1964.gada Konvencija par darba higiēnu tirdzniecībā un birojos (C120)

 

Starptautiskās Darba organizācijas ģenerālkonference,

kuru Ženēvā sasauca Starptautiskā Darba biroja Administratīvā padome un kura 1964.gada 17.jūnijā sanāca uz savu četrdesmit astoto sesiju;

nolēmusi pieņemt konkrētus priekšlikumus attiecībā uz jautājumu par darba higiēnu tirdzniecībā un birojos, kas bija iekļauts šīs sesijas dienas kārtības ceturtajā punktā, un noteikusi, ka šie priekšlikumi ir jāpieņem starptautiskas konvencijas veidā,

tūkstoš deviņi simti sešdesmit ceturtā gada astotajā jūlijā pieņēma šo konvenciju, kas pazīstama kā 1964.gada Konvencija par darba higiēnu tirdzniecībā un birojos.

 

I DAĻA

PUŠU SAISTĪBAS

1.pants

Šī konvencija piemērojama:

a) tirdzniecības uzņēmumiem;

b) tiem uzņēmumiem, iestādēm un administratīvajiem dienestiem, kuros darbinieki galvenokārt veic biroja darbu;

c) visām tām citu uzņēmumu un iestāžu struktūrvienībām vai tiem administratīvajiem dienestiem, kuru struktūrvienībās nodarbinātie galvenokārt strādā tirdzniecībā vai veic biroja darbu, - tad, ja uz tiem neattiecas valsts tiesību akti vai citi noteikumi attiecībā uz darba higiēnu rūpniecībā, kalnrūpniecībā, transporta jomā vai lauksaimniecībā.

2.pants

Kompetentā iestāde pēc konsultēšanās ar tieši ieinteresēto darba devēju un darba ņēmēju organizācijām, ja tādas ir, var noteiktu kategoriju uzņēmumiem, iestādēm, administratīvajiem dienestiem vai tām uzņēmumu, iestāžu un administratīvo dienestu struktūrvienībām, uz ko attiecas 1.pants, nepiemērot visus vai atsevišķus šīs konvencijas noteikumus, ja darba apstākļi un nosacījumi ir tādi, ka nav atbilstoši piemērot visus vai atsevišķus minētos noteikumus.

3.pants

Visos gadījumos, kad nav skaidrs, vai šī konvencija attiecas uz kādu uzņēmumu, iestādi vai administratīvo dienestu, šo jautājumu risina kompetentā iestāde pēc tam, kad tā ir konsultējusies ar attiecīgajām tieši ieinteresēto darba devēju un darba ņēmēju organizācijām, ja tādas ir, vai kādā citā veidā, kas atbilst valsts tiesību aktiem un praksei.

4.pants

Ikviena dalībvalsts, kas ratificē šo konvenciju, apņemas:

a) paturēt spēkā likumus un noteikumus, kuri nodrošina II daļā minēto vispārējo principu īstenošanu, un

b) nodrošināt to, ka atbilstoši tam, cik tas iespējams un vēlams valsts apstākļos, tiek īstenoti noteikumi, kas ietverti 1964.gada Ieteikumā par darba higiēnu tirdzniecībā un birojos, vai tiem līdzvērtīgi noteikumi.

5.pants

Likumi vai noteikumi, ar kuriem īsteno šīs konvencijas noteikumus, un visi likumi un noteikumi, ar kuriem atbilstoši tam, cik tas valsts apstākļos ir iespējams un vēlams, īsteno noteikumus, kas ietverti 1964.gada Ieteikumā par darba higiēnu tirdzniecībā un birojos, vai tiem līdzvērtīgus noteikumus, ir jāizstrādā pēc tam, kad notikušas konsultācijas ar attiecīgajām tieši ieinteresēto darba devēju un darba ņēmēju organizācijām, ja tādas ir.

6.pants

1. Lai nodrošinātu 5.pantā minēto likumu un noteikumu pareizu piemērošanu, ir jāveic attiecīgi pasākumi, tam izmantojot atbilstošas pārbaudes vai citus līdzekļus.

2. Lai nodrošinātu minēto likumu un noteikumu īstenošanu, jāpiemēro attiecīgas sankcijas, ja tas atbilst veidam, kādā tiek īstenota šī konvencija.

 

II DAĻA

VISPĀRĒJIE PRINCIPI

7.pants

Visām telpām, kuras izmanto darbinieki, un šo telpu aprīkojumam jābūt pienācīgi uzturētam un tīram.

8.pants

Visās telpās, kuras izmanto darbinieki, jābūt pietiekamai un piemērotai dabiskajai vai mākslīgajai, vai abu veidu ventilācijai, kas nodrošina to, ka telpās ir svaigs, attīrīts gaiss.

9.pants

Visās telpās, kuras izmanto darbinieki, jābūt pietiekamam un piemērotam apgaismojumam; darba vietas pēc iespējas jāno­drošina ar dabisko apgaismojumu.

10.pants

Visās telpās, kuras izmanto darbinieki, atbilstoši apstākļiem jāuztur pietiekama un vienmērīga gaisa temperatūra.

11.pants

Visām darba vietām un darbstacijām jābūt iekārtotām tā, lai netiktu nodarīts kaitējums darbinieku veselībai.

12.pants

Darbinieki jānodrošina ar pietiekamu daudzumu pilnvērtīga dzeramā ūdens vai cita pilnvērtīga dzēriena.

13.pants

Pietiekamā daudzumā jābūt pieejamām piemērotām mazgāšanās telpām un sanitārajām labierīcībām, un tās jāuztur pienācīgā kārtībā.

14.pants

Darbinieki pietiekamā daudzumā jāno­drošina ar piemērotām sēdvietām, un viņiem jābūt pienācīgai iespējai tās izmantot.

15.pants

Jānodrošina un jāuztur pienācīgā kārtībā piemērotas telpas, kur pārģērbties, atstāt un izžāvēt drēbes, kas netiek valkātas darba laikā.

16.pants

Telpām, kuras izvietotas pazemē un kurām nav logu, un kurās parasti tiek veikts darbs, ir jāatbilst attiecīgajiem higiēnas standartiem.

17.pants

Ar piemērotu un praktiski īstenojamu pasākumu palīdzību darbinieki jāpasargā no nepatīkamām, neveselīgām, toksiskām vai kādu citu iemeslu dēļ kaitīgām vielām, procesiem un metodēm. Kompetentā iestāde nosaka individuālus aizsardzības līdzekļus gadījumos, kad tie nepieciešami veicamā darba dēļ.

18.pants

Ar piemērotu un praktiski īstenojamu pasākumu palīdzību pēc iespējas jāsamazina troksnis un vibrācija, kas var kaitīgi ietekmēt darbiniekus.

19.pants

Visiem uzņēmumiem, iestādēm un administratīvajiem dienestiem vai tām šo uzņēmumu, iestāžu un administratīvo dienestu struktūrvienībām, uz kurām attiecas Konvencija, atbilstoši savam lielumam un iespējamajai riska pakāpei:

a) jāuztur sava ambulance vai pirmās palīdzības punkts;

b) kopā ar citiem uzņēmumiem, iestādēm, administratīvajiem dienestiem vai šo uzņēmumu, iestāžu, administratīvo dienestu struktūrvienībām jāuztur ambulance vai pirmās palīdzības punkts, vai

c) jānodrošina, lai tajos būtu pieejami viens vai vairāki pirmās palīdzības sniegšanas skapīši vai komplekti.

 

III DAĻA

NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

20.pants

Šīs konvencijas oficiālos ratifikācijas rakstus nosūta Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektoram reģistrācijai.

21.pants

1. Šī konvencija ir saistoša tikai tām Starptautiskās Darba organizācijas dalībvalstīm, kuru ratifikācijas rakstus ir reģistrējis ģenerāldirektors.

2. Tā stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc tam, kad ģenerāldirektors ir reģistrējis divu dalībvalstu ratifikācijas rakstus.

3. Turpmāk attiecībā uz ikvienu dalībvalsti Konvencija stājas spēkā tad, kad pagājuši divpadsmit mēneši kopš šīs dalībvalsts ratifikācijas raksta reģistrēšanas.

22.pants

1. Dalībvalsts, kas Konvenciju ratificējusi, var to denonsēt tad, kad pagājuši desmit gadi kopš Konvencija pirmoreiz stājusies spēkā, un šajā nolūkā tā denonsēšanas aktu nosūta Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektoram reģistrācijai. Denonsēšana stājas spēkā ne agrāk kā vienu gadu pēc tam, kad tā reģistrēta.

2. Ikvienai dalībvalstij, kas Konvenciju ratificējusi un gada laikā pēc iepriekšējā punktā minētā desmit gadu perioda beigām nav izmantojusi šajā pantā paredzētās denonsēšanas tiesības, Konvencija paliek sais­toša nākamos desmit gadus, un turpmāk dalībvalstij ir tiesības Konvenciju denonsēt pēc katra desmit gadus ilgā perioda beigām, ievērojot šajā pantā paredzētos noteikumus.

23.pants

1. Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektors informē visas Starptautiskās Darba organizācijas dalībvalstis par ikviena viņam iesniegtā Organizācijas dalībvalsts ratifikācijas raksta un denonsēšanas aktu reģistrāciju.

2. Paziņojot Organizācijas dalībvalstīm par otrā saņemtā ratifikācijas raksta reģistrāciju, ģenerāldirektors tām dara zināmu datumu, kurā Konvencija stāsies spēkā.

24.pants

Starptautiskā Darba biroja ģenerāldirektors saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtu 102.pantu nosūta Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram reģistrācijai precīzu informāciju par visiem ratifikācijas rakstiem un denonsēšanas aktiem, kurus viņš reģistrējis atbilstoši noteikumiem, kas minēti iepriekšējos pantos.

25.pants

Ja Starptautiskā Dara biroja Administratīvā padome to uzskata par vajadzīgu, tā iesniedz ģenerālkonferencei ziņojumu par Konvencijas īstenošanu un apsver, vai konferences darba kārtībā būtu jāiekļauj jautājums par tās pilnīgu vai daļēju grozīšanu.

26.pants

1. Ja konferencē tiek pieņemta jauna konvencija, ar kuru pilnīgi vai daļēji groza Konvenciju, tad, ja vien jaunajā konvencijā nav noteikts citādi:

a) jaunās konvencijas ratifikācija neatkarīgi no 22.panta noteikumiem attiecībā uz konkrēto dalībvalsti ipso jure nozīmē tūlītēju Konvencijas denonsēšanu, tiklīdz jaunā konvencija ir stājusies spēkā,

b) no dienas, kad stājas spēkā jaunā konvencija, Konvencija vairs nav pieejama ratifikācijai.

2. Šī konvencija paliek spēkā pašreizējā formā un ar pašreizējo saturu attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas to ir ratificējušas, bet nav ratificējušas jauno konvenciju.

27.pants

Šīs konvencijas teksts angļu un franču valodā ir vienlīdz autentisks.