Kultūras ministrijas rīkojums Nr.2.1.-1/112

Rīgā 2010.gada 22.aprīlī

Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa
noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11.punktu

Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk - Noteikumi Nr.473) 9.punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk - Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk - Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vietas pie bijušā Vīķu kroga Rīgā, pie Hapaka grāvja (daļa no zemes gabala ar kadastra apzīmējumu 0100 104 2017) (turpmāk - Objekts), iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti:

1.1. Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas 2010.gada 1.aprīļa vēstule Nr.1-25/RD-10-1269-nd;

1.2. Izraksts no Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2010.gada 2.marta sanāksmes protokola Nr.5/2010;

1.3. Informācija par Objekta nosaukumu;

1.4. Informācija par Objekta atrašanās vietu;

1.5. Objekta atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;

1.6. Objekta apraksts;

1.7. Objekta fotofiksācijas materiāli;

1.8. Ziņas par Objekta īpašnieku;

1.9. Pamatojums Objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.

2. Saskaņā ar Noteikumu Nr.473 3.punktu Inspekcija ir izvērtējusi Objekta atbilstību kultūras pieminekļa statusam un ierosina to iekļaut Pieminekļu sarakstā. Objekta īpašnieks -Rīgas dome, reģ.Nr.90000038741, saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu informēts par ierosinājumu un 2010.gada 1.aprīļa vēstulē Nr.1-25/RD-10-1269-nd ir pausta piekrišana noteikt Objektam valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusu.

3. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1.pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk - Noteikumi Nr.474) 10.punktā noteikto Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietu var iekļaut teritorijas, ēkas un citus objektus, kas saistīti ar starptautiskā vai Latvijas mērogā nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem vai ievērojamām personām un kuriem ir izcila zinātniska, kultūrvēsturiska vai izglītojoša nozīme.

4. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 10.punktā noteiktajiem kritērijiem. Kaujas vieta pie bijušā Vīķu kroga saistīta ar Latvijas vēsturē nozīmīgu notikumu - Latvijas Atbrīvošanas karu, kam bija būtiska loma Latvijas valstiskuma veidošanās procesā. Vīķu kroga apkārtnē 1919.gada 3.novembrī norisinājās kauja starp Latvijas armijas Latgales divīzijas 8.Daugavpils kājnieku pulku un Bermonta - Avalova Dzelzsdivīziju, kuras laikā krita 9 Latvijas armijas virsnieki un 25 kareivji, bet 109 kareivji tika ievainoti. Kaujas sekmīgais rezultāts ļāva turpināt Latvijas armijas uzbrukumu Pārdaugavas virzienā un 11.novembrī pabeigt Rīgas atbrīvošanas operāciju.

Vīķu kroga apkārtne pirmās Latvijas Republikas laikā tika noteikta par vēsturisku kaujas vietu. Objektā 1938.gada 21.aprīlī tika ierīkota piemiņas vieta - iestādīta piemiņas birzs (31 bērzs un 109 egles) un ielikts piemiņas zīmes pamatakmens.

5. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 9.punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojuma Nr.128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2.punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādu objektu:

6. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1.pants un 14.panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma 13.pants, 62.panta pirmā daļa, 66.panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 10.punkts, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 3., 5. un 9.punkts, Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11.punkts.

7. Mēneša laikā no šī rīkojuma publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā (Rīga, Antonijas iela 6, LV-1010).

Kultūras ministrs I.Dālderis