Konvencija

par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu

(Apvienoto Nāciju Organizācija 1993.gads)

PREAMBULA

Šīs Konvencijas Dalībvalstis,

būdamas apņēmības pilnas ar savu rīcību panākt reālu progresu attiecībā uz vispārēju un pilnīgu atbruņošanos stingras un kompetentas kontroles apstākļos, tajā skaitā ikkatra veida masu iznīcināšanas ieroču aizliegšanu un likvidāciju,

vēloties dot savu ieguldījumu Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos formulēto mērķu un principu īstenošanā,

neaizmirstot, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja ir vairākkārt nosodījusi visas aktivitātes, kuras neatbilst tiem principiem un mērķiem, kas formulēti 1925. gada 17. jūnijā Ženēvā parakstītajā Protokolā "Par aizliegumu kara apstākļos pielietot smacējošās, indīgās un citas gāzes, kā arī bakterioloģiskos ieročus" (1925. gada Ženēvas Protokolā),

atzīstot, ka dotā Konvencija vēlreiz apliecina principus, mērķus un pieņemtās saistības, kas atbilst 1925. gada Ženēvas Protokolam un 1972. gada 10. aprīlī Londonā, Maskavā un Vašingtonā parakstītajai Konvencijai "Par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādes, ražošanas un uzkrāšanas aizliegumu un par to likvidāciju,

paturot prātā mērķi, kas formulēts Konvencijas "Par Par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādes, ražošanas un uzkrāšanas aizliegumu un par to likvidāciju" IX pantā,

būdamas apņēmības pilnas īstenot dotās Konvencijas normas, lai visas cilvēces interesēs pilnībā novērstu ķīmisko ieroču pielietošanas iespēju, tādējādi izpildot saskaņā ar 1925. gada Ženēvas Protokolu pieņemtās saistības,

atzīstot attiecīgajos nolīgumos un starptautisko tiesību principos paredzēto aizliegumu karadarbībā pielietot herbicīdus,

vēloties veicināt brīvo tirdzniecību ar ķimikālijām, kā arī starptautisko sadarbību un zinātniski-tehniskās informācijas apmaiņu ķīmijas nozarē tādā aspektā, ko neaizliedz dotā Konvencija, lai paātrinātu visu Dalībvalstu ekonomisko un tehnoloģisko progresu,

būdamas pārliecinātas, ka pilnīga un efektīva ķīmisko ieroču izstrādes, ražošanas, iegūšanas, uzkrāšanas, saglabāšanas, tālāknodošanas un pielietošanas aizlieguma un to likvidācijas īstenošana nepieciešams pasākums šo kopējo mērķu sasniegšanai,

ir vienojušās par sekojošo:

I pants

VISPĀRĒJĀS SAISTĪBAS

1. Katra šīs Konvencijas Dalībvalsts apņemas nekad un nekādos apstākļos:

(a) neizstrādāt, neražot, neiegūt nekādā citā ceļā, neuzkrāt un nesaglabāt ķīmiskos ieročus, kā arī tieši vai netieši ķīmiskos ieročus nenodot citu lietošanā;

(b) nepielietot ķīmiskos ieročus;

(c) neiesaistīties nekādos militāros sagatavošanās darbos attiecībā uz ķīmisko ieroču pielietošanu;

(d) nekādā veidā nevienu neatbalstīt, nestimulēt un neierosināt attiecībā uz iesaistīšanos jebkādā saskaņā ar šo Konvenciju Dalībvalstij aizliegtā pasākumā;

2. Saskaņā ar dotās Konvencijas noteikumiem, katra Dalībvalsts apņemas iznīcināt ķīmiskos ieročus.

3. Saskaņā ar dotās Konvencijas noteikumiem, katra Dalībvalsts apņemas iznīcināt visus ķīmiskos ieročus, kurus tā atstājusi citas Dalībvalsts teritorijā.

4. Saskaņā ar dotās Konvencijas noteikumiem, katra Dalībvalsts apņemas iznīcināt visas sev piederošās vai tās valdījumā esošās, vai jebkurā tās jurisdikcijai vai kontrolei pakļautā vietā izvietotās ķīmisko ieroču ražošanas ietaises.

5. Katra Dalībvalsts apņemas karadarbībā nepielietot tādus ķīmiskos ieročus, kas paredzēti cīņai ar nemierniekiem.

II pants

DEFINĪCIJAS UN KRITĒRIJI

Dotās Konvencijas aspektā:

1. "Ķīmiskie ieroči" ir, kopumā vai atsevišķi:

(a) toksiskās ķimikālijas un to ieguves reakcijas starpprodukti, ja vien to pielietošana nav paredzēta tādiem mērķiem, kurus neaizliedz šī Konvencija, un to tipi un daudzumi atbilst šiem mērķiem;

(b) munīcija un ierīces, kuras speciāli izveidotas ar tādu nolūku, lai šīs munīcijas un šo ierīču pielietošanas gadījumā, realizējoties (a) apakšpunktā minēto toksisko ķimikāliju toksiskajām īpašībām, tiktu izraisīta nāve vai cits kaitējums;

(c) jebkura iekārta, kura speciāli izveidota ar nolūku pielietot to tiešā sakarā ar (b) apakšpunktā minētās munīcijas un ierīču izmantošanu.

2. "Toksiskās ķimikālijas" ir:

jebkuras ķimikālijas, kuras, īstenojoties to ķīmiskajai iedarbībai uz dzīvības procesiem, var cilvēkiem un dzīvniekiem izraisīt nāvi, pārejošu nespēju vai nepārejošu kaitējumu. Minētajā kategorijā iekļautas visas šīs ķimikālijas neatkarīgi no to izcelsmes vai izgatavošanas metodes un neatkarīgi no to lokalizācijas telpās, munīcijā vai citur.

(Lai atvieglotu Šīs Konvencijas īstenošanu, pielikumā "Papildinājums attiecībā uz ķimikālijām" ir doti pārbaudēm pakļaujamo toksisko ķimikāliju Saraksti.)

3. "Ieguves reakcijas starpprodukts" ir:

jebkurš ķīmisks savienojums, kas tiek tālāk pārveidots jebkuras toksisko ķimikāliju ieguves reakcijas jebkurā turpmākajā stadijā. Tas ir jebkurš svarīgākais jebkuras binārās vai daudzkomponentu ķīmiskās sistēmas elements.

(Lai atvieglotu Šīs Konvencijas īstenošanu, pielikumā "Papildinājums attiecībā uz ķimikālijām" ir doti pārbaudēm pakļaujamo toksisko ķimikāliju ieguves reakcijas starpproduktu Saraksti.)

4. "Bināro un daudzkomponentu ķīmisko sistēmu galvenā komponente" (turpmāk tekstā "galvenā komponente") ir ieguves reakcijas starpprodukts, kurš būtībā nosaka galaprodukta toksiskās īpašības un kurš strauji reaģē ar citām ķimikālijām binārajā vai daudzkomponentu sistēmā.

5. "Vecie ķīmiskie ieroči" ir:

a) ķīmiskie ieroči, kuri izgatavoti līdz 1925. gadam; vai

b) ķīmiskie ieroči, kuri izgatavoti laika posmā no 1925. līdz 1946. gadam un kuru kvalitāte pazeminājusies tādā mērā, ka tos vairs nevar pielietot kā ķīmiskos ieročus.

6. "Atstātie ķīmiskie ieroči" ir:

(a) ķīmiskie ieroči, tajā skaitā vecie ķīmiskie ieroči, kurus kāda Valsts pēc 1925. gada 1. janvāra atstājusi citas valsts teritorijā bez pēdējās piekrišanas.

7. "Cīņai ar nemierniekiem paredzētie ķīmiskie ieroči" ir:

jebkura Sarakstā neiekļauta ķimikālija, kura, iedarbojoties uz cilvēka organismu, var nekavējoties izraisīt īslaicīgu maņu orgānu kairinājumu vai fiziskus traucējumus, kas pāriet pēc tam, kad izbeigta iedarbošanās ar šīm ķimikālijām.

8. "Ķīmisko ieroču ražošanas objekts":

a) ir jebkura tāda iekārta, kā arī jebkura tāda ietaise, kurā šī iekārta atrodas, kas izstrādāta, uzbūvēta vai izmantota jebkurā laikā pēc 1946. gada 1. janvāra:

i) kā struktūrelements tajā ķimikāliju ieguves reakcijas stadijā ("pēdējā tehnoloģiskajā stadijā"), kurā šādas iekārtas funkcionēšanas gaitā īstenoto materiālo plūsmu sastāvdaļa ir:

1) jebkura no pielikuma "Papildinājums attiecībā uz ķimikālijām" 1. sarakstā minētajām ķimikālijām; vai

2) jebkura cita ķimikālija, kuru var izmantot ķīmiskajiem ieročiem, bet kuru kādas Dalībvalsts teritorijā vai jebkurā citā kādas Dalībvalsts jurisdikcijai vai kontrolei pakļautā vietā izmanto citiem, dotās Konvencijas neaizliegtiem mērķiem apjomā, kurš nepārsniedz 1 tonnu gadā;

vai

ii) ķīmisko ieroču piepildīšanai, tajā skaitā, starp citu, 1.sarakstā minēto ķimikāliju iepildīšanai šāviņos, ierīcēs vai arī birstošo vai šķidro vielu konteineros; ķimikāliju iepildīšanai konteineros, kuri ir samontēto bināro šāviņu un ierīču sastāvdaļa, vai ķīmiskajā palīgmunīcijā, kura ir samontēto unitāro šāviņu un ierīču sastāvdaļa; un konteineru un ķīmiskās palīgmunīcijas ielādēšanai attiecīgajos šāviņos un ierīcēs;

b) nav

i) neviens objekts, kura ražošanas jaudas piemērotas (a)(i) apakšpunktā minēto ķimikāliju sintēzei tikai tādā apjomā, kurš nepārsniedz 1 tonnu;

ii) neviens tāds objekts, kurā (a)(i) apakšpunktā minēto ķimikāliju iegūst vai ieguva kā neizbēgamu blakusproduktu procesos, kas paredzēti šīs Konvencijas atļautiem nolūkiem, pie nosacījuma, ka šīs ķimikālijas daudzums nepārsniedz 3% no produkcijas kopapjoma un ka šis objekts ir deklarējams un pārbaudāms saskaņā ar pielikumu "Papildinājums attiecībā uz īstenošanu un pārbaudi" (turpmāk tekstā "Papildinājums par pārbaudi"); vai

iii) speciāls mazs objekts 1. sarakstā minēto ķimikāliju ražošanai šīs Konvencijas neaizliegtos nolūkos, kā norādīts "Papildinājuma par pārbaudi" VI daļā.

9. "Nolūki, kurus neaizliedz šī Konvencija" ir:

a) rūpnieciskie, lauksaimnieciskie, pētnieciskie, medicīniskie, farmaceitiskie un citi miermīlīgie nolūki;

b) aizsardzības nolūki, konkrēti, tādi nolūki, kuri attiecas tieši uz aizsardzību pret toksiskajām ķimikālijām un aizsardzību pret ķīmiskajiem ieročiem;

c) militārie nolūki, kuri neattiecas uz ķīmisko ieroču pielietošanu un kuri nav saistīti ar ķimikāliju toksisko īpašību izmantošanu kā karadarbības metodi;

d) likuma realizācija piespiedu kārtā, tajā skaitā iekšzemes nemieru apspiešana.

10. "Ražošanas jauda" ir:

potenciāls konkrētas ķimikālijas noteikta daudzuma ražošanai gadā, balstoties uz faktiski izmantoto vai, ja šis tehnoloģiskais process vēl nefunkcionē, uz izmantošanai attiecīgajā objektā ieplānoto tehnoloģisko procesu. Jāuzskata, ka tas ir vienāds ar firmas datu plāksnītē norādīto nominālo jaudu vai, ja dati par nominālo jaudu nav pieejami, ar projektēto jaudu. Firmas datu plāksnītē norādītā nominālā jauda ir produkcijas izlaide tādos apstākļos, kuri dotajam ražošanas objektam optimizēti attiecībā uz maksimālo apjomu, pamatojoties uz vienu vai vairākām izmēģinājumpārbaudēm. Projektētā jauda ir attiecīgā teorētiski aprēķinātā produkcijas izlaide.

11. "Organizācija" ir Organizācija Ķīmisko Ieroču Aizliegšanas Veicināšanai, kura tiek nodibināta, pamatojoties uz šīs Konvencijas VIII pantu.

12. VI panta aspektā:

a) ķimikālijas "ražošana" ir tās iegūšana ķīmiskās reakcijas rezultātā;

b) ķimikālijas "apstrāde" ir fizikāls process, piem., tās sastādīšana pēc receptes, ekstrakcija un attīrīšana, kuras rezultātā ķimikālija netiek pārvērsta citā ķimikālijā;

c) ķimikālijas "iztērēšana" ir tās pārvēršana par citu ķimikāliju ķīmiskās reakcijas rezultātā.

III pants

DEKLARĀCIJAS

1. Katra Dalībvalsts, ne vēlāk kā 30 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā attiecībā uz to, iesniedz Organizācijai šādas deklarācijas, kurās tā:

a) attiecībā uz ķīmiskajiem ieročiem:

i) paziņo, vai tās īpašumā vai pārvaldījumā ir jebkādi ķīmiskie ieroči, vai arī pastāv jebkādi ķīmiskie ieroči, kas atrodas jebkurā tās jurisdikcijai vai kontrolei pakļautā vietā;

ii) norāda precīzu to ķīmisko ieroču atrašanās vietu, kopējo daudzumu un to sīku lietisko sastāvu, kuri ir tās īpašumā vai valdījumā vai kuri atrodas jebkurā tās jurisdikcijai vai kontrolei pakļautā vietā atbilstoši pielikuma "Papildinājums attiecībā uz pārbaudi" IV (A) daļas 1.-3. punktiem, izņemot III apakšpunktā minētos ķīmiskos ieročus;

iii) paziņo par jebkuriem ķīmiskajiem ieročiem savā teritorijā, kurus īpašumā vai valdījumā ir ieguvusi cita Valsts un kuri ir izvietoti jebkurā citas Valsts jurisdikcijai vai kontrolei pakļautā vietā atbilstoši pielikuma "Papildinājums attiecībā uz pārbaudi" IV (A) daļas 4. punktam;

iv) paziņo, vai tā ir tieši vai netieši nodevusi citiem vai saņēmusi jebkādus ķīmiskos ieročus pēc 1946. gada 1. janvāra, un konkretizē šādu ieroču nodošanu vai saņemšanu atbilstoši pielikuma "Papildinājums attiecībā uz pārbaudi" IV (A) daļas 5. punktam;

v) iesniedz savu vispārējo plānu par tās īpašumā vai valdījumā esošo vai jebkurā tās jurisdikcijai vai kontrolei pakļautā vietā izvietoto ķīmisko ieroču iznīcināšanas plānu atbilstoši pielikuma "Papildinājums attiecībā uz pārbaudi" IV (A) daļas 6. punktam;

b) attiecībā uz vecajiem un atstātajiem ķīmiskajiem ieročiem:

i) paziņo, vai tai tās teritorijā ir vecie ķīmiskie ieroči un iesniedz visu rīcībā esošo informāciju atbilstoši pielikuma "Papildinājums attiecībā uz pārbaudi" IV (B) daļas 3. punktam;

ii) paziņo, vai tās teritorijā atrodas atstātie ķīmiskie ieroči, un iesniedz visu rīcībā esošo informāciju atbilstoši pielikuma "Papildinājums attiecībā uz pārbaudi" IV (B) daļas 8. punktam;

iii) paziņo, vai tā atstājusi ķīmiskos ieročus citu valstu teritorijā, un iesniedz visu rīcībā esošo informāciju atbilstoši pielikuma "Papildinājums attiecībā uz pārbaudi" IV (B) daļas 10. punktam;

c) attiecībā uz ķīmisko ieroču ražošanas objektiem:

i) paziņo, vai jebkurā brīdī pēc 1946. gada 1. janvāra jebkāds ķīmisko ieroču ražošanas objekts atrodas vai ir bijis tās īpašumā vai valdījumā, kā arī vai tas ir izvietots vai ir bijis izvietots jebkurā tās jurisdikcijai vai kontrolei pakļautā vietā;

ii) norāda jebkuru ķīmisko ieroču ražošanas objektu, kas jebkurā laikā kopš 1946. gada 1. janvāra atrodas vai ir bijis tās īpašumā vai valdījumā, vai kurš ir izvietots vai ir bijis izvietots jebkurā tās jurisdikcijai vai kontrolei pakļautā vietā atbilstoši pielikuma "Papildinājums attiecībā uz pārbaudi" V daļas 1. punktam, izņemot (iii) apakšpunktā minētos objektus;

iii) ziņo par jebkuru ķīmisko ieroču ražošanas objektu savā teritorijā, kurš atrodas vai ir atradies citas valsts īpašumā vai valdījumā, un kurš ir vai ir bijis jebkurā vietā, kas ir tās jurisdikcijā vai kontrolē, jebkurā laikā kopš 1946. gada 1. janvāra, atbilstoši Pielikuma par pārbaudi V daļas 2. punktam;

iv) paziņo, vai tā nodevusi vai saņēmusi, tieši vai netieši, jebkādu iekārtu ķīmisko ieroču ražošanai kopš 1946. gada 1. janvāra, un konkretizē tādu iekārtu nodošanu un saņemšanu atbilstoši Pielikuma par pārbaudi V daļas 3.-5. punktiem;

v) iesniedz visu ķīmisko ieroču ražošanas objektu, kuri atrodas tās īpašumā vai valdījumā, vai kuri izvietoti jebkurā vietā, kas ir tās jurisdikcijā vai kontrolē, iznīcināšanas plānu, atbilstoši Pielikuma par pārbaudi V daļas 6. punktam;

vi) norāda pasākumus, kuri veicami, lai slēgtu visus ķīmisko ieroču ražošanas objektus, kuri ir tās īpašumā vai valdījumā, vai kuri izvietoti jebkurā vietā, kas ir tās jurisdikcijā vai kontrolē, atbilstoši Pielikuma par pārbaudi V daļas 1(I). punktam;

vii) iesniedz savu ķīmisko ieroču ražošanas objektu, kuri atrodas tās īpašumā vai valdījumā, vai jebkurā vietā, kas ir tās jurisdikcijā vai kontrolē, vispārējo pagaidu rekonstrukcijas plānu, kurš paredz to pārveidot par ķīmisko ieroču iznīcināšanas objektu, atbilstoši Pielikuma par pārbaudi V daļas 7. punktam;

d) attiecībā uz citiem objektiem:

norāda uz jebkura objekta vai iestādes, kuri atrodas valsts īpašumā vai valdījumā, vai ir izvietoti jebkurā vietā, kas ir tās jurisdikcijā vai kontrolē, atrašanās vietu, raksturu un vispārējo darbības sfēru, kuri uzcelti vai izmantoti kopš 1946. gada 1. janvāra galvenokārt ķīmisko ieroču izstrādei. šādā ziņojumā, cita starpā, tiek ietvertas laboratorijas, poligoni un izmēģinājumu vietas;

e) attiecībā uz ķīmiskajiem ieročiem cīņai ar nekārtībām:

norāda ķīmiskos nosaukumus, struktūrformulas un reģistrācijas numurus pēc "Chemical Abstracts Service" (CAS), ja tāds piešķirts, katrai ķimikālijai, kura domāta cīņai pret nekārtībām. šo ziņojumu atjauno ne vēlāk kā 30 dienas pēc jebkādu izmaiņu stāšanās spēkā.

2. Šī panta nosacījumi un Pielikuma par pārbaudi IV daļas attiecīgie nosacījumi, pēc Dalībvalsts ieskatiem, netiek attiecināti uz ķīmiskajiem ieročiem, kurus apraka to teritorijā līdz 1977. gada 1. janvārim un paliek aprakti, vai kurus nogremdēja jūrā līdz 1985. gada 1. janvārim.

IV pants

ĶĪMISKIE IEROČI

1. Šī panta nosacījumi un tā īstenošanas detalizētā kārtība attiecas uz visiem ķīmiskajiem ieročiem, kuri ir dalībvalsts īpašumā vai valdījumā, vai kuri izvietoti jebkurā vietā, kas ir tās jurisdikcijā vai kontrolē, izņemot vecos ķīmiskos ieročus un atstātos ķīmiskos ieročus, uz kuriem attiecas Pielikuma par pārbaudi IV (B) daļa.

2. Šī panta īstenošanas detalizēta kārtība izklāstīta Pielikumā par pārbaudi.

3. Visas vietas, kur tiek uzglabāti vai iznīcināti ķīmiskie ieroči, kas norādīti 1a) punktā, pakļautas sistemātiskai pārbaudei, ar inspekciju uz vietas un veicot novērojumus ar aparatūras palīdzību, kas uzstādīta uz vietas, atbilstoši Pielikuma par pārbaudi IV (A) daļai.

4. Katra dalībvalsts tūlīt pēc ziņojuma iesniegšanas atbilstoši III panta 1. punktam dod iespēju piekļūt ķīmiskajiem ieročiem, kuri norādīti 1. punktā, lai nodrošinātu ziņojuma sistemātisku pārbaudi ar inspekciju uz vietas. Pēc tās katra dalībvalsts neizved jebkādus šādus ķīmiskos ieročus, izņemot tikai uz ķīmisko ieroču iznīcināšanas objektu. Tā dod iespēju piekļūt šādiem ķīmiskajiem ieročiem, lai nodrošinātu sistemātisku pārbaudi uz vietas.

5. Katra dalībvalsts rada iespēju piekļūt jebkuriem ķīmisko ieroču iznīcināšanas objektiem, kuras atrodas tās īpašumā vai valdījumā, vai jebkurā vietā, kas ir tās jurisdikcijā vai kontrolē, lai nodrošinātu sistemātisku pārbaudi ar inspekciju uz vietas un novērojot tos ar aparatūras palīdzību, kura uzstādīta šajās vietās.

6. Katra dalībvalsts iznīcina visus ķīmiskos ieročus, kuri norādīti 1.punktā saskaņā ar Pielikumu par pārbaudi un atbilstoši iznīcināšanas tempiem un secībai (tālāk minēti kā "iznīcināšanas kārtība"). Tāda iznīcināšana sākas ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā, un beidzas ne vēlāk kā 10 gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā. Dalībvalstij nav aizliegts iznīcināt šādus ķīmiskos ieročus daudz ātrākos tempos.

7. Katra dalībvalsts:

a) iesniedz ķīmisko ieroču iznīcināšanas detalizētu plānu, kā norādīts 1. punktā, ne vēlāk kā 60 dienas pirms katra iznīcināšanas gada sākuma perioda atbilstoši Pielikuma par pārbaudi IV (A) daļas 29. punktam; detalizētie plāni aptver visas rezerves, kuras pakļautas iznīcināšanai nākošā iznīcināšanas gada perioda laikā;

b) katru gadu iesniedz ziņojumu par ķīmisko ieroču iznīcināšanas plāna īstenošanu, kā norādīts 1. punktā, ne vēlāk kā 60 dienas pēc katra iznīcināšanas gada perioda beigām;

un

c) apliecina ne vēlāk kā 30 dienas pēc iznīcināšanas procesa beigām, ka visi ķīmiskie ieroči, kuri norādīti 1. punktā, ir iznīcināti.

8. Ja valsts ratificē šo Konvenciju vai pievienojas tai pēc 10 gadus ilga iznīcināšanas perioda, kā norādīts 6. punktā, tad tā iznīcina ķīmiskos ieročus, kas norādīti 1. punktā, cik vien ātri iespējams. Iznīcināšanas kārtību un stingru pārbaudes procedūru tādai dalībvalstij nosaka Izpildu padome.

9. Jebkurus ķīmiskos ieročus, kurus dalībvalsts konstatē pēc sākotnējās ķīmisko ieroču deklarēšanas, piesaka, bloķē un iznīcina atbilstoši Pielikuma par pārbaudi IV (A) daļai.

10. Katra dalībvalsts ķīmisko ieroču transportēšanas, paraugu atlases, uzglabāšanas un iznīcināšanas laikā vispirms nodrošina cilvēku drošību un apkārtējās vides aizsardzību. Katra dalībvalsts realizē ķīmisko ieroču transportēšanu, paraugu atlasi, uzglabāšanu un iznīcināšanu atbilstoši saviem nacionālajiem standartiem par drošību un emisiju.

11. Jebkura dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas ķīmiskie ieroči, kuri ir citas valsts īpašumā vai valdījumā, vai kuri ir izvietoti jebkurā vietā, kas ir tās jurisdikcijā vai kontrolē, maksimāli rūpējas par to, kā nodrošināt šo ķīmisko ieroču izvākšanu no tās teritorijas ne vēlāk kā gadu pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā. Ja tie nav izvākti viena gada laikā, dalībvalsts var lūgt Organizācijai un citām dalībvalstīm sniegt palīdzību šo ķīmisko ieroču iznīcināšanā.

12. Katra dalībvalsts apņemas sadarboties ar citām dalībvalstīm, kuras uz divpusēju attiecību pamata vai ar Tehniskā sekretariāta palīdzību pieprasa informāciju vai palīdzību jautājumā par ķīmisko ieroču efektīvas un drošas iznīcināšanas veidiem un tehnoloģiju.

13. Pārbaudes laikā, kas tiek veikta atbilstoši šim pantam un Pielikuma par pārbaudi IV (A) daļai, Organizācija izskata pasākumus pret divpusēju vai daudzpusēju starpvalstu līgumu nevajadzīgu dublēšanos jautājumā par ķīmisko ieroču uzglabāšanu un to iznīcināšanu.

šajā nolūkā Izpildu padome nolemj ierobežot pārbaudi ar pasākumiem, kuri papildina tos pasākumus, kuri pieņemti atbilstoši divpusējam vai daudzpusējam līgumam, ja tā uzskata, ka:

a) pārbaudes pasākumi šajā līgumā ir savienojami ar pārbaudes pasākumiem, kuri paredzēti šajā pantā un Pielikuma par pārbaudi IV (A) daļā;

b) tāda līguma īstenošana dod pietiekamu garantiju, ka ievēroti šīs Konvencijas attiecīgie nosacījumi;

un

c) divpusējā vai daudzpusējā līguma puses pilnībā informē Organizāciju par savu darbību pārbaudē.

14. Ja Izpildu padome pieņem lēmumu atbilstošu 13. punktam, Organizācijai ir tiesības kontrolēt divpusējā vai daudzpusējā līguma īstenošanu.

15. Nekas 13. un 14. punktos neiespaido dalībvalsts saistības sniegt ziņojumus atbilstoši III pantam, šim pantam un Pielikuma par pārbaudi IV (A) daļai.

16. Katra dalībvalsts sedz to ķīmisko ieroču iznīcināšanas izdevumus, kurus tai jāiznīcina. Tā sedz arī šo ķīmisko ieroču uzglabāšanas un iznīcināšanas pārbaudes izdevumus, ja Izpildu padome nepieņem citu lēmumu. Ja Izpildu padome nolemj ierobežot Organizācijas pārbaudes pasākumus atbilstoši 13. punktam, tad Organizācijas papildus pārbaudes un kontroles izdevumus sedz atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas biedru maksu skalai, kā tas norādīts VIII panta 7. punktā.

17. šī panta nosacījumi un attiecīgie Pielikuma par pārbaudi IV daļas nosacījumi, pēc dalībvalsts ieskatiem, netiek attiecināti uz ķīmiskajiem ieročiem, kuri bija aprakti tās teritorijā līdz 1977. gada 1. janvārim un paliek aprakti vai kuri tika nogremdēti jūrā līdz 1985. gada 1. janvārim.

V pants

ĶĪMISKO IEROČU RAŽOŠANAS OBJEKTI

1. Šī panta nosacījumi un tā īstenošanas detalizēta procedūra tiek attiecināta uz jebkuriem un uz visiem ķīmisko ieroču ražošanas objektiem, kuri ir dalībvalsts īpašumā vai valdījumā vai kuri izvietoti jebkurā vietā, kas ir tās jurisdikcijā vai kontrolē.

2. Šī panta īstenošanas detalizēta procedūra izklāstīta Pielikumā par pārbaudi.

3. Visi ķīmisko ieroču ražošanas objekti, kas norādīti 1. punktā, pakļauti sistemātiskai pārbaudei ar inspekciju uz vietas un novērojot ar aparatūras palīdzību, kura uzstādīta šajās vietās, atbilstoši Pielikuma par pārbaudi V daļai.

4. Katra dalībvalsts nekavējoties pārtrauc visu darbību ķīmisko ieroču ražošanas objektos, kā norādīts 1. punktā, izņemot darbības, kuras prasa to slēgšana.

5. Neviena dalībvalsts neveido nekādus jaunus ķīmisko ieroču ražošanas objektus un nepārveido nekādus esošos objektus, lai ražotu ķīmiskos ieročus vai arī kādai citai darbībai, kuru aizliedz šī Konvencija.

6. Katra dalībvalsts tūlīt pēc paziņojuma iesniegšanas atbilstoši III panta 1.c) punktam rada iespēju piekļūt ķīmisko ieroču ražošanas objektiem, kuri norādīti 1. punktā, lai sistemātiski tos pārbaudītu ar inspekciju uz vietas.

7. Katra dalībvalsts:

a) ne vēlāk kā 90 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā slēdz visus ķīmisko ieroču ražošanas objektus, kuri norādīti 1. punktā, atbilstoši Pielikuma par pārbaudi V daļai un iesniedz atbilstošu paziņojumu;

un

b) rada iespēju piekļūt ķīmisko ieroču ražošanas objektiem, kuri norādīti 1. punktā, pēc to slēgšanas, lai sistemātiski tos pārbaudītu ar inspekciju uz vietas un novērojot tos ar aparatūru uz vietas, lai pārliecinātos par to, ka objekts paliek slēgts un vēlāk tiks iznīcināts.

8. Katra dalībvalsts iznīcina visus ķīmisko ieroču ražošanas objektus, kuri norādīti 1. punktā, un attiecīgos objektus un iekārtas saskaņā ar Pielikumu par pārbaudi un atbilstoši saskaņotajiem iznīcināšanas tempiem un secībai (tālāk tekstā "iznīcināšanas kārtība"). Tāda iznīcināšana sākas ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā un beidzas ne vēlāk kā 10 gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā.

Dalībvalstij nav aizliegts iznīcināt šādus objektus daudz ātrākā tempā.

9. Katra dalībvalsts:

a) iesniedz detalizētus ķīmisko ieroču ražošanas objektu, kuri norādīti 1. punktā, iznīcināšanas plānus, ne vēlāk kā 80 dienas pirms katra objekta iznīcināšanas sākuma;

b) katru gadu iesniedz paziņojumus par ķīmisko ieroču ražošanas objektu iznīcināšanas plānu īstenošanu, ne vēlāk kā 90 dienas pēc katra iznīcināšanas gada perioda beigām;

un

c) apliecina, ne vēlāk kā 30 dienas pēc iznīcināšanas procesa pabeigšanas, ka visi ķīmisko ieroču ražošanas objekti, kuri ir norādīti1. punktā, ir iznīcināti.

10. Ja valsts ratificē šo Konvenciju vai pievienojas tai pēc 8. punktā norādītā 10 gadu iznīcināšanas perioda, tad tā iznīcina ķīmisko ieroču ražošanas objektus, kuri norādīti 1. punktā, cik vien ātri iespējams. Iznīcināšanas kārtību un stingras pārbaudes procedūras tādai dalībvalstij nosaka Izpildu padome.

11. Katra dalībvalsts ķīmisko ieroču ražošanas objektu iznīcināšanas laikā vispirms vērš uzmanību uz cilvēku drošības garantēšanu un apkārtējās vides aizsardzību. Katra dalībvalsts iznīcina ķīmisko ieroču ražošanas objektus atbilstoši saviem nacionālajiem standartiem par drošību un emisiju.

12. Ķīmisko ieroču ražošanas objekti, kuri norādīti 1. punktā, var tikt īslaicīgi pārstrukturēti, lai iznīcinātu ķīmiskos ieročus atbilstoši Pielikuma par pārbaudi V daļas 18-25. punktiem. Tāds pārstrukturēts objekts jāiznīcina tiklīdz tas vairs netiek izmantots ķīmisko ieroču iznīcināšanā, bet katrā gadījumā ne vēlāk kā 10 gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā.

13. Īpašos, galējos nepieciešamības gadījumos dalībvalsts var pieprasīt atļauju izmantot ķīmisko ieroču ražošanas objektus, kuri norādīti 1. punktā, nolūkos, kurus neaizliedz šī Konvencija. Pēc Izpildu padomes ieteikuma dalībvalstu Konference izlemj jautājumu par prasības apmierināšanu vai noraidīšanu, un izvirza noteikumus, uz kuru pamata dota šāda piekrišana atbilstoši Pielikuma par pārbaudi V daļas D nodaļai.

14. Ķīmisko ieroču ražošanas objekts tiek pārveidots tā, lai pārveidojamam objektam iespējas atgriezeniskajai pārveidei par ķīmisko ieroču ražošanas objektu būtu ne lielākas kā jebkuram citam objektam, kuru izmanto rūpnieciskām, lauksaimnieciskām, pētnieciskām, medicīniskām, farmaceitiskām un citām miera laika vajadzībām, un kuri nav saistīti ar ķimikālijām, kas ietvertas sarakstā Nr.1.

15. Visi pārveidojamie objekti pakļauti sistemātiskai pārbaudei ar inspekciju uz vietas un to novērošanai ar aparatūru, kas uzstādīta uz vietas, atbilstoši Pielikuma par pārbaudi V daļas D nodaļai.

16. Pārbaudes izdarīšanas laikā atbilstoši šim punktam un Pielikuma par pārbaudi V daļai Organizācija izskata pasākumus pret dalībvalstu divpusējo un daudzpusējo līgumu par ķīmisko ieroču ražošanas objektu pārbaudi un to iznīcināšanu nevajadzīgu dublēšanos.

Šajā nolūkā Izpildu padome lemj ierobežot pārbaudi ar pasākumiem, kuri papildina tos pasākumus, kuri paredzēti šādā divpusējā vai daudzpusējā līgumā, ja tā uzskata, ka:

a) pārbaudes pasākumi, kas paredzēti šādā līgumā, nav pretrunā ar pārbaudes pasākumiem, kurus paredz šis pants un Pielikuma par pārbaudi V daļa;

b) tāda līguma īstenošana dod pietiekamu garantiju, lai ievērotu šīs Konvencijas attiecīgos pasākumus;

c) divpusējā vai daudzpusējā līguma puses pilnībā informē Organizāciju par savu pārbaudes darbību.

17. Ja Izpildu padome pieņem lēmumu atbilstoši 16. punktam, tad Organizācijai ir tiesības kontrolēt divpusējā vai daudzpusējā līguma īstenošanu.

18. Nekas 16. un 17. punktos neietekmē dalībvalsts saistības iesniegt paziņojumus atbilstoši III pantam, šim pantam un Pielikuma par pārbaudi V daļai.

19. Katra dalībvalsts sedz to ķīmisko ieroču ražošanas objektu, kurus tām obligāti jālikvidē, likvidēšanas izdevumus. Tā sedz arī pārbaudes izdevumus, atbilstoši šim pantam, ja Izpildu padome nepieņem citu lēmumu. Ja Izpildu padome nolemj ierobežot Organizācijas pārbaudes pasākumus atbilstoši 16. punktam, tad Organizācijas papildus kontroles un pārbaudes izdevumus sedz atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas biedru naudas skalai, kā tas norādīts VIII panta 7. punktā.

VI pants

DARBĪBA, KURU NEAIZLIEDZ ŠĪ KONVENCIJA

1. Katrai dalībvalstij ir tiesības, ievērojot šīs Konvencijas nosacījumus, izstrādāt, ražot, kādā citā veidā iegādāties, saglabāt, nodot citiem un izmantot toksiskās ķimikālijas un to prekursorus mērķiem, kurus neaizliedz šī Konvencija.

2. Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu toksisko ķimikāliju un to prekursoru izstrādi, ražošanu, kāda cita veida iegādi, saglabāšanu, nodošanu citiem un izmantošanu savas teritorijas robežās vai jebkurā citā vietā, kas ir tās jurisdikcijā vai kontrolē, mērķiem, kurus neaizliedz šī Konvencija. šim nolūkam, un lai pārbaudītu darbības atbilstību šīs Konvencijas saistībām, katra dalībvalsts pakļauj toksiskās ķimikālijas un to prekursorus, kuri norādīti Sarakstos Nr. 1, 2 un 3 Pielikumā par ķimikālijām, objektiem, kas saistīti ar tādām ķimikālijām, un citiem objektiem, kā tas norādīts Pielikumā par pārbaudi, kuri izvietoti tās teritorijā vai jebkurā citā vietā, kas ir tās jurisdikcijā vai kontrolē, pārbaudes pasākumiem, kā to paredz Pielikums par pārbaudi.

3. Katra dalībvalsts pakļauj ķimikālijas, kuras uzskaitītas Sarakstā Nr.1 (tālāk tekstā Saraksta Nr.1 ķimikālijas) ražošanas, iegādes, saglabāšana, nodošanas citiem un izmantošanas aizliegumiem, kā tas norādīts Pielikuma par pārbaudi VI daļā. Tā pakļauj Saraksta Nr.1 ķimikālijas un objektus, kuri norādīti Pielikuma par pārbaudi VI daļā, sistemātiskai pārbaudei ar inspekciju uz vietas un novērojot ar uzstādītās aparatūras palīdzību, atbilstoši Pielikuma par pārbaudi šai daļai.

4. Katra dalībvalsts pakļauj ķimikālijas, kuras uzskaitītas Sarakstā Nr.2 (tālāk tekstā Saraksta Nr.2 ķimikālijas), un objektus, kuri norādīti Pielikuma par pārbaudi VIII daļā, datu novērošanai un pārbaudei uz vietas atbilstoši Pielikuma par pārbaudi šai daļai.

5. Katra dalībvalsts pakļauj ķimikālijas, kuras uzskaitītas Sarakstā Nr.3 (tālāk tekstā Saraksta Nr.3 ķimikālijas), un objektus, kuri norādīti Pielikuma par pārbaudi VIII daļā, datu novērošanai un pārbaudei uz vietas atbilstoši Pielikuma par pārbaudi šai daļai.

6. Katra dalībvalsts pakļauj objektus, kuri norādīti Pielikuma par pārbaudi IX daļā, datu novērošanai un iespējamai pārbaudei uz vietas atbilstoši šai Pielikuma par pārbaudi daļai, ja dalībvalstu Konference nepieņem citu lēmumu atbilstoši Pielikuma par pārbaudi IX daļas 22. punktam.

7. Katra dalībvalsts, ne vēlāk kā 30 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā, sniedz sākotnējās deklarācijas par attiecīgajām ķimikālijām un objektiem atbilstoši Pielikumam par pārbaudi.

8. Katra dalībvalsts sniedz ikgadējas deklarācijas par attiecīgajām ķimikālijām un objektiem atbilstoši Pielikumam par pārbaudi.

9. Lai veiktu pārbaudi uz vietas, katra dalībvalsts dod iespēju inspektoriem piekļūt objektiem atbilstoši Pielikuma par pārbaudi prasībām.

10. Pārbaudes darbības īstenošanas laikā Tehniskais sekretariāts izvairās no nepamatotas iejaukšanās dalībvalsts ķīmiskajā darbībā nolūkos, kurus neaizliedz šī Konvencija, un, īpaši, ievēro nosacījumus, kuri izklāstīti Pielikumā par konfidenciālas informācijas aizsardzību (tālāk tekstā Pielikums par konfidencialitāti).

11. šī panta nosacījumus īsteno tā, lai izvairītos no traucējumiem dalībvalstu ekonomiskajā un tehniskajā attīstībā un to starptautiskajā sadarbībā ķīmijas nozarē nolūkos, kurus neaizliedz šī Konvencija, ieskaitot zinātniski tehniskās informācijas apmaiņu, apmaiņu ar ķimikālijām un ražošanas iekārtām, ķimikāliju izstrādi un izmantošanu nolūkos, kurus neaizliedz šī Konvencija.

VII pants

NACIONĀLIE ĪSTENOŠANAS PASĀKUMI

Vispārējās saistības

1. Katra dalībvalsts atbilstoši savām konstitucionālajām procedūrām veic nepieciešamos pasākumus, lai pildītu šīs Konvencijas saistības. Tas nozīmē ka tā:

a) aizliedz fiziskām un juridiskām personām, kuras atrodas jebkurā tās teritorijas vietā vai jebkurā citā vietā, kas pakļauta tās likumdošanai kā to paredz starptautiskās tiesības, veikt jebkādu darbību, kura aizliegta dalībvalstij saskaņā ar šo Konvenciju, tajā skaitā pieņem likumus par kriminālo atbildību par šādu darbību;

b) neļauj veikt jebkurā tās kontrolētā vietā jebkādu darbību, kas aizliegta dalībvalstij saskaņā ar šo Konvenciju; un

c) piemēro savu kriminālatbildību, kas pieņemta atbilstoši a) apakšpunktam, jebkurai darbībai, kura aizliegta dalībvalstij saskaņā ar šo Konvenciju, kuru jebkur veic fiziskas personas, šīs valsts pilsoņi, atbilstoši starptautiskajām tiesībām.

2. Katra dalībvalsts sadarbojas ar citu dalībvalsti un atbilstošā veidā sniedz tiesisku palīdzību, lai atvieglotu 1. punktā paredzēto saistību izpildi.

3. Katra dalībvalsts savu šīs Konvencijas saistību izpildes gaitā galveno uzmanību pievērš cilvēku drošības nodrošināšanai un apkārtējās vides aizsardzībai un atbilstoši sadarbojas ar citām dalībvalstīm šajā sakarā.

Attiecības starp dalībvalsti un Organizāciju

4. Lai pildītu savas šīs Konvencijas saistības, katra dalībvalsts nozīmē vai apstiprina Nacionālo orgānu, kas darbojas kā nacionālais koordinācijas centrs efektīviem sakariem ar Organizāciju un citām dalībvalstīm. Katra dalībvalsts paziņo Organizācijai par savu Nacionālo orgānu laikā, kad tai stājas spēkā šī Konvencija.

5. Katra dalībvalsts informē Organizāciju par likumdošanas un administratīvajiem pasākumiem, kurus veic, lai īstenotu šo Konvenciju.

6. Katra dalībvalsts uzskata kā konfidenciālu informāciju un datus, kurus tā saņem no Organizācijas, lai īstenotu šo Konvenciju, kā konfidenciālus un nosaka īpašu šīs informācijas un datu izmantošanas režīmu. Tā izmanto šādu informāciju un datus tikai un vienīgi saskaņā ar savām tiesībām un saistībām, ko paredz šī Konvencija un atbilstoši Pielikuma par konfidencialitāti nosacījumiem.

7. Katra dalībvalsts apņemas sadarboties ar Organizāciju, lai pildītu visas tās funkcijas un sevišķi sniegt palīdzību Tehniskajam sekretariātam.

VIII pants

ORGANIZĀCIJA

A. Vispārīgie nosacījumi

1. Šīs Konvencijas dalībvalstis izveido Organizāciju ķīmisko ieroču aizliegšanai, lai realizētu šīs Konvencijas priekšmetu un mērķi, lai nodrošinātu tās nosacījumu īstenošanu, tajā skaitā nolikumu par starptautisko pārbaudi īstenošanas ievērošanu, un lai nodrošinātu konsultāciju un sadarbības forumu starp dalībvalstīm.

2. Organizācijas locekles ir visas šīs Konvencijas dalībvalstis.

Dalībvalstij nevar aizliegt dalību Organizācijā.

3. Organizācijas atrašanās vieta - sēdeklis ir Hāgā, Nīderlandes karalistē.

4. Kā Organizācijas orgāni tiek apstiprināti: dalībvalstu Konference, Izpildu padome un Tehniskais sekretariāts.

5. Organizācija veic savu pārbaudes darbību, ko paredz šī Konvencija, ar vismazāko iejaukšanos, kas apvienota ar savlaicīgu un efektīvu tās mērķu sasniegšanu. Tā pieprasa tikai tādas ziņas un datus, kādi nepieciešami šīs Konvencijas saistību izpildei. Tā veic visādus drošības pasākumus, lai aizsargātu informācijas konfidencialitāti par civilo un militāro darbību un objektiem, kura tai kļūst zināma šīs Konvencijas īstenošanas laikā un sevišķi ievēro Pielikuma par konfidencialitāti nosacījumus.

6. Veicot savu pārbaudes darbību, Organizācija izskata pasākumus zinātniski-tehnisko sasniegumu izmantošanai.

7. Organizācijas darbības izdevumus sedz dalībvalstis atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas biedru naudas skalai, kura precizēta, ņemot vērā atšķirības Apvienoto Nāciju Organizācijas un šīs Organizācijas locekļu sastāvā un ievērojot IV un V pantu nosacījumus. Dalībvalstu maksājumi Sagatavošanas komisijai attiecīgi tiek atskaitīti no to iemaksām regulārajā budžetā. Organizācijas budžets sastāv no divām atsevišķām daļām, viena no kurām attiecas uz administratīvajiem un citiem izdevumiem, otra - uz pārbaudes izdevumiem.

8. Organizācijas locekle, kura ir parādā Organizācijai maksājumus, zaudē balsstiesības Organizācijā, ja parāda summa ir vienlīdzīga vai pārsniedz maksājumu summu, kas no tās pienākas par iepriekšējiem diviem pilniem gadiem. Dalībvalstu konference tomēr var atļaut tādai loceklei piedalīties balsošanā, ja tā atzīst, ka maksājuma aizkavēšanās notikusi ne no tās atkarīgu apstākļu dēļ.

B. Dalībvalstu konference

Sastāvs, procedūras un lēmumu pieņemšana

9. Dalībvalstu konference (tālāk tekstā "Konference") sastāv no visām Organizācijas loceklēm. Katrai loceklei Konferencē ir viens pārstāvis, kuru var pavadīt vietnieki un padomnieki.

10. Pirmo Konferences sesiju sasauc depozitāri ne vēlāk kā 30 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā.

11. Konference sanāk uz kārtējām sesijām, kuras rīko katru gadu, ja tā nav pieņēmusi citu lēmumu.

12. Īpašas sesijas Konference sasauc:

a) pēc Konferences lēmuma;

b) pēc Izpildu padomes lūguma;

c) pēc jebkuras locekles lūguma, kuru atbalsta viena trešdaļa locekļu;

vai

d) atbilstoši 22. punktam, lai izskatītu šīs Konvencijas darbību.

Izņemot gadījumus, kas norādīti d) apakšpunktā, īpašu sesiju sasauc ne vēlāk kā 30 dienas pēc tam, kad lūgumu saņēmis Tehniskā sekretariāta Ģenerāldirektors, ja prasībā nav norādīts kas cits.

13. Konferenci sasauc arī kā Konferenci par labojumu izskatīšanu atbilstoši XV panta 2. punktam.

14. Konferences sesijas notiek tur, kur atrodas Organizācijas sēdeklis, ja Konference nepieņem citu lēmumu.

15. Konference pieņem savus procedūras noteikumus. Katras kārtējās sesijas sākumā tā izvēl savu Priekšsēdētāju un citas nepieciešamās amatpersonas. Tie paliek savos amatos līdz jauna Priekšsēdētāja un citu amatpersonu ievēlēšanai nākošajā kārtējā sesijā.

16. Organizācijas locekļu vairākums veido Konferences kvorumu.

17. Katrai Organizācijas loceklei Konferencē ir viena balss.

18. Konference pieņem lēmumus par procedūras jautājumiem ar klātesošo un balsojošo vienkāršu balsu vairākumu. Lēmumi par konceptuāliem jautājumiem pēc iespējas pieņemami pēc konsensus principa. Ja, pieņemot lēmumu kādā jautājumā neizdodas panākt konsensus, Priekšsēdētājs uz 24 stundām atliek jebkuru balsošanu un šajā laikā dara visu, lai atvieglotu konsensus panākšanu un līdz šī perioda beigām iesniedz Konferencei ziņojumu. Ja, beidzoties 24 stundām konsensus nav iespējams, Konference pieņem lēmumu ar divu trešdaļu klātesošo un balsojušo balsu vairākumu, ja šī Konvencija neparedz ko citu. Domstarpību rašanās gadījumā par to, vai kāds jautājums ir konceptuāls, šis jautājums par tādu tiek uzskatīts, ja Konference nepieņem citu lēmumu ar balsu vairākumu, kas nepieciešams konceptuālam lēmumam.

Pilnvaras un funkcijas

19. Konference ir Organizācijas galvenais orgāns. Tā izskata jebkurus jautājumus, tēmas vai problēmas, kuras aptver šī Konvencija, ietverot tās, kuras skar Izpildu padomes un Tehniskā sekretariāta pilnvaras un funkcijas. Tā var sniegt rekomendācijas un pieņemt lēmumus par jebkuriem jautājumiem, tēmām un problēmām, kas attiecas uz šo Konvenciju, kuras izvirza dalībvalstis vai par kurām tai ziņo Izpildu padome.

20. Konference īsteno uzraudzību pār šīs Konvencijas īstenošanu un veic pasākumus, lai piedalītos tās priekšmeta un mērķu realizācijā. Konference izskata šīs Konvencijas ievērošanu. Tā arī realizē uzraudzību pār Izpildu padomes un Tehniskā sekretariāta darbību un var, atbilstoši šai Konvencijai, noteikt jebkuram no šiem orgāniem galvenos principus to funkciju īstenošanā.

21. Konference:

(a) savās regulārajās sanāksmēs izskata un akceptē Izpildu padomes iesniegto Organizācijas pārskata ziņojumu, programmu un budžetu un izskata arī citus ziņojumus;

(b) lemj par to finansiālo ieguldījumu apjomu, kas Dalībvalstīm jāmaksā saskaņā ar 7. paragrāfu;

(c) ievēl Izpildu padomes locekļus;

(d) ieceļ Tehniskā Sekretariāta Ģenerāldirektoru (turpmāk tekstā "Ģenerāldirektoru");

(e) sankcionē Izpildu padomes procedūras noteikumus, kurus tā iesniegusi izskatīšanai;

(f) nodibina tādus papildorgānus, kādus tā uzskata par nepieciešamiem savu funkciju īstenošanai saskaņā ar doto Konvenciju;

(g) veicina starptautisko sadarbību miermīlīgu mērķu īstenošanai ķīmiskās ražošanas jomā;

(h) apspriež tos zinātniskos un tehniskos sasniegumus, kas var ietekmēt dotās Konvencijas funkcionēšanu, un šajā sakarībā pavēl Ģenerāldirektoram nodibināt Zinātniski Konsultatīvo Padomi, lai nodrošinātu viņam iespēju savu pienākumu pildīšanas gaitā sniegt Konferencei, Izpildu padomei un Dalībvalstīm specializētas rekomendācijas ar šo Konvenciju saistītos zinātnes un tehnikas jautājumos. Zinātniski Konsultatīvās Padomes locekļi ir neatkarīgi eksperti, kas nozīmēti atbilstoši kompetencei, ko akceptējusi Konference;

(i) savā pirmajā sesijā izskata un sankcionē jebkurus vienošanos, noteikumu un norādījumu projektus, ko izstrādājusi Sagatavošanas Komisija;

(j) savā pirmajā sesijā nodibina brīvprātīgu fondu palīdzībai, kas sniedzama saskaņā ar X pantu;

(k) veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šīs Konvencijas izpildi, kā arī noregulētu un labotu jebkuru dotās Konvencijas noteikumiem neatbilstošu situāciju saskaņā ar XII pantu.

22. Ne vēlāk kā vienu gadu pēc tam, kad pagājis piektais un desmitais gads kopš šīs Konvencijas stāšanās spēkā, un tādos datumos šī laika perioda ietvaros, kādus var noteikt ar lēmumu, Konference sanāk speciālās sesijās, lai realizētu pārskatus par dotās Konvencijas funkcionēšanu. Šajos pārskatos izvērtējami visi attiecīgie zinātniskie un tehniskie sasniegumi. Tādā pašā nolūkā ik pēc piecu gadu intervāla, ja vien ar lēmumu nav noteikts savādāk, ir sasaucamas turpmākās sesijas.

C. Izpildu padome

Sastāvs, reglaments un lēmumu pieņemšana

23. Izpildu padomē ietilpst 41 loceklis. Katrai Dalībvalstij ir tiesības, saskaņā ar rotācijas principu, tikt ievēlētai Izpildu padomē. Konference ievēl Izpildu padomes locekļus uz diviem gadiem. Lai garantētu dotās Konvencijas efektīvu funkcionēšanu tādā speciālā aspektā kā taisnīga ģeogrāfiskā pārstāvniecība, ķīmiskās rūpniecības nozīmīgums, kā arī politiskās intereses un drošības intereses, Izpildu padomes sastāvā ir iekļaujamas:

(a) deviņas Dalībvalstis no Āfrikas, ko izvirzījušas šī reģiona Dalībvalstis. Izvirzīšana ir pamatojama uz visu ieinteresēto pušu vienprātīgu vienošanos par to, ka trīs no šīm deviņām loceklēm būs Dalībvalstis ar visnozīmīgāko, spriežot pēc starptautiska līmeņa pārskatos atspoguļotiem un publicētiem datiem, nacionālo ķīmisko rūpniecību šajā reģionā; bez tam, dotā reģionālā grupa šo triju locekļu izvirzīšanas aspektā vienojas ņemt vērā arī pārējos reģionālos faktorus;

(b) deviņas Dalībvalstis no Āzijas, ko izvirzījušas šī reģiona Dalībvalstis. Izvirzīšana ir pamatojama uz visu ieinteresēto pušu vienprātīgu vienošanos par to, ka četras no šīm deviņām loceklēm būs Dalībvalstis ar visnozīmīgāko, spriežot pēc starptautiska līmeņa pārskatos atspoguļotiem un publicētiem datiem, nacionālo ķīmisko rūpniecību šajā reģionā; bez tam, dotā reģionālā grupa šo četru locekļu izvirzīšanas aspektā vienojas ņemt vērā arī pārējos reģionālos faktorus;

(c) piecas Dalībvalstis no Austrumeiropas, ko izvirzījušas šī reģiona Dalībvalstis. Izvirzīšana ir pamatojama uz visu ieinteresēto pušu vienprātīgu vienošanos par to, ka viena no šīm piecām loceklēm būs Dalībvalsts ar visnozīmīgāko, spriežot pēc starptautiska līmeņa pārskatos atspoguļotiem un publicētiem datiem, nacionālo ķīmisko rūpniecību šajā reģionā; bez tam, dotā reģionālā grupa šīs vienas locekles izvirzīšanas aspektā vienojas ņemt vērā arī pārējos reģionālos faktorus;

(d) septiņas Dalībvalstis no Latīņamerikas, ko izvirzījušas šī reģiona Dalībvalstis. Izvirzīšana ir pamatojama uz visu ieinteresēto pušu vienprātīgu vienošanos par to, ka trīs no šīm septiņām loceklēm būs Dalībvalstis ar visnozīmīgāko, spriežot pēc starptautiska līmeņa pārskatos atspoguļotiem un publicētiem datiem, nacionālo ķīmisko rūpniecību šajā reģionā; bez tam, dotā reģionālā grupa šo triju locekļu izvirzīšanas aspektā vienojas ņemt vērā arī pārējos reģionālos faktorus;

(e) desmit Dalībvalstis no Rietumeiropas, ko izvirzījušas šī reģiona Dalībvalstis. Izvirzīšana ir pamatojama uz visu ieinteresēto pušu vienprātīgu vienošanos par to, ka piecas no šīm desmit loceklēm būs Dalībvalstis ar visnozīmīgāko, spriežot pēc starptautiska līmeņa pārskatos atspoguļotiem un publicētiem datiem, nacionālo ķīmisko rūpniecību šajā reģionā; bez tam, dotā reģionālā grupa šo piecu locekļu izvirzīšanas aspektā vienojas ņemt vērā arī pārējos reģionālos faktorus;

(f) vēl viena papildu Dalībvalsts, ko secīgi izvirza tās Dalībvalstis, kas atrodas Āzijas, Latīņamerikas un Karību baseina reģionos. Izvirzīšana ir pamatojama uz visu ieinteresēto pušu vienprātīgu vienošanos par to, ka šī Dalībvalsts būs rotācijas locekle no šiem reģioniem.

24. Pirmajās Izpildu padomes vēlēšanās 20 locekles tiek ievēlētas uz vienu gadu, pienācīgi ievērojot noteikto skaitlisko proporciju, kā aprakstīts 23. paragrāfā.

25. Pēc pilnīgas IV panta un V panta īstenošanas Konference, atsaucoties uz Izpildu padomes locekļu vairākuma lūgumu, drīkst pārskatīt Izpildu padomes sastāvu, ņemot vērā izmaiņas attiecībā uz 23. paragrāfā konkretizētajiem principiem, kas nosaka tās sastāvu.

26. Izpildu padome izstrādā savus procesuālos noteikumus un iesniedz tos Konferences apstiprināšanai.

27. Izpildu padome no savu locekļu vidus izvēl Priekšsēdētāju.

28. Izpildu padome sanāk uz regulārām sesijām. Sesiju starplaikos tā sapulcējas tik bieži, cik tas var būt nepieciešams tās pilnvaru un funkciju pilnīgai īstenošanai.

29. Katram Izpildu padomes loceklim ir viena balss. Ja šī Konvencija neparedz ko citu, tad konceptuālus lēmumus Izpildu padome pieņem ar visu tās locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu. Par procedūras jautājumiem Izpildu padome pieņem lēmumus ar visu tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Domstarpību rašanās gadījumā attiecībā uz to, vai viens vai otrs jautājums ir konceptuāls, ja Izpildu padome ar balsu vairākumu nepieņem citu lēmumu, kas nepieciešams, lai pieņemtu konceptuālus lēmumus.

Pilnvaras un funkcijas

30. Izpildu padome ir Organizācijas izpildorgāns. Tā pakļauta konferencei. Izpildu padome īsteno pilnvaras un funkcijas, kuras tai uzticētas atbilstoši šai Konvencijai, kā arī funkcijas, kuras tai deleģē Konference. Tādējādi tā darbojas atbilstoši Konferences rekomendācijām, lēmumiem un norādījumiem un nodrošina to pienācīgu un nelokāmu izpildi.

31. Izpildu padome veicina šīs Konvencijas efektīvu īstenošanu un ievērošanu. Tā īsteno uzraudzību pār Tehniskā sekretariāta darbību, sadarbojas ar katras dalībvalsts Nacionālo orgānu un veicina konsultācijas un sadarbību starp dalībvalstīm pēc to lūguma.

32. Izpildu padome:

a) izskata un iesniedz Konferencei Organizācijas programmas un budžeta projektu;

b) izskata un iesniedz Konferencei Organizācijas referātu par šīs Konvencijas īstenošanu projektu, ziņojumu par savas darbības īstenošanu, kā arī speciālus ziņojumus, kurus tā uzskata par nepieciešamiem vai kurus var pieprasīt Konference;

c) organizē Konferences sesijas, ieskaitot dienas kārtības projekta sagatavošanu.

33. Izpildu padome var lūgt sasaukt speciālu Konferences sesiju.

34. Izpildu padome:

a) ar Konferences iepriekšēju atbalstu Organizācijas vārdā slēdz līgumus un vienošanās ar valstīm un starptautiskām organizācijām;

b) Organizācijas vārdā slēdz līgumus ar dalībvalstīm sakarā ar X pantu un veic uzraudzību pār brīvprātīgo fondu, kā norādīts X pantā;

c) atbalsta līgumus vai vienošanās, kas attiecas uz pārbaudes darbības īstenošanu un, kurus izstrādā Tehniskais sekretariāts sarunās ar dalībvalstīm.

35. Izpildu padome izskata jebkuru problēmu vai jautājumu savas kompetences robežās, kas skar šo Konvenciju un tās īstenošanu, ieskaitot rūpes par tās ievērošanas un neievērošanas gadījumiem, un atbilstoši informē dalībvalstis un ziņo par šo jautājumu vai problēmu Konferencei.

36. Izskatot šaubas vai bažas par šīs Konvencijas ievērošanu un neievērošanas gadījumiem, ieskaitot, cita starpā, šīs Konvencijas tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, Izpildu padome konsultējas ar ieinteresētajām dalībvalstīm un attiecīgi piedāvā dalībvalstij noteiktajā laikā veikt pasākumus stāvokļa uzlabošanai. Ja Izpildu padome uzskata par nepieciešamu tālāku darbību, tā veic, cita starpā, vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem:

a) informē visas dalībvalstis par šo problēmu vai jautājumu;

b) dara zināmu šo problēmu vai jautājumu Konferencei;

c) iesniedz Konferencei rekomendācijas par pasākumiem stāvokļa uzlabošanā un ievērošanas nodrošināšanā. Īpaši nopietnos un ārkārtas gadījumos Izpildu padome tieši dara zināmu esošo jautājumu vai problēmu, ieskaitot attiecīgo informāciju un secinājumus, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajai Asamblejai un ANO Drošības Padomei. Vienlaicīgi tā informē par šo soli visas dalībvalstis.

D. Tehniskais sekretariāts

37. Tehniskais sekretariāts palīdz Konferencei un Izpildu padomei pildīt to funkcijas. Tehniskais sekretariāts veic pārbaudes pasākumus, kurus paredz šī Konvencija. Tas izpilda citas funkcijas, kuras tam jāveic atbilstoši šai Konvencijai un arī funkcijas, kuras tam deleģē Konference vai Izpildu padome.

38. Tehniskais sekretariāts:

a) gatavo un iesniedz Izpildu padomei Organizācijas programmas un budžeta projektu;

b) gatavo un iesniedz Izpildu padomei Organizācijas ziņojuma par šīs Konvencijas ievērošanu projektu, kā arī citus ziņojumus, kurus var pieprasīt Konference un Izpildu padome;

c) sniedz administratīvu un tehnisku atbalstu Konferencei, Izpildu padomei un palīgorgāniem;

d) Organizācijas vārdā nosūta dalībvalstīm un saņem no tām ziņojumus par jautājumiem, kas saistīti ar šīs Konvencijas īstenošanu;

e) sniedz tehnisku palīdzību dalībvalstīm un šīs Konvencijas realizēšanas gaitā sniedz tām tehnisko novērtējumu, ieskaitot sarakstā esošo un neesošo ķimikāliju novērtējumu.

39. Tehniskais sekretariāts:

a) kopā ar dalībvalstīm izstrādā līgumus un vienošanās, kas attiecas uz pārbaudes darbības īstenošanu, un kuru jāapstiprina Izpildu padomei;

b) ne vēlāk kā 180 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā koordinē humānās un ārkārtas dalībvalstu palīdzības veidošanu un uzturēšanu atbilstoši X panta 7.b) un c) punktiem. Tehniskais sekretariāts var inspicēt krājumā esošos priekšmetus no ekspluatācijas drošības viedokļa. Uzkrājamo priekšmetu sarakstus izskata un apstiprina Konference saskaņā ar 21.i) punktu;

c) pārvalda brīvprātīgo fondu, kas minēts X pantā, kompilē dalībvalstu paziņojumus un pēc attiecīga lūguma reģistrē divpusējos līgumus, kurus slēdz dalībvalstis vai dalībvalsts un starptautiskā organizācija mērķiem, kas minēti X pantā.

40. Tehniskais sekretariāts informē Izpildu padomi par jebkuru problēmu, kas radusies sakarā ar savu funkciju izpildi, ieskaitot šaubas, nenoteiktību un neskaidrības attiecībā uz šīs Konvencijas ievērošanu, kuras kļuvušas zināmas, īstenojot savu pārbaudes darbību, un kuras tas nav spējis atrisināt vai noskaidrot konsultāciju ceļā ar attiecīgo dalībvalsti.

41. Tehniskā sekretariāta sastāvā ietilpst Ģenerāldirektors, kurš ir tā vadītājs un galvenais administratīvais darbinieks, inspektori un tāds zinātniskais, tehniskais un cits personāls, kāds var būt nepieciešams.

42. Inspektorāts ir Tehniskā sekretariāta apakšnodaļa un darbojas Ģenerāldirektora uzraudzībā.

43. Ģenerāldirektoru nozīmē Konference pēc Izpildu padomes rekomendācijas uz četriem gadiem, kuru var pagarināt ne vairāk kā uz vēl vienu termiņu.

44. Ģenerāldirektors atskaitās Konferencei un Izpildu padomei par personāla nozīmēšanu un Tehniskā sekretariāta organizāciju un darbību. Pieņemot darbā un nosakot dienesta noteikumus, galvenokārt, jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt augstu darba spēju līmeni, kompetenci un godprātību. Ģenerāldirektoru, inspektorus, kā arī speciālistus un kancelejas personālu nozīmē tikai no dalībvalstu pilsoņu vidus. Pienācīga uzmanība pievēršama personāla atlasei, ievērojot iespējami plašu ģeogrāfisko faktoru. Darbinieku komplektēšanu veic ievērojot to, ka minimālam personāla skaitam jānodrošina Tehniskā sekretariāta pienākumu izpilde.

45. Ģenerāldirektors atbild par Zinātniski konsultatīvās padomes organizāciju un darbību, kā norādīts 21.h) punktā. Ģenerāldirektors konsultācijās ar dalībvalstīm nozīmē Zinātniski konsultatīvās padomes locekļus, kuri darbojas katrs par sevi. Padomes locekļus nozīmē, ņemot vērā to kompetenci konkrētās zinātnes nozarēs, kurām ir sakars ar šīs Konvencijas īstenošanu. Ģenerāldirektors var arī, atbilstoši konsultācijām ar Padomes locekļiem, izveidot zinātnisko ekspertu pagaidu darba grupas, lai iesniegtu rekomendācijas par konkrētiem jautājumiem. Sakarā ar augstāk minēto, dalībvalstis var iesniegt Ģenerāldirektoram ekspertu sarakstus.

46. Veicot savus pienākumus, Ģenerāldirektors, inspektori un citi darbinieki nedrīkst pieprasīt vai saņemt norādījumus no vienalga kuras valdības vai no jebkuras citas vienības ārpus Organizācijas. Tiem jāatturas no jebkādas darbības, kura varētu atstāt iespaidu uz viņu kā starptautisko amatpersonu stāvokli, kuras ir atbildīgas tikai Konferencei un Izpildu padomei.

47. Katra dalībvalsts ciena Ģenerāldirektora, inspektoru un citu darbinieku pienākumu izteikti starptautisko raksturu un necenšas iespaidot tos viņu pienākumu pildīšanas laikā.

E. Privilēģijas un imunitātes

48. Dalībvalsts teritorijā un jebkurā citā vietā, kas ir tās jurisdikcijā vai kontrolē, Organizācija bauda tādas juridiskās tiesības, privilēģijas un imunitātes, kādas nepieciešamas tās funkciju īstenošanai.

49. Dalībvalstu delegāti, kā arī to vietnieki un padomnieki, Izpildu padomes nozīmētie pārstāvji, kā arī to vietnieki un padomnieki, Ģenerāldirektors un Organizācijas personāls bauda tādas privilēģijas un imunitātes, kādas nepieciešamas, lai neatkarīgi īstenotu to funkcijas saistībā ar Organizāciju.

50. Juridiskās tiesības, privilēģijas un imunitātes, kas norādītas šajā pantā, nosaka līgumos starp Organizāciju un dalībvalstīm, kā arī līgumā starp Organizāciju un valsti, kurā atrodas Organizācijas sēdeklis. Šos līgumus izskata un apstiprina Konference atbilstoši 21.i) punktam.

51. Neatkarīgi no 48. un 49. punktiem, pārbaudes darbības īstenošanas laikā Ģenerāldirektors un Tehniskā sekretariāta personāls bauda tādas privilēģijas un imunitātes, kādas aprakstītas Pielikuma par pārbaudi II daļas B sadaļā.

IX pants

KONSULTĀCIJAS, SADARBĪBA UN FAKTU KONSTATĒŠANA

1. Dalībvalstis konsultējas un sadarbojas savā starpā tieši vai ar Organizācijas starpniecību, vai izmantojot citas attiecīgas starptautiskās procedūras, ieskaitot procedūras Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros un atbilstoši tās Statūtiem, par jebkuru jautājumu, kuru var ierosināt sakarā ar šīs Konvencijas priekšmeta un mērķa vai tās nosacījumu īstenošanu.

2. Bez kaitējuma jebkuras dalībvalsts tiesībām lūgt veikt inspekciju pēc dalībvalsts lūguma katru reizi, kad tas ir iespējams, vispirms dara visu, lai noskaidrotu un noregulētu informācijas apmaiņas un konsultāciju ceļā jebkuru jautājumu par šīs Konvencijas ievērošanu, vai arī rada rūpes par kādu ar to saistītu jautājumu, kuru var uzskatīt par neskaidru. Dalībvalsts, kura saņem no citas dalībvalsts lūgumu izskaidrot jebkuru jautājumu, kurš, kā uzskata pieprasītāja dalībvalsts, rada šādas šaubas vai bažas, iesniedz pieprasītājai dalībvalstij, cik vien ātri iespējams, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 10 dienas pēc lūguma saņemšanas, informāciju, kura ir pietiekoša atbildei uz izteiktajām šaubām vai bažām, kopā ar paskaidrojumu, kā sniegtā informācija atrisina šo jautājumu. Nekas šajā Konvencijā neaizskar jebkuru divu vai vairāku dalībvalstu tiesības organizēt pēc abpusējas vienošanās inspekcijas vai pielietot jebkuras citas procedūras savā starpā, lai noskaidrotu un risinātu jebkuru jautājumu, kurš var radīt šaubas attiecībā uz jautājuma ievērošanu vai izraisīt bažas attiecībā uz saistītu ar to jautājumu, kuru var uzskatīt par neskaidru. Tādi pasākumi neaizskar jebkuras dalībvalsts tiesības un pienākumus atbilstoši šīs Konvencijas citiem nosacījumiem.

Pieprasījumu par paskaidrojumu iesniegšanas procedūra

3. Dalībvalstij ir tiesības lūgt Izpildu padomi palīdzēt izskaidrot jebkuru situāciju, kuru var uzskatīt par neskaidru vai kura izraisa bažas par iespējamo šīs Konvencijas neievērošanu no citas dalībvalsts puses. Izpildu padome sniedz tās rīcībā esošo informāciju, kurai ir sakars ar šādām bažām.

4. Dalībvalstij ir tiesības lūgt Izpildu padomi saņemt no citas dalībvalsts izskaidrojumu jebkurai situācijai, kuru var uzskatīt par neskaidru, vai, kura izraisa bažas par iespējamo šīs Konvencijas neievērošanu. Tādā gadījumā pielieto sekojošo:

a) Izpildu padome ar Ģenerāldirektora starpniecību nosūta pieprasījumu attiecīgajai dalībvalstij izskaidrot situāciju ne vēlāk kā 24 stundas pēc tā saņemšanas;

b) pieprasītāja dalībvalsts iesniedz izskaidrojumu Izpildu padomei, cik vien iespējams ātri, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 10 dienas pēc pieprasījuma saņemšanas;

c) Izpildu padome pieņem zināšanai izskaidrojumu un nosūta to pieprasītājai dalībvalstij ne vēlāk kā 24 stundas pēc tā saņemšanas;

d) ja pieprasītāja dalībvalsts uzskata izskaidrojumu par nepietiekamu, tai ir tiesības lūgt Izpildu padomi saņemt no pieprasošās valsts tālākus paskaidrojumus;

e) lai iegūtu tālākus izskaidrojumus, kurus pieprasa atbilstoši d) apakšpunktam, Izpildu padome var ierosināt Ģenerāldirektoram apstiprināt Tehniskā sekretariāta ekspertu grupu, bet, ja Tehniskajā sekretariātā nav atbilstoša personāla, tad no citiem avotiem, lai iepazītos ar visu esošo informāciju un datiem, kuriem ir sakars ar bažas izraisošo situāciju. Ekspertu grupa iesniedz Izpildu padomei faktoloģisku ziņojumu par saviem secinājumiem;

f) ja pieprasītāja dalībvalsts uzskata, ka izskaidrojumi, kas saņemti atbilstoši d) un e) apakšpunktiem, ir neapmierinoši, tad tai ir tiesības lūgt sasaukt speciālu Izpildu padomes sesiju, kurā ir tiesības piedalīties attiecīgajām dalībvalstīm, kuras nav Izpildu padomes locekles. šādā speciālā sesijā Izpildu padome izskata šo jautājumu un var rekomendēt jebkuru pasākumu, kādu uzskata par mērķtiecīgu situācijas noregulēšanai.

5. Dalībvalstij ir arī tiesības lūgt Izpildu padomi izskaidrot jebkuru situāciju, kuru tā uzskata par neskaidru, vai kura izraisa bažas par šīs Konvencijas iespējamo neievērošanu. Izpildu padome apmierina šādu prasību, sniedzot atbilstošu palīdzību.

6. Izpildu padome informē dalībvalstis par jebkuru pieprasījumu pēc izskaidrojuma, kas paredzēts šajā pantā.

7. Ja dalībvalstu šaubas vai bažas par šīs Konvencijas iespējamo neievērošanu nav izkliedētas 60 dienu laikā pēc pieprasījuma par izskaidrojumu Izpildu padomei, vai, ja tā uzskata, ka šīs šaubas prasa neatliekamu izskatīšanu, tad tā var, neatkarīgi no savām tiesībām, pieprasīt inspekciju lūgt sasaukt speciālu Konferences sesiju atbilstoši VIII panta 12.c) apakšpunktam. šādā speciālā sesijā Konference izskata šo jautājumu un var rekomendēt jebkuru pasākumu, kuru tā uzskata par mērķtiecīgu situācijas noregulēšanai.

Inspekciju pēc pieprasījuma procedūras

8. Katrai dalībvalstij ir tiesības lūgt veikt inspekciju pēc pieprasījuma objektā vai teritorijas punktā uz vietas vai jebkurā citā vietā, kas ir jebkuras citas dalībvalsts jurisdikcijā vai kontrolē, tikai un vienīgi ar mērķi noskaidrot un noregulēt jebkurus jautājumus, kas attiecas uz šīs Konvencijas iespējamo neievērošanu, kā arī panākt, lai inspekcijas grupa veiktu neatliekamu šādu inspekciju jebkurā vietā, kur to nozīmē Ģenerāldirektors, atbilstoši Pielikumam par pārbaudi.

9. Katrai dalībvalstij ir jāierobežo pieprasījums pēc inspekcijas šīs Konvencijas apjomā un pieprasījumā par inspekciju jāsniedz visa attiecīgā informācija, balstoties uz kuru radušās bažas par šīs Konvencijas iespējamo neievērošanu, kā tas paredzēts Pielikumā par pārbaudi. Katra dalībvalsts atturas no nepamatotiem pieprasījumiem pēc inspekcijas, rūpējoties par to, lai nepieļautu ļaunprātības. Inspekciju pēc pieprasījuma veic tikai un vienīgi, lai noskaidrotu faktus, kuriem ir sakars ar iespējamo neievērošanu.

10. Lai pārbaudītu šīs Konvencijas nosacījumu ievērošanu, katra dalībvalsts atļauj Tehniskajam sekretariātam veikt inspekciju uz vietas pēc pieprasījuma atbilstoši 8. punktam.

11. Atbilstoši pieprasījumam sakarā ar inspekciju objektā vai punktā pēc pieprasījuma un atbilstoši procedūrām, kuras paredz Pielikums par pārbaudi, inspicējamā valsts:

a) ir tiesīga veikt un tai jāveic visi saprātīgie pasākumi, lai nodemonstrētu, kā tā ievēro šo Konvenciju un tādēļ dod iespēju inspekcijas grupai pildīt savu mandātu;

b) obligāti rada piekļūšanas iespēju pieprasīto vietu robežās tikai un vienīgi, lai noskaidrotu faktus, kuriem ir sakars ar bažām par iespējamo neievērošanu un

c) ir tiesīga veikt pasākumus, lai aizsargātu slepenas instalācijas, kā arī, lai aizkavētu konfidenciālas informācijas un datu, kuriem nav sakars ar šo Konvenciju, izplatīšanos.

12. Kas attiecas uz novērotāju, tiek pielietots sekojošais:

a) pieprasītāja dalībvalsts var ar inspicējamās dalībvalsts piekrišanu nosūtīt pārstāvi, kurš var būt vai nu pieprasītājas dalībvalsts vai nu trešās dalībvalsts pilsonis, lai novērotu inspekcijas pēc pieprasījuma norisi;

b) inspicējamā dalībvalsts tādā gadījumā atvēl pieeju novērotājam atbilstoši Pielikumam par pārbaudi;

c) inspicējamā dalībvalsts obligāti pieņem ieteikto novērotāju, tomēr, ja inspicējamā dalībvalsts atbild ar atteikumu, tad šo faktu fiksē noslēguma ziņojumā.

13. Pieprasītāja dalībvalsts iesniedz pieprasījumu par inspekciju uz vietas pēc pieprasījuma Izpildu padomei un vienlaicīgi Ģenerāldirektoram tūlītējai izpildei.

14. Ģenerāldirektors nekavējoties pārliecinās par to, ka pieprasījums pēc inspekcijas atbilst prasībām, kas norādītas Pielikuma par pārbaudi X daļas 4. punktā un nepieciešamības gadījumā attiecīgi palīdz pieprasītājai dalībvalstij iesniegt pieprasījumu pēc inspekcijas. Ja pieprasījums pēc inspekcijas atbilst prasībām, sākas sagatavošanās inspekcijai pēc pieprasījuma.

15. Ģenerāldirektors pārsūta pieprasījumu pēc inspekcijas inspicējamajai dalībvalstij ne mazāk kā 12 stundas pirms inspicēšanas grupas plānotās ierašanās iebraukšanas punktā.

16. Pēc pieprasījuma par inspicēšanu saņemšanas Izpildu padome pieņem zināšanai Ģenerāldirektora rīcību sakarā ar pieprasījumu seko tam inspekcijas procedūras laikā. Tomēr tās apspriedes neaizkavē inspekcijas procesu.

17. Ne vēlāk kā 12 stundas pēc pieprasījuma par inspekciju saņemšanas Izpildu padome var ar visu tās locekļu trīs ceturtdaļu balsu vairākumu pieņemt lēmumu par inspekcijas pēc pieprasījuma nerīkošanu, ja tā uzskata, ka pieprasījums pēc inspekcijas ir izdomāts, negodīgs vai acīm redzami neietilpst šīs Konvencijas ietvaros, kā tas norādīts 8. punktā. Tāda lēmuma pieņemšanā nepiedalās ne pieprasītāja, ne inspicējamā dalībvalsts. Ja Izpildu padome pieņem lēmumu par inspekcijas pēc pieprasījuma nerīkošanu, tad sagatavošanās tai beidzas, netiek veikta nekāda cita darbība attiecībā uz inspekciju pēc pieprasījuma un ieinteresētās dalībvalstis tiek attiecīgā veidā informētas.

18. Ģenerāldirektors izsniedz mandātu inspekcijai, lai veiktu inspekciju pēc pieprasījuma. Inspekcijas mandāts ir 8.un 9.punktā minētais pieprasījums pēc inspekcijas, kas izteikts darbības formulējumos un atbilst tādam pieprasījumam pēc inspekcijas.

19. Inspekcija pēc pieprasījuma tiek veikta atbilstoši X daļai vai, varbūtējās pielietošanas gadījumā, atbilstoši Pielikuma par pārbaudi XI daļai. Inspicēšanas grupa vadās pēc principa veikt inspekciju pēc pieprasījuma, cik vien iespējams neiejaucoties, apvienojot to ar efektīvu un savlaicīgu savas misijas izpildi.

20. Inspicējamā dalībvalsts visas inspekcijas pēc pieprasījuma laikā sniedz palīdzību inspicēšanas grupai un atvieglo tās uzdevumu. Ja inspicējamā dalībvalsts, atbilstoši Pielikuma par pārbaudi X daļas C. sadaļai, piedāvā pasākumus, lai demonstrētu šīs Konvencijas ievērošanu kā alternatīvu pilnai un visaptverošai piekļūšanai, tad tā, konsultācijās ar inspekcijas grupu, dara visu, lai panāktu vienošanos attiecībā uz faktu noskaidrošanas procedūru, lai demonstrētu savu ievērošanu.

21. Noslēguma ziņojums satur faktoloģiskus secinājumus, kā arī inspicēšanas grupas novērtējumus attiecībā uz piekļūšanas pakāpi un raksturu un sadarbību, kas tiek sniegta, lai apmierinoši veiktu inspekciju pēc pieprasījuma. Ģenerāldirektors nekavējoties nosūta grupas gala ziņojumu inspekcijas pieprasītājai dalībvalstij, inspicējamai dalībvalstij, Izpildu padomei un visām citām dalībvalstīm. Tālāk Ģenerāldirektors nekavējoties nosūta Izpildu padomei pieprasītājas un inspicējamās dalībvalsts vērtējumu, kā arī citu dalībvalstu viedokļus, kurus var iesniegt Ģenerāldirektoram, lai vēlāk tos nosūtītu visām citām dalībvalstīm.

22. Izpildu padome saskaņā ar savām pilnvarām un funkcijām izskata inspekcijas grupas gala ziņojumu tiklīdz tas iesniegts un izskata jebkuras bažas par to vai:

a) kaut kas ticis neievērots;

b) jautājums iekļāvies šajā Konvencijā;

c) bijusi ļaunprātīga attieksme pret pieprasījuma tiesībām attiecībā uz inspekciju pēc pieprasījuma.

23. Ja Izpildu padome atbilstoši savām pilnvarām un funkcijām nonāk pie secinājuma, ka var būt nepieciešama tālāka darbība sakarā ar 22.punktu, tad tā veic attiecīgus pasākumus, lai labotu šīs Konvencijas nosacījumus un nodrošinātu tās īstenošanu, ieskaitot konkrētas rekomendācijas Konferencei. Ļaunprātību gadījumos Izpildu padome izskata jautājumu par to, vai pieprasītāja dalībvalsts ir kaut kādā veidā finansiāli atbildīga par inspekciju pēc pieprasījuma.

24. Pieprasītāja dalībvalsts un inspicējamā dalībvalsts ir tiesīgas piedalīties pārskatīšanas procesā. Izpildu padome informē dalībvalstis un Konferences nākošo sesiju par šī procesa rezultātu.

25. Ja Izpildu padome ir iesniegusi Konferencei konkrētas rekomendācijas, tad Konference izskata jautājumu par veicamajiem pasākumiem atbilstoši XII pantam.

X pants

PALĪDZĪBA UN AIZSARDZĪBA PRET ĶĪMISKAJIEM IEROČIEM

1. Šī panta izpratnē "palīdzība" nozīmē koordināciju un dalībvalstīm sniegto aizsardzību pret ķīmiskajiem ieročiem, kas ietver cita starpā, sekojošo atklāšanas līdzekļus un signalizācijas sistēmas, aizsardzības iekārtas, degazācijas līdzekļus un iekārtas, medicīniskos pretlīdzekļus un ārstēšanas līdzekļus, kā arī konsultācijas jebkurā šo aizsardzības līdzekļu jautājumā.

2. Nekas šajā Konvencijā nevar tikt izskaidrots kā šķērslis jebkuras dalībvalsts tiesībām pētīt, izstrādāt, ražot, iegādāties, nodot citiem vai izmantot pret ķīmisko ieroču aizsardzības līdzekļus mērķiem, kurus neaizliedz šī Konvencija.

3. Katra dalībvalsts apņemas atvieglot pēc iespējas plašāku iekārtu, materiālu un zinātniski-tehniskās informācijas par pretķīmisko ieroču aizsardzības līdzekļiem apmaiņu un tai ir tiesības piedalīties šādā apmaiņā.

4. Lai palielinātu nacionālo programmu, kas saistīta ar aizsardzības mērķiem, atklātību, katra dalībvalsts ik gadu iesniedz Tehniskajam sekretariātam informāciju par savu programmu, atbilstoši procedūrām, kuras izskata un apstiprina Konference saskaņā VIII panta 21.i) punktu.

5. Tehniskais sekretariāts ne vēlāk kā 180 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā izveido un uztur jebkuru pieprasītāju dalībvalstu lietošanas vajadzībām datu bāzi, kurā ir brīvi pieejama informācija par dažādiem pretķīmisko ieroču aizsardzības līdzekļiem, kā arī informācija, kuru var sniegt dalībvalstis. Tehniskais sekretariāts, savu resursu robežās un pēc dalībvalstu lūguma, nodrošina dalībvalstis ar ekspertu konsultācijām un sadarbojas ar tām, lai noteiktu iespējamos ceļus attīstības programmu īstenošanā un pretķīmisko ieroču aizsardzības potenciāla pilnveidošanā.

6. Nekas šajā Konvencijā nedrīkst tikt tulkots kā šķērslis dalībvalstu tiesībām pieprasīt un sniegt palīdzību, balstoties uz divpusējām attiecībām, un slēgt ar citām dalībvalstīm atsevišķus līgumus par ārkārtas palīdzības piešķiršanu.

7. Katra dalībvalsts apņemas sniegt palīdzību ar Organizācijas starpniecību un šim nolūkam izvēlēties vienu vai vairākus no sekojošiem pasākumiem:

a) iemaksāt biedru naudu brīvprātīgajā palīdzības fondā, kas jāizveido Konferencei tās pirmajā sesijā;

b) ja iespējams, ne vēlāk kā 180 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā noslēgt līgumus ar Organizāciju par palīdzības sniegšanu sakarā ar attiecīgo lūgumu;

c) ne vēlāk kā 180 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā paziņo, kādu palīdzību tā varētu sniegt pēc Organizācijas aicinājuma. Ja vēlāk dalībvalsts nebūs spējīga sniegt paziņojumā paredzēto palīdzību, tad tai tomēr ir pienākums sniegt palīdzību atbilstoši šim punktam.

8. Katrai dalībvalstij ir tiesības pieprasīt un, ievērojot procedūras, kas minētas 9., 10. un 11. punktos, saņemt palīdzību un aizsardzību ķīmisko ieroču lietošanas vai to draudu gadījumā, ja tā uzskata, ka:

a) pret to ir bijuši lietoti ķīmiskie ieroči;

b) pret to ir bijuši lietoti ķīmiskie cīņas ieroči pret nekārtībām kā karadarbības ieroči;

vai

c) tai draud jebkuras valsts darbība vai rīcība, kuras aizliedz dalībvalstis ar I pantu.

9. Tāds lūgums, papildināts ar attiecīgu informāciju, tiek iesniegts Ģenerāldirektoram, kurš nekavējoties nosūta to Izpildu padomei un visām dalībvalstīm. Ģenerāldirektors nekavējoties nosūta lūgumu dalībvalstīm, kuras brīvprātīgi pieteikušās, atbilstoši 7.b) un c) punktiem, sniegt ārkārtas palīdzību ķīmisko ieroču izmantošanas gadījumā vai ķīmisko cīņas ieroču pret nekārtībām kā karadarbības veida izmantošanas gadījumā vai humanitāro palīdzību nopietnu ķīmisko ieroču pielietošanas draudu gadījumā vai nopietnu ķīmisko cīņas ieroču pret nekārtībām kā karadarbības veida pielietošanas draudu gadījumā ne vēlāk kā 12 stundas pēc šāda lūguma saņemšanas. Ģenerāldirektors ne vēlāk kā 24 stundas pēc lūguma saņemšanas ierosina izmeklēšanu, lai sāktu tālāko darbību. Viņš beidz izmeklēšanu 72 stundu laikā un nosūta ziņojumu Izpildu padomei. Ja izmeklēšanas pabeigšanai nepieciešams papildus laiks, tad tajā pat termiņā tiek iesniegts pagaidu ziņojums. Papildus laiks, kas nepieciešams izmeklēšanai, nepārsniedz 72 stundas. Tomēr to var pagarināt vēl uz analoģiskiem termiņiem. Katra papildus termiņa beigās Izpildu padomei tiek iesniegti ziņojumi. Izmeklēšanas laikā pienācīgā veidā un atbilstoši lūgumam un informācijai, kas papildina šādu lūgumu, konstatē faktus, kuriem ir sakars ar lūgumu, kā arī nosaka nepieciešamās papildus palīdzības un aizsardzības veidus un apjomus.

10. Ne vēlāk kā 24 stundas pēc ziņojuma par izmeklēšanu saņemšanas Izpildu padome sapulcējas, lai izskatītu situāciju un nākošajās 24 stundās ar vienkāršu balsu vairākumu pieņemtu lēmumu par to, vai dot Tehniskajam sekretariātam norādījumus par papildus palīdzības piešķiršanu. Tehniskais sekretariāts nekavējoties nosūta visām dalībvalstīm un attiecīgajām starptautiskajām organizācijām ziņojumu par izmeklēšanu un lēmumu, kuru pieņēmusi Izpildu padome. Pēc attiecīga Izpildu padomes lēmuma Ģenerāldirektors nekavējoties sniedz palīdzību. Šādā nolūkā Ģenerāldirektors var sadarboties ar pieprasītājām dalībvalstīm, citām dalībvalstīm un attiecīgajām starptautiskajām organizācijām. Dalībvalstis dara visu iespējamo palīdzības sniegšanai.

11. Ja informācija, kura saņemta notiekošās izmeklēšanas laikā vai no citiem drošiem avotiem, pietiekoši liecina par upuriem sakarā ar ķīmisko ieroču izmantošanu un nepieciešamību pēc neatliekamiem pasākumiem, tad Ģenerāldirektors paziņo visām dalībvalstīm un veic ārkārtas pasākumus palīdzības sniegšanai, izmantojot Konferences piešķirtos resursus, kuras rīcībā tādi ir ārkārtas gadījumiem. Ģenerāldirektors informē Izpildu padomi par darbību, kura tiks veikta atbilstoši šim punktam.

XI pants

EKONOMISKĀ UN TEHNISKĀ ATTĪSTĪBA

1. Šīs Konvencijas nosacījumi tiek īstenoti tā, lai neradītu traucējumus dalībvalstu ekonomiskajai un tehniskajai attīstībai un starptautiskajai sadarbībai ķīmiskās darbības jomā nolūkos, kurus neaizliedz šī Konvencija, ieskaitot starptautisku zinātniski-tehniskās informācijas, ķimikāliju un ražošanas iekārtu apmaiņu, ķimikāliju pārstrādi un izmantošanu nolūkos, kurus neaizliedz šī Konvencija.

2. Ievērojot šīs Konvencijas nosacījumus un nekaitējot starptautisko tiesību principiem un normām, dalībvalstis :

a) ir tiesīgas, individuāli vai kolektīvi, veikt pētījumus, izstrādāt, ražot, iegādāties, saglabāt, atdot citiem un izmantot ķimikālijas;

b) apņemas veicināt pēc iespējas pilnīgāku ķimikāliju, iekārtu un zinātniski-tehniskās informācijas apmaiņu sakarā ar ķīmijas attīstību un izmantošanu mērķiem, kurus neaizliedz šī Konvencija, un tām ir tiesības piedalīties šādā apmaiņā;

c) nesaglabā savstarpējās attiecībās nekādus ierobežojumus, ieskaitot ierobežojumus jebkuru starptautisku līgumu ietvaros, kas nav savienojami ar saistībām, atbilstoši šai Konvencijai, kas varētu ierobežot vai apgrūtināt tirdzniecību, kā arī zinātniski-tehnisko zināšanu ķīmijas nozarē attīstību un izplatīšanu rūpnieciskos, lauksaimnieciskos, pētniecības, medicīnas, farmaceitiskos vai citos miermīlīgos nolūkos;

d) neizmanto šo Konvenciju kā pamatojumu jebkuru pasākumu veikšanai, kas paredzēti vai atļauti atbilstoši šai Konvencijai, un neizmanto nekādu citu starptautisku līgumu, lai sasniegtu jebkuru mērķi, kas nav savienojams ar šo Konvenciju;

e) apņemas pārskatīt savus pastāvošos nacionālos likumus tirdzniecībai ar ķimikālijām, lai sakārtotu tos atbilstoši šīs Konvencijas priekšmetam un mērķim.

XII PANTS

PASĀKUMI SITUĀCIJAS NOREGULĒŠANAI UN ATBILSTĪBAS GARANTĒŠANAI, IESKAITOT SANKCIJAS

1. Konference veic nepieciešamos pasākumus, kā izklāstīts 2., 3. un 4. punktā, lai garantētu atbilstību šai Konvencijai un lai noregulētu vai uzlabotu jebkuru situāciju, kura neatbilst šīs Konvencijas noteikumiem. Izskatot šim punktam atbilstošos pasākumus, Konference ņem vērā visu informāciju un rekomendācijas attiecībā uz jautājumiem, kurus iesniegusi Izpildu Padome.

2. Gadījumos, kad Izpildu Padome ierosina Dalībvalstij veikt pasākumus tās situācijas noregulēšanai, kura ir problemātiska attiecībā uz tās atbilstību, un ja Dalībvalstij neizdodas izpildīt šo lūgumu noteiktajā termiņā, Konference pēc Izpildu Padomes rekomendācijas drīkst, cita starpā, ierobežot vai apturēt attiecīgās Dalībvalsts uz šo Konvenciju pamatotās tiesības un privilēģijas līdz tam laikam, kad tā garantē nepieciešamo rīcību savu šajā Konvencijā paredzēto saistību izpildei.

3. Tajos gadījumos, kad dotās Konvencijas un it sevišķi tās I panta aizliegto darbību rezultātā var tikt nodarīts liels kaitējums šīs Konvencijas koncepcijai un mērķim, Konference drīkst rekomendēt Dalībvalstīm veikt starptautiskajām tiesībām atbilstošus kolektīvus pasākumus.

4. Īpaši svarīgos gadījumos Konference problēmu, tajā skaitā attiecīgo informāciju un secinājumus, iesniedz Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas un ANO Drošības Padomes izskatīšanai.

XIII pants

SAKARĪBA AR CITIEM STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

Nekas šajā Konvencijā nav interpretējams kā kaut kas tāds, kas jebkādā veidā ierobežo vai samazina saistības, kuras uzņēmusies jebkura Valsts saskaņā ar 1925. gada 17. jūnijā Ženēvā parakstīto Protokolu "Par aizliegumu izmantot karadarbībā smacējošās, indīgās un citas līdzīgas gāzes un bakterioloģiskos ieročus" un saskaņā ar 1972. gada 10. aprīlī Vašingtonā, Londonā un Maskavā parakstīto Konvenciju "Par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādes, ražošanas un uzkrāšanas aizliegumu un par to iznīcināšanu".

XIV pants

STRĪDU NOREGULĒŠANA

1. To strīdu noregulēšana, kuri var rasties sakarā ar šīs Konvencijas piemērošanu vai interpretāciju, notiek saskaņā ar attiecīgiem šīs Konvencijas noteikumiem un atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtu noteikumiem..

2. Strīda rašanās gadījumā starp divām vai vairākām Dalībvalstīm vai starp vienu un vairākām Dalībvalstīm un Organizāciju sakarā ar šīs Konvencijas interpretāciju vai pielietošanu, strīdīgās puses rīko kopīgas konsultācijas ātrākai strīdu noregulēšanai sarunu ceļā vai ar citiem miermīlīgiem līdzekļiem pēc pušu ieskatiem, ieskaitot griešanos pēc palīdzības pie attiecīgajiem šīs Konvencijas orgāniem un, pēc savstarpējas vienošanās, nodošanu izskatīšanai Starptautiskajā Tiesā atbilstoši šīs Tiesas Statūtiem. Iesaistītās Dalībvalstis informē Izpildu padomi par veiktajiem pasākumiem.

3. Izpildu Padome var palīdzēt noregulēt strīdu ar jebkuriem līdzekļiem, kādus tā uzskata par piemērotiem, tajā skaitā piedāvājot starpniecību, aicinot strīdā iesaistītās Dalībvalstis sākt strīda noregulēšanas procesu pēc viņu izvēles un rekomendējot termiņu jebkurai saskaņotai procedūrai.

4. Konference izskata ar strīdiem saistītus jautājumus, kurus ierosinājušas Dalībvalstis vai par kuriem ziņojusi Izpildu Padome. Konference, ja tā uzskata par nepieciešamu, izveido vai piesaista orgānus, kuru darbs ir saistīts ar šo strīdu noregulēšanu atbilstoši VIII panta 21(f). punktam.

5. Konferencei un Izpildu Padomei ir patstāvīgas pilnvaras ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas atļauju lūgt Starptautisko Tiesu dot konsultatīvu slēdzienu par jebkuru radušos tiesisko jautājumu Organizācijas kompetences ietvaros. Ar tādu mērķi starp Organizāciju un Apvienoto Nāciju Organizāciju tiek noslēgts līgums atbilstoši VIII panta 34(a). punktam.

6. Šis pants nekādi neierobežo IX pantu vai nosacījumus attiecībā uz pasākumiem, kas veicami, lai noregulētu situāciju vai nodrošinātu atbilstību, ieskaitot sankcijas.

XV pants

GROZĪJUMI

1. Jebkura Dalībvalsts var piedāvāt šīs Konvencijas grozījumus. Jebkura Dalībvalsts var arī piedāvāt izmaiņas šīs Konvencijas pielikumos, kā tas norādīts 4. punktā. Ierosinājumus par grozījumiem regulē 2. un 3. punktā izklāstītās procedūras. Ierosinājumus par izmaiņām, kā tas norādīts 4. punktā, regulē 5. punktā izklāstītās procedūras.

2. Ierosinātā grozījuma teksts ir iesniedzams Ģenerāldirektoram nosūtīšanai visām Dalībvalstīm un Depozitārijam. Ierosināto grozījumu izskata tikai Grozījumu Izskatīšanas Konference. Tāda Grozījumu Izskatīšanas Konference tiek sasaukta gadījumā, ja ne vēlāk kā 30 dienas pēc ierosinājuma nosūtīšanas ne mazāk kā viena trešā daļa Dalībvalstu paziņo Ģenerāldirektoram par to, ka tās atbalsta tālāku šī ierosinājuma izskatīšanu. Grozījumu Izskatīšanas Konference noturama tūlīt pēc Konferences kārtējās sesijas, ja vien pieprasītājas Dalībvalstis nelūdz tādu sēdi ātrāk. Grozījumu Izskatīšanas Konference jebkurā gadījumā ir noturama ne agrāk kā 60 dienas pēc ierosinātā labojuma izplatīšanas.

3. Grozījumi stājas spēkā attiecībā uz visām Dalībvalstīm 30 dienas pēc datuma, kad nodoti glabāšanā dokumenti par to, ka visas šī punkta (b). apakšpunktā minētās Dalībvalstis tos ratificējušas vai pieņēmušas:

a) ja tos pieņēmušas vairākums Dalībvalstu ar pozitīvu balsojumu grozījumu Izskatīšanas Konferencē pie noteikuma, ka neviena Dalībvalsts nav balsojusi pret;

un

b) ratificējušas vai pieņēmušas visas tās Dalībvalstis, kuras bija balsojušas pozitīvi Grozījumu Izskatīšanas Konferencē.

4. Lai nodrošinātu šīs Konvencijas dzīvotspējīgumu un efektivitāti, Papildinājumu noteikumi ir maināmi saskaņā ar 5. punktu, ja ierosinātās izmaiņas skar tikai administratīva vai tehniska rakstura jautājumus. Visas izmaiņas pielikumā "Papildinājums par ķimikālijām" izdarāmas saskaņā ar 5. punktu. Pielikuma "Papildinājums par konfidencialitāti" A un C nodaļas, pielikuma "Papildinājums par pārbaudi" X daļa un tās definīcijas pielikumā "Papildinājums par pārbaudi" I daļā, kas attiecas tikai uz inspekciju pēc pieprasījuma, nav pakļaujamas izmaiņām saskaņā ar 5. punktu.

5. Ierosinātās izmaiņas, kas aplūkotas 4. punktā, izdarāmas šādā kārtībā:

a) ierosināto izmaiņu tekstu līdz ar nepieciešamo informāciju nosūta Ģenerāldirektoram. Jebkura Dalībvalsts un Ģenerāldirektors var iesniegt papildinformāciju ierosinājuma novērtēšanai. Ģenerāldirektors nekavējoties paziņo jebkurus šādus ierosinājumus un informāciju visām Dalībvalstīm, Izpildu Padomei un Depozitārijam;

b) ne vēlāk kā 60 dienas pēc tā saņemšanas Ģenerāldirektors ierosinājumu novērtē, lai varētu noteikt visas iespējamās sekas, kādas tam varētu būt uz šīs Konvencijas noteikumiem un tās īstenošanu, un jebkuru šādu informāciju paziņo visām Dalībvalstīm un Izpildu Padomei;

c) Izpildu Padome izskata ierosinājumu, pamatojoties uz visu tās rīcībā esošo informāciju, ieskaitot jautājumu par to, vai ierosinājums atbilst 4. punkta prasībām. Ne vēlāk kā 90 dienas pēc tā saņemšanas Izpildu Padome oficiāli nosūta savu rekomendāciju, līdz ar pienācīgu paskaidrojumu, visām Dalībvalstīm izskatīšanai. Dalībvalstis apstiprina saņemšanu 10 dienu laikā;

d) ja Izpildu Padome visām Dalībvalstīm rekomendē pieņemt ierosinājumu, tad tas uzskatāms par pieņemtu pie nosacījuma, ka 90 dienu laikā pēc rekomendācijas saņemšanas neviena Dalībvalsts nav cēlusi iebildumus pret to. Ja Izpildu Padome rekomendē noraidīt ierosinājumu, tad tas uzskatāms par noraidītu pie nosacījuma, ka 90 dienu laikā pēc rekomendācijas saņemšanas neviena dalībvalsts nav cēlusi iebildumus pret šādu noraidījumu;

e) ja Izpildu Padomes rekomendācija neatbilst (d). apakšpunktā izklāstītajiem noteikumiem attiecībā uz pieņemšanu, tad lēmumu attiecībā uz ierosinājumu, ieskaitot jautājumu par to, vai tas atbilst 4. punkta prasībām, pieņem Konference, izskatot to nākošajā sesijā kā konceptuālu jautājumu;

f) Ģenerāldirektors oficiāli informē visas Dalībvalstis un Depozitāriju par jebkuru šim punktam atbilstošu lēmumu;

g) izmaiņas, kas pieņemtas atbilstoši šai procedūrai, stājas spēkā attiecībā uz visām Dalībvalstīm 180 dienas pēc datuma, kurā Ģenerāldirektors oficiāli paziņojis par to pieņemšanu, ja vien Izpildu Padome nav rekomendējusi vai Konference nav nolēmusi noteikt citu termiņu.

XVI pants

KONVENCIJAS DARBĪBAS LAIKS UN IZSTĀŠANĀS NO KONVENCIJAS

1. Dotās Konvencijas darbības laiks ir neierobežots.

2. Katra Dalībvalsts, īstenojot savu nacionālo suverenitāti, ir tiesīga izstāties no šīs Konvencijas, ja tā nolemj, ka šīs Konvencijas būtībai atbilstoši ārkārtēji notikumi ir radījuši draudus tās tautas augstākajām interesēm. Tā 90 dienas pirms tam par šādu izstāšanos paziņo visām Dalībvalstīm, Izpildu Padomei, Depozitārijam un Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības Padomei. Šajā paziņojumā ir izklāstīti tie ārkārtējie notikumi, kuri apdraud Dalībvalsts augstākās intereses.

3. Kādas Dalībvalsts izstāšanās no šīs Konvencijas nekādā veidā neietekmē Valstu pienākumu turpināt izpildīt saistības, kuras pieņemtas saskaņā ar jebkurām attiecīgām starptautisko tiesību normām, it īpaši 1925. gada Ženēvas protokolu.

XVII pants

PAPILDINĀJUMU STATUSS

Papildinājumi ir neatņemama šīs Konvencijas sastāvdaļa. Jebkura atsaukšanās uz šo Konvenciju attiecas arī uz Papildinājumiem.

XVIII pants

PARAKSTĪŠANA

Šī Konvencija pieejama visām Valstīm parakstīšanai pirms tās spēkā stāšanās datuma.

XIX pants

RATIFIKĀCIJA

Šo Konvenciju jāratificē valstīm, kuras to parakstījušas atbilstoši to attiecīgajām konstitucionālajām procedūrām.

XX pants

PIEVIENOŠANĀS

Jebkura valsts, kura nav parakstījusi šo Konvenciju līdz datumam, kurā tā stājas spēkā, var tai pievienoties jebkurā laikā pēc tam.

XXI pants

STĀŠANĀS SPĒKĀ

1. Šī Konvencija stājas spēkā 180 dienas pēc datuma, kurā nodots glabāšanai 65. ratifikācijas raksts, bet nekādā gadījumā ne agrāk kā divus gadus pēc datuma, kurā tā kļuvusi pieejama parakstīšanai.

2. Attiecībā uz Valstīm, kuru ratifikācijas raksti vai dokumenti par pievienošanos nodoti glabāšanā pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā, tā stājas spēkā 30. dienā pēc datuma, kurā ratifikācijas raksti vai dokumenti par pievienošanos nodoti glabāšanā.

XXII pants

IEBILDES

Šīs Konvencijas panti nav pakļaujami iebildēm. Šīs Konvencijas Papildinājumi nav pakļaujami iebildēm, kuras neatbilst tās koncepcijai un mērķim.

XXIII pants

DEPOZITĀRIJS

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs ar šo tiek nozīmēts kā šīs Konvencijas glabātājs un viņš, starp citu:

a) nekavējoties informē visas Konvenciju parakstījušās un tai pievienojušās Valstis par katras parakstīšanas datumu, par datumu, kad nodots glabāšanā katrs ratifikācijas raksts vai dokuments par pievienošanos, un par šīs Konvencijas spēkā stāšanās datumu, kā arī par citu oficiālo paziņojumu saņemšanu;

b) nosūta pienācīgā veidā apstiprinātas šīs Konvencijas kopijas visu parakstījušos un pievienojošos Valstu valdībām;

c) reģistrē šo Konvenciju atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantam.

XXIV pants

TEKSTU AUTENTISKUMS

Šī Konvencija, kuras teksti angļu, arābu, spāņu, ķīniešu, krievu un franču valodā ir pilnīgi autentiski, tiek nodota glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram. To apstiprinot, mēs, apakšā parakstījušies, pienācīgā kārtā pilnvaroti, esam parakstījuši šo Konvenciju. Noslēgta Parīzē tūkstoš deviņi simti deviņdesmit trešā gada trīspadsmitajā janvārī.

PIELIKUMS PAR ĶIMIKĀLIJĀM

A. Ķimikāliju sarakstu galvenie principi

Saraksta Nr.1 galvenie principi

1. Izskatot jautājumu par to, vai Sarakstā Nr.1 jāieslēdz toksiskā ķimikālija vai prekursors, jāņem vērā šādi kritēriji:

a) tā izstrādāta, ražota, uzkrāta vai izmantota kā ķīmisks ierocis, kā to nosaka II pants;

b) tai kādā citā veidā piemīt augsta riska pakāpe šīs Konvencijas priekšmetam un mērķim tā iemesla dēļ, ka tai piemīt liels tās izmantošanas potenciāls robežās, kuras aizliedz šī Konvencija, ievērojot vienu vai vairākus no šādiem nosacījumiem:

i) tās ķīmiskā struktūra cieši saistīta ar citu toksisko ķimikāliju struktūru, kas atrodas Sarakstā Nr.1 un tai ir, vai var būt līdzīgas īpašības;

ii) tai piemīt tāds nāvējošs vai paralizējošs toksiskums, kā arī tādas citas īpašības, ka to var izmantot kā ķīmisko ieroci;

iii) to var izmantot kā prekursoru Sarakstā Nr.1 ietvertās toksiskās ķimikālijas ražošanas galīgajā atsevišķajā tehnoloģiskajā stadijā neatkarīgi no tā, vai šī stadija norisinās objektos, kaujas lādiņos vai kur citur;

c) to maz izmanto vai neizmanto nemaz mērķiem, kurus neaizliedz šī Konvencija.

Saraksta Nr.2 galvenie principi

2. Izskatot jautājumu par to, vai toksisko ķimikāliju, kas nav ietverta Sarakstā Nr.1, vai Saraksta Nr.1 ķimikālijas prekursoru, vai Saraksta Nr.2 A daļā iekļauto ķimikāliju iekļaut Sarakstā Nr.2, jāņem vērā šādi kritēriji:

a) tai piemīt ievērojams risks šīs Konvencijas priekšmetam un mērķim, jo tai piemīt tāds nāvējošs vai paralizējošs toksiskums, kā arī citas īpašības, ka tas ļauj to izmantot kā ķīmisku ieroci;

b) to var izmantot kā prekursoru kādā no ķīmiskajām reakcijām ķimikālijas, kas iekļauta Sarakstā Nr.1 vai Saraksta Nr.2 A daļā, veidošanas beigu stadijā;

c) tai piemīt ievērojams risks šīs Konvencijas priekšmetam un mērķim tā iemesla dēļ, ka tai ir svarīga nozīme tās ķimikālijas ražošanā, kas iekļauta Sarakstā Nr.1 vai Saraksta Nr.2 A daļā;

d) to neražo lielos komerciālos daudzumos mērķiem, kurus neaizliedz šī Konvencija.

Saraksta Nr.3 galvenie principi

3. Izskatot jautājumu par to, vai toksiskā ķimikālija vai prekursors, kas nav iekļauti citos sarakstos, iekļaujami Sarakstā Nr.3, jāņem vērā šādi kritēriji:

a) to ražoja, uzkrāja vai pielietoja kā ķīmisko ieroci;

b) tai piemīt cita veida risks attiecībā uz šīs Konvencijas priekšmetu un mērķi, tā kā tai piemīt tāds nāvējošs vai paralizējošs toksiskums, kā arī citas īpašības, ka to varētu izmantot kā ķīmisko ieroci;

c) tai piemīt risks attiecībā uz šīs Konvencijas priekšmetu un mērķi tā iemesla pēc, ka tai ir svarīga nozīme vienas vai vairāku ķimikāliju, kas iekļautas Sarakstā Nr.1 vai Saraksta Nr.2 B daļā, ražošanā;

d) to var ražot lielos komerciālos daudzumos mērķiem, kurus neaizliedz šī Konvencija.

B. Ķimikāliju saraksti

Zemāk sniegtie saraksti ietver toksiskās ķimikālijas un to prekursorus. Lai īstenotu šo Konvenciju, šajos sarakstos noteiktas ķimikālijas, kurām var pielietot pārbaudes atbilstoši Pielikuma par pārbaudi nosacījumiem. Saskaņā ar II panta 1.a) punktu šie saraksti neietver ķīmisko ieroču definīciju.

(Katru reizi, kad notiek atsaukšanās uz dialkilēto ķimikāliju grupu, pēc kā iekavās tiek dots alkilēto grupu saraksts, uzskata, ka, ja nepastāv tieša izslēgšana, attiecīgajā sarakstā uzskaitītas visas ķimikālijas, pamatojoties uz alkilēto grupu visām iespējamām kombinācijām. Uz ķimikāliju, kas atzīmēta ar "*" Saraksta Nr. 2 A daļā, attiecas īpaši deklarēšanas un pārbaudes sliekšņi, kā norādīts Pielikuma par pārbaudi VII daļā.)

 

 

PIELIKUMS PAR PĀRBAUDES ĪSTENOŠANU

(''Pielikums par pārbaudi")

1. "Apstiprinātās iekārtas" nozīmē iekārtas un ierīces, kas nepieciešamas, lai pildītu inspekcijas grupas pienākumus, kuras attestējis Tehniskais sekretariāts saskaņā ar noteikumiem, kurus izstrādājis Tehniskais sekretariāts atbilstoši šī Pielikuma II. daļas 27. punktam. Tādas iekārtas var arī apzīmēt kancelejas piederumus vai reģistrācijas materiālus, kurus varētu izmantot inspekcijas grupa.

2. "ēka", kas minēta ķīmisko ieroču ražošanas objekta definīcijā II pantā, ietver specializētās ēkas un standarta ēkas.

a) "Specializētā ēka" nozīmē:

i) jebkuru ēku, ieskaitot apakšzemes būves, kurās atrodas speciālas iekārtas, piemērotas ražošanai vai lādēšanai;

ii) jebkuru ēku, ieskaitot apakšzemes būves, kurām piemīt īpašas pazīmes, kas to atšķir no ēkām, kuras parasti izmanto ražošanas darbībai vai ķimikāliju lādēšanai, ko neaizliedz šī Konvencija;

b "Standarta ēka" nozīmē jebkuru ēku, ieskaitot apakšzemes būves, kas uzcelta atbilstoši esošajiem rūpniecības objektu standartiem, kas neražo jebkādu no ķimikālijām, kas minētas II panta 8.a) i) punktā, vai arī korozijas aktīvās ķimikālijas.

3. "Inspekcija pēc pieprasījuma" nozīmē jebkura objekta vai vietas, kas ir dalībvalsts teritorijā vai jebkur citur tās jurisdikcijā vai kontrolē, inspekciju, kuru pieprasa cita dalībvalsts atbilstoši IX panta 8.-25. punktiem.

4. "Konkrētā organiskā ķimikālija" nozīmē jebkuru ķimikāliju, kas pieder pie ķīmisko savienojumu grupas, kas satur visus ūdeņraža savienojumus, izņemot tā oksīdus, sulfīdus un metālkarbonātus, kurus identificē ar ķīmisko nosaukumu, struktūrformulu, ja tā zināma, un reģistrācijas numuru pēc "Chemical Abstracts Service", ja tāds piešķirts.

5. "Iekārtas", kas minētas ķīmisko ieroču ražošanas objektu noteikšanā II pantā, ietver speciālas iekārtas un standarta iekārtas.

a) "Speciālās iekārtas" nozīmē:

i) galveno tehnoloģisko līniju, ieskaitot jebkuru reaktoru vai sintezēšanas, izdalīšanas vai produkta attīrīšanas iekārtu, jebkuru iekārtu, kuru tieši izmanto siltuma padevei pēdējā tehnoloģiskajā stadijā, piemēram, reaktoros vai izdalot produktu, kā arī jebkuru citu iekārtu, kas bijusi kontaktā ar jebkurām ķimikālijām, kas norādīti II panta 8.a) i) punktā, vai kura būtu bijusi kontaktā ar tādu ķimikāliju, ja objekts darbotos;

ii) jebkurus mehānismus ķīmisko ieroču lādēšanai;

iii) jebkuru citu iekārtu, speciāli konstruētu, būvētu vai uzstādītu, lai objekts darbotos kā ķīmisko ieroču ražošanas objekts atšķirībā no objekta, kas celts atbilstoši esošajiem rūpnieciskās celtniecības standartiem objektiem, kas neražo jebkādas ķimikālijas, kas norādītas II panta 8.a)i) punktā, vai korozijas aktīvas ķimikālijas, tādas kā: iekārtas, kas izgatavotas no sakausējumiem ar augstu niķeļa saturu vai no citiem speciāliem korozijas izturīgiem materiāliem; speciālas iekārtas atkritumu, atkritumu attīrīšanas kontrolei, gaisa filtrēšanai vai šķīdinātāja rekuperācijai; speciāli izolācijas turētāji un aizsargsienas; nestandarta laboratorijas iekārtas, kuras izmanto toksisko ķimikāliju analīzei ķīmiskajiem ieročiem; speciāli konstruētas tehnoloģiskās kontroles pultis; vai speciālo iekārtu speciālas rezerves daļas.

b) "Standarta iekārtas" nozīmē:

i) ražošanas iekārtas, kuras plaši izmanto ķīmiskajā rūpniecībā un kuras neattiecas uz specializēto iekārtu kategorijām;

ii) citas iekārtas, kuras parasti izmanto ķīmiskajā rūpniecībā, tādas kā pretugunsgrēku iekārtas, apsardzes/aizsardzības iekārtas, medicīniskie līdzekļi, laboratoriju iekārtas vai sakaru līdzekļi.

6. "Objekts" VI panta kontekstā nozīmē jebkuru no zemāk definētajām ražošanas zonām ("ražošanas zona", "uzņēmums", un "ražotne").

a) "Ražošanas zona" (rūpnīca, fabrika) nozīmē viena vai vairāku uzņēmumu vietējo integrāciju ar jebkuriem starpadministratīviem posmiem, kuri atrodas vienotā operatīvā kontrolē un kuriem ir kopēja infrastruktūra, proti:

i) administratīvie un citi dienesti;

ii) remonta un tehniskās apkopes cehi;

iii) medpunkts;

iv) komunikācijas;

v) centrālā analītiskā laboratorija;

vi) izmēģinājumu pētnieciskā laboratorija;

vii) notekūdeņu un atkritumu centralizētās attīrīšanas iecirknis;

vii) uzglabāšanas noliktava.

b) "Uzņēmums" (ražošanas objekts, cehs) nozīmē relatīvi autonomu iecirkni, struktūru vai būvi, kurā ir viena vai vairākas ražotnes ar palīg- vai kopēju infrastruktūru, piemēram:

i) neliela administratīva nodaļa;

ii) iecirkņi izejvielu vai produkcijas uzglabāšanai/apstrādei;

iii) notekūdeņu/atkritumu apstrādes/attīrīšanas iecirknis;

iv) kontroles/analītiskā laboratorija;

v) pirmās medicīniskās palīdzības dienests/attiecīgās medicīnas nodaļas;

un

vi) uzskaites dokumenti par deklarēto ķimikāliju un to izejvielu vai no tām iegūto gatavo ķimikāliju saņemšanu zonā, to kustību zonā un izvešanu no zonas.

c) "Ražotne" (ražošanas vienība, tehnoloģiskā vienība) nozīmē iekārtu priekšmetu kombināciju, ieskaitot reakciju traukus un to sistēmas, kas nepieciešamas ķimikālijas ražošanai, pārstrādei vai izmantošanai.

7. "Vienošanās par objektu" nozīmē līgumu vai vienošanos starp dalībvalstīm un Organizāciju par konkrētu objektu, kas pakļauts pārbaudei uz vietas atbilstoši IV, V un VI pantiem.

8."Saņēmēja valsts" nozīmē valsti, kuras teritorijā atrodas šīs Konvencijas citas dalībvalsts objekti vai iecirkņi, kas pakļauti inspekcijai saskaņā ar šo Konvenciju.

9. "Pavadītājpersonas valsts iekšienē" nozīmē personas, kuras nozīmējusi inspicējamā dalībvalsts un, attiecīgos gadījumos, saņēmēja valsts, ja tās to vēlas, lai pavadītu inspektoru grupu un sniegtu tai palīdzību tās uzturēšanās laikā valstī.

10. "Uzturēšanās periods valstī" nozīmē laika periodu no inspekcijas grupas ierašanās brīža iebraukšanas punktā līdz tās aizbraukšanai no valsts no iebraukšanas punkta.

11. "Sākotnējā inspekcija" nozīmē objektu pirmo inspekciju uz vietas, lai pārbaudītu deklarācijas, kas iesniegtas atbilstoši III, IV, V, VI pantiem un šim Pielikumam.

12. "Inspicējamā dalībvalsts" nozīmē dalībvalsti, kuras teritorijā vai jebkurā vietā, kas ir tās jurisdikcijā vai kontrolē, tiek veikta inspekcija atbilstoši šai Konvencijai, vai dalībvalsti, kuras objekts vai iecirknis saņēmējas valsts teritorijā pakļauts šādai inspekcijai; tomēr šeit neietilpst dalībvalsts, kas norādīta šī Pielikuma II daļas 21. punktā.

13. "Inspektora palīgs" nozīmē personu, kuru nozīmējis Tehniskais sekretariāts kā tas paredzēts šī Pielikuma II daļas A. nodaļā, lai sniegtu palīdzību inspektoriem inspekcijas vai apmeklējuma laikā, piemēram, medicīniskais personāls, apsardzes darbinieks, administratīvais personāls un tulks.

14. "Inspekcijas mandāts" nozīmē Ģenerāldirektora norādījumus inspekcijas grupai par konkrētās inspekcijas veikšanu.

15. "Norādījumi inspekcijas veikšanai" nozīmē inspekcijas veikšanas papildus procedūru krājumu, kurus izstrādājis Tehniskais sekretariāts.

16. "Inspekcijas vieta" nozīmē jebkuru objektu vai iecirkni, kur tiek veikta inspekcija, un kas noteikta attiecīgajā līgumā par objektu vai pieprasījumā pēc inspekcijas vai mandātā, vai pieprasījumā pēc inspekcijas, paplašinātā alternatīvā vai beigu perimetrā.

17. "Inspekcijas grupa" nozīmē inspektoru un inspektoru palīgu grupu, kuru nozīmējis Ģenerāldirektors konkrētas inspekcijas veikšanai.

18. "Inspektors" nozīmē personu, kuru nozīmējis Tehniskais sekretariāts atbilstoši procedūrām, kas izklāstītas šī Pielikuma II daļas A. sadaļā, lai veiktu inspekciju, vai lai apmeklētu objektu atbilstoši šai Konvencijai.

19. "Tipveida līgums" nozīmē dokumentu, kas konkretizē līguma, kas noslēgts starp dalībvalsti un Organizāciju, vispārējo formu un saturu, lai izpildītu pārbaudes nosacījumus, kas noteikti šajā Pielikumā.

20. "Novērotājs" nozīmē pieprasītājas dalībvalsts vai trešās dalībvalsts pārstāvi, lai novērotu inspekciju pēc pieprasījuma.

21. "Perimetrs" inspekcijas pēc pieprasījuma gadījumā nozīmē inspekcijas vietas ārējo robežu, ko nosaka vai nu ģeogrāfiskās koordinātes, vai apraksts kartē.

a) "Pieprasītais perimetrs" nozīmē inspekcijas vietas perimetru, kas norādīts atbilstoši šī Pielikuma X. daļas 8. punktam;

b) "Alternatīvais perimetrs" nozīmē inspekcijas vietas perimetru, kuru norāda inspicējamā dalībvalsts kā alternatīvu pieprasītajam perimetram; tas atbilst prasībām, kas norādītas šī Pielikuma X. daļas 17. punktam;

c) "Galīgais perimetrs" nozīmē galīgo inspekcijas vietas perimetru, kā tas saskaņots sarunu laikā starp inspekcijas grupu un inspicējamo dalībvalsti atbilstoši šī Pielikuma X. daļas 16.-21. punktiem;

d) "Paziņotais perimetrs" nozīmē objekta ārējo robežu, kas paziņots atbilstoši III, IV, V un VI pantiem.

22. "Inspekcijas periods" IX panta mērķiem nozīmē laika periodu no brīža, kad inspekcijas grupai ļauta piekļūšana inspekcijas vietai līdz tās aizbraukšanai no inspekcijas vietas, izslēdzot laiku, kas patērēts instruktāžām pirms un pēc pārbaudes darbības.

23. "Inspekcijas periods" IV, V un VI pantu mērķiem nozīmē laika periodu no inspekcijas grupas ierašanās brīža inspekcijas vietā līdz tās aizbraukšanai no inspekcijas vietas, izslēdzot laiku, kas patērēts instruktāžām pirms un pēc pārbaudes darbības.

24. "Iebraukšanas punkts"/"Aizbraukšanas punkts" nozīmē vietu, kas norādīta inspekcijas grupām, lai ierastos valstī inspekcijas veikšanai saskaņā ar šo Konvenciju, un lai aizbrauktu no tās pēc savas misijas beigšanās.

25. "Pieprasītāja dalībvalsts" nozīmē dalībvalsti, kas pieprasa inspekciju pēc pieprasījuma atbilstoši IX pantam.

26. "Tonna" nozīmē metrisku tonnu, t.i. 1000 kg.

II daļa

VISPĀRĒJIE PĀRBAUDES NOTEIKUMI

A. Inspektoru un inspektoru palīgu nozīmēšana

1. Ne vēlāk kā 30 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā Tehniskais sekretariāts rakstiski paziņo visām dalībvalstīm inspektoru un inspektoru kandidātu uzvārdus, pilsonību un rangus, kā arī ziņas par viņu kvalifikāciju un profesionālo pieredzi.

2. Katra dalībvalsts nekavējoties apstiprina nosūtītā ieteikto inspektoru un inspektoru palīgu saraksta saņemšanu. Dalībvalsts rakstiski informē Tehnisko sekretariātu par katra inspektora vai inspektora palīga saņemšanu ne vēlāk kā 30 dienas pēc saraksta saņemšanas apstiprināšanas. Jebkurš inspektors un inspektora palīgs, kas ir šajā sarakstā, tiek uzskatīts par nozīmētu, ja, ne vēlāk kā 30 dienas pēc saraksta saņemšanas apstiprināšanas dalībvalsts rakstiski nepaziņo par savu nepiekrišanu. Dalībvalsts var dot tādas atsaukšanas motīvu.

Nepiekrišanas gadījumā piedāvātais inspektors vai inspektora palīgs nesāk pārbaudes darbību un nepiedalās tajā dalībvalsts teritorijā vai jebkurā tās vietā, kas ir tās jurisdikcijā vai kontrolē, kas paziņojusi par savu nepiekrišanu. Tehniskais sekretariāts, ja nepieciešams, iesaka jaunas kandidatūras papildus sākotnējam sarakstam.

3. Pārbaudes darbību šīs Konvencijas ietvaros īsteno tikai nozīmētie inspektori un inspektoru palīgi.

4. Ievērojot 5. punkta nosacījumus, dalībvalstij ir tiesības jebkurā laikā atsaukt jau nozīmēto inspektoru vai inspektora palīgu. Tā rakstiski paziņo Tehniskajam sekretariātam par savu atsaukumu un var norādīt tāda atsaukuma motīvu. Tāds atsaukums stājas spēkā 30 dienas pēc tam, kad to to saņēmis Tehniskais sekretariāts. Tehniskais sekretariāts nekavējoties informē attiecīgo dalībvalsti par inspektora vai inspektora palīga nozīmēšanas atcelšanu.

5. Dalībvalsts, kurai bija paziņots par inspekciju, necenšas panākt jebkura no nozīmētā inspektora vai inspektora palīga, kas minēts inspekcijas grupas sarakstā, izslēgšanu no inspekcijas grupas.

6. Inspektoru vai inspektoru palīgu skaitam, kuru atbalsta dalībvalstis un kurš tai nozīmēts, jābūt pietiekošam, lai varētu nodrošināt attiecīgā inspektoru un inspektoru palīgu esamību un rotāciju.

7. Ja pēc Ģenerāldirektora uzskatiem, nesaprašanās starp piedāvātajām inspektoru un inspektoru palīgu kandidatūrām rada šķēršļus pietiekoša daudzuma inspektoru un inspektoru palīgu nozīmēšanai vai kā citādi apgrūtina efektīvu Tehniskā sekretariāta uzdevumu izpildi, tad Ģenerāldirektors nodod šo problēmu Izpildu padomei.

8. Nepieciešamības gadījumā vai gadījumā, ja saņemts lūgums veikt izmaiņas augstāk minētajos inspektoru un inspektoru palīgu sarakstos, inspektoru un inspektoru palīgu aizstājēji tiek nozīmēti tajā pašā kārtībā, kā tas notiek attiecībā uz sākotnējo sarakstu.

9. Inspekcijas grupas locekļi, kuri veic dalībvalsts objekta inspekciju, kas izvietots citas dalībvalsts teritorijā, tiek nozīmēti atbilstoši procedūrām, kas izklāstītas šajā Konvencijā kā attiecībā uz inspicējamo valsti, tā arī uz saņēmēju dalībvalsti.

B. Privilēģijas un imunitātes

10. Katra dalībvalsts ne vēlāk kā 30 dienas pēc inspektoru vai inspektoru saraksta vai izmaiņu tajā saņemšanas apstiprināšanas, izsniedz daudzkārtējās iebraukšanas/izbraukšanas vīzas vai tranzītvīzas un citus dokumentus, kas atļauj katram inspektoram vai inspektora palīgam iebraukt šīs dalībvalsts teritorijā un uzturēties tajā, lai veiktu inspekcijas darbību. šiem dokumentiem jābūt derīgiem vismaz divus gadus pēc to iesniegšanas Tehniskajam sekretariātam.

11. Lai efektīvi veiktu savas funkcijas, inspektoriem un inspektoru palīgiem piešķir privilēģijas un imunitātes, kas izklāstītas a)-i) apakšpunktos. Privilēģijas un imunitātes piešķir inspekcijas grupas locekļiem šīs Konvencijas interesēs un nevis personiskam izdevīgumam. Tādas privilēģijas un imunitātes tiek dotas uz visu uzturēšanās periodu no ierašanās laika inspicējamās dalībvalsts vai saņēmējas valsts teritorijā līdz aizbraukšanai no šīs teritorijas un pēc tam sakarā ar iepriekšējo darbību, kuru tie veikuši dienesta pienākumu ietvaros.

a) Inspekcijas grupas locekļi bauda neaizskaramību, kuru piešķir diplomātiskajiem aģentiem saskaņā ar 1961. gada 18. aprīļa Vīnes Konvencijas par diplomātiskajām attiecībām 29. pantu.

b) Dzīvojamās un dienesta telpas, kuras aizņem inspekcijas grupa, kas veic inspekcijas darbību saskaņā ar šo Konvenciju, bauda tādu pašu neaizskaramību un aizsardzību, kā diplomātisko aģentu telpas saskaņā ar Vīnes Konvencijas par diplomātiskajām attiecībām 30.panta 1. punktu.

c) Inspekcijas grupas dokumenti un korespondence, tajā skaitā piezīmes, bauda tādu pašu neaizskaramību, kā visi diplomātisko aģentu dokumenti un korespondence, saskaņā ar Vīnes Konvencijas par diplomātiskajām attiecībām 30. panta 2. punktu. Inspekcijas grupai ir tiesības izmantot kodus sakaros ar Tehnisko sekretariātu.

d) Paraugi un apstiprinātās iekārtas, kuras pārvadā inspekcijas grupas locekļi, bauda neaizskaramību, ievērojot nosacījumus, kas minēti šajā Konvencijā un tiek atbrīvotas no visām muitas nodevām. Bīstamo paraugu pārvadāšanu veic atbilstoši attiecīgajiem noteikumiem.

e) Inspekcijas grupas locekļiem piešķir tās pašas imunitātes, ko diplomātiskajiem aģentiem saskaņā ar Vīnes Konvencijas par diplomātiskajām attiecībām 31. panta 1., 2.un 3. punktu.

f) Inspekcijas grupas locekļi, kuri veic pasūtījuma darbību saskaņā ar šo Konvenciju, tiek atbrīvoti no nodevām un nodokļiem, tāpat kā diplomātiskie aģenti atbilstoši Vīnes Konvencijas par diplomātiskajām attiecībām 34. pantu.

g) Inspekcijas grupas locekļiem ir atļauts ievest inspicējamās dalībvalsts vai saņēmējas valsts teritorijā, bez jebkādu muitas nodevu vai ar to saistītu nodevu samaksas , personiskas lietošanas priekšmetus, izņemot priekšmetus, kuru ievešanu vai izvešanu aizliedz likums vai regulē karantīnas noteikumi.

h) Inspekcijas grupas locekļiem tiek piešķirti tie paši atvieglojumi attiecībā uz naudas un valūtas maiņu, kādi ir ārvalstu valdību pārstāvjiem, kuri atrodas pagaidu dienesta komandējumos.

i) Inspekcijas grupas locekļi nedrīkst nodarboties ne ar kādu profesionālu vai komercdarbību personiskā labuma dēļ inspicējamās dalībvalsts vai saņēmējas valsts teritorijā.

12. Veicot tranzītu caur neinspicējamo dalībvalstu teritorijām, inspekcijas grupas locekļiem tiek piešķirtas tās pašas privilēģijas un imunitātes, kādas ir diplomātiskajiem aģentiem saskaņā ar Vīnes Konvencijas par diplomātiskajām attiecībām 40. panta 1. punktu. Dokumenti un korespondence, tajā skaitā piezīmes, kā arī pārvadājamie paraugi un apstiprinātās iekārtas bauda privilēģijas un imunitātes, kas izklāstītas 11. c) un d) punktos.

13. Nenodarot kaitējumu savām privilēģijām un imunitātēm, inspekcijas grupas locekļu pienākums ir cienīt inspicējamās dalībvalsts vai saņēmējas valsts likumus un lēmumus tādā pakāpē, kādā tas savienojams ar inspekcijas mandātu, tiem nav jāiejaucas šīs valsts iekšējās lietās. Ja inspicējamā dalībvalsts vai saņēmēja valsts uzskata, ka notikusi ļaunprātīga privilēģiju un imunitāšu izmantošana, kas norādītas šajā Pielikumā, tad starp šo dalībvalsti un Ģenerāldirektoru notiek konsultācijas, lai noskaidrotu, vai šāda ļaunprātība notikusi, un, ja šāds fakts tiek konstatēts, novērstu šādas ļaunprātības atkārtošanos.

14. Ģenerāldirektors var atteikties no inspekcijas grupas locekļu imunitātes pret jurisdikciju tajos gadījumos, kad, pēc viņa uzskatiem, imunitāte būtu šķērslis taisnīgumam un no tās var atteikties, nenodarot kaitējumu šīs Konvencijas nosacījumu īstenošanai. Atteikumam visos gadījumos jābūt skaidri izteiktam.

15. Novērotājiem tiek piešķirtas tās pašas privilēģijas un imunitātes, kādas ir inspektoriem atbilstoši šai nodaļai, izņemot tās privilēģijas un imunitātes, kas nosauktas saskaņā ar 11. d) punktu.

C. Pastāvīgās procedūras

Iebraukšanas punkti

16. Katra dalībvalsts nozīmē iebraukšanas punktus un iesniedz pieprasīto informāciju Tehniskajam sekretariātam ne vēlāk kā 30 dienas pēc tam, kad tai stājusies spēkā šī Konvencija. šie iebraukšanas punkti tiek nozīmēti tā, lai inspekcijas grupa varētu sasniegt jebkuru inspicējamo vietu, vismaz no viena iebraukšanas punkta 12 stundu laikā. Tehniskais sekretariāts paziņo visām dalībvalstīm iebraukšanas punktu atrašanās vietu.

17. Katra dalībvalsts var mainīt iebraukšanas punktus, paziņojot Tehniskajam sekretariātam par šādām izmaiņām. Izmaiņas stājas spēkā 30 dienas pēc tāda paziņojuma saņemšanas Tehniskajā sekretariātā, lai varētu nodrošināt attiecīgu paziņošanu visām dalībvalstīm.

18. Ja Tehniskais sekretariāts uzskata, ka savlaicīgai inspekcijas veikšanai iebraukšanas punktu nav pietiekoši daudz vai, ka dalībvalstu plānotās iebraukšanas punktu maiņas varētu kavēt savlaicīgai inspekcijas veikšanai, tas sāk konsultācijas ar attiecīgo dalībvalsti, lai noregulētu šo problēmu.

19. Tajos gadījumos, kad inspicējamās dalībvalsts objekti vai iecirkņi atrodas saņēmējas valsts teritorijā vai, kad , lai nokļūtu no iebraukšanas punkta līdz inspekcijai pakļautajam objektam vai iecirknim, nepieciešams tranzīts caur citas dalībvalsts teritoriju, inspicējamā dalībvalsts īsteno tiesības un veic pienākumus attiecībā uz šādām inspekcijām saskaņā ar šo Pielikumu. Saņēmēja valsts veicina šo objektu vai iecirkņu inspekciju un sniedz nepieciešamo atbalstu, lai ļautu inspekcijas grupai savlaicīgi un efektīvi veikt savus uzdevumus. Dalībvalstis, caur kuru teritoriju nepieciešams tranzīts, lai veiktu inspicējamās dalībvalsts objektu vai iecirkņu inspekciju, veicina šādu tranzītu.

20. Tajos gadījumos, kad inspicējamās dalībvalsts objekti vai iecirkņi izvietoti valstī, kura nav šīs Konvencijas locekle, inspicējamā dalībvalsts veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šo objektu un iecirkņu inspekcijas veikšanas iespējas atbilstoši šī Pielikuma nosacījumiem. Dalībvalsts, kuras teritorijā ir viens vai vairāki objekti vai iecirkņi, un, kura nav šīs Konvencijas locekle, veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu saņēmējai valstij inspektoru un inspektoru palīgu uzņemšanu, kuri nozīmēti šai dalībvalstij. Ja inspicējamā dalībvalsts nav spējīga nodrošināt piekļūšanu, tad tā demonstrē, ka darījusi visu, lai tādu piekļūšanu nodrošinātu.

21.Tajos gadījumos, kad objekti vai iecirkņi, kuriem pieprasīta inspekcija, izvietoti dalībvalsts teritorijā, bet atrodas vietā ,kura ir tās jurisdikcijā vai kontrolē, kura nav šīs Konvencijas locekle, dalībvalsts veic visus pasākumus, kas būtu nepieciešami no inspicējamās dalībvalsts vai saņēmējas valsts, lai nodrošinātu tādu objektu un iecirkņu inspekcijas veikšanas iespēju atbilstoši šī Pielikuma nosacījumiem. Ja dalībvalsts nav spējīga nodrošināt piekļūšanu šiem objektiem vai iecirkņiem, tad tā demonstrē, ka tā darījusi visu, lai šādu piekļūšanu nodrošinātu. šo punktu nepiemēro tajos gadījumos, kad inspekcijai pieprasītie objekti vai iecirkņi pieder dalībvalstij.

Ārpusreisa lidmašīnu izmantošanas procedūras

22. Inspekcijām saskaņā ar IX pantu un citām inspekcijām, kuras veicot nav iespējams nodrošināt savlaicīgu nokļūšanu uz maršruta komerctransportu, inspekcijas grupai var rasties nepieciešamība izmantot lidmašīnu, kas pieder Tehniskajam sekretariātam, vai kuru tas nofraktējis. Ne vēlāk kā 30 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā, katra dalībvalsts paziņo Tehniskajam sekretariātam diplomātiskās atļaujas pastāvīgo numuru lidmašīnām, kuras pārvadās inspekcijas grupas un iekārtas, kas nepieciešamas inspekcijai, no teritorijas uz teritoriju, kurā atrodas inspekcijas vieta. Gaisa maršrutiem uz nozīmēto iebraukšanas punktu un no tā jāiet atbilstoši starptautiski noteiktajām gaisa trasēm, kas saskaņotas ar dalībvalstīm un Tehnisko sekretariātu kā pamats, lai izsniegtu šādu diplomātisko atļauju.

23. Izmantojot ārpusreisa lidmašīnu, Tehniskais sekretariāts ar Nacionālā orgāna starpniecību iesniedz inspicējamajai dalībvalstij lidmašīnas lidojuma plānu no pēdējā lidlauka pirms ieiešanas tās valsts gaisa telpā, kurā atrodas inspekcija, līdz iebraukšanas punktam ne mazāk kā sešas stundas līdz ieplānotajam izlidošanas laikam no šī lidlauka. Tādu lidojuma plānu iesniedz atbilstoši Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas procedūrām, kuras attiecina uz civilām lidmašīnām. Saviem vai čarterreisiem Tehniskais sekretariāts ieraksta katra lidojuma plānā piezīmju ailē diplomātiskās atļaujas pastāvīgo numuru un atbilstošu atzīmi, kas apliecina, ka esošā lidmašīna ir inspekcijas lidmašīna.

24. Ne mazāk kā trīs stundas pirms plānotās inspekcijas grupas izlidošanas no pēdējā lidlauka pirms ieiešanas tās valsts gaisa telpā, kurā tiks veikta inspekcija, inspicējamā dalībvalsts vai saņēmēja valsts nodrošina lidojuma plāna apstiprināšanu, kas iesniegts atbilstoši 23. punktam, lai inspekcijas grupa varētu ierasties iebraukšanas punktā aprēķinātajā ierašanās laikā.

25. Inspicējamā dalībvalsts nodrošina inspekcijas grupas lidmašīnas stāvvietu, aizsardzību, apkalpošanu un uzpildīšanu iebraukšanas punktā, kā to pieprasa Tehniskais sekretariāts, tajā gadījumā, kad tāda lidmašīna pieder Tehniskajam sekretariātam, vai ja tas to nofraktējis. Tādu lidmašīnu atbrīvo no nosēšanās, pacelšanās un citām analoģiskām nodevām. Izdevumus par uzpildīšanu, apsardzi un apkalpošanu sedz Tehniskais sekretariāts.

Administratīvās procedūras

26. Inspicējamā dalībvalsts sniedz un nodrošina inspekcijas grupai nepieciešamās ērtības, tādas kā sakaru līdzekļi, tulku pakalpojumi, tiktāl, cik tas nepieciešams, lai veiktu aptaujas un citus uzdevumus, kā arī transportu, darba telpas, dzīvokļus, ēdināšanu un medicīnisko aprūpi. šajā sakarā Organizācija atmaksā inspicējamajai dalībvalstij izdevumus, kas radušies sakarā ar inspekcijas grupas ierašanos.

Apstiprinātās iekārtas

27. Atbilstoši 29. punktam inspicējamā dalībvalsts neuzliek inspekcijas grupai nekādus ierobežojumus attiecībā uz tādu iekārtu nogādāšanu inspekcijas vietā, kas apstiprināta atbilstoši 28. punktam, kādu Tehniskais sekretariāts uzskatījis par nepieciešamu, lai apmierinātu inspekcijas prasības. Tehniskais sekretariāts sastāda un attiecīgi atjauno apstiprināto iekārtu sarakstu, kuras var būt nepieciešamas augstāk aprakstītajiem mērķiem, kas attiecas uz tādām iekārtām, kurām jāatbilst šim Pielikumam. Izstrādājot apstiprināto iekārtu sarakstu un tādus noteikumus, Tehniskais sekretariāts nodrošina pilnīgu drošības faktoru uzskaiti par visām objektu kategorijām, kurās šādas iekārtas varētu izmantot. Apstiprināto iekārtu sarakstu izskata un apstiprina Konference saskaņā ar VIII panta 21. i) punktu.

28. Šis iekārtas atrodas Tehniskā sekretariāta ziņā un tās atlasa, kalibrē un apstiprina Tehniskais sekretariāts. Tehniskais sekretariāts iespēju robežās izvēlas tādas iekārtas, kādas domātas tieši konkrētam pieprasītās inspekcijas veidam. Atlasītās un apstiprinātās iekārtas nodrošina ar speciālu aizsardzību pret nesankcionētām izmaiņām.

29. Inspicējamai dalībvalstij ir tiesības, nekaitējot noteiktajiem termiņiem, inspekcijas grupas locekļu klātbūtnē pārbaudīt iekārtas iebraukšanas punktā, t.i. pārbaudīt iekārtu raksturu, kuras ieved inspicējamās dalībvalsts vai saņēmējas valsts teritorijā vai no tām izved. Lai atvieglinātu šādu identifikāciju, Tehniskais sekretariāts pievieno dokumentus un ierīces, kas apliecina, ka šīs iekārtas tas ir atlasījis un apstiprinājis. Iekārtu pārbaudi apstiprina arī inspicējamā dalībvalsts, ka esošās iekārtas atbilst apstiprinātajām iekārtām konkrētajam inspekcijas veidam. Inspicējamā dalībvalsts var aizturēt iekārtas, kas neatbilst šim aprakstam, vai iekārtas kurām nav augstāk minēto apstiprinošo dokumentu un ierīču. Iekārtu apskates procedūras izskata un apstiprina Konference atbilstoši VIII panta 21. I) punktam.

30. Tajos gadījumos, kad inspekcijas grupa uzskata par nepieciešamu izmantot uz vietas esošās iekārtas, kuras nepieder Tehniskajam sekretariātam, un lūdz inspicējamo dalībvalsti dot grupai iespēju izmantot šādas iekārtas, inspicējamā dalībvalsts, iespēju robežās apmierina šādu lūgumu.

D. Pirmsinspekcijas darbība

Paziņošana

31. Ģenerāldirektors paziņo dalībvalstij par savu nodomu veikt inspekciju līdz inspekcijas grupas plānotajam ierašanās laikam iebraukšanas punktā un noteikto termiņu robežās, ja tādi paredzēti.

32. Paziņojumi, kurus nosūta Ģenerāldirektors, ietver sekojošu informāciju:

a) inspekcijas veids;

b) iebraukšanas punkts;

c) ierašanās datums un plānotais laiks iebraukšanas punktā;

d) ierašanās veids iebraukšanas punktā;

e) vieta, kas pakļauta inspekcijai;

f) inspektoru un inspektoru palīgu uzvārdi;

g) attiecīgos gadījumos, atļauja par specreisa lidmašīnas izmantošanu.

33. Inspicējamā dalībvalsts apstiprina Tehniskā sekretariāta paziņojuma saņemšanu par nodomu veikt inspekciju ne vēlāk kā vienu stundu pēc šāda paziņojuma saņemšanas.

34. Dalībvalsts objekta inspekcijas gadījumā, ja tas izvietots citas dalībvalsts teritorijā, abām dalībvalstīm tiek paziņots vienlaicīgi atbilstoši 31.un 32. punktiem.

Iebraukšana inspicējamās dalībvalsts vai saņēmējas valsts teritorijā un nokļūšana inspekcijas vietā

35. Inspicējamā dalībvalsts vai saņēmēja dalībvalsts, kurai paziņots par inspekcijas grupas ierašanos, nodrošina tai tūlītēju iebraukšanu teritorijā un pavadot to valsts iekšienē, vai citādi, dara visu iespējamo, lai nodrošinātu inspekcijas grupas un tās iekārtu un materiālu drošu nogādāšanu no iebraukšanas punkta līdz inspekcijas vietai (vietām) un izbraukšanas punktā.

36. Inspicējamā dalībvalsts vai saņēmēja dalībvalsts pēc vajadzības palīdz inspekcijas grupai nokļūt inspekcijas vietā ne vēlāk kā 12 stundas pēc ierašanās iebraukšanas vietā.

Pirmsinspekcijas instruktāža

37. Ierodoties inspekcijas vietā, un līdz inspekcijas sākumam, inspekcijas grupu instruē objekta pārstāvji, izmantojot kartes un citu attiecīgu informāciju, par objektu, par tajā veicamo darbību, par drošības pasākumiem, par administratīvajiem pasākumiem, par materiāli-tehnisko nodrošinājumu, kas nepieciešams inspekcijai. Instruktāžai paredzētais laiks tiek ierobežots līdz minimumam un jebkurā gadījumā nepārsniedz trīs stundas.

E. Inspekcijas veikšana

Vispārējie nosacījumi

38. Inspekcijas grupas locekļi pilda savas funkcijas atbilstoši šīs Konvencijas nosacījumiem, kā arī noteikumiem, kurus noteicis Ģenerāldirektors, un līgumiem par objektu, kas noslēgts starp dalībvalstīm un Organizāciju.

39. Inspekcijas grupa stingri ievēro inspekcijas mandātu, kuru izdevis Ģenerāldirektors. Tā atturas no darbības, kas pārsniedz šī mandāta robežas.

40. Inspekcijas grupas darbību organizē tā, lai tā nodrošinātu savlaicīgu un efektīvu savu funkciju īstenošanu un, lai radītu pēc iespējas mazāk neērtību inspicējamajai dalībvalstij vai saņēmējai valstij un traucējumus inspekcijas objektam vai iecirknim. Inspekcijas grupa izvairās radīt nevajadzīgus traucējumus un kavēkļus objekta funkcionēšanā un izvairās no darbībām, kas skar tā drošību. Inspekcijas grupa neekspluatē nevienu objektu. Ja inspektori uzskata, ka, lai pildītu mandātu, nepieciešams veikt objektā konkrētas operācijas, viņi lūdz veikt šādas operācijas inspekcijas objekta nozīmēto pārstāvi. Iespēju robežās pārstāvis šo lūgumu pilda.

41. Pildot savus pienākumus inspicējamās dalībvalsts vai saņēmējas valsts teritorijā, inspekcijas grupas locekļus, ja to lūdz inspicējamā dalībvalsts, pavada inspicējamās dalībvalsts pārstāvji, tomēr tas nedrīkst radīt kavēkļus vai citus traucējumus inspekcijas grupai tās funkciju pildīšanā.

42. Inspekcijas veikšanas detalizētas procedūras izstrādā sekretariāts, lai iekļautu tās "Inspekcijas veikšanas vadībā", ņemot vērā galvenos principus, kuri jāizskata un jāapstiprina Konferencei saskaņā ar VIII panta 21. i) punktu.

Drošība

43. Veicot savu darbību, inspektori un inspektoru palīgi ievēro drošības noteikumus, kuri izstrādāti inspekcijas vietā, un tajā skaitā noteikumi par kontrolējamo zonu aizsardzību objekta iekšienē un personisko drošību. šo prasību izpildei Konference atbilstoši VIII panta 21. i) punktam izskata un apstiprina detalizētas procedūras.

Sakari

44. Inspektoriem ir tiesības visas uzturēšanās laikā valstī uzturēt sakarus ar Tehniskā sekretariāta štābu. šādam mērķim viņi var izmantot savu personīgās, attiecīgi attestētās, apstiprinātās iekārtas un var lūgt inspicējamo dalībvalsti vai saņēmēju dalībvalsti dot iespēju piekļūt citiem tālsatiksmes sakaru līdzekļiem. Inspekcijas grupai ir tiesības izmantot savu divpusējo radio sakaru sistēmu starp personālu, kas patrulē perimetru un citiem inspekcijas grupas locekļiem.

Inspekcijas grupas un inspicējamās dalībvalsts tiesības

45. Inspekcijas grupai, atbilstoši attiecīgajiem šīs Konvencijas pantiem un pielikumiem, kā arī līgumiem par objektu un procedūrām, kas izklāstītas Inspekcijas veikšanas vadībā, ir tiesības uz netraucētu pieeju inspekcijas vietai. Priekšmetus, kuri pakļauti inspekcijai, izvēlas inspektori.

46. Inspektoriem ir tiesības izjautāt jebkuru objekta personālu inspicējamās dalībvalsts pārstāvju klātbūtnē, lai noskaidrotu attiecīgos faktus. Inspektori pieprasa tikai tādas ziņas un datus, kas nepieciešami inspekcijas veikšanai, un inspicējamā dalībvalsts iesniedz tādu informāciju pēc attiecīgā lūguma. Inspicējamai dalībvalstij ir tiesības noraidīt jautājumus, kurus uzdod objekta personālam, ja šie jautājumi tiek vērtēti kā tādi, kam nav sakars ar inspekciju. Ja inspekcijas grupas vadītājs iebilst un paziņo par to atbilstību, tad šos jautājumus rakstveidā iesniedz inspicējamajai dalībvalstij atbildei. Inspekcijas grupa var fiksēt jebkuru atteikumu dot atļauju veikt aptaujas vai pieļaut atbildes uz jautājumiem un jebkuru paskaidrojumu sniegšanu tajā ziņojuma daļā par inspekciju, kas skar sadarbību attiecībā uz inspicējamo dalībvalsti.

47. Inspektoriem ir tiesības pārbaudīt dokumentāciju un piezīmes, kurus tie uzskata par tādiem, kas attiecas uz viņu uzdevuma izpildi.

48. Inspektoriem ir tiesības uz fotouzņēmumu gatavošanu, ko pēc viņu lūguma veic inspicējamās dalībvalsts vai inspicējamā objekta pārstāvji. Tiek nodrošināta iespēja gatavot momentuzņēmumus. Inspekcijas grupa nosaka, vai foto uzņēmumi atbilst tās prasībām , un ja nē, tad tiek gatavoti atkārtoti uzņēmumi. Inspekcijas grupa un inspicējamā dalībvalsts saglabā pa vienai kopijai no katra foto uzņēmuma.

49. Inspicējamās dalībvalsts pārstāvjiem ir tiesības novērot pārbaudes darbību, ko veic inspekcijas grupa.

50. Inspicējamā dalībvalsts saņem pēc tās lūguma Tehniskā sekretariāta savāktās informācijas un datu par objektu(-iem) kopijas.

51. Inspektoriem ir tiesības pieprasīt paskaidrojumus sakarā ar neskaidrībām, kas radušās inspekcijas gaitā. Tādus pieprasījumus gatavo nekavējoties ar inspicējamās dalībvalsts pārstāvja starpniecību. Inspekcijas gaitā inspicējamās dalībvalsts pārstāvis sniedz inspekcijas grupai paskaidrojumus, kas nepieciešami neskaidrību novēršanai. Tajā gadījumā, ja jautājumi attiecībā uz priekšmetu vai ēku, kas atrodas inspekcijas vietas robežās, paliek neatrisināti, šo priekšmetu vai ēku pēc attiecīga lūguma fotografē, lai noskaidrotu tās raksturu un nozīmi. Ja inspekcijas gaitā neskaidrību novērst neizdodas, tad inspektori nekavējoties par to ziņo Tehniskajam sekretariātam.

Ziņojumā par inspekciju inspektori atspoguļo jebkuru šādu neatrisinātu jautājumu, dod attiecīgus paskaidrojumus un iesniedz jebkuru foto uzņēmumu kopijas.

Paraugu atlase, apstrāde un analīze

52. Inspicējamās dalībvalsts vai inspicējamā objekta pārstāvji pēc inspekcijas grupas lūguma veic paraugu atlasi inspektoru klātbūtnē. Tajā gadījumā, ja tas iepriekš saskaņots ar inspicējamās dalībvalsts vai inspicējamā objekta pārstāvjiem, inspekcijas grupa var atlasīt paraugus patstāvīgi.

53. Iespēju robežās, paraugu analīzi veic uz vietas. Inspekcijas grupai ir tiesības veikt paraugu analīzi uz vietas, izmantojot tās piegādātās apstiprinātās iekārtas. Pēc inspekcijas grupas lūguma inspicējamā dalībvalsts, atbilstoši saskaņotām procedūrām, sniedz palīdzību paraugu analīzē uz vietas. Kā alternatīvu inspekcijas grupa var lūgt veikt attiecīgo analīzi uz vietas tās klātbūtnē.

54. Inspicējamai dalībvalstij ir tiesības saglabāt visu atlasīto paraugu daļas vai saņemt paraugu dublikātus un piedalīties paraugu analīzē uz vietas.

55. Inspekcijas grupa, ja tā uzskata par nepieciešamu, nodod paraugus analīzei aiz objekta robežām laboratorijās, kuras noteikusi Organizācija.

56. Ģenerāldirektoram ir galvenā atbildība par paraugu drošību, veselumu un saglabāšanu, kā arī par paraugu konfidencialitātes aizsardzību, kurus nodod analīzei aiz objekta robežām. Ģenerāldirektors to veic atbilstoši procedūrām, ko izskata un apstiprina Konference saskaņā ar VIII panta 21. i) punktu to ieslēgšanai Inspekcijas veikšanas vadībā.

 Ģenerāldirektors:

a) nodibina stingru režīmu, kas regulē paraugu atlasi, apstrādi, transportēšanu un analīzi;

b) atestē laboratorijas, kuras nozīmētas, lai veiktu dažādu analīžu veidus;

c) veic uzraudzību pār iekārtu un procedūru šajās nozīmētajās laboratorijās, kā arī mobilo analītisko iekārtu un procedūru standartizāciju un kontrolē kvalitātes kontroles standartus un vispārējos standartus sakarā ar šo laboratoriju, mobilo iekārtu un procedūru atestāciju, un

d) no nozīmētajām laboratorijām izvēlas laboratorijas, kuras pildīs analītiskās vai citas funkcijas sakarā ar konkrētu pētījumu veikšanu.

57. Veicot analīzi aiz objekta robežām, paraugus analizē vismaz divās nozīmētajās laboratorijās. Tehniskais sekretariāts nodrošina operatīvu analīzes apstrādi. Tehniskais sekretariāts ved paraugu uzskaiti, un jebkuri neizmantotie paraugi vai to daļas tiek atdotas Tehniskajam sekretariātam.

58. Tehniskais sekretariāts apkopo paraugu laboratorijas analīžu rezultātus, kam bijis sakars ar šīs Konvencijas ievērošanu un iekļauj tos noslēguma ziņojumā par inspekciju.

Tehniskais sekretariāts iekļauj ziņojumā sīku informāciju par iekārtām un metodiku, kuru izmantoja nozīmētās laboratorijas.

Inspekcijas ilguma pagarināšana

59. Inspekcijas termiņi var tikt pagarināti pēc vienošanās ar inspicējamās dalībvalsts pārstāvi.

Noslēguma sanāksme

60. Beidzot inspekciju, inspekcijas grupa satiekas ar inspicējamās dalībvalsts pārstāvjiem un personālu, kas atbildīgs par inspekcijas vietu, lai izskatītu inspekcijas grupas sākotnējos secinājumus un, lai novērstu jebkuras neskaidrības. Inspekcijas grupa iesniedz inspicējamās dalībvalsts pārstāvjiem savus sākotnējos rezultātus, kas izklāstīti rakstveidā standarta formātā, kā arī jebkuru paraugu sarakstu un savākto rakstisko ziņu un datu kopijas un citus materiālus, kuri izvedami aiz objekta robežām. šo dokumentu paraksta inspekcijas grupas vadītājs. Lai pierādītu, ka viņš iepazinies ar dokumenta saturu, inspicējamās dalībvalsts pārstāvis arī paraksta šo dokumentu. šo sapulci beidz ne vēlāk kā 24 stundas pēc inspekcijas beigšanas.

F. Aizbraukšana

61. Pēc pēcinspekcijas procedūru pabeigšanas inspekcijas grupa, cik vien ātri iespējams, atstāj inspicējamās dalībvalsts vai saņēmējas valsts teritoriju.

G. Ziņojumi

62. Ne vēlāk kā 10 dienas pēc inspekcijas inspektori sagatavo noslēguma faktoloģisko ziņojumu par savu veikto darbību un par saviem secinājumiem. Tajā ir tikai fakti, kas attiecas uz šīs Konvencijas ievērošanu, kā tas paredzēts inspekcijas mandātā. Ziņojumā tiek minēta informācija arī par to, kā inspicējamā dalībvalsts sadarbojusies ar inspekcijas grupu. Ziņojums tiek uzskatīts par konfidenciālu.

63. Noslēguma ziņojumu nekavējoties nosūta inspicējamajai dalībvalstij. Ziņojumam pievieno jebkuras rakstiskas piezīmes, kuras var nekavējoties izdarīt inspicējamā dalībvalsts sakarā ar tajā esošajiem secinājumiem. Noslēguma ziņojumu kopā ar klāt pievienotajām piezīmēm, kuras izdarījušas inspicējamās dalībvalstis, iesniedz Ģenerāldirektoram ne vēlāk kā 30 dienas pēc inspekcijas.

64. Ja ziņojumā ir neskaidrības vai, ja pastāv neatbilstība sadarbībai starp Nacionālo orgānu un inspektoriem vajadzīgajā līmenī, Ģenerāldirektors griežas pie dalībvalsts pēc paskaidrojuma.

65.Ja neizdodas novērst neskaidrības vai, ja konstatētie fakti pēc sava rakstura atļauj domāt par šīs Konvencijas saistību nepildīšanu, Ģenerāldirektors nekavējoties dara to zināmu Izpildu padomei.

H. Vispārējo nosacījumu pielietošana

66. Esošās daļas nosacījumi tiek pielietoti visām inspekcijām, kuras tiek veiktas saskaņā ar šo Konvenciju, izņemot tos gadījumus, kad šīs daļas nosacījumi atšķiras no nosacījumiem, kas izklāstīti specifiskiem inspekcijas veidiem šī Pielikuma III-XI daļās, turklāt tad prioritāte ir pēdējiem nosacījumiem.

III daļa

VISPĀRĒJIE NOSACĪJUMI, KAS ATTIECAS UZ PĀRBAUDES PASĀKUMIEM ATBILSTOŠI IV UN V PANTAM UN VI PANTA 3. PUNKTAM

A. Sākotnējās inspekcijas un līgumi par objektu

1. Katrs deklarētais objekts, kas pakļauts inspekcijai uz vietas atbilstoši IV un V pantiem un VI panta 3. punktam, uzņem sākotnējo inspekciju tūlīt pēc objekta deklarēšanas. šīs objekta inspekcijas mērķis ir pārbaudīt iepriekšējo informāciju, saņemt jebkuru papildus informāciju, kas nepieciešama turpmākās pārbaudes darbības plānošanai objektā, ieskaitot inspekciju uz vietas un nepārtrauktu novērošanu ar ierīču palīdzību, kas uzstādītas uz vietas, un veikt darbu pie līguma par objektu.

2. Dalībvalstis nodrošina, lai noteiktajā laikā pēc tam, kad tām Konvencija stājusies spēkā, Tehniskais sekretariāts varētu veikt visos objektos deklarāciju pārbaudi un sākt sistemātisku pārbaudes pasākumu īstenošanu.

3. Katra dalībvalsts noslēdz ar Organizāciju līgumu par objektu katram deklarētajam un inspekcijai uz vietas pakļautajam objektam atbilstoši IV un V pantiem un VI panta 3. punktam.

4. Līgums par objektu tiek sastādīts ne vēlāk kā 180 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā dalībvalstij un pēc pirmās objekta deklarācijas, izņemot ķīmisko ieroču iznīcināšanas objektus, uz kuriem attiecina 5.-7. punktus.

5. Ķīmisko ieroču iznīcināšanas objekta gadījumā, kas sāk funkcionēt vairāk nekā vienu gadu pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā dalībvalstij, līgumu par objektu sastāda ne mazāk kā 180 dienas pirms šī objekta funkcionēšanas sākuma.

6. Ķīmisko ieroču iznīcināšanas objekta gadījumā, kas funkcionē laikā, kad dalībvalstij šī Konvencija stājas spēkā, vai kas sāk funkcionēt ne vēlāk kā vienu gadu pēc tā, līgumu par objektu sastāda ne vēlāk kā 210 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā dalībvalstij, izņemot tos gadījumus, kad Izpildu padome var nolemt, ka pietiek ar pārejas posma pārbaudes pasākumiem, kas apstiprināti atbilstoši šī Pielikuma IV A) daļas 51. punktam, un kas ietver pārejas vienošanos par objektu, pārbaudes nosacījumus ar inspekciju uz vietas un novērošanu ar ierīču palīdzību, kas uzstādītas uz vietas, kā arī šo pasākumu īstenošanas termiņus.

7. Objekta gadījumā, kā norādīts 6.punktā,kas beigs savu pastāvēšanu ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā dalībvalstij, Izpildu padome var nolemt, ka pietiek pārejas pārbaudes pasākumu, kas apstiprināti atbilstoši šī Pielikuma IV daļas 51. punktam, un, kas ietver pārejas vienošanos par objektu, nosacījumus par pārbaudi ar inspekciju uz vietas un novērošanu ar ierīcēm, kas uzstādītas uz vietas, kā arī šo pasākumu īstenošanas termiņus.

8. Līgums par objektu tiek sastādīts pamatojoties uz šādu līgumu paraugiem un satur detalizētus nosacījumus, kuri regulē inspekcijas veikšanu katrā objektā. Tipveida līgums satur nosacījumus, kas ļauj ievērot nākotnes tehniskos sasniegumus un tos izskata un apstiprina Konference saskaņā ar VIII panta 21. i) punktu.

9. Tehniskais sekretariāts var saglabāt katrā vietā aizzīmogotu konteineru fotogrāfijām, plāniem un citai informācijai, kuru tas var lūgt uzrādīt turpmāko inspekciju laikā.

B. Pastāvīgās procedūras

10. Tajos gadījumos, kad tas piemērojams, Tehniskajam sekretariātam ir tiesības uzstādīt un izmantot ierīces un nepārtrauktas novērošanas sistēmas un plombes atbilstoši attiecīgajiem šīs Konvencijas nosacījumiem un līgumiem par objektu starp dalībvalstīm un Organizāciju.

11. Inspicējamai dalībvalstij, atbilstoši saskaņotajām procedūrām, ir tiesības pārbaudīt jebkuru ierīci, kuru uzstāda vai izmanto inspekcijas grupa, un nodrošināt tās aprobēšanu inspicējamās dalībvalsts pārstāvju klātbūtnē. Inspekcijas grupai ir tiesības izmantot ierīces, kuras uzstādījusi inspicējamā dalībvalsts, lai pati veiktu ķīmisko ieroču iznīcināšanas tehnoloģiskā procesa novērojumus. Tādam mērķim inspekcijas grupai ir tiesības pārbaudīt tās ierīces, kuras tā ir iecerējusi izmantot ķīmisko ieroču iznīcināšanas nolūkā un nodrošināt to aprobēšanu tās klātbūtnē.

12. Inspicējamā dalībvalsts veic nepieciešamo sagatavošanos un atbalstu ierīču un nepārtrauktās novērošanas sistēmu uzstādīšanai.

13. Lai īstenotu 11. un 12. punktus, Konference izskata un apstiprina, atbilstoši VIII panta 21.i) punktam, attiecīgas detalizētas procedūras.

14. Inspicējamā dalībvalsts nekavējoties ziņo Tehniskajam sekretariātam, ja objektā, kur uzstādītas kontroles ierīces, notiek vai var notikt kaut kas tāds, kas varētu ietekmēt novērošanas sistēmu. Inspicējamā dalībvalsts koordinē tālāko darbību ar Tehnisko sekretariātu, lai atjaunotu novērošanas sistēmas funkcionēšanu un, nepieciešamības gadījumā, cik vien ātri iespējams, veiktu pagaidu pasākumus.

15. Katras inspekcijas gaitā inspekcijas grupa pārbauda novērošanas sistēmas funkcionēšanas pareizību un uzlikto plombu veselumu. Turklāt, var tikt pieprasīti apmeklējumi novērošanas sistēmu apkalpošanai, lai īstenotu jebkuru nepieciešamo apkalpošanu vai mainītu iekārtas vai veiktu nepieciešamās korekcijas novērošanas sistēmā.

16. Ja novērošanas sistēma liecina par jebkādu novirzi, Tehniskais sekretariāts nekavējoties veic pasākumus, lai konstatētu, vai tā ir tehniskas kļūmes vai darbības objekta rezultāts. Ja pēc tādas izpētes problēma paliek neatrisināta, Tehniskais sekretariāts nekavējoties nosaka faktisko situāciju, tajā skaitā, nepieciešamības gadījumā veicot tūlītēju inspekciju vai apmeklējot objektu uz vietas. Tehniskais sekretariāts paziņo par jebkuru tādu problēmu tūlīt pēc tās atklāšanas inspicējamai dalībvalstij, kas sniedz palīdzību tās risināšanā.

C. Pirmsinspekcijas darbība

17. Inspicējamai dalībvalstij, izņemot gadījumus, kas norādīti 18. punktā, tiek paziņots par inspekcijām ne mazāk kā 24 stundas pirms inspekcijas grupas plānotās ierašanās iebraukšanas punktā.

18. Inspicējamai dalībvalstij tiek paziņots par sākotnējām inspekcijām ne mazāk kā 72 stundas pirms inspekcijas grupas plānotā ierašanās laika iebraukšanas punktā.

IV (A) daļa

ĶĪMISKO IEROČU IZNĪCINĀŠANA UN TĀS PĀRBAUDE SASKAŅĀ AR IV PANTU

A. Deklarācijas

Ķīmiskie ieroči

1. Dalībvalstu deklarācijas par ķīmiskajiem ieročiem saskaņā ar III panta 1. punkta a) ii) ietver:

a) katras deklarētās ķimikālijas kopējais daudzums;

b) katra ķīmisko ieroču glabāšanas objekta precīza atrašanās vieta, norādot:

i) nosaukumus;

ii) ģeogrāfiskās koordinātes; un

iii) vietas detalizētu shēmu, ietverot karti-plānu, norādot robežas un atrašanās vietu objektā bunkeros/glabāšanas laukumos;

c) sīku inventāra sarakstu katram ķīmisko ieroču glabāšanas objektam, norādot:

i) ķimikālijas, kuras definē kā ķīmiskos ieročus atbilstoši II pantam;

ii) neielādētus lādiņus, palīglādiņus, ierīces un iekārtas, kurus definē kā ķīmiskos ieročus;

iii) iekārtas, kas speciāli domātas izmantošanai tieši sakarā ar lādiņu, palīglādiņu, ierīču un iekārtu pielietošanu, kā norādīts ii) apakšpunktā.

iv) ķimikālijas, kas speciāli domātas izmantošanai tieši sakarā ar lādiņu, palīglādiņu, ierīču un iekārtu pielietošanu, kā norādīts ii) apakšpunktā.

2. Uz deklarācijām par ķimikālijām, kas minētas1.c) I) punktā, attiecina šādus noteikumus:

a) ķimikālijām deklarē atbilstoši sarakstiem, kas pievienoti Pielikumā pa ķimikālijām;

b) par ķimikālijām, kuras nav ietvertas sarakstos, kas atrodas Pielikumā par ķimikālijām, tiek sniegta informācija, kura nepieciešama varbūtējai ķimikālijas attiecināšanai uz attiecīgo sarakstu, ieskaitot tīrā savienojuma toksiskumu. Prekursoriem norāda toksiskumu un galvenā gala reakcijas produkta (produktu) raksturu;

c) ķimikālijas identificē pēc ķīmiskā nosaukuma atbilstoši pastāvošajai Starptautiskajai tīrās un lietišķās ķīmijas savienības (IUPAC) nomenklatūrai, struktūrformulai un reģistrācijas numuram pēc "Chemical Abstracts Service", ja tāds piešķirts. Prekursoriem norāda toksiskumu un galvenā gala reakcijas produkta (produktu) raksturu;

d) maisījumu gadījumos, kas sastāv no divām vai vairākām ķimikālijām, identificē katru ķimikāliju un norāda katras ķimikālijas procentuālo daudzumu, turklāt tādus maisījumus pieskaita pie vistoksiskāko ķimikāliju kategorijas. Ja bināro ķīmisko ieroču komponents sastāv no divu vai vairāku ķimikāliju maisījuma, tad identificē katru ķimikāliju un norāda katras ķimikālijas procentuālo daudzumu;

e) par binārajiem ķīmiskajiem ieročiem paziņo, izejot no atbilstošā gala produkta to ķīmisko ieroču kategoriju ietvaros, kas norādīti 16. punktā. Par katru binārā ķīmiskā lādiņa/ierīces veidu tiek sniegta sekojoša papildus informācija:

i) toksiskā gala produkta ķīmiskais nosaukums;

ii) katra komponenta ķīmiskais sastāvs un daudzums;

iii) faktiskās svara attiecības starp komponentiem;

iv) kāds komponents tiek uzskatīts kā galvenais komponents;

v) toksiskā gala produkta plānotais daudzums, kas aprēķināts, pamatojoties uz stehiometriju, izejot no galvenā komponenta 100% iznākuma nosacījuma. Deklarētais galvenā komponenta daudzums (tonnās), kas domāts konkrētajam toksiskajam gala produktam, tiek uzskatīts kā ekvivalents šī toksiskā gala produkta daudzums (tonnās), kas aprēķināts, pamatojoties uz stehiometriju ar 100% iznākuma nosacījumu;

f) daudzkomponentu ķīmiskajiem ieročiem deklarēšana ir analoģiska kā binārajiem ķīmiskajiem ieročiem;

g) katrai ķimikālijai tiek dekatēta glabāšanas forma, t.i. lādiņi, palīglādiņi, ierīces, iekārtas vai tilpnes un citi konteineri. Katrai glabāšanas formai tiek norādīts:

i) veids;

ii) izmērs un kalibrs;

iii) vienību skaits; un

iv) ķīmiskā lādiņa nominālais svars uz vienību;

h) katrai ķimikālijai tiek paziņots kopējais svars glabāšanas objektā;

i) bez tam, ķimikālijām, kuras glabājas tilpnēs, deklarē tīrību procentos, ja tāda zināma.

3. Par katru neielādētu lādiņu, palīglādiņu, ierīču vai iekārtu veidu, kas norādīts 1. c) ii) punktā, informācija ietver:

a) vienību skaits;

b) lādiņa nominālais apjoms uz vienību;

c) iecerētais ķīmiskais lādiņš.

Deklarācijas par ķīmiskajiem ieročiem saskaņā ar III panta 1. a) iii) punktu

4. Ķīmisko ieroču deklarēšana saskaņā ar III panta 1.punkta a) iii) ietver visu informāciju, kas norādīta 1.-3. punktos augstāk. Dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas ķīmiskie ieroči, ir atbildīga par attiecīgas vienošanās panākšanu ar citu valsti, lai nodrošinātu deklarāciju iesniegšanu. Ja dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas ķīmiskie ieroči, nav spējīga pildīt savas saistības šajā punktā, tad tā norāda attiecīgos iemeslus.

Deklarācijas par nodošanu un saņemšanu

5. Dalībvalsts, kura nodevusi vai saņēmusi ķīmiskos ieročus kopš 1946. gada 1. janvāra, deklarē šo nodošanu vai saņemšanu atbilstoši III panta 1. a) iv) punktam, ja nodotais vai saņemtais daudzums sastāda vairāk par 1 tonnu uz ķimikāliju gadā tilpnēs un/vai munīcijā. Tādu paziņojumu veic atbilstoši inventāra shēmai, kas norādīta 1. un 2. punktā. šajā paziņojumā arī norāda valstis-piegādātājas un valstis - saņēmējas, nodošanas un saņemšanas datumus, un, cik vien precīzi iespējams, nodoto priekšmetu tagadējo atrašanās vietu. Ja nav visa paredzētā informācija par ķīmisko ieroču nodošanu un saņemšanu par laiku no 1946.gada 1.janvāra līdz 1970.gada 1.janvārim, dalībvalsts paziņo par jebkuru tās rīcībā esošo informāciju un sniedz paskaidrojumus par to, kāpēc tā nespēj sniegt pilnu paziņojumu.

Ķīmisko ieroču iznīcināšanas vispārējā plāna iesniegšana

6. Ķīmisko ieroču iznīcināšanas vispārīgajā plānā, kuru iesniedz saskaņā ar III panta 1. a) v) punktu , tiek sniegts dalībvalsts visas ķīmisko ieroču iznīcināšanas nacionālās programmas apskats un sniegta informācija par dalībvalsts centieniem pildīt šajā Konvencijā esošās prasības attiecībā uz iznīcināšanu. Šajā plānā norāda:

a) iznīcināšanas vispārējo grafiku, norādot ķīmisko ieroču veidus un aptuvenos daudzumus, kas plānoti iznīcināt katra iznīcināšanas perioda gada laikā katrā esošajā ķīmisko ieroču iznīcināšanas objektā un, pēc iespējas, katrā plānotajā ķīmisko ieroču iznīcināšanas objektā;

b) esošo un plānoto ķīmisko ieroču iznīcināšanas objektu daudzumu, kuri funkcionēs iznīcināšanas laikā;

c) par katru esošo un plānoto ķīmisko ieroču iznīcināšanas objektu:

i) nosaukumu un atrašanās vietu; un

ii) ķīmisko ieroču veidus un aptuveno daudzumu, kā arī iznīcināmā ķīmiskā lādiņa veidu (piemēram, nervu - paralītiskas iedarbības) un aptuveno daudzumu;

d) personāla sagatavošanas plānus un programmas iznīcināšanas objektu ekspluatācijai;

e) nacionālos standartus attiecībā uz drošību un emisiju, kuriem jāatbilst iznīcināšanas objektiem;

f) informāciju par jaunu metožu izstrādi ķīmisko ieroču iznīcināšanā un par esošo metožu pilnveidošanu;

g) ķīmisko ieroču iznīcināšanas izdevumu tāmi; un

h) jebkuras problēmas, kuras varētu nelabvēlīgi ietekmēt nacionālo iznīcināšanas programmu.

B. Glabāšanas objekta bloķēšanas pasākumi un objekta sagatavošana glabāšanai

7. Ne vēlāk kā iesniedzot savu paziņojumu par ķīmiskajiem ieročiem dalībvalsts veic tādus pasākumus, kādus tā uzskata par mērķtiecīgiem, lai bloķētu savus glabāšanas objektus un novērš jebkuru savu ķīmisko ieroču pārvietošanu no objektiem, izņemot to izvešanu, lai iznīcinātu.

8. Dalībvalsts nodrošina tādu ķīmisko ieroču izvietošanas konfigurāciju savos glabāšanas objektos, kas nodrošina netraucētu piekļūšanu pārbaudes nolūkos atbilstoši 37.-49. punktiem.

9. Kamēr glabāšanas objekts ir slēgts jebkurai ķīmisko ieroču pārvietošanai no objekta, izņemot to izvešanu, lai iznīcinātu, dalībvalsts var objektā turpināt standarta apkalpošanas darbību, ieskaitot ķīmisko ieroču standarta apkalpošanu, drošības uzraudzību un darbību sakarā ar fizisku aizsardzību, kā arī ķīmisko ieroču sagatavošanu iznīcināšanai.

10. Uz ķīmisko ieroču apkalpošanas pasākumiem neattiecas:

a) toksiskās vielas vai munīcijas korpusu nomaiņa;

b) munīcijas vai to daļu vai komponentu sākotnējo īpašību izmaiņa.

11. Visi apkalpošanas pasākumi pakļauti Tehniskā sekretariāta novērošanai.

C. Iznīcināšana

Ķīmisko ieroču iznīcināšanas principi un metodes

12. "Ķīmisko ieroču iznīcināšana" nozīmē procesu, neatgriezenisku pēc būtības, kas pārveido ķimikālijas stāvoklī, kas nav derīgs ķīmisko ieroču ražošanai, kas neatgriezeniski padara nederīgus izmantošanai munīciju un citas ierīces kā tādas.

13. Katra dalībvalsts nosaka, kādā veidā tā iznīcinās ķīmiskos ieročus, tomēr tā nedrīkst izmantot sekojošus veidus: nogremdēšanu vienalga kādās ūdenskrātuvēs, ierakšanu zemē vai sadedzināšanu atklātā gaisa telpā. Tā iznīcina ķīmiskos ieročus tikai speciāli norādītos un atbilstoši celtos un iekārtotos objektos.

14. Katra dalībvalsts nodrošina, lai ķīmisko ieroču iznīcināšanas objekti tiktu celti un izmantoti tā, lai nodrošinātu ķīmisko ieroču iznīcināšanu, kā arī nodrošina iespēju pārbaudīt iznīcināšanas procesu atbilstoši šīs Konvencijas nosacījumiem.

Iznīcināšanas kārtība

15. Ķīmisko ieroču iznīcināšanas kārtība balstās uz saistībām, kas norādītas I pantā un citos pantos, ieskaitot saistības attiecībā uz sistemātisku pārbaudi uz vietas. Tā ņem vērā dalībvalstu ieinteresētību drošības nesamazināšanā iznīcināšanas laikā, uzticības nostiprināšanā iznīcināšanas sākuma stadijā, pakāpeniskā pieredzes uzkrāšanā ķīmisko ieroču iznīcināšanas laikā, neatkarīgi no krājumu sastāva un izvēlētajām ķīmisko ieroču iznīcināšanas metodēm. Iznīcināšanas kārtība pamatojas uz izlīdzināšanas principu.

16. Lai iznīcinātu ķīmiskos ieročus, kurus deklarē katra dalībvalsts, tos iedala trīs kategorijās:

1. kategorija: ķīmiskie ieroči uz Saraksta Nr. 1 ķimikāliju bāzes un to daļas un komponenti;

2. kategorija: ķīmiskie ieroči uz citu ķimikāliju bāzes un to daļas un komponenti;

3. kategorija: neielādētā munīcija un ierīces, kā arī iekārtas, speciāli domātas izmantošanai tieši sakarā ar ķīmisko ieroču pielietošanu.

17. Dalībvalsts:

a) sāk 1. kategorijas ķīmisko ieroču iznīcināšanu ne vēlāk kā divus gadus pēc tam, kad tai stājusies spēkā šī Konvencija un beidz iznīcināšanu ne vēlāk kā desmit gadu pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā. Dalībvalsts iznīcina ķīmiskos ieročus atbilstoši šādiem iznīcināšanas termiņiem:

i) 1. posms: ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā tiek pabeigta pirmā tā iznīcināšanas objekta pārbaude. Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā tiek iznīcināts ne mazāk kā viens procents 1. kategorijas ķīmisko ieroču;

ii) 2. posms: ne vēlāk kā piecus gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā tiek iznīcināts ne mazāk kā 20 procentu 1. kategorijas ķīmisko ieroču;

iii) 3. posms: ne vēlāk kā septiņus gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā tiek iznīcināts ne mazāk kā 45 procentu 1. kategorijas ķīmisko ieroču;

iv) 4. posms: ne vēlāk kā desmit gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā tiek iznīcināti visi 1. kategorijas ķīmiskie ieroči;

b) sāk 2. kategorijas ķīmisko ieroču iznīcināšanu ne vēlāk kā vienu gadu pēc tam, kad tai stājusies spēkā šī Konvencija un beidz iznīcināšanu ne vēlāk kā piecus gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā. 2. kategorijas ķīmiskie ieroči tiek iznīcināti vienlīdzīgos ikgadēji pieaugošos daudzumos visā iznīcināšanas perioda laikā. Salīdzināšanas pamats tādiem ieročiem ir 2. kategorijas ķimikāliju svars; un

c) sāk 3. kategorijas ķīmisko ieroču iznīcināšanu ne vēlāk kāvienu gadu pēc tam, kad tai stājusies spēkā šī Konvencija un beidz iznīcināšanu ne vēlāk kā piecus gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā. 3. kategorijas ķīmiskos ieročus iznīcina vienlīdzīgos ikgadēji pieaugošos daudzumos visa iznīcināšanas perioda laikā. Salīdzināšanas pamats neielādētai munīcijai un ierīcēm ir lādēšanas nominālais apjoms (kubikmetros), bet iekārtām- vienību skaits.

18. Attiecībā uz bināro ķīmisko ieroču iznīcināšanu jāievēro:

a) lai ievērotu iznīcināšanas kārtību, deklarēto galveno komponenta daudzumu (tonnās), kas domāts konkrētam toksiskam gala produktam, uzskata par šī toksiskā gala produkta daudzuma ekvivalentu (tonnās), ko aprēķina, pamatojoties uz stehiometriju, izejot no 100% iznākuma;

b) prasība iznīcināt esošo galvenā komponenta daudzumu saistās ar prasību iznīcināt attiecīgu cita komponenta daudzumu, kuru aprēķina, pamatojoties uz faktiskajām attiecīgās binārās ķīmiskās munīcijas/ierīces svara attiecībām;

c) ja, pamatojoties uz faktiskajām svara attiecībām starp komponentiem, tiek deklarēts cita komponenta daudzums, kas lielāks, nekā nepieciešams, tad pārpalikuma iznīcināšanu veic pirmo divu gadu laikā pēc iznīcināšanas operāciju sākšanās;

d) katra nākošā darba gada beigās dalībvalsts var paturēt citu deklarēto komponentu daudzumā, ko nosaka, pamatojoties uz faktiskajām attiecīgās binārās ķīmiskās munīcijas/ierīces komponentu svara attiecībām.

19. Daudzkomponentu ķīmisko ieroču iznīcināšanas kārtība ir tāda pati kā bināro ķīmisko ieroču iznīcināšanai paredzētā kārtība.

Iznīcināšanas pagaidu termiņu maiņa

20. Izpildu padome izskata vispārējos ķīmisko ieroču iznīcināšanas plānus, kas iesniegti atbilstoši III panta 1.a) v) punktam un saskaņā ar 6. punktu, cita starpā, lai novērtētu to atbilstību iznīcināšanas kārtībai, kā izklāstīts 15.-19. punktos. Izpildu padome veic konsultācijas ar jebkuru dalībvalsti, kuras plāns neatbilst tādai kārtībai, lai panāktu plāna attiecīgo atbilstību.

21. Ja dalībvalsts, no tās neatkarīgu ārkārtēju iemeslu dēļ, uzskata, ka tā nevar sasniegt iznīcināšanas līmeni, kādu paredz 1. kategorijas ķīmisko ieroču iznīcināšanas kārtības 1. posms, 2. posms un 3. posms, tā var piedāvāt izmaiņas šiem līmeņiem. Tāds priekšlikums jāiesniedz ne vēlāk kā 120 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā un tajā detalizēti tiek dots šī priekšlikuma pamatojums.

22. Katra dalībvalsts veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu 1. kategorijas ķīmisko ieroču iznīcināšanu atbilstoši 17. a) punktā paredzētajiem iznīcināšanas termiņiem, kas mainīti saskaņā ar 21. punktu Tomēr, ja dalībvalsts uzskata, ka tā nebūs spējīga nodrošināt 1. kategorijas ķīmisko ieroču vienu procentu, kas nepieciešams iznīcināšanas pagaidu termiņam, tā var lūgt Izpildu padomi ieteikt Konferencei pagarināt termiņu sakarā ar tās saistībām attiecībā uz šī termiņa ievērošanu. Tāds lūgums jāiesniedz ne vēlāk kā 180 dienas līdz iznīcināšanas pagaidu termiņam un tas satur detalizētu lūguma iemesla paskaidrojumu un dalībvalsts plānus, lai varētu garantēt, ka tā būs spējīga pildīt savas saistības nākošā iznīcināšanas pagaidu termiņa ievērošanā.

23. Termiņa pagarināšanas gadījumā dalībvalsts tomēr uzņemas saistības ievērot iznīcināšanas kopējās prasības, kuras paredzētas nākošajā iznīcināšanas termiņā. Termiņu pagarinājumi, kurus piešķir saskaņā ar šo nodaļu, nekādā veidā neizmaina dalībvalsts saistības iznīcināt visus 1. kategorijas ķīmiskos ieročus ne vēlāk kā 10 gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā.

Iznīcināšanas beigu termiņa pagarināšana

24. Ja dalībvalsts uzskata, ka tā nebūs spējīga nodrošināt visu 1. kategorijas ķīmisko ieroču iznīcināšanu ne vēlāk kā 10 gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā, tā var iesniegt Izpildu padomei lūgumu dot šādu ķīmisko ieroču iznīcināšanas pabeigšanas termiņa pagarinājumu. šāds lūgums jāiesniedz ne vēlāk kā 9 gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā.

25. Šajā lūgumā atspoguļo sekojošo:

a) piedāvātā pagarinājuma ilgumu;

b) piedāvātā pagarinājuma iemesla sīku paskaidrojumu;

un

c) sīku iznīcināšanas plānu piedāvātā pagarinājuma laikā un atlikušajam sākotnējā desmitgadīgā iznīcināšanas perioda posmam.

26. Lēmumu par lūgumu pieņem Konference savā nākošajā sesijā pēc Izpildu padomes ieteikuma. Jebkurš pagarinājums tiek saīsināts līdz nepieciešamajam minimumam, tomēr dalībvalsts visu ķīmisko ieroču iznīcināšanas pabeigšanas termiņš nekādā gadījumā nepārsniedz 15 gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā. Izpildu padome izvirza nosacījumus pagarinājuma piešķiršanai, ieskaitot konkrētus pārbaudes pasākumus, kādus tā uzskata par nepieciešamiem, kā arī konkrētu darbību, kas jāveic dalībvalstij, lai pārvarētu problēmas, saistītas ar tās iznīcināšanas programmu. Pārbaudes izmaksas pagarinājuma laikā sadala atbilstoši IV panta 16. punktam.

27. Pēc pagarinājuma saņemšanas dalībvalsts veic attiecīgos pasākumus, lai ievērotu visus turpmākos termiņus.

28. Dalībvalsts turpina sniegt sīkus iznīcināšanas gada plānus atbilstoši 29. punktam un gada ziņojumus par 1. kategorijas ķīmisko ieroču iznīcināšanu saskaņā ar 26. punktu līdz visu 1. kategorijas ķīmisko ieroču iznīcināšanai. Turklāt ne vēlāk kā katru 90 dienu beigās pagarinājuma laikā dalībvalsts iesniedz Izpildu padomei atskaiti par savu darbību iznīcināšanā. Izpildu padome izskata progresu iznīcināšanas pabeigšanā un veic nepieciešamos pasākumus, lai dokumentētu šo progresu. Visu informāciju, kas attiecas uz iznīcināšanas darbību pagarinājuma laikā, pēc attiecīga lūguma Izpildu padome sniedz dalībvalstīm.

Detalizēti gada iznīcināšanas plāni

29. Detalizēti gada iznīcināšanas plāni tiek iesniegti Tehniskajam sekretariātam ne vēlāk kā 60 dienas pirms katra gadskārtējā iznīcināšanas perioda sākumā atbilstoši IV panta 7.a) punktam, un tajos uzrāda:

a) katrā iznīcināšanas objektā iznīcināšanai pakļauto katra veida ķīmisko ieroču daudzumu un katra konkrētā ķīmiskā ieroču veida iznīcināšanas beigu datumus;

b) katra ķīmisko ieroču iznīcināšanas objekta vietas sīku shēmu un jebkuras izmaiņas iepriekš iesniegtajās shēmās; un

c) katra ķīmisko ieroču iznīcināšanas objekta detalizētu darbības grafiku nākošajam gadam, uzrādot laiku, kas nepieciešams objekta projektēšanai, celšanai vai modifikācijai, iekārtu montāžai, iekārtu pārbaudei un operatoru sagatavošanai, operācijām katra konkrētā ķīmisko ieroču veida iznīcināšanai, kā arī plānotos dīkstāves periodus.

30. Dalībvalsts iesniedz detalizētu informāciju par katru savu ķīmisko ieroču iznīcināšanas objektu, lai kopā ar Tehnisko sekretariātu izstrādātu sākotnējās inspekcijas procedūras, kuras izmantos objektā.

31. Sīka informācija par iznīcināšanas objekta katru objektu ietver:

a) nosaukumu, adresi un atrašanās vietu;

b) sīkas objekta shēmas ar paskaidrojumiem;

c) objekta projekta shēmas, tehnoloģiskās, cauruļvadu un mērīšanas iekārtu darba shēmas;

d) sīkus tehniskos aprakstus, ieskaitot darba shēmas un ierīču, iekārtu specifikācijas, kas nepieciešamas: ķīmisko lādiņu izņemšanai no munīcijas, ierīcēm un konteineriem; evakuēto ķīmisko lādiņu pagaidu uzglabāšanai; toksiskās vielas iznīcināšanai un munīcijas, ierīču un konteineru iznīcināšanai;

e) iznīcināšanas procesa sīku tehnisku aprakstu, ieskaitot materiālu kustības ātrumu, temperatūru un spiedienu, kā arī aprēķināto iznīcināšanas efektivitāti;

f) aprēķināto jaudu katram konkrētajam ķīmisko ieroču veidam;

g) iznīcināšanas produktu sīku aprakstu un to galīgās likvidēšanas metodi;

h) sīku tehnisko aprakstu inspekcijas pasākumu atvieglošanai atbilstoši šai Konvencijai;

i) sīku aprakstu par jebkuru pagaidu glabāšanas laukumu , kas atrodas iznīcināšanas objektā, kuru izmantos ķīmisko ieroču nogādāšanai tieši iznīcināšanas objektā, ieskaitot vietas un objekta shēmas, kā arī informāciju par noliktavu tilpumu katram konkrētam ķīmisko ieroču veidam, kurš jāiznīcina objektā;

j) objektā esošo drošības pasākumu un medicīniski- sanitāro pasākumu sīks apraksts;

k) inspektoru dzīvojamo un darba telpu sīks apraksts; un

l) piedāvātie pasākumi par starptautisko pārbaudi.

32. Dalībvalsts par katru savu ķīmisko ieroču iznīcināšanas objektu iesniedz uzņēmuma ekspluatācijas instrukcijas, drošības tehnikas noteikumus un medicīniski-sanitārās apkalpošanas plānus, laboratoriju ekspluatācijas instrukcijas, kvalitātes nodrošināšanas un kontroles instrukcijas, kā arī saņemtās ekoloģiskās licences ar noteikumu, ka tās neietilpst agrāk iesniegtajos materiālos.

33. Dalībvalsts nekavējoties paziņo Tehniskajam sekretariātam par jebkuriem notikumiem, kuri varētu ietekmēt inspekcijas darbību iznīcināšanas objektos. Informācijas iesniegšanas termiņus, kas norādīti 30.-32. punktos, izskata un apstiprina Konference saskaņā ar VIII panta 21. i) punktu.

35. Pēc sīkas informācijas par iznīcināšanas objekta visu objektu izskatīšanas, Tehniskais sekretariāts, nepieciešamības gadījumā, konsultējas ar attiecīgo dalībvalsti, lai tās ķīmisko ieroču iznīcināšanas objektu konstrukcija garantētu ķīmisko ieroču iznīcināšanu, lai varētu savlaicīgi plānot iespējamo pārbaudes pasākumu pielietošanas veidus un nodrošināt pārbaudes pasākumu pielietošanas apvienošanu ar attiecīgo objekta ekspluatāciju un lai objekta ekspluatācija pieļautu šādu pārbaudi.

Gada ziņojumi par iznīcināšanu

36. Informācija attiecībā uz ķīmisko ieroču iznīcināšanas plānu īstenošanu tiek iesniegta Tehniskajam sekretariātam saskaņā ar IV panta 7. b) punktu ne vēlāk kā 60 dienas pēc katra gadskārtējā iznīcināšanas perioda beigām, un tajā norāda ķīmisko ieroču faktisko daudzumu, kas iznīcināts iepriekšējā gada laikā katrā iznīcināšanas objektā. Attiecīgos gadījumos jāuzrāda iemesli, kas nav ļāvuši sasniegt iznīcināšanas mērķus.

D. Pārbaude

Deklarāciju pārbaude par ķīmiskajiem ieročiem ar inspekciju uz vietas

37. Deklarāciju pārbaudes par ķīmiskajiem ieročiem mērķis ir lai ar inspekcijas uz vietas palīdzību apstiprinātu attiecīgo deklarāciju pareizību, kas iesniegtas saskaņā ar III pantu.

38. Inspektori veic šādu pārbaudi tūlīt pat pēc deklarācijas iesniegšanas. Tie, cita starpā, pārbauda ķimikāliju daudzumu un raksturu, lādiņu, ierīču un citu iekārtu veidus un daudzumu.

39. Lai atvieglinātu ķīmisko ieroču inventarizācijas precizitāti katrā glabāšanas objektā, inspektori izmanto attiecīgi saskaņotas plombes, marķējumu vai citas inventāra kontroles procedūras.

40. Inventarizācijas procesā inspektori vienojas par tādām plombēm kādas var būt nepieciešamas, lai precīzi fiksētu kaut kādu krājumu izvešanu, kā arī nodrošinātu glabāšanas objekta bloķēšanu inventarizācijas laikā. Pēc inventarizācijas pabeigšanas šādas plombes tiek noņemtas, ja nav noteikts kas cits.

Glabāšanas objektu sistemātiska pārbaude

41. Glabāšanas objektu sistemātiskas pārbaudes mērķis ir nodrošināt kaut kāda ķīmiskā ieroča neatklātas aizvākšanas neiespējamību no šādiem objektiem.

42. Sistemātiska pārbaude sākas, cik vien ātri iespējams, pēc deklarācijas par ķīmiskajiem ieročiem iesniegšanas un turpinās līdz pilnīgai visu ķīmisko ieroču aizvākšanai no glabāšanas objekta. To veic atbilstoši līgumam par objektu, saistībā ar inspekciju uz vietas un novērošanu ar ierīču palīdzību, kas uzstādītas uz vietas.

43. Pēc visu ķīmisko ieroču aizvākšanas no glabāšanas objekta Tehniskais sekretariāts apstiprina attiecīgo dalībvalsts paziņojumu. Pēc tāda apstiprinājuma Tehniskais sekretariāts pārtrauc glabāšanas objekta sistemātisku pārbaudi un nekavējoties noņem jebkurus kontroles aparātus, kurus uzstādījuši inspektori.

Inspekcijas un apmeklējumi

44. Konkrēto glabāšanas objektu, kurš pakļauts inspekcijai, izvēlas Tehniskais sekretariāts tā, lai izslēgtu objekta precīzu inspekcijas laika noteikšanu. Galvenos sistemātisko inspekciju uz vietas biežumu noteikšanas principus izstrādā Tehniskais sekretariāts, ņemot vērā rekomendācijas, kuras jāizskata un jāapstiprina Konferencei saskaņā ar VIII panta 21. i) punktu.

45. Tehniskais sekretariāts paziņo inspicējamai dalībvalstij par savu lēmumu veikt inspekciju vai apmeklēt glabāšanas objektu 48 stundas pirms inspekcijas grupas plānotās ierašanās objektā ,lai veiktu sistemātisku pārbaudi vai apmeklējumu.

46. Inspicējamā dalībvalsts veic jebkuru nepieciešamu sagatavošanas darbu līdz inspektoru ierašanās laikam un nodrošina to nekavējošu nogādāšanu no iebraukšanas punkta līdz glabāšanas objektam. Līgumā par objektu tiek norādītas inspektoru administratīvās procedūras.

47. Inspekcijas grupai, ierodoties ķīmisko ieroču glabāšanas objektā, lai veiktu inspekciju, inspicējamā dalībvalsts iesniedz sekojošas ziņas par objektu:

a) noliktavu ēku un glabāšanas laukumu skaitu;

b) par katru noliktavu ēku un glabāšanas laukumu- veidu un identifikācijas numuru vai apzīmējumu, norādot vietu shēmā; un

c) par katru noliktavu ēku un glabāšanas laukumu objektā- katra konkrētā ķīmiskā ieroča vienību skaitu, bet attiecībā uz konteineriem, kuri nav binārās munīcijas komponenti,- ķīmisko lādiņu faktisko daudzumu katrā konteinerā.

48. Veicot inventarizāciju atvēlētā laika robežās inspektoriem ir tiesības:

a) izmantot jebkuru no sekojošām inspekcijas metodēm:

i) visu objektā glabājošos ķīmisko ieroču inventāra pārbaude;

ii) visu ķīmisko ieroču, kas tiek glabāti konkrētās ēkās vai konkrētos objekta laukumos, inventāra pārbaude pēc inspektoru izvēles; vai

iii) visu objektā glabājošos ķīmisko ieroču viena vai vairāku konkrētu veidu inventāra pārbaude pēc inspektoru izvēles; un

b) salīdzināt visus inventarizējamos priekšmetus ar attiecīgajiem uzskaites dokumentiem.

49. Inspektoriem atbilstoši līgumiem par objektu:

a) ir netraucēta piekļūšana visām glabāšanas objektu daļām, ieskaitot jebkuru tajos esošo munīciju, ierīces, tilpnes vai citus konteinerus. Veicot savu darbību, inspektori ievēro drošības noteikumus objektā. Inspekcijai pakļautos priekšmetus izvēlas inspektori; un tiem

b) ir tiesības katra ķīmisko ieroču glabāšanas objekta pirmās vai jebkuras nākošās inspekcijas laikā norādīt munīciju, ierīces un konteinerus, no kuriem jāpaņem paraugi, un marķēt tādu munīciju, ierīces un konteinerus ar īpašu etiķeti, kas ļauj konstatēt jebkuru mēģinājumu noņemt vai mainīt šādu etiķeti. Paraugu ņemšanu no marķētā priekšmeta veic ķīmisko ieroču glabāšanas objektā vai ķīmisko ieroču iznīcināšanas objektā visīsākajā, praktiski iespējamajā laikā, saskaņā ar attiecīgajām iznīcināšanas programmām, un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā līdz iznīcināšanas operācijas pabeigšanai.

Ķīmisko ieroču iznīcināšanas sistemātiska pārbaude

50. Ķīmisko ieroču iznīcināšanas pārbaudes mērķis ir:

a) apstiprināt iznīcināšanai nolemto ķīmisko ieroču krājumu raksturu un daudzumu ; un

b) apstiprināt, ka šie krājumi ir iznīcināti.

51. Ķīmisko ieroču iznīcināšanas operācijas pirmo 390 dienu laikā pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā tiek regulētas ar pagaidu pārbaudes pasākumiem. Tādi pasākumi, ieskaitot pagaidu līgumu par objektu, nolikumus par pārbaudi ar inspekciju uz vietas, kā arī šo pasākumu veikšanas termiņi tiek saskaņoti starp Organizāciju un inspicējamo dalībvalsti. šos pasākumus apstiprina Izpildu padome ne vēlāk kā 60 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā dalībvalstij, ievērojot Tehniskā sekretariāta rekomendācijas, kas sagatavotas, novērtējot sīku informāciju par objektu, kura iesniegta saskaņā ar 31. punktu, kā arī pamatojoties uz objekta apmeklējumu. Izpildu padome savā pirmajā sesijā nosaka galvenos principus šādiem pagaidu pārbaudes pasākumiem, pamatojoties uz rekomendācijām, kuras jāizskata un jāapstiprina Konferencei saskaņā ar VIII panta 21. I) punktu. Pagaidu pārbaudes pasākumi aprēķināti, lai visa pārejas perioda laikā kontrolētu ķīmisko ieroču iznīcināšanu atbilstoši mērķiem, kas aprakstīti 50. punktā un nepieļautu traucējumu pašreiz notiekošajām iznīcināšanas operācijām.

52. 53.-61. punktu nosacījumi tiek pielietoti ķīmisko ieroču iznīcināšanas operācijām, kurām jāsākas ne agrāk kā 390 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā.

53. Pamatojoties uz šo Konvenciju un detalizētu informāciju par iznīcināšanas objektu, kā arī, atkarībā no konkrēta gadījuma, izejot no iepriekšējo inspekciju pieredzes, Tehniskais sekretariāts gatavo ķīmisko ieroču iznīcināšanas inspekcijas plāna projektu katrā iznīcināšanas objektā. šo plānu sastāda un iesniedz atsauksmei inspicējamai dalībvalstij ne mazāk kā 270 dienas pirms objekts sāk iznīcināšanas operācijas saskaņā ar šo Konvenciju. Jebkuras nesaskaņas starp Tehnisko sekretariātu un inspicējamo dalībvalsti jānoregulē konsultāciju ceļā. Jebkurš neatrisināts jautājums tiek nosūtīts Izpildu padomei, lai veiktu attiecīgos pasākumus ar nolūku veicināt pilnīgu šīs Konvencijas īstenošanu.

54. Tehniskais sekretariāts veic dalībvalsts sākotnējo katra ķīmisko ieroču iznīcināšanas objekta apmeklējumu ne mazāk kā 240 dienas pirms katrs objekts sāk iznīcināšanas operācijas saskaņā ar šo Konvenciju, lai gūtu iespēju iepazīties ar objektu un novērtēt inspekcijas plāna adekvātumu.

55. Attiecībā uz esošo objektu, kurā jau sāktas ķīmisko ieroču iznīcināšanas operācijas, no inspicējamās dalībvalsts netiek prasīts veikt objekta degazāciju līdz Tehniskais sekretariāts veic sākotnējo apmeklējumu. Apmeklējuma ilgums nepārsniedz piecas dienas, bet apmeklētāju skaits nepārsniedz 15 cilvēkus.

56. Saskaņotus, detalizētus pārbaudes plānus ar attiecīgu Tehniskā sekretariāta rekomendāciju nosūta izskatīšanai Izpildu padomei. Izpildu padome izskata plānus ar nolūku tos apstiprināt atbilstoši pārbaudes mērķiem un šīs Konvencijas saistībām. Tādai izskatīšanai jāapstiprina arī iznīcināšanas pārbaudes plānu atbilstība pārbaudes mērķiem, kā arī to efektivitāte un praktiskā īstenojamība. Izskatīšana ir jābeidz ne mazāk kā 180 dienas pirms iznīcināšanas perioda sākuma.

57. Katrs Izpildu padomes loceklis var konsultēties ar Tehnisko sekretariātu par jebkuriem jautājumiem, kas attiecas uz pārbaudes plāna adekvātumu. Ja nevienam Izpildu padomes loceklim nav iebildumu, tad šo plānu sāk īstenot.

58. Jebkuru grūtību rašanās gadījumā Izpildu padome sāk konsultācijas ar dalībvalsti par to likvidēšanu. Ja kādas grūtības paliek nepārvaramas, tās tiek nodotas Konferencei.

59. Detalizētajos līgumos par objektu ķīmisko ieroču iznīcināšanas objektiem, ievērojot konkrētas iznīcināšanas objekta īpatnības un tā ekspluatācijas režīmu, tiek norādīts:

a) inspekcijas uz vietas detalizētas procedūras; un

b) pārbaudes nosacījumi attiecībā uz nepārtrauktu novērošanu, izmantojot ierīces, kas uzstādītas uz vietas, un inspektoru fizisko klātbūtni.

60. Inspektoriem tiek dota iespēja piekļūt katram ķīmisko ieroču iznīcināšanas objektam ne mazāk kā 60 dienas pirms iznīcināšanas sākuma šajā objektā saskaņā ar šo Konvenciju. Tāda piekļūšana tiek nodrošināta, lai novērotu inspekcijas iekārtu uzstādījumu, pārbaudītu šīs iekārtas, izmēģinātu to funkcionēšanu, kā arī, lai veiktu galīgo objekta inženierizpēti. Attiecībā uz esošo objektu, kurā jau sāktas ķīmisko ieroču iznīcināšanas operācijas, iznīcināšanas operācijas tiek pārtrauktas uz pieprasīto minimālo laika periodu, kas nepārsniedz 60 dienas, lai uzstādītu un izmēģinātu inspekcijas iekārtas. Atkarībā no izmēģinājumu un izpētes rezultātiem, dalībvalsts un Tehniskais sekretariāts var saskaņot papildinājumus vai izmaiņas detalizētajā līgumā par objektu attiecībā uz šādu objektu.

61. Inspicējamā dalībvalsts rakstiski paziņo inspekcijas grupas vadītājam par ķīmisko ieroču iznīcināšanas objektu ne mazāk kā četras stundas pirms katras ķīmisko ieroču partijas nosūtīšanas no ķīmisko ieroču glabāšanas objekta uz šādu iznīcināšanas objektu. šajā paziņojumā tiek norādīts glabāšanas objekta nosaukums, aprēķinātais nosūtīšanas un saņemšanas laiks, pārvadājamo ķīmisko ieroču konkrētie veidi un daudzumi, jebkuru marķētu priekšmetu izvešanas fakts, kā arī transportēšanas veids. Šajā paziņojumā var tikt ietverts ziņojums par vairāk kā vienu nosūtīšanu. Par jebkurām izmaiņām šajā informācijā rakstiski nekavējoties paziņo inspekcijas grupas vadītājam.

Ķīmisko ieroču glabāšanas objekti ķīmisko ieroču iznīcināšanas objektos

62. Inspektori pārbauda ķīmisko ieroču saņemšanu iznīcināšanas objektā un šo ķīmisko ieroču glabāšanu. Līdz ķīmisko ieroču iznīcināšanai inspektori pārbauda katras partijas inventāra sastāvu, izmantojot saskaņotas procedūras, kas atbilst esošajiem drošības tehnikas noteikumiem objektā. Tie izmanto attiecīgi saskaņotas plombes, marķējumu vai citas inventāra kontroles procedūras, lai atvieglotu precīzu ķīmisko ieroču inventarizāciju pirms to iznīcināšanas.

63. Tiklīdz ķīmiskie ieroči tiek saņemti un kamēr tie atrodas glabāšanā ķīmisko ieroču glabāšanas objektos, kuri atrodas ķīmisko ieroču iznīcināšanas objektos, šie glabāšanas objekti ir pakļauti sistemātiskai kontrolei saskaņā ar attiecīgajiem līgumiem par objektu.

64. Aktīvās iznīcināšanas fāzes beigās inspektori sastāda ķīmisko ieroču inventāra sarakstu, kuri tika izvesti no glabāšanas objekta iznīcināšanai. Tie pārbauda atlikušo ķīmisko ieroču inventāra saraksta precizitāti, izmantojot inventāra kontroles procedūras, kas minētas 62. punktā.

Sistemātiskās pārbaudes pasākumi uz vietas ķīmisko ieroču iznīcināšanas objektos

65. Inspektoriem tiek ļauta piekļūšana darbības veikšanai ķīmisko ieroču iznīcināšanas objektos un ķīmisko ieroču glabāšanas objektos, kas izvietoti šādos objektos, visā aktīvās iznīcināšanas fāzes laikā.

66. Katrā ķīmisko ieroču iznīcināšanas objektā, lai gūtu pārliecību par ķīmisko ieroču nepārsūtīšanu un iznīcināšanas procesa pabeigšanu, inspektoriem ir tiesības ar savu fizisko klātbūtni un novērošanu ar ierīču palīdzību, kas uzstādītas uz vietas, pārbaudīt:

a) ķīmisko ieroču pieņemšanu objektā;

b) ķīmisko ieroču pagaidu glabāšanas laukumu un ķīmisko ieroču konkrēto veidu un daudzumu, kas tiek glabāts šajā laukumā;

c) iznīcināto ķīmisko ieroču konkrēto veidu un daudzumu;

d) iznīcināšanas procesu;

e) iznīcināšanas gala produktu;

f) metālisko daļu deformāciju; un

g) iznīcināšanas procesa un objekta kopumā veselumu.

67. Lai atlasītu paraugus, inspektoriem ir tiesības marķēt munīciju, ierīces vai konteinerus, kas atrodas pagaidu glabāšanas laukumos ķīmisko ieroču iznīcināšanas objektos.

68. Tādā pakāpē, kādā tas atbilst inspekcijas vajadzībām, inspekcijas mērķiem tiek izmantota informācija, kura saņemta, objektam normāli darbojoties, attiecīgi nosakot datu autentiskumu.

69. Pēc katra iznīcināšanas perioda beigām Tehniskais sekretariāts apstiprina dalībvalsts paziņojumu par noteiktā daudzuma ķīmisko ieroču iznīcināšanas pabeigšanu.

70. Atbilstoši līgumiem par objektu inspektori:

a) ir tiesīgi uz netraucētu piekļūšanu visiem ķīmisko ieroču iznīcināšanas objektiem un ķīmisko ieroču glabāšanas objektiem, kuros atrodas šādi ieroči, ieskaitot jebkuru munīciju, ierīces, tilpnes vai citi tajos esošie konteineri. Inspekcijai pakļautos priekšmetus atlasa inspektori atbilstoši pārbaudes plānam, kas saskaņots ar dalībvalsti un pieņemts Izpildu padomē;

b) novēro paraugu sistemātisku pārbaudi uz vietas iznīcināšanas procesa laikā; un

c) nepieciešamības gadījumā saņem paraugus, kas atlasīti pēc viņu lūguma no jebkurām ierīcēm, tilpnēm un citiem konteineriem iznīcināšanas objektā vai glabāšanas objektā.

IV (B) daļa

VECIE ĶĪMISKIE IEROČI UN ATSTĀTIE ĶĪMISKIE IEROČI

A. Vispārēji nosacījumi

1. Vecie ķīmiskie ieroči tiek iznīcināti, kā tas paredzēts B. sadaļā.

2. Atstātos ķīmiskos ieročus, tajā skaitā ieročus, kas arī atbilst apzīmējumam, kas noteikts II panta 5. b) punktā, iznīcina, kā tas paredzēts C sadaļā.

B. Veco ķīmisko ieroču režīms

3. Dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas vecie ķīmiskie ieroči, kā noteikts II panta 5. a) punktā, ne vēlāk kā 30 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā, iesniedz Tehniskajam sekretariātam visu esošo attiecīgo informāciju, ieskaitot, pēc iespējas, šo veco ķīmisko ieroču atrašanās vietu, veidu, daudzumu un pašreizējo stāvokli.

Veco ķīmisko ieroču gadījumā, kā tas noteikts II panta 5.b) punktā, dalībvalsts iesniedz Tehniskajam sekretariātam paziņojumu saskaņā ar III panta 1. b) i) punktu, ieskaitot, iespēju robežās, informāciju, kas norādīta šī Pielikuma IV A) daļas 1.-3. punktos.

4. Dalībvalsts, kas atklājusi vecus ķīmiskus ieročus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā, iesniedz Tehniskajam sekretariātam informāciju, kas norādīta 3. punktā, ne vēlāk kā 180 dienas pēc veco ķīmisko ieroču konstatēšanas.

5. Tehniskais sekretariāts veic pirmsinspekciju un jebkuras sekojošās inspekcijas, kādas var būt nepieciešamas, lai pārbaudītu informāciju, kas iesniegta saskaņā ar 3. un 4. punktiem, un, sevišķi, lai noteiktu ķīmisko ieroču atbilstību veco ķīmisko ieroču apzīmējumam, kā norādīts II panta 5.punktā. Galvenos ķīmisko ieroču, kuri ražoti laikā no 1925. gada līdz 1945. gadam, derīguma pakāpes principus izskata un apstiprina Konference saskaņā ar VIII panta21. i) punktu.

6. Dalībvalsts izskata vecos ķīmiskos ieročus, kas, kā to apstiprinājis Tehniskais sekretariāts, atbilst apzīmējumam, kas minēts II panta 5. a) punktā, kā toksiskie atkritumi. Tā informē Tehnisko sekretariātu par ieplānotajiem nodomiem tādu vecu ķīmisku ieroču iznīcināšanā vai aizvākšanā citādā veidā, kā toksiskus atkritumus, saskaņā ar savu nacionālo likumdošanu.

7. Ievērojot 3.-5. punktus, dalībvalsts iznīcina vecos ķīmiskos ieročus, kas, kā to apstiprinājis Tehniskais sekretariāts, atbilst apzīmējumam, kas minēts II panta 5. b) punktā, atbilstoši šī Pielikuma IV pantam un IV A) daļai.

Tomēr pēc dalībvalsts lūguma Izpildu padome var izdarīt izmaiņas nosacījumos attiecībā uz šo veco ķīmisko ieroču iznīcināšanas termiņiem un kārtību, ja tā konstatēs, ka tas nesaistītos ar risku attiecībā uz šīs Konvencijas priekšmetu un mērķi. Lūgums satur konkrētus priekšlikumus attiecībā uz nosacījumu izmaiņu un detalizētu paskaidrojumu piedāvāto izmaiņu pamatojumam.

C. Atstāto ķīmisko ieroču režīms

8. Dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas atstāti ķīmiskie ieroči (tālāk tekstā "teritoriālā dalībvalsts"), ne vēlāk kā 30 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā, iesniedz Tehniskajam sekretariātam visu esošo informāciju, kas attiecas uz atstātajiem ķīmiskajiem ieročiem. Šī informācija, cik iespējams, ietver atstāto ķīmisko ieroču atrašanās vietu, veidu, daudzumu un pašreizējo stāvokli, kā arī ziņas par atstāšanu.

9. Dalībvalsts, kura konstatē atstātos ķīmiskus ieročus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā, ne vēlāk kā 180 dienas pēc tādas konstatēšanas iesniedz Tehniskajam sekretariātam visu esošo informāciju, kas attiecas uz konstatētajiem atstātajiem ķīmiskajiem ieročiem. šī informācija, cik iespējams, ietver atstāto ķīmisko ieroču atrašanās vietu, veidu, daudzumu un pašreizējo stāvokli, kā arī ziņas par atstāšanu.

10. Dalībvalsts, kura atstājusi ķīmiskos ieročus citas dalībvalsts teritorijā (tālāk tekstā " atstājusī dalībvalsts") ne vēlāk kā 30 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā iesniedz Tehniskajam sekretariātam visu esošo informāciju, kas attiecas uz atstātajiem ķīmiskajiem ieročiem. šī informācija, cik iespējams, ietver atstāto ķīmisko ieroču atrašanās vietu, veidu, daudzumu kā arī ziņas par atstāšanu un to pašreizējo stāvokli.

11. Tehniskais sekretariāts veic iepriekšējo inspekciju un jebkuras citas inspekcijas, kādas var būt nepieciešamas, lai pārbaudītu visu esošo atbilstošo informāciju, kas iesniegta saskaņā ar 8.- 10. punktiem, un, lai noteiktu vajadzību pēc sistemātiskas pārbaudes atbilstoši šī Pielikuma IV A) daļas 41.- 43.punktiem. Nepieciešamības gadījumā tas pārbauda atstāto ķīmisko ieroču rašanos un vāc liecības, kas attiecas uz atstāšanu, un kas ļauj identificēt atstājušo valsti.

12. Tehniskā sekretariāta ziņojumu iesniedz Izpildu padomei, teritoriālajai dalībvalstij un atstājušajai dalībvalstij vai dalībvalstij, kuru teritoriālā dalībvalsts deklarējusi vai Tehniskais sekretariāts identificējis kā tādu, kura atstājusi ķīmiskos ieročus. Ja viena no tieši ieinteresētajām dalībvalstīm nav apmierināta ar šo ziņojumu, tai ir tiesības noregulēt šo jautājumu saskaņā ar šīs Konvencijas nosacījumiem vai nodot šo jautājumu Izpildu padomei, lai to nekavējoties noregulētu.

13. Saskaņā ar I panta 3. punktu teritoriālajai dalībvalstij ir tiesības piedāvāt dalībvalstij, kura noteikta kā atstājusī valsts saskaņā ar 8.-12. punktiem, sākt konsultācijas, lai iznīcinātu atstātos ķīmiskos ieročus sadarbībā ar teritoriālo dalībvalsti. Tā nekavējoties informē Tehnisko sekretariātu par šādu lūgumu.

14. Konsultācijas starp teritoriālo dalībvalsti un atstājušo valsti, lai izstrādātu savstarpēji saskaņotu iznīcināšanas plānu, sākas ne vēlāk kā 30 dienas pēc Tehniskā sekretariāta informēšanas par lūgumu, kas minēts 13.punktā. Savstarpēji saskaņotais iznīcināšanas plāns tiek iesniegts Tehniskajam sekretariātam ne vēlāk kā 180 dienas pēc Tehniskā sekretariāta informēšanas par lūgumu, kas minēts 13.punktā. Pēc atstājušās dalībvalsts un teritoriālās dalībvalsts lūguma Izpildu padome var pagarināt savstarpēji saskaņotā iznīcināšanas plāna iesniegšanu.

15. Lai iznīcinātu atstātos ķīmiskos ieročus, atstājusī dalībvalsts nodrošina visus nepieciešamos finansu, tehniskos, ekspertu, ražošanas, kā arī citus resursus. Teritoriālā dalībvalsts nodrošina attiecīgo sadarbību.

16. Ja atstājušo valsti nevar identificēt vai tā nav dalībvalsts, tad teritoriālā dalībvalsts, lai nodrošinātu šo atstāto ķīmisko ieroču iznīcināšanu var lūgt Organizāciju un citas dalībvalstis sniegt palīdzību šo atstāto ķīmisko ieroču iznīcināšanā.

17. Ievērojot 8.-16. punktus, IV pants un šī Pielikuma IV A) daļa tiek piemēroti atstāto ķīmisko ieroču iznīcināšanā. Atstāto ķīmisko ieroču gadījumā, kas atbilst arī veco ķīmisko ieroču apzīmējumam, kas minēts II panta 5. b) punktā, Izpildu padome pēc teritoriālās dalībvalsts lūguma, patstāvīgi vai kopā ar atstājušo dalībvalsti, var izmainīt vai, izņēmuma gadījumos, apturēt iznīcināšanas nosacījumu piemērošanu, ja tā konstatē, ka tas nav bijis saistīts ar risku šīs Konvencijas priekšmetam un mērķim. Atstāto ķīmisko ieroču gadījumā, kas neatbilst veco ķīmisko ieroču apzīmējumam, kas minēts II panta 5. b) punktā, Izpildu padome pēc teritoriālās dalībvalsts lūguma, patstāvīgi vai kopā ar atstājušo dalībvalsti, var izņēmuma gadījumos izdarīt izmaiņas nosacījumos par iznīcināšanas galējiem termiņiem un kārtību, ja tā konstatē, ka tas nav bijis saistīts ar risku šīs Konvencijas priekšmetam un mērķim. Jebkurš lūgums, kas norādīts šajā punktā, ietver konkrētus priekšlikumus attiecībā uz izmaiņām nosacījumos un detalizētu paskaidrojumu piedāvātajai izmaiņai.

18. Dalībvalstis var noslēgt savā starpā līgumus vai vienošanās attiecībā uz atstāto ķīmisko ieroču iznīcināšanu. Izpildu padome var pēc teritoriālās dalībvalsts lūguma, patstāvīgi vai kopā ar atstājušo dalībvalsti, pieņemt lēmumu par tādu līgumu vai vienošanās noteiktu lēmumu prioritāti attiecībā uz šīs nodaļas nosacījumiem, ja tā konstatē, ka tāds līgums vai vienošanās nodrošina atstāto ķīmisko ieroču iznīcināšanu atbilstoši 17. punktam.

V daļa

ĶĪMISKO IEROČU RAŽOŠANAS OBJEKTU IZNĪCINĀŠANA UN TĀS PĀRBAUDE SASKAŅĀ AR V PANTU

A. Deklarācijas

Ķīmisko ieroču ražošanas objektu deklarēšana

1. Ķīmisko ieroču ražošanas objektu deklarācijā, ko iesniedz dalībvalsts saskaņā ar III panta 1. c) ii) punktu, par katru objektu tiek dots:

a) objekta nosaukums, īpašnieku vārdi un firmu vai uzņēmumu, kuri ekspluatē objektu no 1946. gada 1. janvāra, nosaukumi;

b) objekta precīza atrašanās vieta, ieskaitot adresi, kompleksa atrašanās vieta, objekta atrašanās vieta kompleksa robežās, ieskaitot ēkas vai būves konkrētu numuru, ja tāds ir;

c) paziņojums par to, vai tas ir ķīmikāliju ražošanas objekts, kas noteikti kā ķīmiskie ieroči, vai ķīmisko ieroču pielādēšanas objekts, vai arī viens un otrs;

d) objekta celtniecības pabeigšanas datums un periodi, kuru laikā tika veiktas jebkuras objekta modifikācijas, ieskaitot jaunu vai modificētu iekārtu uzstādīšanu, kas būtiski mainījis objekta ražošanas procesa raksturu;

e) informācija par objektā ražotajām ķimikālijām, kas noteiktas kā ķīmiskie ieroči; par objektā uzlādēto munīciju, ierīcēm un konteineriem, kā arī šādas ražošanas vai pielādēšanas sākuma un beigu datumus:

i) objektā ražotajām ķimikālijām, kas noteiktas kā ķīmiskie ieroči, šai informācijai jābūt konkrētu saražoto ķimikāliju kategoriju veidā, norādot ķīmiskos nosaukumus atbilstoši pastāvošajai Starptautiskās tīrās un lietišķās ķīmijas savienības (IUPAC) nomenklatūrai, struktūrformulu un reģistrācijas numuram pēc "Chemical Abstract Service", ja tāds piešķirts, un katras ķimikālijas daudzumu tonnās;

ii) objektā uzlādētajai munīcijai, ierīcēm un konteineriem tāda informācija izpaužas kā uzlādēto ķīmisko ieroču konkrētas kategorijas un ķīmiskā lādiņa svars uz vienu vienību;

f) ķīmisko ieroču ražošanas objekta ražošanas jauda:

i) objektam, kurā ražoti ķīmiskie ieroči, ražošanas jaudu izsaka ar ikgadējo kvantitatīvo potenciālu konkrētas vielas ražošanai, izejot no faktiski izmantojamā tehnoloģiskā procesa vai, ja ir pagaidām vēl neizmantots process, tad izejot no procesa, kuru plāno izmantot objektā;

ii) objektam, kurā uzlādēti ķīmiskie ieroči, ražošanas jaudu izsaka ar ķimikālijas kvantitāti, ar kuru objekts var uzlādēt katru konkrētu ķīmisko ieroču veidu gadā;

g) par katru neiznīcināto ķīmisko ieroču ražošanas objektu - objekta apraksts, norādot:

i) vietas plānu;

ii) objekta tehnoloģisko blokshēmu; un

iii) objekta ēku inventarizāciju, kā arī objekta speciālās iekārtās un jebkuras iekārtu rezerves daļas;

h) objekta pašreizējo stāvokli, norādot:

i) datumus, kad objektā pēdējo reizi ražoti ķīmiskie ieroči;

ii) vai objekts ticis iznīcināts, uzrādot iznīcināšanas datumu un veidu;

un

iii) vai objekts ticis izmantots vai modificēts līdz šīs Konvencijas spēkā stāšanās brīdim, lai veiktu darbību, kas nav saistīta ar ķīmisko ieroču ražošanu, un ja bijis ar to saistīts, tad dod informāciju par to, kādas modifikācijas veiktas, minot šādas darbības sākuma datumu, kas nav saistīta ar ķīmiskajiem ieročiem un šādas darbības raksturu, norādot, atsevišķos gadījumos, produkta veidu;

i) objekta slēgšanas pasākumu raksturojumu, kurus veica dalībvalsts, kā arī objekta ekspluatācijas pārtraukšanas pasākumu aprakstu, kurus veica vai veiks dalībvalstis;

j) aprakstu par darba aizsardzības un drošības standarta režīmu objektā, kurā pārtrauc ekspluatāciju; un

k) paziņojumu par to, vai objekts tiks pārveidots ķīmisko ieroču iznīcināšanai, un ja tā, tad tādas pārveidošanas datumus.

Ķīmisko ieroču ražošanas objektu deklarēšana saskaņā ar III panta 1. c) iii) punktu

2. Deklarācijā par ķīmisko ieroču ražošanas objektiem saskaņā ar III panta 1. c) iii) punktu tiek dota visa informācija, kas norādīta 1. punktā augstāk. Dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas vai ir atradies objekts, ir atbildīga par attiecīgu līgumu panākšanu ar citu valsti, lai nodrošinātu deklarāciju iesniegšanu. Ja dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas vai ir atradies objekts, nav spējīga pildīt šīs saistības, tad tā norāda attiecīgos iemeslus.

Deklarācijas par veikto nodošanu vai saņemšanu

3. Dalībvalsts, kura nodevusi vai saņēmusi iekārtas ķīmisko ieroču ražošanai kopš 1946. gada 1. janvāra, deklarē šīs nodošanas un saņemšanas saskaņā ar III panta 1. c) iv) punktu un atbilstoši zemāk esošajam 5. punktam. Tajos gadījumos, kad laikā starp 1946. gada 1. janvāri un 1970. gada 1. janvāri, nav visas paredzētās informācijas par tādu iekārtu nodošanu un saņemšanu, dalībvalsts deklarē jebkuru tās rīcībā esošo informāciju un iesniedz paskaidrojumu par to, kāpēc tā nespēj iesniegt pilnu informāciju.

4. Iekārtas ķīmisko ieroču ražošanai, kā norādīts 3. punktā, nozīmē:

a) speciālās iekārtas;

b) iekārtas iekārtu ražošanai, kuras speciāli domātas izmantošanai tiešā sakarā ar ķīmisko ieroču pielietošanu; un

c) iekārtas, kas domātas vai izmantojamas tikai neķīmisku daļu ražošanai ķīmiskajai munīcijai.

5. Deklarācijā par ķīmisko ieroču ražošanas iekārtu nodošanu un saņemšanu tiek norādīts:

a) kas saņēmis/nodevis ķīmisko ieroču ražošanas iekārtas ;

b) šādu iekārtu raksturs;

c) nodošanas vai saņemšanas datums;

d) vai iekārtas tikušas iznīcinātas, ja tas ir zināms; un

e) pašreizējā atrašanās vieta, ja tāda ir zināma.

Iznīcināšanas vispārējo plānu iesniegšana

6. Par katru ķīmisko ieroču ražošanas objektu dalībvalsts iesniedz šādu informāciju:

a) veicamo pasākumu īstenošanas aptuvenie termiņi; un

b) iznīcināšanas metodes.

7. Par katru ķīmisko ieroču ražošanas objektu, kuru dalībvalsts ieplānojusi uz laiku pārveidot par ķīmisko ieroču iznīcināšanas objektu, dalībvalsts iesniedz šādu informāciju:

a) plānotie termiņi pārveidošanai par iznīcināšanas objektu;

b) plānotie termiņi objekta izmantošanai kā ķīmisko ieroču iznīcināšanas objektu;

c) jaunā objekta apraksts;

d) speciālo iekārtu iznīcināšanas metode;

e) pārveidotā objekta iznīcināšanas termiņi pēc tā izmantošanas ķīmisko ieroču iznīcināšanai; un

f) pārveidotā objektā iznīcināšanas metode.

Ikgadējo iznīcināšanas plānu un ikgadējo ziņojumu par iznīcināšanu iesniegšana

8. Dalībvalsts iesniedz ikgadējo iznīcināšanas plānu ne mazāk kā 90 dienas pirms nākošā iznīcināšanas gada sākuma. Ikgadējā plānā tiek norādīts:

a) jaudas, kas pakļautas iznīcināšanai;

b) objektu nosaukumi un atrašanās vieta, kur notiks iznīcināšana;

c) ēku un iekārtu saraksts, kuras tiks iznīcinātas katrā objektā; un

d) plānotā iznīcināšanas metode (metodes).

9. Dalībvalsts iesniedz ikgadējo ziņojumu par iznīcināšanu ne vēlāk kā 90 dienas pēc iepriekšējā iznīcināšanas gada beigām. Ikgadējā ziņojumā tiek norādīts:

a) iznīcinātās jaudas;

b) katra objekta nosaukums un atrašanās vieta, kurā notikusi iznīcināšana;

c) ēku un iekārtu saraksts, kuras tika iznīcinātas katrā objektā;

d) iznīcināšanas metodes.

10. Ķīmisko ieroču ražošanas objekta gadījumā, kas deklarēts saskaņā ar III panta 1.c) iii) punktu, dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas vai ir atradies šis objekts, ir atbildīga par attiecīgu vienošanos panākšanu, lai nodrošinātu deklarāciju iesniegšanu, kas norādītas augstāk esošajos 6.- 9. punktos. Ja dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas vai ir atradies objekts, nav spējīga pildīt šīs saistības, tad tā norāda attiecīgos iemeslus.

B. Iznīcināšana

Ķīmisko ieroču ražošanas objektu iznīcināšanas vispārējie principi

11. Katra dalībvalsts nosaka metodes, kuras jāizmanto ķīmisko ieroču ražošanas objektu iznīcināšanai, atbilstoši principiem, kas izklāstīti V pantā un šajā daļā.

Ķīmisko ieroču ražošanas objektu slēgšanas principi un metodes

12. Ķīmisko ieroču ražošanas objekta slēgšanas mērķis ir pārtraukt tā darbību.

13. Dalībvalstis vienojas par saskaņotiem slēgšanas pasākumiem, pienācīgi novērtējot katra objekta konkrētās īpatnības. Tādi pasākumi, cita starpā, ietver:

a) objekta speciālo ēku un standarta ēku aizņemšanas aizliegumu, izņemot tikai saskaņotiem darbības veidiem;

b) iekārtu atslēgšanu, tieši saistītu ar ķīmisko ieroču ražošanu, ieskaitot cita starpā, kontroles-tehnoloģiskās iekārtas un komunikācijas;

c) aizsargierīču un iekārtu darbības pārtraukšanu, kuras izmanto vienīgi ķīmisko ieroču ražošanas objekta ekspluatācijas drošības nodrošināšanai;

d) noslēdzošu flanču un citu ierīču uzstādīšanu, lai novērstu ķimikāliju papildināšanu vai ņemšanu no jebkuras speciālas tehnoloģiskas sintēzes, atdalīšanas vai attīrīšanas iekārtas, vai jebkurā glabāšanas tilpnē vai jebkurā ķīmisko ieroču lādēšanas mehānismā ķimikālijām, kas definētas kā ķīmiskie ieroči, kā arī, lai novērstu šādu iekārtu, glabāšanas tilpņu vai mehānismu siltumapgādi, dzesēšanu vai apgādi ar elektroenerģiju, vai citiem enerģijas veidiem;

e) dzelzceļu, auto un citu piebraucamo ceļu bloķēšanu smagā transporta piekļūšanai ķīmisko ieroču ražošanas objektam, izņemot tos, kuri nepieciešami saskaņotiem darbības veidiem.

14. Kamēr ķīmisko ieroču ražošanas objekts ir slēgts, dalībvalsts var turpināt objektā darbību tā drošības garantēšanai un fiziskai aizsardzībai.

Ķīmisko ieroču ražošanas objektu tehniskā apkalpošana līdz to iznīcināšanai

15. Dalībvalsts var īstenot ķīmisko ieroču ražošanas objektos standarta apkalpošanu vienīgi drošības apsvērumu dēļ, ieskaitot vizuālo novērošanu, profilaktisko apkalpošanu un tekošo remontu.

16. Visa plānotā apkalpošanas darbība tiek precizēta vispārējā un detalizētā iznīcināšanas plānā. Apkalpošanas darbība neietver:

a) jebkuru tehnoloģisko iekārtu nomaiņu;

b) ķīmiski-tehnoloģisko iekārtu īpašību maiņu;

c) jebkuru veidu ķimikāliju ražošanu.

17. Visa apkalpošanas darbība ir pakļauta Tehniskā sekretariāta veiktajai novērošanai.

Ķīmisko ieroču ražošanas objektu pagaidu pārveidošanas par ķīmisko ieroču iznīcināšanas objektiem principi un metodes

18. Pasākumi, kas attiecas uz ķīmisko ieroču ražošanas objektu pagaidu pārveidošanu par ķīmisko ieroču iznīcināšanas objektiem, nodrošina, lai pagaidu pārveidoto objektu režīms būtu vismaz tikpat stingrs kā ķīmisko ieroču ražošanas nepārveidoto objektu režīms.

19. Ķīmisko ieroču ražošanas objekti, kas pārveidoti par ķīmisko ieroču iznīcināšanas objektiem līdz šīs Konvencijas stāšanās spēkā, tiek deklarēti kā ķīmisko ieroču ražošanas objekti.

Tie ir pakļauti inspektoru sākotnējai inspekcijai, kuri apstiprina informācijas pareizību par šiem objektiem. Nepieciešams pārbaudīt arī to, ka šo objektu pārveidošana tikusi veikta tā, lai padarītu tos par darboties nespējīgiem kā ķīmisko ieroču ražošanas objektus, turklāt tādu pārbaudi veic to pasākumu ietvaros, kas paredzēti objektiem, kuri jāpadara darboties nespējīgi ne vēlāk kā 90 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā.

20. Dalībvalsts, kura gatavojas veikt ķīmisko ieroču ražošanas objektu pārveidošanu, iesniedz Tehniskajam sekretariātam ne vēlāk kā 30 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā vai ne vēlāk kā 30 dienas pēc lēmuma pieņemšanas par pagaidu pārveidošanu, objekta vispārējo pārveidošanas plānu, bet vēlāk iesniedz ikgadējos plānus.

21. Ja dalībvalsts jūt nepieciešamību pārveidot par ķīmisko ieroču iznīcināšanas objektu vēl vienu ķīmisko ieroču ražošanas objektu, kas tika slēgts pēc šīs Konvencijas stāšanās tai spēkā, tā informē par to Tehnisko sekretariātu ne mazāk kā 150 dienas pirms pārveidošanas. Tehniskais sekretariāts kopā ar dalībvalsti pārliecinās par nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai pēc pārveidošanas objekts būtu padarīts par darboties nespējīgu kā ķīmisko ieroču ražošanas objekts.

22. Objekts, kas pārveidots ķīmisko ieroču iznīcināšanai, nedrīkst lielākā mērā būt derīgs ķīmisko ieroču ražošanas atjaunošanai kā ķīmisko ieroču ražošanas objekts, kurš slēgts un atrodas apkalpošanā. Tā darbības atjaunošanai nepieciešams ne mazāks laiks kā slēgta un apkalpošanā esoša ķīmisko ieroču ražošanas objektā gadījumā.

23. Pārveidotie ķīmisko ieroču ražošanas objekti tiek iznīcināti ne vēlāk kā 10 gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā.

24. Jebkuri pasākumi jebkura esošā ķīmisko ieroču ražošanas objekta pārveidošanai tiek saistīti ar konkrētu objektu un ir atkarīgi no tā individuālajām īpatnībām.

25. Pasākumu komplekss, kurus veic, lai ķīmisko ieroču ražošanas objektu pārveidotu par ķīmisko ieroču iznīcināšanas objektu, ir ne mazāk plašs kā pasākumu komplekss, kas domāts citu ķīmisko ieroču ražošanas objektu darbības pārtraukšanai, kuri jāīsteno ne vēlāk kā 90 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā dalībvalstij.

Principi un metodes, kas attiecas uz ķīmisko ieroču ražošanas objektu iznīcināšanu

26. Dalībvalsts iznīcina iekārtas un ēkas, uz kuriem attiecas definīcija par ķīmisko ieroču ražošanas objektu, tas ir:

a) visas specializētās iekārtas un standarta iekārtas ir pakļautas fiziskai iznīcināšanai;

b) visas specializētās ēkas un standarta ēkas ir pakļautas fiziskai iznīcināšanai.

27. Dalībvalsts iznīcina nepielādētās ķīmiskās munīcijas ražošanas objektus un ķīmisko ieroču pielietošanas iekārtas sekojoši:

a) objektus, kurus izmanto vienīgi neķīmisko daļu ražošanai ķīmiskajai munīcijai vai iekārtām, speciāli domātām izmantošanai tieši sakarā ar ķīmisko ieroču pielietošanu, deklarē un iznīcina. Iznīcināšanas process un tā pārbaude tiek īstenota atbilstoši V panta nosacījumiem un šī Pielikuma tai daļai, kas regulē ķīmisko ieroču ražošanas objektu iznīcināšanu;

b) visas iekārtas, kas domātas vai izmantotas vienīgi ķīmiskās munīcijas neķīmisko daļu ražošanai, pakļautas fiziskai iznīcināšanai. Tādas iekārtas, kuras satur speciāli konstruētas veidnes un presformas metālam, var tikt nogādātas speciālās iznīcināšanas vietās.

c) visas ēkas un standarta iekārtas, kuras izmanto tādai ražošanas darbībai, tiek iznīcinātas vai pārveidotas mērķiem, kurus neaizliedz šī Konvencija apstiprinot, nepieciešamības gadījumā, ar konsultāciju un inspekciju palīdzību, kā tas paredzēts IX pantā;

d) darbība mērķiem, kurus neaizliedz šī Konvencija, var turpināties iznīcināšanas vai pārveidošanas laikā.

Iznīcināšanas kārtība

28. Ķīmisko ieroču ražošanas objektu iznīcināšanas kārtība balstās uz saistībām, kas izklāstītas I pantā un citos šīs Konvencijas pantos, ieskaitot saistības, kas attiecas uz sistemātisku pāraudi uz vietas. Tā ievēro dalībvalstu ieinteresētību drošības nesamazināšanā iznīcināšanas laikā; uzticības nostiprināšanā iznīcināšanas sākuma stadijā; pakāpeniskā pieredzes uzkrāšanā ķīmisko ieroču ražošanas objektu iznīcināšanas laikā un objektu un izvēlēto iznīcināšanas metožu piemērotību, neatkarīgi no to faktiskajām īpašībām. Iznīcināšanas kārtības pamatā ir izlīdzināšanas princips.

29. Katram iznīcināšanas periodam dalībvalsts nosaka, kādi ķīmisko ieroču ražošanas objekti pakļauti iznīcināšanai, īsteno iznīcināšanu tā, lai katra iznīcināšanas perioda beigās atlikums būtu ne lielāks par to, kas norādīts 30. un 31. punktos. Dalībvalstij nav aizliegts iznīcināt savus objektus daudz ātrākos tempos.

30. Ķīmisko ieroču ražošanas objektiem, kas ražo Saraksta Nr. 1 ķimikālijas, piemēro šādus nosacījumus:

a) dalībvalsts sāk šādu objektu iznīcināšanu ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā un beidz to ne vēlāk kā 10 gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā, valstij, kura ir Konvencijas dalībniece tās spēkā stāšanās brīdī, šis kopējais periods tiek sadalīts trīs atsevišķos iznīcināšanas posmos, t.i.: 2-5 gadi, 6-8 gadi un 9-10 gadi. Valstis, kuras kļūst dalībnieces pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā, iznīcināšanas periodus koriģē ievērojot 28. un 29. punktus;

b) kā šādu objektu salīdzināšanas faktoru izmanto ražošanas jaudu. To izsaka indīgās gāzes tonnās, ievērojot noteikumus, kas attiecas uz binārajiem ķīmiskajiem ieročiem;

c) astotā gada beigās pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā tiek noteikti attiecīgi saskaņoti ražošanas jaudu līmeņi. Ražošanas jaudas ,kas pārsniedz attiecīgo līmeni, tiek likvidētas vienādā pieaugošā daudzumā pirmo divu iznīcināšanas periodu laikā;

d) prasības attiecībā uz esošo jaudu apjomu iznīcināšanu saistās ar prasību attiecībā uz jebkura cita ķīmisko ieroču ražošanas objekta iznīcināšanu, kas veicis Saraksta Nr. 1 ķimikāliju piegādes objektam vai lādējis munīciju vai ierīces, kas ražotas tajā ar Saraksta Nr. 1 ķimikāliju;

e) ķīmisko ieroču ražošanas objekti, kuri uz laiku bija pārveidoti ķīmisko ieroču iznīcināšanai, joprojām attiecas uz saistībām par jaudu iznīcināšanu atbilstoši šī punkta nosacījumiem.

31. Dalībvalsts sāk ķīmisko ieroču ražošanas objektu iznīcināšanu, kas nav ietverti 30. punktā, ne vēlāk ka vienu gadu pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā un beidz to ne vēlāk kā piecus gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā.

Detalizēti iznīcināšanas plāni

32. Ne mazāk kā 180 dienas pirms ķīmisko ieroču ražošanas objekta iznīcināšanas sākuma dalībvalsts iesniedz Tehniskajam sekretariātam detalizētus objekta iznīcināšanas plānus, ieskaitot piedāvātos iznīcināšanas pārbaudes pasākumus, kas minēti 33. f) punktā, starp citu, attiecībā uz:

a) inspektoru klātbūtnes ilgumu iznīcināšanai pakļautajā objektā; un

b) pārbaudes pasākumu procedūru, ko pielieto katram priekšmetam deklarētajā inventāra sarakstā.

33. Ķīmisko ieroču ražošanas katra objekta iznīcināšanas detalizēti plāni ietver:

a) iznīcināšanas procesa detalizētu grafiku;

b) objekta plānu;

c) tehnoloģisko blokshēmu;

d) iekārtu, ēku un citu iznīcināšanai pakļauto priekšmetu sīku inventāra sarakstu;

e) pasākumus, kurus jāveic attiecībā uz katru priekšmetu šajā inventāra sarakstā;

f) piedāvātos pārbaudes pasākumus;

g) drošības pasākumus, kuri jāievēro objekta iznīcināšanas laikā; un

h) darba un sadzīves apstākļus, kādi piedāvājami inspektoriem.

34. Ja dalībvalsts nodomājusi īstenot ķīmisko ieroču ražošanas objekta pagaidu pārveidošanu par ķīmisko ieroču iznīcināšanas objektu, tā ziņo par to Tehniskajam sekretariātam ne mazāk kā 150 dienas pirms jebkuras pārveidošanas darbības sākuma. Ziņojumā:

a) norāda objekta nosaukumu, adresi un atrašanās vietu;

b) pievieno vietas plānu, norādot visas būves un iecirkņus, kuri tiks izmantoti ķīmisko ieroču iznīcināšanas laikā, kā arī atzīmē visus ķīmisko ieroču ražošanas objekta būves, kuras pakļautas pagaidu pārveidošanai;

c) norāda iznīcināšanai pakļauto ķīmisko ieroču veidus un ķīmisko lādiņu veidu un daudzumu;

d) norāda iznīcināšanas metodi;

e) pievieno tehnoloģisko blokshēmu, norādot tos ražošanas procesa un specializēto iekārtu elementus, kurus pārveidos ķīmisko ieroču iznīcināšanai;

f) attiecīgos gadījumos norāda plombes un inspekcijas iekārtas, kuras potenciāli var skart pārveidošana;

g) pievieno grafiku, norādot: projektēšanai atvēlēto laiku, objekta pagaidu pārveidošanu, iekārtu montāžu, iekārtu pārbaudi, iznīcināšanas operācijas un slēgšanu.

35. Sakarā ar objekta iznīcināšanu, kas uz laiku bija pārveidots ķīmisko ieroču iznīcināšanai, tiek iesniegta informācija atbilstoši 32. un 33. punktiem.

Detalizēto plānu izskatīšana

36. Pamatojoties uz detalizētu iznīcināšanas plānu un piedāvātajiem pārbaudes pasākumiem, kurus iesniedz dalībvalsts, kā arī izejot no iepriekšējo inspekciju pieredzes, Tehniskais sekretariāts gatavo objekta iznīcināšanas pārbaudes plānu, rūpīgi konsultējoties ar dalībvalsti. Jebkuras nesaskaņas starp Tehnisko sekretariātu un dalībvalsti par attiecīgajiem pasākumiem jānoregulē ar konsultāciju palīdzību. Jebkurus neatrisinātus jautājumus iesniedz Izpildu padomei attiecīgu pasākumu veikšanai, lai veicinātu pilnīgu šīs Konvencijas īstenošanu.

37. Lai nodrošinātu V panta un šīs daļas nosacījumu izpildi, Izpildu padome un dalībvalsts saskaņo apvienotus iznīcināšanas un pārbaudes plānus. Šāda saskaņošana jāpabeidz ne mazāk kā 60 dienas pirms plānotās iznīcināšanas sākuma.

38. Katrs Izpildu padomes loceklis var konsultēties ar Tehnisko sekretariātu par jebkuriem jautājumiem, kas attiecas uz apvienotā iznīcināšanas un pārbaudes plāna adekvātumu. Ja neviens Izpildu padomes loceklis neiebilst, šis plāns sāk darboties.

39. Jebkuru grūtību gadījumos Izpildu padome sāk konsultācijas ar dalībvalsti to atrisināšanai. Ja jebkādas grūtības paliek neatrisinātas, tās nodod Konferencei. Jebkuru domstarpību attiecībā uz iznīcināšanas metodēm noregulēšana neaizkavē citu iznīcināšanas plāna daļu īstenošanu, kuras ir pieņemamas.

40. Tajā gadījumā, ja neizdodas panākt vienošanos ar Izpildu padomi par pārbaudes aspektiem, vai ja nav iespējams sākt apstiprinātā plāna darbību, iznīcināšanas pārbaudi īsteno ar nepārtrauktu novērošanu, izmantojot ierīces, kas uzstādītas uz vietas un inspektoru fizisko klātbūtni.

41. Iznīcināšana un pārbaude tiek īstenota atbilstoši saskaņotajam plānam. Pārbaude nerada nevajadzīgus traucējumus iznīcināšanas procesam un tiek īstenota ar inspektoru klātbūtni uz vietas, lai apliecinātu iznīcināšanu.

42. Ja pieprasītie pārbaudes vai iznīcināšanas pasākumi netiek īstenoti atbilstoši plānam, tad par to tiek informētas visas dalībvalstis.

C. Pārbaude

Deklarāciju par ķīmisko ieroču ražošanas objektu pārbaude ar inspekciju uz vietas

43. Tehniskais sekretariāts veic katra ķīmisko ieroču ražošanas objekta sākotnējo inspekciju laikā starp 90. un 120. dienu pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā dalībvalstij.

44. Sākotnējās inspekcijas mērķi ir:

a) apstiprināt, ka ķīmisko ieroču ražošana ir pārtraukta un objekts neturpina darbību atbilstoši šai Konvencijai;

b) ļaut Tehniskajam sekretariātam iepazīties ar veiktajiem pasākumiem ķīmisko ieroču ražošanas pārtraukšanai objektā;

c) ļaut inspektoriem uzlikt pagaidu plombes;

d) ļaut inspektoriem apstiprināt ēku un specializēto iekārtu inventāra sarakstu;

e) iegūt informāciju, kas nepieciešama inspekcijas darbības plānošanai objektā, ieskaitot plombu izmantošanu, kas norāda uz nesankcionētu iejaukšanos, un citu saskaņotu iekārtu, kuras tiek uzstādītas saskaņā ar detalizētu līgumu par objektu, šim objektam; un

f) veikt iepriekšējās apspriedes attiecībā uz detalizētu līgumu par inspekcijas procedūrām objektā.

45. Lai atvieglinātu deklarēto priekšmetu katrā ķīmisko ieroču ražošanas objektā inventarizācijas precizitāti, inspektori izmanto savstarpēji saskaņotas plombes, marķējumu un citas inventāra kontroles procedūras.

46. Inspektori nosaka tādas saskaņotas ierīces, kādas varētu būt nepieciešamas jebkuras ķīmisko ieroču ražošanas atsākšanas atklāšanas vai jebkura atklātā priekšmeta aizvākšanas gadījumā. Tie veic nepieciešamos drošības pasākumus, lai netraucētu slēgšanas darbību, kuru veic inspicējamā valsts. Inspektori var atgriezties, lai apkalpotu šādas ierīces un pārbaudītu to veselumu.

47. Ja, pamatojoties uz sākotnējo inspekciju, Ģenerāldirektors uzskata, ka objekta darbības pārtraukšanai atbilstoši šai Konvencijai nepieciešami papildus pasākumi, Ģenerāldirektors, ne vēlāk kā 135 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā dalībvalstij, var lūgt veikt tādus pasākumus inspicējamai dalībvalstij ne vēlāk kā 180 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā. Pēc saviem ieskatiem inspicējamā dalībvalsts var šo lūgumu apmierināt. Ja tā šo lūgumu neapmierina, inspicējamā dalībvalsts un Ģenerāldirektors rīko konsultācijas, lai noregulētu šo jautājumu.

Ķīmisko ieroču ražošanas objektu sistemātiska pārbaude un to darbības pārtraukšana

48. Ķīmisko ieroču ražošanas objektu sistemātiskas pārbaudes mērķis ir nodrošināt jebkuras ķīmisko ieroču ražošanas atsākšanas vai esošā objektā deklarēto priekšmetu aizvākšanas atklāšanu.

49. Detalizētajā līgumā par objektu par katru ķīmisko ieroču ražošanas objektu norāda:

a) detalizētas inspekcijas procedūras uz vietas, kuras var ietvert:

i) vizuālās apskates;

ii) plombu un citu saskaņoto ierīču pārbaudi un apkalpošanu; un

iii) paraugu atlasi un analīzi;

b) plombu izmantošanas procedūras, kas norāda uz nesankcionētu iejaukšanos, un citu saskaņotu iekārtu izmantošanu, lai novērstu objekta neatklātu darbības atjaunošanu, norādot:

i) uzstādīšanas tipu, vietu un procedūru; un

ii) šādu plombu un iekārtu apkalpošanas pasākumus; un

c) citus saskaņotus pasākumus.

50. Plombes un citas apstiprinātās iekārtas, kas paredzētas detalizētajā līgumā par inspekcijas veikšanu esošajā objektā, tiek uzliktas ne vēlāk kā 240 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā dalībvalstij. Inspektoriem ir atļauts apmeklēt katru ķīmisko ieroču ražošanas objektu, lai uzliktu šādas plombes un iekārtas.

51. Katra kalendārā gada laikā Tehniskajam sekretariātam ir atļauts veikt līdz četrām inspekcijām katrā ķīmisko ieroču ražošanas objektā.

52. Ģenerāldirektors paziņo inspicējamai dalībvalstij par savu lēmumu veikt inspekciju vai apmeklēt ķīmisko ieroču ražošanas objektu 48 stundas pirms inspekcijas grupas plānotās ierašanās objektā sistemātiskai inspekcijai vai apmeklējumiem. Inspekciju veikšanas vai apmeklējumu gadījumā, lai noregulētu neatliekamas problēmas, šo laiku var saīsināt. Ģenerāldirektors norāda inspekcijas vai apmeklējuma mērķi.

53. Inspektoriem atbilstoši līgumiem par objektu ir netraucēta piekļūšana visām ķīmisko ieroču ražošanas objekta daļām. Inspekcijai pakļauto inventāra saraksta priekšmetus izvēlas inspektori.

54. Sistemātisko inspekciju uz vietas biežuma noteikšanas galvenos principus izskata un apstiprina Konference saskaņā ar VIII panta 21. i) punktu. Inspekcijai pakļauto konkrēto ražošanas objektu izvēlas Tehniskais sekretariāts tā, lai izslēgtu iespēju precīzi paredzēt objekta inspekcijas laiku.

Ķīmisko ieroču ražošanas objektu iznīcināšanas pārbaude

55. Ķīmisko ieroču ražošanas objektu iznīcināšanas sistemātiskas pārbaudes mērķis ir apstiprināt to, ka objekts ir iznīcināts atbilstoši šīs Konvencijas saistībām, un ka katrs deklarētā inventāra saraksta priekšmets ir iznīcināts atbilstoši saskaņotajam detalizētajam iznīcināšanas plānam.

56. Pēc visu deklarētā inventāra saraksta priekšmetu iznīcināšanas Tehniskais sekretariāts apstiprina attiecīgo dalībvalsts deklarāciju. Pēc šādas apstiprināšanas Tehniskais sekretariāts pārtrauc ķīmisko ieroču ražošanas objekta sistemātisku pārbaudi un nekavējoties noņem visas ierīces un kontroles aparātus, kurus noteikuši inspektori.

57. Pēc šādas apstiprināšanas dalībvalsts paziņo, ka objekts ir iznīcināts.

Ķīmisko ieroču ražošanas objekta pagaidu pārveidošanas par ķīmisko ieroču iznīcināšanas objektu pārbaude

58. Ne vēlāk kā 90 dienas pēc pirmā paziņojuma saņemšanas par nodomu īstenot ražošanas objekta pagaidu pārveidošanu, inspektoriem ir tiesības apmeklēt objektu, lai iepazītos ar ieplānoto pagaidu pārveidošanu un lai izpētītu iespējamos inspekcijas pasākumus, kuri būs nepieciešami pārveidošanas laikā.

59. Ne vēlāk kā 60 dienas pēc šāda apmeklējuma Tehniskais sekretariāts un inspicējamā dalībvalsts noslēdz pagaidu līgumu, kas paredz papildus inspekcijas pasākumus pagaidu pārveidošanas laikā. Pagaidu līgumā tiek noteiktas inspekcijas procedūras, ieskaitot plombu, kontroles iekārtu un inspekciju izmantošanu, kas nodrošina pārliecību par to, ka pārveidošanas laikā netiek veikta ķīmisko ieroču ražošana. Šis līgums paliek spēkā no pagaidu pārveidošanas darbības sākuma līdz brīdim, kamēr objekts sāk funkcionēt kā ķīmisko ieroču iznīcināšanas objekts.

60. Līdz pagaidu līguma noslēgšanai inspicējamā dalībvalsts neveic nevienas objekta daļas aizvākšanu vai pārveidošanu, kā arī nenoņem vai neizmaina plombes vai citas saskaņotas inspekcijas ierīces, kuras var tikt uzstādītas saskaņā ar šo Konvenciju.

61. Ar brīdi, kad objekts sāk funkcionēt kā ķīmisko ieroču iznīcināšanas objekts, uz to attiecas šī Pielikuma IV A) daļas nosacījumi, kurus pielieto ķīmisko ieroču iznīcināšanas objektiem. Sākotnējās ekspluatācijas perioda pasākumus regulē pagaidu līgums.

62. Iznīcināšanas operāciju laikā inspektoriem ir pieeja visiem pagaidu pārveidotajiem ķīmisko ieroču ražošanas objektiem, ieskaitot tos no tiem, kuriem nav tiešs sakars ar ķīmisko ieroču iznīcināšanu.

63. Līdz darbu sākšanai pagaidu pārveidošanas objektā, lai iznīcinātu ķīmiskos ieročus un pēc objekta funkcionēšanas kā ķīmisko ieroču iznīcināšanas objektam, pārtraukšanas, uz šo objektu attiecas šīs daļas nosacījumi, kurus pielieto ķīmisko ieroču ražošanas objektiem.

D. Ķīmisko ieroču ražošanas objektu konversija mērķiem, kurus neaizliedz šī Konvencija

Konversijas pieteikumu iesniegšanas procedūras

64. Pieteikumu izmantot ķīmisko ieroču ražošanas objektu mērķiem, kurus neaizliedz šī Konvencija, var iesniegt attiecībā uz jebkuru objektu, kuru dalībvalsts jau izmanto šādiem mērķiem līdz šīs Konvencijas stāšanās spēkā vai kuru tā plāno izmantot šādiem mērķiem.

65. Kas attiecas uz ķīmisko ieroču ražošanas objektu, kuru izmanto mērķiem, kurus neaizliedz šī Konvencija, šīs Konvencijas spēkā stāšanās laikā dalībvalstij, pieteikumu iesniedz Ģenerāldirektoram ne vēlāk kā 30 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā dalībvalstij. Papildus ziņām, kuras tiek iesniegtas atbilstoši 1. h) iii) punktam, pieteikums satur šādu informāciju:

a) sīku ieteikuma pamatojumu;

b) objekta konversijas vispārējo plānu, norādot:

i) darbības raksturu, kāda tiks veikta objektā;

ii) ja tiek plānota darbība, kas saistīta ar ķimikāliju ražošanu, pārstrādi vai izmantošanu; katras ķimikālijas nosaukumu, objekta blokshēmu un daudzumus, kurus plānots ražot, pārstrādāt vai izlietot katru gadu;

iii) kādas ēkas vai būves plānots izmantot un kādas modifikācijas iecerētas, ja tādas notiks;

iv) kādas ēkas vai būves ir iznīcinātas vai plānotas iznīcināt un iznīcināšanas plānus;

v) kādas iekārtas tiks izmantotas objektā;

vi) kādas iekārtas aizvāktas un iznīcinātas un kādas iekārtas plānots aizvākt vai iznīcināt un to iznīcināšanas plānus;

vii) paredzēto konversijas grafiku, ja tas pielietojams; un

viii) katra cita objekta darbības raksturs, kas funkcionē uz vietas; un

c) sīku paskaidrojumu, kādā veidā pasākumi, kas izklāstīti b) apakšpunktā, kā arī jebkuri citi pasākumi, kurus ieplānojusi dalībvalsts, nodrošinās rezerves potenciāla nepieļaujamību ķīmisko ieroču ražošanas objektā.

66. Ķīmisko ieroču ražošanas objektam, kuru neizmanto mērķiem, kurus neaizliedz šī Konvencija, šīs Konvencijas spēkā stāšanās brīdī dalībvalstij, pieteikumu iesniedz Ģenerāldirektoram ne vēlāk kā 30 dienas pēc lēmuma pieņemšanas par konversiju, bet nekādā gadījumā vēlāk kā četrus gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā dalībvalstij. Pieteikums satur šādu informāciju:

a) sīku pieteikuma pamatojumu, ieskaitot ekonomiskās vajadzības;

b) objekta konversijas vispārējo plānu, norādot sekojošo:

i) darbības raksturu, kuru plānots īstenot objektā;

ii) ja plānotā darbība ir saistīta ar ķimikāliju ražošanu, pārstrādi vai izlietošanu: katras ķimikālijas nosaukumu, objekta blokshēmu un daudzumus, kurus plānots ražot, pārstrādāt vai izlietot katru gadu;

iii) kādas ēkas un būves plānotas saglabāt un kādas plānotas modificēt, ja tas notiks;

iv) kādas ēkas un būves ir iznīcinātas vai plānots iznīcināt un iznīcināšanas plānus;

v) kādas iekārtas plānots izmantot objektā;

vi) kādas iekārtas plānots aizvākt un iznīcināt un to iznīcināšanas plānus;

vii) konversijas plānoto grafiku; un

viii) jebkura cita objekta darbības raksturu, kas funkcionē uz vietas;

un

c) sīku paskaidrojumu, kādā veidā pasākumi, kas izklāstīti b) apakšpunktā, kā arī jebkuri citi pasākumi, kurus plāno dalībvalsts, nodrošinās rezerves potenciāla nepieļaujamību ķīmisko ieroču ražošanas objektā.

67. Dalībvalsts var savā pieteikumā ieteikt jebkurus citus pasākumus, kurus tā uzskata par mērķtiecīgiem uzticības nostiprināšanai.

Darbība līdz lēmuma pieņemšanai

68. Līdz Konferences lēmumam dalībvalsts var turpināt izmantot mērķiem, kurus neaizliedz šī Konvencija, objektu, kuru izmanto šādiem mērķiem līdz šīs Konvencijas stāšanās spēkā, bet tikai tajā gadījumā, ja savā pieteikumā dalībvalsts apliecina, ka nekādas speciālas iekārtas un nekādas speciālas ēkas netiek izmantotas, un ka speciālās iekārtas un speciālās ēkas padarītas darboties nespējīgas, izmantojot metodes, kas norādītas 13. punktā.

69. Ja objekts, sakarā ar kuru tiek iesniegts pieteikums, netiek izmantots mērķiem, kurus neaizliedz šī Konvencija, līdz šīs Konvencijas stāšanās spēkā dalībvalstij vai, ja nav apstiprinājuma, kas pieprasīts 68. punktā, dalībvalsts nekavējoties pārtrauc visu darbību saskaņā ar V panta 4. punktu. Dalībvalsts slēdz objektu atbilstoši 13. punktam ne vēlāk kā 90 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā.

Konversijas nosacījumi

70. Kā nosacījums ķīmisko ieroču ražošanas objekta konversijai mērķiem, kurus neaizliedz šī Konvencija, visas speciālās iekārtas objektā jāiznīcina un visi ēku un būvju speciālie elementi, kas tās atšķir no ēkām un būvēm, ko parasti izmanto mērķiem, kurus neaizliedz šī Konvencija, un kuras nav saistītas ar Saraksta Nr. 1 ķimikālijām, ir jālikvidē.

71. Konvertēto objektu neizmanto:

a) jebkādai darbībai, kas saistīta ar Saraksta Nr. 1 vai Saraksta Nr. 2 ķimikāliju ražošanu, pārstrādi vai izlietošanu; vai

b) jebkuras augsti toksiskas ķimikālijas ražošanai, ieskaitot augsti toksisko organofosfora ķimikāliju, vai jebkurai citai darbībai, kas prasītu speciālas iekārtas darbam ar augsti toksiskām un augsti korozīvām ķimikālijām, ja Izpildu padome nenolemj, ka šāda ražošana vai darbība nebūs saistīta ar risku šīs Konvencijas priekšmetam un mērķim, ievērojot toksiskuma kritērijus, korozivitāti un, attiecīgos gadījumos, citus tehniskus faktorus, kurus jāizskata un jāapstiprina Konferencei saskaņā ar VIII panta 21. i) punktu.

72. Ķīmisko ieroču ražošanas objekta konversija tiek pabeigta ne vēlāk kā sešus gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā.

Izpildu padomes un Konferences lēmumi

73. Ne vēlāk kā 90 dienas pēc tam, kad Ģenerāldirektors saņēmis pieteikumu, Tehniskais sekretariāts veic objekta sākotnējo inspekciju. Šīs inspekcijas mērķis ir noteikt pieteikumā sniegtās informācijas precizitāti, saņemt informāciju par konvertējamā objekta tehniskajām īpašībām un novērtēt apstākļus, kuri varētu ļaut to izmantot mērķiem, kurus neaizliedz šī Konvencija. Ģenerāldirektors nekavējoties iesniedz Izpildu padomei, Konferencei un visām dalībvalstīm ziņojumu, kurā ir viņa rekomendācijas par pasākumiem, kas nepieciešami, lai veiktu objekta konversiju mērķiem, kurus neaizliedz šī Konvencija, un nodrošināt pārliecību par to, ka konvertētais objekts tiks izmantots vienīgi mērķiem, kurus neaizliedz šī Konvencija.

74. Ja objekts ticis izmantots mērķiem, kurus neaizliedz šī Konvencija, līdz šīs Konvencijas stāšanās spēkā dalībvalstij un to turpina darbināt, bet pasākumi, kurus jāapstiprina saskaņā ar 68. punktu, nav bijuši veikti, Ģenerālsekretārs nekavējoties informē Izpildu padomi, kas var pieprasīt veikt pasākumus, kādus viņš uzskata par mērķtiecīgiem, ieskaitot, cita starpā, objekta apstādināšanu un speciālo iekārtu aizvākšanu un ēku vai būvju modificēšanu. Izpildu padome nosaka šo pasākumu veikšanas termiņu un līdz to apmierinošai īstenošanai aptur pieteikuma izskatīšanu. Pēc šī termiņa izbeigšanās objekts steidzami tiek pakļauts inspekcijai, lai noteiktu, vai šie pasākumi veikti. Ja šie pasākumi nav veikti, dalībvalstij tiek pieprasīts pilnīgi pārtraukt visu darbību objektā.

75. Cik iespējams ātri pēc Ģenerāldirektora ziņojuma saņemšanas, Konference pēc Izpildu padomes rekomendācijas, ievērojot ziņojumu un jebkurus dalībvalstu izteiktos viedokļus, lemj par pieteikuma atbalstīšanu un nosaka noteikumus, uz kuriem pamatojas šis atbalsts. Ja kāda no dalībvalstīm iebilst pret pieteikuma atbalstu un attiecīgajiem noteikumiem, tad starp ieinteresētajām dalībvalstīm ne vairāk kā 90 dienu laikā notiek konsultācijas, lai atrastu abpusēji pieņemamu risinājumu. Lēmumu sakarā ar pieteikumu un attiecīgajiem noteikumiem , kā arī sakarā ar jebkuriem labojumiem tajos, pieņem kā konceptuālu jautājumu, cik iespējams ātri pēc konsultāciju perioda beigām.

76. Ja pieteikums tiek atbalstīts, tad ne vēlāk ka 90 dienas pēc šāda lēmuma pieņemšanas, tiek sastādīts līgums par objektu. Līgums par objektu ietver noteikumus, kas nosaka konversiju un objekta izmantošanu, ieskaitot pārbaudes pasākumus. Pirms līguma noslēgšanas par objektu konversija netiek sākta.

Konversijas detalizēti plāni

77. Ne mazāk kā 180 dienas pirms plānotā ķīmisko ieroču ražošanas objekta konversijas sākuma, dalībvalsts iesniedz Tehniskajam sekretariātam detalizētu objekta konversijas plānu, ieskaitot ieteicamos konversijas pārbaudes pasākumus, cita starpā, attiecībā uz:

a) inspektoru klātbūtnes termiņiem konversijas objektā; un

b) pasākumu pārbaudes procedūrām, kuras jāveic attiecībā uz deklarētā inventāra saraksta katru priekšmetu.

78. Katra ķīmisko ieroču ražošanas objekta konversijas detalizēts plāns satur:

a) konversijas procesa sīku grafiku;

b) objekta plānu pirms un pēc konversijas;

c) objekta tehnoloģisko blokshēmu pirms un, ja tas pielietojams, pēc konversijas;

d) iznīcināmo iekārtu, ēku un būvju un citu priekšmetu sīku inventāra sarakstu, modificējamo ēku un būvju sarakstu;

e) veicamos pasākumus attiecībā uz katru inventāra saraksta priekšmetu, ja tādi notiek;

f) piedāvātos pārbaudes pasākumus;

g) drošības/aizsardzības pasākumus, kas jāievēro objekta konversijas laikā; un

h) darba un sadzīves apstākļus, kas piedāvājami inspektoriem.

Detalizēto plānu izskatīšana

79. Pamatojoties uz konversijas detalizētu plānu un piedāvātajiem pārbaudes pasākumiem, kurus iesniedz dalībvalsts, kā arī, izejot no iepriekšējo inspekciju pieredzes, Tehniskais sekretariāts konsultācijās ar dalībvalsti gatavo objekta konversijas pārbaudes plānu. Jebkuras nesaskaņas starp Tehnisko sekretariātu un dalībvalsti attiecībā uz attiecīgajiem pasākumiem tiek noregulētas konsultāciju ceļā. Jebkurus nenoregulētos jautājumus nodod Izpildu padomei attiecīgo pasākumu veikšanai, lai atvieglotu pilnīgu šīs Konvencijas īstenošanu.

80. Lai nodrošinātu V panta un šīs daļas nosacījumus, kopējie konversijas un pārbaudes plāni tiek saskaņoti starp Izpildu padomi un dalībvalsti. šī saskaņošana tiek pabeigta ne mazāk kā 60 dienas pirms plānotās konversijas sākuma.

81. Katrs Izpildu padomes loceklis var konsultēties ar Tehnisko sekretariātu par jebkuru jautājumu, kas attiecas uz kopējā konversijas un pārbaudes plāna adekvātumu. Ja neviens Izpildu padomes loceklis neiebilst, plānu sāk īstenot.

82. Jebkuru grūtību rašanās gadījumā, Izpildu padomei jākonsultējas ar dalībvalsti, lai tās novērstu.Ja šādas grūtības paliek neatrisināmas, tās jānodod Konferencei. Jebkuru nesaskaņu noregulēšanai attiecībā uz konversijas metodēm nedrīkst paildzināt citu konversijas plāna daļu īstenošanu, kuras ir pieņemamas.

83. Ja neizdodas panākt vienošanos ar Izpildu padomi par pārbaudes aspektiem vai, ja atbalstīto konversijas plānu nevar sākt īstenot, konversijas pārbaudi veic ar nepārtrauktu novēršanu ar ierīču palīdzību, kas uzstādītas uz vietas, un inspektoru fizisko klātbūtni.

84. Konversiju un pārbaudi veic atbilstoši saskaņotajam plānam. Pārbaude nerada nepamatotus traucējumus konversijas procesam un tiek veikta inspektoru klātbūtnē, lai apstiprinātu konversiju.

85. 10 gadu laikā pēc tam, kad Ģenerāldirektors apstiprinājis konversiju, dalībvalsts jebkurā laikā atļauj inspektoriem netraucētu piekļūšanu objektam. Inspektoriem ir tiesības veikt objekta visu iecirkņu, visu darbības veidu un visu iekārtu priekšmetu novērošanu. Inspektoriem ir tiesības pārbaudīt darbības objektā atbilstību jebkuriem nosacījumiem, kurus noteikusi Izpildu padome un Konference atbilstoši šai nodaļai. Inspektoriem ir arī tiesības atbilstoši šī Pielikuma II daļas E nodaļas nosacījumiem saņemt paraugus no jebkura objekta iecirkņa un veikt to analīzi, lai pārbaudītu Saraksta Nr. 1 ķimikāliju neesamību, to stabilo blakusproduktu un sadalīšanās produktu, kā arī Saraksta Nr. 2 ķimikāliju neesamību un, lai pārbaudītu darbības objektā atbilstību jebkuriem citiem nosacījumiem attiecībā uz ķīmisko darbību, kuru ar šo nodaļu nosaka Izpildu padome un Konference. Inspektoriem ir arī tiesības uz regulētu piekļūšanu, atbilstoši šī Pielikuma X daļas C nodaļai, ražošanas zonai, kurā izvietots objekts. 10 gadu perioda laikā Izpildu padome, ievērojot Tehniskā sekretariāta rekomendācijas, pieņem lēmumu par pārbaudes pasākumu tālāko raksturu.

86. Konversētā objekta pārbaudes izdevumi tiek sadalīti atbilstoši V panta 19. punktam.

VI daļa

DARBĪBA, KURU NEAIZLIEDZ ŠĪ KONVENCIJA ATBILSTOŠI VI PANTAM

(Saraksta Nr. 1 ķimikāliju un ar tādām saistītu objektu režīms)

A. Vispārēji nosacījumi

1. Dalībvalsts neražo, neiegādājas, neglabā un neizmanto Saraksta Nr. 1 ķimikālijas ārpus dalībvalstu teritorijām un nenodod šādas ķimikālijas aiz savas teritorijas robežām, izņemot citai dalībvalstij.

2. Dalībvalsts neražo, neiegādājas, neglabā, nenodod un neizmanto Saraksta Nr. 1 ķimikālijas, izņemot tos gadījumus, kad:

a) šīs ķimikālijas izmanto pētnieciskiem, medicīniskiem, farmaceitiskiem vai aizsardzības mērķiem; un

b) ķimikāliju veidus un daudzumus stingri ierobežo ar tādiem veidiem un daudzumiem, kurus var attaisnot ar šādiem mērķiem; un

c) šādu ķimikāliju daudzums, kas plānots šādiem mērķiem, jebkurā noteiktā laikā sastāda 1tonnu vai mazāk; un

d) kopējais daudzums tādiem mērķiem, kuru dalībvalsts iegūst jebkurā gadā ražojot, izņemot no ķīmisko ieroču krājuma un nodošanas, sastāda 1 tonnu vai mazāk.

B. Nodošana

3. Dalībvalsts var nodot Saraksta Nr. 1 ķimikālijas aiz savas teritorijas robežām tikai citai dalībvalstij un tikai pētnieciskiem, medicīniskiem, farmaceitiskiem vai aizsardzības nolūkiem atbilstoši 2. punktam.

4. Nodotās ķimikālijas netiek tālāk nodotas trešajai valstij.

5. Ne mazāk kā 30 dienas pirms jebkuras nodošanas citai dalībvalstij, abas dalībvalstis paziņo par šādu nodošanu Tehniskajam sekretariātam.

6. Katra dalībvalsts sagatavo detalizētu ikgadēju deklarāciju par nodošanu iepriekšējā gadā. šādu deklarāciju iesniedz ne vēlāk kā 90 dienas pēc minētā gada beigām un katrai Saraksta Nr. 1 ķimikālijai ietver sekojošu informāciju:

a) ķīmisko nosaukumu, struktūrformulu un reģistrācijas numuru pēc "Chemical Abstracts Service", ja tāds piešķirts;

b) daudzumu, kas iegūts no citām valstīm vai nodotas citām dalībvalstīm. Par katru nodošanu tiek norādīts daudzums, saņēmējs un mērķis.

C. Ražošana

Ražošanas vispārējie principi

7. Katra dalībvalsts ražošanas laikā atbilstoši 8.-12. punktiem veltī vislielāko uzmanību cilvēku drošības un apkārtējās vides aizsardzības nodrošināšanai. Katra dalībvalsts īsteno šādu ražošanu atbilstoši saviem nacionālajiem standartiem attiecībā uz drošību un emisijām.

Vienīgais maza mēroga objekts

8. Katra dalībvalsts, kura ražo Saraksta Nr. 1 ķimikālijas pētnieciskiem, medicīniskiem, farmaceitiskiem vai aizsardzības mērķiem, veic ražošanu vienīgajā maza mēroga objektā, ko apstiprinājusi dalībvalsts, izņemot to, kas paredzēts 10., 11. un 12. punktos.

9. Ražošana vienīgajā maza mēroga objektā tiek veikta reakciju traukos ražošanas līnijās, kuru forma nav domāta nepārtrauktam darba režīmam. šāda reakcijas trauka tilpums nepārsniedz 100 litrus, bet visu reakcijas trauku, kuru tilpums ir lielāks par 5 litriem, kopējais tilpums nepārsniedz 500 litrus.

Citi objekti

10. Saraksta Nr.1 ķimikāliju ražošana kopumā ne vairāk kā 10 kg gadā var tikt veikta aizsardzības mērķiem vienā objektā aiz vienīgā maza izmēra objekta robežām. šo objektu apstiprina dalībvalsts.

11. Saraksta Nr. 1 ķimikāliju ražošana daudzumos vairāk par 100 g gadā var tikt veikta pētnieciskiem, medicīniskiem vai farmaceitiskiem mērķiem aiz vienīgā maza izmēra objekta robežām kopējā daudzumā ne vairāk kā 10 kg gadā uz objektu. šos objektus apstiprina dalībvalsts.

12. Saraksta Nr. 1 ķimikāliju sintēze pētnieciskiem, medicīniskiem vai farmaceitiskiem mērķiem, bet ne aizsardzības mērķiem, var tikt veikta laboratorijās kopējā daudzumā mazāk par 100 g gadā uz objektu. Uz šiem objektiem neattiecas nekādas saistības attiecībā uz deklarācijām un pārbaudi, kā tas paredzēts D un E nodaļās.

D. Deklarācijas

Vienīgais maza izmēra objekts

13. Katra dalībvalsts, kura plāno ekspluatēt vienīgo maza izmēra objektu, iesniedz Tehniskajam sekretariātam šī objekta precīzu atrašanās vietu un sīku tehnisko aprakstu, ieskaitot iekārtu inventāra sarakstu un sīkas shēmas. Par esošajiem objektiem šo sākotnējo deklarāciju iesniedz ne vēlāk kā 30 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā dalībvalstij. Sākotnējā deklarāciju par jaunajiem objektiem iesniedz ne mazāk kā 180 dienas pirms ekspluatācijas sākuma.

14. Katra dalībvalsts iesniedz Tehniskajam sekretariātam savlaicīgu paziņojumu par plānotajām izmaiņām salīdzinājumā ar sākotnējo deklarāciju. šādu paziņojumu iesniedz ne mazāk kā 180 dienas pirms notiks šīs izmaiņas.

15. Dalībvalsts, kura ražo Saraksta Nr. 1 ķimikālijas vienīgajā maza izmēra objektā, veic ikgadēju detalizētu ziņojumu par objekta darbību iepriekšējā gadā. Ziņojumu iesniedz ne vēlāk kā 90 dienas pēc šī gada beigām un ietver:

a) objekta identifikāciju;

b) par katru objektā ražoto, iegādāto, izmantoto vai glabāto Saraksta Nr.1 ķimikāliju šādu informāciju:

i) ķīmiskais nosaukums, struktūrformula un reģistrācijas numurs pēc "Chemical Abstracts Service", ja tāds piešķirts;

ii) izmantotās metodes un saražotais daudzums;

iii) prekursoru nosaukums un daudzums, kas uzskaitīti Sarakstos Nr.1, 2 un 3, kuri tika izmantoti Saraksta Nr. 1 ķimikāliju ražošanai;

iv) objektā lietotais daudzums un lietošanas mērķis;

v) daudzums, kas iegūts no citiem objektiem vai pārkrauts citos objektos dalībvalstī. Par katru pārkraušanu jāuzrāda daudzums, saņēmējs un mērķis;

vi) maksimālais daudzums, kas atrodas glabāšanā jebkurā laikā gada laikā; un

vii) daudzums, kas atrodas glabāšanā gada beigās; un

c) informāciju par jebkurām izmaiņām objektā gada laikā salīdzinājumā ar agrāk iesniegtajiem objekta sīkajiem tehniskajiem aprakstiem, ieskaitot iekārtu inventāra sarakstus un sīkas shēmas.

16. Katra dalībvalsts, kura ražo Saraksta Nr. 1 ķimikālijas vienīgajā maza izmēra objektā, sagatavo detalizētu ikgadēju ziņojumu par plānoto darbību un iespējamo ražošanu objektā nākošajā gadā. Ziņojumu iesniedz ne mazāk kā 90 dienas pirms minētā gada sākuma un tas ietver:

a) objekta identifikāciju;

b) par katru Saraksta Nr. 1 ķimikāliju, kurš iespējams tiks ražots, izlietots vai glabāts objektā, sekojošu informāciju:

i) ķīmiskais nosaukums, struktūrformula un reģistrācijas numurs pēc "Chemical Abstracts Service", ja tāds piešķirts;

ii) iespējamais ražošanas apjoms un ražošanas mērķis; un

c) informāciju par jebkurām iespējamām izmaiņām objektā gada laikā salīdzinājumā ar agrāk iesniegtajiem objekta sīkajiem tehniskajiem aprakstiem, ieskaitot iekārtu inventāra sarakstus un sīkas shēmas.

Citi objekti, kas minēti 10. un 11. punktos

17. Par katru objektu dalībvalsts iesniedz Tehniskajam sekretariātam objekta vai attiecīgās daļas (daļu) nosaukumu, atrašanās vietu un sīku tehnisko aprakstu. Konkrēti tiek norādīts objekts, kurā ražo aizsardzības mērķiem Saraksta Nr. 1 ķimikālijas. Par esošajiem objektiem šo sākotnējo deklarāciju iesniedz ne vēlāk kā 30 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā dalībvalstij. Sākotnējo deklarāciju par jaunajiem objektiem iesniedz ne mazāk kā 180 dienas pirms ekspluatācijas sākuma.

18. Katra dalībvalsts iesniedz Tehniskajam sekretariātam savlaicīgu paziņojumu par plānotajām izmaiņām salīdzinājumā ar sākotnējo deklarāciju. šādu paziņojumu iesniedz ne mazāk kā 180 dienas pirms notiks šīs izmaiņas.

19. Katra dalībvalsts sagatavo par katru objektu sīku ikgadēju paziņojumu par objekta darbību iepriekšējā gadā. Šo paziņojumu iesniedz ne vēlāk kā 90 dienas pēc minētā gada beigām un ietver:

a) objekta identifikāciju;

b) par katru Saraksta Nr. 1 ķimikāliju sekojošu informāciju:

i) ķīmisko nosaukumu, struktūrformulu un reģistrācijas numuru pēc "Chemical Abstracts Service", ja tāds ir piešķirts;

ii) saražoto daudzumu un, ja ražots aizsardzības mērķiem, izmantotās metodes;

iii) prekursoru nosaukumi un daudzums, kuri uzskaitīti Sarakstos Nr. 1, 2 un 3, kuri tiek izmantoti Saraksta Nr. 1 ķimikāliju ražošanai;

iv) izlietotais daudzums objektā un izmantošanas mērķis;

v) daudzums, kas ticis nodots citiem objektiem dalībvalsts robežās. Par katru nodošanu jāuzrāda daudzums, saņēmējs un mērķis;

vi) maksimālais daudzums, kas atrodas glabāšanā jebkurā laikā gada laikā; un

vii) daudzums, kas atrodas glabāšanā gada beigās; un

c) informāciju par jebkurām izmaiņām objektā vai tā attiecīgajās daļās gada laikā salīdzinājumā ar agrāk iesniegto objekta sīko tehnisko aprakstu.

20. Katra dalībvalsts sagatavo par katru objektu sīku ikgadēju ziņojumu par plānoto darbību un paredzēto ražošanu objektā nākošajā gadā. Ziņojums tiek iesniegts ne mazāk kā 90 dienas pirms minētā gada sākuma un ietver:

a) objekta identifikāciju;

b) par katru Saraksta Nr. 1 ķimikāliju sekojošu informāciju:

i) ķīmiskais nosaukums, struktūrformula un reģistrācijas numurs pēc "Chemical Abstracts Service", ja tāds ir piešķirts; un

ii) paredzētais ražošanas apjoms, laika periodi, kad paredzēts īstenot ražošanu un ražošanas mērķi; un

c) informāciju par jebkurām paredzētajām izmaiņām objektā vai tā attiecīgajās daļās gada laikā salīdzinājumā ar agrāk iesniegtajiem objekta tehniskajiem aprakstiem.

E. Pārbaude

Vienīgais maza izmēra objekts

21. Darbības mērķis vienīgajā maza izmēra objektā ir pārbaudīt, ka Saraksta Nr. 1 ražoto ķimikāliju daudzums tiek deklarēts pareizi, un sevišķi, ka to kopējais daudzums nepārsniedz 1 tonnu.

22. Objekts pakļauts sistemātiskai kontrolei ar inspekciju uz vietas un novērošanu ar ierīču palīdzību, kas uzstādītas uz vietas.

23. Inspekciju skaitu, intensitāti ilgumu, termiņus un režīmu katrā objektā nosaka atkarībā no bīstamības, kāda ir attiecīgajām ķimikālijām šīs Konvencijas priekšmetam un mērķim, objekta īpatnībām un tajā veicamās darbības rakstura. Attiecīgos galvenos principus izskata un apstiprina Konference saskaņā ar VIII panta 21. i) punktu.

24. Sākotnējās inspekcijas mērķis ir pārbaudīt iesniegto informāciju par objektu, ieskaitot 9. punktā norādīto ierobežojumu attiecībā uz reakciju traukiem pārbaudi.

25. Ne vēlāk kā 180 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā dalībvalstij, tā, pamatojoties uz tipveida līgumu, slēdz līgumu ar Organizāciju par objektu, kas aptver detalizētas inspekcijas procedūras objektā.

26. Katra dalībvalsts, kura plāno izveidot vienīgo maza izmēra objektu pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā, pamatojoties uz tipveida līgumu, slēdz līgumu ar Organizāciju par objektu, kas aptver detalizētas inspekcijas procedūras objektā līdz brīdim, kad to sāk ekspluatēt vai izmantot.

27. Līgumu paraugu izskata un apstiprina Konference saskaņā ar VIII panta 21. i) punktu.

Citi objekti, kas minēti 10. un 11. punktos

28. Pārbaudes darbības mērķis jebkurā objektā, kas norādīti 10. un 11. punktos, ir pārbaudīt, lai:

a) objekts netiktu izmantots jebkuras Saraksta Nr. 1 ķimikālijas ražošanā, izņemot deklarētās ķimikālijas;

b) Saraksta Nr. 1 ķimikāliju daudzums, kuras tiek ražotas, pārstrādātas vai izlietotas, tiktu deklarētas pareizi un atbilstu deklarētā mērķa prasībām; un

c) Saraksta Nr. 1 ķimikālija netiktu pārtransportēta vai to neizmantotu citiem mērķiem.

29. Objekts pakļauts sistemātiskai pārbaudei ar inspekciju uz vietas un novērošanu ar ierīču palīdzību, kas uzstādītas uz vietas.

30. Inspekciju skaits, intensitāte, ilgums, termiņi un režīms konkrētā objektā ir atkarīgi no bīstamības, kādu šīs Konvencijas priekšmetam un mērķim rada ražoto ķimikāliju daudzums, objekta īpatnības un tajā veiktās darbības raksturs. Attiecīgos galvenos principus izskata un apstiprina Konference saskaņā ar VIII panta 21. i) punktu.

31. Ne vēlāk kā 180 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā dalībvalstij, tā, pamatojoties uz tipveida līgumu, slēdz līgumus ar Organizāciju par objektu, kas aptver katra objekta inspekcijas detalizētas procedūras.

32. Katra dalībvalsts, kas plāno izveidot šādu objektu pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā, slēdz līgumu ar Organizāciju par objektu līdz brīdim, kad objektu sāk ekspluatēt vai izmantot.

VII daļa

DARBĪBA, KURU NEAIZLIEDZ ŠĪ KONVENCIJA ATBILSTOŠI VI PANTAM

(Saraksta Nr. 2 ķimikāliju un ar tām saistītu objektu režīms)

A. Deklarācijas

Kopējo nacionālo datu deklarēšana

1. Sākotnējās un ikgadējās deklarācijas, kuras iesniedz katra dalībvalsts saskaņā ar VI panta 7. un 8. punktiem, ietver kopējos nacionālos datus par saražoto, pārstrādāto, izlietoto, importēto un eksportēto katras Saraksta Nr. 2 ķimikālijas daudzumu iepriekšējā kalendāra gadā, kā arī importa un eksporta kvalitatīvos parametrus par katru attiecīgo valsti.

2. Katra dalībvalsts iesniedz:

a) sākotnējās deklarācijas saskaņā ar 1.punktu ne vēlāk kā 30 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā; un, sākot ar nākošo kalendāra gadu,

b) ikgadējās deklarācijas ne vēlāk kā 90 dienas pēc iepriekšējā kalendāra gada beigām.

Deklarācijas par ražošanas zonām, kuras ražo, pārstrādā vai lieto Saraksta Nr. 2 ķimikālijas

3. Sākotnējās un ikgadējās deklarācijas tiek pieprasītas par visām ražošanas zonām, kuras ietver vienu vai vairākus uzņēmumus, kuros jebkurā gadā no iepriekšējiem trīs kalendāra gadiem tika ražoti, pārstrādāti vai lietoti vai bija paredzēts ražot, pārstrādāt vai lietot nākošajā kalendārajā gadā vairāk nekā:

a) 1 kg ķimikālijas, kas atzīmēta ar zīmi "*" Saraksta Nr. 2 A daļā;

b) 100 kg jebkuras ķimikālijas, kas ietverta Saraksta Nr. 2 A daļā; vai

c) 1 tonnu ķimikālijas, kas ietverta Saraksta Nr. 2 B daļā.

4. Katra dalībvalsts iesniedz:

a) sākotnējās deklarācijas saskaņā ar 3. punktu ne vēlāk kā 30 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā; un sākot ar nākošo kalendāro gadu,

b) ikgadējās deklarācijas par pagājušo darbību ne vēlāk kā 90 dienas pēc iepriekšējā kalendāra gada beigām;

c) ikgadējās deklarācijas par paredzēto darbību ne vēlāk kā 60 dienas pirms nākošā kalendārā gada sākuma. Par jebkuru šādu darbību, kas ieplānota papildus pēc ikgadējās deklarācijas iesniegšanas, tiek paziņots ne vēlāk kā piecas dienas pirms šīs darbības sākuma.

5. Deklarācijas saskaņā ar 3. punktu parasti netiek pieprasītas maisījumiem, kuri satur zemu Saraksta Nr. 2 ķimikālijas koncentrāciju. Saskaņā ar galvenajiem principiem tās tiek pieprasītas tikai tajos gadījumos, kad Saraksta Nr. 2 ķimikālijas iegūšanas vieglums no šāda maisījuma un tās vispārējais svara daudzums tiek uzskatīts kā risks attiecībā uz šīs Konvencijas priekšmetu un mērķi. šos galvenos principus izskata un apstiprina Konference saskaņā ar VIII panta 21. i) punktu.

6. Deklarācijas par ražošanas zonām saskaņā ar 3. punktu ietver:

a) ražošanas zonas nosaukumu un īpašnieka, kompānijas vai uzņēmuma, kas to ekspluatē, nosaukumu;

b) tās precīzu atrašanās vietu, ieskaitot adresi; un

c) uzņēmumu skaitu ražošanas zonas robežās, par kurām tiek deklarēts saskaņā ar šī pielikuma VIII daļu.

7. Deklarācijas par ražošanas zonu saskaņā ar 3. punktu ietver arī par katru uzņēmumu, kas izvietots ražošanas zonas robežās, un kas atbilst specifikācijām, kas norādītas 3. punktā, sekojošu informāciju:

a) uzņēmuma nosaukums un īpašnieka, kompānijas vai uzņēmuma, kas to ekspluatē, nosaukums;

b) tās precīza atrašanās vieta ražošanas zonas robežās, ieskaitot konkrētu ēkas vai būves numuru, ja tāds ir;

c) tās galvenā darbība;

d) attiecībā uz uzņēmumu:

i) vai īsteno deklarētā Saraksta Nr. 2 ķimikālijas (u) ražošanu, pārstrādi vai lietošanu;

ii) vai tas specializējas šādos darbības veidos vai vairākiem citiem mērķiem; un

iii) vai tas veic citus darbības veidus attiecībā uz deklarēto Saraksta Nr. 2 ķimikāliju(-ām), ieskaitot šīs citas darbības specifikāciju (piemēram, glabāšana); un

e) uzņēmuma ražošanas jaudu katrai Saraksta Nr. 2 ķimikālijai.

8. Deklarācija par ražošanas zonu saskaņā ar 3. punktu ietver arī šādu informāciju par katru Saraksta Nr. 2 ķimikāliju virs deklarētā sliekšņa:

a) ķīmiskais nosaukums, parastais vai tirdzniecības nosaukums, kuru lieto objekts, struktūrformula un reģistrācijas numurs pēc "Chemical Abstracts Service", ja tāds piešķirts;

b) sākotnējā deklarācijā: ražošanas zonas kopējais ražošanas, pārstrādes, lietošanas, importa un eksporta apjoms par katru gadu no trīs iepriekšējiem kalendāra gadiem;

c) ikgadējā deklarācijā par bijušo darbību: ražošanas zonas kopējais ražošanas, pārstrādes, lietošanas, importa un eksporta kopējais apjoms par iepriekšējo kalendāra gadu;

d) ikgadējā deklarācijā par paredzēto darbību: ražošanas zonas kopējais paredzētās ražošanas, pārstrādes vai lietošanas apjoms nākošajā kalendāra gadā, ieskaitot paredzētos ražošanas , pārstrādes vai lietošanas posmus; un

e) mērķi, kuru dēļ tika vai tiks veikta ķimikālijas ražošana, pārstrāde vai lietošana:

i) apstrāde vai lietošana uz vietas, norādot produkta veidus;

ii) pārdošana vai piegāde dalībvalsts teritorijas robežās vai jebkurā vietā, kas ir tās jurisdikcijā kontrolē, norādot citu nozari, tirdzniecības firmu vai citu adresātu un, pēc iespējas, gala produkta veidus;

iii) tiešs eksports, norādot attiecīgās valstis; un

iv) citi, norādot šos citus mērķus.

Deklarācijas par Saraksta Nr. 2 ķimikāliju kādreizējo ražošanu ķīmiskajiem ieročiem

9. Katra dalībvalsts ne vēlāk kā 30 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā deklarē visas ražošanas zonas, ieskaitot uzņēmumus, kas ražojuši Saraksta Nr. 2 ķimikālijas ķīmiskajiem ieročiem jebkurā laikā kopš 1946. gada 1. janvāra.

10. Deklarācijas par ražošanas zonu, saskaņā ar 9. punktu, ietver:

a) ražošanas zonas nosaukumu un īpašnieka, kompānijas vai uzņēmuma, kas to ekspluatē, nosaukumu;

b) tās precīzu atrašanās vietu, ieskaitot adresi;

c) par katru uzņēmumu, kas izvietots ražošanas zonas robežās un atbilst specifikācijām, kas aprakstītas 9.punktā, - to pašu informāciju, kas ir arī saskaņā ar 7. punkta a)- e) apakšpunktiem; un

d) par katru Saraksta Nr. 2 ķimikāliju, kas ražota ķīmiskajiem ieročiem:

i) ķīmisko nosaukumu, parasto vai tirdzniecības nosaukumu, kuru izmanto ražošanas zona, lai ražotu ķīmiskos ieročus, struktūrformulu un reģistrācijas numuru pēc "Chemical Abstracts Service", ja tāds ir piešķirts;

ii) ķimikālijas ražošanas datumi un saražotais daudzums; un

iii) vieta, uz kurieni tika nogādāta ķimikālija, un tur radītais gala produkts, ja tāds ir zināms.

Informācija dalībvalstīm

11. Ražošanas zonu sarakstu, kuras deklarē saskaņā ar šo nodaļu, kopā ar informāciju, kas iesniegta saskaņā ar 6., 7. a), 7. c), 7. d) I), 7. d) iii), 8. a) un 10. punktiem, Tehniskais sekretariāts pēc attiecīga lūguma pārsūta dalībvalstīm.

B. Pārbaude

Vispārēji nosacījumi

12. Pārbaude, ko paredz VI panta 4. punkts, tiek veikta ar inspekciju uz vietas tajās ražošanas zonās, kurās ir viens vai vairāki uzņēmumi, kuros ražoja, pārstrādāja vai lietoja jebkura gada laikā no iepriekšējiem trīs kalendāra gadiem vai paredzēts ražot, pārstrādāt vai lietot nākošajā kalendāra gadā vairāk nekā:

a) 10 kg ķimikālijas, kas atzīmēta ar zīmi "*" Saraksta Nr. 2 A daļā;

b) 1tonnu jebkuras ķīmikālijas, kas ietverta Saraksta Nr. 2 A daļā; vai

c) 10 tonnas ķimikālijas, kas ietverta Saraksta Nr. 2 B daļā.

13. Organizācijas programmā un budžetā, kuru pieņem Konference saskaņā ar VIII panta 21. a) punktu, ir atsevišķa rubrika, kurā ir pārbaudes programma un budžets attiecībā uz šo nodaļu. Sadalot resursus, kas izdalīti pārbaude saskaņā ar VI pantu, Tehniskais sekretariāts pirmo trīs gadu laikā pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā veltī prioritāru uzmanību ražošanas zonu sākotnējām inspekcijām, kas deklarētas saskaņā ar A nodaļu. Pēc tam šāds sadalījums jākontrolē, pamatojoties uz uzkrāto pieredzi.

14. Tehniskais sekretariāts veic sākotnējās inspekcijas un turpmākās inspekcijas atbilstoši 15.- 22.punktiem.

Inspekcijas mērķi

15. Inspekcijas vispārējais mērķis ir pārbaudīt to, ka veiktā darbība atbilst šīs Konvencijas saistībām un ir saskaņota ar informāciju, kas sniegta deklarācijās. Inspekcijas konkrētie mērķi ražošanas zonās, kas deklarētas A. nodaļā, ietver:

a) jebkuras Saraksta Nr.1 ķimikālijas iztrūkuma pārbaudi, un sevišķi tās ražošanas pārbaudi, izņemot ražošanu atbilstoši šī Pielikuma VI daļai;

b) deklarētā Saraksta Nr. 2 ķimikāliju ražošanas, pārstrādes vai lietošanas apjoma atbilstības pārbaudi;

c) Saraksta Nr. 2 ķimikāliju nenovirzīšanās uz darbību, kuru aizliedz šī Konvencija, pārbaudi.

Sākotnējās inspekcijas

16. Katra ražošanas zona, kura pakļauta inspekcijai saskaņā ar 12. punktu, uzņem sākotnējo inspekciju, cik vien iespējams ātrāk, bet vēlams ne vēlāk kā trīs gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā. Ražošanas zonas, kuras deklarētas pēc šī laika perioda, uzņem sākotnējo inspekciju ne vēlāk kā vienu gadu pēc pirmās deklarācijas par ražošanu, pārstrādi vai lietošanu. Ražošanas zonu izvēli sākotnējām inspekcijām veic Tehniskais sekretariāts tā, lai izslēgtu iespēju paredzēt ražošanas zonas inspekcijas precīzus termiņus.

17. Sākotnējās inspekcijas laikā tiek izstrādāts līguma projekts par objektu esošajai ražošanas zonai, ja inspicējamā dalībvalsts un Tehniskais sekretariāts nespēs panākt vienošanos par to, ka tas nav nepieciešams.

18. Kas attiecas uz nākošo inspekciju biežumu un intensitāti, tad inspektori sākotnējās inspekcijas laikā novērtē attiecīgo ķimikāliju risku attiecībā uz šīs Konvencijas priekšmetu un mērķi, ražošanas zonas īpatnībām un tur veicamās darbības raksturu, ņemot vērā, cita starpā, šādus kritērijus:

a) saraksta ķimikāliju un no tām ražoto gala produktu , ja tādi ir, toksiskumu;

b) saraksta ķimikāliju daudzumu, kuras parasti glabā ražošanas zonā;

c) izejas ķimikāliju daudzumu saraksta ķimikāliju ražošanai, kuras parasti glabā ražošanas zonā;

d) Saraksta Nr. 2 uzņēmumu ražošanas jaudu; un

e) pārveidošanas potenciālu un iespēju toksisko ķimikāliju ražošanas, glabāšanas un lādēšanas sākšanai ražošanas zonā.

Inspekcijas

19. Pēc sākotnējās inspekcijas saņemšanas katra ražošanas zona, kura ir pakļauta inspekcijai saskaņā ar 12. punktu, ir pakļauta nākošajām inspekcijām.

20. Izvēloties konkrētas ražošanas zonas inspekcijai un nosakot inspekciju biežumu un intensitāti, Tehniskais sekretariāts pienācīgi novērtē attiecīgās ķimikālijas risku attiecībā uz šīs Konvencijas priekšmetu un mērķi, ražošanas zonas īpatnības un tur veicamās darbības raksturu, ievērojot attiecīgo līgumu par objektu, kā arī sākotnējo un nākošo inspekciju rezultātus.

21. Tehniskais sekretariāts izvēlas konkrētu ražošanas zonu inspekcijai tā, lai izslēgtu iespēju paredzēt tās inspicēšanas precīzu laiku.

22. Neviena ražošanas zona nepieņem vairāk kā divas inspekcijas kalendārajā gadā saskaņā ar šīs nodaļas nosacījumiem. Tomēr tas neierobežo inspekcijas saskaņā ar IX pantu.

Inspekcijas procedūras

23. Blakus saskaņotajiem galvenajiem principiem, citiem šī Pielikuma nosacījumiem un Pielikuma par konfidencialitāti tiek pielietoti zemāk esošie 24.-30. punkti.

24. Ne vēlāk kā 90 dienas pēc sākotnējās inspekcijas beigām starp inspicējamo dalībvalsti un Organizāciju tiek noslēgts līgums par objektu deklarētajai ražošanas zonai, ja inspicējamā dalībvalsts un Tehniskais sekretariāts nespēj panākt vienošanos par to, ka tas nav nepieciešams. Līgumu par objektu sastāda, pamatojoties uz tipveida līgumu, un tas regulē inspekcijas veikšanu deklarētajā ražošanas zonā. šajā līgumā tiek norādīts inspekciju biežums un intensitāte, kā arī inspekcijas detalizētas procedūras, kas atbilst 25.- 29. punktiem.

25. Inspekcijas priekšmets ir deklarētais Saraksta Nr. 2 uzņēmums deklarētās ražošanas zonas robežās. Ja inspekcijas grupa lūdz piekļūšanu citām ražošanas zonas daļām, tad šī piekļūšana šiem iecirkņiem tiek dota atbilstoši saistībām par paskaidrojumu sniegšanu saskaņā ar šī Pielikuma II daļas 51. punktu un saskaņā ar līgumu par objektu vai, ja šāda līguma par objektu nav, atbilstoši regulējamās piekļūšanas likumiem, kas izklāstīti šī Pielikuma X daļas C nodaļā.

26. Lai nodrošinātu pārliecību par deklarētās ķimikālijas nepārsūtīšanu un atbilstību sagatavotajai deklarācijai, attiecīgi tiek atļauta piekļūšana uzskaites dokumentācijai.

27. Lai pārbaudītu nedeklarēto saraksta ķimikāliju iztrūkumu, tiek veikta paraugu atlase un analīze.

28. Iecirkņi, kuri pakļauti inspekcijai, var ietvert:

a) izejas ķimikāliju (reaģentu) glabāšanas vai piegādes iecirkņus;

b) iecirkņus, kuros tiek veikti darbi ar reaģentiem līdz to ievietošanai reakciju traukos;

c) izejvielu padeves līnijas atbilstoši iecirkņiem, kas norādīti a) vai b) apakšpunktā, reakciju traukos kopā ar jebkuriem citiem attiecīgajiem vārstuļiem, plūsmas mērītājiem u.t.t.;

d) reakciju trauku ārējo daļu un palīgiekārtas;

e) līnijas, kas nāk no reakciju traukiem uz ilglaicīgas vai īslaicīgas glabāšanas noliktavām vai uz tālāko Saraksta Nr. 2 ķimikāliju pārstrādes iekārtām;

f) kontroles iekārtas, kas saistītas ar jebkuru no priekšmetiem saskaņā ar a) - e) apakšpunktiem;

g) iekārtas un iecirkņi atkritumu un notekūdeņu apstrādei;

h) iekārtas un iecirkņi ķimikāliju aizvākšanai, kuras neatbilst specifikācijai.

29. Inspekcijas laiks nepārsniedz 96 stundas; tomēr inspekcijas grupa un inspicējamā dalībvalsts var vienoties par tā pagarināšanu.

Paziņojums par inspekciju

30. Tehniskais sekretariāts paziņo dalībvalstij par inspekciju ne mazāk kā 48 stundas pirms inspekcijas grupas ierašanās ražošanas zonā, kura pakļauta inspekcijai.

C. Nodošana valstīm, kuras nav šīs Konvencijas dalībnieces

31. Saraksta Nr. 2 ķimikāliju nodošana un saņemšana tiek veikta tikai starp dalībvalstīm. Šīs saistības stājas spēkā trīs gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā.

32. šī pagaidu trīs gadu perioda laikā katra dalībvalsts pieprasa no pēdējā izmantotāja sertifikātu, kā tas norādīts zemāk, attiecībā uz Saraksta Nr. 2 ķimikāliju nodošanu valstīm, kuras nav šīs Konvencijas dalībnieces. Sakarā ar šādu nodošanu, katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka nodotās ķimikālijas tiks izmantotas mērķiem, kurus neaizliedz šī Konvencija. Cita starpā, dalībvalsts pieprasa no saņēmējas valsts sertifikātu, kurā sakarā ar nodotajām ķimikālijām tiek norādīts:

a) tās tiks izmantotas tikai mērķiem, kurus neaizliedz šī Konvencija;

b) tās netiks nodotas tālāk;

c) to veidi un daudzums;

d) to gala izlietojums; un

e) patērētāja (u) nosaukums (i) un adrese(-es).

VIII daļa

DARBĪBA, KURU NEAIZLIEDZ ŠĪ KONVENCIJA ATBILSTOŠI VI PANTAM

(Saraksta Nr. 3 ķimikāliju un ar tām saistīto objektu režīms)

A. Deklarācijas

Deklarācijas par kopējiem nacionālajiem datiem

1. Sākotnējās un ikgadējās deklarācijas, kuras iesniedz dalībvalstis saskaņā ar VI panta 7. un 8. punktiem, ietver kopējos nacionālos datus par saražoto, importēto un eksportēto katras Saraksta Nr. 3 ķimikālijas daudzumu iepriekšējā kalendāra gadā , kā arī importa un eksporta kvantitatīvos parametrus par katru attiecīgo valsti.

2. Katra dalībvalsts iesniedz:

a) sākotnējās deklarācijas saskaņā ar 1. punktu ne vēlāk 30 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā; un, sākot ar nākošo kalendāra gadu,

b) ikgadējas deklarācijas ne vēlāk kā 90 dienas pēc iepriekšējā kalendāra gada beigām.

Deklarācijas par ražošanas zonām, kurās ražo Saraksta Nr. 3 ķimikālijas

3. Sākotnējās un ikgadējās deklarācijas tiek prasītas par visām ražošanas zonām, kuras aptver vienu vai vairākus uzņēmumus, kuros iepriekšējā kalendāra gada laikā tika ražotas vai paredzēts ražot nākošajā kalendāra gadā vairāk nekā 30 tonnas Saraksta Nr. 3 ķimikāliju.

4. Katra dalībvalsts iesniedz:

a) sākotnējās deklarācijas saskaņā ar 3. punktu ne vēlāk kā 30 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā; un, sākot ar nākošo kalendāra gadu,

b) ikgadējās deklarācijas par iepriekšējo darbību ne vēlāk kā 90 dienas pēc iepriekšējā kalendāra gada beigām;

c) ikgadējās deklarācijas par paredzēto darbību ne vēlāk kā 60 dienas līdz nākošā kalendāra gada sākumam. Par jebkuru šādu darbību, kas ieplānota papildus pēc ikgadējās deklarācijas iesniegšanas, tiek paziņots ne vēlāk kā piecas dienas pirms šādas darbības sākuma.

5. Deklarācijas saskaņā ar 3. punktu parasti netiek pieprasītas par maisījumiem ar zemu Saraksta Nr. 3 ķimikālijas koncentrāciju. Atbilstoši galvenajiem principiem tās tiek pieprasītas tikai tajos gadījumos, kad Saraksta Nr. 3 ķimikālijas iegūšanas vieglums no šāda maisījuma un tās kopējais svara daudzums tiek uzskatīts kā risks attiecībā uz šīs Konvencijas priekšmetu un mērķi. šos galvenos principus izskata un apstiprina Konference saskaņā ar VIII panta 21. i) punktu.

6. Deklarācijas par ražošanas zonām saskaņā ar 3. punktu ietver:

a) ražošanas zonas nosaukumu un īpašnieka, kompānijas vai uzņēmuma, kas to ekspluatē, nosaukumu;

b) tās precīzu atrašanās vietu, ieskaitot adresi; un

c) uzņēmumu daudzumu ražošanas zonas robežās, kas tiek deklarēti saskaņā ar šī Pielikuma VII daļu.

7. Deklarācijas par ražošanas zonu saskaņā ar 3. punktu ietver arī šādu informāciju par katru uzņēmumu, kas izvietots ražošanas zonas robežās un kas atbilst 3. punktā norādītajām specifikācijām:

a) uzņēmuma nosaukumu un īpašnieka, kompānijas vai uzņēmuma, kas to ekspluatē, nosaukumu;

b) tās precīzu atrašanās vietu ražošanas zonas robežās, ieskaitot ēkas vai būves konkrēto numuru, ja tāds ir;

c) tās galveno darbību.

8. Deklarācijas par ražošanas zonu saskaņā ar 3. punktu ietver arī sekojošu informāciju par katru Saraksta Nr. 3 ķimikāliju virs deklarētā sliekšņa:

a) ķīmiskais nosaukums, parastais vai tirdzniecības, kuru lieto objekts, struktūrformula un reģistrācijas numurs pēc "Chemical Abstracts Service", ja tāds piešķirts;

b) ķimikālijas aptuvenais ražošanas apjoms iepriekšējā kalendāra gadā, vai, ja tiek deklarēta paredzētā darbība, paredzētais ražošanas apjoms nākošajā kalendārajā gadā, kas izteikts sekojošos diapazonos: 30-200 tonnas, 200-1000 tonnas, 1000- 10 000 tonnas, 10 000-100 000 tonnas un vairāk par 100 000 tonnām; vai

c) mērķus, kuriem tika ražota vai tiks ražota ķimikālija.

Deklarācijas par Saraksta Nr. 3 ķimikāliju kādreizējo ražošanu ķīmiskajiem ieročiem

9. Katra dalībvalsts ne vēlāk kā 30 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā deklarē visas ražošanas zonas, ieskaitot uzņēmumus, kuri jebkurā laikā kopš 1946. gada 1. janvāra ir ražojuši Saraksta Nr. 3 ķimikāliju ķīmiskajiem ieročiem.

10. Deklarācijas par ražošanas zonām saskaņā ar 9. punktu ietver:

a) ražošanas zonas nosaukumu un īpašnieka, kompānijas vai uzņēmuma, kas to ekspluatē, nosaukumu;

b) tās precīzu atrašanās vietu, ieskaitot adresi;

c) par katru uzņēmumu, kas izvietots ražošanas zonas robežās un atbilstošu specifikācijām, kā aprakstīts 9. punktā, to pašu informāciju, kuru sniedz saskaņā ar 7. punkta a)- c) apakšpunktiem; un

d) par katru Saraksta Nr. 3 ķimikāliju, kuru ražo ķīmiskajiem ieročiem:

i) ķīmisko nosaukumu, parasto vai tirdzniecības, kuru lieto ražošanas zona ķīmisko ieroču ražošanai, struktūrformulu un reģistrācijas numuru pēc "Chemical Abstracts Service", ja tāds ir piešķirts;

ii) ķimikālijas ražošanas datumi un saražotais daudzums; un

iii) vieta, uz kurieni nogādāta ķimikālija, un tur ražotais gala produkts, ja tāds ir zināms.

Informācija dalībvalstīm

11. Ražošanas zonu sarakstu, kas deklarētas šajā nodaļā, kopā ar informāciju, kas sniegta saskaņā ar 6., 7. a), 7. c), 8. a) un 10. punktiem, pēc attiecīga lūguma Tehniskais sekretariāts pārsūta dalībvalstīm.

B. Pārbaude

Vispārēji nosacījumi

12. Pārbaude, ko paredz VI panta 5. punkts, tiek veikta ar inspekciju uz vietas tajās deklarētajās ražošanas zonās, kurās iepriekšējā kalendārā gada laikā tika ražota vai nākošajā kalendāra gadā paredzēts ražot kopumā vairāk nekā 200 tonnu jebkuras Saraksta Nr. 3 ķimikālijas virs deklarētā 30 tonnu sliekšņa.

13. Organizācijas programma un budžets, ko pieņem Konference saskaņā ar VIII panta 21. a) punktu, atsevišķā rubrikā satur šajā nodaļā skarto pārbaudes programmu un budžetu, ņemot vērā šī Pielikuma VII daļas 13. punktu.

14. Saskaņā ar šo nodaļu Tehniskais sekretariāts izlases veidā izvēlas ražošanas zonu inspekcijai ar attiecīgu mehānismu palīdzību, tādu, kā speciāli izstrādātu kompjūterprogrammu izmantošana, pamatojoties uz šādiem apsvērumu faktoriem:

a) inspekciju taisnīgs ģeogrāfiskais izvietojums; un

b) Tehniskā sekretariāta rīcībā esošā informācija par deklarētajām ražošanas zonām, kas skar attiecīgo ķimikāliju, par ražošanas zonu īpatnībām un tur veiktās darbības raksturu.

15. Neviena ražošanas zona nepieņem vairāk kā divas inspekcijas gadā atbilstoši šīs nodaļas nosacījumiem. Tomēr tas neierobežo inspekcijas saskaņā ar IX pantu.

16. Izvēloties ražošanas zonas inspekcijai atbilstoši šai nodaļai, Tehniskais sekretariāts ievēro sekojošu ierobežojumu attiecībā uz inspekciju kopējo skaitu, ko pieņem dalībvalsts kalendārā gada laikā saskaņā ar šo daļu un šī Pielikuma IX daļu: kopējais inspekciju skaits nepārsniedz trīs plus 5 procentus no ražošanas zonu kopējā skaita, kuras deklarējušas dalībvalstis atbilstoši šai daļai, kā arī šī Pielikuma IX daļai, vai 20 inspekcijas, atkarībā no tā, kurš no šiem diviem cipariem ir mazāks.

Inspekcijas mērķi

17. Ražošanas zonās, kas deklarētas A. nodaļā, inspekciju vispārējais mērķis ir pārbaudīt veicamās darbības savienojamību ar deklarācijās sniegto informāciju. Inspekciju konkrētais mērķis ir pārbaudīt jebkura Saraksta Nr. 1 ķimikālijas neesamību, un sevišķi tās ražošanu, izņemot ražošanu atbilstoši šī Pielikuma VI daļai.

Inspekcijas procedūras

18. Bez saskaņotajiem galvenajiem principiem un citiem attiecīgajiem šī Pielikuma vai Pielikuma par konfidencialitāti nosacījumiem, tiek piemēroti zemāk esošie 19.- 25. punkti.

19. Līgums par objektu netiek slēgts, ja to nelūdz inspicējamā dalībvalsts.

20. Inspekcijas priekšmets ir deklarētais(-ie) Saraksta Nr. 3 uzņēmums (I) deklarētās ražošanas zonas robežās. Ja inspekcijas grupa atbilstoši šī Pielikuma II daļas 51. punktam pieprasa piekļūšanu citām ražošanas zonas daļām, lai novērstu neskaidrības, tad šādas piekļūšanas pakāpe tiek saskaņota starp inspekcijas grupu un inspicējamo dalībvalsti.

21. Inspekcijas grupa var dabūt piekļūšanu uzskaites dokumentācijai tajos gadījumos, kad inspekcijas grupa un inspicējamā dalībvalsts uzskata, ka šāda piekļūšana veicinās inspekcijas mērķu sasniegšanu.

22.Lai pārbaudītu nedeklarēto saraksta ķimikāliju neesamību, var tikt veikta paraugu atlase un analīze uz vietas. Ja novērst neskaidrības neizdodas, tad paraugus var pakļaut analīzei noteiktajās laboratorijās aiz objekta robežām ar inspicējamās dalībvalsts piekrišanu.

23. Inspekcijai pakļautie iecirkņi var ietvert:

a) pamata ķimikāliju ( reaģentu ) piegādes vai glabāšanas iecirkņus;

b) iecirkņus, kuros tiek veikti darbi ar reaģentiem pirms to iekraušanas reakciju traukā;

c) apakšpunktā, reakcijas traukā kopā ar jebkuriem citiem vārstuļiem, plūsmas mērītājiem u.t.t.

d) reakciju trauku ārējo daļu un palīgiekārtas;

e) līnijas, kas iet no reakciju traukiem uz īslaicīgas vai ilglaicīgas glabāšanas noliktavām vai uz iekārtām tālākai Saraksta Nr. 3 deklarēto ķimikāliju apstrādei;

f) kontroles iekārtas, kas saistītas ar jebkuru no priekšmetiem saskaņā ar a)-e) apakšpunktiem;

g) iekārtas un iecirkņus atkritumu un notekūdeņu apstrādei;

h) iekārtas un iecirkņus specifikācijai neatbilstošu ķimikāliju aizvākšanai.

24. Inspekcijas laiks nepārsniedz 24 stundas; tomēr inspekcijas grupa un inspicējamā dalībvalsts var vienoties par tā pagarināšanu.

Paziņojums par inspekciju

25. Tehniskais sekretariāts paziņo dalībvalstij par inspekciju ne mazāk kā 120 stundas pirms inspekcijas grupas ierašanās ražošanas zonā, kurā jāveic inspekcija.

C. Nodošana valstīm, kuras nav šīs Konvencijas dalībnieces

26. Nododot Saraksta Nr. 3 ķimikālijas valstīm, kuras nav šīs Konvencijas dalībnieces, katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šo nodoto ķimikāliju izmantošanu tikai tādiem mērķiem, kurus neaizliedz šī Konvencija. Cita starpā, dalībvalsts pieprasa no saņēmējas valsts sertifikātu, kurā par nododamajām ķimikālijām tiek norādīts :

a) tās izmantos tikai mērķiem, kurus neaizliedz šī Konvencija;

b) tās netiks nodotas tālāk;

c) to veidi un daudzums;

d) to gala izlietojums; un

e) gala patērētāja(-u) nosaukums(-i) un adrese(-es).

27. Piecus gadus pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā, Konference izskata nepieciešamību ieviest citus pasākumus attiecībā uz Saraksta Nr. 3 ķimikāliju nodošanu valstīm, kuras nav šīs Konvencijas dalībnieces.

A. Deklarācijas

Citu ķīmisko ražošanas objektu saraksts

1. Sākotnējā deklarācija, kuru iesniedz katra dalībvalsts saskaņā ar VI panta 7. punktu, ietver visu ražošanas zonu sarakstu, kuras:

a) pagājušā kalendāra gada laikā sintēzes ceļā ražojušas vairāk nekā 200 tonnu sarakstā neesošas konkrētas organiskās ķimikālijas; vai

b) ietver vienu vai vairākus uzņēmumus, kuros pagājušā kalendāra gada laikā sintēzes ceļā tika ražots vairāk nekā 30 tonnu sarakstā neesošas konkrētas organiskās ķimikālijas, kas satur fosforu, sēru vai fluoru (tālāk tekstā "FSF- uzņēmumi" un "FSF-ķimikālija").

2. Citu ķīmisko ražošanas objektu saraksts, kurš jāiesniedz saskaņā ar 1. punktu, neietver ražošanas zonas, kuras ražo vienīgi sprāgstvielas un ogļūdeņražus.

3. Katra dalībvalsts iesniedz savu citu ķīmisko ražošanas objektu sarakstu saskaņā ar 1.punktu kā savas sākotnējās deklarācijas daļu ne vēlāk kā 30 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā. Katra dalībvalsts ne vēlāk kā 90 dienas pēc katra nākošā kalendāra gada sākuma katru gadu iesniedz informāciju, kas nepieciešama saraksta atjaunošanai.

4. Citu ķīmisko ražošanas objektu saraksts, kas saskaņā ar 1. punktu jāiesniedz par katru ražošanas zonu, ietver šādu informāciju:

a) ražošanas zonas nosaukums vai īpašnieka, kompānijas vai uzņēmuma, kas to ekspluatē, nosaukums;

b) ražošanas zonas precīza atrašanās vieta, ieskaitot tās adresi;

c) tās galvenā darbība; un

d) aptuvenais uzņēmumu daudzums ražošanas zonas ietvaros, kuras ražo 1. punktā norādītās ķimikālijas.

5. Kas attiecas uz ražošanas zonām, kas ietvertas sarakstā saskaņā ar 1.a) punktu, šāds saraksts ietver arī informāciju par aptuveno sarakstā neesošo konkrēto organisko ķimikāliju kopējo ražošanas apjomu iepriekšējā kalendāra gadā, kas izteikts ar sekojošiem diapazoniem: līdz 1000 tonnām, 1000-10 000 tonnas un vairāk nekā 10 000 tonnu.

6. Kas attiecas uz ražošanas zonām, kuras ietvertas sarakstā saskaņā ar 1. b) punktu, sarakstā tiek uzrādīts arī FSF- uzņēmumu skaits ražošanas zonas ietvaros un tiek dota informācija par aptuveno kopējo FSF- ķimikāliju ražošanas apjomu, kurus ražojis katrs FSF- uzņēmums iepriekšējā kalendāra gadā, kas izteikts ar sekojošiem diapazoniem: līdz 200 tonnām, 200-1000 tonnas un vairāk nekā 10 000 tonnu.

Tehniskā sekretariāta palīdzība

7. Ja dalībvalsts administratīvu iemeslu dēļ uzskata par nepieciešamu griezties pēc palīdzības sava ķīmisko ražošanas objektu saraksta sastādīšanā saskaņā ar 1. punktu, tā var lūgt Tehnisko sekretariātu sniegt šādu palīdzību. šajā gadījumā jautājumi par saraksta pilnību tiek noregulēti konsultāciju ceļā starp dalībvalsti un Tehnisko sekretariātu.

Informācija dalībvalstīm

8. Citu ķīmisko ražošanas objektu sarakstus, kurus iesniedz saskaņā ar 1. punktu, ieskaitot informāciju, kas iesniegta sakarā ar 4. punktu, pēc attiecīga lūguma, Tehniskais sekretariāts pārsūta dalībvalstīm.

B. Pārbaude

Vispārēji nosacījumi

9. Ievērojot C daļas nosacījumus, pārbaude, kas paredzēta VI panta 6. punktā, tiek veikta ar inspekciju uz vietas:

a) ražošanas zonās, kas ietvertas sarakstā saskaņā ar 1. a) punktu; un

b) ražošanas zonās, kas ietvertas sarakstā saskaņā ar 1. b) punktu, un ietver vienu vai vairākus FSF- uzņēmumus, kuros iepriekšējā kalendāra gada laikā ražoja vairāk nekā 200 tonnu FSF- ķimikālijas.

10. Organizācijas programma un budžets, ko pieņem Konference saskaņā ar VIII panta 21 a) punktu, atsevišķā rubrikā satur pārbaudes programmu un budžetu saskaņā ar šo nodaļu pēc tam, kad sākusies tā īstenošana.

11. Saskaņā ar šo nodaļu, Tehniskais sekretariāts izlases veidā izvēlas ražošanas zonas inspekcijai ar attiecīgo mehānismu palīdzību, tādu, kā speciālu izstrādātu kompjūterprogrammu izmantošana, pamatojoties uz šādiem apsvēruma faktoriem:

a) inspekciju taisnīgu ģeogrāfisko sadali;

b) Tehniskā sekretariāta rīcībā esošo informāciju par ražošanas zonas īpatnībām un tur veikto darbību; un

c) dalībvalstu priekšlikumi, pamatojoties uz saskaņošanu atbilstoši 25. punktam.

12. Neviena ražošanas zona nepieņem vairāk kā divas inspekcijas gadā atbilstoši šīs nodaļas nosacījumiem. Tomēr tas neierobežo inspekcijas saskaņā ar IX pantu.

13. Izvēloties ražošanas zonas inspekcijai saskaņā ar šo nodaļu, Tehniskais sekretariāts ievēro sekojošus ierobežojumus sakarā ar kopējo inspekciju skaitu, ko pieņem dalībvalsts kalendārajā gadā saskaņā ar šo daļu un šī Pielikuma VIII daļu: kopējais inspekciju skaits nepārsniedz trīs plus 5% no ražošanas zonu kopējā skaita, kuras deklarējusi dalībvalsts kā saskaņā ar šo daļu, tā arī saskaņā ar šī Pielikuma VIII daļu, vai 20 inspekcijas, atkarībā no tā, kurš no šiem diviem cipariem ir mazāks.

Inspekcijas mērķi

14. Ražošanas zonās, kas ietvertas sarakstā saskaņā ar A nodaļu, vispārējais inspekcijas mērķis ir pārbaudīt veicamās darbības savienojamību ar deklarācijā sniegto informāciju. Inspekciju konkrētais mērķis ir pārbaudīt jebkuras Saraksta Nr. 1 ķimikālijas neesamību, un sevišķi tās ražošanu, izņemot ražošanu atbilstoši šī Pielikuma VI daļai.

Inspekcijas procedūras

15. Bez saskaņotajiem galvenajiem principiem, un citiem attiecīgajiem šī Pielikuma un Pielikuma par konfidencialitāti nosacījumiem, tiek piemēroti zemāk esošie 16.- 20. punkti.

16. Līgums par objektu netiek noslēgts, ja to nelūdz inspicējamā dalībvalsts.

17. Inspekcijas priekšmets ražošanas zonā, kas izvēlēts inspekcijai, ir uzņēmums(-i), kas ražo 1.punktā norādītās ķimikālijas, un sevišķi FSF- uzņēmumi, kas ietveri sarakstā saskaņā ar 1. b) punktu. Inspicējamai dalībvalstij ir tiesības regulēt piekļūšanu šiem uzņēmumiem atbilstoši regulējamās piekļūšanas noteikumiem, kas izklāstīti šī Pielikuma X daļas C nodaļā. Ja inspekcijas grupa atbilstoši šī Pielikuma II daļas 51. punktam lūdz piekļūšanu ražošanas zonas citām daļām, lai novērstu neskaidrības, tad šādas piekļūšanas pakāpe tiek saskaņota starp inspekcijas grupu un inspicējamo dalībvalsti.

18. Inspekcijas grupa var saņemt piekļūšanu uzskaites dokumentācijai tajos gadījumos, kad inspekcijas grupa un inspicējamā dalībvalsts uzskata, ka šāda piekļūšana veicinās inspekcijas mērķu sasniegšanu.

19. Lai pārbaudītu nedeklarēto saraksta ķimikāliju neesamību, var veikt paraugu atlasi un to analīzi uz vietas. Ja novērst neskaidrības neizdodas, paraugi var tikt nosūtīti analīzei noteiktajā laboratorijā aiz objekta robežām ar inspicējamās dalībvalsts piekrišanu.

20. Inspekcijas laiks nepārsniedz 24 stundas: tomēr inspekcijas grupa un inspicējamā dalībvalsts var panākt vienošanos par tā pagarinājumu.

Paziņojums par inspekciju

21. Tehniskais sekretariāts paziņo dalībvalstij par inspekciju ne mazāk kā 120 stundas pirms inspekcijas grupas ierašanās ražošanas zonā, kurā jāveic inspekcija.

C. B nodaļas īstenošana un izskatīšana

Īstenošana

22. B nodaļas īstenošana sākas ceturtā gada sākumā pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā, ja Konference nepieņem citu lēmumu savā kārtējā sesijā trešajā gadā pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā.

23. Trešajā gadā pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā Ģenerāldirektors gatavo Konferences kārtējai sesijai referātu, kas atspoguļo Tehniskā sekretariāta uzkrāto pieredzi, īstenojot šī Pielikuma VII un VIII daļu, kā arī šīs daļas A nodaļas nosacījumus.

24. Savā kārtējā sesijā trešajā gadā pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā Konference, pamatojoties uz Ģenerāldirektora referātu, var arī pieņemt lēmumu attiecībā uz resursu sadali, kas iedalīti pārbaudei, saskaņā ar B. nodaļu, starp FSF- uzņēmumiem un citiem ķīmiskās ražošanas objektiem. Pretējā gadījumā šāda sadale tiek atstāta Tehniskā sekretariāta ekspertu pārziņā un tiek ietverta apsvērumu faktoros, kuri figurē 11. punktā.

25. Savā kārtējā sesijā trešajā gadā pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā Konference, pēc Izpildu padomes rekomendācijas, pieņem lēmumu attiecībā par to, uz kāda pamata (piemēram, uz reģionālo) dalībvalstīm jāiesniedz priekšlikumi attiecībā uz inspekcijām, lai tie tiktu ievēroti kā apsvēruma faktors atlases procesā, kā norādīts 11. punktā.

Izskatīšana

26. Pirmajā speciālajā Konferences sesijā, kura tiek sasaukta saskaņā ar VIII panta 22. punktu, tiek pārskatīti Pielikuma par pārbaudi šīs daļas nosacījumi, kas saistīti ar ķīmiskās rūpniecības vispārējā režīma visaptverošo izskatīšanu (VI pants, šī Pielikuma VII-IX daļas) , pamatojoties uz uzkrāto pieredzi. Pēc tam Konference dod rekomendācijas, lai paaugstinātu pārbaudes režīma efektivitāti.

X daļa

INSPEKCIJAS PĒC PIEPRASĪJUMA SASKAŅĀ AR IX PANTU

A. Inspektoru un inspektoru palīgu nozīmēšana un atlase

1. Inspekcijas pēc pieprasījuma saskaņā ar IX pantu veic tikai speciāli šim nolūkam nozīmēti inspektori un inspektoru palīgi. Lai nozīmētu inspektorus un inspektoru palīgus inspekcijas veikšanai uz pieprasījuma saskaņā ar IX pantu, Ģenerāldirektors sastāda ieteikto inspektoru un inspektoru palīgu sarakstu, atlasot viņus no tā inspektoru un inspektoru palīgu skaita, kuri veic parasto inspekcijas darbību. šāds saraksts ietver pietiekoši lielu inspektoru un inspektoru palīgu kontingentu, kuriem ir nepieciešamā kvalifikācija, pieredze, profesionālisms un sagatavotība, lai elastīgi varētu risināt inspektoru komplektēšanas jautājumus, ievērojot to esošo skaitu un nepieciešamību ievērot rotāciju. Pienācīga uzmanība tiek veltīta inspektoru un inspektoru palīgu atlasei, ievērojot iespējami plašāku ģeogrāfisku principu. Inspektoru un inspektoru palīgu nozīmēšana tiek veikta atbilstoši procedūrām, kuras paredz šī Pielikuma II daļas A nodaļa.

2. Ģenerāldirektors nosaka inspekcijas grupas lielumu un izvēlas tās locekļus, ievērojot konkrētā pieprasījuma apstākļus. Inspekcijas grupas lielumam jābūt minimālam, kas nepieciešams, lai pildītu inspekcijas mandātu. Inspekcijas grupas loceklis nevar būt pieprasītājas valsts vai inspicējamās dalībvalsts pilsonis.

B. Pirmsinspekcijas darbība

3. Pirmspieprasījuma par inspekciju iesniegšanas attiecībā uz inspekciju pēc pieprasījuma, dalībvalsts var izprasīt no Ģenerāldirektora apstiprinājumu, ka Tehniskais sekretariāts ir spējīgs veikt tūlītēju darbību sakarā ar pieprasījumu. Ja Ģenerāldirektors nevar nekavējoties dot šādu apstiprinājumu, viņš to dara, cik vien tas ātri iespējams, ievērojot pieprasījumus par apstiprinājumu. Viņš arī informē dalībvalsti par to, kad varētu rasties iespēja sākt tūlītēju darbību. Ja Ģenerāldirektors nāk pie secinājuma, ka savlaicīga darbība sakarā ar pieprasījumu jau vairs nav iespējama, viņš var lūgt Izpildu padomi veikt attiecīgus pasākumus, lai uzlabotu situāciju nākotnē.

Paziņošana

4. Pieprasījums par inspekciju attiecībā uz inspekciju pēc pieprasījuma, kuru iesniedz Izpildu padomei un Ģenerāldirektoram, satur vismaz šādu informāciju:

a) dalībvalsts, kurā veicama inspekcija, un, ja pieņemams, saņēmēja valsts;

b) izmantojamais iebraukšanas punkts;

c) inspicējamās vietas lielums un tips;

d) bažas par varbūtējo šīs Konvencijas neievērošanu, ieskaitot norādes uz šīs Konvencijas attiecīgajiem nosacījumiem, sakarā ar kuriem šīs bažas radušās, un iespējamās neievērošanas raksturu un apstākļus, kā arī visu attiecīgo informāciju, vadoties no kuras rodas bažas; un

e) pieprasītājas valsts novērotāja uzvārdu.

Pieprasītāja valsts var iesniegt jebkuru papildus informāciju, kādu tā uzskata par nepieciešamu.

5. Ģenerāldirektors vienas stundas laikā apstiprina pieprasītājai valstij tās pieprasījuma saņemšanu.

6. Pieprasītāja dalībvalsts savlaicīgi paziņo Ģenerāldirektoram par to, kur atrodas inspicējamā vieta, lai Ģenerāldirektors varētu sniegt šo informāciju inspicējamai dalībvalstij ne mazāk kā 12 stundas pirms plānotās inspekcijas grupas ierašanās iebraukšanas punktā.

7. Inspekcijas vietu pieprasītāja dalībvalsts norāda pēc iespējas precīzāk, iesniedzot vietas shēmu, kas piesaistīta atskaites punktam, norādot ģeogrāfiskās koordinātes ar precizitāti līdz tuvākajai sekundei, ja tas iespējams. Ja iespējams, pieprasītāja dalībvalsts pievieno arī karti ar vispārēju inspekcijas vietas norādi un shēmu ar, cik vien iespējams, precīzi norādītu pieprasīto inspekcijas vietas perimetru.

8. Pieprasītais perimetrs:

a) iet attālumā, vismaz 10metrus no jebkuru ēku vai citu būvju ārējās puses;

b) nešķērso būtiskas aizsardzības zonas; un

c) iet attālumā, vismaz 10 metrus no jebkuru esošo aizsardzības zonu ārējās puses, kuras pieprasītāja dalībvalsts plāno ietvert pieprasītā perimetra robežās.

9. Ja pieprasītais perimetrs neatbilst īpašībām, kas atspoguļotas 8. punktā, tad to pārskata inspekcijas grupa, lai to izveidotu atbilstoši šiem nosacījumiem.

10. Ģenerāldirektors ne mazāk kā 12 stundas pirms inspekcijas grupas plānotās ierašanās iebraukšanas punktā, informē Izpildu padomi par to, kur atrodas inspicējamā vieta, kā tas norādīts 7. punktā.

11. Vienlaicīgi ar informāciju Izpildu padomei atbilstoši 10. punktam, Ģenerāldirektors pārsūta pieprasījumu pēc inspekcijas inspicējamai dalībvalstij, ieskaitot informāciju, kur atrodas inspekcijas vieta, kā tas norādīts 7. punktā. šis paziņojums ietver arī informāciju, kas norādīta šī Pielikuma II daļas 32. punktā.

12. Pēc inspekcijas grupas ierašanās iebraukšanas punktā inspekcijas grupa informē inspicējamo dalībvalsti par inspekcijas mandātu.

Iebraukšana inspicējamās dalībvalsts vai saņēmējas valsts teritorijā

13. Atbilstoši IX panta 13.-18. punktiem pēc pieprasījuma par inspekciju saņemšanas Ģenerāldirektors pēc iespējas ātrāk nosūta inspekcijas grupu. Inspekcijas grupa ierodas iebraukšanas punktā, kas norādīts pieprasījumā, iespējami visīsākajā laikā atbilstoši 10. un 11. punktu nosacījumiem.

14. Ja pieprasītais perimetrs ir pieņemams inspicējamai dalībvalstij, tad tas tiek noteikts kā galīgais perimetrs cik vien iespējams ātrāk, bet nekādā gadījumā vēlāk kā 24 stundas pēc inspekcijas grupas ierašanās iebraukšanas punktā. Inspicējamā dalībvalsts nogādā inspekcijas grupu inspekcijas vietas galīgajā perimetrā. Ja inspicējamā dalībvalsts uzskata par nepieciešamu, šāda nogādāšana var sākties ne vēlāk kā 12 stundas pirms termiņa beigām, kas noteikts šajā punktā, lai noteiktu galīgo perimetru. Nogādāšana jebkurā gadījumā tiek pabeigta ne vēlāk 36 stundas pēc inspekcijas grupas ierašanās iebraukšanas punktā.

15. Attiecībā uz visiem deklarētajiem objektiem tiek piemērotas procedūras, kas izklāstītas a) un b) punktos. (šīs daļas izpratnē "deklarētais objekts" nozīmē visus objektus, kuri deklarēti saskaņā ar III, IV un V pantiem. Kas attiecas uz VI pantu, tad "deklarētais objekts" nozīmē tikai objektus, kas ir deklarēti saskaņā ar šī Pielikuma VI daļu, kā arī deklarētie uzņēmumi, kas norādīti deklarācijās saskaņā ar VII daļas 7. un 10.c) punktiem un šī Pielikuma VIII daļas 7. un 10. c) punktiem.)

a) ja pieprasītais perimetrs iekļaujas deklarētajā perimetrā vai atbilst tam, tad deklarētais perimetrs tiek uzskatīts par galīgo perimetru. Tomēr, ja ir vienošanās ar inspicējamo dalībvalsti, galīgais perimetrs var tikt samazināts, lai tas atbilstu perimetram, kuru pieprasa pieprasītāja valsts;

b) inspicējamā dalībvalsts nogādā inspekcijas grupu galīgajā perimetrā visīsākajā praktiski iespējamā laikā, bet jebkurā gadījumā tā nodrošina tās ierašanos perimetrā ne vēlāk kā 24 stundas pēc inspekcijas grupas ierašanās iebraukšanas punktā.

Galīgā perimetra alternatīvā noteikšana

16. Iebraukšanas punktā, ja inspicējamā dalībvalsts nevar pieņemt pieprasīto perimetru, tā piedāvā alternatīvu perimetru cik vien iespējams ātrāk, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 24 stundas pēc inspekcijas grupas ierašanās iebraukšanas punktā. Nesaskaņu gadījumā inspicējamā dalībvalsts un inspekcijas grupa sāk sarunas, lai panāktu vienošanos par galīgo perimetru.

17. Alternatīvais perimetrs ir jānosaka cik vien iespējams konkrēti atbilstoši 8. punktam. Tas ietver visu pieprasīto perimetru un tam obligāti jābūt cieši saistītam ar pēdējo, ievērojot vietas dabīgo reljefu un mākslīgās robežas. Parasti tam jāiet tuvu apkārtējam aizsargnožogojumam, ja šāds nožogojums ir. Inspicējamai dalībvalstij vajadzētu censties izveidojot savstarpējos sakarus starp perimetriem apvienojot, vismaz, divus no sekojošajiem veidiem:

a) alternatīvo perimetru, kas neaptver teritoriju, kas ievērojami pārsniedz pieprasītā perimetra teritoriju;

b) alternatīvo perimetru, kas atrodas nelielā vienādā attālumā no pieprasītā

c) vismaz daļa pieprasītā perimetra ir redzama no alternatīvā perimetra teritorijas.

18. Ja alternatīvais perimetrs inspekcijas grupai ir pieņemams, tad tas kļūst par galīgo perimetru un inspekcijas grupa tiek nogādāta no iebraukšanas punkta šajā perimetrā. Ja inspicējamā dalībvalsts uzskata par nepieciešamu, šāda nogādāšana var sākties ne vēlāk kā 12 stundas pirms termiņa beigām, kas noteikts 16. punktā alternatīvā perimetra noteikšanai. Nogādāšana jebkurā gadījumā tiek pabeigta ne vēlāk kā 36 stundas pēc inspekcijas grupas ierašanās iebraukšanas punktā.

19. Ja galīgais perimetrs nav saskaņots, sarunas par perimetru tiek pabeigtas, cik vien ātri iespējams, bet tās nekādā gadījumā neturpinās vairāk kā 24 stundas pēc inspekcijas grupas ierašanās iebraukšanas punktā. Ja vienošanās nav panākta, inspicējamā dalībvalsts nogādā inspekcijas grupu uz alternatīvā perimetra vietu. Ja inspicējamā dalībvalsts uzskata par nepieciešamu, šāda nogādāšana var sākties ne vēlāk kā12 stundas pēc termiņa beigām, kas noteikts 16. punktā alternatīvā perimetra noteikšanai. Nogādāšana jebkurā gadījumā tiek pabeigta ne vēlāk kā 36 stundas pēc inspekcijas grupas ierašanās iebraukšanas punktā.

20. Pēc ierašanās vietā inspicējamā dalībvalsts dod iespēju inspekcijas grupai nekavējoties piekļūt alternatīvajam perimetram, lai atvieglotu sarunu vešanu un vienošanos par galīgo perimetru un iekļūšanu galīgā perimetra robežās.

21. Ja vienošanās nav panākta 72 stundu laikā pēc inspekcijas grupas ierašanās vietā, alternatīvais perimetrs tiek noteikts kā galīgais perimetrs.

Vietas pārbaude

22. Lai atvieglotu tās inspekcijas vietas, uz kurieni nogādāta inspekcijas grupa, atbilstības noteikšanu vietai, kuru norādījusi pieprasītāja dalībvalsts, inspekcijas grupai ir tiesības izmantot apstiprinātas atrašanās vietas noteikšanas iekārtas, un tai ir arī tiesības uzstādīt šādas iekārtas atbilstoši tās norādījumiem. Inspekcijas grupa var pārbaudīt savu atrašanās vietu, salīdzinot to ar vietējiem orientieriem, ko nosaka pēc kartēm. Inspicējamā dalībvalsts palīdz grupas locekļiem šī uzdevuma veikšanā.

Vietas bloķēšana, aizbraukšanas novērošana

23. Ne vēlāk kā 12 stundas pēc inspekcijas grupas ierašanās iebraukšanas punktā inspicējošā dalībvalsts sāk faktoloģiskās informācijas vākšanu par visu darbību, kas saistīta ar transporta aizbraukšanu no visiem aizbraukšanas punktiem, visu sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļu aizbraukšanu no pieprasītā perimetra. Tā iesniedz šo informāciju inspekcijas grupai pēc tās ierašanās alternatīvajā vai galīgajā perimetrā, atkarībā no tā, kas notiks vispirms.

24. Šo saistību var izpildīt, savācot faktoloģisko informāciju ceļazīmju, fotogrāfiju, videoierakstu vai datu, kas iegūti ar ķīmiski-indicējošām iekārtām, veidā, kas tiek iesniegta inspekcijas grupai, lai tā novērotu šādu aizbraukšanas darbību. Kā alternatīvu inspicējošā dalībvalsts var arī, šo saistību pildot, atļaut vienam vai vairākiem inspekcijas grupas locekļiem patstāvīgi aizpildīt ceļa zīmes, veikt fotografēšanu un videoierakstus attiecībā uz izbraucošo transportu vai izmantot ķīmiski indicējošās iekārtas un veikt citu darbību, kura varētu tikt saskaņota starp inspicējamo dalībvalsti un inspekcijas grupu.

25. Pēc inspekcijas grupas ierašanās alternatīvajā perimetrā vai galīgajā perimetrā, atkarībā no tā, kas notiks vispirms, tiek sākta vietas bloķēšana, kas nozīmē to, ka inspekcijas grupa veic aizbraukšanas novērošanas procedūras.

26. šādas procedūras ietver: transporta aizbraukšanas noteikšanu, ceļazīmju aizpildīšanu, fotografēšanu un transporta un transporta līdzekļu aizbraukšanas fiksēšanu videolentē, ko veic inspekcijas grupa. Inspekcijas grupai ir tiesības apmeklēt pavadībā jebkuru citu perimetra daļu, lai pārbaudītu vai sakarā ar aizbraukšanu netiek veikta cita darbība.

27. Papildus procedūras darbībai sakarā ar aizbraukšanas novērošanu, kas saskaņota ar inspekcijas grupu un inspicējamo dalībvalsti, var ietvert, cita starpā, šādas procedūras:

a) sensoru izmantošana;

b) izlases-selektīvā pieeja;

c) paraugu analīze.

28. Visa darbība sakarā ar vietas bloķēšanu un aizbraukšanas novērošanu tiek īstenota joslas gar perimetra ārējās malas robežās 50 metru platumā, ko mērī no ārējās puses.

29. Inspekcijas grupai ir tiesības, pamatojoties uz regulējamu piekļūšanu, inspicēt transporta līdzekļus, kuri izbrauc no teritorijas. Inspicējamā dalībvalsts veic visus saprātīgos soļus, lai nodemonstrētu inspekcijas grupai, ka jebkurš inspekcijai pakļautais transporta līdzeklis, kuram inspekcijas grupai nav ļauta pilnīga piekļūšana, netiek izmantots mērķiem, kas saistās ar bažām par iespējamo novērošanu, kas norādītas pieprasījumā par inspekciju.

30. Personāls un transporta līdzekļi, kuri iebrauc teritorijā, kā arī personāls un individuālie pasažieru transporta līdzekļi, kuri izbrauc no teritorijas, nav pakļauti inspekcijai.

31. Augstāk minēto procedūru pielietošana var turpināties inspekcijas laikā, tomēr tā nedrīkst nepamatoti apgrūtināt vai aizkavēt objekta normālu funkcionēšanu.

Pirmsinspekcijas instruktāža un inspekcijas plāns

32. Lai atvieglotu inspekcijas plāna izstrādāšanu, inspicējamā dalībvalsts pirms dot atļauju piekļūšanai, veic inspekcijas grupas vispārējo un drošības tehnikas instruktāžu.

33. Pirmsinspekcijas instruktāža tiek veikta atbilstoši šī Pielikuma II daļas 37. punktam. Pirmsinspekcijas laikā inspicējamā dalībvalsts var norādīt inspekcijas grupai iekārtas, dokumentāciju vai iecirkņus, kurus tā uzskata par slepeniem, un kuriem nav sakara ar inspekcijas pēc pieprasījuma mērķiem. Turklāt, personāls, kas ir atbildīgs par vietu, instruē grupu par vietas telpisko plānojumu un citām tās raksturīgām īpatnībām. Inspekcijas grupai tiek izsniegta mēroga karte vai shēma, kas atspoguļo visas būves un vietas svarīgas ģeogrāfiskās īpatnības. Inspekcijas grupa tiek arī informēta par objekta personālu un uzskaites dokumentāciju.34. Pēc pirmsinspekcijas instruktāžas inspekcijas grupa, pamatojoties uz tās rīcībā esošo attiecīgo informāciju, gatavo inspekcijas sākotnējo plānu, norādot darbību, kura jāveic inspekcijas grupai, ietverot vietas konkrētus iecirkņus, kuriem vēlama piekļūšana. Inspekcijas plānā tiek arī norādīts, vai inspekcijas grupa tiks dalīta apakšgrupās. Inspekcijas plānu iesniedz inspicējamās dalībvalsts un inspekcijas vietas pārstāvjiem. Tā realizācija atbilst C. nodaļas nosacījumiem, ieskaitot nosacījumus, kas attiecas uz piekļūšanu un darbību.

Darbība perimetrā

35. Pēc inspekcijas grupas ierašanās galīgajā vai alternatīvajā perimetrā, atkarībā no tā, kas notiks vispirms, grupai ir tiesības nekavējoties sākt darbību perimetrā atbilstoši procedūrām, kas aprakstītas šajā nodaļā, un turpināt šo darbību līdz inspekcijas pēc pieprasījuma pabeigšanai.

36. Veicot darbību perimetrā, inspekcijas grupai ir tiesības:

a) izmantot kontroles ierīces atbilstoši šī Pielikuma II daļas 27.- 30. punktiem;

b) ņemt saslauku, gaisa, augsnes vai notekūdeņu paraugus; un

c) veikt jebkuru papildus darbību, kura var tikt saskaņota starp inspekcijas grupu un inspicējamo dalībvalsti.

37. Inspekcijas grupas darbība perimetrā var tikt veikta joslas gar perimetra ārējo pusi robežās 50 metru platumā, kuru mērī no perimetra ārējās puses. Ar inspicējamās dalībvalsts piekrišanu inspekcijas grupa var arī saņemt atļauju piekļūšanai jebkurai ēkai vai būvei perimetra joslas robežās. Visi distances kontroles līdzekļi tiek orientēti uz iekšieni. Deklarētajiem objektiem tāda josla, pēc inspicējamās dalībvalsts ieskata, var iet pa iekšpusi, ārpusi vai abām deklarētā perimetra pusēm.

C. Inspekciju veikšana

Vispārēji nosacījumi

38. Inspicējamā dalībvalsts atļauj piekļūšanu pieprasītās zonas robežās, kā arī, ja tie atšķiras, galīgā perimetra. Katrai vietai vai vietām šo perimetru robežās piekļūšanas pakāpe un raksturs tiek saskaņots starp inspekcijas grupu un inspicējamo dalībvalsti pamatojoties uz regulējamu piekļūšanu.

39. Inspicējamā dalībvalsts atļauj piekļūšanu pieprasītā perimetra robežās, cik vien iespējams ātrāk, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 108 stundas pēc inspekcijas grupas ierašanās iebraukšanas punktā, lai noskaidrotu pieprasījumā par inspekciju norādītās bažas sakarā ar iespējamo Konvencijas neievērošanu.

40. Pēc inspekcijas grupas lūguma inspicējamā dalībvalsts var atļaut piekļūšanu inspekcijas vietai no gaisa.

41. Apmierinot prasību par piekļūšanas nodrošināšanu atbilstoši 38. punkta nosacījumiem, inspicējamās dalībvalsts pienākums ir atļaut vislielāko piekļūšanas pakāpi, ievērojot jebkuras konstitucionālās saistības, kuras tai varētu būt attiecībā uz īpašuma tiesībām vai kratīšanu un konfiscēšanu. Inspicējamai dalībvalstij ir tiesības regulējamās piekļūšanas ietvaros veikt nepieciešamos nacionālās drošības pasākumus. Inspicējamā dalībvalsts nevar atsaukties uz šī punkta nosacījumu, lai slēptu izvairīšanos no savām saistībām neveikt darbību, kuru aizliedz šī Konvencija.

42. Ja inspicējamā dalībvalsts dod nepilnu piekļūšanu vietām, darbībai vai informācijai, tai jāveic visi saprātīgie soļi, lai nodrošinātu alternatīvus veidus, kā izskaidrot bažas attiecībā uz iespējamo neievērošanu, kas devušas iemeslu ierosināt inspekciju pēc pieprasījuma.

43. Pēc ierašanās objektu galīgajā perimetrā, kas deklarēti saskaņā ar IV, V un VI pantiem, atļauja piekļūšanai tiek dota pēc pirmsinspekcijas instruktāžas un inspekcijas plāna apspriešanas, kam atvēlēts minimāli iespējamais laiks un kas jebkurā gadījumā nepārsniedz 3 stundas. Kas attiecas uz objektiem, kas deklarēti saskaņā III panta 1. d) punktu, norit sarunas un regulējamā piekļūšana sākas ne vēlāk kā 12 stundas pēc ierašanās galīgajā perimetrā.

44. Veicot inspekciju pēc pieprasījuma atbilstoši pieprasījumam pēc inspekcijas, inspekcijas grupa izmanto tikai tādas metodes, kas nepieciešamas, lai noteiktu pietiekami daudz faktu, kuriem sakars ar lietu, lai noskaidrotu bažas attiecībā par šīs Konvencijas nosacījumu iespējamo neievērošanu, un atturas no darbības, kam ar to nav sakara. Tā vāc un dokumentē tādus faktus, kas attiecas uz iespējamo šīs Konvencijas neievērošanu no inspicējamās dalībvalsts puses, bet nemeklē un nedokumentē informāciju, kas acīm redzami nav saistīta ar to, ja vien to tieši nelūdz inspicējamā dalībvalsts. Jebkurš materiāls, kuru vēlāk uzskatīs kā tādu, kas neattiecas uz lietu, netiek saglabāts.

45. Inspekcijas grupa vadās pēc principa veikt inspekciju pēc pieprasījuma, cik vien iespējams, mazāk iejaucoties, kas atbilst mērķim veikt tās uzdevumu efektīvi un savlaicīgi. Vienmēr, kad tas ir iespējams, tā sāk ar vismazāk intruzīvām procedūrām, kādas tā uzskata par pieņemamām, un pāriet uz intruzīvākām procedūrām tikai tādā gadījumā, ja tā uzskata to par nepieciešamu.

Regulējamā piekļūšana

46. Inspekcijas grupa ņem vērā ieteiktās izmaiņas inspekcijas plānā un ierosinājumus, kurus varētu ieviest inspicējamā dalībvalsts inspekcijas jebkurā posmā, ieskaitot pirmsinspekcijas instruktāžu, lai nodrošinātu slepenās aparatūras, informācijas vai rajonu, kas nav saistīti ar ķīmiskajiem ieročiem aizsardzību.

47. Inspicējamā dalībvalsts norāda iebraukšanas/izbraukšanas punktus perimetrā, kurus jāizmanto piekļūšanai. Inspekcijas grupa un inspicējamā dalībvalsts ved sarunas attiecībā par sekojošo: piekļūšanas pakāpe jebkurai konkrētai vietai vai vietām galīgā un pieprasītā perimetru robežās, kā tas paredzēts 48. punktā; konkrēta inspekcijas darbība, ieskaitot paraugu atlasi, kurus jāpārbauda inspekcijas grupai; inspicējamās dalībvalsts veiktā konkrētā darbība; un inspicējošās dalībvalsts konkrētas informācijas iesniegšana.

48. Atbilstoši attiecīgajiem Pielikuma par konfidencialitāti nosacījumiem, inspicējamai dalībvalstij ir tiesības veikt slepeno ierīču aizsardzības un konfidenciālo ziņu neizpaušanas pasākumus, kam nav sakars ar ķīmiskajiem ieročiem. Tādi pasākumi, cita starpā, var ietvert šādas darbības:

a) slepeno dokumentu iznešana no dienesta telpām;

b) slepeno displeju , īpašuma un iekārtu aizklāšana;

c) slepeno elementu aizklāšana, tādu iekārtu kā kompjūteru vai elektroniskās sistēmas;

d) kompjūteru sistēmu bloķēšana un indikatoru ierīču izslēgšana;

e) paraugu analīžu ierobežošana, nosakot ķimikāliju esamību vai neesamību, kas uzskaitītas Sarakstos 1, 2 un 3, vai attiecīgos sairšanas produktus;

f) nejaušas izvēles piekļūšanas metožu izmantošana, kuras laikā inspektoriem tiek piedāvāts pēc saviem ieskatiem izvēlēties inspekcijas priekšmetam noteiktu procenta daļu vai ēku skaitu; šādu pašu principu var izmantot attiecībā uz slepeno ēku iekšējo daļu un saturu;

g) īpašos gadījumos piekļūšanas iespējas sniegšana noteiktām inspekcijas vietām dota tikai atsevišķiem inspektoriem.

49. Inspicējamā dalībvalsts veic visus saprātīgos soļus, lai nodemonstrētu inspekcijas grupai, ka jebkurš priekšmets, ēka, būve, konteiners vai transporta līdzeklis, kuriem inspekcijas grupai nebija ļauta pilnīga piekļūšana vai kuri tika aizsargāti saskaņā ar 48 punktu, netiek izmantoti mērķiem, kas saistīti ar pieprasījumā par inspekciju izklāstītajām bažām attiecībā uz iespējamo neievērošanu.

50. To var darīt, cita starpā, daļēji noņemot apvalku vai pārsegumu, kas to pasargā no atmosfēras iedarbības, pēc inspicējamās dalībvalsts ieskata, veicot vizuālo apskati slēgtās telpas iekšējā daļā, no ieejas tajā vai citiem līdzekļiem.

51. Attiecībā uz objektiem, kuri deklarēti saskaņā ar IV, V un VI pantiem, tiek pielietota šāda kārtība:

a) attiecībā uz objektiem, par kuriem ir līgumi par objektu, piekļūšana un darbība galīgā perimetra robežās tiek veikta netraucēti to robežu ietvaros, kuras nosaka līgumi;

b) attiecībā uz objektiem, par kuriem nav līgumu par objektiem, sarunas par piekļūšanu un darbību regulē, izmantojot vispārējos galvenos principus attiecībā uz inspekciju, kas noteikti šajā Konvencijā;

c) piekļūšana, kas atrodas aiz piekļūšanas robežām, ko iesniedz sakarā ar inspekcijām saskaņā ar IV, V un VI pantiem, tiek regulēta atbilstoši procedūrām, kas izklāstītas šajā nodaļā.

52. Attiecībā uz objektiem, kas deklarēti saskaņā ar III panta 1. d) punktu, tiek piemērota šāda kārtība: ja inspicējošā dalībvalsts, izmantojot procedūras, kas aprakstītas 47. un 48. punktos, neļauj pilnīgu piekļūšanu iecirkņiem vai būvēm, kas nav saistīti ar ķīmiskajiem ieročiem, tā veic visus saprātīgos soļus, lai nodemonstrētu inspekcijas grupai, ka šādi iecirkņi vai būves netiek izmantotas mērķiem, kas saistīti ar pieprasījumā par inspekciju izteiktajām bažām attiecībā uz iespējamo neievērošanu.

Novērotājs

53. Atbilstoši IX panta 12. punkta nosacījumiem attiecībā uz novērotāju inspekcijā pēc pieprasījuma, pieprasītāja dalībvalsts saistās ar Tehnisko sekretariātu, lai koordinētu novērotāja ierašanos tajā pat iebraukšanas punktā, kur inspekcijas grupa, saprātīgu inspekcijas grupas ierašanās termiņu robežās.

54. Novērotājam ir tiesības visā inspekcijas perioda laikā uzturēt sakarus ar pieprasītājas dalībvalsts vēstniecību, kas atrodas inspicējamās dalībvalsts teritorijā vai saņēmējā valstī, vai, ja nav vēstniecības, ar pašu pieprasītāju valsti. Inspicējamā dalībvalsts dod iespēju novērotājam izmantot sakaru līdzekļus.

55. Novērotājam ir tiesības ierasties inspekcijas vietas alternatīvajā vai galīgajā perimetrā, atkarībā no tā, kur inspekcijas grupa ierodas vispirms, un saņemt atļauju piekļūšanai inspekcijas vietai, ko dod inspicējošā dalībvalsts. Novērotājam ir tiesības dot inspekcijas grupai rekomendācijas, kuras grupa ņem vērā tik lielā mērā, cik uzskata par mērķtiecīgām. Visas inspekcijas laikā inspekcijas grupa informē novērotāju par inspekcijas veikšanu un tās secinājumiem.

56. Visas atrašanās laikā inspicējamā valstī inspicējamā dalībvalsts sniedz vai nodrošina novērotāju ar nepieciešamajiem pakalpojumiem, tādi, kā sakaru līdzekļi, mutvārdu tulkojums, transports, darba un sadzīves telpas, ēdināšana un medicīniskā apkalpošana. Visus izdevumus, kas saistās ar novērotāja uzturēšanos inspicējamās dalībvalsts vai saņēmējas valsts teritorijā sedz pieprasītāja dalībvalsts.

Inspekcijas ilgums

57. Inspekcijas periods nepārsniedz 84 stundas, ja tas netiek pagarināts pēc vienošanās ar inspicējamo dalībvalsti.

D. Pēcinspekcijas darbība

Aizbraukšana

58. Pēc pēcinspekcijas procedūru pabeigšanas inspekcijas vietā inspekcijas grupa un pieprasītājas dalībvalsts novērotājs nekavējoties dodas uz iebraukšanas punktu, bet pēc tam atstāj inspicējamās dalībvalsts teritoriju iespējami visīsākajā laikā.

Ziņojumi

59. Ziņojums par inspekciju vispārējos vilcienos rezumē darbību, kuru veikusi inspekcijas grupa, un inspekcijas grupas faktoloģiskos secinājumus, sevišķi attiecībā uz bažām sakarā ar iespējamo šīs Konvencijas neievērošanu, kas norādītas pieprasījumā par inspekciju, un aprobežojas ar informāciju, kurai ir tiešs sakars ar šo Konvenciju. Tajā tiek arī dots inspekcijas grupas vērtējums par inspektoriem sniegtās piekļūšanas un sadarbības pakāpi un raksturu, kā arī to, cik lielā mērā tas palīdzējis tai pildīt savu mandātu. Sīka informācija , kas attiecas uz bažām sakarā ar iespējamo šīs Konvencijas neievērošanu, kas norādītas pieprasījumā par inspekciju, tiek iesniegta kā papildinājums nobeiguma ziņojumam un tiek glabāts Tehniskajā sekretariātā, ievērojot vajadzīgos pasākumus slepenās informācijas aizsardzībai.

60. Ne vēlāk kā 72 stundas pēc atgriešanās savā galvenajā darba vietā inspekcijas grupa iesniedz Ģenerāldirektoram pagaidu ziņojumu par inspekciju, ievērojot, cita starpā, Pielikuma par konfidencialitāti 17. punktu. Ģenerāldirektors nekavējoties pārsūta pagaidu ziņojumu par inspekciju pieprasītājai dalībvalstij, inspicējamai dalībvalstij un Izpildu padomei.

61. Nobeiguma ziņojuma projektu iesniedz inspicējamai dalībvalstij ne vēlāk kā 20 dienas pēc inspekcijas pēc pieprasījuma beigšanas. Inspicējamai dalībvalstij ir tiesības noskaidrot jebkuru informāciju un datus, kuriem nav sakars ar ķīmiskajiem ieročiem, kas konfidencialitātes dēļ nedrīkst, pēc tās domām, cirkulēt aiz Tehniskā sekretariāta ietvariem. Tehniskais sekretariāts izskata inspicējamās dalībvalsts ieteikumus par izmaiņām nobeiguma ziņojuma par inspekciju projektā un pēc saviem ieskatiem katru reizi, kad tas ir iespējams, pieņem tos. Pēc tam nobeiguma ziņojums ne vēlāk kā 30 dienas pēc inspekcijas pēc pieprasījuma beigām tiek iesniegts Ģenerāldirektoram tālākai izplatīšanai un izskatīšanai atbilstoši IX panta 21.- 25. punktiem.

XI daļa

IZMEKLĒŠANA ĶĪMISKO IEROČU VARBŪTĒJĀS LIETOŠANAS GADĪJUMOS

A. Vispārēji nosacījumi

1. Izmeklēšana sakarā ar varbūtējo ķīmisko ieroču lietošanu vai varbūtējo ķīmisko cīņas ieroču pret nekārtībām kā karadarbības vešanas līdzekli izmantošanu, kas ierosināta saskaņā ar IX vai X pantiem, tiek veikta atbilstoši šim Pielikumam un detalizētām procedūrām, kuras noteiks Ģenerāldirektors.

2. Konkrētas procedūras, kas nepieciešamas ķīmisko ieroču varbūtējās lietošanas gadījumos, tiek regulētas ar sekojošiem papildus nosacījumiem.

B. Pirmsinspekcijas darbība

Pieprasījums par izmeklēšanu

3. Pieprasījumam par ķīmisko ieroču varbūtējās lietošanas izmeklēšanu, ko iesniedz Ģenerāldirektoram, jāsatur, iespēju robežās, šāda informācija:

a) dalībvalsts, kuras teritorijā ir notikusi ķīmisko ieroču varbūtēja lietošana;

b) iebraukšanas punkts un citi varbūtējie drošie piekļūšanas ceļi;

c) rajonu, kur notikusi ķīmisko ieroču varbūtējā lietošana, atrašanās vieta un īpatnības;

d) ķīmisko ieroču varbūtējās lietošanas laiks;

e) varbūtēji lietoto ķīmisko ieroču tipi;

f) varbūtējās lietošanas mērogi;

h) sekas cilvēkiem, dzīvniekiem un augu valstij;

i) pieprasījums pēc konkrētas palīdzības, ja tas pieņemams.

4. Dalībvalsts, kura lūgusi izmeklēšanu, var jebkurā laikā iesniegt jebkuru papildus informāciju, kādu tā uzskata par nepieciešamu.

Paziņošana

5. Ģenerāldirektors nekavējoties apstiprina pieprasītājai dalībvalstij tās pieprasījuma saņemšanu un informē Izpildu padomi un visas dalībvalstis.

6. Attiecīgos gadījumos Ģenerāldirektors paziņo dalībvalstij, par kuras teritoriju ticis iesniegts pieprasījums par izmeklēšanas veikšanu. Ģenerāldirektors paziņo arī citām dalībvalstīm, ja veicot izmeklēšanu var būt vajadzīga piekļūšana to teritorijās.

Inspekcijas grupas nozīmēšana

7. Ģenerāldirektors gatavo kvalificētu ekspertu sarakstu, kuru speciālā kvalifikācija konkrētā jomā var būt nepieciešama veicot izmeklēšanu sakarā ar ķīmisko ieroču varbūtējo lietošanu, un pastāvīgi atjauno šo sarakstu. šo sarakstu rakstveidā nosūta katrai dalībvalstij ne vēlāk kā 30 dienas pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā un pēc katrām izmaiņām šajā sarakstā. Jebkurš kvalificēts eksperts, kas iekļauts šajā sarakstā, skaitās nozīmēts, ja ne vēlāk kā 30 dienas pēc šī saraksta saņemšanas dalībvalsts rakstiski nepaziņo par savu nepiekrišanu.

8. Ģenerāldirektors izvēlas inspekcijas grupas vadītāju un locekļus no inspektoriem un inspektoru palīgiem, kuri jau nozīmēti inspekcijas pēc pieprasījuma veikšanai, ņemot vērā konkrētā pieprasījuma apstākļus un specifiku. Turklāt inspekcijas grupas locekļus var atlasīt no kvalificēto ekspertu saraksta, kad, pēc Ģenerāldirektora uzskatiem, konkrētas izmeklēšanas pienācīgai veikšanai nepieciešama kvalifikācija, kura nav jau nozīmētajiem inspektoriem.

9. Veicot inspekcijas grupas instruktāžu, Ģenerāldirektors izmanto jebkuru papildus informāciju, ko iesniegusi pieprasītāja dalībvalsts vai iegūta citur, lai nodrošinātu visefektīvāko un ātrāko inspekcijas veikšanu.

Inspekcijas grupas nosūtīšana

10. Tūlīt pat pēc pieprasījuma par izmeklēšanu saņemšanas par ķīmisko ieroču varbūtējo lietošanu, Ģenerāldirektors kontaktējoties ar attiecīgajām dalībvalstīm pieprasa un apstiprina pasākumus grupas drošai sagaidīšanai.

11. Ģenerāldirektors nosūta grupu pēc iespējas ātrāk, ievērojot grupas drošību.

12. Ja inspekcijas grupa nav nosūtīta 24 stundu laikā no pieprasījuma saņemšanas brīža, Ģenerāldirektors informē Izpildu padomi un ieinteresētās dalībvalstis par aizkavēšanās iemesliem.

Instruktāžas

13. Inspekcijas grupai ir tiesības saņemt instruktāžas no inspicējamās dalībvalsts pārstāvju puses pēc ierašanās un jebkurā laikā inspekcijas gaitā.

14. Līdz inspekcijas sākumam inspekcijas grupa gatavo inspekcijas plānu, kam jākalpo, cita starpā, kā pamatam, lai veidotu materiāli-tehnisko nodrošinājumu un nodrošinātu drošības tehniku. Inspekcijas plāns tiek atjaunots vajadzības gadījumā.

C. Inspekcijas veikšana

Piekļūšana

15. Inspekcijas grupai ir tiesības piekļūt jebkuriem un visiem rajoniem, kurus varētu skart ķīmisko ieroču varbūtējā lietošana. Tai ir arī tiesības piekļūt slimnīcām, bēgļu nometnēm un citām vietām, kurām, pēc tās uzskatiem, ir sakars ar ķīmisko ieroču varbūtējās lietošanas efektīvu izmeklēšanu. Attiecībā uz šādu piekļūšanu inspekcijas grupa konsultējas ar inspicējamo dalībvalsti.

Paraugu atlase

16. Inspekcijas grupai ir tiesības atlasīt to veidu paraugus un tādā daudzumā, kādā tā uzskata par nepieciešamu. Ja inspekcijas grupa uzskata par nepieciešamu un iesniedz attiecīgu pieprasījumu, inspicējamā dalībvalsts sniedz palīdzību paraugu atlasē inspektoru vai inspektoru palīgu uzraudzībā. Inspicējamā dalībvalsts dod arī atļauju attiecīgo kontroles paraugu atlasei no rajoniem, kas ir tuvu varbūtējās lietošanas vietai, un no citiem rajoniem pēc grupas lūguma un sadarbojas šajā ziņā ar to.

17. Pie paraugiem, kuriem ir svarīga nozīme varbūtējās lietošanas izmeklēšanā, pieder toksisko ķimikāliju, munīciju un ierīču, munīciju un ierīču atlikumu paraugi, ekoloģiskie paraugi (gaisa, augsnes, augu valsts, ūdens, sniega proves) un biomedicīniskie paraugi, kuru avots ir cilvēki vai dzīvnieki (asins, urīna, izkārnījumu, audu u.t.t. proves).

18. Ja paraugu dublikātu atlase nav iespējama un analīze tiek veikta laboratorijas apstākļos aiz objekta robežām, tad jebkuri atlikušie paraugi pēc attiecīga lūguma tiek atdoti inspicējamai dalībvalstij pēc analīzes izdarīšanas.

Inspekcijas vietas paplašināšana

19. Ja inspekcijas gaitā inspekcijas grupa uzskata par nepieciešamu izvērst izmeklēšanu kaimiņu dalībvalstī, Ģenerāldirektors paziņo šai dalībvalstij par nepieciešamību piekļūt tās teritorijai un pieprasa un apstiprina pasākumus grupas uzņemšanas drošībai.

Inspekcijas ilguma pagarināšana

20. Ja inspekcijas grupa uzskata, ka droša piekļūšana konkrētam rajonam, kam izmeklēšanā ir nozīme, ir neiespējama, pieprasītāja dalībvalsts nekavējoties tiek informēta par to. Ja nepieciešams, inspekcijas laiku var pagarināt līdz tam laikam, kamēr netiks nodrošināta droša piekļūšana un kamēr inspekcijas grupa nepabeigs savu uzdevumu.

Aptaujas

21. Inspekcijas grupai ir tiesības izjautāt un apsekot personas, kuras varētu būt cietušas ķīmisko ieroču varbūtējās lietošanas rezultātā. Tai ir arī tiesības izjautāt ķīmisko ieroču varbūtējās lietošanas aculieciniekus, kā arī medicīnisko personālu un citas personas, kuras veikušas personu ārstēšanu, kas varētu būtu cietušas ķīmisko ieroču varbūtējās lietošanas rezultātā, vai kuras bijušas kontaktā ar tādām personām. Inspekcijas grupa saņem atļauju piekļūt slimības vēsturēm, ja tādas ir, un saņem atļauju piedalīties, attiecīgos gadījumos, līķu sekciju veikšanā, kuri varēja būt cietuši ķīmisko ieroču varbūtējās lietošanas rezultātā.

D. Ziņojumi

Procedūras

22. Ne vēlāk kā 24 stundas pēc ierašanās inspicējamās dalībvalsts teritorijā inspekcijas grupa nosūta Ģenerāldirektoram ziņojumu par lietu stāvokli. Vēlāk visas izmeklēšanas laikā tā, pēc vajadzības, nosūta ziņojumus par darba gaitu.

23. Ne vēlāk kā 72 stundas pēc atgriešanās savā pamata darba vietā, inspekcijas grupa iesniedz Ģenerāldirektoram pagaidu ziņojumu. Galīgo ziņojumu iesniedz Ģenerāldirektoram ne vēlāk kā 30 dienas pēc tās atgriešanās savā pamata darba vietā. Ģenerāldirektors nekavējoties pārsūta pagaidu un galīgo ziņojumus Izpildu padomei un visām dalībvalstīm.

Saturs

24. Ziņojumā par situāciju tiek norādīta jebkura steidzīga nepieciešamība pēc palīdzības un tiek sniegta jebkura cita attiecīga informācija. Ziņojumos par darba gaitu tiek norādīta jebkura tālāka nepieciešamība pēc palīdzības, kura var tikt noteikta izmeklēšanas gaitā.

25. Galīgajā ziņojumā tiek rezumēti inspekcijas faktoloģiskie secinājumi, sevišķi attiecībā uz varbūtējo lietošanu, kas minēts pieprasījumā. Turklāt ziņojums par varbūtējās lietošanas izmeklēšanu ietver izmeklēšanas procesa aprakstu, kurā bijuši vairāki posmi, īpaši norādot:

a) paraugu atlases un analīžu veikšanas uz vietas vietu un laiku ; un

b) apstiprinošas liecības, tādas, kā aptauju aprakstus, medicīnisko izmeklēšanu un zinātnisko analīžu rezultātus, kā arī dokumentus, kurus izpētījusi inspekcijas grupa.

26. Ja izmeklēšanas laikā inspekcijas grupa savāc, cita starpā, ar identifikācijas palīdzību jebkurus piemaisījumus vai citas vielas laboratorijas analīžu ceļā no atlasītajiem paraugiem, jebkuru informāciju, kura varētu veicināt lietoto ķīmisko ieroču izcelsmes avotu noteikšanu, tad šo informāciju ietver ziņojumā.

E. Dalībvalstis, kuras nav šīs Konvencijas dalībnieces

27. Attiecībā uz ķīmisko ieroču varbūtējo lietošanu, kurā iesaistīta valsts, kura nav šīs Konvencijas dalībniece, vai vietā, kuru nekontrolē dalībvalsts, Organizācija cieši sadarbojas ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāru. Pēc attiecīga lūguma Organizācija nodod savus resursus Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāra rīcībā.

PIELIKUMS PAR KONFIDENCIĀLĀS INFORMĀCIJAS AIZSARDZĪBU

("Pielikums par konfidencialitāti")

A. Konfidenciālās informācijas izmantošanas vispārējie principi

1. Saistības aizsargāt konfidenciālu informāciju attiecas kā uz civilo tā arī uz militārās darbības veidu un objektu pārbaudi. Saskaņā ar vispārējām saistībām, kas aprakstītas VIII pantā, Organizācija:

a) pieprasa tikai minimālu ziņu un datu daudzumu, kas nepieciešami, lai savlaicīgi un efektīvi veiktu tās saistības attiecībā uz šo Konvenciju;

b) veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka inspektori vai citi Tehniskā sekretariāta darbinieki atbilstu visaugstākajiem darba spēju, kompetences un godīguma kritērijiem;

c) izstrādā līgumus un noteikumus šīs Konvencijas īstenošanai un pēc iespējas precīzāk nosaka informāciju, kuru dalībvalsts sniedz Organizācijai.

2. Ģenerāldirektoram ir primārā atbildība par konfidenciālas informācijas aizsardzības nodrošināšanu. Ģenerāldirektors nosaka stingru režīmu konfidenciālās informācijas izmantošanā Tehniskajā sekretariātā un līdz ar to ievēro sekojošus galvenos principus:

a) informācija tiek uzskatīta par konfidenciālu, ja

i) dalībvalsts, no kuras tā saņemta un uz kuru šī informācija attiecas, to noteikusi kā tādu;

ii) pēc Ģenerāldirektora uzskatiem, ir pamats domāt, ka tās nesankcionēta izpaušana varētu radīt zaudējumus dalībvalstij, uz kuru tā attiecas, vai šīs Konvencijas īstenošanas mehānismiem;

b) visus datus un dokumentus, ko saņem Tehniskais sekretariāts, novērtē attiecīgā Tehniskā sekretariāta nodaļa, lai noteiktu, vai tie satur konfidenciālu informāciju. Dati, ko pieprasa dalībvalstis, lai gūtu pārliecību par citu valstu nelokāmu šīs Konvencijas ievērošanu, tiek tām iesniegti parastajā kārtībā. šādi dati ietver:

i) sākotnējos un ikgadējos ziņojumus un deklarācijas, kurus iesniedz dalībvalstis saskaņā ar III, IV, V un VI pantiem, atbilstoši nosacījumiem, kas aprakstīti Pielikumā par pārbaudi;

ii) vispārējos ziņojumus par pārbaudes darbības rezultātiem un efektivitāti;

iii) informāciju, ko iesniedz visas dalībvalstis atbilstoši šīs Konvencijas nosacījumiem;

c) nekāda informācija, kuru saņēmusi Organizācija sakarā ar šīs Konvencijas īstenošanu, netiek publicēta un netiek izpausta citādi, izņemot šādus nosacījumus:

i) vispārēja informācija par šīs Konvencijas īstenošanu var tikt vākta un plaši izpausta atbilstoši Konferences un Izpildu padomes lēmumiem;

ii) jebkuru informāciju var izpaust ar tiešu dalībvalsts piekrišanu, uz kuru šī informācija attiecas;

iii) informāciju, kura tiek klasificēta kā konfidenciāla, izpauž Organizācija tikai pamatojoties uz procedūrām, kuras nodrošina, lai šāda informācijas izpausme notiktu tikai stingri bilstoši šīs Konvencijas prasībām. šādas procedūras izskata apstiprina Konference saskaņā ar VIII panta 21. i) punktu;

d) konfidenciālo datu un dokumentu slepenības līmenis tiek noteikts, pamatojoties uz vienādi piemērojamiem kritērijiem, lai nodrošinātu to attiecīgo režīmu un aizsardzību. šim nolūkam tiek ieviesta klasifikācijas sistēma, kura, ievērojot attiecīgo darbu šīs Konvencijas sagatavošanā, paredz precīzus kritērijus, kas nodrošina attiecīgo konfidencialitātes kategoriju piešķiršanu informācijai un informācijas konfidencialitātes pamatotu termiņu noteikšanu. Nodrošinot nepieciešamo elastību attiecībā uz tās pielietošanu, klasifikācijas sistēma aizstāv dalībvalstu tiesības, kuras sniedz konfidenciālu informāciju. Klasifikācijas sistēmu izskata un apstiprina Konference saskaņā ar VIII panta 21. i) punktu;

e) konfidenciālā informācija tiek droši uzglabāta Organizācijas telpās. Daži dati vai dokumenti var tikt arī glabāti dalībvalsts Nacionālajā orgānā. Slepenā informācija , ieskaitot, cita starpā, fotogrāfijas, plānus un citus dokumentus, kas nepieciešami tikai konkrēta objekta inspekcijai, var tikt glabāta ieslēgta šajā objektā;

f) Tehniskais sekretariāts rīkojas ar informāciju maksimālā mērā, kas atbilst šīs Konvencijas par pārbaudi nosacījumu efektīvai īstenošanai, un glabā to tā, lai izslēgtu iespēju tieši identificēt objektu, uz kuru tā attiecas;

g) konfidenciālās informācijas apjoms, kas iziet ārpus objekta robežām, tiek ierobežots ar minimālo līmeni, kāds nepieciešams lai savlaicīgi un efektīvi īstenotu šīs Konvencijas par pārbaudi nosacījumus; un

h) piekļūšana konfidenciālajai informācijai tiek regulēta atbilstoši tās klasifikācijai. Konfidenciālās informācijas izplatīšana Organizācijas iekšienē tiek īstenota stingri pēc "vajadzīgās informācijas" principa.

3. Ģenerāldirektors katru gadu iesniedz Konferencei ziņojumu par režīma īstenošanu, kas regulē konfidenciālās informācijas izmantošanu Tehniskajā sekretariātā.

4. Katra dalībvalsts rīkojas ar informāciju, kuru tā saņem no Organizācijas, atbilstoši konfidencialitātes līmenim, kas noteikts šai informācijai. Pēc attiecīga lūguma dalībvalsts sniedz sīkas ziņas par informācijas izmantošanu, kuru tai sniegusi Organizācija.

B. Tehniskā sekretariāta personāla komplektēšana un uzvedība

5. Darbinieku darba apstākļiem jānodrošina attiecīgo piekļūšanu konfidenciālajai informācijai un tās izmantošanu saskaņā ar procedūrām, kuras nosaka Ģenerāldirektors atbilstoši A. nodaļai.

6. Katru amatu Tehniskajā sekretariātā regulē oficiāls amata apraksts, kurā tiek norādītas šim amatam nepieciešamās piekļūšanas robežas konfidenciālajai informācijai , ja šāda piekļūšana ir paredzēta.

7. Ģenerāldirektors, inspektori un citi darbinieki neizpauž, pat pēc savu funkciju beigšanas, nevienai nepilnvarotai personai nekādu konfidenciālu informāciju, kura tiem kļuvusi zināma, veicot savus dienesta pienākumus. Viņi neziņo nevienai valstij, organizācijai vai personai, kas ir nepiederošas Tehniskajam sekretariātam, nekādu informāciju, kura tiem ir pieejama sakarā darbību, ko tie veic attiecībā uz jebkuru dalībvalsti.

8. Veicot savas funkcijas, inspektori pieprasa tikai tādas ziņas un datus, kas nepieciešami to mandātu pildīšanai. Viņi nekādā veidā nefiksē nejauši savāktu informāciju, kurai nav sakars ar šīs Konvencijas ievērošanas pārbaudi.

9. Darbinieki slēdz ar Tehnisko sekretariātu individuālus līgumus par noslēpuma glabāšanu viņu dienesta laikā un piecus gadus pēc tā beigām.

10. Lai izvairītos no nepamatotas izpaušanas, inspektori un darbinieki saņem attiecīgus norādījumus un atgādinājumus par drošības apsvērumiem un iespējamiem sodiem sakarā ar nepamatotu izpaušanu.

11. Ne mazāk kā 30 dienas pirms darbiniekam dotās piekļūšanas konfidenciālajai informācijai, kas attiecas uz darbību teritorijā vai jebkurā citā vietā, kas pakļauta dalībvalsts jurisdikcijai vai kontrolei, attiecīgajai dalībvalstij tiek paziņots par plānoto piekļūšanu. Attiecībā uz inspektoriem šī prasība attiecas uz paziņojumu par varbūtējo nozīmēšanu.

12. Novērtējot inspektoru un jebkuru citu Tehniskā sekretariāta darbinieku darbu, īpaša nozīme tiek veltīta darbinieka raksturojumam attiecībā uz konfidenciālās informācijas aizsardzību.

C. Slepeno ierīču aizsardzības un konfidenciālo datu izpaušanas novēršanas pasākumi pārbaudes uz vietas darbības laikā

13. Dalībvalstis var veikt tādus pasākumus, kādus tā uzskata par nepieciešamiem konfidencialitātes aizsardzībai, ar noteikumu, ka tās ievēro savas saistības demonstrēt ievērošanu saskaņā ar attiecīgajiem pantiem un Pielikumu par pārbaudi.

14. Inspekcijas grupas vadās no principa par inspekcijas veikšanu uz vietas, minimāli iejaucoties ,bet kas atbilst efektīvai un savlaicīgai tās uzdevumu veikšanai. Viņi ņem vērā ierosinājumus, kurus var iesniegt dalībvalsts, kas pieņem inspekciju, jebkurā inspekcijas posmā, lai nodrošinātu slepeno iekārtu vai informācijas aizsardzību, kas nav saistīti ar ķīmiskajiem ieročiem.

15. Inspekcijas grupas stingri ievēro nosacījumus, kas aprakstīti attiecīgajos pantos un pielikumos, kuri regulē inspekciju gaitu. Viņi pilnībā ievēro procedūras, kas domātas slepeno ierīču aizsardzībai un konfidenciālo datu izpaušanas novēršanu.

16. Izstrādājot pasākumus un līgumus par objektu, vajadzīgā uzmanība tiek veltīta prasībai aizsargāt konfidenciālo informāciju. Līgumi par inspekcijas procedūrām atsevišķiem objektiem ietver arī konkrētus un detalizētus pasākumus to objektu iecirkņu noteikšanai, kuriem inspektoriem ļauta piekļūšana, konfidenciālās informācijas glabāšanu uz vietas, inspekcijas darbu apjomu saskaņošanai iecirkņos, paraugu atlasei un analīzei, piekļūšanai pie uzskaites dokumentācijas un ierīču un iekārtu izmantošanas nepārtrauktai novērošanai.

17. Ziņojumā, kuru sastāda pēc katras inspekcijas, ir ietverti tikai fakti, kas attiecas uz šīs Konvencijas ievērošanu. Ziņojums tiek izmantots atbilstoši Organizācijas noteiktajiem likumiem , kuri regulē konfidenciālās informācijas izmantošanu. Nepieciešamības gadījumā ziņojumā ietvertā informācija tiek dota mazāk slepenā formā, pirms tā tiks nodota aiz Tehniskā sekretariāta un inspicējamās dalībvalsts robežām.

D. Procedūras konfidencialitātes pārkāpuma vai varbūtējā pārkāpuma gadījumā

18. Ģenerāldirektors nosaka nepieciešamās procedūras, kuras izmantojamas konfidencialitātes pārkāpumu vai varbūtējo pārkāpumu gadījumos, ievērojot rekomendācijas, kuras jāizskata un jāapstiprina Konferencei saskaņā ar VIII panta 21. i) punktu.

19. Ģenerāldirektors veic uzraudzību pār individuālo līgumu par noslēpumu glabāšanu izpildi. Ģenerāldirektors nekavējoties ierosina izmeklēšanu, ja, pēc viņa domām, ir pietiekoši daudz pazīmju konfidenciālās informācijas aizsardzības pārkāpumiem. Ģenerāldirektors arī nekavējoties ierosina izmeklēšanu, ja dalībvalsts paziņo par konfidencialitātes pārkāpumu.

20. Ģenerāldirektors pielieto attiecīgas sankcijas un disciplinārus pasākumus attiecībā uz darbiniekiem, kuri pārkāpuši savas saistības konfidenciālās informācijas aizsardzībā. Nopietnu pārkāpumu gadījumos Ģenerāldirektors var atsaukt imunitāti attiecībā uz jurisdikciju.

21. Dalībvalstis, iespēju robežās, sniedz Ģenerāldirektoram palīdzību un atbalstu, izmeklējot jebkuru konfidencialitātes pārkāpumu vai varbūtējo pārkāpumu un veicot attiecīgos pasākumus pārkāpumu konstatēšanai.

22. Organizācija nenes atbildību par jebkuriem konfidencialitātes pārkāpumiem, kurus veikuši Tehniskā sekretariāta darbinieki.

23. Pārkāpumu gadījumos, kas skar kā dalībvalsti, tā Organizāciju, šo jautājumu izskata "Komisija strīdu noregulēšanai sakarā ar konfidencialitāti", kas izveidota kā Konferences papildus orgāns. šo komisiju nozīmē Konference. Likumus, kas regulē tās sastāvu un darba procedūru, pieņem Konference savā pirmajā sesijā.