Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.


Eiropas Padomes Līgumu sērija Nr.194
EEE.JPG (2981 bytes)
EIROPAS CILVĒKA TIESĪBU UN PAMATBRĪVĪBU AIZSARDZĪBAS KONVENCIJAS 14. PROTOKOLS, KAS GROZA KONVENCIJAS KONTROLES SISTĒMU1

Preambula

Eiropas Padomes dalībvalstis, kuras ir parakstījušas šo 1950.gada 4.novembrī Romā parakstītās Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk saukta Konvencija) Protokolu,

Ievērojot Rezolūciju Nr.1 un Deklarāciju, kas pieņemtas 2000.gada 3. un 4.novembrī Romā notikušajā Eiropas ministru konferencē par cilvēktiesībām;

Ievērojot Deklarācijas, kuras Ministru Komiteja pieņēmusi savā 109.sesijā 2001.gada 8.novembrī, 111.sesijā 2002.gada 7.novembrī un 112.sesijā 2003.gada 15.maijā;

Ievērojot Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas 2004.gada 28.aprīlī pieņemto Viedokli Nr.251 (2004);

Ievērojot steidzamo nepieciešamību izdarīt grozījumus atsevišķos Konvencijas pantos, lai ilgtermiņā saglabātu un uzlabotu kontroles sistēmas efektivitāti, galvenokārt ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Padomes Ministru Komitejas pastāvīgi pieaugošo darba apjomu;

It īpaši ievērojot nepieciešamību nodrošināt to, ka Tiesa var turpināt ieņemt vadošo lomu cilvēktiesību aizsardzībā Eiropā,

Ir vienojušās par sekojošo:

1.pants

Konvencijas 22.panta 2.punkts tiek svītrots.

2.pants

Konvencijas 23.pantu izsaka šādā redakcijā:

"23.pants - Pilnvaru termiņš un atlaišana

1 Tiesnešus ievēl uz deviņiem gadiem. Viņi nevar tikt ievēlēti atkārtoti.

2 Tiesnešu pilnvaru termiņš beidzas, tiem sasniedzot 70 gadu vecumu.

3 Tiesneši ieņem savu amatu līdz tam laikam, kad viņi tiek aizstāti. Tomēr viņi turpina izskatīt jau uzsāktās lietas.

4 Nevienu tiesnesi nevar atlaist no amata, izņemot, ja pārējie tiesneši ar divu trešdaļu balsu vairākumu nolemj, ka attiecīgais tiesnesis vairs neatbilst izvirzītajiem nosacījumiem."

3.pants

Konvencijas 24.pants tiek svītrots.

4.pants

Konvencijas 25.pants kļūst par 24.pantu, un to izsaka šādā redakcijā:

"24.pants - Reģistrs un Tiesas sekretāri

1. Tiesai ir savs reģistrs, kura funkcijas un organizācija tiek noteikta Tiesas noteikumos.

2. Ja lieta tiek izskatīta viena tiesneša sastāvā, Tiesai palīdz Tiesas sekretāri, kuri darbojas saskaņā ar Tiesas priekšsēdētāja pilnvarojumu. Viņi veido daļu no Tiesas reģistra."

5.pants

Konvencijas 26.pants kļūst par 25.pantu ("Tiesas plenārsēde"), un to izsaka šādā redakcijā:

1. d punkta beigās komats tiek aizstāts ar semikolu, un vārds "un" tiek svītrots.

2. e punkta beigās punkts tiek aizstāts ar semikolu.

3. Tiek papildināts ar jaunu f punktu šādā redakcijā:

"f iesniegt lūgumu saskaņā ar 26.panta 2.punktu."

6.pants

Konvencijas 27.pants kļūst par 26.pantu, un to izsaka šādā redakcijā:

"26.pants - Lietas izskatīšana viena tiesneša sastāvā, komitejas, palātas un Lielā palāta

1. Iesniegto lietu izskatīšana notiek viena tiesneša sastāvā, komitejās, kas sastāv no trim tiesnešiem, palātās, kas sastāv no septiņiem tiesnešiem un Lielajā palātā, kas sastāv no septiņpadsmit tiesnešiem. Tiesas palātas izveido komitejas uz noteiktu laika periodu.

2. Pēc Tiesas plenārsēdes pieprasījuma Ministru Komiteja ar vienprātīgi pieņemtu lēmumu var uz noteiktu laika periodu samazināt tiesnešu skaitu palātās līdz pieciem tiesnešiem.

3. Ja lietas izskatīšana notiek viena tiesneša sastāvā, viņš nevar izskatīt iesniegumu pret Augsto Līgumslēdzēju Pusi, no kuras šis tiesnesis ir ievēlēts.

4. Lietas izskatīšanā kā palātas un Lielās palātas ex officio loceklis piedalās tiesnesis, kurš ir ievēlēts no Augstās Līgumslēdzējas Puses, kas ir iesaistīta šajā lietā. Ja šāda tiesneša nav vai tiesnesis nevar piedalīties tiesas sēdē, tiesas sēdē ar tiesneša pilnvarām piedalās persona, kuru izvēlas Tiesas prezidents no saraksta, kuru jau iepriekš ir iesniegusi attiecīgā Puse.

5. Lielās palātas sastāvā ietilpst arī Tiesas prezidents, viceprezidenti, palātu priekšsēdētāji un citi tiesneši, kas tiek izvēlēti saskaņā ar Tiesas noteikumiem. Ja lieta tiek nodota izskatīšanai Lielajā palātā saskaņā ar 43.panta noteikumiem, Lielās palātas sēdē nevar piedalīties neviens no palātas tiesnešiem, kas pasludināja spriedumu, izņemot palātas priekšsēdētāju un tiesnesi, kurš tiesas sēdē pārstāvēja attiecīgo Augsto Līgumslēdzēju Pusi.

7.pants

Pēc jaunā 26.panta Konvencijā tiek iekļauts jauns 27.pants šādā redakcijā:

"27.pants - Viena tiesneša kompetence

1. Izskatot lietu viena tiesneša sastāvā, tiesnesis var atzīt par nepieņemamu izskatīšanai vai svītrot no Tiesas izskatāmo lietu saraksta saskaņā ar 34.panta noteikumiem iesniegtu iesniegumu, ja šāds lēmums var tikt pieņemts bez tālākas lietas izskatīšanas.

2. Lēmums ir galīgs.

3. Ja izskatot lietu viena tiesneša sastāvā tiesnesis neatzīst iesniegumu par nepieņemamu izskatīšanai vai svītrojamu, tad tiesnesis nodod to komitejai vai palātai tālākai izskatīšanai."

8.pants

Konvencijas 28.pantu izsaka šādā redakcijā:

"28.pants - Komiteju kompetence

1. Attiecībā uz saskaņā ar 34.pantu iesniegtu iesniegumu komiteja var ar vienbalsīgu balsojumu,

a atzīt to par nepieņemamu izskatīšanai vai svītrojamu no izskatāmo lietu saraksta, ja šāds lēmums var tikt pieņemts bez tālākas lietas izskatīšanas; vai

b atzīt to par pieņemamu izskatīšanai un vienlaicīgi pasludināt spriedumu lietā pēc būtības, ja lietas pamatā esošais jautājums par Konvencijas vai tās Protokolu interpretāciju vai piemērošanu jau ir iedibināts pastāvošajā Tiesas praksē.

2. Saskaņā ar 1.punktu pieņemtie lēmumi un spriedumi ir galīgi.

3. Ja tiesnesis, kas ievēlēts no Augstās Līgumslēdzējas Puses, nav komitejas loceklis, komiteja var jebkurā lietas izskatīšanas stadijā uzaicināt šo tiesnesi ieņemt vienu no komitejas locekļu vietām, ņemot vērā visus attiecīgos faktorus, tai skaitā to, vai attiecīgā Puse ir apstrīdējusi saskaņā ar 1.b punktu noteiktās procedūras piemērošanu."

9.pants

Konvencijas 29.pantu izsaka šādā redakcijā:

1. 1.punkts tiek izteikts šādā redakcijā:

"Ja netiek pieņemts lēmums saskaņā ar 27. vai 28.pantu, vai netiek pasludināts spriedums saskaņā ar 28.pantu, palāta pieņem lēmumu par saskaņā ar 34.pantu iesniegto individuālo iesniegumu pieņemšanu izskatīšanai un izskatīšanu pēc būtības. Lēmums par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai var tikt pieņemts atsevišķi."

2. 2.punkta beigās tiek pievienots teikums šādā redakcijā: "Lēmums par iesnieguma pieņemšanu izskatīšanai tiek pieņemts atsevišķi, ja vien izņēmuma gadījumos Tiesa nepieņem lēmumu par citu kārtību."

3. 3.punkts tiek svītrots.

10.pants

Konvencijas 31.pantu izsaka šādā redakcijā:

1. a punkta beigās tiek svītrots vārds "un".

2. b punkts kļūst par c punktu, un tiek iekļauts jauns b punkts šādā redakcijā:

"b pieņem lēmumus par jautājumiem, kurus Tiesai iesniegusi Ministru Komiteja saskaņā ar 46.panta 4.punktu; un".

11.pants

Konvencijas 32.panta 1.punkta beigās aiz skaitļa 34 tiek ievietots komats un skaitlis 46.

12.pants

Konvencijas 35.panta 3.punktu izsaka šādā redakcijā:

"3 Tiesa atzīst par nepieņemamu izskatīšanai jebkuru individuālu iesniegumu, kas iesniegts saskaņā ar 34.pantu, ja tā uzskata, ka:

a iesniegums neatbilst Konvencijas vai tās Protokolu pantiem, ir acīmredzami nepamatots vai tajā ļaunprātīgi izmantotas individuālā iesnieguma tiesības; vai

b iesniedzējs nav ticis nostādīts būtiski neizdevīgā stāvoklī, ja vien cilvēktiesību ievērošana saskaņā ar Konvenciju un tās Protokoliem nerada nepieciešamību izskatīt iesniegumu pēc būtības, un ja lieta nevar tikt noraidīta uz šī pamata, kuru nav pietiekami ņēmusi vērā nacionālā tiesa."

13.pants

Konvencijas 36.pants tiek papildināts ar 3.punktu šādā redakcijā:

"3 Eiropas Padomes Komisārs cilvēktiesību jautājumos var iesniegt rakstiskus komentārus par visām lietām, kas tiek izskatītas palātā vai Lielajā palātā, un piedalīties lietu izskatīšanā."

14.pants

Konvencijas 38.pantu izsaka šādā redakcijā:

"38.pants - Lietas izskatīšana

Tiesa izskata lietu kopā ar lietā iesaistīto Augsto Līgumslēdzēju Pušu pārstāvjiem, un, ja tas ir nepieciešams, veic izmeklēšanu, kuras sekmīgai norisei attiecīgās Augstās Līgumslēdzējas Puses nodrošina visus nepieciešamos apstākļus."

15.pants

Konvencijas 39.pantu izsaka šādā redakcijā:

"39.pants - Mierizlīgums

1. Jebkurā tiesas procesa stadijā Tiesa var nodot sevi lietā iesaistīto pušu rīcībā, lai panāktu mierizlīgumu lietā, ievērojot Konvencijā un tās Protokolos noteiktās cilvēktiesības.

2. Tiesas process, kas noris saskaņā ar 1.punkta noteikumiem, ir konfidenciāls.

3. Ja tiek panākts mierizlīgums, Tiesa svītro attiecīgo lietu no sava saraksta, pieņemot lēmumu, kas satur īsu faktu un panāktā risinājuma izklāstu.

4. Šis lēmums tiek nodots Ministru Komitejai, kas uzrauga lēmumā norādītā mierizlīguma noteikumu izpildi."

16.pants

Konvencijas 46.pantu izsaka šādā redakcijā:

"46.pants - Spriedumu saistošais spēks un to izpilde

1. Augstās Līgumslēdzējas Puses apņemas ievērot galīgo Tiesas spriedumu ikvienā lietā, kurā tās ir puses.

2. Tiesas galīgais spriedums tiek nodots Ministru Komitejai, kas uzrauga tā izpildi.

3. Ja Ministru Komiteja uzskata, ka galīgā sprieduma izpildi apgrūtina sprieduma interpretācijas problēma, tā var nodot jautājumu Tiesai lēmuma pieņemšanai par interpretācijas jautājumu. Lēmumam par jautājuma nodošanu ir nepieciešams pārstāvju, kam ir tiesības būt komitejas locekļiem, divu trešdaļu balsu vairākums.

4. Ja Ministru Komiteja uzskata, ka kāda no Augstā Līgumslēdzēja Pusēm atsakās ievērot galīgo spriedumu lietā, kurā tā ir puse, tā var pēc oficiāla paziņojuma nosūtīšanas šai Pusei un ar lēmumu, kas pieņemts ar pārstāvju, kam ir tiesības būt komitejas locekļiem, divu trešdaļu balsu vairākumu, nodot jautājumu Tiesai, vai Pusei nav izpildījusi savas 1.punktā noteiktās saistības.

5. Ja Tiesa konstatē 1.punkta pārkāpumu, tā nodod lietu Ministru Komitejai lēmuma pieņemšanai par veicamajiem pasākumiem. Ja Tiesa nekonstatē 1.punkta pārkāpumu, tā nodod lietu Ministru Komitejai, kas izbeidz lietas izskatīšanu."

17.pants

Konvencijas 59.pantu izsaka šādā redakcijā:

1. Tiek iekļauts jauns 2.punkts šādā redakcijā:

"2 Eiropas Savienība var pievienoties Konvencijai."

2. 2., 3. un 4.punkti kļūst attiecīgi par 3., 4. un 5.punktiem.

Gala un pārejas noteikumi

18.pants

1. Šis Protokols ir atvērts parakstīšanai Eiropas Padomes dalībvalstīm, kas ir parakstījušas Konvenciju, kas var izteikt savu piekrišanu uzskatīt par saistošu:

a to parakstot bez atrunas attiecībā uz ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu; vai

b to parakstot, kam seko ratifikācija, pieņemot vai apstiprinot ar tam sekojošu ratifikāciju, pieņemot vai apstiprinot.

2. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenti tiek nodoti glabāšanai Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.

19.pants

Šis Protokols stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu ilgā perioda beigām pēc datuma, kurā visas Konvencijas dalībvalstis ir izteikušas savu piekrišanu ievērot Protokolu saskaņā ar 18.panta noteikumiem.

20.pants

1. No šī Protokola spēkā stāšanās datuma tā noteikumi tiek piemēroti visiem iesniegumiem, kas tiek izskatīti Tiesā, kā arī visiem spriedumiem, kuru izpilde atrodas Ministru Komitejas uzraudzībā.

2. Jaunais pieņemšanas izskatīšanai kritērijs, kas ar šī Protokola 12.pantu ir iekļauts Konvencijas 35.panta 3.b punktā netiek piemērots iesniegumiem, kas ir atzīti par pieņemamiem izskatīšanai pirms Protokola stāšanās spēkā. Turpmākajos divos gados pēc šī Protokola stāšanās spēkā jauno pieņemšanas izskatīšanai kritēriju var piemērot vienīgi palātas un Tiesas Lielā palāta.

21.pants

To tiesnešu pilnvaru termiņš, kas šī Protokola spēkā stāšanās datumā atrodas savā amatā uz pirmo pilnvaru termiņa laiku, tiek pagarināts ipso jure, lai tas veidotu pilnu deviņu gadu termiņu. Pārējie tiesneši pabeidz savu pilnvaru termiņu, kas tiek ipso jure pagarināts par diviem gadiem.

22.pants

Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs paziņo Eiropas Padomes dalībvalstīm par:

a katru parakstīšanu;

b par katra ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenta nodošanu glabāšanā;

c šī Protokola spēkā stāšanos datumu saskaņā ar 19.pantu; un

d jebkuru citu dokumentu, notifikāciju vai paziņojumu, kas attiecas uz šo Protokolu.

To apliecinot, apakšā parakstījušies, attiecīgi pilnvaroti, parakstīja šo Protokolu.

Parakstīta 2004.gada 13.maijā Strasbūrā angļu un franču valodā, kur abi teksti ir vienādi autentiski, vienā eksemplārā, kas tiek nodots glabāšanā Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs izsūta apstiprinātas kopijas ikvienai no Eiropas Padomes dalībvalstīm.

1 Tulkojumu veikusi Ārlietu ministrija.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 13.05.2004.
Stājas spēkā:
 01.06.2010.
Parakstīts:
 13.05.2004.
Pievienošanās:
 28.03.2006.
Pieņemšanas vieta: 
Strasbūra
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Ir
Depozitārijs:
 Eiropas Padome
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 33, 24.02.2006.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Deklarācija
  • Citi saistītie dokumenti
1110
{"selected":{"value":"21.08.2002","content":"<font class='s-1'>21.08.2002.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"21.08.2002","iso_value":"2002\/08\/21","content":"<font class='s-1'>21.08.2002.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"28.12.2000","iso_value":"2000\/12\/28","content":"<font class='s-1'>28.12.2000.-20.08.2002.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"