KONVENCIJAS PAR EIROPAS KOPIENU FINANŠU INTEREŠU AIZSARDZĪBU PROTOKOLS, KAS IZSTRĀDĀTS, PAMATOJOTIES UZ LĪGUMA PAR EIROPAS SAVIENĪBU K.3 PANTU

Šī protokola augstās līgumslēdzējas puses, Eiropas Savienības Dalībvalstis;

Atsaucoties uz Eiropas Savienības Padomes 1996.gada 27.septembra lēmumu;

Vēloties nodrošināt, ka valstu krimināltiesības efektīvi palīdz aizsargāt Eiropas Kopienu finanšu intereses;

Atzīstot nozīmi, kāda ir 1995.gada 26.jūlija Konvencijai par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību cīņā pret krāpšanu, kas ietekmē Kopienas ieņēmumus un izdevumus;

Apzinoties, ka Eiropas Kopienu finanšu interesēm var kaitēt vai tās var apdraudēt citi noziedzīgi nodarījumi, jo īpaši nacionālo vai Kopienas amatpersonu, kas ir atbildīgas par to kontrolē esošo Kopienas līdzekļu iekasēšanu, pārvaldīšanu vai izmaksāšanu, korupcija;

Ņemot vērā, ka dažādu tautību iedzīvotāji, kas ir nodarbināti dažādās valsts iestādēs vai organizācijās, var būt iesaistīti šādā korupcijā un, lai efektīvi vērstos pret šādu starptautiski sazarotu korupciju, ir būtiski, ka tās kaitīgumu Dalībvalstu krimināltiesībās uztver vienādi;

Ievērojot to, ka dažu Dalībvalstu krimināltiesības par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar publisko pienākumu pildīšanu vispār un jo īpaši korupciju, attiecas tikai uz darbībām, ko izdarījusi attiecīgās Dalībvalsts amatpersona, vai kas veiktas pret šo amatpersonu un tikai izņēmuma gadījumos attiecas uz darbībām, kurās iesaistītas Kopienas amatpersonas vai citu Dalībvalstu amatpersonas;

Pārliecībā, ka valstu likumi ir jāprecizē, ja tajos netiek paredzēts sods par korupciju, kas nodara kaitējumu vai varētu nodarīt kaitējumu Eiropas Kopienu finanšu interesēm, un kurā iesaistītas Kopienas amatpersonas vai citu Dalībvalstu amatpersonas;

Tāpat pārliecībā, ka šāda valstu likumu precizēšanu attiecībā uz Kopienas amatpersonām nebūtu jāierobežo ar aktīvo vai pasīvo korupciju, bet jāattiecina arī uz pārējiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas ietekmē vai var ietekmēt Eiropas Kopienu ieņēmumus vai izdevumus, tai skaitā noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījušas amatpersonas, vai kas izdarīti pret amatpersonām, kam uzticēta augstākā atbildība;

Ņemot vērā, ka atbilstoši noteikumi būtu jāparedz arī attiecībā uz jurisdikciju un savstarpējo sadarbību, neskarot juridiskos nosacījumus, saskaņā ar kuriem to piemēro īpašos gadījumos, vajadzības gadījumā paredzot imunitātes atņemšanu;

Ņemot vērā, ka atbilstīgie noteikumi 1995.gada 26.jūlija konvencijā par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību būtu jāpiemēro attiecībā uz šajā Protokolā minētajām noziedzīgajām darbībām,

Ir vienojušās par šādiem noteikumiem.

1. pants

Definīcijas

Šajā protokolā:

a) ar terminu "amatpersona" tiek saprasta jebkura Kopienas vai nacionālā amatpersona, tai skaitā jebkura citas Dalībvalsts nacionālā amatpersona;

(b) termins "Kopienas amatpersona" nozīmē:

jebkura persona, kura ir amatpersona vai citādi uz līguma pamata nodarbināta, balstoties uz Eiropas Kopienas amatpersonu personāla noteikumiem vai uz noteikumiem par citu Eiropas Kopienas darbinieku nolīgšanu,

jebkura persona, kuru Dalībvalstis vai jebkura publiska vai privāta persona ir nosūtījusi darbā uz Eiropas Kopienām un kura veic funkcijas, kas ir līdzvērtīgas Eiropas Kopienu amatpersonu vai citu darbinieku veicamajām funkcijām.

Uz tādu institūciju, kuras izveidotas saskaņā ar Eiropas Kopienu dibināšanas līgumiem, locekļiem un personālu tiek attiecināti tādi paši noteikumi kā uz Kopienas amatpersonām, ievērojot to, ka uz tiem netiek attiecināti Eiropas Kopienas Noteikumi par Personālu vai noteikumiem par citu Eiropas Kopienu darbinieku nolīgšanu;

(c) termins "nacionālā amatpersona" ir jāsaprot saskaņā ar terminu "amatpersonas" vai "valsts amatpersonas" definīcijām nacionālajos likumos tajā Dalībvalstī, kurā attiecīgā persona veic funkcijas krimināllikuma piemērošanas mērķiem.

Tomēr, gadījumos, kad tiesvedību lietās, kurās ir iesaistīta kādas Dalībvalsts amatpersona, aizsāk kāda cita Dalībvalsts, pēdējai nav obligāti jāpiemēro "nacionālās amatpersonas" definīcija, izņemot gadījumus, ja šī definīcija ir atbilstoša minētās valsts nacionālajiem likumiem.

2. "Konvencija" ir 1995.gada 26.jūlija Konvencija par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību, kas izstrādāta pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K.3 pantu.

2. pants

Pasīvā korupcija

1. Šī Protokola izpratnē tīša darbība, ar kuru jebkura amatpersona tieši vai ar starpniecības palīdzību pieprasa vai saņem jebkāda veida labumus sev vai trešajai personai, vai akceptē šādu labumu piedāvājumu, par to, lai šī amatpersona veiktu savas funkcijas vai pienākumus vai atturētos no savu funkciju vai pienākumu veikšanas, pārkāpjot savus amata pienākumus, nodarot vai iespējams nodarot kaitējumu Eiropas Kopienu finanšu interesēm, ir uzskatāma par pasīvo korupciju.

2. Katra Dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šī panta pirmajā daļā minētā rīcība tiek kvalificēta kā noziedzīgs nodarījums.

3. pants

Aktīvā korupcija

1. Šī Protokola izpratnē tīša rīcība, ar kuru jebkura persona sola vai dod, tieši vai ar starpniecības palīdzību, amatpersonai jebkāda veida labumus, kas domāti šai amatpersonai vai trešajai pusei, par to, lai šī amatpersona veiktu savas funkcijas vai pienākumus vai atturētos no savu funkciju vai pienākumu veikšanas, pārkāpjot savus amata pienākumus, nodarot vai iespējams nodarot kaitējumu Eiropas Kopienu finanšu interesēm, ir uzskatāma par aktīvo korupciju.

2. Katra Dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šī panta pirmajā daļā minētā rīcība tiek kvalificēta kā noziedzīgs nodarījums.

4. pants

Asimilācija

1. Katra Dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās krimināllikumā noziedzīga nodarījuma apraksts par Konvencijas 1.pantā minētajām darbībām, ko izdara nacionālās amatpersonas, pildot savus pienākumus, tiktu attiecināts arī uz gadījumiem, kad šādus noziedzīgus nodarījumus, pildot savus pienākumus, izdara Kopienas amatpersonas.

2. Katra Dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās krimināllikumā šā panta pirmajā daļā un 2. un 3.pantā minētie nodarījumi, kurus ir izdarījuši tās valdības ministri, tās Parlamenta palātās ievēlētie deputāti, Augstākās Tiesas locekļi vai Revīzijas Tiesas locekļi, pildot savas funkcijas, vai kuri ir tikuši pastrādāti pret tiem, tiktu tāpat attiecināti arī uz gadījumiem, kur šādus nodarījumus ir izdarījuši Eiropas Kopienas Komisijas locekļi, Eiropas Kopienas Parlamenta, Tiesas un Revidentu Tiesas locekļi, attiecīgi pildot savus uzdevumus, vai kuri ir tikuši izdarīti pret tiem.

3. Ja kāda Dalībvalsts ir pieņēmusi speciālus likumus attiecībā uz darbību vai bezdarbību, par ko valdības ministri ir atbildīgi sava īpašā politiskā stāvokļa dēļ šajā Dalībvalstī, šā panta otro daļu uz šādiem likumiem var neattiecināt ar noteikumu, ka Dalībvalsts nodrošina, ka uz Eiropas Kopienas Komisijas locekļiem tiek attiecināti krimināllikuma panti, kas paredz atbildību par Protokolā minēto 2.un 3.pantu un šā panta pirmo daļu.

4. Šā panta pirmā, otrā un trešā daļa neskar nekādus Dalībvalstī piemērojamos noteikumus attiecībā uz kriminālo tiesvedību un kompetentas tiesas noteikšanu.

5. Šo Protokolu piemēro pilnīgā saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas Kopienas dibināšanas Līgumu noteikumiem, Protokolu par Eiropas Kopienas privilēģijām un imunitātēm, Tiesas Statūtiem un tekstiem, kuri pieņemti to piemērošanai, saistībā ar imunitātes atņemšanu.

5. pants

Sodi

1. Katra Dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2. un 3.pantā minētā darbība, līdzdalība tajā un minētās darbības veicināšana, tiktu sodīta ar efektīviem, samērīgiem un atbilstošiem kriminālsodiem, ieskaitot, vismaz smagu nodarījumu gadījumos, brīvības atņemšanu, kura rada priekšnoteikumu personas izdošanai.

2. Šī panta pirmā daļa neskar kompetentu institūciju īstenotu disciplinārsodu piemērošanu nacionālajām amatpersonām vai Kopienas amatpersonām. Nosakot piemērojamo sodu, nacionālās tiesas, kas skata krimināllietas, atbilstoši saviem nacionālajiem tiesību principiem var ņemt vērā faktu, ka personai par to pašu darbību ir piemērots disciplinārsods.

6. pants

Jurisdikcija

1. Katra Dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodibinātu savu jurisdikciju pār noziedzīgiem nodarījumiem, ko tā ir noteikusi saskaņā ar 2., 3. un 4.pantu, gadījumos, kur:

(a) noziedzīgs nodarījums ir izdarīts pilnībā vai daļēji tās teritorijā;

(b) noziedzīga nodarījuma izdarītājs ir attiecīgās Dalībvalsts pilsonis vai amatpersona;

(c) noziedzīgs nodarījums ir izdarīts pret kādu no 1.pantā minētajām personām vai pret kādu no 4.panta otrajā daļā minēto Eiropas Kopienas institūciju locekli, kas vienlaikus ir arī tās pilsonis;

(d) noziedzīga nodarījuma izdarītājs ir Kopienas amatpersona, kas strādā kādā Eiropas Kopienas institūcijā vai iestādē, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas Līgumiem, un kuras atrašanās vieta ir attiecīgajā Dalībvalstī.

2. Iesniedzot 9.panta otrajā daļā minēto paziņojumu, Katra Dalībvalsts var noteikt, ka tā nenodibinās savu jurisdikciju vai nodibinās to tikai īpašos gadījumos vai ar īpašiem nosacījumiem, vai šā panta pirmās daļas (b), (c) un (d) punktos minētajos gadījumos.

7. pants

Saistība ar Konvenciju

1. Konvencijas 3. pantu, 5. panta pirmo, otro un ceturto daļu, un 6.pantu piemēro tā, it kā tur būtu norāde uz šī Protokola 2., 3. un 4.pantā minēto darbību.

2. Uz šo Protokolu attiecina vēl šādus Konvencijas noteikumus:

- 7. pantu, ar norādi, ka, ja vien šī Protokola 9.panta otrajā daļā noteiktā paziņojuma laikā nav noteikts citādi, visas deklarācijas Konvencijas 7.panta otrās daļas nozīmē attiecina arī uz šo Protokolu,

- 9.pantu,

- 10.pantu.

8. pants

Eiropas Kopienu tiesa

1. Jebkurš strīds starp Dalībvalstīm jautājumos par šī Protokola interpretāciju vai piemērošanu sākotnēji izskatāms Padomei saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību IV sadaļā noteikto procedūru, ar nolūku panākt risinājumu.

Ja netiek panākts nekāds risinājums sešu mēnešu laikā, strīdā iesaistītā puse var nosūtīt lietu Eiropas Kopienu Tiesai.

2. Jebkurš strīds starp vienu vai vairākām Dalībvalstīm un Eiropas Kopienu Komisiju par 1.pantu, izņemot tā pirmās daļas c) punktu, vai 2., 3. un 4 pantu, kā arī šī protokola 7.panta otrās daļas trešo atkāpi, ko nevar atrisināt ar sarunām, var tikt iesniegts Eiropas Kopienu Tiesā.

9. pants

Stāšanās spēkā

1. Šo Protokolu Dalībvalstis pieņem saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.

2. Dalībvalstis informē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretāru par to procedūru izpildi, ko attiecīgās konstitucionālās prasības paredz šī Protokola pieņemšanai.

3. Šis Protokols stājas spēkā 90 dienas pēc tam, kad pēdējā valsts, kura laikā, kad Padome pieņēma lēmumu par šī Protokola apstiprināšanu, bija Eiropas Savienības Dalībvalsts, ir iesniegusi šī panta otrajā daļā paredzēto paziņojumu. Ja Konvencija šajā dienā nav stājusies spēkā, šis Protokols stājas spēkā dienā, kad spēkā stājas Konvencija.

10. pants

Jaunu dalībvalstu pievienošanās

1. Šim Protokolam var brīvi pievienoties jebkura valsts, kas kļūst par Eiropas Savienības Dalībvalsti.

2. Eiropas Savienības Padomē sagatavotais šī Protokola teksts pievienojušās valsts valodā ir autentisks.

3. Pievienošanās dokumenti glabājas depozitārijā.

4. Šis Protokols stājas spēkā attiecībā uz jebkuru tam pievienojušos valsti 90 dienās pēc dienas, kad nodod glabāšanā pievienošanās dokumentu vai protokola spēkā stāšanās dienā, ja tas vēl nav stājies spēkā pēc minētajām 90 dienām.

11. pants

Atrunas

1. Nav atļautas nekādas atrunas, izņemot tās, kuras noteiktas 6.panta otrajā daļā.

2. Jebkura Dalībvalsts, kura ir izdarījusi atrunu, var atsaukt to pilnībā vai daļēji, paziņojot par to depozitārijam. Atsaukums stājas spēkā dienā, kad depozitārijs saņem minēto paziņojumu.

12. pants

Depozitārijs

1. Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretārs ir šī Protokola depozitārijs.

2. Depozitārijs publicē Eiropas Kopienu oficiālajā laikrakstā informāciju par dokumentu pieņemšanas un pievienošanās gaitu, deklarācijām un atrunām, kā arī jebkurus citus paziņojumus attiecībā uz šo Protokolu.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo Protokolu.

Parakstīts vienā eksemplārā angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, itāļu, īru, portugāļu, somu, spāņu vācu un zviedru valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski, oriģināls ir deponēts Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta arhīvos.

Pielikums

Paziņojumi, ar kuriem Dalībvalstis pieņem lēmumu par Protokola apstiprināšanu

1. Vācijas delegācijas paziņojums:

"Vācijas Federatīvās Republikas valdība attiecībā uz Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu (amatpersonas) aizsardzību Protokolu, paziņo par savu nodomu ar sarunām panākt vienošanos par Eiropas Kopienu Tiesas kompetenci sniegt tādus pašus prejudiciālus lēmumus, kas tika prasīti attiecībā uz Konvenciju par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību ."

2. Beļģijas, Luksemburgas un Nīderlandes delegāciju kopējais paziņojums:

"Beļģijas Karalistes, Nīderlandes Karalistes un Luksemburgas Lielhercogistes valdība uzskata, ka, šī Protokols spēkā stāšanās nodrošināšanai, līdz 1996. gada novembra beigām ir jārod piemērots risinājums jautājumam par Eiropas Kopienu Tiesai nododamo kompetenci Protokola interpretēšanā, vēlams, ņemot vērā notiekošās apspriedes par kompetences deleģēšanu Tiesai, lai tā varētu sniegt prejudiciālus lēmumus attiecībā uz Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību interpretāciju."

3. Austrijas delegācijas paziņojums:

"Austrija uzskata, ka Eiropas Kopienu Tiesas kompetences jautājums par prejudiciālu lēmumu sniegšanu drīz tiks izlemts labvēlīgi un tā turpinās darbu šī mērķa sasniegšanai."