoties informētas jau novērošanas laikā par to, ka tiek šķērsota valsts robeža, norādot šādas šķērsošanas laiku un vietu;

3) šā panta 1.punktā minētajam lūgumam jābūt nosūtītam nekavējoties, izklāstot iemeslus valsts robežas šķērsošanai bez iepriekšējas atļaujas; novērošana tiek pārtraukta, tiklīdz kā tās Puses šā panta 1.punktā minētās iestādes, kuras valsts teritorijā tā tiek turpināta, to pieprasa vai, ja atļauja nav iegūta piecas stundas pēc valsts robežas šķērsošanas.

4. Pēc novērošanas pārtraukšanas vai pabeigšanas darbinieki, kas turpināja novērošanu, ziņo par visiem novērošanas apstākļiem tās Puses kompetentajai iestādei, kuras valsts teritorijā novērošana tika turpināta.

13.pants

Slepenās izmeklēšanas

1. Vienas Puses kompetentās iestādes pēc otras Puses kompetento iestāžu lūguma sniedz palīdzību pieprasītājas Puses darbiniekiem slepenu izmeklēšanu veikšanā lūguma saņēmējas Puses valsts teritorijā attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas pakļauti Eiropas aresta orderim. Šādas izmeklēšanas var veikt tikai tad, ja ir saņemta atļauja no tās Puses kompetentās iestādes, kuras valsts teritorijā izmeklēšana tiek veikta. Šādai atļaujai var tikt noteikti īpaši noteikumi. Darbinieki, kas veic šādu izmeklēšanu, var darboties neīstas identitātes aizsegā. Patiesās viņu identitātes atklāšana nav nepieciešama.

2. Šā panta 1.punktā minētās darbības tiek veiktas saskaņā ar iesaistīto Pušu kompetento iestāžu ciešas sadarbības principiem. Šādas darbības vada tās Puses darbinieks, kuras valsts teritorijā izmeklēšana tiek veikta, un sastāv no atsevišķiem ierobežota ilguma pasākumiem. Pēc lūguma saņēmējas Puses kompetento iestāžu lūguma pieprasītājas Puses darbiniekiem, kas norādīti šā panta 1.punktā, jāaptur šādas darbības.

3. Atļauju veikt šā panta 1.punktā norādītās darbības un nosacījumus, saskaņā ar kuriem tām jābūt veiktām, nosaka tā Puse saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem, kuras valsts teritorijā šādas darbības tiks veiktas.

4. Ja steidzamos gadījumos šā panta 1.punktā minētā atļauja nevar tikt iepriekš pieprasīta, darbiniekiem var izņēmuma gadījumos atļaut turpināt darbības otras Puses valsts teritorijā, ja:

1) pastāv risks, ka var tikt atklāta šā panta 1.punktā minētā darbinieka identitāte;

2) šādas darbības ir ierobežotas attiecībā uz šā panta 1.punktā minētā darbinieka neīstās identitātes aizsardzību.

5. Par darbībām, kas tiek veiktas otras Puses valsts teritorijā saskaņā ar šā panta 4.punktu, ir nekavējoties, bet ne vēlāk kā divdesmit četru stundu laikā pēc valsts robežu šķērsošanas jāziņo tās Puses kompetentai iestādei; šādam ziņojumam nekavējoties jāseko lūgumam, kurā izklāstīti motīvi šādu darbību veikšanai bez iepriekšējas atļaujas. Attiecīgi tiek piemērots šā panta 2.punkta trešā teikumā ietvertais noteikums.

6. Ja lūgums nāk no tās Puses kompetentās iestādes, kuras valsts teritorijā tiks veiktas šā panta 1.punktā minētās darbības, attiecīgi tiek piemēroti šā panta noteikumi no 1. līdz 4.punktam.

7. Šā panta 1.punktā norādītā darbinieka identitāte tiek aizsargāta pat pēc darbību pabeigšanas.

14.pants

Kontrolētās piegādes

1. Vienas Puses kompetentās iestādes var vērsties pie otras Puses kompetentajām iestādēm ar lūgumu attiecībā uz kontrolētām piegādēm, kas saistītas ar noziedzīgu nodarījumu, kas pakļauts Eiropas aresta orderim. Lūguma saņēmējas Puses kompetentās iestādes var atteikties izsniegt atļauju vai var ierobežot kontrolētās piegādes, ja tas var radīt risku iesaistītajām personām, sabiedrībai vai videi.

2. Lai nodrošinātu nepārtrauktu kontroli pār piegādēm, lūguma saņēmējas Puses kompetentās iestādes pārņem piegādes kontroli, valsts robežas šķērsošanas vai kādā citā vietā pēc vienošanās. Lūguma saņēmējas Puses kompetentās iestādes nodrošina nepārtrauktu kontroli pār piegādēm tādā veidā, ka piegādes var tikt apturētas un ka šādu noziedzīgu nodarījumu organizētāji vai citas tajos iesaistītās personas var tikt aizturētas jebkurā laikā. Ja nepieciešams, Pušu kompetentās iestādes var vienoties par kopīgu kontroli, ko veic abu Pušu kompetento iestāžu darbinieki. Šādā gadījumā pieprasītājas Puses kompetento iestāžu darbiniekiem jāievēro lūguma saņēmējas Puses nacionālie normatīvie akti un tās darbinieku instrukcijas.

III sadaļa

Kopīgas darbības pierobežas apgabalos

15.pants

Pierobežas apgabali

Šā Līguma izpratnē pierobežas apgabali nozīmē teritorijas, kurās savas kompetences ietvaros darbojas 16.panta 1.punktā uzskaitītās pierobežas iestādes.

16.pants

Pierobežas iestādes

1. Pierobežas iestādes ir:

- Latvijas Republikā:

Aizkraukles rajona policijas pārvalde;

Bauskas rajona policijas pārvalde;

Daugavpils pilsētas un rajona policijas pārvalde;

Dobeles rajona policijas pārvalde;

Jēkabpils rajona policijas pārvalde;

Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvalde;

Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvalde;

Saldus rajona policijas pārvalde;

Valsts robežsardzes Daugavpils pārvalde;

Valsts robežsardzes Jelgavas pārvalde;

Valsts robežsardzes Liepājas pārvalde;

Valsts robežsardzes Sēlijas pārvalde;

Valsts robežsardzes Ventspils pārvalde;

- Lietuvas Republikā:

Klaipēdas Galvenais policijas komisariāts;

Paņevēžas Galvenais policijas komisariāts;

Šauļu Galvenais policijas komisariāts;

Telšu policijas komisariāts;

Utenas policijas komisariāts;

Iekšlietu ministrijai pakļautā Valsts robežsardzes dienesta Ignalinas pierobežas nodaļa;

Iekšlietu ministrijai pakļautā Valsts robežsardzes dienesta krasta apsardzes nodaļa;

Iekšlietu ministrijai pakļautā Valsts robežsardzes dienesta Šauļu pierobežas nodaļa.

2. Tiecoties nodrošināt sadarbības efektivitāti saskaņā ar šo Līgumu, pierobežas iestādes, ja nepieciešams, uztur viena ar otru tiešus kontaktus savas kompetences ietvaros.

17.pants

Dienesta pienākumu kopīga izpilde

1. Vienas Puses pierobežas iestādes savas kompetences ietvaros var deleģēt savus darbiniekus pildīt viņu dienesta pienākumus kopā ar otras Puses pierobežas iestāžu darbiniekiem pierobežas apgabalos saskaņā ar tās Puses normatīvajiem aktiem, kuras valsts teritorijā šādi pienākumi tiks veikti.

2. Kopīga dienesta pienākumu izpilde nozīmē kopīgu patrulēšanu un darbību apvienotajos kontaktpunktos. Pušu kompetentās iestādes var vienoties par citiem kopīgas dienesta pienākumu izpildes veidiem.

18.pants

Kopīga patrulēšana

1. Pušu pierobežas iestādes var noteikt kopīgu patrulēšanu, kurā ietilpst vismaz viens darbinieks no katras Puses, uz ierobežotu laika posmu un kādu īpašu uzdevumu veikšanai.

2. Kopīgo patruļu darbinieki pakļaujas tās Puses pierobežas iestādes darbiniekam, kuras valsts teritorijā viņi patrulē.

19.pants

Apvienotie kontaktpunkti

1. Lai uzturētu kontaktus starp Pušu kompetentām un pierobežas iestādēm, pierobežas apgabalos var tikt izveidoti pastāvīgi apvienotie kontaktpunkti vai, ja nepieciešams, apvienotie kontaktpunkti uz ierobežotu laika posmu.

2. Darbinieki, kuri atrodas dienestā apvienotajos kontaktpunktos, tiek pakļauti savām vadībām, un viņiem nav tiesību vadīt un veikt operatīvās darbības pēc pašu ieskatiem.

3. Ikviena Puse ir atbildīga par izmaksām, kas radušās saistībā ar tās darbinieku darbību apvienotajos kontaktpunktos. Atlikušās izmaksas tiek sadalītas proporcionāli, ja vien Pušu kompetentās iestādes nav vienojušās citādi.

IV sadaļa

Citi noteikumi

20.pants

Darbinieku juridiskais statuss

Nolūkā veikt izmeklēšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti pret vienas Puses kompetento un pierobežas iestāžu darbiniekiem, kuri darbojas otras Puses valsts teritorijā, vai par noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījuši šie darbinieki paši, šādi darbinieki to uzdevumu veikšanas laikā, kas attiecas uz šā Līguma īstenošanu, tiek uztverti tā, it kā viņi būtu otras Puses darbinieki.

21.pants

Darbinieku tiesības

1. Vienas Puses kompetento un pierobežas iestāžu darbiniekiem, kas darbojas otras Puses valsts teritorijā, laikā, kad viņi veic uzdevumus, kas attiecas uz šā Līguma īstenošanu, ir tiesības valkāt savu formas tērpu vai nēsāt redzamas dienesta zīmes, lietot sakaru līdzekļus, novērošanas tehniskās iekārtas, dienesta mašīnas, tāpat kā citu tehnisko aprīkojumu. Viņi var arī nēsāt dienesta ieroci, ko var pielietot vienīgi gadījumos, kad tiek apdraudēta personas dzīvība, kā arī citus speciālos līdzekļus, ko var izmantot saskaņā ar tās Puses nacionālajiem normatīvajiem aktiem, kuras valsts teritorijā viņi darbojas. Pušu kompetentās iestādes informē viena otru par atļautajiem dienesta ieroču veidiem un citiem speciālajiem līdzekļiem.

2. Šā Līguma 11., 12. un no 17. līdz 19.pantos minēto uzdevumu izpildes laikā vienas Puses kompetento un pierobežas iestāžu darbiniekiem, kas darbojas otras Puses valsts teritorijā, ir tiesības šķērsot valsts robežu ar savām dienesta apliecībām jebkurā valsts robežas vietā.

22.pants

Atteikums sadarboties

Ja vienas Puses kompetentā iestāde uzskata, ka sadarbība saskaņā ar šo Līgumu varētu kaitēt tās valsts suverenitātei, drošībai vai citām būtiskām interesēm vai ir pretrunā ar tās nacionālajiem normatīvajiem aktiem, tā var atteikties daļēji vai pilnībā sadarboties vai sadarboties tikai ar noteiktiem nosacījumiem.

23.pants

Klasificētās informācijas aizsardzība

Šā Līguma ietvaros nosūtītās un saņemtās klasificētās informācijas aizsardzība notiek saskaņā ar Pušu nacionālajiem normatīvajiem aktiem un 2000.gada 26.maija Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par savstarpēju klasificētās informācijas aizsardzību.

24.pants

Personas datu aizsardzība

1. Kompetentās un pierobežas iestādes nodrošina tādu personas datu aizsardzību, ar kuriem tās apmainījušās saskaņā ar šo Līgumu, ievērojot 1981. gada 28. janvārī Strasbūrā parakstīto Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi (ETS Nr. 108), 2001. gada 8. novembrī Strasbūrā parakstīto Papildprotokolu Konvencijai par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi, par uzraudzības iestādēm un pārrobežu datu plūsmu (ETS Nr. 181) un Eiropas Padomes Ministru Komitejas Rekomendāciju Nr. R (87) 15, kas regulē fizisko personu datu izmantošanu policijas sektorā.

2. Saskaņā ar šā panta 1.punktu kompetentās un pierobežas iestādes nodrošina šā Līguma ietvaros nosūtīto personas datu aizsardzību saskaņā ar šādiem principiem:

1) saņēmēja iestāde izmanto tai nosūtītos personas datus vienīgi saskaņā ar nosūtītājas iestādes noteiktajiem nosacījumiem un mērķiem;

2) pēc nosūtītājas iestādes lūguma saņēmēja iestāde sniedz informāciju par nosūtīto personas datu izmantošanu un tādā veidā sasniegtajiem rezultātiem;

3) personas dati var tikt nosūtīti citām iestādēm, kas nav Pušu kompetentās vai pierobežas iestādes, tikai ar nosūtītājas iestādes iepriekšēju rakstisku atļauju un tikai šajā Līgumā norādītajiem mērķiem;

4) nosūtītāja iestāde ir atbildīga par nosūtīto personas datu pareizību un nodrošina, ka tie tiek nosūtīti tikai šā Līguma mērķu nepieciešamībai; ja nosūtītie personas dati izrādās nepatiesi vai nepilnīgi vai ja personas dati vispār nevarēja tikt nosūtīti, nosūtītājai iestādei nekavējoties jāpaziņo šis fakts saņēmējai iestādei, un pēdējā tos labo vai iznīcina;

5) persona, kuras personas dati tiek nosūtīti, pēc tās lūguma un saskaņā ar attiecīgās Puses nacionālajiem normatīvajiem aktiem ir jāinformē par šādu datu un to iecerēto izmantošanu; valsts drošības un sabiedriskās kārtības interesēs šādas informācijas sniegšana var tikt atteikta;

6) nosūtītāja iestāde nosaka termiņu, pēc kura nosūtītie personas dati jāiznīcina; tomēr nosūtītie personas dati tiek iznīcināti, ja tie vairs nav ilgāk nepieciešami tiem mērķiem, kādiem tie tika nosūtīti; nosūtītāja iestāde tiek nekavējoties informēta par šādas personas datu iznīcināšanas visiem gadījumiem un iemesliem;

7) nosūtītājas un saņēmējas iestādes reģistrē personas datu nosūtīšanu, saņemšanu un iznīcināšanu;

8) iestādes, kas nosūta un saņem personas datus, pienācīgi aizsargā tos no neatļautas piekļuves, pārveidošanas bez nosūtītājas iestādes atļaujas, netīšas vai neatļautas iznīcināšanas vai neatļautas atklāšanas.

3. Šā panta 2.punktā noteiktie principi attiecas arī uz personas datiem, kas saņemti no vienas Puses kompetentās vai pierobežas iestādes darbiniekiem, kas piedalās šajā Līgumā norādītajos pasākumos otras Puses valsts teritorijā.

25.pants

Kompensācijas

1. Neviena Puse neprasa kompensāciju otrai Pusei par zaudējumiem vai īpašumam nodarīto kaitējumu, ja zaudējumus vai bojājumus izdarījuši otras Puses kompetento vai pierobežu iestāžu darbinieki ar šo Līgumu saistīto uzdevumu pildīšanās gaitā.

2. Neviena Puse neprasa kompensāciju otrai Pusei par kompetentās vai pierobežas iestādes darbinieka ievainošanu vai nāvi, ja ievainojums vai nāve iestājusies ar šo Līgumu saistīto uzdevumu pildīšanas gaitā. Šis noteikums tiek piemērots, neaizskarot iesaistītā kompetentās vai pierobežas iestādes darbinieka tiesības vai, nāves gadījumā - citas pilnvarotās personas tiesības, prasīt kompensāciju saskaņā ar Pušu nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

3. Šā panta 1. un 2.punktu noteikumi netiek piemēroti, ja kaitējums ticis izdarīts tīši vai rupjas nolaidības rezultātā.

4. Ja ar šo Līgumu saistīto uzdevumu izpildes gaitā vienas Puses kompetentās vai pierobežas iestādes darbinieks nodara zaudējumu trešajai personai, zaudējumus kompensē tā Puse, kuras valsts teritorijā tie tika nodarīti, saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem, kādi būtu piemērojami, ja zaudējumus būtu nodarījis tās Puses kompetentās vai pierobežas iestādes darbinieks.

5. Puse, kuras kompetentās vai pierobežas iestādes darbinieks ir nodarījis zaudējumus, kā tas minēts šā panta 4.punktā, atlīdzina otrai Pusei pilnā apmērā kompensāciju, ko tā izmaksājusi personai, vai kompensāciju, ko tā izmaksājusi pilnvarotai personai citas personas nāves gadījumā.

6. Šā panta 5.punkta noteikumi netiek piemēroti, ja kompetentās vai pierobežas iestādes darbinieks, kas radījis zaudējumus, darbojies otras Puses kompetentās vai pierobežas iestādes darbinieka tiešā kontrolē, ja vien zaudējums netika radīts tīšām vai rupjas nolaidības rezultātā.

7. Pušu kompetentās un pierobežas iestādes cieši sadarbojas viena ar otru, tiecoties atvieglot kompensāciju prasību atrisināšanu. Turklāt tās apmainās ar pieejamo informāciju par šajā pantā minētajiem zaudējumiem.

V sadaļa

Nobeiguma noteikumi

26.pants

Sazināšanās

1. Puses pa diplomātiskajiem kanāliem paziņo viena otrai par jebkādām izmaiņām attiecībā uz šā Līguma 2., 11., 12. un 16.pantos norādīto iestāžu kompetenci vai nosau­kumiem.

2. Līgumam stājoties spēkā, Pušu kompetentās iestādes pa diplomātiskajiem kanāliem nekavējoties apmainās ar to dienesta apliecību paraugiem un to kontaktinformāciju.

27.pants

Izmaksas

Pušu kompetentās un pierobežas iestādes ir atbildīgas par to darbību izmaksām, kas veiktas šā Līguma īstenošanai. Pušu kompetentās vai pierobežas iestādes atsevišķos gadījumos var vienoties par citu izmaksu segšanas kārtību.

28.pants

Sadarbības valodas

Īstenojot jebkurus ar šā Līguma ieviešanu saistītos jautājumus, Pušu kompetentās un pierobežas iestādes izmanto to valsts valodas vai jebkuru citu valodu, par kuru ir panākta vienošanās.

29.pants

Strīdu risināšana

1. Jebkurš strīds, kas attiecas uz šā Līguma interpretāciju un piemērošanu, tiek risināts tiešu sarunu ceļā vai konsultējoties starp Pušu kompetentām iestādēm to kompetenču ietvaros.

2. Ja šā panta 1.punktā norādīto sarunu vai konsultāciju ceļā netiek panākta nekāda vienošanās, strīds tiek risināts pa diplomātiskajiem kanāliem, nevēršoties pēc palīdzības pie kādas trešās puses.

30.pants

Attiecības ar citiem līgumiem

Līgums neskar nevienu starptautisko līgumu par tiesisko palīdzību krimināllietās vai Pušu tiesības un saistības, kas izriet no starptautiskajiem daudzpusējiem vai divpusējiem līgumiem

31.pants

Grozījumi un papildinājumi

Pēc savstarpējas Pušu vienošanās šajā Līgumā var tikt izdarīti grozījumi un papildinājumi, kuri noformējami atsevišķos protokolos, kuri ir Līguma neatņemama sastāvdaļa un stājas spēkā šā Līguma 32. pantā noteiktajā kartībā.

32.pants

Spēkā stāšanās

1. Šis Līgums ir noslēgts uz neierobežotu laika periodu un stājas spēkā trīsdesmit dienas pēc pēdējā paziņojuma saņemšanas, ar ko Puses viena otrai paziņojušas par savu iekšējo juridisko procedūru izpildi, kas nepieciešamas, lai šis Līgums stātos spēkā.

2. Šā panta 1.punkta noteikumi neattiecas uz šā Līguma 11. un 12.pantu, kas stājas spēkā dienā, kad atcelta robežkontrole uz Pušu kopīgām valsts robežām.

3. Jebkura Puse var izbeigt šo Līgumu, iesniedzot paziņojumu par to. Šādā gadījumā Līgums zaudē spēku sešus mēnešus pēc tās dienas, kad otra Puse saņēmusi paziņojumu par šā Līguma izbeigšanu.

PARAKSTĪTS Lietuvā, Viļņā 2006.gada 7.jūnijā divos oriģinālos eksemplāros latviešu, lietuviešu un angļu valodās, visiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem. Jebkura strīda gadījumā par šā Līguma teksta interpretāciju teksts angļu valodā ir noteicošais.

LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS VĀRDĀ Dzintars Jaundžeikars __________________

LIETUVAS REPUBLIKAS VALDĪBAS VĀRDĀ Gintaras Jonas Jonas Furmanavičius __________________