Latvijas Republikas Valdība un Grieķijas Republikas Valdība,

Turpmāk tekstā - "Līgumslēdzējas Puses",

VĒLOTIES pastiprināt ekonomisko sadarbību uz ilgtermiņa bāzes abu valstu labā,

UZSKATOT par savu mērķi radīt labvēlīgus apstākļus vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā,

ATZĪSTOT, ka ieguldījumu veicināšana un aizsardzība uz šī Līguma bāzes stimulēs iniciatīvu šajā jomā,

VIENOJĀS PAR SEKOJOŠO:

1. pants

Definīcijas

Šī Līguma mērķim:

1. "Ieguldījums" nozīmē jebkurus kapitāla līdzekļus un īpaši, bet ne tikai, ietver:

a) kustamo un nekustamo īpašumu un jebkuras īpašuma tiesības, tādas kā hipotēkas, prasījuma vai galvojuma tiesības;

b) pajas, akcijas un obligācijas un jebkuru citu dalības formu uzņēmējsabiedrībā;

c) prasības par maksājumu vai jebkuru citu izpildi, kam ir ekonomiska vērtība, saskaņā ar līgumu, kā arī kredītus saistībā ar ieguldījumu;

d) intelektuālā un industriālā īpašuma tiesības, patentus, firmu zīmes, tehnoloģiskos procesus, "know-how", "goodwill" un jebkuras citas līdzīgas tiesības;

e) koncesijas uzņēmējdarbībai, kuras piešķir saskaņā ar likumu vai kontraktu, ieskaitot koncesijas dabas resursu meklēšanai, apstrādāšanai, iegūšanai un izmantošanai;

f) preces, kuras saskaņā ar nomas līgumu atrodas nomnieka rīcībā Līgumslēdzējas Puses teritorijā, saskaņā ar tās likumiem un noteikumiem.

Iespējamās izmaiņas attiecībā uz ieguldījumu veikšanas formu neietekmēs to kā ieguldījumu raksturojumu.

2. "Ienākumi" nozīmē summas, kas radušās saistībā ar ieguldījumu, īpaši, bet ne tikai, ietverot peļņu, procentus, kapitāla pieaugumu, dividendes, autora honorārus un maksas.

3. "Ieguldītājs" attiecībā uz jebkuru no Līgumslēdzējām Pusēm nozīmē:

a) fiziskas personas, kam ir šīs Līgumslēdzējas Puses pilsonība saskaņā ar tās likumdošanu;

b) juridiskas personas, kas izveidotas saskaņā ar šīs Līgumslēdzējas Puses likumdošanu.

4. "Teritorija" attiecībā uz jebkuru no Līgumslēdzējām Pusēm nozīmē tās suverēno teritoriju, ieskaitot teritoriālo jūru, kā arī dziļjūras teritorijas, pār kurām šī Līgumslēdzēja Puse saskaņā ar starptautiskajām tiesībām realizē suverēnas tiesības vai jurisdikciju.

2. pants

Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība

1. Katra Līgumslēdzēja Puse veicina otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumus tās teritorijā un pieņem šādus ieguldījumus saskaņā ar tās likumdošanu.

2. Vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem vienmēr jāpiemēro godīga un taisnīga attieksme un jābauda pilnīga aizsardzība un drošība otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā. Katrai Līgumslēdzējai Pusei jānodrošina, lai nekādā gadījumā nepamatotu vai diskriminējošu pasākumu ceļā netiktu kavēta otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumu pārvalde, uzturēšana, lietošana vai izmantošana tās teritorijā.

3. Ienākumi no ieguldījumiem vai, atkārtotu ieguldījumu gadījumā, ienākumi no atkārtotiem ieguldījumiem, tiek tāpat aizsargāti kā sākotnējie ieguldījumi.

4. Katra Līgumslēdzēja Puse ievēros jebkuru citu saistību, ko tā varētu ieviest attiecībā uz otras Līgumslēdzējas Puses ieguldījumiem.

3. pants

Ieguldījumu režīms

1. Katrai Līgumslēdzējai Pusei otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju veiktajiem ieguldījumiem tās teritorijā jāpiemēro režīms, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā tas, ko tā piemēro savas valsts ieguldītāju ieguldījumiem vai jebkuras trešās valsts ieguldītāju ieguldījumiem, atkarībā no tā, kurš ir labvēlīgāks.

2. Katrai Līgumslēdzējai Pusei otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem attiecībā uz viņu ar ieguldījumiem saistīto darbību tās teritorijā jāpiemēro režīms, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā tas, ko tā piemēro savas valsts ieguldītāju ieguldījumiem vai jebkuras trešās valsts ieguldītāju ieguldījumiem, atkarībā no tā, kurš ir labvēlīgāks.

3. Šī panta 1. un 2. punkta nosacījumi nedrīkst tikt iztulkoti kā tādi, kas vienai Līgumslēdzējai Pusei uzliek pienākumu attiecināt uz otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem labvēlību, ko iegūst no režīma, priekšrocības vai privilēģijas, kura rodas saskaņā ar:

a) tās līdzdalību jebkurā esošā vai nākotnes muitas ūnijā, ekonomiskā savienībā, reģionālās ekonomiskās integrācijas līgumā vai līdzīgā starptautiskā līgumā, vai

b) jebkuru starptautisku līgumu vai kārtību, kas pilnībā vai galvenokārt attiecas uz nodokļu uzlikšanu.

4. pants

Ekspropriācija

1. Nevienas no Līgumslēdzējām Pusēm ieguldītāju ieguldījumi otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā nedrīkst tikt ekspropriēti, nacionalizēti vai pakļauti jebkuram citam pasākumam, kura rezultāts varētu būt līdzvērtīgs ekspropriācijai vai nacionalizācijai (tālāk tekstā - "ekspropriācija"), izņemot tādu, kas veikts sabiedrības labā, saskaņā ar pienācīgo likumdošanas procedūru, nediskriminējošā veidā un, saņemot tūlītēju, atbilstošu un efektīvu kompensāciju. Šādai kompensācijai ir jālīdzinās ieguldījuma tirgus vērtībai brīdī tieši pirms šāda rīcība tika īstenota vai kļuva publiski zināma, atkarībā no tā, kurš no abiem notiek ātrāk, tai jāietver procenti saskaņā ar parasto komerclikmi, sākot no ekspropriācijas dienas līdz maksājuma dienai, un tai jābūt brīvi pārvedamai brīvi konvertējamā valūtā.

2. Šī panta 1. punkta noteikumi ir jāpiemēro arī tad, ja viena Līgumslēdzēja Puse ekspropriē uzņēmējsabiedrības, kura ir izveidota saskaņā ar jebkurā tās teritorijas daļā spēkā esošo likumdošanu un kurā otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem pieder akcijas, īpašumu.

5. pants

Zaudējumu kompensācija

1. Attiecībā uz vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem, kuru ieguldījumi cieš zaudējumus otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā sakarā ar karu vai citu bruņotu konfliktu, ārkārtēju stāvokli, pilsoņu nemieriem vai citiem līdzīgiem notikumiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, pēdējai minētajai Līgumslēdzējai Pusei jāpiemēro ne mazāk labvēlīgs režīms attiecībā uz restitūciju, zaudējumu atlīdzināšanu, kompensāciju vai citu līdzīgu samaksu kā tas, ko pēdējā minētā Līgumslēdzēja Puse piemēro savas valsts ieguldītājiem vai jebkuras trešās valsts ieguldītājiem, atkarībā no tā, kurš ir labvēlīgāks. Attiecīgie maksājumi jāveic bez kavēšanās, un tiem jābūt brīvi pārvedamiem brīvi konvertējamā valūtā.

2. Neskatoties uz šī panta 1. punktu, vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji, kuri jebkurā no šajā punktā minētajām situācijām cieš zaudējumus otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā no:

a) viņu ieguldījumu vai to daļas rekvizīcijas, ko veikuši tās spēki vai varas iestādes;

vai

b) viņu ieguldījumu vai to daļas iznīcināšanas, ko veikuši tās spēki vai varas iestādes un ko nebija izraisījusi situācijas nepieciešamība,

būs pakļauti restitūcijai vai kompensācijai, kurai jebkurā gadījumā jābūt tūlītējai, atbilstošai un efektīvai.

6. pants

Ieguldījumu un ienākumu repatriācija

1. Katrai Līgumslēdzējai Pusei attiecībā uz otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem jāgarantē nekavēti ieguldījumu un to ienākumu pārvedumi.

Pārvedumiem jānotiek bez kavēšanās, brīvi konvertējamā valūtā, pēc valūtas apmaiņas tirgus kursa pārveduma dienā.

2. Šādi pārvedumi īpaši, bet ne tikai, ietvers:

a) kapitālu un papildu summas ieguldījuma uzturēšanai vai palielināšanai;

b) peļņu, procentus, dividendes un citus tekošos ienākumus;

c) fondus kredītu atmaksai;

d) autora honorārus un maksas;

e) ienākumus no ieguldījuma vai jebkuras tā daļas pilnīgas pārdošanas vai likvidācijas;

f) kompensāciju saskaņā ar 4. un 5. pantu;

g) no ārvalstīm iesaistītā personāla neiztērētos ienākumus un citu samaksu saistībā ar ieguldījumu.

7. pants

Aizvietošanas princips

1. Ja vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāja ieguldījumi otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā ir apdrošināti pret nekomerciālu risku saskaņā ar garantijas juridisko sistēmu, otrai Līgumslēdzējai Pusei jāatzīst jebkuru minētā ieguldītāja tiesību aizvietošanu ar apdrošinātāja tiesībām saskaņā ar šādas apdrošināšanas noteikumiem, neskatoties uz tām ieguldītāja tiesībām, kuras viņš iegūst saskaņā ar šī Līguma 10. pantu.

2. Apdrošinātājs nevar būt pilnvarots izmantot nekādas citas tiesības, kā vien tās, kuras varētu būt pilnvarots izmantot ieguldītājs.

3. Strīdi starp Līgumslēdzēju Pusi un apdrošinātāju jācenšas risināt saskaņā ar šī Līguma 10. panta noteikumiem.

8. pants

Strīdu starp Līgumslēdzējām Pusēm atrisināšana

1. Jebkurš strīds starp Līgumslēdzējām Pusēm attiecībā uz šī Līguma interpretāciju vai piemērošanu, ja iespējams, jārisina sarunu ceļā, izmantojot diplomātiskos kanālus.

2. Ja strīds šādā veidā nevar tikt atrisināts sešu mēnešu laikā, sākot no sarunu sākuma, tas, pēc kādas no Līgumslēdzējām Pusēm lūguma, jāiesniedz šķīrējtiesā.

3. Arbitrāžas tiesa tiek veidota ad hoc sekojošā veidā: Katrai Līgumslēdzējai Pusei jānozīmē viens šķīrējtiesnesis un šiem diviem šķīrējtiesnešiem jāvienojas par trešās valsts pilsoni, kurš būs priekšsēdētājs. Šķīrējtiesnešiem jābūt nozīmētiem trīs mēnešu laikā, bet priekšsēdētājam - piecu mēnešu laikā no dienas, kad kāda no Līgumslēdzējām Pusēm ir informējusi otru Līgumslēdzēju Pusi, ka tā gatavojas iesniegt strīdu šķīrējtiesā.

4. Ja šī Panta 3.punktā minētajos termiņos nepieciešamās iecelšanas netiek veiktas, jebkura no Līgumslēdzējām Pusēm var bez jebkādas citas vienošanās, uzaicināt Starptautiskās Tiesas Prezidentu veikt nepieciešamās iecelšanas. Ja Starptautiskās Tiesas Prezidents ir kādas no Līgumslēdzējām Pusēm pilsonis vai arī viņš kāda cita iemesla dēļ nevar veikt minēto darbību, veikt nepieciešamās iecelšanas ir jāuzaicina Viceprezidents. Ja arī viņš ir kādas no Līgumslēdzējām Pusēm pilsonis vai kāda cita iemesla dēļ nevar veikt minēto darbību, veikt nepieciešamās iecelšanas ir jāuzaicina nākamais pēc vecākuma Tiesas loceklis, kurš nav nevienas no Līgumslēdzējām Pusēm pilsonis.

5. Šķīrējtiesai jāpieņem lēmumus, ievērojot respektu pret likumu, it īpaši ņemot vērā šo Līgumu un citus nozīmīgus līgumus starp Līgumslēdzējām Pusēm, kā arī starptautisko tiesību vispārpieņemtos noteikumus un principus.

6. Ja Līgumslēdzējas Puses nenolemj savādāk, tiesa pati nosaka savu procedūru.

Tiesa pieņem savus lēmumus ar balsu vairākumu. Šāds lēmums ir galīgs un saistošs Līgumslēdzējām Pusēm.

7. Katrai Līgumslēdzējai Pusei jāuzņemas pašas nozīmētā šķīrējtiesneša un tā pārstāvniecības izmaksas. Priekšsēdētāja, kā arī citas izmaksas abām Līgumslēdzējām Pusēm jāuzņemas līdzīgās daļās. Tomēr tiesa ar savu lēmumu var noteikt, ka vienai no Līgumslēdzējām Pusēm jāuzņemas lielāka izmaksu daļa, un šāds lēmums ir saistošs abām Līgumslēdzējām Pusēm.

9. pants

Strīdu starp ieguldītāju un Līgumslēdzēju Pusi atrisināšana

1. Strīdi starp vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju un otru Līgumslēdzēju Pusi attiecībā uz pēdējās minētās saistībām pret pirmā minētā ieguldījumu saskaņā ar šo Līgumu strīda pusēm, ja iespējams, jārisina draudzīgā ceļā.

2. Ja šādi strīdi nevar tikt atrisināti sešu mēnešu laikā no brīža, kad kāda no pusēm pieprasīja atrisinājumu draudzīgā ceļā, attiecīgais ieguldītājs var iesniegt strīdu vai nu tās Līgumslēdzējas Puses, kuras teritorijā ieguldījums izdarīts, kompetentās tiesās vai arī starptautiskajā tiesā.

Ar šo katra Līgumslēdzēja Puse piekrīt šāda strīda iesniegšanai starptautiskajā tiesā.

3. Ja strīdu ir nolemts iesniegt starptautiskajā tiesā, attiecīgais ieguldītājs var iesniegt strīdu:

a) Starptautiskajā Ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā, kas izveidots saskaņā ar Konvenciju par Ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem, kas atvērta parakstīšanās procedūrai 1965. gada 18. martā Vašingtonā, vai

b) ad hoc šķīrējtiesā, kas izveidota saskaņā ar Apvienoto Nāciju Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) arbitrāžas noteikumiem.

4. Šķīrējtiesai strīds jārisina saskaņā ar šī Līguma noteikumiem, kā arī starptautiskajā likumdošanā pielietojamiem noteikumiem un principiem. Šķīrējtiesas lēmums ir galīgs un saistošs abām strīda pusēm. Katrai Līgumslēdzējai Pusei bez vilcināšanās jāizpilda jebkuru šādu lēmumu un šāds lēmums ir jāīsteno saskaņā ar iekšējo likumdošanu.

5. Strīdā iesaistītā Līgumslēdzēja Puse šķīrējtiesas procesa laikā vai lēmuma izpildes laikā nedrīkst celt iebildumus par to, ka otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājs saskaņā ar apdrošināšanas līgumu ir saņēmis kompensāciju par visiem vai daļu no zaudējumiem.

10. pants

Citu noteikumu piemērošana

Ja kādas no Līgumslēdzējām Pusēm likumdošana vai starptautisko tiesību noteikumi starp Līgumslēdzējām Pusēm, esoši vai vēlāk radīti, papildus šim Līgumam satur vispārēju vai specifisku noteikumu, kas piešķir otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem labvēlīgāku režīmu nekā šis Līgums, tad šādam noteikumam ir jābūt noteicošam attiecībā pret šo Līgumu, tādā mērā, kādā tas ir labvēlīgāks.

11. pants

Konsultācijas un informācijas apmaiņa

Līgumslēdzēju Pušu pārstāvjiem, kad vien nepieciešams, jākonsultējas par jebkuru jautājumu, kas ietekmē šī Līguma īstenošanu. Šīs konsultācijas jāveic pēc kādas no Līgumslēdzējām Pusēm pieprasījuma vietā un laikā, par kuru vienojas, izmantojot diplomātiskos kanālus. Pēc jebkuras no Līgumslēdzējām Pusēm lūguma jānotiek informācijas apmaiņai par likumu, noteikumu, lēmumu, administratīvās prakses, procedūru vai politikas ietekmi, kāda otrai Līgumslēdzējai Pusei varētu būt attiecībā uz šajā Līgumā minētajiem ieguldījumiem.

12. pants

Piemērošana

Šis Līgums tiks piemērots arī tiem kādas no Līgumslēdzējām Pusēm ieguldītāju ieguldījumiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kas veikti pirms šī Līguma spēkā stāšanās, saskaņā ar pēdējās minētās likumdošanu.

13. pants

Stāšanās spēkā, darbības ilgums un izbeigšanās

1. Šis Līgums stāsies spēkā trīsdesmit dienas pēc tam, kad Līgumslēdzējas Puses būs apmainījušās ar rakstiskiem paziņojumiem, informējot viena otru, ka to attiecīgās likumdošanas nepieciešamās procedūras ar šo ir izpildītas. No šī brīža tas paliks spēkā desmit gadus.

2. Ja kāda no Līgumslēdzējām Pusēm vismaz vienu gadu pirms tā darbības izbeigšanās nepaziņos par tā pārtraukšanu, Līgums automātiski tiks pagarināts uz desmit gadu periodiem, katrai Līgumslēdzējai Pusei rezervējot sev tiesības izbeigt šo Līgumu, paziņojot par to vismaz vienu gadu pirms esošā darbības perioda beidzamās dienas.

3. Attiecībā uz ieguldījumiem, kas veikti pirms šī Līguma izbeigšanas brīža, visi iepriekšējie Panti paliks spēkā vēl desmit gadus no šī Līguma izbeigšanas brīža.

Izpildīts divos eksemplāros Atēnās 1995. gada 20. jūlijā angļu valodā, pie tam abi teksti ir vienlīdz autentiski.

Latvijas Republikas Valdības vārdā

Griekijas Republikas Valdības vārdā