Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Izglītības likumā

Izdarīt Izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 24.nr.; 1999, 17., 24.nr.; 2000, 12.nr.; 2001, 12., 16., 21.nr.; 2004, 5.nr.; 2007, 3.nr.; 2009, 1., 2., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu "pārziņā" ar vārdu "padotībā", vārdus "realizē vecāku varu" - ar vārdiem "realizē aizgādību", vārdus "bez vecāku apgādības" - ar vārdiem "bez vecāku gādības", vārdus "uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)" (attiecīgā locījumā) - ar vārdu "komercsabiedrība" (attiecīgā locījumā).

2. 1.pantā:

aizstāt 7. un 19.punktā vārdus "nodarbošanās veidiem" ar vārdiem "darbības veidiem";

papildināt pantu ar 26.1 punktu šādā redakcijā:

"261) Valsts izglītības informācijas sistēma - datubāze, kurā apkopota informācija par izglītības iestādēm, licencētām un akreditētām izglītības programmām, izglītojamiem, pedagogiem, augstskolu un koledžu akadēmisko personālu, izglītības dokumentiem un valsts statistiku."

3. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

"3.pants. Tiesības uz izglītību

(1) Tiesības uz izglītību ir:

1) Latvijas pilsonim;

2) Latvijas nepilsonim;

3) Eiropas Savienības pilsonim, Eiropas Ekonomikas zonas pilsonim vai Šveices Konfederācijas pilsonim;

4) Eiropas Kopienas pastāvīgajam iedzīvotājam, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā;

5) bezvalstniekam, kuram ir derīgs bezvalstnieka ceļošanas dokuments, kas izsniegts Latvijas Republikā;

6) citas valsts, kas nav Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas vai Šveices Konfederācijas pilsonis, valstspiederīgajam (turpmāk - trešās valsts valstspiederīgajam) vai bezvalstniekam, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā;

7) bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai;

8) personai, kura ir saņēmusi pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā.

(2) Patvēruma meklētāja nepilngadīgam bērnam un nepilngadīgam patvēruma meklētājam ir tiesības uz pamatizglītību un vidējo izglītību, kā arī tiesības pēc pilngadības sasniegšanas turpināt iesākto izglītību.

(3) Nepilngadīgam trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam, kuram nav likumīga pamata uzturēties Latvijas Republikā, ir tiesības iegūt pamatizglītību laika posmā, kas noteikts brīvprātīgai izceļošanai, vai laika posmā, uz kādu izraidīšana atlikta, kā arī viņa aizturēšanas laikā."

4. Papildināt likumu ar 3.1 pantu šādā redakcijā:

"3.1 pants. Atšķirīgas attieksmes aizliegums

(1) Šā likuma 3.pantā minētajām personām ir tiesības iegūt izglītību neatkarīgi no mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, etniskās piederības, dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa, nodarbošanās un dzīvesvietas.

(2) Atšķirīga attieksme pret personu šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu dēļ pieļaujama, ja tā ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.

(3) Reliģiskās organizācijas dibināta izglītības iestāde ir tiesīga balstīties uz personas reliģisko piederību, gatavību un spēju darboties labā ticībā un lojalitātē attiecībā uz konkrētās reliģijas mācību (doktrīnu), kā arī morāles un uzvedības normu, principu un ideālu kopumu, kas ir pamatā tās ticīgo pārliecībai.

(4) Aizliegts tieši vai netieši radīt personai nelabvēlīgas sekas, ja tā aizstāv savas tiesības nolūkā novērst atšķirīgu attieksmi.

(5) Ja strīdus gadījumā persona norāda uz faktoriem, kas varētu būt par pamatu tās tiešai vai netiešai diskriminācijai šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu dēļ, izglītības programmas īstenotāja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgas attieksmes aizliegums nav pārkāpts.

(6) Ja atšķirīgas attieksmes aizliegums vai aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas tiek pārkāpts, personai ir tiesības prasīt pārkāpuma novēršanu, saskaņā ar Tiesībsarga likumu saņemt tiesisko atbalstu, kā arī vērsties tiesā. Personai ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu. Strīdus gadījumā atlīdzības par morālo kaitējumu apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata.

(7) Atšķirīgas attieksmes aizliegumu attiecībā uz pedagogiem un citām izglītības sistēmā nodarbinātām personām regulē citi likumi.

(8) Šajā pantā lietotais termins "diskriminācija" un tās veidi atbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likumā lietotajiem terminiem."

5. 9.pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus "Izglītības un zinātnes ministrijas" ar vārdiem "Ministru kabineta";

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

"(31) Valsts dibinātās augstskolās studiju programmas īsteno valsts valodā. Svešvalodu lietošana studiju programmu īstenošanā iespējama tikai šādos gadījumos:

1) Eiropas Savienības oficiālajās valodās drīkst īstenot studiju programmas, kuras ārvalstu studējošie apgūst Latvijā, un studiju programmas, kuras tiek īstenotas Eiropas Savienības programmu un starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros. Ārvalstu studējošajiem studiju kursu obligātajā apjomā iekļaujama valsts valodas apguve, ja studijas Latvijā ir paredzamas ilgāk par sešiem mēnešiem vai pārsniedz 20 kredītpunktus;

2) ne vairāk par vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma drīkst īstenot Eiropas Savienības oficiālajās valodās, ievērojot, ka šajā daļā neietilpst gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde;

3) studiju programmu īstenošana svešvalodā ir nepieciešama studiju programmas mērķu sasniegšanai atbilstoši Latvijas Republikas izglītības klasifikācijai šādās izglītības programmu grupās: valodu un kultūras studijas, valodu programmas. Par studiju programmas atbilstību izglītības programmu grupām lemj licencēšanas komisija."

6. 12.pantā:

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt daļēju maksu kā līdzfinansējumu par izglītības ieguvi pašvaldības dibinātajās profesionālās ievirzes izglītības iestādēs.";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "izglītības ieguvi" ar vārdiem "augstākās izglītības programmas apguvi";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Šā likuma 3.panta pirmās daļas 3., 4., 5., 6., 7. un 8.punktā, kā arī otrajā un trešajā daļā minētajām personām maksa par pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi tiek noteikta un segta tādā pašā kārtībā kā Latvijas pilsonim un Latvijas nepilsonim."

7. 14.pantā:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

"3) nosaka kārtību, kādā valsts finansē pamatizglītības un vidējās izglītības programmas, kuras īsteno privātās izglītības iestādes;";

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

"6) apstiprina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas satversmi un privātpersonu dibināto augstskolu satversmes;";

papildināt pantu ar 15.1 punktu šādā redakcijā:

"151) nosaka kārtību, kādā izvērtē un apstiprina mācību literatūras atbilstību pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības valsts standartam;";

izteikt 18.punktu šādā redakcijā:

"18) nosaka vienotu valsts politiku un stratēģiju izglītībā un iesniedz Saeimā apstiprināšanai izglītības attīstības pamatnostādnes turpmākajiem četriem gadiem;";

papildināt pantu ar 20.1 punktu šādā redakcijā:

"201) nosaka kārtību, kādā izglītības iestāde (izņemot augstskolas un koledžas) nodrošina bibliotekāros un informācijas pakalpojumus;";

izteikt 26.punktu šādā redakcijā:

"26) nosaka kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes izglītības programmas;";

papildināt pantu ar 30., 31., 32., 33., 34. un 35.punktu šādā redakcijā:

"30) nosaka Valsts izglītības informācijas sistēmas saturu un uzturēšanas un aktualizācijas kārtību;

31) nosaka kārtību, kādā valsts finansē pieaugušo neformālās izglītības programmas, tālākizglītības programmas un profesionālās kvalifikācijas pilnveidi, kā arī kritērijus attiecīga finansējuma saņemšanai;

32) nosaka pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kārtību;

33) nosaka kārtību, kādā notiek valsts pārbaudījumi akreditētās izglītības programmās (izņemot augstākās izglītības programmas);

34) nosaka atbalsta pasākumus darba devējiem darbinieku papildu izglītošanā, tai skaitā kritērijus šāda atbalsta saņemšanai un atbalsta pasākumu īstenošanas kārtību;

35) nosaka kārtību, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus (personas, kas realizē aizgādību), pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi."

8. 15.pantā:

izteikt 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

"2) izstrādā politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektus izglītības jomā;

3) nodrošina Valsts izglītības informācijas sistēmas uzturēšanu un aktualizāciju;";

aizstāt 8.punktā vārdus "jaunatnes lietām" ar vārdiem "valsts valodas attīstībai";

aizstāt 14.punktā vārdus "profesionālās pilnveides kārtību" ar vārdiem "profesionālās kvalifikācijas pilnveides kārtību";

izslēgt 16.punktu;

izteikt 17.punktu šādā redakcijā:

"17) organizē elektronisko mācību resursu un izglītības standartiem atbilstošu mācību līdzekļu izstrādi;";

izslēgt 19.punktu;

izteikt 24.punktu šādā redakcijā:

"24) apstiprina Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo izglītības iestāžu (izņemot augstskolu un koledžu) nolikumus;";

papildināt pantu ar 27.punktu šādā redakcijā:

"27) pārzina bibliotekāro un informācijas pakalpojumu sniegšanu izglītības iestādēs."

9. 16.pantā:

izslēgt 6.punktu;

papildināt pantu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) apstiprina savā padotībā esošo izglītības iestāžu (izņemot augstskolu un koledžu) nolikumus."

10. 17.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Katras pašvaldības pienākums ir nodrošināt bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, iespēju iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē vai tuvākajā izglītības iestādē, kas īsteno izglītības programmu valsts valodā, nodrošināt jauniešiem iespēju iegūt vidējo izglītību, kā arī nodrošināt iespēju īstenot interešu izglītību un atbalstīt ārpusstundu pasākumus, arī bērnu nometnes.

(2) Lai nodrošinātu iespēju apmeklēt izglītības iestādi pēc brīvas izvēles bērnam, kura dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet kurš mācās izglītības iestādē, kas atrodas citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, pašvaldībai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai ir pienākums slēgt līgumu par piedalīšanos attiecīgās pašvaldības padotībā esošas izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā.";

aizstāt trešās daļas 23.punktā vārdus "ar mācību un metodisko literatūru" ar vārdiem "ar mācību literatūru, mācību procesam nepieciešamo cita veida literatūru";

papildināt trešo daļu ar 23.1 punktu šādā redakcijā:

"231) veicina iespēju izglītības iestādēm izmantot vienoto bibliotēku informācijas sistēmu;".

11. 21.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Lai nodrošinātu tai noteikto izglītības pārvaldes un izglītības atbalsta funkciju, attiecīgu uzdevumu veikšanu (tai skaitā augstākās izglītības programmu un augstskolu un koledžu akreditācijas organizēšanu) Izglītības un zinātnes ministrija var deleģēt privātpersonai vai publiskai personai, slēdzot deleģēšanas līgumu.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Šā panta trešajā daļā minētie deleģēšanas līgumi var ietvert tiesības izdot administratīvos aktus."

12. 22.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Augstskolas darbojas, pamatojoties uz šo likumu, Augstskolu likumu un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī uz attiecīgās augstskolas satversmi. Augstskolu satversmes apstiprina Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Koledžas darbojas, pamatojoties uz šo likumu, Augstskolu likumu un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī uz attiecīgās koledžas nolikumu. Koledžu nolikumus izdod Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā."

13. Papildināt 23.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Par izglītības iestādes likvidāciju vai reorganizāciju attiecīgās institūcijas un personas informējamas ne vēlāk kā sešus mēnešus iepriekš."

14. 24.pantā:

aizstāt ceturtajā daļā vārdu "reģistrā" ar vārdiem "Izglītības iestāžu reģistrā";

papildināt septīto daļu pēc vārda "Ikvienam" ar vārdiem "bez maksas".

15. 25.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Izglītības iestāde ir tiesīga normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzsākt izglītības programmu īstenošanu ar dienu, kad tā reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā. Izglītības iestādes reģistrācijas dienu uzskata arī par administratīvā akta paziņošanas dienu.";

izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Šis noteikums neattiecas uz šā likuma 47.panta otrajā daļā minētajām izglītības iestādēm."

16. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

"26.pants. Izglītības iestādes nosaukums

(1) Izglītības iestādes nosaukumam un izglītības iestādes struktūrvienības nosaukumam jāatbilst šajā likumā noteikto izglītības pakāpju un veidu nosaukumiem.

(2) Izglītības iestādes nosaukumam skaidri un noteikti jāatšķiras no citiem Izglītības iestāžu reģistrā jau reģistrētiem izglītības iestāžu nosaukumiem.

(3) Izglītības iestādes nosaukumā lietojami vienīgi latviešu vai latīņu alfabēta burti.

(4) Izglītības iestāde saskaņā ar tās vēsturiskajām tradīcijām ir tiesīga izmantot ar izglītības un zinātnes ministra atļauju citu nosaukumu, kas nav pretrunā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem."

17. Izteikt 27.panta tekstu šādā redakcijā:

"Izglītības iestādes, izņemot tās, kuras īsteno tikai interešu izglītības programmas, tiek akreditētas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Izglītības iestādes, kuras īsteno pamata un vidējās pakāpes izglītības programmas, tiek akreditētas uz sešiem gadiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Akreditācija veicama piecu gadu laikā no izglītības iestādes darbības uzsākšanas dienas."

18. 30.pantā:

izslēgt trešajā daļā vārdus "ja to ierosina izglītojamie, pedagogi vai izglītojamo vecāki";

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

"(31) Izglītības iestādes vadītājam ir pienākums nodrošināt izglītības iestādes piekļuvi bibliotekārajiem un informācijas pakalpojumiem."

19. Izteikt 35.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Profesionālās kvalifikācijas ieguves kārtību nosaka Profesionālās izglītības likums un Augstskolu likums."

20. Papildināt 39.panta otrās daļas pirmo teikumu ar vārdiem "bez maksas (arī internetā)".

21. Aizstāt 41.panta trešajā daļā vārdus "Izglītības un zinātnes ministrija" ar vārdiem "Ministru kabinets".

22. 46.pantā:

izslēgt ceturto daļu;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Izglītības iestādes ir tiesīgas īstenot pieaugušo neformālās izglītības programmas bez licences saņemšanas, bet citas juridiskās un fiziskās personas, kuras nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā, - pēc licences saņemšanas pašvaldībā."

23. Izteikt 47.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Izglītības iestādes ir tiesīgas īstenot interešu izglītības programmas bez licences saņemšanas.

(3) Interešu izglītības programmas ir tiesīgas īstenot arī citas juridiskās un fiziskās personas, kuras nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā, pēc attiecīgas licences saņemšanas pašvaldībā."

24. Izslēgt 47.1 panta pirmajā daļā vārdus "atbilstoši izglītības un zinātnes ministra apstiprinātiem izglītības programmu paraugiem".

25. 48.pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Šīs prasības neattiecas uz pieaugušo neformālo izglītību.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Augstskolu un koledžu pedagogu izglītības un kvalifikācijas prasības nosaka Augstskolu likums."

26. Aizstāt 50.panta 4.punktā vārdus "atņemta vecāku vara" ar vārdiem "atņemtas aizgādības tiesības".

27. Izteikt 51.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pedagoga vispārīgie pienākumi izglītošanas procesā ir šādi:

1) radoši un atbildīgi piedalīties attiecīgo izglītības programmu īstenošanā;

2) veidot izglītojamā paša attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti, audzināt krietnus, godprātīgus cilvēkus - Latvijas patriotus;

3) ievērot pedagoga profesionālās ētikas normas;

4) pilnveidot savu profesionālo kompetenci;

5) ievērot izglītojamā tiesības;

6) sadarboties ar izglītojamā ģimeni izglītības jautājumos;

7) piedalīties izglītības procesa pilnveidē un izglītības iestādes pašpārvaldē;

8) veikt citus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus."

28. 52.pantā:

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

"5) saņemt un izmantot izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo informatīvo un materiālo nodrošinājumu;";

papildināt pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) saņemt sabiedrības atbalstu izglītības programmas īstenošanā."

29. Izteikt 54. un 55.pantu šādā redakcijā:

"54.pants. Izglītojamā pienākumi

Izglītojamā pienākumi ir šādi:

1) apgūt pamatizglītības programmu;

2) ievērot izglītības iestādes nolikumu vai satversmi un iekšējās kārtības noteikumus un ar savu rīcību nediskreditēt izglītības iestādi;

3) ar cieņu izturēties pret Latvijas valsti, tās Satversmi, vēsturi, sabiedrību, valsts simboliem un latviešu valodu;

4) ievērot pedagogu, izglītojamo un citu personu tiesības un intereses;

5) nepieļaut emocionālu un fizisku vardarbību;

6) neapdraudēt savu un citu personu veselību, drošību un dzīvību;

7) būt pieklājīgam izglītības iestādē un ārpus tās;

8) atrasties izglītības iestādē iekšējās kārtības noteikumiem atbilstošā apģērbā;

9) piedalīties izglītības iestādes vides uzkopšanā un sakārtošanā.

55.pants. Izglītojamā tiesības

Izglītojamam ir tiesības:

1) uz valsts vai pašvaldības apmaksātu pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi;

2) mācību un audzināšanas procesā izteikt un aizstāvēt savas domas un uzskatus, neaizskarot citu personu cieņu un godu;

3) iekšējās kārtības noteikumos paredzētajā kārtībā mācību procesā izmantot izglītības iestādes telpas, laboratorijas, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta un medicīnas objektus un inventāru, mācību grāmatas, citu mācību procesam nepieciešamo literatūru, mācību līdzekļus un elektroniskos mācību resursus, kā arī saņemt bibliotekāros un informācijas pakalpojumus;

4) saņemt stipendijas, kredītus, pabalstus, atlaides, kā arī dotācijas, izmantojot sabiedrisko transportu, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un cita veida materiālo palīdzību;

5) saņemt profilaktisko veselības aprūpi, izņemot normatīvajos aktos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību paredzētajā profilaktisko apskašu programmā ietvertās profilaktiskās apskates, un pirmo palīdzību izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos;

6) piedalīties mācību procesa pilnveidē un izglītības iestādes pašpārvaldē;

7) uz personiskās mantas aizsardzību izglītības iestādē;

8) uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos;

9) īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības."

30. Aizstāt 56.pantā vārdus "bērns bārenis" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "bārenis" (attiecīgā locījumā).

31. Izteikt 57.pantu šādā redakcijā:

"57.pants. Vecāku (personu, kas realizē aizgādību) tiesības bērna izglītošanas nodrošināšanā

Vecākiem (personām, kas realizē aizgādību) ir tiesības:

1) izvēlēties izglītības iestādi, kurā bērns iegūst izglītību;

2) piedalīties mācību procesa pilnveidē un izglītības iestādes pašpārvaldē;

3) slēgt ar izglītības iestādi līgumu par bērna izglītošanu un aprūpi izglītības iestādē;

4) sniegt un saņemt informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar bērna audzināšanu un mācībām;

5) ierosināt veikt pārbaudes izglītības iestādē;

6) īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības bērna izglītošanas nodrošināšanā."

32. 58.pantā:

aizstāt vārdus "Bērna vecāki" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "Vecāki" (attiecīgā locījumā);

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Vecākiem (personām, kas realizē aizgādību) ir pienākums:

1) savu spēju un materiālo iespēju robežās nodrošināt ģimenē bērna izglītošanai, veselībai, attīstībai un sadzīvei nepieciešamos apstākļus;

2) sadarboties ar izglītības iestādi, kurā mācās bērns, ar pedagogiem un citām mācību procesā iesaistītām personām;

3) ievērot bērnu, pedagogu un citu personu likumiskās tiesības un intereses;

4) informēt izglītības iestādes vadītāju par bērna veselības stāvokli un citiem apstākļiem, ja tiem var būt nozīme mācību procesā."

33. Papildināt 59.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Valsts finansiāli atbalsta un pašvaldība tās noteiktajā kārtībā un atbilstoši tās noteiktajiem kritērijiem var finansiāli atbalstīt pieaugušo izglītību, finansējot pieaugušo neformālās izglītības programmas, kā arī atbalstot darba devējus darbinieku papildu izglītošanā."

34. 60.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Valsts budžeta un pašvaldību budžetu asignējumi izglītības iestāžu darbībai plānojami saskaņā ar izglītības iestāžu iesniegtajiem izdevumu tāmju projektiem (budžeta pieprasījumiem) un izlietojami saskaņā ar apstiprināto tāmi. Izglītības iestāžu finansējums plānojams atbilstoši izglītojamo skaitam iestādē un izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumam uz vienu izglītojamo.";

aizstāt sestajā daļā vārdus "sniegto pakalpojumu rezultātā gūtie ienākumi, kā arī citi pašu ieņēmumi neietekmē valsts budžeta" ar vārdiem "sniegto maksas pakalpojumu rezultātā gūtie ienākumi un citi pašu ieņēmumi neietekmē valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem";

papildināt pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

"(8) Valsts un pašvaldības izglītības iestāžu sniegto maksas pakalpojumu rezultātā gūtie ienākumi un citi pašu ieņēmumi izmantojami pedagogu un pārējā personāla atalgojumam un materiālajai stimulēšanai, valsts vai pašvaldības izglītības iestādes attīstībai un uzturēšanas izdevumu segšanai. Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudas atlikumi saimnieciskā gada beigās paliek attiecīgās valsts vai pašvaldības izglītības iestādes rīcībā nākamajam saimnieciskajam gadam, un tie nav novirzāmi citiem mērķiem.

(9) Augstskolu un koledžu finansēšanas kārtību nosaka Augstskolu likums."

35. Papildināt pārejas noteikumus ar 26., 27., 28., 29. un 30.punktu šādā redakcijā:

"26. Ministru kabinets noteikumus, kuri paredzēti šā likuma grozījumos, kas stājas spēkā 2010.gada 26.martā, izdod līdz 2010.gada 31.augustam.

27. Līdz šā likuma pārejas noteikumu 26.punktā paredzēto Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne vēlāk kā līdz 2010.gada 31.augustam piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra noteikumi Nr.773 "Profesionālās izglītības pedagogu izglītības ieguves un profesionālās pilnveides kārtība";

2) Ministru kabineta 2007.gada 28.augusta noteikumi Nr.570 "Vispārējās izglītības pedagogu un interešu izglītības pedagogu profesionālās pilnveides kārtība";

3) Ministru kabineta 2008.gada 15.aprīļa noteikumi Nr.264 "Noteikumi par valsts pārbaudījumu kārtību akreditētās izglītības programmās".

28. Grozījumi šā likuma 14.panta 26.punktā par kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes izglītības programmas, stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

29. Grozījumi šā likuma 27.pantā par izglītības iestāžu, kuras īsteno pamata un vidējās pakāpes izglītības programmas, akreditāciju uz sešiem gadiem stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

30. Šā likuma 59.panta sestā daļa stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī."

36. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1977.gada 25.jūlija direktīvas par migrējošo darba ņēmēju bērnu izglītību (77/486/EEK);

2) Padomes 2000.gada 29.jūnija direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 23.septembra direktīvas 2002/73/EK, ar kuru groza Padomes direktīvu 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām, profesionālo izglītību un paaugstināšanu amatā, kā arī darba nosacījumiem. Dokuments attiecas uz EEZ;

4) Padomes 2003.gada 27.janvāra direktīvas 2003/9/EK, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai;

5) Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu;

6) Padomes 2004.gada 13.decembra direktīvas 2004/114/EK par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija direktīvas 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija);

8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra direktīvas 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi."

Likums stājas spēkā 2010.gada 26.martā.

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 4.martā.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2010.gada 24.martā

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 04.03.2010.Stājas spēkā: 26.03.2010. Statuss:
spēkā esošs
Tēma:  Izglītība, zinātne, sportsPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 47 (4239), 24.03.2010.
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
206963
26.03.2010
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)