Latvijas Republikas valdības un Singapūras Republikas valdības līgums par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību

Latvijas Republikas valdība un Singapūras Republikas valdība (turpmāk tekstā - "Līgumslēdzējas Puses"),

VĒLOTIES radīt labvēlīgus nosacījumus lielākai ekonomiskajai sadarbībai starp tām un jo īpaši vienas valsts piederīgo un uzņēmējsabiedrību ieguldījumiem otras valsts teritorijā, balstoties uz vienlīdzību un savstarpējo izdevīgumu;

ATZĪSTOT, ka šādu ieguldījumu veicināšana un savstarpēja aizsardzība būs veicinoša, lai stimulētu darījumu iniciatīvu un pieaugošu labklājību abās valstīs;

IR VIENOJUŠĀS PAR SEKOJOŠO:

1. pants

DEFINĪCIJAS

Šajā Līgumā:

1. Termins "ieguldījums" nozīmē jebkādas formas aktīvi, kurus pieļauj katra Līgumslēdzēja Puse saskaņā ar tās likumiem un noteikumiem, ieskaitot, bet ne tikai, jebkuru:

/a/ kustamo un nekustamo īpašumu, kā arī jebkuras citas īpašumtiesības, tādas kā hipotēkas, apgrūtinājumi vai ķīlas;

/b/ uzņēmējsabiedrību kapitāla daļas, akcijas, bezseguma parādzīmes un līdzīgas daļas uzņēmējsabiedrībā;

/c/ prasījuma tiesības uz naudu vai jebkuru darbību saskaņā ar līgumu, kuram ir ekonomiska vērtība, rezultātu;

/d/ intelektuālā īpašuma tiesības un veiksmīgas uzņēmējdarbības rezultātā radusies virsvērtība; un

/e/ darījumu koncesijas, kas piešķirtas saskaņā ar likumu vai saskaņā ar līgumu, ieskaitot jebkuras koncesijas uz dabas resursu izpēti, ieguvi, kultivēšanu un izmantošanu.

2. Termins "ienākumi" nozīmē naudas ienākumi, kas gūti no ieguldījuma, ieskaitot jebkuru peļņu, procentus, kapitāla vērtības pieaugumu, dividendes, autora honorārus vai maksas.

3. Termins "valsts piederīgais" nozīmē:

/a/ attiecībā uz Latvijas Republiku, jebkura fiziska persona, kura ir Latvijas Republikas pilsonis vai nepilsonis saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošo likumu;

/b/ attiecībā uz Singapūras Republiku, jebkurš Singapūras pilsonis Singapūras Republikas Konstitūcijas nozīmē.

4. Termins "uzņēmējsabiedrība" nozīmē:

/a/ attiecībā uz Latvijas Republiku, jebkura uzņēmējsabiedrība, firma, asociācija vai cita organizācija, kas noformēta, izveidota un reģistrēta saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošo likumu;

/b/ attiecībā uz Singapūras Republiku, jebkura uzņēmējsabiedrība, firma, asociācija vai organizācija ar vai bez juridiskas personas statusa, kas noformēta, izveidota vai reģistrēta saskaņā ar Singapūras Republikā spēkā esošiem likumiem.

5. Termins "brīvi konvertējama valūta" nozīmē jebkura valūta, kas tiek plaši lietota, lai norēķinātos par starptautiskiem darījumiem, un kas tiek plaši tirgota galvenajos starptautiskajos valūtas tirgos.

6. Termins "teritorija" nozīmē katras Līgumslēdzējas Puses teritoriju, ieskaitot teritoriālos jūras ūdeņus, kā arī ūdens teritorijas, pār kurām Līgumslēdzēja Puse īsteno savas suverēnās tiesības attiecībā uz dabas resursu izpētīšanu, izmantošanu, saglabāšanu un pārzināšanu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

2. pants

ŠĪ LĪGUMA PIELIETOJAMĪBA

1. Šis Līgums attiecas tikai:

/a/ attiecībā uz ieguldījumiem Latvijas Republikas teritorijā, uz visiem ieguldījumiem, kurus veikuši Singapūras Republikas valsts piederīgie un uzņēmējsabiedrības saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumiem un noteikumiem;

/b/ attiecībā uz ieguldījumiem Singapūras Republikas teritorijā, uz visiem ieguldījumiem, kurus veikuši Latvijas Republikas valsts piederīgie un uzņēmējsabiedrības, kurus ir īpaši rakstiski apstiprinājušas kompetentas institūcijas, kuras nozīmējusi Singapūras Republikas valdība, un saskaņā ar tādiem nosacījumiem, ja ir, kādus tā uzskata par piemērotiem.

2. Šā panta 1. daļas noteikumi nosacījumi attiecas uz visiem ieguldījumiem, kurus veikuši vienas Līgumslēdzējas Puses valsts piederīgie vai uzņēmējsabiedrības otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kas izdarīti pirms vai pēc šī Līguma stāšanās spēkā, bet neattiecas uz jebkuru strīdu, kas radies, vai jebkuru prasību, kas tika atrisināta pirms tā stāšanās spēkā.

3. pants

IEGULDĪJUMU VEICINĀŠANA UN AIZSARDZĪBA

1. Katra Līgumslēdzēja Puse veicina un rada labvēlīgus apstākļus otras Līgumslēdzējas Puses valsts piederīgo un uzņēmējsabiedrību ieguldījumiem savā teritorijā, kas ir saskaņā ar tās likumiem, noteikumiem un vispārējo ekonomisko politiku.

2. Ieguldījumiem, kuri apstiprināti vai veikti saskaņā ar 2. pantu, piemērojama godīga un taisnīga attieksme, kā arī aizsardzība saskaņā ar šo Līgumu.

4. pants

AUGSTĀKĀS LABVĒLĪBAS REŽĪMS

Neviena no Līgumslēdzējām Pusēm tās teritorijā nepakļauj ieguldījumus, kas atzīti saskaņā ar 2. panta nosacījumiem, vai otras Līgumslēdzējas Puses valsts piederīgo un uzņēmējsabiedrību ienākumus režīmam, kas ir mazāk labvēlīgs kā tas, ko tā piemērotu jebkuras trešās valsts piederīgo un uzņēmējsabiedrību ieguldījumiem vai ienākumiem.

5. pants

IZŅĒMUMI

1. Šī Līguma nosacījumi attiecībā uz režīma garantēšanu, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā tas, ko piemērotu jebkuras trešās valsts piederīgajiem un uzņēmējsabiedrībām, nav skaidrojami kā tādi, kas uzliek vienai Līgumslēdzējai Pusei par pienākumu garantēt otras Līgumslēdzējas Puses valsts piederīgajiem un uzņēmējsabiedrībām labumus, kuri izriet no jebkura režīma, priekšrocības vai privilēģijas, kas izriet no:

/a/ jebkuras vienošanās par muitas, naudas, tarifu vai tirdzniecības jautājumiem (ieskaitot brīvās tirdzniecības zonu) vai jebkura līguma, kas domāts, lai nākotnē novestu līdz šādam līgumam; vai

/b/ jebkuras vienošanās ar trešo valsti vai valstīm tajā pašā ģeogrāfiskajā reģionā, kas domāta, lai veicinātu reģionālo sadarbību ekonomiskajā, sociālajā, darbaspēka, rūpnieciskajā vai naudas sfērās īpašu projektu ietvaros.

2. Šī Līguma nosacījumi neattiecas uz jautājumiem par aplikšanu ar nodokļiem abu Līgumslēdzēju Pušu teritorijās. Šādus jautājumus regulē jebkurš Līgums par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem starp abām Līgumslēdzējām Pusēm un katras Līgumslēdzējas Puses iekšējie likumi.

6. pants

EKSPROPRIĀCIJA

1. Neviena Līgumslēdzēja Puse neveic nekādus ekspropriācijas, naturalizācijas vai kādus citus pasākumus, kuru rezultāts ir tāds pats kā nacionalizācija vai ekspropriācija (turpmāk tekstā - "ekspropriācija"), pret otras Līgumslēdzējas Puses valsts piederīgo vai uzņēmējsabiedrību ieguldījumu, ja vien pasākumi tiek veikti ar likumīgu mērķi, uz nediskriminējoša pamata saskaņā ar likumiem, un pret kompensāciju, kas ir efektīvi realizējama un izdarāma bez nepamatotas aizkavēšanās. Šādas kompensācijas apjoms, saskaņā ar katras Līgumslēdzējas Puses likumiem, ir vērtība, kāda bija tieši pirms ekspropriācijas. Kompensācija ir brīvi konvertējama un brīvi pārvedama.

2. Jebkuru ekspropriācijas vai novērtēšanas pasākumu pēc cietušā valsts piederīgā vai uzņēmējsabiedrības lūguma var izskatīt Līgumslēdzējas Puses tiesu iestāde vai cits neatkarīgs valsts varas orgāns, veicot pasākumus tās likumu noteiktajā kārtībā.

3. Ja Līgumslēdzēja Puse ekspropriē jebkuras uzņēmējsabiedrības īpašumus, kas ir reģistrēta un izveidota saskaņā ar jebkurā tās teritorijā spēkā esošajiem likumiem un kurā otras Līgumslēdzējas Puses valsts piederīgajiem vai uzņēmējsabiedrībām pieder akcijas, tiek garantēts, ka šī panta 1. punkta nosacījumi tiek piemēroti tik tālu, cik nepieciešams, lai garantētu tur norādīto kompensāciju tiem otras Līgumslēdzējas Puses valsts piederīgajiem vai uzņēmējsabiedrībām, kuriem pieder šīs akcijas.

7. pants

ZAUDĒJUMU ATLĪDZĪBA

Vienas Līgumslēdzējas Puses valsts piederīgajiem vai uzņēmējsabiedrībām, kuru ieguldījumiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā tiek nodarīti zaudējumi sakarā ar karu vai citu bruņotu konfliktu, nacionālo ārkārtas stāvokli, apvērsumu, dumpi vai sabiedriskā miera un kārtības traucējumu otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, šī otrā Līgumslēdzēja Puse garantē tādu režīmu attiecībā uz restitūciju, zaudējumu atlīdzību, kompensāciju vai savādāku norēķināšanos, ja tāds ir, kas nav mazāk labvēlīgs kā režīms, kuru šī otra Līgumslēdzēja Puse garantētu jebkuras trešās valsts piederīgajiem vai uzņēmējsabiedrībām. Jebkurām sekojošām kompensācijām jābūt brīvi konvertējamām un pārvedamām.

8. pants

PĀRVEDUMI

1. Katra Līgumslēdzēja Puse garantē otras Līgumslēdzējas Puses valsts piederīgajiem vai uzņēmējsabiedrībām brīvus pārvedumus uz nediskriminējoša pamata to kapitālam un ienākumiem no jebkura ieguldījuma. Pārvedumus izdara brīvi konvertējamā valūtā bez jebkādiem ierobežojumiem vai nevajadzīgiem kavējumiem. Šādu maksājumu kategorijā konkrēti, bet ne tikai, ietilpst:

/a/ peļņa, kapitāla vērtības pieaugums, dividendes, autora honorāri, procenti un citi tekošie ienākumi no ieguldījuma;

/b/ ieņēmumi no ieguldījuma pilnīgas vai daļējas likvidēšanas;

/c/ atmaksāšana, kas veikta saskaņā ar aizdevuma līgumu saistībā ar ieguldījumu;

/d/ atļaujas maksa saskaņā ar 1. panta /1/ /d/ nosacījumu;

/e/ maksājumi attiecībā uz tehnisko palīdzību, tehniskajiem pakalpojumiem un vadības maksu;

/f/ maksājumi saskaņā ar līgumprojektiem;

/g/ otras Līgumslēdzējas Puses valsts piederīgā, kas sakarā ar ieguldījumu strādā iepriekšminētās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, ienākumi.

2. Nekas no šī panta 1. punktā minētā neietekmē kompensācijas, kas izmaksājama saskaņā ar šī Līguma 6. un 7. pantiem, brīvu pārvedumu.

9. pants

MAIŅAS KURSS

Pārvedumi, kas minēti šī Līguma 6. un 8. pantos, tiek veikti pēc pārveduma datumā noteicošā tirgus maiņas kursa brīvi konvertējamā valūtā.

10. pants

LIKUMI

Lai izvairītos no jebkādām šaubām, ir atzīts, ka visus ieguldījumus saskaņā ar šo Līgumu regulē Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurā šāds ieguldījums tiek veikts, spēkā esošie likumi.

11. pants

AIZLIEGUMI UN IEROBEŽOJUMI

Šī Līguma nosacījumi nekādā veidā neierobežo abu Līgumslēdzēju Pušu tiesības pielietot jebkura veida aizliegumus un ierobežojumus vai veikt jebkādu citu darbību, kura ir vērsta uz tās būtisko drošības interešu aizsardzību, vai sabiedrības veselības aizsardzību vai slimību un kaitēkļu novēršanu dzīvniekiem un augiem.

12. pants

PRASĪBAS TIESĪBU PĀRŅEMŠANA

1. Gadījumā, ja viena Līgumslēdzēja Puse (vai jebkura aģentūra, institūcija, ar likumu noteikts orgāns vai tās pilnvarota korporācija) kā kompensāciju, ko tā ir devusi attiecībā uz ieguldījumu vai jebkuru tā daļu, veic maksājumus pati saviem valsts piederīgajiem un uzņēmējsabiedrībām attiecībā uz jebkuru no viņu prasījumiem saskaņā ar šo Līgumu, otra Līgumslēdzēja Puse atzīst, ka šī pirmā Līgumslēdzēja Puse (vai jebkura aģentūra, institūcija, ar likumu noteikts orgāns vai tās pilnvarota korporācija), pārņemot ieguldītāja tiesības, ir tiesīga realizēt savu valsts piederīgo un uzņēmējsabiedrību tiesības un celt viņu prasījumus. Pārņemtās tiesības vai prasījumi nedrīkst pārsniegt minētā ieguldītāja oriģinālās tiesības vai prasījumus.

2. Jebkurš maksājums, ko veikusi viena Līgumslēdzēja Puse (vai jebkura aģentūra, institūcija, ar likumu noteikts orgāns vai tās pilnvarota korporācija) saviem valsts piederīgajiem un uzņēmējsabiedrībām, nedrīkst ietekmēt šādu valsts piederīgo un uzņēmējsabiedrību tiesības celt prasījumu pret otru Līgumslēdzēju Pusi saskaņā ar 13. pantu.

13. pants

AR IEGULDĪJUMIEM SAISTĪTIE STRĪDI STARP VIENU LĪGUMSLĒDZĒJU PUSI UN OTRAS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES IEGULDĪTĀJU

1. Jebkuru strīdu starp vienas Līgumslēdzējas Puses valsts piederīgo vai uzņēmējsabiedrību un otru Līgumslēdzēju Pusi sakarā ar ieguldījumu šīs otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā ir jācenšas atrisināt strīdā iesaistīto pušu draudzīgu sarunu ceļā. Pusei, kura vēlas atrisināt šādu strīdu sarunu ceļā, ir jāiesniedz rakstisks paziņojums par tās nodomu.

2. Ja strīds nevar tikt atrisināts tādā veidā, kā minēts šī panta 1. punktā, sešu mēnešu laikā no datuma, kad iesniegts paziņojums, tad, ja vien puses nav vienojušās savādāk, tas pēc vienas vai otras puses lūguma ir jānodod samierināšanai vai arbitrāžai Starptautiskajā ieguldījumu strīdu kārtošanas centrā (šajā Līgumā saukts par "Centru"), kas izveidots pēc "Konvencijas par to ar ieguldījumiem saistītu strīdu nokārtošanu, kas radušies starp valstīm un citu valstu pilsoņiem", kura kļuva pieejama parakstīšanai 1965. gada 18. martā Vašingtonā (šajā Līgumā saukta par "Konvenciju"). Tādēļ katra Līgumslēdzēja Puse ar šo negrozāmi piekrīt jau iepriekš saskaņā ar Konvencijas 25. pantu nodot strīdu Centram.

14. pants

LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU STRĪDI

1. Jebkuri strīdi starp Līgumslēdzējām Pusēm attiecībā uz šī Līguma interpretāciju vai pielietošanu ir jācenšas atrisināt sarunu ceļā.

2. Ja kāds strīds šādā ceļā nav nokārtojams, tad pēc vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses lūguma tā izšķiršana ir nododama arbitrāžai. Arbitrāžas tiesas (turpmāk saukta "tiesa") sastāvā ir trīs šķīrējtiesneši, pa vienam no katras Līgumslēdzējas Puses un trešais, kas ir tiesas Priekšsēdētājs, kurš nozīmēts saskaņā ar Līgumslēdzēju Pušu līgumu.

3. Divu mēnešu laikā pēc lūguma saņemšanas arbitrāžai, katra Līgumslēdzēja Puse ieceļ vienu šķīrējtiesnesi, un divu mēnešu laikā pēc šo divu šķīrējtiesnešu iecelšanas, Līgumslēdzējas Puses ieceļ trešo šķīrējtiesnesi.

4. Ja tiesu nevar izveidot četru mēnešu laikā pēc lūguma saņemšanas arbitrāžai, viena vai otra Līgumslēdzēja Puse, ja nav cita līguma, var lūgt Starptautiskās tiesas Prezidentu iecelt šķīrējtiesnesi vai vēl neieceltos šķīrējtiesnešus. Ja Prezidents ir vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses valsts piederīgais vai viņš nevar izpildīt minēto funkciju, tad šos norīkojumus var lūgt izpildīt Viceprezidentam. Ja Viceprezidents ir vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses valsts piederīgais vai viņš nevar izpildīt minēto funkciju, tad ar lūgumu izdarīt vajadzīgos norīkojumus griežas pie nākošā augstākā ranga Starptautiskās tiesas locekļa, kurš nav nevienas Līgumslēdzējas Puses valsts piederīgais, un tā tālāk.

5. Tiesa pieņem lēmumu saskaņā ar balsu vairākumu.

6. Tiesas lēmums ir galīgs un Līgumslēdzējām Pusēm jāievēro un jāizpilda tās lēmuma noteikumi.

7. Katra Līgumslēdzēja Puse sedz sava šķīrējtiesneša un tā pārstāvības izmaksas šķīrējtiesas procesos un pusi no Priekšsēdētāja izmaksām un pārējām izmaksām. Tiesa tomēr drīkst savā lēmumā norādīt, ka izmaksu lielāko daļu sedz viena no Līgumslēdzējām Pusēm un šis lēmums ir saistošs abām Pusēm.

8. Bez visa iepriekš minētā, tiesa ievieš savus procesuālos noteikumus.

15. pants

CITAS SAISTĪBAS

Ja vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses likumdošana vai starptautiskās saistības, kas pastāv patreiz vai ieviestas pēc tam starp Līgumslēdzējām pusēm papildus šim Līgumam, dod rezultātā stāvokli, kas dod tiesības otras Līgumslēdzējas Puses valsts piederīgo ieguldījumiem uz daudz labvēlīgāku režīmu kā tas ir paredzēts šajā Līgumā, tad šādu stāvokli neietekmē šis Līgums. Katra Līgumslēdzēja Puse ievēro jebkuras saistības saskaņā ar tās likumiem, kā arī tās saistības, kas norādītas šajā Līgumā, kuru noslēgusi Līgumslēdzēja Puse, tās valsts piederīgie vai uzņēmējsabiedrības ar otras Līgumslēdzējas Puses valsts piederīgajiem vai uzņēmējsabiedrībām attiecībā uz to ieguldījumiem.

16. pants

STĀŠANĀS SPĒKĀ, DARBĪBAS TERMIŅŠ UN DENONSĒŠANA

1. Katra Līgumslēdzēja Puse iesniedz paziņojumu otrai Līgumslēdzējai Pusei par to iekšējo juridisko procedūru izpildi, kas nepieciešamas, lai šis Līgums stātos spēkā. Šis Līgums stāja spēkā trīsdesmitajā dienā no datuma, kad saņemts paziņojums no pēdējās Līgumslēdzējas Puses.

2. Šis Līgums ir spēkā piecpadsmit gadus un pēc tam paliek spēkā turpmāk, ja vien pēc sākotnējo četrpadsmit gadu izbeigšanās viena vai otra Līgumslēdzēja Puse neiesniedz rakstveida paziņojumu otrai Līgumslēdzējai Pusei par tās nolūku denonsēt šo Līgumu. Denonsēšanas paziņojums stājas spēkā vienu gadu pēc tam, kad to saņēmusi otra Līgumslēdzēja Puse.

3. Attiecībā uz ieguldījumiem, kas izdarīti pirms datuma, kad šā Līguma denonsēšanas paziņojums stājas spēkā, 1. līdz 15. pantu nosacījumi paliek spēkā turpmākos piecpadsmit gadus no šī datuma.

ŠO APLIECINOT, apakšā parakstījušies, šim nolūkam savu valdību pienācīgi pilnvaroti, ir parakstījuši šo Līgumu.

Noslēgts divos oriģināleksemplāros Singapūrā, 1998. gada 7. jūlijā, angļu valodā.

Latvijas Republikas valdības vārdā	Singapūras Republikas valdības vārdā
Roberts Zīle,	Mr. Limhng Kiang,
Latvijas Republikas finansu ministrs	Singapūras Republikas nacionālās aizsardzības ministrs un otrais finansu ministrs