Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.
1974.GADA ATĒNU KONVENCIJAS PAR PASAŽIERU UN TO BAGĀŽAS JŪRAS PĀRVADĀJUMU 2002.GADA PROTOKOLS

Šā Protokola Dalībvalstis,

APSVEROT vēlmi pārskatīt Atēnu konvenciju par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu, kas parakstīta 1974.gada 13.decembrī, Atēnās, lai noteiktu augstāku atlīdzību par zaudējumiem, ieviestu precīzu atbildības robežu, izveidotu vienkāršotu procedūru maksimālās summas atjaunošanai un garantētu obligāto apdrošināšanu pasažieru interesēs,

ATSAUCOTIES uz Konvencijas 1976.gada protokolu, kas ievieš Speciālās aizņēmuma tiesības kā norēķinu vienību, ar to aizstājot zelta franku,

ATZĪMĒJOT, ka Konvencijas 1990.gada protokols, kas nosaka augstāku atlīdzību par zaudējumiem un vienkāršotu procedūru maksimālās summas atjaunošanai, nav stājies spēkā

IR VIENOJUŠĀS:

1. pants

Šajā Protokolā:

1. "Konvencija" nozīmē 1974.gada Atēnu konvenciju par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu.

2. "Organizācija" nozīmē Starptautisko Jūras organizāciju.

3. "Ģenerālsekretārs" nozīmē Organizācijas ģenerālsekretāru.

2. pants

Konvencijas 1.panta 1.punkts aizstāts ar šādu tekstu:

1. (a) "pārvadātājs" nozīmē personu, ar kuru vai kuras vārdā ir noslēgts pārvadājuma līgums, saskaņā ar kuru viņš vai faktiskais pārvadātājs veic pārvadājumu;

(b) "faktiskais pārvadātājs" nozīmē personu, kas nav pārvadātājs, bet ir īpašnieks, fraktētājs vai kuģa operators, kurš reāli veic visu pārvadājumu vai tā daļu; un

(c) "pārvadātājs, kurš reāli veic visu pārvadājumu vai tā daļu" ir faktiskais pārvadātājs vai, tiktāl, cik pārvadātājs reāli veic pārvadājumu, pārvadātājs.

3. pants

1. Konvencijas 1.panta 10.punkts aizstāts ar šādu tekstu:

10. "Organizācija" nozīmē Starptautisko Jūras organizāciju.

2. Konvencijai pievienots teksts kā 1.panta 11.punkts šādā redakcijā:

11. "Ģenerālsekretārs" nozīmē Organizācijas ģenerālsekretāru.

4. pants

Konvencijas 3.pants aizstāts ar šādu tekstu:

3. pants

Pārvadātāja atbildība

1. Par zaudējumiem, kas radušies pasažiera nāves vai traumu gadījumā, ko izraisījis kuģošanas negadījums, pārvadātājs ir atbildīgs līdz apjomam, kas nepārsniedz 250,000 norēķina vienības par pasažieri katrā atšķirīgā gadījumā, ja vien pārvadātājs nepierāda, ka negadījumu:

(a) izraisījusi karadarbība, saspīlējums, pilsoņu karš, dumpis vai tāda dabas parādība, kas bijusi ārkārtēja, nenovēršama un kurai nav bijis iespējams pretoties; vai

(b) pilnībā izraisījusi trešās puses darbība vai nolaidība, ar mērķi izraisīt negadījumu.

Par apmēru, kādā zaudējums pārsniedz iepriekš minēto maksimālo summu pārvadātājs arī turpmāk ir atbildīgs, ja vien pārvadātājs nepierāda, ka notikušo negadījumu, kas izraisījis zaudējumus, nav izraisījusi pārvadātāja kļūda vai nevērība.

2. Par ar personas nāvi vai iegūtajām traumām saistītajiem zaudējumiem, kuru iemesls nav kuģošanas negadījums, pārvadātājs ir atbildīgs, ja negadījuma izraisīto zaudējumu iemesls bija pārvadātāja. Kļūdas vai nevērības fakts ir jāpierāda prasītājam.

3. Par ar nozaudētas vai sabojātas kajītes bagāžas saistītajiem zaudējumiem pārvadātājs ir atbildīgs, ja negadījuma izraisīto zaudējumu iemesls bija pārvadātāja kļūda vai nevērība.

4. Par ar nozaudētas vai sabojātas bagāžas, kas nav kajītes bagāža, saistītajiem zaudējumiem pārvadātājs ir atbildīgs, ja vien pārvadātājs nepierāda, ka notikušo negadījumu, kas izraisījis zaudējumus, nav izraisījusi pārvadātāja kļūda vai nevērība.

5. Šā panta izpratnē:

(a) "kuģošanas negadījums" nozīmē avarējušu, apgāzušos, sadursmē nonākušu vai uz sēkļa uzskrējušu kuģi, eksploziju vai ugunsgrēku uz kuģa, vai kuģa bojājumu;

(b) "pārvadātāja kļūda vai nevērība" nozīmē pārvadātāja darbinieku pieļautu kļūdu vai nevērību, veicot savus darba pienākumus;

(c) "kuģa bojājums" nozīmē disfunkciju, kļūmi vai kādas kuģa daļas, vai tā aprīkojuma, kad to izmanto pasažieru glābšanai, uzņemšanai uz kuģa un izsēdināšanai krastā, neatbilstību piemērojamiem drošības noteikumiem, vai, kad to izmanto virzīšanai uz priekšu, stūrēšanai, drošai kuģošanai, pietauvošanai, noenkurošanai, piestājot vai atstājot piekrasti, vai noenkurojoties vai pārbaudot bojājumus pēc plūdiem; vai izmanto dzīvības glābšanas aprīkojuma nolaišanu ūdenī; un

(d) "zaudējums" neietver sodošos zaudējumus.

6. Saskaņā ar šo Konvenciju, pārvadātājs ir atbildīgs tikai par negadījuma izraisītiem zaudējumiem, veicot pārvadājumu. Fakts, ka negadījums, kas radījis zaudējumus, noticis veicot pārvadājumu, un zaudējuma apmērs, jāpierāda prasītājam.

7. Nekas šajā Konvencijā neierobežo pārvadātāja regresa tiesības pret trešo pusi vai celt iebildumus pārvadātāja veicinātam nevērības faktam saskaņā ar Konvencijas 6.pantu. Nekas šajā pantā nemazina tiesības ierobežot atbildību saskaņā ar Konvencijas 7. un 8. pantu.

8. Puses pieļautās nevērības vai vainas prezumpcija, vai dotā iespēja aizstāvēties, neizslēdz apspriežamās Dalībvalsts pierādījumu izmantošanu par labu tai.

5. pants

Konvencijai pievienots 4.bis pants šādā redakcijā:

4.bis pants

Obligātā apdrošināšana

1. Ja pasažierus pārvadā ar Dalībvalstī reģistrētu kuģi, kas drīkst pārvadāt vairāk kā divpadsmit pasažierus un kam ir piemērojama šī Konvencija, pārvadātājam, kurš faktiski veic pārvadājuma daļu vai visu pārvadājumu, ir pienākums apdrošināt kuģi vai noformēt citu finansiālu nodrošinājumu, piemēram, bankas vai citas finanšu iestādes garantiju, lai segtu atbildību par kaitējumu pasažieru nāves vai traumu iegūšanas gadījumā, saskaņā ar šo Konvenciju. Obligātās apdrošināšanas vai cita finansiāla nodrošinājuma maksimālā summa nav mazāka par 250.000 norēķina vienībām par pasažieri katrā atšķirīgā gadījumā.

2. Polisi, kas apliecina, ka ir spēkā apdrošināšana vai cits finansiāls nodrošinājums saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem izsniedz katram kuģim pēc tam, kad Dalībvalsts attiecīgā institūcija ir nolēmusi, ka izpildītas 1.punkta prasības. Dalībvalstī reģistrētam kuģim šādu polisi izdod vai apstiprina kuģa reģistra valsts attiecīgā institūcija; kuģim, kas nav reģistrēts Dalībvalstī, to var izdot vai apstiprināt Dalībvalsts attiecīgā institūcija. Polisei jāatbilst šīs Konvencijas Pielikuma paraugā dotajam modelim un tajā jāietver šādas ziņas:

(a) kuģa vārds, atšķirības numurs vai burti un reģistrācijas osta;

(b) pārvadāja, kurš faktiski veic pārvadājumu vai pārvadājuma daļu vārds un galvenā uzņēmējdarbības vieta;

(c) SJO piešķirtais kuģa identifikācijas numurs;

(d) nodrošinājuma veids un darbības laiks;

(e) apdrošinātāja vai citas personas, kas sniedz finansiālu nodrošinājumu, vārds un galvenā uzņēmējdarbības vieta, un uzņēmējdarbības vieta, kur noformēta apdrošināšana vai cits finansiālais nodrošinājums; un

(f) polises derīguma periods, kas nedrīkst pārsniegt apdrošināšanas vai cita finansiāla nodrošinājuma derīguma periodu.

3. (a) Dalībvalsts var pilnvarot tās atzītu iestādi vai organizāciju izdot sertifikātu. Šāda iestāde vai organizācija informē izdevēju valsti par katru polisi. Visos gadījumos Dalībvalsts pilnībā garantē tādā veidā izdotas polises komplektumu un precizitāti un uzņemas nodrošināt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu saistību izpildi.

(b) Dalībvalsts ziņo ģenerālsekretāram par:

(i) institūcijas īpašajiem pienākumiem un saistībām, ko tai deleģējusi Dalībvalsts atzīta iestāde vai organizācija;

(ii) šādas pilnvaras atsaukšanu; un

(iii) dienu, kurā šī pilnvara stājas spēkā vai šīs pilnvaras atsaukšanas dienu.

Deleģētās pilnvaras stājas spēkā ne agrāk kā pēc trim mēnešiem no dienas, kad ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu.

(c) Iestāde vai organizācija, kura ir pilnvarota izdot polises saskaņā ar šo pantu, kā minimums, ir pilnvarota atsaukt šīs polises, ja tās neatbilst noteikumiem, saskaņā ar kuriem tās izdotas. Visos gadījumos iestāde vai organizācija ziņo par šādu atsaukšanu valstij, kuras vārdā ir izdota polise.

4. Polise ir izdevējas valsts oficiālajā valodā vai valodās. Ja lietotā valoda nav angļu, franču vai spāņu, tekstam pievieno tulkojumu kādā no šīm valodām, un, ja valsts nolemj, valsts oficiālā valoda var nebūt.

5. Polise atrodas uz kuģa un tās norakstu deponē iestādē, kas veic kuģu reģistrēšanu vai, ja kuģis nav reģistrēts Dalībvalstī, tās valsts iestādē, kas polisi izdevusi vai apstiprinājusi.

6. Apdrošināšana vai cits finansiāls nodrošinājums neatbilst šī panta prasībām, ja tas zaudē spēku ne tāpēc, ka beidzas polisē noteiktais derīguma termiņš apdrošināšanai vai nodrošinājumam, bet gan citu iemeslu dēļ, pirms pagājuši trīs mēneši no dienas, kad paziņojums par tā izbeigšanos ir iesniegts 5.punktā minētajām institūcijām, ja vien polise nav nodota šīm institūcijām vai izdota jauna polise minētajā periodā. Minētie noteikumi līdzīgi attiecas uz jebkuriem grozījumiem, kuru dēļ apdrošināšana vai cits finansiālais nodrošinājums vairs neatbilst šā panta prasībām.

7. Kuģa reģistra valsts, saskaņā ar šā panta noteikumiem, nosaka polises izsniegšanas un derīguma nosacījumus.

8. Nekas šajā Konvencijā netiek interpretēts tā, lai atturētu Dalībvalsti paļauties uz no citām valstīm vai Organizācijas, vai citām starptautiskajām organizācijām iegūto informāciju par apdrošināšanas vai cita finansiāla nodrošinājuma uzturētāja finansiālo stāvokli, lai īstenotu šīs Konvencijas mērķus. Ja Dalībvalsts paļaujas uz šādu informāciju, tā netiek atbrīvota no saistībām, ko tā pilda kā polises izdevēja valsts.

9. Citas Dalībvalstis, pildot šīs Konvencijas saistības, atzīst Dalībvalsts izdotu vai apstiprinātu polisi un uzskata, ka tai ir tāds pats spēks, kā gadījumā, ja to izsniegusi un apstiprinājusi pati Dalībvalsts, pat gadījumā, ja polise izsniegta par kuģi, kas nav reģistrēts Dalībvalstī. Dalībvalsts var jebkurā brīdī pieprasīt pārrunas ar izdevēju vai apstiprinātāju valsti, ja tā uzskata, ka apdrošinātājs vai galvotājs, kas minēts apdrošināšanas polisē nav finansiāli spējīgs pildīt Konvencijas uzliktās saistības.

10. Prasību par kaitējuma kompensāciju, ko sedz apdrošināšana vai cits finansiāls nodrošinājums saskaņā ar šo pantu var iesniegt tieši apdrošinātājam vai citai personai, kas sniedz finansiālu nodrošinājumu. Šādā gadījumā 1.punktā noteikto summu piemēro kā apdrošinātāja vai citas personas, kas sniedz finansiālu nodrošinājumu, atbildības maksimālo summu, pat tad, ja pārvadātājs vai faktiskais pārvadātājs nav tiesīgs ierobežot atbildību. Atbildētājs var turpmāk celt tādus pašus iebildumus (bet ne bankrota vai likvidēšanas gadījumā), kā 1.punktā minētais pārvadātājs saskaņā ar šo Konvenciju. Turklāt, atbildētājs var celt iebildumus, ka kaitējums radies apdrošinātā ļaunticīgas rīcības rezultātā, bet atbildētājs nevar celt citus iebildumus, kādus varētu celt apdrošinātais tiesvedībā pret atbildētāju. Visos gadījumos atbildētājam ir tiesības prasīt no pārvadātāja vai faktiskā pārvadātāja, viņa līdzdalību tiesas procesā.

11. Jebkurš fonds, ko dibinājusi apdrošināšana vai cita finansiāla nodrošinājuma iestāde saskaņā ar 1.punktu, ir pieejams vienīgi prasību, kas izriet no šīs Konvencijas, apmierināšanai un iemaksas fondos atbrīvo no jebkuras atbildības saskaņā ar Konvenciju līdz samaksātajai summai.

12. Dalībvalsts nedod atļauju sava karoga kuģim, attiecībā uz kuru piemērojams šis pants, kuģot, ja vien tam nav izsniegts sertifikāts saskaņā ar 2. vai 15.punktu.

13. Saskaņā ar šā panta noteikumiem, katra Dalībvalsts atbilstoši saviem tiesību aktiem nodrošina, ka apdrošināšana vai cits finansiāls nodrošinājums līdz 1.punktā noteiktajai summai ir spēkā attiecībā uz katru kuģi, kas drīkst pārvadāt vairāk kā divpadsmit pasažierus, neatkarīgi no reģistrācijas vietas, kas ienāk ostā vai atstāj ostu tās teritorijā, tiktāl, ciktāl piemērojama šī Konvencija.

14. Neņemot vērā 5.punkta noteikumus, Dalībvalsts var paziņot ģenerālsekretāram, ka saskaņā ar 13.pantu, kuģiem, kas ienāk vai atstāj ostas tās teritorijā, var nebūt vai tiem nav jāuzrāda polise, ko pieprasa 2.punkts, nosakot, ka Dalībvalsts, kas izdod polisi, ir paziņojusi ģenerālsekretāram, ka tā veic ierakstus elektroniskā formātā, kas pieejami visām Dalībvalstīm, tādējādi apliecinot polises esamību un dod iespēju Dalībvalstīm atbrīvoties no 13.punkta saistībām.

15. Ja apdrošināšana vai cits finansiālais nodrošinājums neattiecas uz Dalībvalsts īpašumā esošu kuģi, tad šī panta noteikumi neattiecas uz šādu kuģi, bet kuģim jānoformē polise, ko izsniedz kuģa reģistra valsts attiecīga iestāde, un kas apliecina kuģa piederība šai valstij, un ka atbildības robežas ir noteiktas saskaņā ar 1.punktu. Šādai polisei pēc iespējas tuvāk jālīdzinās 2.punktā dotajam paraugam.

6. pants

Konvencijas 7.pants aizstāts ar šādu tekstu:

7. pants

Atbildības ierobežošana personas nāves vai iegūtu traumu gadījumā

1. Pārvadātāja atbildības robeža personas nāves vai iegūtu traumu gadījumā saskaņā ar 3.punktu nekādā gadījumā nepārsniedz 400.000 norēķina vienības par pasažieri katrā atšķirīgā gadījumā. Ja saskaņā ar tiesas, kuras pārziņā ir lieta, tiesību aktiem, atlīdzību par kaitējumu piespriež periodisku maksājumu formā, šo maksājumu līdzvērtīgā pamatvērtība nedrīkst pārsniegt noteikto maksimālo summu.

2. Dalībvalsts ar savu tiesību aktu noteikumiem var regulēt atbildības maksimālo summu, kas noteikta 1.punktā, paredzot, ka ar tās ierobežošanas režīmu, ja tāds ir, noteiktā atbildības maksimālā summa nav zemāka par 1.punktā noteikto. Dalībvalstij, kura izmanto šajā pantā noteiktās izvēles tiesības, jāinformē ģenerālsekretārs par pieņemto atbildības maksimālo summu, vai par faktu, ka tādas nav.

7. pants

Konvencijas 8.pants aizstāts ar šādu tekstu:

8. pants

Atbildības maksimālā summa par bagāžas vai transporta līdzekļa nozaudēšanu vai tam nodarīto kaitējumu

1. Pārvadātāja atbildības maksimālā summa par kajītes bagāžas nozaudēšanu vai tai nodarīto kaitējumu nevienā gadījumā nepārsniedz 2,250 uzskaites vienības par pasažieri viena pārvadājuma laikā.

2. Pārvadātāja atbildības maksimālā summa par bagāžas vai transporta līdzekļa zaudējumu, vai tam nodarīto kaitējumu, ieskaitot tajā vai uz tā esošo bagāžu, nevienā gadījumā nepārsniedz 12,700 norēķina vienības par pasažieri vienā pārvadājuma laikā.

3. Pārvadātāja atbildības maksimālā summa par ne 1. un 2.punktā minētās bagāžas, bet citas, nozaudēšanu vai tai nodarīto kaitējumu nevienā gadījumā nepārsniedz 3,375 uzskaites vienības par pasažieri viena pārvadājuma laikā.

4. Pārvadātājs un pasažieris var vienoties par to, ka pārvadātāja atbildības maksimālo summu var samazināt, nepārsniedzot 330 norēķina vienības transporta līdzekļa bojājuma gadījumā un nepārsniedzot 149 norēķina vienības par pasažieri, citas, ne kajītes bagāžas, nozaudēšanas vai sabojāšanas gadījumā, un šī summa tiek atskaitīta no zaudējuma vai bojājuma summas.

8. pants

Konvencijas 9.pants aizstāts ar šādu tekstu:

9. pants

Uzskaites vienība un konvertēšana

1. Norēķina vienība, kas minēta Konvencijā ir speciālās aizņēmuma tiesības, ko noteicis Starptautiskais Valūtas fonds. 3.panta 1.punktā, 4.bis panta 1.punktā, 7.panta 1.punktā un 8.pantā minētas summas konvertē valsts, kuras tiesa izskata lietu, valūtā pēc valūtas kursa atbilstoši speciālām aizņēmuma tiesībām sprieduma dienā vai dienā, par ko Puses vienojušās. Ja Dalībvalsts ir Starptautiskā Valūtas fonda dalībniece, tās valsts valūtas vērtību speciālo aizņēmuma tiesību izteiksmē rēķina pēc Starptautiskā Valūtas fonda metodes, kādus fonds tajā dienā lieto savām operācijām un darījumiem. Ja Dalībvalsts nav Starptautiskā Valūtas fonda dalībniece, tās valsts valūtas vērtību speciālo aizņēmuma tiesību izteiksmē rēķina pēc šīs Dalībvalsts noteiktas metodes.

2. Tomēr valsts, kas nav Starptautiskā Valūtas fonda dalībniece un kuras likumdošana neļauj piemērot 1.punkta noteikumus, šīs Konvencijas ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas laikā vai pievienojoties tai, vai vēlāk var paziņot, ka 1.punktā minētā norēķina vienība tiek pielīdzināta 15 zelta frankiem. Šajā punktā minētais zelta franks atbilst sešdesmit pieciem ar pusi miligramiem 900. raudzes zelta. Zelta franku konvertē valsts valūtā saskaņā ar minētās valsts tiesību aktiem.

3. 1.punkta pēdējā teikumā minēto aprēķinu un 2.punktā minēto konvertēšanu izdara tā, lai pēc iespējas Dalībvalsts valsts valūtā izteiktu 3.panta 1.punktā, 4bis panta 1.punkta, 7.panta 1.punktā un 8.pantā minēto daudzumu reālo vērtību, ko iegūst piemērojot 1.punkta pirmos trīs teikumus. Dalībvalstis ziņo ģenerālsekretāram par aprēķina metodi atbilstoši 1.punktam vai par 2.punkta konvertēšanas rezultātu, atkarībā no gadījuma, deponējot konvencijas ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus un vienmēr, kad tās maina aprēķina metodi.

9. pants

Konvencijas 16.panta 3.punkts aizstāts ar šādu tekstu:

3. Tiesas, kura izskata lietu, tiesību akti regulē noilguma perioda atlikšanu uz vēlāku laiku vai pārtraukšanu, bet nekādā gadījumā prasība nav iesniedzama, saskaņā ar šo Konvenciju, ja pagājis kāds no šādiem laika periodiem:

(a) pieci gadi no dienas, kad pasažieri izcelti krastā vai, kad pasažieru izcelšanai vajadzēja notikt, ja tas notiek vēlāk, vai agrāk;

(b) trīs gadi no dienas, kad prasītājs ir uzzinājis vai viņam loģiski vajadzētu uzzināt par negadījuma izraisītām traumām, nozaudēšanu vai kaitējumu.

10. pants

Konvencijas 17.pants aizvietots ar šādu tekstu:

17. pants

Prasības piekritība

1. Prasības, kas izriet no Konvencijas 3. un 4.panta, pēc prasītāja izvēles var celt kādā no zemāk uzskaitītajām tiesām, paredzot, ka tiesa atrodas Konvencijas Dalībvalstī un saskaņā ar katras Dalībvalsts iekšējiem tiesību aktiem tās nosaka lietas izskatīšanu pēc piekritības:

(a) tās valsts tiesā, kurā atrodas atbildētāja pastāvīgā dzīvesvieta vai galvenā uzņēmējdarbības vieta, vai

(b) ierašanās vai galamērķa valsts, saskaņā ar pārvadājuma līgumu, tiesā, vai

(c) tās valsts tiesā, kurā ir prasītāja pastāvīgā dzīvesvieta, ja atbildētājam ir uzņēmējdarbības vieta un ir piekritība šajā valstī, vai

(d) tajā valstī, kurā noslēgts pārvadājuma līgums, ja atbildētājam ir uzņēmējdarbības vieta un ir piekritība šajā valstī.

2. Prasības saskaņā ar 4.bis pantu, pēc prasītāja izvēles ceļ kādā no tiesām, kurā prasību varētu celt pret pārvadātāju vai faktisko pārvadātāju saskaņā ar 1.pantu.

3. Pēc negadījuma, kas izraisījis zaudējumus, Puses var vienoties, ka prasību par zaudējumu kompensācijas iesniedz pēc piekritības vai šķīrējtiesā.

11. pants

Konvencijai pievienots 17.bis pants šādā redakcijā:

17.bis pants

Spriedumu atzīšana un izpilde

1. Jebkuru kompetentas tiesas spriedumu saskaņā ar 17.pantu, kas izpildāms valstī, kur tas pieņemts un nav pārsūdzams parastajā kārtībā, atzīst visas Dalībvalstis, izņemot

(a) ja tiesas spriedums panākts negodīgā ceļā; vai

(b) ja atbildētājam nav pienācīgā kārtā paziņots un nav dota iespēja piedalīties tiesas procesā.

2. Spriedums, ko atzīst saskaņā ar 1.punktu, ir izpildāms katrā Dalībvalstī, kolīdz ir izpildītas šajā valstī pieprasītās formalitātes. Šo formalitāšu dēļ nav pieļaujama atkārtota lietas izskatīšana.

3. Šī Protokola Dalībvalsts var piemērot citus likumus spriedumu atzīšanai un izpildei, paredzot, ka to nolūks ir nodrošināt spriedumu atzīšanu un izpildi tādā apjomā, ko paredz 1. un 2.pants.

12. pants

Konvencijas 18.pants aizvietots ar šādu tekstu:

18. pants

Līguma nosacījumu spēkā neesamība

Jebkura vienošanās, kas noslēgta pirms noticis negadījums, kura rezultātā iestājusies pasažiera nāve vai pasažieris guvis traumu, vai nozaudēta vai sabojāta pasažiera bagāža, un atbrīvo jebkuru personu no viņa atbildības pret pasažieri saskaņā ar šo Konvenciju vai nosaka zemāku atbildības maksimālo summu nekā tas noteikts šajā Konvencijā, izņemot 8.panta 4.punktā noteiktos gadījumus, un jebkuri tādi nosacījumi, kas atceļ pārvadātāja vai faktiskā pārvadātāja pierādīšanas pienākumu, vai kuru mērķis ir ierobežot 17.panta 1.punktā vai 2.punktā noteikto izvēli, nav spēkā, bet šo noteikumu anulēšana neatceļ pārvadājuma līgumu un uz to joprojām ir attiecināmi šīs Konvencijas nosacījumi.

13. pants

Konvencijas 20.pants aizvietots ar šādu tekstu:

20. pants

Atompostījumi

Šī Konvencija neparedz atbildību par zaudējumiem, ko izraisījis atomnegadījums:

(a) ja atomiekārtas operators par šādu kaitējumu ir atbildīgs saskaņā ar 1960.gada 29.jūlija Parīzes konvenciju par trešās puses atbildību atomenerģijas jomā, kas grozīta ar tās 1964.gada 28.janvāra protokolu vai 1963.gada 21.maija Vīnes konvenciju par civilo atbildību par atompostījumiem vai jebkuru tās grozījumu, vai protokolu, kas ir spēkā; vai

(b) ja atomiekārtas operators par šādu kaitējumu ir atbildīgs saskaņā ar valsts likumdošanu, kas regulē atbildību par šādu kaitējumu, paredzot, ka šī likumdošana un Vīnes vai Parīzes konvencijas, vai jebkuri to spēkā esošie grozījumi, vai Protokoli ir labvēlīgi personām, kas var ciest no kaitējuma.

14. pants

Sertifikāta paraugs

1. Protokola pielikumā dotais sertifikāta paraugs ir šīs Konvencijas pielikums.

2. Konvencijai tiek pievienots 1.bis pants šādā redakcijā:

"1.bis pants

Pielikums

Konvencijas pielikums ir šīs Konvencijas daļa."

15. pants

Tulkošana un piemērošana

1. Protokola Puses šo Konvenciju un Protokolu uzskata un iztulko kā vienotu instrumentu.

2. Konvencija, kas grozīta ar šo Protokolu piemērojama tikai prasībām, kuru iemesls ir negadījums, kas notiek pēc protokola stāšanās spēkā katrā šī Protokola valstī.

3. Konvencijas, kas grozīta ar šo protokolu, 1.pants līdz 22.pants, kā arī šī Protokola 17.pants līdz 25. pants un tā pielikums, veido 2002.gada Atēnu konvenciju par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu.

16. pants

Konvencijai pievienots 22.bis pants šādā redakcijā:

22.bis pants

Konvencijas noslēguma jautājumi

Konvencijas noslēguma jautājumi ir Atēnu konvencijas par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu 2002.gada protokola 17.-22.pants. Atsauces šajā konvencijā uz dalībvalstīm ir atsauces uz šī protokola dalībvalstīm.

NOSLĒGUMA JAUTĀJUMI

17. pants

Parakstīšana, ratificēšana, akceptēšana, apstiprināšana un pievienošanās

1. Protokols būs atvērts parakstīšanai Organizācijas vadības mītnē no 2003.gada 1.maija līdz 2004.gada 30.aprīlim un tas arī turpmāk paliek atvērts pievienošanās nolūkam.

2. Valstis var izteikt savu piekrišanu pildīt protokola uzliktās saistības ar:

(a) parakstīšanu bez nosacījuma ratificēt, akceptēt vai apstiprināt; vai

(b) parakstīšanu ar nosacījumu ratificēt, akceptēt vai apstiprināt, kam seko ratificēšana, akceptēšana vai apstiprināšana; vai

(c) pievienojoties.

3. Ratificēšana, akceptēšana, apstiprināšana vai pievienošanās tiek veikta deponējot instrumentu ģenerālsekretāram.

4. Katrs ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments, kas deponēts pēc šī protokola grozījumu spēkā stāšanās visās esošajās dalībvalstīs, vai pēc tam, kad izpildīti visi nepieciešamie pasākumi, lai grozījumi stātos spēkā šajās dalībvalstīs, ir piemērojami grozītajam protokolam.

5. Valsts, esot protokola Puse, izsaka savu piekrišanu pildīt Protokola uzliktās saistības, ja tā denonsē:

(a) 1974.gada 13.decembra Atēnu konvenciju par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu;

(b) Atēnu konvencijas par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu 1976.gada 19.novembra protokolu;

(c) 1990.gada protokolu, kas groza 1990.gada 29.marta Atēnu konvenciju par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu,

no brīža, kad protokols stāsies spēkā šajā valstī saskaņā ar 20.pantu.

18. pants

Valstis, kurās ir vairākas tiesiskās sistēmas

1. Ja valsts sastāv no divām vai vairākām teritoriālām daļām, kurās ir atšķirīgas tiesiskās sistēmas šā protokola jautājumu risināšanai, tā var parakstīšanas, ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās laikā paziņot, ka protokols piemērojams visām tās teritoriālajām daļām vai tikai vienai, vai dažām no tām un mainīt šo paziņojumu, iesniedzot citu jebkurā laikā.

2. Par katru šādu paziņojumu jāinformē ģenerālsekretārs, skaidri nosakot teritoriālās daļas, kurās protokols piemērojams.

3. Attiecībā uz dalībvalsti, kura ir izdarījusi šādu paziņojumu:

(a) atsauces uz kuģa reģistra valsti, un, obligātās apdrošināšanas polises gadījumā uz valsti, kas izdevusi vai apstiprinājusi sertifikātu, ir atsauces uz teritoriālo daļu, kurā kuģis ir reģistrēts un kas izdevusi vai apstiprinājusi sertifikātu;

(b) atsauces uz valsts likumdošanas prasībām, valsts noteikto atbildības maksimālo summu un valsts valūtu ir atsauces uz attiecīgās teritoriālās daļas likumdošanas prasībām, atbildības maksimālo summu un valūtu; un

(c) atsauces uz tiesām un spriedumiem, kas jāatzīst dalībvalstīs, ir atsauces uz tiesām un spriedumiem, kas jāatzīst attiecīgajā teritoriālajā daļā.

19. pants

Reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas

1. Reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācija, ko izveidojušas neatkarīgas valstis, nododot atsevišķu jautājumu kompetenci, ko regulē šis protokols šādai organizācijai, var parakstīt, ratificēt, akceptēt, apstiprināt vai pievienoties šim protokolam. Reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijai, esot šī protokola pusei, ir dalībvalsts tiesības un saistības tiktāl, cik Reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijai to paredz šis protokols.

2. Ja Reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācija izmanto savas balss tiesības tās kompetencē esošajos jautājumos, tās balsu skaits ir vienāds ar tās locekļu, kuras ir šī protokola puses un ir nodevušas tai kompetenci attiecīgajā jautājumā, skaitu. Reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācija neizmanto savas balss tiesības, ja locekles izmanto savas un otrādi.

3. Ja dalībvalstu skaits atbilst šajā protokolā noteiktajam, ieskaitot, bet neierobežojot protokola 20.-23.pantā noteikto, Reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācija netiek uzskatīta par dalībvalsti, papildus to organizācijas locekļu skaitu, kuras ir dalībvalstis.

4. Parakstīšanas, ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās laikā Reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācija nosūta paziņojumu ģenerālsekretāram, tajā norādot jautājumus, ko regulē šis protokols un saskaņā ar kuriem tās locekles, kuras ir parakstījušas šo protokolu vai, kuras ir šī protokola puses, ir nodevušas šai organizācijai kompetenci un visus citus ierobežojumus attiecībā uz kompetenci. Reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācija skaidri paziņo Ģenerālsekretāram par visām izmaiņām kompetences sadalījumā, ieskaitot jaunu kompetences nodošanu, kas noteikta deklarācijā saskaņā ar šo punktu. Saskaņā ar protokola 24.pantu Ģenerālsekretāram ir jābūt pieejamai katrai šādai deklarācijai.

5. Dalībvalstu, kas ir Reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas locekles un šī protokola puses, kompetencē ir visi jautājumi, ko regulē šis protokols un par kuru kompetences nodošanu organizācijai nav īpaši paziņots vai noteikts 4.punktā.

20. pants

Stāšanās spēkā

1. Protokols stājas spēkā pēc 12 mēnešiem dienā, kad 10 valstis ir parakstījušas to bez nosacījuma ratificēt, akceptēt, apstiprināt vai pievienoties, vai ir deponējušas ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus ģenerālsekretāram.

2. Katrā valstī, kas ratificējusi, akceptējusi, apstiprinājusi vai pievienojusies Protokolam pēc tam, kad izpildīti 1.punktā minētie spēkā stāšanās nosacījumi, Protokols stājas spēkā pēc trim mēnešiem dienā, kad šī valsts deponējusi attiecīgo instrumentu, bet ne pirms Protokols stājies spēkā saskaņā ar 1.punktu.

21. pants

Denonsēšana

1. Protokolu var denonsēt ikviena valsts jebkurā laikā pēc dienas, kad protokols stājies spēkā šajā valstī.

2. Denonsēšanu veic deponējot Ģenerālsekretāram attiecīgu instrumentu.

3. Denonsēšana stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc denonsēšanas instrumenta deponēšanas Ģenerālsekretāram vai pēc garāka laika perioda, kāds noteikts denonsēšanas instrumentā.

4. Šī Protokola Dalībvalstis, jebkurai no tām denonsējot konvenciju saskaņā ar tās 25.pantu, nekādā veidā netiek uzskatītas par denonsējušām Konvenciju, kas grozīta ar šo Protokolu.

22. pants

Pārskatīšana un grozīšana

1. Organizācija var sasaukt konferenci, lai pārskatītu vai grozītu šo Protokolu.

2. Organizācija var sasaukt šī Protokola Dalībvalstu konferenci, lai pārskatītu vai grozītu šo protokolu pēc ne mazāk kā vienas trešdaļas Dalībvalstu lūguma.

23. pants

Maksimālās summas grozījumi

1. Neierobežojot 22.panta noteikumus, šajā pantā noteiktā īpašā procedūra piemērojama vienīgi, lai grozītu Konvencijas, kas grozīta ar šo Protokolu 3.panta 1.punktā, 4.bis panta 1.punktā, 7.panta 1.punktā, 8.pantā noteiktās maksimālās summas.

2. Pēc vismaz puses, bet ne mazāk kā sešu Protokola Dalībvalstu lūguma, par ikvienu priekšlikumu grozīt maksimālās summas, ieskaitot atvilkumus, kas noteikti Konvencijas, kas grozīta ar šo Protokolu, 3.panta 1.punktā, 4.bis panta 1.punktā, 7.panta 1.punktā, 8.pantā, Ģenerālsekretārs izziņo visiem Organizācijas locekļiem un visām Dalībvalstīm.

3. Katru ierosināto un izziņoto grozījumu, kā tas noteikts iepriekš, iesniedz Organizācijas Juridiskajai komitejai (turpmāk - Juridiskā komiteja) izskatīšanai ne mazāk kā sešus mēnešus pēc to izziņošanas.

4. Konvencijas, kas grozītas ar šo Protokolu, visām Dalībvalstīm, neatkarīgi, vai tās ir vai nav Organizācijas locekles, ir tiesības piedalīties Juridiskās komitejas sēdēs, lai izskatītu un pieņemtu grozījumus.

5. Grozījumus pieņem ar Konvencijas, kas grozītas ar šo Protokolu, to Dalībvalstu divu trešdaļu balsu vairākumu, kuras piedalās un balso Juridiskajā komitejā, kas papildināta saskaņā ar 4.punktu, ar nosacījumu, ka vismaz puse Konvencijas, kas grozītas ar šo Protokolu, Dalībvalstis piedalās balsošanā.

6. Lemjot par priekšlikumiem grozīt maksimālo summu, Juridiskā komiteja ņem vērā negadījumu pieredzi, un jo īpaši, radušos kaitējuma apjomu, valūtas kursa izmaiņas un izteiktā priekšlikuma ietekmi uz apdrošināšanas izmaksām.

7. (a) Nekādus maksimālās summas grozījumus saskaņā ar šo pantu nevar izskatīt ātrāk par pieciem gadiem no dienas kad, kad šis Protokols tika atvērts, lai to parakstītu, kā arī ne ātrāk par pieciem gadiem no dienas, kad stājas spēkā šī panta iepriekšējie grozījumi.

(b) Maksimālo summu nedrīkst palielināt, pārsniedzot Konvencijā, kas grozīta ar šo protokolu, noteikto sešu procentu gada likmi, kas aprēķināta, summējot procentus no dienas, kad protokols atvērts parakstīšanai.

(c) Maksimālo summu nedrīkst palielināt virs summas, ko nosaka Konvencija, kas grozītas ar šo Protokolu un kas reizināta ar trīs.

8. Organizācija izziņo Dalībvalstīm par visiem grozījumiem, ko pieņem saskaņā ar 5.punktu. Grozījumu uzskata par pieņemtu pēc 18 mēnešiem no izziņošanas dienas, ja vien šajā periodā ne mazāk par vienu ceturtdaļu valstu, kas bija Dalībvalstis grozījuma pieņemšanas laikā, nav paziņojušas ģenerālsekretāram, ka tās nepieņem grozījumu, tādā gadījumā grozījumu noraida un tas nav spēkā.

9. Grozījums, kas uzskatāms par pieņemamu saskaņā ar 8.punktu, stājas spēkā 18 mēnešus pēc tā pieņemšanas.

10. Grozījums ir saistošs visām Dalībvalstīm, ja vien tās nedenonsē Protokolu saskaņā ar 21.panta 1. un 2.punktu vismaz sešus mēnešus pirms grozījums stājies spēkā. Šāda denonsēšana stājas spēkā līdz ar grozījuma stāšanos spēkā.

11. Ja grozījums ir pieņemts, bet vēl nav pagājuši 18 mēneši tā akceptēšanai, tad valstij, kas kļūst par Dalībvalsti šajā periodā, grozījums ir saistošs, ja tas stājas spēkā. Valstij, kas kļūst par Dalībvalsti pēc šī perioda, grozījums ir saistošs, ja tas pieņemts saskaņā ar 8.punktu. Šajā punktā minētajos gadījumos grozījums ir valstij saistošs, ja šajā valstī grozījums stājas spēkā vai šis Protokols stājas spēkā, ja pēdējais notiek vēlāk.

24. pants

Depozitārijs

1. Šo protokolu un jebkuru saskaņā ar 23.pantu pieņemto grozījumu deponē ģenerālsekretāram.

2. Ģenerālsekretārs:

a) informē visas valstis, kas parakstījušas šo Protokolu vai pievienojušās tam:

i) par katru jaunu ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta parakstīšanu vai deponēšanu, kā arī attiecīgo datumu;

ii) par jebkuru paziņojumu un informācijas apmaiņu, kas izdarīta saskaņā ar Konvencijas, kas grozīta ar šo Protokolu 9.panta 2.un 3.punktu, 18.panta 1.punktu un 19.panta 4.punktu;

iii) par šī Protokola spēkā stāšanās dienu;

iv) par jebkuru priekšlikumu grozīt kompensācijas maksimālo summu saskaņā ar Protokola 23.panta 2.punktu;

v) par jebkuru grozījumu, kas pieņemts saskaņā ar Protokola 23.panta 5.punktu;

vi) par jebkuru grozījumu, kas uzskatāms par pieņemamu saskaņā ar šī Protokola 23.panta 8.punktu, kā arī dienu, kad grozījums stājas spēkā saskaņā ar šī panta 9. un 10.punktu;

vii) par jebkura šī Protokola denonsēšanas instrumenta deponēšanu, kā arī dienu, kad tas saņemts, un dienu, kad denonsēšana stājas spēkā; un

viii) par jebkuru informācijas apmaiņu saistībā ar jebkuru šī Protokola pantu; un

b) pārsūta šī Protokola apstiprinātus norakstus visām valstīm, kas parakstījušas šo Protokolu vai tam pievienojušās.

3. Tiklīdz Protokols stājas spēkā, ģenerālsekretārs nosūta tā apstiprinātu norakstu Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram reģistrēšanai un publicēšanai saskaņā ar ANO statūtu 102.pantu.

25. pants

Valodas

Šis Protokols ir sagatavots vienā eksemplārā arābu, angļu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodā, un visi teksti ir autentiski.

Londonā, divtūkstoš otrā gada pirmajā novembrī.

To apliecinot, valdību attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo Protokolu.


Skaidrojumi:

1. Norādot valsti, pēc vēlēšanās var norādīt kompetento valsts iestādi, kas izsniegusi polisi.

2. Ja kopējā nodrošinājuma summa sastāv no vairākiem avotiem, tad vēlams norādīt katru summu atsevišķi.

3. Ja nodrošinājumam ir vairākas formas, tad vēlams tās uzskaitīt.

4. Ierakstā "Nodrošinājuma ilgums" jānorāda diena, kad nodrošinājums stājas spēkā.

5. Ierakstā "Apdrošinātāja(u) un/vai galvotāja(u) adrese" jānorāda apdrošinātāja(u) un/vai galvotāja(u) galvenā darbības vieta. Ja nepieciešams, jānorāda darbības vieta, kur noformēta apdrošināšana vai cits nodrošinājums.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 01.11.2002.
Stājas spēkā:
 23.04.2014.
Pievienošanās:
 17.02.2005.
Pieņemšanas vieta: 
Londona
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Ir
Deklarācija: Ir
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 5, 11.01.2005.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Deklarācija
  • Atruna
  • Citi saistītie dokumenti
839
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"