(Likuma nosaukums 17.03.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.04.2011.)

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) maksājuma pakalpojums:

a) pakalpojums, kura rezultātā ir iespējams ieskaitīt skaidru naudu maksājumu kontā, kā arī visas nepieciešamās operācijas, ko veic maksājumu pakalpojumu sniedzējs, lai nodrošinātu maksājuma pakalpojuma izmantotājam iespēju izmantot maksājumu kontu,

b) pakalpojums, kura rezultātā ir iespējams izņemt skaidru naudu no maksājumu konta, kā arī visas nepieciešamās operācijas, ko veic maksājumu pakalpojumu sniedzējs, lai nodrošinātu maksājuma pakalpojuma izmantotājam iespēju izmantot maksājumu kontu,

c) maksājuma veikšana, tai skaitā tiešā debeta maksājuma, arī vienreizējā tiešā debeta maksājuma, veikšana, maksājuma veikšana ar maksājumu karti vai līdzīgu ierīci, kredītpārveduma, kā arī regulārā maksājuma veikšana. Šajā apakšpunktā minētais maksājuma pakalpojums ir arī naudas pārvedums uz maksājumu kontu, ko atvēris maksājuma pakalpojuma izmantotāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai cits maksājumu pakalpojumu sniedzējs,

d) maksājuma veikšana, tai skaitā tiešā debeta maksājuma, arī vienreizējā tiešā debeta maksājuma, veikšana, maksājuma veikšana ar maksājumu karti vai līdzīgu ierīci, kredītpārveduma, kā arī regulārā maksājuma veikšana. Šajā apakšpunktā termins “maksājuma pakalpojums” attiecas uz maksājuma pakalpojumu, kad maksājuma pakalpojuma izmantotājam pieejamai naudai piemēro kredīta limitu,

e) maksājuma instrumenta izlaišana vai maksājumu pieņemšana,

f) bezkonta naudas pārvedums,

g) (izslēgts ar 20.06.2018. likumu);

h) maksājuma ierosināšanas pakalpojums,

i) konta informācijas pakalpojums;

1¹) ar maksājumu kontu saistīts pakalpojums — pakalpojums, kas ir saistīts ar maksājumu konta atvēršanu, izmantošanu un slēgšanu, tai skaitā maksājuma pakalpojums un maksājums, kas nolūkā nodot naudu saņēmēja rīcībā veikts, pamatojoties uz kādu no maksājumu pakalpojumu sniedzējam adresētiem šā likuma 3. panta 6. punkta "a", "b", "c", "d", "e", "f" un "g" apakšpunktā minētajiem dokumentiem, kā arī pārsnieguma kredīts un pārsniegšanas iespēja;

2) maksājumu iestāde:

a) komercsabiedrība, kas saņēmusi licenci maksājumu iestādes darbībai,

b) fiziskā vai juridiskā persona, kurai atbilstoši šā likuma 5.panta noteikumiem maksājumu iestādes darbības uzsākšanai nav nepieciešams saņemt licenci;

c) fiziskā vai juridiskā persona, kas saņēmusi licenci tādas maksājumu iestādes darbībai, kura sniedz vienīgi konta informācijas pakalpojumu;

2¹) elektroniskās naudas iestāde:

a) komercsabiedrība, kas saņēmusi licenci elektroniskās naudas emisijai,

b) juridiskā persona, kurai atbilstoši šā likuma 5.¹ panta noteikumiem nav nepieciešams saņemt licenci elektroniskās naudas emisijai;

c) ārvalsts (nedalībvalsts) elektroniskās naudas iestādes filiāle, kas saņēmusi licenci vienīgi elektroniskās naudas emisijai, izplatīšanai un atpirkšanai Latvijā;

2²) elektroniskā nauda — elektroniskā ierīcē (viedkartē vai datora atmiņā) glabāta monetārā vērtība, kura:

a) pastāv prasījumu veidā pret emitentu,

b) emitēta, saņemot naudu no elektroniskās naudas turētāja, lai veiktu maksājumus,

c) izmantojama kā maksāšanas līdzeklis un kuru pieņem fiziskā vai juridiskā persona, kas nav elektroniskās naudas emitents;

2³) apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējais apmērs — no elektroniskās naudas emitēšanas izrietošo elektroniskās naudas iestādes finanšu saistību vidējā aritmētiskā vērtība, kas tiek aprēķināta, summējot elektroniskās naudas apmēru katras kalendāra dienas beigās iepriekšējo sešu kalendāra mēnešu laikā un dalot šo summu ar sešu kalendāra mēnešu dienu skaitu. Apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējo apmēru nosaka katra kalendāra mēneša pirmajā dienā un to piemēro šim kalendāra mēnesim;

2⁴) elektroniskās naudas turētājs — fiziskā vai juridiskā persona, kas saņēmusi elektronisko naudu no elektroniskās naudas emitenta vai tā pārstāvja;

2⁵) iestāde — maksājumu iestāde un elektroniskās naudas iestāde, izņemot šajā likumā lietotos terminus “iestāde, kas dalībvalstī atbildīga par maksājumu iestāžu maksājumu pakalpojumu pārtraukšanas, maksātnespējas, likvidācijas, kā arī kredītiestāžu un citu finanšu iestāžu uzskaites pārbaužu procedūrām” un “finanšu iestāde”, kā arī vārdu savienojumu “cita iestāde”;

3) maksājums — maksātāja vai saņēmēja uzsākta darbība, kuras mērķis ir nodot naudu, veikt naudas pārvedumu vai izņemt naudu un kura nav atkarīga no maksātāja vai saņēmēja tiesisko attiecību pamatā esošajiem pienākumiem;

3¹) attālināts maksājums — maksājums, kas ierosināts ar interneta starpniecību vai ar ierīci, ko var izmantot attālinātai saziņai;

4) maksājumu sistēma — naudas pārvedumu sistēma, kas ietver standartizētu vienošanos par maksājumu apstrādes, tīrvērtes (klīringa) vai norēķina noteikumiem un procedūrām;

5) maksātājs — fiziskā vai juridiskā persona, kas:

a) ir maksājumu konta turētājs un dod atļauju veikt maksājumu no šā maksājumu konta,

b) dod maksājuma rīkojumu, ja tai nav maksājumu konta;

6) saņēmējs — fiziskā vai juridiskā persona, kas ir plānotais pārskaitāmās naudas, tai skaitā naudas pārveduma, saņēmējs;

7) maksājuma pakalpojuma izmantotājs — fiziskā vai juridiskā persona, kas izmanto maksājuma pakalpojumu kā maksātājs vai saņēmējs vai kā maksātājs un saņēmējs (turpmāk arī — pakalpojuma izmantotājs);

7¹) Eiropas Savienības rezidents — Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis, kā arī persona, kurai ir tiesības uzturēties Latvijā saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, tai skaitā persona, kas ir patvēruma meklētājs vai bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvusi persona, — arī tad, ja persona nav deklarējusi savu dzīvesvietu Latvijā;

8) standartlīgums — maksājuma pakalpojuma līgums, ar kuru reglamentē atsevišķu un atkārtotu maksājumu veikšanu un kurā var būt iekļautas saistības un nosacījumi maksājumu konta atvēršanai;

9) bezkonta naudas pārvedums — maksājuma pakalpojums, kura rezultātā naudu saņem no maksātāja, neatverot maksājumu kontu ne maksātājam, ne saņēmējam, un kura vienīgais mērķis ir nosūtīt noteiktu naudas summu saņēmējam vai maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kas rīkojas saņēmēja vārdā, vai kura rezultātā maksājumu pakalpojumu sniedzējs šo naudas summu saņem un dara pieejamu saņēmējam;

9¹) maksājuma ierosināšanas pakalpojums — maksājuma pakalpojums, kura rezultātā maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksājuma pakalpojuma izmantotāja vārdā ierosina maksājumu no maksājumu konta, kas tiek turēts pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja;

9²) konta informācijas pakalpojums — tiešsaistes pakalpojums, kuru lietojot maksājuma pakalpojuma izmantotājam tiek sniegta apkopota informācija par vienu vai vairākiem maksājuma pakalpojuma izmantotāja maksājumu kontiem, kas atvērti pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai vairākiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem;

10) maksājumu konts — konts, ko atver uz viena vai vairāku maksājuma pakalpojuma izmantotāju vārda un izmanto maksājuma izpildei;

11) maksājuma rīkojums — maksātāja vai saņēmēja uzdevums savam maksājumu pakalpojumu sniedzējam izpildīt maksājumu;

12) valutēšanas datums — atskaites brīdis, ko maksājumu pakalpojumu sniedzējs izmanto, lai aprēķinātu procentus par naudu, kas norakstīta no maksājumu konta vai ieskaitīta tajā;

13) maksājumu iestādes pārstāvis — fiziskā vai juridiskā persona, kas maksājumu pakalpojumu sniegšanā rīkojas maksājumu iestādes vārdā (turpmāk arī — pārstāvis);

14) maksājuma instruments — jebkāda personalizēta ierīce vai procedūru kopums, par ko maksājuma pakalpojuma izmantotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir vienojušies un ko maksājuma pakalpojuma izmantotājs izmanto, lai ierosinātu maksājumu;

14¹) maksājuma instrumenta izlaišana — maksājuma pakalpojums, ko sniedz maksājumu pakalpojumu sniedzējs, vienojoties ar maksātāju tam nodrošināt maksājuma instrumentu, ar ko ierosināt un apstrādāt maksātāja maksājumus;

15) distances saziņas līdzeklis — jebkurš līdzeklis, ko bez maksājumu pakalpojumu sniedzēja un maksājuma pakalpojuma izmantotāja vienlaicīgas fiziskas klātbūtnes var izmantot maksājuma pakalpojuma līguma slēgšanai;

16) pastāvīgs informācijas nesējs — jebkurš instruments, kas maksājuma pakalpojuma izmantotājam dod iespēju uzglabāt viņam personiski adresētu informāciju tā, lai nodrošinātu informācijas pieejamību un izmantošanu nemainītā veidā par informācijas sniegšanai nepieciešamo laika posmu;

17) darba diena — diena maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja darba laika ietvaros, kurā maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs veic darbības, kas nepieciešamas maksājuma izpildei;

18) tiešā debeta maksājums — maksājuma pakalpojums, kura rezultātā nauda tiek norakstīta no maksātāja maksājumu konta, ja maksājumu ierosina saņēmējs, pamatojoties uz saņēmējam, saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam vai maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam dotu maksātāja piekrišanu;

18¹) kredīta pārvedums — maksājuma pakalpojums, kura rezultātā tiek papildināts saņēmēja maksājumu konts (no maksātāja maksājumu konta), pamatojoties uz maksātāja sniegtu maksājuma rīkojumu maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kas ir maksātāja maksājumu konta turētājs;

18²) maksājuma pieņemšana — maksājuma pakalpojums, ko sniedz maksājumu pakalpojumu sniedzējs, vienojoties ar maksājuma saņēmēju pieņemt un apstrādāt maksājumus, kuru rezultātā naudas līdzekļi tiek pārskaitīti maksājuma saņēmējam;

19) dalība — fakts, ka kādai komercsabiedrībai tiešā vai netiešā veidā pieder vismaz 20 procentu no citas komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita;

20) komercsabiedrību grupa — grupa, kas sastāv no mātes sabiedrības, tās meitas sabiedrībām, komercsabiedrībām, kurās mātes vai meitas sabiedrībai ir dalība, un komercsabiedrībām, ko ar mātes sabiedrību, meitas sabiedrību vai sabiedrību, kurā mātes vai meitas sabiedrībai ir dalība, saista šo sabiedrību kopīga vadība saskaņā ar noslēgto līgumu vai šo komercsabiedrību dibināšanas dokumentu, vai statūtu noteikumiem vai kam finanšu gada laikā vismaz puse no jebkuras pārvaldes institūcijas locekļiem ir vienas un tās pašas personas;

21) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu);

22) (izslēgts ar 24.04.2014. likumu);

23) būtiska līdzdalība — personas vai vairāku personu, kas uz vienošanās pamata rīkojas saskaņoti, tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kura aptver 10 un vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita vai dod iespēju būtiski ietekmēt komercsabiedrības finanšu un darbības politiku;

24) atsauces valūtas kurss — valūtas maiņas aprēķināšanā izmantojamais valūtas kurss, par ko maksājumu pakalpojumu sniedzējs informē maksājuma pakalpojuma izmantotāju vai kas ir iegūstams, izmantojot publiski pieejamu avotu;

25) autentifikācija — procedūra, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējam dod iespēju pārbaudīt maksājuma pakalpojuma izmantotāja identitāti vai konkrētā maksājuma instrumenta, tostarp personalizēto autentifikācijas datu, izmantošanas derīgumu;

25¹) stingrā autentifikācija — autentifikācija, kura sastāv no diviem vai vairākiem elementiem, kas ir zināšanas (tas, ko zina tikai maksājuma pakalpojuma izmantotājs), valdījums (tas, kas ir tikai maksājuma pakalpojuma izmantotāja valdījumā) un neatņemamas īpašības (maksājuma pakalpojuma izmantotājam raksturīgas īpašības). Šie elementi ir savstarpēji neatkarīgi, proti, viena elementa uzticamības zaudēšanas gadījumā cita elementa uzticamība netiek apdraudēta, un tie izstrādāti tā, lai nodrošinātu autentifikācijas datu konfidencialitātes aizsardzību;

25²) personalizētie autentifikācijas dati — personalizēti elementi, ko maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz maksājuma pakalpojuma izmantotājam autentifikācijas nolūkā;

25³) sensitīvi maksājumu dati — dati, tostarp personalizētie autentifikācijas dati, ko var izmantot krāpšanas nolūkā. Attiecībā uz maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzēju un konta informācijas pakalpojumu sniedzēju darbībām maksājumu konta turētāja vārds, uzvārds un konta numurs nav uzskatāmi par sensitīviem maksājumu datiem;

26) atsauces procentu likme — procentu likme, ko izmanto maksājumu pakalpojumu sniegšanā piemērojamo procentu aprēķinam un ko maksājuma pakalpojuma līguma puses var pārbaudīt, izmantojot publiski pieejamu avotu;

27) unikāls identifikators — burtu, ciparu vai simbolu kombinācija, ko maksājumu pakalpojumu sniedzējs nosaka maksājuma pakalpojuma izmantotājam un ko maksājuma pakalpojuma izmantotājs norāda, lai nepārprotami identificētu otru maksājuma veikšanā iesaistīto maksājuma pakalpojuma izmantotāju vai viņa maksājumu kontu;

28) konta izraksts — papīra vai elektroniskā veidā sagatavots dokuments, kuru maksājumu pakalpojumu sniedzējs izsniedz maksājuma pakalpojuma izmantotājam un kurā atspoguļota visa noteiktā laika periodā maksājumu kontā notikušo naudas līdzekļu kustība un maksājumu konta atlikums šā perioda sākumā un beigās;

28¹) digitālais saturs — preces vai pakalpojumi, kas radīti un piegādāti digitālā formātā, kura izmantošana vai patēriņš ir iespējams vienīgi ar kādu tehnisku ierīci un kurš nekādā veidā neietver fizisku preču un pakalpojumu izmantošanu vai patēriņu;

29) kontu maiņas pakalpojums (turpmāk arī — kontu maiņa) — darbība, ar kuru pēc patērētāja (Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē; turpmāk — patērētājs) lūguma viens maksājumu pakalpojumu sniedzējs otram vai nu nodod informāciju par visiem vai dažiem regulārā maksājuma rīkojumiem attiecībā uz kredīta pārvedumu veikšanu, periodiskiem tiešā debeta maksājumiem un periodiskiem ienākošajiem kredīta pārvedumiem, kas tiek veikti maksājumu kontā, vai pārved jebkādu maksājumu konta pozitīvo atlikumu no viena maksājumu konta uz otru, vai arī izpilda abas šīs darbības, slēdzot vai neslēdzot iepriekšējo maksājumu kontu;

30) nododošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs — maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kurš citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam nodod informāciju, kas nepieciešama kontu maiņai;

31) saņemošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs — maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kuram tiek nodota informācija, kas nepieciešama kontu maiņai;

32) pakalpojuma maksa (turpmāk arī — maksa) — visas maksas, komisijas maksas un līgumsodi, ko maksājumu pakalpojumu saņēmējs maksā maksājumu pakalpojumu sniedzējam par maksājuma pakalpojumu vai ar maksājumu kontu saistītu pakalpojumu;

33) regulārā maksājuma rīkojums — maksātāja maksājuma rīkojums maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kas ir maksātāja maksājumu konta turētājs, veikt kredīta pārvedumus ar regulāriem intervāliem vai iepriekš noteiktos datumos;

34) pārsnieguma kredīts — tāds līgumā noteikts ar maksājumu kontu saistīts pakalpojums, saskaņā ar kuru maksājumu pakalpojumu sniedzējs patērētājam piešķir iespēju izmantot naudas līdzekļus, kas pārsniedz patērētāja maksājumu kontā esošo naudas līdzekļu atlikumu;

35) pārsniegšanas iespēja — ar maksājumu kontu saistīts pakalpojums, kas izpaužas kā noslēgtā līguma ietvaros patērētājam piedāvātā iespēja izmantot naudas līdzekļus, kas pārsniedz patērētāja maksājumu kontā esošo naudas līdzekļu atlikumu vai nolīgto pārsnieguma kredītu, ja tam klusējot piekritis maksājumu pakalpojumu sniedzējs;

36) naudas līdzekļi (turpmāk — nauda) — banknotes un monētas, bezskaidra nauda un elektroniskā nauda;

37) inovatīvs pakalpojums elektronisko maksājumu jomā — Latvijas mērogā jauns vai būtiski uzlabots elektroniskā maksājuma vai elektroniskās naudas pakalpojums;

38) pašu kapitāls — Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza regulu (ES) Nr.  648/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 575/2013) 4. panta 1. punkta 118. apakšpunktā minētais kapitāls, ja nodrošināts, ka vismaz 75 procenti no pirmā līmeņa kapitāla ir pirmā līmeņa pamata kapitāls, kas minēts šīs regulas 50. pantā, un otrā līmeņa kapitāls ir vienāds vai mazāks par vienu trešdaļu no pirmā līmeņa kapitāla;

39) sākotnējais kapitāls — kapitāls, kuru veido viens vai vairāki no Regulas Nr.  575/2013 26. panta 1. punkta "a", "b", "c", "d" un "e" apakšpunktā minētajiem elementiem;

40) mītnes dalībvalsts — piederības dalībvalsts, proti, Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts (turpmāk — dalībvalsts), kurā atrodas maksājumu pakalpojumu sniedzēja juridiskā adrese vai galvenais birojs, ja saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem maksājumu pakalpojumu sniedzējam nav juridiskās adreses;

41) iesaistītā dalībvalsts — uzņēmēja dalībvalsts, kura nav mītnes dalībvalsts un kurā maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pārstāvis vai filiāle vai kurā tas sniedz maksājumu pakalpojumus;

42) valūtu tirdzniecība — ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšana un pārdošana komercdarbības veidā;

43) valūtu tirdzniecības sabiedrība — Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrēta kapitālsabiedrība, izņemot kredītiestādi, kura nodarbojas ar valūtu tirdzniecību un ir reģistrēta šā likuma 26.³ pantā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2011., 12.05.2011., 24.04.2014., 02.03.2017., 20.06.2018. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par panta papildināšanu ar 42. un 43. punktu stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 42. punktu)

3.pants. (1) Šo likumu nepiemēro:

1) maksājumiem skaidrā naudā, ko maksātājs veic tieši saņēmējam, neiesaistot starpnieku;

2) maksājumiem, ko maksātājs saņēmējam veic ar tāda komercaģenta starpniecību, kurš ir tiesīgs pārdot vai pirkt preces vai saņemt vai sniegt pakalpojumus tikai maksātāja vai saņēmēja vārdā;

3) banknošu un monētu fiziskai transportēšanai, arī iekasēšanai, apstrādei un piegādei, ja to veic komercdarbības, bezpeļņas darbības vai labdarības nolūkos;

4) gadījumos, kad saņēmējs vienlaikus ar preču vai pakalpojumu pārdošanu izmaksā maksātājam naudu, ja maksātājs to pieprasījis pirms norēķina par pirkumu;

5) iestāžu veiktajiem naudas maiņas darījumiem, ja nauda netiek noguldīta maksājumu kontā;

6) maksājumiem, kas nolūkā nodot naudu saņēmēja rīcībā veikti, pamatojoties uz kādu no maksājumu pakalpojumu sniedzējam adresētiem šā punkta “a”, “b”, “c”, “d”, “e”, “f” vai “g” apakšpunktā minētajiem dokumentiem:

a) čeku (papīra formā) saskaņā ar 1931.gada 19.marta Ženēvas konvenciju par vienotiem tiesību aktiem attiecībā uz čekiem,

b) čeku (papīra formā), kas pielīdzināms šā punkta “a” apakšpunktā minētajam čekam un ko reglamentē to dalībvalstu tiesību akti, uz kurām neattiecas 1931.gada 19.marta Ženēvas konvencija par vienotiem tiesību aktiem attiecībā uz čekiem,

c) parādzīmi (papīra formā) saskaņā ar 1930.gada 7.jūnija Ženēvas konvenciju, kurā attiecībā uz vekseļiem un parādzīmēm paredzēts vienots regulējums,

d) parādzīmi (papīra formā), kas pielīdzināma šā punkta “c” apakšpunktā minētajai parādzīmei un ko reglamentē to dalībvalstu tiesību akti, uz kurām neattiecas 1930.gada 7.jūnija Ženēvas konvencija, kurā attiecībā uz vekseļiem un parādzīmēm paredzēts vienots regulējums,

e) kuponu (papīra formā),

f) ceļojumu čeku (papīra formā),

g) Pasaules Pasta savienības noteikto pasta pārvedumu (papīra formā);

7) centrālo darījumu starpnieku, tīrvērtes (klīringa) centru, centrālo banku, norēķinu starpnieku, citu sistēmas dalībnieku likuma “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās” izpratnē, kā arī maksājumu pakalpojumu sniedzēju maksājumu vai vērtspapīru norēķinu sistēmā savstarpēji veiktiem darījumiem;

8) maksājumiem saistībā ar vērtspapīru aktīvu apkalpošanu, izpirkšanu vai pārdošanu, arī dividenžu un citu ieņēmumu izmaksāšanu, ja to veic šā panta 7.punktā minētās personas vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai kredītiestādes, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, vai citas komercsabiedrības, kurām atļauts turēt finanšu instrumentus;

9) tehnisko pakalpojumu nodrošinātāju sniegtajiem pakalpojumiem, ja pārskaitāmā nauda nevienu brīdi nav šo pakalpojumu nodrošinātāju īpašumā (valdījumā), izņemot maksājuma ierosināšanas pakalpojumus vai konta informācijas pakalpojumus;

10) pakalpojumiem, kuros konkrētu maksājuma instrumentu preces vai pakalpojuma iegādei izmanto ierobežotā veidā, kas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

a) attiecībā uz ļoti ierobežotu, funkcionāli saistītu preču vai pakalpojumu klāstu,

b) maksājuma instrumenta izlaidēja atrašanās vietā (telpās),

c) ierobežotā un slēgtā tādu preču pārdevēju un pakalpojumu sniedzēju tīklā, kuriem ar maksājuma instrumenta izlaidēju ir tieši noslēgts komerciāls līgums,

d) pie piegādātājiem Latvijas teritorijā, kuriem ir komerciāla vienošanās ar maksājuma instrumenta izlaidēju, ja maksājuma instrumentu izlaiž valsts vai pašvaldības iestāde vai publiskas personas kapitālsabiedrība sociāliem mērķiem tiesību aktos noteiktos gadījumos.

11) maksājumiem, ko papildus sakaru pakalpojumiem elektronisko sakaru komersants sniedz individuālam galalietotājam (pēcapmaksas vai priekšapmaksas pakalpojuma lietotājam), iekļaujot samaksu attiecīgajā rēķinā, ja šā punkta "a" vai "b" apakšpunktā minētā atsevišķa maksājuma vērtība nepārsniedz 50 euro un šādu maksājumu kopējā vērtība individuālam galalietotājam nepārsniedz 300 euro mēnesī un ja maksājums tiek veikts:

a) digitālā satura vai balss telefonijas pakalpojuma (tai skaitā telefonbalsošana, paaugstinātas maksas īsziņas) iegādei neatkarīgi no ierīces, ko izmanto digitālā satura iegādei vai patēriņam,

b) labdarības nolūkos vai biļešu (tai skaitā transporta, izklaides, autostāvvietu vai iebraukšanas atļauju) iegādei, ko veic, izmantojot elektronisku ierīci;

12) maksājumu pakalpojumu sniedzēju, kā arī to pārstāvju vai filiāļu savstarpējiem maksājumiem pašu vajadzībām;

13) komercsabiedrību grupas ietvaros veiktajiem maksājumiem starp mātes sabiedrību un tās meitas sabiedrību vai vienas un tās pašas mātes sabiedrības meitas sabiedrībām, neiesaistot citus ārpus šīs komercsabiedrību grupas esošus maksājumu pakalpojumu sniedzējus;

14) naudas izņemšanai no bankomātiem, ja pakalpojumu sniedzējs rīkojas kā viena vai vairāku maksājumu karšu izdevēja pārstāvis, nav puse standartlīgumā ar klientu, kas izņem naudu no maksājumu konta, un nesniedz citus maksājumu pakalpojumus. Šāda pakalpojuma sniedzējs pirms un pēc naudas izņemšanas informē klientu par maksu, kas minēta šā likuma 58. panta otrajā daļā, 73. panta pirmās daļas 3. un 4. punktā, 74. panta 3. un 4. punktā, 75. panta 3. un 4. punktā un ir saistīta ar naudas izņemšanu.

(2) Ja iepriekšējo 12 mēnešu laikā izpildīto maksājumu kopējā vērtība personai, kas veic šā panta pirmās daļas 10. punktā minētās darbības, pārsniedz vienu miljonu euro, tā nosūta Latvijas Bankai paziņojumu, kurā iekļauj piedāvāto pakalpojumu aprakstu un skaidrojumu par to, kurš no šā panta pirmās daļas 10. punktā minētajiem izņēmuma veidiem būtu attiecināms uz personas darbībām.

(3) Latvijas Banka viena mēneša laikā izvērtē šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā iesniegto informāciju un to, vai personas darbība ir atzīstama par ierobežotu tīklu. Latvijas Banka savu lēmumu paziņo šā panta otrajā daļā minētajai personai.

(4) Komersants, kurš sniedz šā panta pirmās daļas 11. punktā norādītos pakalpojumus, par to paziņo Latvijas Bankai, kā arī turpmāk līdz kārtējā gada 31. janvārim iesniedz izvērstu ziņojumu, kas apliecina, ka personas darbība atbilst ierobežojumiem, kas minēti šā panta pirmās daļas 11. punktā.

(5) Latvijas Banka nosūta Eiropas Banku iestādei informāciju par šā panta otrajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā paziņotajām darbībām.

(6) To personu darbības aprakstu, kuras ir paziņojušas par savu darbību atbilstoši šā panta otrajai un ceturtajai daļai, publicē Latvijas Bankas tīmekļvietnē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2011., 02.03.2017., 20.06.2018. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums pirmās daļas 5. punktā par vārdu "naudas maiņas darījumiem" aizstāšanu ar vārdiem "iestāžu veiktajiem naudas maiņas darījumiem" un otrajā daļā par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisijai" aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Bankai", grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. un 42. punktu)

(Nodaļas nosaukums 17.03.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.04.2011.)

4.pants. (1) Iestāde darbību Latvijā drīkst uzsākt tikai pēc Latvijas Bankas licences saņemšanas, izņemot šā likuma 5. un 5.¹ pantā noteiktos gadījumus.

(2) Licencēta iestāde veic tās šajā likumā regulētās darbības, kuras norādītas iestādei izsniegtajā licencē.

(2¹) Iestāde pēc reģistrācijas atbilstoši šā likuma 5. un 5.¹ panta prasībām veic tās šajā likumā regulētās darbības, kuras iestāde norādījusi, reģistrējoties šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā.

(3) Iestāde pēc tam, kad tā saņēmusi licenci darbības uzsākšanai, vai pēc reģistrācijas atbilstoši šā likuma 5. un 5.¹ panta prasībām ir uzskatāma par finanšu tirgus dalībnieku.

(4) Licencēta elektroniskās naudas iestāde, pirms tam saņemot atļauju Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regulā (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (turpmāk — Regula Nr. 2023/1114) noteiktajā kārtībā, ir tiesīga:

1) emitēt elektroniskās naudas žetonu Regulas Nr. 2023/1114 3. panta 1. punkta 7. apakšpunkta izpratnē;

2) nodrošināt tās emitētā elektroniskās naudas žetona glabāšanu un pārvaldīšanu klienta vārdā Regulas Nr. 2023/1114 3. panta 1. punkta 17. apakšpunkta izpratnē;

3) sniegt tās emitētā elektroniskās naudas žetona pārvešanas pakalpojumu klienta vārdā Regulas Nr. 2023/1114 3. panta 1. punkta 26. apakšpunkta izpratnē.

(17.03.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2014., 20.06.2018., 23.09.2021. un 13.06.2024. likumu, kas stājas spēkā 30.06.2024.)

5.pants. (1) Maksājumu iestādei nav nepieciešama Latvijas Bankas licence, un tā savu darbību Latvijā ir tiesīga uzsākt pēc reģistrācijas šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā, ja tā atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

1) maksājumu iestādes vai tās pārstāvja, par kura darbību maksājumu iestāde uzņemas atbildību, iepriekšējos 12 mēnešos veikto maksājumu vidējā aritmētiskā vērtība vai komercdarbības plānā paredzētā turpmāko 12 mēnešu maksājumu vidējā aritmētiskā vērtība nepārsniedz trīs miljonus euro mēnesī šā likuma 1.panta 1.punkta "e" (tikai maksājuma instrumenta izlaišana) un "f" apakšpunktā minētajā maksājuma pakalpojuma veidā;

2) ne uz vienu no šā likuma 11.panta pirmās daļas 10.punktā minētajām personām nav attiecināmi šā likuma 21.panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi un tās atbilst šā likuma 20.panta prasībām;

2¹) persona, kas iestādē tieši vai netieši ieguvusi būtisku līdzdalību, ir ar nevainojamu reputāciju;

3) ir iesniegta visa šā panta otrajā daļā minētā informācija un dokumenti atbilstoši šā likuma un Latvijas Bankas noteikumu prasībām;

4) maksājumu iestādes maksājumu pakalpojumu izmantotāji ir saistīti ar Latvijas Republiku.

(2) Lai reģistrētos šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā, maksājumu iestāde iesniedz Latvijas Bankai reģistrācijas paziņojumu un šādu informāciju:

1) ziņas par personu. Ja maksājumu pakalpojumus vēlas sniegt juridiskā persona, norāda tās firmu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un reģistrācijas vietu. Ja maksājumu pakalpojumus vēlas sniegt fiziskā persona, norāda šīs personas deklarēto dzīvesvietu, kā arī iesniedz pases vai cita personu apliecinoša dokumenta kopiju, kurā ir personas vārds, uzvārds, dzimšanas gads un datums un personas kods;

2) ziņas par šā likuma 11.panta pirmās daļas 10.punktā minētajām personām;

3) maksājumu iestādes komercdarbības plānu, kas citstarp liecina arī par šā panta pirmās daļas 1.punktā minētā nosacījuma ievērošanu;

4) informāciju par to, kā maksājumu iestāde nodrošinās šā likuma 38.panta pirmās daļas prasību izpildi;

5) iestādes procedūras, kas nodrošina noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un efektīvu darbību;

6) informāciju par to personu identitāti, kuras tieši vai netieši ieguvušas būtisku līdzdalību iestādē, kā arī par to līdzdalības apmēru;

7) informāciju par komercdarbības nepārtrauktības nodrošināšanas procedūru;

8) citus Latvijas Bankas noteikumos norādītos iesniedzamos dokumentus.

(3) Latvijas Banka 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemta visa šā panta otrajā daļā minētā informācija un dokumenti, izvērtē, vai persona, kura vēlas sniegt maksājumu pakalpojumus, atbilst šā panta pirmās daļas prasībām. Ja attiecīgā persona atbilst šīm prasībām, to reģistrē šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā.

(4) Latvijas Bankai ir tiesības nereģistrēt personu šā likuma 10. panta trešajā daļā minētajā reģistrā, ja:

1) persona nav pierādījusi plānotās komercdarbības atbilstību šā panta pirmās daļas 4. punkta nosacījumam;

2) nav iesniegta šā panta otrajā daļā noteiktā informācija vai Latvijas Bankas pieprasītā papildu informācija;

3) personas iesniegtā informācija neliecina par iestādes pārdomātu un piesardzīgu vadību;

4) personas, kurām ir būtiska līdzdalība iestādē, neatbilst šā panta pirmās daļas 2.¹ punkta prasībām;

5) viena vai vairākas no šā likuma 11. panta pirmās daļas 10. punktā minētajām personām neatbilst šā likuma 20. panta prasībām un uz tām ir attiecināmi šā likuma 21. pantā norādītie ierobežojumi;

6) iestādes iesniegtie dokumenti ietver nepatiesas ziņas;

7) iestādes ciešas attiecības Kredītiestāžu likuma izpratnē ar trešām personām var apdraudēt tās finansiālo stabilitāti vai ierobežo Latvijas Bankas tiesības veikt šajā likumā noteiktās uzraudzības funkcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2011., 24.04.2014., 20.06.2018., 17.06.2020. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) un grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

5.¹ pants. (1) Elektroniskās naudas iestādei nav nepieciešama Latvijas Bankas licence, un tā savu darbību Latvijā ir tiesīga uzsākt pēc reģistrācijas šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā, ja tā atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

1) elektroniskās naudas iestādes veiktās komercdarbības ietvaros apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējais apmērs nepārsniedz divus miljonus euro. Ja elektroniskās naudas iestāde papildus veic kādu no šā likuma 36.¹ panta pirmajā daļā minētajām darbībām un elektroniskās naudas apmērs nav zināms, apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējā apmēra aprēķināšanai elektroniskās naudas iestāde izmanto emitētās elektroniskās naudas apmēru. Elektroniskās naudas iestāde, kas komercdarbību nav veikusi pilnus sešus kalendāra mēnešus, apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējo apmēru nosaka, pamatojoties uz komercdarbības plānu, ja vien Latvijas Banka nav prasījusi veikt grozījumus šajā plānā;

2) ne uz vienu no šā likuma 11.panta pirmās daļas 10.punktā minētajām personām nav attiecināmi šā likuma 21.panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi un tās atbilst šā likuma 20.panta prasībām;

2¹) personas, kas tieši vai netieši ieguvušas būtisku līdzdalību iestādē, ir ar nevainojamu reputāciju;

3) ir iesniegta visa šā panta otrajā daļā minētā informācija un dokumenti atbilstoši šā likuma un Latvijas Bankas noteikumu prasībām;

4) elektroniskās naudas iestāde piedāvā vienīgi izveidotu un uzturētu slēgtu sistēmu elektroniskās naudas emisijai un atpirkšanai, kā arī tās elektroniskās naudas turētāji un maksājumu pakalpojumu izmantotāji, ja tādi ir,  saistīti ar Latvijas Republiku.

(2) Lai reģistrētos šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā, elektroniskās naudas iestāde iesniedz Latvijas Bankai reģistrācijas paziņojumu un šādu informāciju:

1) ziņas par tās firmu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un reģistrācijas vietu;

2) ziņas par šā likuma 11.panta pirmās daļas 10.punktā minētajām personām;

3) elektroniskās naudas iestādes komercdarbības plānu, kas citstarp liecina arī par šā panta pirmās daļas 1.punktā minētā nosacījuma ievērošanu;

4) informāciju par to, kā elektroniskās naudas iestāde nodrošinās šā likuma 38.panta pirmās daļas prasību izpildi;

5) iestādes procedūras, kas nodrošina noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un efektīvu darbību;

6) informāciju par to personu identitāti, kuras tieši vai netieši ieguvušas būtisku līdzdalību iestādē, kā arī par to līdzdalības apmēru;

7) informāciju par komercdarbības nepārtrauktības nodrošināšanas procedūru;

8) citus Latvijas Bankas noteikumos norādītos iesniedzamos dokumentus.

(3) Latvijas Banka 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemta visa šā panta otrajā daļā minētā informācija un dokumenti, izvērtē, vai persona, kura vēlas uzsākt elektroniskās naudas iestādes darbību, atbilst šā panta pirmās daļas prasībām. Ja attiecīgā persona atbilst šīm prasībām, to reģistrē šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā.

(4) Elektroniskās naudas iestāde, kas reģistrēta šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā, ir tiesīga papildus elektroniskās naudas emisijai sniegt maksājumu instrumenta izlaišanas un bezkonta naudas pārveduma pakalpojumus, ja tā atbilst šā likuma 5.panta pirmās daļas prasībām un ir iesniegusi Latvijas Bankai šā likuma 5.panta otrajā daļā minēto informāciju un dokumentus.

(5) Latvijas Bankai ir tiesības nereģistrēt personu šā likuma 10. panta trešajā daļā minētajā reģistrā, ja:

1) persona nav pierādījusi plānotās komercdarbības atbilstību šā panta pirmās daļas 4. punkta nosacījumam;

2) nav iesniegta šā panta otrajā daļā noteiktā informācija vai Latvijas Bankas pieprasītā papildu informācija;

3) personas iesniegtā informācija neliecina par iestādes pārdomātu un piesardzīgu vadību;

4) personas, kurām ir būtiska līdzdalība iestādē, neatbilst šā panta pirmās daļas 2.¹ punkta prasībām;

5) viena vai vairākas no šā likuma 11. panta pirmās daļas 10. punktā minētajām personām neatbilst šā likuma 20. panta prasībām un uz to ir attiecināmi šā likuma 21. pantā norādītie ierobežojumi;

6) iestādes iesniegtie dokumenti ietver nepatiesas ziņas;

7) iestādes ciešas attiecības Kredītiestāžu likuma izpratnē ar trešām personām var apdraudēt tās finansiālo stabilitāti vai ierobežo Latvijas Bankas tiesības veikt šajā likumā noteiktās uzraudzības funkcijas.

(17.03.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2011., 24.04.2014., 20.06.2018., 17.06.2020. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) un grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

5.² pants. (1) Ja šā likuma 5. un 5.¹ pantā minētajā iestādes informācijā, tajā skaitā informācijā par šā likuma 11.panta pirmās daļas 10.punktā minētajām personām, kā arī personām, kas tieši vai netieši ieguvušas būtisku līdzdalību iestādē, tiek izdarīti būtiski grozījumi pēc tam, kad iestāde jau ir reģistrēta šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā, attiecīgā iestāde iesniedz precizētu informāciju Latvijas Bankai pirms šo grozījumu izdarīšanas.

(2) Iestāde, kas reģistrēta šā likuma 10. panta trešajā daļā minētajā reģistrā, pirms jauna šā likuma 1. panta 1. punktā minētā maksājuma pakalpojuma uzsākšanas vai pirms būtisku izmaiņu veikšanas maksājumu pakalpojumu kārtībā iesniedz Latvijas Bankai šā likuma 5. pantā noteikto informāciju par plānotajiem maksājumu pakalpojumiem.

(3) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt no iestādes papildu informāciju, lai izvērtētu iestādes paredzēto izmaiņu atbilstību šā likuma prasībām.

(4) Latvijas Bankai 30 dienu laikā no dienas, kad tā saņēmusi paziņojumu par izmaiņām un nepieciešamo informāciju, ir tiesības iebilst pret iestādes paredzētajām izmaiņām, ja:

1) to rezultātā iestāde vairs neatbilst šā likuma 5. panta pirmās daļas vai 5.¹ panta pirmās daļas prasībām;

2) tās var ietekmēt iestādes pārdomātu un piesardzīgu vadību;

3) iestāde nesniedz vai atsakās sniegt Latvijas Bankai šajā likumā noteikto informāciju vai Latvijas Bankas pieprasīto papildu informāciju.

(17.03.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.04.2014., 20.06.2018. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

5.³ pants. Izskatot šā likuma 5. un 5.¹ pantā minētos dokumentus, Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt, lai iestāde izdara tajos labojumus vai iesniedz papildu dokumentus, kas Latvijas Bankai nepieciešami, lai tā varētu pārliecināties par iestādes pārdomātu un piesardzīgu darbību, kā arī par citu šā likuma prasību izpildi.

(24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

6. pants. (1) Ja maksājumu iestāde, regulāri izvērtējot savu darbību, konstatē, ka tā varētu neatbilst šā likuma 5. panta pirmās daļas 1. punkta prasībām, tā nekavējoties informē Latvijas Banku.

(2) Ja elektroniskās naudas iestāde, regulāri izvērtējot savu darbību, konstatē, ka tā varētu neatbilst šā likuma 5. panta pirmās daļas 1. punkta vai 5.¹ panta pirmās daļas 1. punkta prasībām, tā nekavējoties informē Latvijas Banku.

(3) Pēc šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanas Latvijas Bankai iestāde nodrošina savu atbilstību šā likuma 5. panta pirmās daļas 1. punktā un 5.¹ panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajiem ierobežojumiem, līdz saņem attiecīgu licenci maksājumu iestādes vai elektroniskās naudas iestādes darbībai.

(20.06.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

7. pants. (1) Latvijā licencētas iestādes valde un juridiskā adrese ("sabiedrības sēdeklis") atrodas Latvijas Republikā. Licencētas iestādes komercdarbības veikšanas vieta vismaz daļēji ir saistīta ar Latvijas Republiku.

(2) Šā likuma 10. panta trešajā daļā minētajā reģistrā atbilstoši šā likuma 5. vai 5.¹ panta prasībām reģistrētas iestādes valde un juridiskā adrese ("sabiedrības sēdeklis") atrodas Latvijas Republikā. Šādas iestādes komercdarbības veikšanas vieta ir vienīgi Latvijas Republikas teritorijā. Reģistrēta iestāde nepiedāvā un nesniedz maksājumu pakalpojumus un elektroniskās naudas pakalpojumus ārpus Latvijas teritorijas vai izmantojot starptautiskas maksājumu sistēmas.

(20.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

8.pants. (1) Iestādēm, kurām ir piemērojams šā likuma 5. un 5.¹ pantā noteiktais atbrīvojums attiecībā uz licenci, nav saistoši šā likuma 4.panta otrās daļas, 9.panta, 11.panta pirmās, otrās, 2.¹, 2.², 2.³ un trešās daļas, 12., 13. panta pirmās daļas, 14., 15., 16., 17., 18., 19., 22., 24., 25., 26., 31., 32., 33., 34., 35. un 37.panta, 46.panta trešās daļas, kā arī 50. un 51.panta noteikumi.

(2) Maksājumu iestādei, kas saņēmusi šā likuma 11. pantā noteiktajā kārtībā licenci vienīgi konta informācijas pakalpojuma sniegšanai, nav saistošas šā likuma 14., 15., 16., 17., 18., 19., 27., 28., 29., 30., 34., 35. panta un VII, VIII, IX, IX¹, X, XI nodaļas prasības, izņemot 80.² un 82. panta, kā arī XII, XIII un XIII¹ nodaļas prasības. Šā panta otrās daļas pirmajā teikumā minētajai maksājumu iestādei ir saistošas šā likuma 61., 64. un 73. panta prasības tādā apmērā, kādā tās attiecas uz konta informācijas pakalpojuma sniegšanu.

(24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

9.pants. Licencētai iestādei ir tiesības uzsākt maksājumu iestādes darbību vai elektroniskās naudas iestādes darbību citā dalībvalstī šā likuma 32. un 33.pantā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2011. un 24.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

10.pants. (1) Licencētās iestādes, to pārstāvjus un filiāles, kā arī ārvalsts elektroniskās naudas iestāžu filiāles, kuras saņēmušas licenci Latvijā, reģistrē licencēto iestāžu reģistrā, ko uztur Latvijas Banka.

(2) Licencēto iestāžu reģistrā norāda elektroniskās naudas iestādes vai ārvalsts elektroniskās naudas iestādes filiāles, kura saņēmusi licenci Latvijā, tiesības emitēt elektronisko naudu, kā arī maksājumu pakalpojumus, kurus šā panta pirmajā daļā minētās personas ir tiesīgas sniegt.

(3) Iestādes, kuru darbības uzsākšanai nav nepieciešama licence, to pārstāvjus un filiāles reģistrē iestāžu reģistrā, ko uztur Latvijas Banka.

(4) Latvijas Banka nosūta Eiropas Komisijai informāciju par šā panta trešajā daļā minēto iestāžu, to pārstāvju un filiāļu skaitu par situāciju kalendāra gada 31.decembrī, papildus norādot to veikto maksājumu kopējo apmēru attiecīgā kalendāra gada 12 mēnešos un apgrozībā esošās emitētās elektroniskās naudas apmēru.

(5) Latvijas Banka nekavējoties ziņo Eiropas Banku iestādei par izmaiņām, kas tiek veiktas šā panta pirmajā un trešajā daļā minētajos reģistros.

(17.03.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2018. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

12.pants. (1) Maksājumu iestāde nodrošina, ka dienā, kad tiek pieņemts lēmums izsniegt licenci maksājumu iestādes darbībai, tās sākotnējais kapitāls ir vismaz:

1) 20 000 euro, ja maksājumu iestāde sniedz tikai bezkonta naudas pārvedumu pakalpojumus;

2) 50 000 euro, ja maksājumu iestāde sniedz šā likuma 1.panta 1.punkta “h” apakšpunktā minētos maksājumu pakalpojumus;

3) 125 000 euro, ja maksājumu iestāde sniedz jebkuru no šā likuma 1.panta 1.punkta “a”, “b”, “c”, “d” vai “e” apakšpunktā minētajiem maksājumu pakalpojumiem.

(2) Elektroniskās naudas iestāde nodrošina, ka dienā, kad tiek pieņemts lēmums izsniegt licenci elektroniskās iestādes darbībai, tās sākotnējais kapitāls ir vismaz 350 000 euro.

(3) (Izslēgta no 01.10.2018. ar 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. Sk. Pārejas noteikumu 35. punktu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2011., 24.04.2014. un 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

13.pants. (1) Būtisku līdzdalību iestādē ir tiesīga iegūt tikai persona, kas atbilst šā likuma 15.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(2) Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt informāciju par personām, kas pretendē uz būtisku līdzdalību (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušajām vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamajām personām), tai skaitā par juridisko personu īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām, lai izvērtētu šo personu atbilstību šā likuma 15.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(3) Latvijas Bankai ir tiesības identificēt uz būtisku līdzdalību pretendējošu (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušo vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamo) juridisko personu dibinātājus (dalībniekus un akcionārus) un īpašniekus (patiesos labuma guvējus), līdz iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām. Lai Latvijas Banka varētu identificēt šīs personas, minētajām juridiskajām personām ir pienākums iesniegt Latvijas Bankai tās pieprasīto informāciju, ja šī informācija nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Latvijas Banka ir tiesīga šādu informāciju saņemt.

(4) Ja personas (akcionāri vai dalībnieki), kuras tiek turētas aizdomās par būtiskas līdzdalības iegūšanu iestādē, nesniedz vai atsakās sniegt šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto informāciju un kopumā to līdzdalība aptver 10 vai vairāk procentu no iestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita, šīs personas nevar izmantot visu tām piederošo akciju balsstiesības. Latvijas Banka nekavējoties informē par šo faktu attiecīgos akcionārus vai dalībniekus un iestādi.

(5) (Izslēgta ar 02.03.2017. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2011., 02.03.2017. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

15.pants. (1) Latvijas Banka ne vēlāk kā 60 darba dienu laikā no dienas, kad personai nosūtīta šā likuma 14.panta trešajā daļā minētā informācija par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu, izvērtē personas brīvā kapitāla pietiekamību, ņemot vērā visu tās iegādājamo iestādes akciju vai daļu skaitu, šīs personas finansiālo stabilitāti un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību, lai nodrošinātu tās iestādes noturīgu un rūpīgu pārvaldību, kurā attiecīgā persona plāno iegūt līdzdalību, kā arī šīs personas iespējamo ietekmi uz iestādes vadību un darbību. Izvērtēšanas procesā Latvijas Banka ņem vērā arī šādus kritērijus:

1) personas nevainojama reputācija un atbilstība iestādes akcionāriem vai dalībniekiem noteiktajām prasībām;

2) tās personas nevainojama reputācija un profesionālā pieredze, kura plānotās līdzdalības iegūšanas rezultātā vadīs iestādes darbību;

3) personas finanšu stabilitāte, īpaši saistībā ar to, kādā veidā saimniecisko darbību veic vai veiks iestāde, kurā šī persona plāno iegūt līdzdalību;

4) vai iestāde spēs pildīt šā likuma un citu normatīvo aktu prasības un vai tās komercsabiedrību grupas struktūra, kuras sastāvā iestāde iekļausies, neierobežo Latvijas Bankas iespējas veikt tai likumā noteiktās uzraudzības funkcijas, nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp uzraudzības institūcijām un noteikt uzraudzības institūciju pilnvaru sadalījumu;

5) vai ir pamatotas aizdomas, ka saistībā ar plānoto līdzdalības iegūšanu ir veikta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma un proliferācijas finansēšana vai mēģināts veikt šādas darbības vai ka plānotā līdzdalības iegūšana varētu palielināt šādu risku.

(2) Pieprasot šā likuma 14.panta ceturtajā daļā minēto papildu informāciju, Latvijas Bankai ir tiesības vienu reizi pārtraukt vērtēšanas periodu līdz dienai, kad šī informācija tiek saņemta, bet ne ilgāk kā uz 20 darba dienām. Latvijas Bankai ir tiesības pagarināt minēto vērtēšanas perioda pārtraukumu līdz 30 darba dienām, ja persona, kura vēlas iegūt, ir ieguvusi, vēlas palielināt vai ir palielinājusi savu būtisko līdzdalību iestādē, nav pakļauta iestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestāžu, apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrību darbības uzraudzībai vai šīs personas deklarētā dzīvesvieta vai reģistrācijas vieta ir ārvalstī. Ja Latvijas Banka, pieprasot papildu informāciju, ir pārtraukusi vērtēšanas periodu, pārtraukuma laiku neieskaita vērtēšanas periodā.

(3) Latvijas Banka šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā pieņem lēmumu, ar kuru aizliedz personai iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību iestādē, ja:

1) persona neatbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem;

2) persona nesniedz vai atsakās sniegt Latvijas Bankai šajā likumā noteikto informāciju vai Latvijas Bankas pieprasīto papildu informāciju;

3) no personas neatkarīgu apstākļu dēļ tai nav iespējams sniegt šajā likumā noteikto informāciju vai Latvijas Bankas pieprasīto papildu informāciju.

(4) Latvijas Banka divu darba dienu laikā, nepārsniedzot šā panta pirmajā daļā noteikto vērtēšanas periodu, pēc šā panta trešajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas nosūta to personai, kurai aizliedz iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību iestādē.

(5) Ja Latvijas Banka šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā nenosūta personai lēmumu, ar kuru aizliedz šai personai iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību iestādē, uzskatāms, ka Latvijas Banka piekrīt tam, ka attiecīgā persona iegūst vai palielina būtisku līdzdalību iestādē.

(6) Šā panta trešās daļas 3.punkta noteikumi nav attiecināmi uz juridisko personu, ja tās akcijas tiek kotētas Latvijas vai citas dalībvalsts regulētā tirgū vai tādā regulētā tirgū, kura organizētājs ir Starptautiskās Fondu biržu federācijas pilntiesīgs loceklis, un šī juridiskā persona sniedz Latvijas Bankai ziņas par saviem akcionāriem, kuriem tajā ir būtiska līdzdalība.

(7) Ja Latvijas Banka piekritusi tam, ka persona iegūst vai palielina būtisku līdzdalību iestādē, šī persona savu būtisko līdzdalību tajā iegūst vai palielina sešu mēnešu laikā no dienas, kad nosūtīta šā likuma 14.panta trešajā daļā minētā informācija par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu. Ja līdz minētā termiņa beigām persona nav ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību iestādē, Latvijas Bankas piekrišana tās būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai iestādē zaudē spēku. Pēc personas motivēta rakstveida lūguma Latvijas Banka var lemt par minētā termiņa pagarināšanu.

(8) Izvērtējot šā likuma 14.panta pirmajā un otrajā daļā minētos paziņojumus, Latvijas Banka konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijām, ja persona, kas ieguvusi būtisku līdzdalību iestādē, ir citā dalībvalstī reģistrēta iestāde, ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, apdrošināšanas sabiedrība vai pārapdrošināšanas sabiedrība, citā dalībvalstī reģistrētas iestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības mātes sabiedrība vai persona, kas kontrolē citā dalībvalstī reģistrētu iestādi, ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestādi, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību vai pārapdrošināšanas sabiedrību, un ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, iestāde kļūst par šīs personas meitas sabiedrību vai nonāk tās kontrolē.

(8¹) Izvērtējot šā likuma 14. panta pirmajā un otrajā daļā minēto personu reputāciju, Latvijas Banka ir tiesīga pārbaudīt šo personu identitāti, sodāmību un citu informāciju, kas ļauj pārliecināties par to, ka attiecīgās personas reputācija ir nevainojama.

(9) Ja būtisku līdzdalību ieguvušo personu ietekme uz iestādi apdraud vai var apdraudēt tās finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību un darbību, Latvijas Banka pieprasa nekavējoties izbeigt šādu ietekmi un, ja nepieciešams, atsaukt iestādes valdi vai padomi, vai kādu valdes vai padomes locekli vai aizliedz izmantot attiecīgajām būtisku līdzdalību ieguvušajām personām visu tām piederošo akciju vai daļu balsstiesības.

(10) Šā panta trešajā un devītajā daļā minētā Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2011., 20.06.2018., 17.06.2020. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

16.pants. (1) Ja persona vēlas izbeigt būtisku līdzdalību iestādē, tā par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo Latvijas Bankai. Paziņojumā persona norāda tai paliekošo iestādes pamatkapitāla daļu vai balsstiesīgo akciju vai daļu apmēru procentos no iestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita.

(2) Ja persona vēlas samazināt savu būtisko līdzdalību zem 20, 33 vai 50 procentiem no iestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita vai ja iestāde vairs nav šīs personas meitas sabiedrība, persona par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo Latvijas Bankai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2011. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

17.pants. Iestāde līdz katra gada 31.janvārim iesniedz Latvijas Bankai to akcionāru vai dalībnieku sarakstu, kuriem iepriekšējā gada 31.decembrī bijusi būtiska līdzdalība iestādē, šim sarakstam pievienojot informāciju par akcionāriem vai dalībniekiem un savstarpēji saistītām akcionāru vai dalībnieku grupām un līdzdalības apmēru procentos no iestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2011. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

18.pants. Ja persona nav izpildījusi šā likuma 14.panta prasības, tai nav tiesību izmantot visu tai piederošo akciju vai daļu balsstiesības, bet akcionāru vai dalībnieku sapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot šo akciju vai daļu balsstiesības, nav spēkā no to pieņemšanas brīža un uz šo lēmumu pamata nedrīkst lūgt izdarīt ierakstus komercreģistrā un citos publiskos reģistros.

(24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

19.pants. (1) Nosakot, cik liela ir personas netieši iegūtā līdzdalība iestādē, ņem vērā balsstiesības, ko šī persona (turpmāk šajā pantā — konkrētā persona) ieguvusi iestādē:

1) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona, ar kuru konkrētā persona noslēgusi vienošanos, uzliekot tai par pienākumu saskaņot balsstiesību izmantošanas un rīcības politiku ilgtermiņā attiecībā uz iestādes pārvaldi;

2) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar konkrēto personu un paredz attiecīgo balsstiesību pagaidu nodošanu;

3) balsstiesības, kuras izriet no akcijām, ko konkrētā persona saņēmusi kā nodrošinājumu, ja šī persona var izmantot balsstiesības un paudusi savu nodomu tās izmantot;

4) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētā persona neierobežotā laika posmā;

5) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētās personas kontrolēta komercsabiedrība vai kuras šāda komercsabiedrība var izmantot saskaņā ar šīs daļas 1., 2., 3. un 4.punkta noteikumiem;

6) balsstiesības, kuras izriet no akcijām, kas nodotas turējumā konkrētajai personai un ko tā var izmantot pēc saviem ieskatiem, ja nav saņēmusi īpašus norādījumus;

7) balsstiesības, kuras izriet no trešās personas vārdā un konkrētās personas labā turētām akcijām;

8) balsstiesības, kuras konkrētā persona var realizēt kā pilnvarnieks, ja tā ir tiesīga izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem un ja nav saņēmusi īpašus norādījumus;

9) balsstiesības, kuras izriet no jebkurā citā netiešā veidā konkrētās personas iegūtajām akcijām.

(2) Persona, kura vēlas iegūt, ir ieguvusi, vēlas palielināt vai netiešā ceļā palielinājusi būtisku līdzdalību iestādē, pēc Latvijas Bankas pieprasījuma iesniedz tai informāciju, kas ļauj pārliecināties par attiecīgās personas atbilstību šā likuma 15.panta pirmās daļas prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2011. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

21.pants. (1) Par iestādes valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, padomes (ja tāda izveidota) priekšsēdētāju, padomes locekli, personu, kas, pieņemot būtiskus lēmumus iestādes vārdā, rada iestādei civiltiesiskas saistības, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgo personu, kā arī par tādu personu, kas ir tieši atbildīga par iestādes maksājumu pakalpojumu darbības vai elektroniskās naudas emisijas pārvaldību, nevar būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai kurai par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu piemērots prokurora priekšraksts par sodu;

2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai kurai par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu piemērots prokurora priekšraksts par sodu, pat ja tā ir atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

3) pret kuru uzsāktais kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts sakarā ar noilgumu vai amnestiju;

4) pret kuru uzsāktais kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts, atbrīvojot no kriminālatbildības, ja ar nodarījumu nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu, vai ja panākts izlīgums ar cietušo vai viņa pārstāvi;

5) pret kuru uzsāktais kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts, ja tā būtiski palīdzējusi atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par pašas šīs personas izdarīto noziedzīgo nodarījumu;

6) pret kuru uzsāktais kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības.

(2) Iestādes kompetentajai pārvaldes institūcijai ir pienākums pašai vai pēc Latvijas Bankas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja uz tām var attiecināt šā panta pirmajā daļā minētos ierobežojumus.

(3) Ja Latvijas Banka pieņem lēmumu par šā panta pirmajā daļā minēto personu atsaukšanu no amata tām noteikto ierobežojumu neievērošanas dēļ, tad Latvijas Bankas lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2011., 19.05.2016., 17.06.2020. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

22.pants. Latvijas Bankai ir tiesības neizsniegt licenci iestādei, ja:

1) nav iesniegta šā likuma 11.pantā noteiktā informācija vai Latvijas Bankas pieprasītā papildu informācija;

2) pretendenta iesniegtā informācija nenodrošina iestādes pārdomātu un piesardzīgu vadību;

3) Latvijas Banka konstatē, ka finanšu līdzekļi, kurus iegulda iestādes pamatkapitālā, iegūti neparastos vai aizdomīgos finanšu darījumos vai nav dokumentāri pierādīta šo finanšu līdzekļu tiesiska ieguve;

4) personas, kurām ir būtiska līdzdalība iestādē, neatbilst šā likuma 15.panta pirmās daļas prasībām;

5) viena vai vairākas no šā likuma 11.panta 10.punktā minētajām personām neatbilst šā likuma 20. un 21.panta prasībām;

6) iestādes iesniegtie dokumenti ietver nepatiesas ziņas;

7) iestādes ciešas attiecības ar trešajām personām var apdraudēt tās finansiālo stabilitāti vai ierobežo Latvijas Bankas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;

8) ārvalsts (nedalībvalsts) likumi un citi normatīvie akti, kas attiecas uz personām, kurām ir ciešas attiecības ar iestādi, ierobežo Latvijas Bankas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2011. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

23.pants. (1) Ja maksājumu iestāde papildus maksājumu pakalpojumu sniegšanai veic cita veida komercdarbību, kas vājina vai var vājināt maksājumu iestādes finansiālo stabilitāti vai Latvijas Bankas spēju uzraudzīt maksājumu iestādes atbilstību šā likuma prasībām, Latvijas Banka var pieprasīt atsevišķas juridiskās personas dibināšanu maksājumu pakalpojumu sniegšanai.

(2) Ja elektroniskās naudas iestāde papildus elektroniskās naudas emisijai un maksājumu pakalpojumu sniegšanai veic cita veida komercdarbību, kas vājina vai var vājināt šīs iestādes finansiālo stabilitāti vai Latvijas Bankas spēju uzraudzīt elektroniskās naudas iestādes atbilstību šā likuma prasībām, Latvijas Banka var pieprasīt atsevišķas juridiskās personas dibināšanu elektroniskās naudas emisijai vai maksājumu pakalpojumu sniegšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2011. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

24.pants. (1) Latvijas Banka pieņem lēmumu par licences izsniegšanu vai atteikumu izsniegt licenci un informē iesnieguma iesniedzēju triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas, atteikuma gadījumā paziņojot atteikuma iemeslus.

(2) Latvijas Banka licenci iestādes darbībai izsniedz uz nenoteiktu laiku.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2011. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

25.pants. (1) Latvijas Banka var anulēt iestādes licenci, ja:

1) iestāde nav uzsākusi darbību 12 mēnešu laikā kopš licences izsniegšanas dienas;

2) tiek konstatēts, ka iestāde sniegusi nepatiesas ziņas licences saņemšanai vai ieguvusi licenci ar citiem nelikumīgiem līdzekļiem;

3) iestāde pārtraukusi darbību uz laiku, kas ir ilgāks par sešiem mēnešiem;

4) iestāde ir uzsākusi likvidācijas procesu;

5) iestāde atsakās no licences iestādes reorganizācijas gadījumā;

6) ir pasludināts iestādes maksātnespējas process vai kreditoru sapulce ir pieņēmusi lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu;

7) iestāde neievēro šā likuma un citu maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas emisijas darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, tajā skaitā Eiropas Savienības institūciju izdotos tieši piemērojamos tiesību aktus un Latvijas Bankas noteikumus maksājumu pakalpojumu vai elektroniskās naudas emisijas darbības jomā, vai tās darbības turpināšana apdraudētu maksājumu sistēmas stabilitāti;

8) iestāde lūdz anulēt tai izsniegto licenci;

9) personai, kurai ir būtiska līdzdalība iestādē, iestājies tai piederošo akciju vai daļu balsstiesību izmantošanas aizliegums un tas ilgst vairāk nekā sešus mēnešus;

10) iestāde vairs neatbilst licences piešķiršanas nosacījumiem.

(2) Iestādes licence netiek atjaunota, ja Latvijas Banka to ir anulējusi.

(3) Informācija par anulēto iestādes licenci publicējama Latvijas Bankas tīmekļvietnē.

(4) Ja Latvijas Banka pieņem lēmumu par iestādes licences anulēšanu, tad šā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2011., 24.04.2014., 20.06.2018. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) un grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

25.¹ pants. (1) Latvijas Banka var anulēt ierakstu šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā, ja:

1) iestāde nav uzsākusi darbību 12 mēnešu laikā, kopš tā ierakstīta šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā vai pārtraukusi darbību uz laiku, kas ir ilgāks par sešiem mēnešiem;

2) tiek konstatēts, ka iestāde sniegusi nepatiesas ziņas vai ieguvusi ierakstu šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā ar citiem nelikumīgiem līdzekļiem;

3) iestāde ir uzsākusi likvidācijas procesu;

4) ir pasludināts iestādes maksātnespējas process vai kreditoru sapulce ir pieņēmusi lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu;

5) iestāde neievēro šā likuma un citu maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas emisijas darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, tajā skaitā Eiropas Savienības institūciju izdotos tieši piemērojamos tiesību aktus un Latvijas Bankas noteikumus maksājumu pakalpojumu vai elektroniskās naudas emisijas darbības jomā, vai tās darbības turpināšana apdraudētu maksājumu sistēmas stabilitāti;

6) iestāde lūdz anulēt ierakstu reģistrā;

7) iestāde vairs neatbilst šā likuma 5. vai 5.¹ pantā paredzētajiem iestādes reģistrācijas nosacījumiem.

(2) Ja Latvijas Banka pieņem lēmumu par ieraksta anulēšanu šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā, tad šā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2018. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) un grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

26.pants. (1) Ja iestāde vēlas izdarīt būtiskas izmaiņas šā likuma 11.pantā noteiktajā Latvijas Bankai iesniedzamajā informācijā, tā rakstveidā paziņo par to Latvijas Bankai un iesniedz tai šā likuma 11.pantā minēto informāciju, ietverot tajā arī paredzētās izmaiņas.

(2) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt no iestādes papildu informāciju, lai izvērtētu iestādes paredzēto izmaiņu atbilstību šā likuma prasībām.

(3) Latvijas Bankai 30 dienu laikā no dienas, kad tā saņēmusi paziņojumu par izmaiņām un nepieciešamo informāciju, ir tiesības iebilst pret iestādes paredzētajām izmaiņām, ja:

1) tās var ietekmēt iestādes pārdomātu un piesardzīgu vadību;

2) tās neatbilst šā likuma prasībām;

3) iestāde nesniedz vai atsakās sniegt Latvijas Bankai šajā likumā noteikto informāciju vai Latvijas Bankas pieprasīto papildu informāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2011. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

(Nodaļa 24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

26.² pants. (1) Latvijas Banka var anulēt reģistrācijas ierakstu šā likuma 26.¹ panta otrajā daļā minētajā reģistrā, ja:

1) tiek konstatēts, ka neliela apjoma maksājumu sistēmas operators sniedzis nepatiesas ziņas vai ieguvis ierakstu šā likuma 26.¹ panta otrajā daļā minētajā reģistrā ar citiem nelikumīgiem līdzekļiem;

2) neliela apjoma maksājumu sistēmas darbībā neievēro šā likuma un citu neliela apjoma maksājumu sistēmu darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, tajā skaitā Eiropas Savienības institūciju izdotos tieši piemērojamos aktus un Latvijas Bankas  noteikumus maksājumu pakalpojumu un maksājumu sistēmu darbības jomā, vai tās darbības turpināšana varētu apdraudēt finanšu sistēmas stabilitāti;

3) neliela apjoma maksājumu sistēmas operators lūdz anulēt ierakstu reģistrā.

(2) Ja Latvijas Banka pieņem lēmumu par ieraksta anulēšanu šā likuma 26.¹ panta otrajā daļā minētajā reģistrā, tad šā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) un grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

(Nodaļa 23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021. Nodaļa stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 42. punktu)

26.³ pants. (1) Valūtu tirdzniecības sabiedrību reģistrē Latvijas Banka.

(2) Valūtu tirdzniecības sabiedrība ir tiesīga uzsākt darbību pēc reģistrācijas Latvijas Bankas uzturētajā valūtu tirdzniecības sabiedrību reģistrā, ja tā atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

1) kapitālsabiedrība ir reģistrēta komercdarbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

2) kapitālsabiedrībai nav nodokļu parādu;

3) kapitālsabiedrības akcionārs vai dalībnieks (līdz fiziskajai personai, kura ir patiesais labuma guvējs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē), padomes (ja tāda ir izveidota) priekšsēdētājs, padomes loceklis, valdes priekšsēdētājs, valdes loceklis vai prokūrists atbilst šā likuma 20. panta pirmās daļas 3. punkta nosacījumiem, un uz to nav attiecināms šā likuma 21. panta pirmajā daļā noteiktais;

4) kapitālsabiedrības ieceltā par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasību ievērošanu kapitālsabiedrībā atbildīgā persona atbilst minētā likuma prasībām;

5) ir iesniegta visa šā panta ceturtajā daļā minētā informācija un dokumenti atbilstoši šā likuma prasībām.

(3) Latvijas Banka nosaka valūtu tirdzniecības sabiedrību reģistrācijas prasības un kārtību, kādā reģistrējama valūtu tirdzniecības sabiedrība, iesniedzams reģistrācijas paziņojums, dokumenti un informācija, kas nepieciešama valūtu tirdzniecības sabiedrības reģistrācijai.

(4) Lai kapitālsabiedrību reģistrētu šā panta otrajā daļā minētajā reģistrā kā valūtu tirdzniecības sabiedrību, tā iesniedz Latvijas Bankai reģistrācijas paziņojumu un šādus dokumentus un informāciju:

1) ziņas par tās firmu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru;

2) informāciju par šā panta otrās daļas 3. punktā minētajām personām un to identitāti, kā arī dokumentus, kas apliecina attiecīgo personu atbilstību šā likuma 20. panta pirmās daļas 3. punkta nosacījumiem un to, ka uz šīm personām nav attiecināms šā likuma 21. panta pirmajā daļā noteiktais, ja šāda informācija nav pieejama valsts informācijas sistēmās;

3) informāciju par šā panta otrās daļas 4. punktā minētajām personām un to identitāti, kā arī dokumentus, kas apliecina attiecīgo personu atbilstību Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasībām;

4) to kapitālsabiedrības politiku un procedūru aprakstus, kuras nodrošina noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma izpratnē izveidi un efektīvu darbību;

5) kapitālsabiedrības statūtus, ja šāda informācija nav pieejama publiskajos reģistros;

6) citus saskaņā ar šā panta trešo daļu Latvijas Bankas noteiktos dokumentus un informāciju.

(5) Latvijas Banka 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemta visa šā panta ceturtajā daļā minētā informācija un dokumenti, izvērtē, vai kapitālsabiedrība atbilst šā panta otrās daļas prasībām. Ja kapitālsabiedrība atbilst minētajām prasībām, to reģistrē šā panta otrajā daļā minētajā reģistrā.

(6) Latvijas Banka ir tiesīga pārbaudīt šā panta otrās daļas 3. punktā minēto personu identitāti, sodāmību un citu informāciju, kas ļauj pārliecināties par to, ka attiecīgā persona atbilst šā likuma 20. panta pirmās daļas 3. punkta nosacījumiem un uz to nav attiecināms šā likuma 21. panta pirmajā daļā noteiktais.

(7) Latvijas Bankai ir tiesības nereģistrēt kapitālsabiedrību šā panta otrajā daļā minētajā reģistrā kā valūtu tirdzniecības sabiedrību, ja:

1) nav iesniegta šā panta ceturtajā daļā minētā informācija;

2) viena vai vairākas no šā panta otrās daļas 3. punktā minētajām personām neatbilst šā likuma 20. panta pirmās daļas 3. punkta nosacījumiem un uz tām ir attiecināms šā likuma 21. panta pirmajā daļā noteiktais;

3) viena vai vairākas no šā panta otrās daļas 4. punktā minētajām personām neatbilst Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasībām;

4) kapitālsabiedrības valūtu tirdzniecības vieta neatbilst saskaņā ar šā likuma 26.⁵ pantu valūtu tirdzniecības vietas izveidei noteiktajām prasībām;

5) kapitālsabiedrības iesniegtie dokumenti ietver nepatiesas ziņas;

6) kapitālsabiedrība nav samaksājusi šā likuma 26.⁴ panta pirmajā daļā noteikto maksu par dokumentu izskatīšanu.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021. Pants stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 42. un 43. punktu)

26.⁴ pants. (1) Kapitālsabiedrība, kura vēlas reģistrēties šā likuma 26.³ panta otrajā daļā minētajā reģistrā kā valūtu tirdzniecības sabiedrība, maksā Latvijas Bankai:

1) par reģistrācijai valūtu tirdzniecības sabiedrību reģistrā šā likuma 26.³ pantā noteiktajā kārtībā iesniegto dokumentu izskatīšanu — 2500 euro;

2) par reģistrācijai valūtu tirdzniecības sabiedrību reģistrā šā likuma 26.³ pantā noteiktajā kārtībā iesniegto dokumentu izskatīšanu, ja kapitālsabiedrība jau ir reģistrēta iestāžu reģistrā saskaņā ar šā likuma 5. vai 5.¹ pantu, — 500 euro.

(2) Valūtu tirdzniecības sabiedrība pēc reģistrācijas šā likuma 26.³ panta otrajā daļā minētajā reģistrā Latvijas Bankai maksā 2000 euro gadā un papildus līdz 0,2 procentiem (ieskaitot) no sava nopirktās un pārdotās ārvalstu valūtas kopējā apjoma euro gadā, bet kopējā valūtu tirdzniecības sabiedrības maksa Latvijas Bankai nepārsniedz 20 000 euro gadā. Ja valūtu tirdzniecības sabiedrība ir saskaņā ar šā likuma 5. vai 5.¹ pantu iestāžu reģistrā reģistrēta iestāde, tās kopējā Latvijas Bankai maksājamā maksa nepārsniedz 100 000 euro gadā.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021. Pants stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 42. punktu)

26.⁵ pants. Latvijas Banka nosaka valūtu tirdzniecības prasības un kārtību, kādā izveidojama valūtu tirdzniecības vieta un veicama valūtu tirdzniecība, kā arī kārtību, kādā veicamas valūtu tirdzniecības sabiedrību pārbaudes.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021. Pants stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 42. punktu)

26.⁶ pants. Informācija par valūtu tirdzniecības sabiedrību un tās klientiem, valūtu tirdzniecības sabiedrības un tās klientu darbību, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai par kuras izpaušanu lēmumu nav pieņēmusi Latvijas Banka, ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, kuras aizsardzībai un izplatīšanai piemērojami šā likuma 52. panta noteikumi.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021. Pants stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 42. punktu)

26.⁷ pants. (1) Pirms akcionāra vai dalībnieka (līdz fiziskajai personai, kura ir patiesais labuma guvējs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē), padomes (ja tāda ir izveidota) priekšsēdētāja, padomes locekļa, valdes priekšsēdētāja, valdes locekļa vai prokūrista maiņas valūtu tirdzniecības sabiedrība informē par to Latvijas Banku, lai tā varētu pārliecināties par minēto personu atbilstību šā likuma prasībām.

(2) Latvijas Banka nosaka iesniedzamo informāciju un dokumentus attiecībā uz šā panta pirmajā daļā minēto personu maiņu un šīs informācijas un dokumentu iesniegšanas kārtību.

(3) Latvijas Bankai 30 dienu laikā no dienas, kad tā no valūtu tirdzniecības sabiedrības saņēmusi informāciju un dokumentus par šā panta pirmajā daļā minēto personu maiņu, ir tiesības iebilst pret to, ja:

1) attiecīgās maiņas rezultātā valūtu tirdzniecības sabiedrība vairs neatbilst šā likuma 26.³ panta otrās daļas prasībām;

2) valūtu tirdzniecības sabiedrība nesniedz vai atsakās sniegt informāciju, kas noteikta atbilstoši šā panta otrajai daļai.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021. Pants stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 42. punktu)

26.⁸ pants. Ja valūtu tirdzniecības sabiedrības darbības laikā tiek izdarīti būtiski grozījumi šā likuma 26.³ panta ceturtajā daļā minētajos dokumentos vai šie dokumenti izdoti no jauna, valūtu tirdzniecības sabiedrībai ir pienākums par to informēt Latvijas Banku, iesniedzot minētos dokumentus 10 dienu laikā no dienas, kad tajos izdarīti grozījumi vai dokumenti izdoti no jauna.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021. Pants stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 42. punktu)

26.⁹ pants. (1) Ja Latvijas Banka konstatē, ka valūtu tirdzniecības sabiedrība neievēro šā likuma prasības, valūtu tirdzniecības vietas izveidošanas vai valūtu tirdzniecības prasības vai kārtību, Latvijas Banka ir tiesīga:

1) piemērot šādus uzraudzības pasākumus:

a) pieprasīt, lai persona, kas ir atbildīga par valūtu tirdzniecību, nekavējoties veic pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu valūtu tirdzniecības sabiedrības darbības neatbilstību normatīvajiem aktiem, un iesniedz Latvijas Bankai tās noteiktajā termiņā rīcības plānu,

b) noteikt ierobežojumus valūtu tirdzniecības sabiedrības darbībai, tai skaitā daļēji vai pilnīgi apturēt valūtu tirdzniecības pakalpojumu sniegšanu uz laiku līdz normatīvā akta prasību pārkāpuma novēršanai;

2) piemērot šādas sankcijas:

a) izteikt valūtu tirdzniecības sabiedrībai vai par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai brīdinājumu,

b) uzlikt valūtu tirdzniecības sabiedrībai vai par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai soda naudu līdz 142 300 euro par tirdzniecības vietas izveidošanas vai valūtu tirdzniecības prasību vai kārtības pārkāpumiem,

c) anulēt reģistrācijas ierakstu šā likuma 26.³ panta otrajā daļā minētajā reģistrā saskaņā ar šā likuma 26.¹⁰ panta 3. vai 4. punktu.

(2) Par normatīvo aktu pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā Latvijas Banka piemēro Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktās sankcijas.

(3) Latvijas Banka informāciju par personai saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu piemērotajām sankcijām un uzraudzības pasākumiem ievieto savā tīmekļvietnē, norādot ziņas par personu (juridiskajai personai — nosaukums, fiziskajai personai — vārds, uzvārds) un tās izdarīto pārkāpumu, kā arī par Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta apstrīdēšanu, pieņemto nolēmumu un tā pārsūdzēšanu.

(4) Latvijas Banka šā panta trešajā daļā minēto informāciju var publiskot, neidentificējot personu, ja pēc iepriekšēja izvērtējuma veikšanas konstatē, ka attiecīgās fiziskās vai juridiskās personas datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.

(5) Ja paredzams, ka šā panta ceturtajā daļā minētie apstākļi saprātīgā laika posmā var beigties, šā panta trešajā daļā minētās informācijas publiskošanu var atlikt uz šādu laika posmu.

(6) Šajā pantā noteiktajā kārtībā Latvijas Bankas tīmekļvietnē ievietotā informācija ir pieejama piecus gadus no tās ievietošanas dienas.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021. Pants stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 42. punktu)

26.¹⁰ pants. Latvijas Banka var anulēt reģistrācijas ierakstu šā likuma 26.³ panta otrajā daļā minētajā reģistrā, ja:

1) valūtu tirdzniecības sabiedrība nav uzsākusi darbību divu mēnešu laikā, kopš tā ierakstīta šā likuma 26.³ panta otrajā daļā minētajā reģistrā, vai pārtraukusi darbību uz laiku, kas ir ilgāks par sešiem mēnešiem;

2) tiek konstatēts, ka valūtu tirdzniecības sabiedrība sniegusi nepatiesas ziņas vai ieguvusi ierakstu šā likuma 26.³ panta otrajā daļā minētajā reģistrā ar citiem nelikumīgiem līdzekļiem;

3) valūtu tirdzniecības sabiedrība savā darbībā neievēro šā likuma un citu valūtu tirdzniecības sabiedrības darbību regulējošu normatīvo aktu prasības vai tās darbības turpināšana varētu apdraudēt finanšu sistēmas stabilitāti;

4) valūtu tirdzniecības sabiedrība nav Latvijas Bankas noteiktajā termiņā novērsusi pārkāpumus, kuru dēļ tai piemēroti šā likuma 26.⁹ panta pirmās daļas 1. punktā noteiktie uzraudzības pasākumi;

5) valūtu tirdzniecības sabiedrība ir uzsākusi likvidācijas procesu;

6) ir pasludināts valūtu tirdzniecības sabiedrības maksātnespējas process;

7) valūtu tirdzniecības sabiedrība lūdz anulēt ierakstu reģistrā;

8) valūtu tirdzniecības sabiedrība vairs neatbilst šā likuma 26.³ pantā noteiktajiem valūtu tirdzniecības sabiedrības reģistrācijas nosacījumiem.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021. Pants stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 42. punktu)

26.¹¹ pants. Ja Latvijas Banka konstatē, ka valūtu tirdzniecība tiek veikta bez reģistrācijas šajā likumā noteiktajā kārtībā, Latvijas Banka ir tiesīga par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai izteikt brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 142 300 euro.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021. Pants stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 42. punktu)

26.¹² pants. (1) Latvijas Bankas administratīvo aktu, kas izdots, pamatojoties uz šā likuma 26.³ panta septītās daļas, 26.⁹ panta pirmās vai otrās daļas, 26.¹⁰ panta un 26.¹¹ panta noteikumiem, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa triju tiesnešu sastāvā lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

(2) Ja Latvijas Banka, pamatojoties uz šā likuma 26.³ panta septītās daļas, 26.⁹ panta pirmās vai otrās daļas, 26.¹⁰ panta un 26.¹¹ panta noteikumiem, ir izdevusi administratīvo aktu, izņemot lēmumu par soda naudas uzlikšanu, šā akta pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021. Pants stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 42. punktu)

27.pants. (1) Iestāde var sniegt maksājumu pakalpojumus tieši vai ar tās pārstāvja starpniecību šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(1¹) Papildus šā panta pirmās daļas noteikumiem elektroniskās naudas iestāde ar pārstāvja starpniecību drīkst izplatīt un atpirkt elektronisko naudu.

(2) Par iestādes pārstāvi var būt tikai tāda persona, kurai ir nepieciešamā kvalifikācija un pieredze tai deleģēto pienākumu izpildē.

(2¹) Iestādes pārstāvis informē maksājumu pakalpojumu izmantotājus vai elektroniskās naudas turētājus, ka tas piedāvā pakalpojumus iestādes vārdā.

(3) Iestāde rakstveidā, iesniedzot iesniegumu, informē Latvijas Banku, ka vēlas sniegt maksājumu pakalpojumus vai izplatīt vai atpirkt elektronisko naudu ar pārstāvja starpniecību. Iesniegumā iestāde norāda pārstāvja vārdu, uzvārdu, deklarēto dzīvesvietu un personas kodu vai tam pielīdzināmo informāciju, ja pārstāvis ir fiziskā persona. Ja pārstāvis ir juridiskā persona vai komersants, tad norāda juridiskās personas vai komersanta nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru.

(4) Šā panta trešajā daļā minētajam iesniegumam iestāde pievieno:

1) pārstāvja darbības politikas aprakstu, kas sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par to pakalpojumu sniegšanas kārtību, kuri tiks sniegti ar pārstāvja starpniecību;

2) ar pārstāvja starpniecību sniedzamo pakalpojumu procedūras aprakstu un ar pārstāvi noslēgtā pilnvarojuma līguma oriģinālu vai apliecinātu kopiju;

3) tā iekšējās kontroles mehānisma aprakstu, ko pārstāvis izmantos, lai ievērotu normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai;

4) informāciju, kas apliecina, ka uz pārstāvja pārvaldes institūciju locekļiem un par pārstāvja darbību atbildīgajām personām nav attiecināmi šā likuma 21. pantā noteiktie ierobežojumi.

(5) Pilnvarojuma līgumā ietver:

1) ar pārstāvja starpniecību sniedzamo pakalpojumu procedūras aprakstu;

2) precīzas prasības attiecībā uz to pakalpojumu kvalitāti, kuri tiks sniegti ar pārstāvja starpniecību;

3) iestādes un pārstāvja tiesības un pienākumus, tai skaitā:

a) iestādes tiesības pastāvīgi uzraudzīt pakalpojumu kvalitāti, kā arī to, kā pārstāvis ievēro normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā,

b) iestādes tiesības dot pārstāvim obligāti izpildāmus norādījumus jautājumos, kas saistīti ar pakalpojumu godprātīgu, kvalitatīvu, savlaicīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu sniegšanu,

c) iestādes tiesības iesniegt pārstāvim motivētu rakstveida pieprasījumu nekavējoties izbeigt pilnvarojuma līgumu, ja tā konstatējusi, ka pārstāvis nepilda pilnvarojuma līgumā noteiktās prasības attiecībā uz pakalpojumu apjomu vai kvalitāti,

d) pārstāvja pienākumu nodrošināt iestādei iespēju pastāvīgi uzraudzīt pakalpojumu kvalitāti, kā arī to, kā pārstāvis ievēro normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā,

e) pārstāvja pienākumu nekavējoties izbeigt pilnvarojuma līgumu pēc iestādes motivēta rakstveida pieprasījuma saņemšanas.

(6) Ar pārstāvja starpniecību sniedzamo pakalpojumu procedūra reglamentē:

1) iekšējo kārtību, kādā tiek pieņemti lēmumi par pakalpojumu sniegšanas deleģēšanu;

2) pilnvarojuma līguma slēgšanas, izpildes uzraudzības un izbeigšanas kārtību;

3) personas un struktūrvienības, kas ir atbildīgas par sadarbību ar pārstāvi un par to pakalpojumu apjoma un kvalitātes uzraudzību, kuri tiek sniegti ar pārstāvja starpniecību, kā arī attiecīgo personu tiesības un pienākumus;

4) iestādes rīcību gadījumos, kad pārstāvis nepilda vai nevar pildīt pilnvarojuma līguma noteikumus.

(7) Latvijas Bankai ir tiesības pārbaudīt pārstāvja darbību tā atrašanās vai pakalpojumu sniegšanas vietā, iepazīties ar visiem dokumentiem, grāmatvedības un dokumentu reģistriem, izgatavot dokumentu kopijas, kā arī pieprasīt no pārstāvja informāciju, kas saistīta ar tam deleģēto pakalpojumu sniegšanu vai nepieciešama Latvijas Bankas funkciju veikšanai.

(8) Iestāde var uzsākt pakalpojumu sniegšanu ar pārstāvja starpniecību, ja Latvijas Banka 30 dienu laikā no šā panta ceturtajā daļā minētā iesnieguma un tam pievienoto dokumentu iesniegšanas dienas nav iebildusi pret pakalpojumu sniegšanu ar attiecīgā pārstāvja starpniecību.

(9) Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par kārtību, kādā tiks sniegti pakalpojumi ar pārstāvja starpniecību, lai tā varētu novērtēt pārstāvja ietekmi uz iestādes darbību.

(10) Ja licencēta iestāde vēlas sniegt maksājumu pakalpojumus vai elektroniskās naudas izplatīšanas vai atpirkšanas pakalpojumus ar pārstāvja starpniecību citā dalībvalstī vai atverot filiāli citā dalībvalstī, tā ievēro šā likuma 32. pantā noteikto kārtību.

(11) Iestādes kompetentajai pārvaldes institūcijai ir pienākums pašai vai pēc Latvijas Bankas pieprasījuma nekavējoties izbeigt maksājumu pakalpojumu sniegšanu vai elektroniskās naudas izplatīšanu ar attiecīgā pārstāvja starpniecību, ja minētais pārstāvis neatbilst šā panta prasībām vai nenodrošina šā likuma prasībām atbilstošu pakalpojumu sniegšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2011., 24.04.2014., 20.06.2018., 17.06.2020. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

28.pants. (1) Latvijas Banka aizliedz iestādei sniegt maksājumu pakalpojumus vai elektroniskās naudas izplatīšanu vai atpirkšanu ar pārstāvja starpniecību, ja:

1) nav ievērotas šā likuma prasības;

2) iestādes iesniegtie dokumenti ietver nepatiesas ziņas;

3) pakalpojumu sniegšana ar pārstāvja starpniecību apdraud vai var apdraudēt iestādes stabilu darbību, kā arī var aizskart iestādes pakalpojumu izmantotāju likumiskās intereses;

4) pakalpojumu sniegšana ar pārstāvja starpniecību var ierobežot iestādes pārvaldes institūciju iespējas veikt normatīvajos aktos, iestādes statūtos vai citos iekšējos normatīvajos aktos tām noteiktos pienākumus;

5) pakalpojumu sniegšana ar pārstāvja starpniecību liegs vai ierobežos Latvijas Bankas iespējas veikt tai likumā noteiktās funkcijas;

6) pilnvarojuma līgums neatbilst šim likumam un nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par iestādes un pārstāvja paredzēto sadarbību un prasībām, kas izvirzītas pārstāvim attiecībā uz viņam deleģēto pakalpojumu apjomu un kvalitāti;

7) pakalpojumu sniegšana ar pārstāvja starpniecību var nenodrošināt to, ka tiek ievērotas normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai.

(2) Tas, ka iestāde sniedz pakalpojumus ar pārstāvja starpniecību, neatbrīvo iestādi no atbildības, kas noteikta šajā likumā vai līgumos, ko tā noslēgusi ar saviem klientiem. Iestāde ir atbildīga par pārstāvja darbībām un to rezultātu tādā pašā apmērā kā par savu darbību kopumā.

(3) Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt, lai iestāde novērš trūkumus, kas radušies, tās pārstāvim rīkojoties iestādes vārdā, un noteikt šo trūkumu novēršanas termiņus. Ja Latvijas Bankas noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, Latvijas Banka pieprasa, lai iestāde izbeidz pilnvarojuma līgumu, un nosaka līguma izbeigšanas termiņu.

(4) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai iestāde nekavējoties izbeidz pilnvarojuma līgumu, ja Latvijas Banka konstatē, ka:

1) iestāde neuzrauga ar pārstāvja starpniecību sniedzamo pakalpojumu kvalitāti vai uzrauga to neregulāri un nepietiekami;

2) iestāde nepārvalda riskus, kas saistīti ar tiem pakalpojumiem, kuri tiek sniegti ar pārstāvja starpniecību, vai pārvalda tos nepietiekami un nekvalitatīvi;

3) pārstāvja darbībā ir būtiski trūkumi, kas apdraud vai var apdraudēt iestādes saistību izpildi;

4) radies kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem.

(5) Ja iestāde konstatē, ka pārstāvis neievēro pilnvarojuma līgumā noteiktās prasības attiecībā uz tam deleģēto pakalpojumu apjomu vai kvalitāti, tā nekavējoties informē par to Latvijas Banku.

(6) Ja iestāde izdara grozījumus ar pārstāvja starpniecību sniedzamo pakalpojumu politikā un procedūrā, tā šos grozījumus iesniedz Latvijas Bankai ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc to apstiprināšanas.

(7) Pārstāvis ir tiesīgs maksājumu pakalpojumu sniegšanu vai elektroniskās naudas izplatīšanu deleģēt tālāk citai personai tikai pēc tam, kad saņēmis iestādes rakstveida piekrišanu. Pirms šo pakalpojumu sniegšanas tālākas deleģēšanas iestāde rakstveidā informē par to Latvijas Banku un iesniedz tai šā likuma 27. pantā minētos dokumentus. Šā likuma noteikumi attiecināmi arī uz pakalpojumu sniegšanas tālāku deleģēšanu un pakalpojumu galīgo sniedzēju.

(8) Ja Latvijas Banka pieņem lēmumu, pamatojoties uz šā panta pirmās, trešās un ceturtās daļas noteikumiem, šā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2011., 20.06.2018., 17.06.2020. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

30.pants. (1) Latvijas Banka aizliedz iestādei saņemt plānoto ārpakalpojumu, ja:

1) nav ievēroti šā likuma noteikumi;

2) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot iestādes iespējas sniegt maksājumu pakalpojumus vai elektroniskās naudas pakalpojumus, kā arī var aizskart iestādes pakalpojumu izmantotāju likumiskās intereses;

3) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot iestādes pārvaldes institūciju iespējas veikt normatīvajos aktos, iestādes statūtos vai citos iekšējos normatīvajos aktos tām noteiktos pienākumus;

4) ārpakalpojuma saņemšana liegs vai ierobežos Latvijas Bankas iespējas veikt tai likumā noteiktās funkcijas;

5) ārpakalpojuma līgums neatbilst šim likumam un nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par iestādes un ārpakalpojumu sniedzēja paredzēto sadarbību un prasībām attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu un kvalitāti.

(2) Tas, ka iestāde saņem ārpakalpojumu, to neatbrīvo no atbildības, kas noteikta šajā likumā vai līgumos, ko šī iestāde noslēgusi ar saviem klientiem. Iestāde ir atbildīga par ārpakalpojumu sniedzēja darbībām un to rezultātu tādā pašā apmērā kā par savu darbību kopumā.

(3) Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt, lai iestāde novērš trūkumus, kas radušies, saņemot ārpakalpojumu, un noteikt šo trūkumu novēršanas termiņus. Ja Latvijas Bankas noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, Latvijas Banka pieprasa, lai iestāde izbeidz ārpakalpojuma līgumu, un nosaka līguma izbeigšanas termiņu.

(4) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai iestāde nekavējoties izbeidz ārpakalpojuma līgumu, ja Latvijas Banka konstatē, ka:

1) iestāde neuzrauga ārpakalpojuma kvalitāti vai uzrauga to neregulāri un nepietiekami;

2) iestāde nepārvalda ar ārpakalpojuma sniegšanu saistītos riskus vai pārvalda tos nepietiekami un nekvalitatīvi;

3) ārpakalpojumu sniedzēja darbībā ir būtiski trūkumi, kas apdraud vai var apdraudēt iestādes saistību izpildi;

4) radies kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem.

(5) Ja iestāde konstatē, ka ārpakalpojumu sniedzējs neievēro ārpakalpojuma līgumā noteiktās prasības attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu vai kvalitāti, tā nekavējoties informē par to Latvijas Banku.

(6) Ja iestāde izdara grozījumus ārpakalpojuma sniegšanas politikā un procedūrā, tā šos grozījumus iesniedz Latvijas Bankai ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc to apstiprināšanas.

(7) Ārpakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs ārpakalpojuma sniegšanu deleģēt tālāk citai personai tikai pēc tam, kad saņēmis iestādes rakstveida piekrišanu. Pirms ārpakalpojuma sniegšanas tālākas deleģēšanas iestāde rakstveidā informē par to Latvijas Banku un iesniedz tai šā likuma 29.pantā minētos dokumentus. Šā likuma noteikumi attiecināmi arī uz ārpakalpojuma sniegšanas tālāku deleģēšanu un ārpakalpojuma galīgo sniedzēju.

(8) Ja Latvijas Banka pieņem lēmumu, pamatojoties uz šā panta pirmās, trešās un ceturtās daļas noteikumiem, šā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2011., 20.06.2018. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

31. pants. (1) Citā dalībvalstī licencēta iestāde drīkst atvērt filiāli vai izmantot pārstāvi Latvijā, nesaņemot šajā likumā noteikto licenci, tikai pēc tam, kad:

1) Latvijas Banka ir saņēmusi attiecīgās mītnes dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūcijas paziņojumu, kas atbilst Komisijas 2017. gada 23. jūnija deleģētās regulas (ES) 2017/2055, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2015/2366 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem sadarbībai un informācijas apmaiņai starp kompetentajām iestādēm saistībā ar maksājumu iestāžu tiesībām veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr.  2017/2055) prasībām, un tam pievienotos dokumentus;

2) Latvijas Banka 30 dienu laikā ir izvērtējusi saskaņā ar šīs daļas 1. punktu iesniegto paziņojumu un pievienotos dokumentus un informējusi attiecīgās mītnes dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūciju par savu izvērtējumu;

3) Latvijas Banka ir saņēmusi no mītnes dalībvalsts paziņojumu par iestādes filiāles vai pārstāvja darbības uzsākšanas datumu vai datumu, ar kuru iestādes filiāle vai pārstāvis ir reģistrēts mītnes dalībvalsts attiecīgajā iestāžu reģistrā.

(2) Citā dalībvalstī licencēta iestāde uzsāk maksājumu iestādes vai elektroniskās naudas iestādes darbību Latvijā, neatverot filiāli, pēc tam, kad:

1) Latvijas Banka ir saņēmusi attiecīgās dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūcijas paziņojumu, kas atbilst Regulas Nr.  2017/2055 prasībām;

2) Latvijas Banka 30 dienu laikā ir izvērtējusi saskaņā ar šīs daļas 1. punktu iesniegto paziņojumu un informējusi attiecīgās mītnes dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūciju par savu izvērtējumu;

3) Latvijas Banka ir saņēmusi no mītnes dalībvalsts paziņojumu par datumu, ar kuru iestāde plāno uzsākt darbību Latvijā

(20.06.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

(Nodaļas nosaukums 17.03.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.04.2011.)

34.¹ pants. Iestāde, kas reģistrēta šā likuma 10. panta trešajā daļā minētajā reģistrā, kā arī licencēta maksājumu iestāde, kas sniedz vienīgi konta informācijas pakalpojumu, nodrošina, ka saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu tās bilances iedaļas "Pašu kapitāls" posteņu kopsumma nav negatīva.

(20.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

36.pants. (1) Papildus maksājumu pakalpojumu sniegšanai maksājumu iestāde var veikt:

1) darbību, kas saistīta ar maksājumu pakalpojumu sniegšanu;

2) maksājumu sistēmu darbību;

3) cita veida komercdarbību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

(2) Maksājumu iestāde nodrošina, ka nauda, kas saņemta no maksājumu pakalpojumu izmantotājiem vai cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja maksājumu izpildei, tiek turēta maksājumu kontos, kurus drīkst izmantot tikai maksājumu pakalpojumiem.

36.¹ pants. (1) Papildus elektroniskās naudas emisijai elektroniskās naudas iestāde var:

1) sniegt maksājumu pakalpojumus;

2) nodrošināt ar elektroniskās naudas emisiju vai maksājumu pakalpojumu sniegšanu saistītus pakalpojumus;

3) nodrošināt maksājumu sistēmu darbību;

4) veikt cita veida komercdarbību saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

(2) Elektroniskās naudas iestāde nodrošina, ka nauda, kas saņemta no maksājumu pakalpojumu izmantotājiem vai cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja maksājumu izpildei, tiek turēta maksājumu kontos, kurus drīkst izmantot tikai maksājumu pakalpojumiem.

(17.03.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.04.2011.)

36.² pants. Elektroniskās naudas iestāde naudu, ko tā saņem no elektroniskās naudas turētāja, nekavējoties apmaina pret elektronisko naudu.

(17.03.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.04.2011.)

37.pants. Licencēta iestāde var piešķirt ar maksājumu pakalpojumiem saistītu kredītu, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) kredītu piešķir tikai šā likuma 1.panta 1.punkta "d" un "e" apakšpunktā minēto maksājumu pakalpojumu sniegšanai;

2) kredīts ir atmaksājams ne ilgāk kā 12 mēnešu laikā no tā izsniegšanas dienas;

3) kredīts netiek piešķirts no finanšu līdzekļiem, kas saņemti vai tiek turēti maksājumu izpildei, vai saņemti apmaiņā pret elektronisko naudu;

4) iestādes kopējo piešķirto kredītu apjoms jebkurā laikā ir samērojams ar pašu kapitāla apmēru, kas noteikts atbilstoši šā likuma 34.pantam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2011., 24.04.2014. un 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

38.¹ pants. (1) Naudas līdzekļi, ko iestāde maksājumu izpildei ir saņēmusi no maksājumu pakalpojumu izmantotājiem vai cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja, kā arī no elektroniskās naudas turētājiem, netiek iekļauti iestādes mantā, no kuras tiek apmierināti citi kreditoru vai trešo personu prasījumi un segti maksātnespējas procesa vai likvidācijas izdevumi. No minētajiem naudas līdzekļiem var tikt apmierināti vienīgi maksājumu pakalpojumu izmantotāju, citu maksājumu pakalpojumu sniedzēju un elektroniskās naudas turētāju pamatoti prasījumi.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētie naudas līdzekļi pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas vai pēc Latvijas Bankas lēmuma par iestādes licences anulēšanu vai ieraksta šā likuma 10. panta trešajā daļā minētajā reģistrā anulēšanu nekavējoties tiek izmaksāti maksājumu pakalpojumu izmantotājiem vai citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, no kura tie saņemti maksājumu izpildei, kā arī elektroniskās naudas turētājiem atbilstoši pamatotiem prasījumiem.

(20.06.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

39.pants. Dokumentāciju, kas saistīta ar iestādes licencēšanu, pārstāvju, filiāļu un ārpakalpojumu struktūru izmantošanu, iestādei noteiktajām regulējošajām prasībām un tās uzraudzību, iestāde glabā ne mazāk kā piecus gadus.

(17.03.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.04.2011.)

39.¹ pants. Persona, kura vēlas sniegt maksājumu pakalpojumus vai elektroniskās naudas pakalpojumus, maksā Latvijas Bankai:

1) par reģistrācijai iestāžu reģistrā šā likuma 5. vai 5.¹pantā noteiktajā kārtībā iesniegto dokumentu izskatīšanu — 2500 euro;

2) par maksājumu iestādes vai elektroniskās naudas iestādes licences saņemšanai šā likuma 11. pantā noteiktajā kārtībā iesniegto dokumentu izskatīšanu — 5000 euro;

3) par maksājumu iestādes vai elektroniskās naudas iestādes licences saņemšanai šā likuma 11. pantā noteiktajā kārtībā iesniegto dokumentu izskatīšanu, ja persona jau ir reģistrēta iestāžu reģistrā, — 4000 euro;

4) par reģistrācijai iestāžu reģistrā šā likuma 5. vai 5.¹pantā noteiktajā kārtībā iesniegto dokumentu izskatīšanu vai par maksājumu iestādes vai elektroniskās naudas iestādes licences saņemšanai šā likuma 11. pantā noteiktajā kārtībā iesniegto dokumentu izskatīšanu, ja persona plāno piedāvāt inovatīvu pakalpojumu elektronisko maksājumu jomā, — 450 euro;

5) par reģistrācijai iestāžu reģistrā šā likuma 5. vai 5.¹ pantā noteiktajā kārtībā iesniegto dokumentu izskatīšanu, ja iestāde jau ir reģistrēta valūtu tirdzniecības sabiedrību reģistrā šā likuma 26.³ pantā noteiktajā kārtībā, — 1500 euro.

(02.03.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. 5. punkts stājas spēkā 01.01.2023. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. un 42. punktu)

(Nodaļas nosaukums 17.03.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2013.)

41.pants. Maksājumu pakalpojumu sniedzēja un maksājuma pakalpojuma izmantotāja attiecības regulē šis likums, citi maksājumu pakalpojumu jomas darbību regulējošie normatīvie akti, Eiropas Savienības tieši piemērojamie tiesību akti maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas jomā, kā arī civiltiesiskie līgumi, kurus maksājumu pakalpojumu sniedzējs noslēdzis ar maksājuma pakalpojuma izmantotāju.

(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2013.)

42.pants. Gada laikā pēc iestādes un maksājuma pakalpojuma izmantotāja savstarpēji noslēgtā līguma darbības termiņa beigām iestādei ir pienākums pēc maksājuma pakalpojuma izmantotāja pieprasījuma atmaksāt atpakaļ neizlietoto naudu, neprasot par to samaksu. Šā panta pirmajā teikumā minētais noteikums ietverams iestādes un maksājuma pakalpojuma izmantotāja līgumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.04.2011.)

43.pants. (1) Iestādes pienākums ir garantēt maksājuma pakalpojuma izmantotāja personas, kontu un darījumu noslēpumu.

(2) Ziņas par fizisko personu maksājumu kontiem un veiktajiem darījumiem sniedzamas pašām fiziskajām personām un to likumīgajiem pārstāvjiem.

(3) Ziņas par juridisko personu maksājumu kontiem un veiktajiem darījumiem sniedzamas šo juridisko personu pilnvarotajiem pārstāvjiem un augstākajām institūcijām pēc šo institūciju vadītāju pieprasījuma.

(4) Ziņas par maksājuma pakalpojuma izmantotāju, viņa maksājumu kontiem un veiktajiem darījumiem saskaņā ar rakstveida līgumu sniedzamas trešajai personai, ja pakalpojuma izmantotājs tam nepārprotami piekritis ar iestādi noslēgtajā līgumā.

(5) Ziņas par maksājuma pakalpojuma izmantotāju un viņa darījumiem, kuras iestāde iegūst, sniedzot maksājumu pakalpojumus saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, ir neizpaužamas ziņas, kas nesatur valsts noslēpumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.04.2011.)

44.pants. (1) Katrs, kas tīši vai netīši darījis zināmas atklātībai vai izpaudis personām, kurām nav tiesību attiecīgo informāciju saņemt, ziņas par iestādes klientu kontiem vai klientiem sniegtajiem maksājumu pakalpojumiem, ja viņam šīs ziņas uzticētas vai kļuvušas zināmas kā iestādes akcionāram vai dalībniekam, padomes (ja tāda izveidota) vai valdes loceklim vai iestādes darbiniekam, ir saucams pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Personas, kas izdarījušas šā panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu, sodāmas arī tādā gadījumā, ja pārkāpums izdarīts pēc tam, kad minētās personas izbeigušas līgumattiecības vai pienākumu pildīšanu, vai darba attiecības iestādē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.04.2011.)

44.² pants. (1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs neuzsāk darījuma attiecības ar tādu azartspēļu organizētāju vai tā starpnieku, kas norādīts maksājumu pakalpojumu sniedzējam nosūtītajā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas lēmumā par aizliegumu uzsākt un turpināt darījuma attiecības ar azartspēļu organizētāju, kurš darbību veic bez Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās licences, vai tā starpnieku (turpmāk — nelicencēts azartspēļu organizētājs). Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir uzsācis darījuma attiecības ar nelicencētu azartspēļu organizētāju, tas pēc lēmuma saņemšanas šīs darījuma attiecības izbeidz.

(2) Maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir aizliegts veikt kredītpārvedumus uz šā panta pirmajā daļā minētajā lēmumā norādītā nelicencēta azartspēļu organizētāja kontu. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs šo pienākumu izpilda nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darba dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas.

(3) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs nav atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies, izpildot Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas lēmumā noteikto.

(4) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs papildus maksājumu veikšanas ierobežojumiem, ja tādi maksātājam noteikti, atsaka veikt attālinātos maksājumus, izmantojot  Latvijas Republikas rezidentam izsniegto maksājumu karti, maksājumu pakalpojumu saņēmējam — Latvijas Republikā nelicencētam interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājam. Minēto attālināto maksājumu identificē pēc azartspēļu un izložu pakalpojumu sniedzējiem noteiktajiem identifikatoriem, kas tiem piešķirti starptautisko maksājumu karšu shēmās.

(5) Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija nodrošina maksājumu pakalpojumu sniedzējus ar aktuālu informāciju par komersantiem, kuri ir Latvijas Republikā licencēti interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētāji. Informāciju publisko Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas tīmekļvietnē.

(6)  Maksājumu pakalpojumu sniedzējs katru gadu līdz 1. februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par attālinātiem maksājumiem, kas iepriekšējā kalendāra gadā atteikti saskaņā ar šā panta ceturto daļu, norādot maksātāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, kā arī maksājuma datumu un maksājuma pakalpojuma sniedzēja rīcībā esošos saņēmēju identificējošos datus. Vienā pārskatā var sniegt informāciju par vairākiem maksātājiem.

(24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.04.2019. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

(Nodaļas nosaukums 24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

46.pants. (1) Maksājumu iestāde, kas ir komercsabiedrība, gada pārskatā un konsolidētajā gada pārskatā informāciju par maksājumu pakalpojumiem, kas minēti šā likuma 1.panta 1.punktā, un par citu darbību, ko tā veikusi atbilstoši šā likuma 36.panta pirmajai daļai, atspoguļo finanšu pārskata un konsolidētā finanšu pārskata posteņos.

(1¹) Elektroniskās naudas iestāde gada pārskatā un konsolidētajā gada pārskatā informāciju par darbību, kas saistīta ar elektroniskās naudas pakalpojumu sniegšanu, un citu darbību, ko tā veikusi atbilstoši šā likuma 36.¹ panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punktam, atspoguļo atsevišķos finanšu pārskata un konsolidētā finanšu pārskata posteņos.

(1²) Papildus šā panta 1.¹ daļas noteikumiem elektroniskās naudas iestāde, kas sniedz maksājumu pakalpojumus, gada pārskatā un konsolidētajā gada pārskatā informāciju par darbību, ko tā veikusi atbilstoši šā likuma 36.¹ panta pirmās daļas 1. punktam, atspoguļo atsevišķos finanšu pārskata un konsolidētā finanšu pārskata posteņos.

(2) Maksājumu iestāde, kas ir komercsabiedrība un elektroniskās naudas iestāde, kas veic maksājumu pakalpojumus, gada pārskata un konsolidētā gada pārskata pielikumā uzrāda pārskata gadā veikto maksājumu kopsummu. Iestādes pārskata gads sakrīt ar kalendāra gadu.

(2¹) Elektroniskās naudas iestāde gada pārskata un konsolidētā gada pārskata pielikumā norāda apgrozībā esošās elektroniskās naudas apmēru pārskata gada 31.decembrī un pārskata gadā atpirktās elektroniskās naudas apmēru. Elektroniskās naudas iestādes pārskata gads sakrīt ar kalendāra gadu.

(3) Maksājumu iestāde, kas ir fiziskā persona, līdz kārtējā kalendārā gada 1.aprīlim iesniedz Latvijas Bankai informāciju par iepriekšējā kalendārajā gadā veikto maksājumu kopsummu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2011., 24.04.2014., 20.06.2018. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

47.pants. Iestādes pienākums ir informēt Latvijas Banku par visiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt iestādes turpmāko darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2011. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

49.¹ pants. (1) Citā dalībvalstī licencētas iestādes filiāle vai pārstāvis, kas Latvijā uzsācis darbību šā likuma 31. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, vismaz reizi gadā sniedz Latvijas Bankai pārskatu par sniegtajiem maksājumu pakalpojumiem, kā arī elektroniskās naudas iestādes filiāle vai pārstāvis sniedz informāciju par emitēto, izplatīto un atpirkto elektronisko naudu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā pārskata iesniegšanas kārtību un saturu nosaka Eiropas Savienības tieši piemērojamie tiesību akti par ziņošanu iesaistīto dalībvalstu iestāžu uzraudzības institūcijām.

(3) Latvijas Bankai, ievērojot Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu prasības par centrālā kontaktpunkta noteikšanas kritērijiem, ir tiesības pieprasīt, lai citā dalībvalstī licencēta iestāde, kura Latvijā ar pārstāvju starpniecību ir uzsākusi maksājumu pakalpojumu sniegšanu šā likuma 31. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, nosaka centrālo kontaktpunktu, lai nodrošinātu darbības atbilstību šā likuma 49. panta otrajā daļā minētajām prasībām.

(20.06.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

50.pants. (1) Citas dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūcijai ir tiesības veikt pārbaudes Latvijā reģistrētajās attiecīgās dalībvalsts iestāžu filiālēs un pie iestāžu pārstāvjiem vai pilnvarot tam Latvijas Banku.

(2) Pirms pārbaudes uzsākšanas citas dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūcija laikus rakstveidā informē par to Latvijas Banku. Latvijas Bankas pārstāvim ir tiesības piedalīties pārbaudē. Citas dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūcija iesniedz Latvijas Bankai ziņojuma par veiktās pārbaudes rezultātiem kopiju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2011., 20.06.2018. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

50.¹ pants. (1) Latvijas Banka ir atbildīga par sadarbību ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām un Eiropas Banku iestādi, lai nodrošinātu tūlītēju apmaiņu ar informāciju par Latvijā licencēto un reģistrēto maksājumu pakalpojumu sniedzēju darbību.

(2) Latvijas Banka, pamatojoties uz motivētu pieprasījumu, sniedz dalībvalstu uzraudzības institūcijām vai Eiropas Banku iestādei informāciju par Latvijā licencētajiem un reģistrētajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz šajā likumā minētos pakalpojumus, ja šāda informācija nepieciešama uzraudzības institūciju pienākumu veikšanai. Latvijas Bankai ir tiesības norādīt, ka minēto informāciju drīkst izpaust trešajām personām, kurām tā nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai, tikai ar Latvijas Bankas rakstveida piekrišanu.

(3) Latvijas Bankai ir tiesības atteikt citas dalībvalsts uzraudzības institūcijai sadarbību pārbaužu vai citu uzraudzības darbību veikšanā vai šā panta otrajā daļā noteiktās informācijas apmaiņā, ja:

1) šāda pārbaude uz vietas, cita uzraudzības darbība vai informācijas apmaiņa var nelabvēlīgi ietekmēt Latvijas valsts suverenitāti, drošību vai sabiedrisko kārtību;

2) Latvijā par to pašu pārkāpumu un pret tām pašām personām jau ir uzsākts tiesvedības process;

3) par to pašu pārkāpumu un attiecībā uz tām pašām personām jau ir stājies spēkā tiesas spriedums.

(4) Latvijas Banka attiecīgi informē sadarbības pieprasījumu iesniegušo dalībvalsts uzraudzības institūciju par atteikumu un tā iemesliem.

(02.03.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

51.pants. (1) Ja Latvijas Banka konstatē, ka citā dalībvalstī licencētas iestādes filiāle vai pārstāvis, kas darbojas Latvijā, vai citā dalībvalstī licencēta iestāde, kas sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot tajā filiāli vai neizmantojot pārstāvi, veic darbības, kas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem, tā nekavējoties pieprasa, lai attiecīgā filiāle vai pārstāvis vai iestāde izbeidz šādas darbības.

(2) Ja citā dalībvalstī licencētas iestādes filiāle vai pārstāvis, kas darbojas Latvijā, vai citā dalībvalstī licencēta iestāde, kas sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot tajā filiāli vai neizmantojot pārstāvi, neizbeidz darbības, kas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem, Latvijas Banka nekavējoties par to informē attiecīgās dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūciju, kuras pienākums ir rīkoties tā, lai pārkāpumi tiktu novērsti. Citas dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūcija informē Latvijas Banku par veiktajiem pasākumiem.

(2¹) Ja Latvijas Banka no citas dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūcijas ir saņēmusi informāciju par to, ka Latvijā licencētas iestādes filiāle vai pārstāvis, kas darbojas citā dalībvalstī, vai licencēta iestāde, kas sniedz finanšu pakalpojumus citā dalībvalstī, neatverot tajā filiāli vai neizmantojot pārstāvi, veic darbības, kas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem, Latvijas Banka nekavējoties pēc informācijas izvērtēšanas veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā iestāde novērš konstatēto neatbilstību normatīvajiem aktiem. Latvijas Banka informē attiecīgo citas dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūciju par veiktajiem pasākumiem.

(3) Ja citā dalībvalstī licencētas iestādes filiāle vai pārstāvis, kas darbojas Latvijā, vai citā dalībvalstī licencēta iestāde, kas sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot tajā filiāli, turpina veikt darbības, kas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem un tādējādi rada situāciju, kad nepieciešama tūlītēja rīcība, lai novērstu nopietnu apdraudējumu maksājumu pakalpojumu izmantotāju un elektroniskās naudas turētāju kopīgajām interesēm Latvijā, Latvijas Banka par to informē attiecīgās dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūciju un papildus šā panta otrajā daļā minētajam veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu. Veicot nepieciešamos pasākumus, Latvijas Banka nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret Latvijas un citas dalībvalsts iestādes maksājumu pakalpojumu izmantotājiem un elektroniskās naudas turētājiem. Latvijas Banka nekavējoties informē citas dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūciju, Eiropas Komisiju un Eiropas Banku iestādi par veiktajiem pasākumiem un to pamatojumu.

(3¹) Kad konstatētais apdraudējums ir novērsts, Latvijas Banka atceļ noteiktos pasākumus, par to informējot attiecīgo iestādi un tās filiāli vai pārstāvi.

(4) Šā panta pirmās, otrās, 2.¹, trešās un 3.¹ daļas prasības neliedz Latvijas Bankai veikt darbības, lai novērstu pārkāpumus, kas ir pretrunā ar sabiedrības intereses aizsargājošiem normatīvajiem aktiem, un piemērotu sodus par šiem pārkāpumiem.

(5) Latvijas Bankas administratīvo aktu, kas izdots saskaņā ar šo likumu, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa triju tiesnešu sastāvā lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2011., 24.04.2014., 20.06.2018., 23.09.2021. un 09.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 23.11.2023.)

52. pants. (1) Informācija par iestādi un dalībvalstī licencētas iestādes filiāli vai pārstāvi, kas uzsācis darbību Latvijā šā likuma 31. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, un to klientiem, iestādes, dalībvalstī licencētas iestādes filiāles vai pārstāvja darbību un to klientu darījumiem, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai par kuras izpaušanu lēmumu nav pieņēmusi Latvijas Banka, šajā pantā noteiktajā kārtībā no dalībvalstu, ārvalstu kompetentajām institūcijām un personām, kā arī no institucionālajām vienībām saņemtā informācija un iestādes un dalībvalstī licencētas iestādes filiāles vai pārstāvja uzraudzības vajadzībām pārbaudēs iegūtā informācija, kā arī Latvijas Bankas rīcībā esošā ar finanšu tirgus dalībnieku un maksājumu sistēmu darbību saistītā informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju un ir izpaužama trešajām personām tikai pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nebūtu iespējams identificēt kādu konkrētu iestādi, dalībvalstī licencētas iestādes filiāli vai pārstāvi, vai to klientu. Šādai informācijai par iestādi, dalībvalstī licencētas iestādes filiāli vai pārstāvi un to klientu, kā arī iestādes, dalībvalstī licencētas iestādes filiāles vai pārstāvja darbību un to klientu darījumiem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss arī tad, ja iestādei, dalībvalstī licencētai iestādei vai pārstāvim, vai to klientam ierosināts maksātnespējas process vai uzsākta likvidācija vai iestāde, dalībvalstī licencēta iestāde vai pārstāvis, vai to klients (juridiskā persona) ir likvidēts.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neaizliedz Latvijas Bankai atbilstoši tās kompetencei sniegt ierobežotas pieejamības informāciju citu dalībvalstu finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām, saglabājot sniegtajai informācijai ierobežotas pieejamības informācijas statusu.

(3) Latvijas Banka ir tiesīga saskaņā ar šā panta pirmo un trīspadsmito daļu saņemto informāciju izmantot vienīgi uzraudzības funkciju veikšanai:

1) lai pārliecinātos par iestāžu darbības atļaujas saņemšanu un darbību regulējošu normatīvo aktu ievērošanu;

2) lai piemērotu šajā likumā noteiktos uzraudzības pasākumus un sankcijas;

3) tiesvedībā, kurā tiek pārsūdzēti Latvijas Bankas izdotie administratīvie akti vai tās faktiskā rīcība.

(4) Aizliegums izpaust ierobežotas pieejamības informāciju par attiecīgo komersantu, saglabājot ierobežotas pieejamības informācijas statusu, neattiecas uz informāciju:

1) kuru izmanto tiesvedībā civillietā, ja ir pasludināts iestādes maksātnespējas process vai uzsākta tās likvidācija un šī informācija nav par trešajām personām, kuras iesaistītas darbībās iestādes finansiālā stāvokļa uzlabošanai;

2) kuru Latvijas Banka sniegusi tiesai vai procesa virzītājam krimināllietā, pamatojoties uz attiecīgu pieprasījumu;

3) par Latvijas Bankas konstatētu iespējamu noziedzīgu nodarījumu iestādes, dalībvalstī licencētas iestādes filiāles vai pārstāvja, vai maksājumu sistēmas darbībā, par kuru tā informē tiesībaizsardzības iestādes.

(5) Šā panta pirmās un trešās daļas noteikumi, saglabājot ierobežotas pieejamības informācijas statusu, neaizliedz Latvijas Bankai atbilstoši tās kompetencei sniegt ierobežotas pieejamības informāciju:

1) citas dalībvalsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām, Eiropas Centrālajai bankai un Eiropas Banku iestādei;

2) dalībvalstu centrālajām bankām un citām institūcijām, kas ir atbildīgas par maksājumu sistēmu pārraudzību, ja šāda informācija tām nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai;

3) institūcijām vai personām, kas ir atbildīgas par iestāžu maksājumu pakalpojumu pārtraukšanu, maksātnespēju, likvidāciju un citu dalībvalstu normatīvajos aktos noteiktām līdzīgām procedūrām, kā arī šo institūciju vai personu uzraudzības institūcijām;

4) institūcijām vai personām, kas veic likumā noteiktās iekšējās pārbaudes un revīzijas iestādēs, kā arī šo institūciju vai personu uzraudzības institūcijām;

5) institūcijām vai personām, kuras ir atbildīgas par normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu komercdarbības jomā Latvijā.

(6) Šā panta piektajā daļā noteiktās institūcijas un personas attiecībā uz informāciju, kas saņemta no Latvijas Bankas un dalībvalstu finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām, ievēro šādas prasības:

1) saņemto informāciju izmanto tikai to kompetencē esošo pienākumu veikšanai;

2) šā panta piektajā daļā noteiktajām institūcijām un personām, tai skaitā to darbiniekiem, pienākumu pildīšanas laikā un pēc tam, kad izbeigtas darba un cita veida līgumattiecības ar šā panta piektajā daļā minētajām institūcijām vai personām, ir aizliegts publiski vai citādā veidā izpaust ar iestāžu vai maksājumu sistēmu darbību saistītu informāciju, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi. Šajā daļā minētās institūcijas vai personas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgas par ierobežotas pieejamības informācijas nelikumīgu izpaušanu un par zaudējumiem, kas trešajām personām radušies šajā daļā minēto institūciju vai personu prettiesiskas rīcības dēļ;

3) saņemto informāciju šā panta piektajā daļā minētās institūcijas vai personas ir tiesīgas izpaust vienīgi ar to personu iepriekšēju rakstveida piekrišanu, kuras tām attiecīgo informāciju sniegušas, un vienīgi tam mērķim, kādam tā dota.

(7) Pirms šā panta piektās daļas 3., 4. un 5. punktā minētajām institūcijām vai personām tiek nosūtīta informācija, informācijas pieprasītājs paziņo šīs informācijas sniedzējiem to personu vārdu un uzvārdu, kurām informācija sūtāma, un šo personu pienākumus, kā arī sniedz apliecinājumu, ka informācijas apmaiņa nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai, ka informācija būs pieejama tikai tām personām, kuras ir iesaistītas ar konkrētās informācijas apstrādi saistīta uzdevuma izpildē, un ka minētajām personām ir saistošas informācijas aizsardzības prasības atbilstoši šā panta sestās daļas prasībām.

(8) Informācija, kas saņemta atbilstoši šā panta pirmajai vai trīspadsmitajai daļai vai iegūta, veicot pārbaudes, tiek sniegta citām valsts pārvaldes iestādēm, kas ir atbildīgas par normatīvo aktu ievērošanu finanšu tirgus dalībnieku un iestāžu uzraudzības jomā, ja citas valsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcija, no kuras attiecīgā informācija saņemta vai kuras valstī veikta pārbaude, ir devusi piekrišanu šīs informācijas izpaušanai.

(9) Šā panta nosacījumi neaizliedz Latvijas Bankai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju šā panta trīspadsmitajā daļā noteiktajā kārtībā šādām starptautiskajām institūcijām:

1) Starptautiskajam Valūtas fondam un Pasaules Bankai — finanšu sektora novērtēšanas programmai paredzētajiem izvērtējumiem;

2) Starptautisko norēķinu bankai — kvantitatīvās ietekmes pētījumiem;

3) Finanšu stabilitātes padomei — tās funkciju izpildei.

(10) Latvijas Banka šā panta devītajā daļā minētajām starptautiskajām institūcijām ierobežotas pieejamības informāciju sniedz, ja ir saņemts motivēts pieprasījums un ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) pieprasījums ir pienācīgi pamatots, ņemot vērā konkrētos uzdevumus, ko pieprasītāja institūcija veic saskaņā ar tās darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem;

2) pieprasījums ir pietiekami precīzs attiecībā uz pieprasītās informācijas saturu un apjomu un tās izpaušanas līdzekļiem;

3) ir sniegts apliecinājums, ka pieprasītā informācija ir nepieciešama konkrētu pieprasītājas institūcijas uzdevumu izpildei un tā nepārsniedz šai institūcijai tās darbību regulējošos normatīvajos aktos noteikto funkciju apjomu;

4) ir sniegts apliecinājums, ka informācija būs pieejama tikai tām personām, kuras ir iesaistītas attiecīgā uzdevuma izpildē, un ka tām ir saistošas informācijas aizsardzības prasības.

(11) Šā panta devītajā daļā minētās starptautiskās institūcijas ar ierobežotas pieejamības informāciju var iepazīties tikai klātienē Latvijas Bankas telpās.

(12) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt no iestādes informāciju, pamatojoties uz citas dalībvalsts iestāžu uzraudzības institūcijas pieprasījumu vai tādas iestāžu uzraudzības institūcijas pieprasījumu, ar kuru noslēgts informācijas apmaiņas līgums. Šo informāciju citas valsts iestāžu uzraudzības institūcija ir tiesīga izpaust vienīgi ar Latvijas Bankas rakstveida piekrišanu, un šo informāciju drīkst izmantot tikai mērķim, kādam tā pieprasīta.

(13) Latvijas Banka ir tiesīga slēgt informācijas apmaiņas līgumus ar ārvalsts maksājumu un elektroniskās naudas iestāžu uzraudzības institūcijām vai attiecīgās ārvalsts institūcijām, kuru funkcijas ir pielīdzināmas šā panta piektajā daļā minēto institūciju funkcijām, ja šīs ārvalsts normatīvie akti paredz Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajai atbildībai līdzvērtīgu atbildību par ierobežotas pieejamības informācijas neatļautu izpaušanu un ir ievērotas Latvijā spēkā esošās prasības personas datu aizsardzības jomā. Šāda informācija izmantojama vienīgi finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai vai attiecīgajām institūcijām likumā noteikto funkciju veikšanai. Saņemto informāciju attiecīgās ārvalsts institūcijas ir tiesīgas izpaust vienīgi ar Latvijas Bankas rakstveida piekrišanu un vienīgi nolūkam, kādam šī piekrišana dota.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) un grozījums par vārdu "finanšu un kapitāla tirgus" aizstāšanu ar vārdiem "finanšu tirgus" stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

53.pants. (Izslēgts no 01.01.2023. ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Sk. Pārejas noteikumu 41. punktu)

54.pants. (Izslēgts ar 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

55.pants. (Izslēgts ar 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

55.¹ pants. (Izslēgts ar 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

(Nodaļa 26.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

56.¹ pants. Reģistrētiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem — juridiskajām personām — Latvijā funkcionējošās maksājumu sistēmas nodrošina objektīvus, samērīgus un nediskriminējošus piekļuves (dalības) nosacījumus. Maksājumu sistēmām nav tiesību ierobežot piekļuvi sistēmai (dalību sistēmā) vairāk, nekā tas pamatoti ir nepieciešams, lai aizsargātu sistēmu pret norēķina, operacionālajiem un komercdarbības riskiem vai nodrošinātu sistēmas operacionālo vai finansiālo stabilitāti.

(26.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

56.² pants. (1) Latvijā funkcionējošajām maksājumu sistēmām nav atļauts noteikt maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, maksājumu pakalpojumu izmantotājiem vai citām maksājumu sistēmām nevienu no šādiem nosacījumiem:

1) ierobežojošus nosacījumus attiecībā uz faktisku dalību citās maksājumu sistēmās;

2) nosacījumu, kas savstarpēji diskriminē licenci saņēmušos maksājumu pakalpojumu sniedzējus vai reģistrētus maksājumu pakalpojumu sniedzējus attiecībā uz to tiesībām un pienākumiem;

3) nosacījumu, kas ietver ierobežojumu, kura pamatā ir iestādes statuss.

(2) Šā panta pirmo daļu un šā likuma 56.¹ panta noteikumus nepiemēro maksājumu sistēmām, kas aptver tikai tādus maksājumu pakalpojumu sniedzējus, kuri ietilpst vienā komercsabiedrību grupā.

(3) Ja likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās" noteiktās maksājumu sistēmas noteikumi to paredz un sistēmas dalībnieks nodrošina iespēju maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kas nav sistēmas dalībnieks, veikt pārskaitījumus caur sistēmu, dalībniekam ir pienākums šādu iespēju nodrošināt arī citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam objektīvā, samērīgā un nediskriminējošā veidā atbilstoši šā likuma 56.¹ pantam.

(4) Ja šā panta trešajā daļā minētās sistēmas dalībnieks iestādei liedz veikt pārskaitījumus caur attiecīgo sistēmu, tas pamato iestādei savu atteikumu.

(26.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

56.³ pants. (1) Dalībvalstī licencētai iestādei, kas ir dalībnieks maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmā likuma "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās" 1. panta pirmās daļas 1. punkta izpratnē vai vēlas par tādu kļūt, ir nepieciešami šādi dokumenti:

1) tādu pasākumu apraksts, kas veikti, lai aizsargātu maksājumu pakalpojumu izmantotāju naudu;

2) apraksts par pārvaldības pasākumiem un iekšējās kontroles mehānismiem attiecībā uz maksājumu pakalpojumiem vai elektroniskās naudas pakalpojumiem, ko tā plāno sniegt vai sniedz, tostarp par administratīvajām, risku pārvaldības un grāmatvedības procedūrām, un apraksts par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu izmantošanas kārtību atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra regulas (ES) 2022/2554 par finanšu nozares digitālās darbības noturību un ar ko groza regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 909/2014 un (ES) 2016/1011 6. un 7. panta prasībām;

3) aktuāls likvidācijas plāns, kas atbilst iestādes lielumam un biznesa modelim un ietver risku mazināšanas pasākumus, kurus iestāde paredzējusi veikt, ja tās maksājumu pakalpojumi tiek izbeigti, lai nodrošinātu nepabeigto maksājumu izpildi un spēkā esošo līgumu izbeigšanu.

(2) Lai izpildītu šā panta pirmās daļas 1. punkta prasības, iestāde veic šādus pasākumus:

1) ja tā maksājumu pakalpojumu izmantotāju naudu aizsargā, noguldot to atsevišķā kontā kredītiestādē vai ieguldot drošos, likvīdos, zema riska aktīvos, tā:

a) nodrošina tādu ieguldījumu politiku, ka izvēlētie aktīvi ir droši, likvīdi un zema riska,

b) nosaka to personu loku, kurām ir piekļuve šajā punktā minētajam aizsardzību nodrošinošam kontam, un šo personu funkcijas,

c) nodrošina, ka maksājumu pakalpojumu izmantotāju nauda netiek iekļauta tajā iestādes mantā, no kuras tiek segti citu šīs iestādes kreditoru prasījumi, īpaši iestādes maksātnespējas gadījumā,

d) ir noslēgusi līgumu ar kredītiestādi par konta apkalpošanu,

e) apliecina, ka nodrošina šā likuma 38. panta pirmajā daļā noteikto prasību izpildi;

2) ja tā maksājumu pakalpojumu izmantotāju naudu aizsargā ar apdrošinātāja vai kredītiestādes izsniegtu galvojuma apdrošināšanas polisi vai citu garantiju, tā:

a) nodrošina, ka izvēlētais apdrošinātājs vai kredītiestāde neietilpst vienā komercsabiedrību grupā ar iestādi,

b) nodrošina, ka apdrošināšanas polise vai cita atbilstošā garantija ir pietiekama, lai nosegtu iestādes saistības jebkurā brīdī,

c) ir noslēgusi apdrošināšanas vai citu garantijas līgumu ar atbilstošu seguma termiņu un atjaunošanas noteikumiem.

(3) Šā panta pirmās daļas 2. punktā minētie pārvaldības un iekšējās kontroles mehānismi ietver:

1) iestādes risku identificēšanas pasākumus un identificēto risku novērtēšanas un novēršanas pasākumus;

2) procedūras periodisko un pastāvīgo kontroļu veikšanai, norādot to biežumu un atvēlētos cilvēkresursus;

3) grāmatvedības procedūras, ar kurām iestāde reģistrē un paziņo savu finanšu informāciju;

4) tās personas vai to personu identitāti, kas ir atbildīgas par iekšējās kontroles funkcijām, tostarp par periodisko, pastāvīgo un atbilstības kontroli;

5) informāciju par revidentu, kas nav zvērināts revidents Revīzijas pakalpojumu likuma izpratnē;

6) informāciju par vadības struktūru un citas pārraudzības struktūras vai komitejas sastāvu, ja tādas ir;

7) informāciju par to, kā tiek uzraudzītas un kontrolētas ārpakalpojumu sniedzējiem uzticētās funkcijas, lai izvairītos no iestādes iekšējās kontroles kvalitātes pasliktināšanās;

8) informāciju par to, kā iestādes iekšējās kontroles ietvaros tiek veikta pārstāvju un filiāļu uzraudzība un kontrole;

9) ja iestāde ir citas dalībvalsts regulētas komercsabiedrības meitas sabiedrība, — grupas pārvaldības aprakstu.

(26.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2024. Sk. pārejas noteikumu 48. punktu)

56.⁴ pants. Latvijā licencēta iestāde, kas vēlas kļūt par dalībnieku maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmā likuma "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās" 1. panta pirmās daļas 1. punkta izpratnē, iesniedz sistēmas operatoram apliecinājumu par tās atbilstību šā likuma 56.³ pantā minētajām prasībām.

(26.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

56.⁵ pants. (1) Kredītiestādei ir pienākums nodrošināt iestādēm un valūtu tirdzniecības sabiedrībām objektīvu, samērīgu un nediskriminējošu piekļuvi kredītiestādes sniegtajiem maksājumu konta pakalpojumiem. Šāda piekļuve ir pietiekami plaša, lai iestāde un valūtu tirdzniecības sabiedrība spētu efektīvi un netraucēti sniegt maksājumu pakalpojumus, elektroniskās naudas pakalpojumus un valūtu tirdzniecības pakalpojumus.

(2) Kredītiestāde nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā ziņo Latvijas Bankai par katru šā panta pirmajā daļā minētās piekļuves atteikumu, klāt pievienojot attiecīgu pamatojumu. Kredītiestāde šādu ziņojumu Latvijas Bankai nosūta elektroniskā veidā.

(26.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

(Nodaļas nosaukums 17.03.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.04.2011.)

57.pants. (Izslēgts ar 02.03.2017. likumu, kas stājas spēkā 28.03.2017.)

58.pants. (1) Maksājumus veic valūtā, par kuru maksājuma pakalpojuma sniedzējs un pakalpojuma izmantotājs vienojušies.

(2) Ja pirms maksājuma uzsākšanas preču pārdošanas vai pakalpojuma sniegšanas vietā pārdevējs maksātājam piedāvā veikt valūtas konvertēšanu vai ja valūtas konvertēšanu piedāvā veikt maksājuma saņēmējs, tai personai, kura piedāvā maksātājam šo valūtas konvertēšanas pakalpojumu, ir pienākums informēt maksātāju par maksu, kā arī maksājuma summas konvertēšanai izmantojamo valūtas kursu.

58.¹ pants. (1) Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs piedāvā atvērt maksājumu kontu kā daļu no komplekta kopā ar citu pakalpojumu, kas nav saistīts ar maksājumu kontu, tas informē patērētāju par to, kāda ir atsevišķā katra komplektā iekļautā pakalpojuma maksa. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs informē patērētāju par to, vai maksājumu kontu ir iespējams atvērt arī atsevišķi.

(2) Ja viens vai vairāki pakalpojumi tiek piedāvāti kā ar maksājumu kontu saistītu pakalpojumu komplekta sastāvdaļas, maksājumu pakalpojumu sniedzējs informācijā par piemērojamo maksu norāda maksu par visu komplektu, kā arī atsevišķo maksu par katru tajā ietilpstošo pakalpojumu.

(3) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs bez maksas sniedz šajā pantā paredzēto informāciju tā klientu apkalpošanas telpās vai tīmekļvietnē, kā arī — pēc pieprasījuma — papīra formā vai izmantojot citu pastāvīgu informācijas nesēju.

(02.03.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

59.pants. (1) Ja maksājuma saņēmējs piedāvā atlaidi par noteikta maksājuma instrumenta izmantošanu, tas informē par to maksātāju pirms maksājuma uzsākšanas.

(2) Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai cita maksājumā iesaistītā persona pieprasa maksu par noteikta maksājuma instrumenta izmantošanu, tā pirms maksājuma uzsākšanas informē par to maksājuma pakalpojuma izmantotāju, ja vien maksājumu pakalpojumu sniedzējs nav sniedzis šo informāciju atbilstoši šā likuma 63. panta prasībām. Maksātājam nav pienākuma maksāt šajā daļā minēto maksu, ja pirms maksājuma uzsākšanas tas par šo maksu netika informēts.

(3) Elektroniskās naudas emitentam ir aizliegts piešķirt elektroniskās naudas turētājam procentus vai citu finansiālu labumu par darbību kopumu, kas saistīts ar elektroniskās naudas turēšanu noteiktā laika posmā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2011. un 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

59.¹ pants. (1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai Eiropas Komisijas izstrādātā informatīvā brošūra par patērētāju tiesībām maksājumu pakalpojumu jomā patērētājam būtu viegli pieejama to attiecīgajās tīmekļvietnēs, ja tādas ir, un papīra formā to filiālēs, pie to pārstāvjiem un ārpakalpojumu sniedzējiem, ja tādi ir.

(2) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs informatīvajā brošūrā esošo informāciju patērētājam nodrošina bez maksas.

(3) Attiecībā uz personām ar invaliditāti šā panta noteikumus piemēro, izmantojot attiecīgus alternatīvus līdzekļus, kas nodrošinātu to, ka brošūrā iekļautā informācija ir pieejama šīm personām saprotamā veidā.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

60.pants. (1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs šā likuma VII, VIII un IX nodaļā noteikto informāciju maksājuma pakalpojuma izmantotājam sniedz bez maksas.

(2) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs, vienojoties ar maksājuma pakalpojuma izmantotāju, var iekasēt maksu, ja pēc pakalpojuma izmantotāja pieprasījuma:

1) informācija tiek sniegta biežāk, nekā to nosaka standartlīgums;

2) informācija tiek sniegta citiem, nevis standartlīgumā noteiktajiem saziņas līdzekļiem;

3) tiek sniegta ne tikai standartlīgumā noteiktā informācija, bet arī papildu informācija.

(3) Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nosaka maksu par informācijas sniegšanu saskaņā ar šā panta otro daļu, šo maksu nosaka pamatotu un atbilstošu maksājumu pakalpojumu sniedzēja faktiskajām izmaksām.

60.³ pants. (1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs patērētājam paredzētajā līgumā un jebkādas citas informācijas sniegšanā izmanto standartizētos terminus, ko Latvijas Banka noteikusi saskaņā ar šā likuma 60.¹ panta pirmo daļu.

(2) Ja maksājumu pakalpojumu sniedzēja izmantotais zīmolvārds, kas apzīmē sniegto pakalpojumu, ir nepārprotami sasaistāms ar attiecīgu standartizētajā terminu sarakstā ietvertu pakalpojumu, to var izmantot patērētājam paredzētajā līgumā un jebkādas citas informācijas sniegšanā.

(3) Pakalpojumu cenrādī un pakalpojumu maksas pārskatā maksājumu pakalpojumu sniedzējs var papildus standartizētajiem terminiem izmantot zīmolvārdus kā attiecīgo pakalpojumu papildu apzīmējumus.
 

(02.03.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

61.pants. (1) Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējam rodas strīds ar maksājuma pakalpojuma izmantotāju, maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pienākums pierādīt, ka tas ievērojis šā likuma VII, VIII un IX nodaļā noteiktās informēšanas prasības.

(2) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs tā rīcībā esošās neizpaužamās ziņas sniedz valsts institūcijai, valsts amatpersonai vai citai iestādei un amatpersonai tādā pašā kārtībā kā kredītiestādes saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 63.panta noteikumiem.

62.pants. Ja maksājuma pakalpojuma izmantotājs izmanto maksājuma instrumentu, kas saskaņā ar standartlīgumu izmantojams tikai maksājumiem, no kuriem katrs atsevišķi nepārsniedz 30 euro, vai izmanto tādu maksājuma instrumentu, kuram noteiktais limits ir 150 euro vai kurā uzkrātā nauda nekad nepārsniedz 150 euro:

1) maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksātājam sniedz informāciju par maksājuma instrumenta izmantošanas veidu, maksājuma pakalpojuma sniedzēja un maksājuma pakalpojuma izmantotāja atbildību, maksājumam piemērojamo maksu un citu informāciju, kas maksātājam nepieciešama pamatota lēmuma pieņemšanai attiecībā uz maksājuma pakalpojuma izmantošanu, kā arī norāda, kur pieejama cita informācija, kas minēta šā likuma 64.pantā;

2) maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma pakalpojuma izmantotājs var vienoties, ka, izdarot grozījumus standartlīgumā, var nepiemērot šā likuma 66.panta noteikumus;

3) maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma pakalpojuma izmantotājs var vienoties, ka pēc maksājuma veikšanas:

a) maksājumu pakalpojumu sniedzējs dara pieejamu informāciju tikai par norādi (referenci), kas maksājuma pakalpojuma izmantotājam ļauj identificēt maksājumu, tā summu, kā arī maksu, ko maksājuma pakalpojuma izmantotājs maksā maksājumu pakalpojumu sniedzējam par maksājuma pakalpojumu. Ja veikti vairāki viena veida maksājumi vienam un tam pašam saņēmējam, maksājumu pakalpojumu sniedzējs tam dara pieejamu arī informāciju par šo maksājumu kopsummu un maksu, ko maksājuma pakalpojuma izmantotājs maksā maksājumu pakalpojumu sniedzējam par maksājuma pakalpojumu,

b) maksājumu pakalpojumu sniedzējam nav pienākuma sniegt šā punkta “a” apakšpunktā minēto informāciju, ja maksājuma instrumentu izmanto anonīmi vai ja maksājuma instrumentam raksturīgas pazīmes dēļ maksājumu pakalpojumu sniedzējam nav pieejama šā punkta “a” apakšpunktā minētā informācija. Šajos gadījumos maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina maksātājam iespēju pārbaudīt maksājuma instrumentā uzkrāto naudas summu.

62.¹ pants. (1) Elektroniskās naudas emitentam ir pienākums pēc elektroniskās naudas turētāja pieprasījuma jebkurā laikā par nominālvērtību atpirkt tā turējumā esošo elektronisko naudu monetārās vērtības apmērā.

(2) Elektroniskās naudas atpirkšanas nosacījumus un kārtību nosaka elektroniskās naudas emitenta un elektroniskās naudas turētāja līgumā, norādot tajā arī ar elektroniskās naudas atpirkšanu saistīto maksu. Elektroniskās naudas turētājs tiek informēts par šiem nosacījumiem, pirms tas uzņemas saistības saskaņā ar līgumu vai pirms piekrīt elektroniskās naudas emitenta piedāvājumam.

(3) Maksu par elektroniskās naudas atpirkšanu nosaka samērīgu ar faktiskajām izmaksām, kādas radušās elektroniskās naudas emitentam. Maksu var piemērot tikai tad, ja tas paredzēts šā panta otrajā daļā minētajā līgumā, un vienā no šādiem gadījumiem:

1) atpirkšana tiek prasīta pirms līguma termiņa beigām;

2) līgumā paredzēta līguma beigu diena, un elektroniskās naudas turētājs izbeidzis līgumu pirms minētās dienas;

3) atpirkšana tiek prasīta vairāk nekā gadu pēc līguma termiņa beigu dienas.

(4) Pieprasot elektroniskās naudas atpirkšanu gada laikā pēc šā panta otrajā daļā minētā līguma termiņa beigām, elektroniskās naudas emitents atpērk turējumā esošo elektronisko naudu kopējās monetārās vērtības apmērā. Ja elektroniskās naudas emitents ir elektroniskās naudas iestāde, kas veic šā likuma 36.¹ panta pirmās daļas 4.punktā minēto komercdarbību, un nav zināms, kādu daļu no līdzekļiem tā izmantos kā elektronisko naudu, elektroniskās naudas iestāde atpērk visus elektroniskās naudas turētāja atpirkt pieprasītos līdzekļus.

(5) Ja elektroniskās naudas atpirkšana tiek prasīta pirms šā panta otrajā daļā minētā līguma termiņa beigām, elektroniskās naudas turētājs var prasīt elektroniskās naudas pilnīgu vai daļēju atpirkšanu.

(6) Persona, kas nav patērētājs un kas pieņem elektronisko naudu norēķiniem, par tiesībām atpirkt elektronisko naudu vienojas ar elektroniskās naudas emitentu, slēdzot šā panta otrajā daļā minēto līgumu.

(17.03.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.03.2017. likumu, kas stājas spēkā 28.03.2017.)

63.pants. (1) Pirms standartlīguma noslēgšanas vai pirms tam, kad maksājuma pakalpojuma izmantotājs piekritis izmantot piedāvājumu, maksājumu pakalpojumu sniedzējs papīra formā vai izmantojot citu pastāvīgu informācijas nesēju sniedz pakalpojuma izmantotājam šā likuma 64.pantā paredzēto informāciju. Informācija par Latvijā piedāvātajiem maksājumu pakalpojumiem sniedzama skaidri saprotamā veidā valsts valodā vai kādā citā valodā, par kuru puses vienojušās.

(2) Ja pēc maksājuma pakalpojuma izmantotāja pieprasījuma standartlīgums noslēgts, izmantojot distances saziņas līdzekli, un tā rezultātā nav iespējams izpildīt šā panta pirmajā daļā noteiktos pienākumus, maksājumu pakalpojumu sniedzējs tos izpilda uzreiz pēc standartlīguma noslēgšanas.

(3) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs šā panta pirmajā daļā minētos pienākumus var izpildīt, arī iesniedzot maksājuma pakalpojuma izmantotājam standartlīguma projektu, ja tas ietver šā likuma 64.pantā minēto informāciju.

64.pants. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksājuma pakalpojuma izmantotājam standartlīgumā sniedz šādu informāciju:

1) par maksājumu pakalpojumu sniedzēju:

a) maksājumu pakalpojumu sniedzēja nosaukumu, juridisko adresi, elektroniskā pasta adresi un citas adreses, kas izmantojamas saziņai ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, kā arī maksājumu pakalpojumu sniedzēja pārstāvja vai filiāles juridisko adresi Latvijā, ja maksājumu pakalpojumi tiek sniegti ar pārstāvja vai filiāles starpniecību. Ja Latvijā dibināts un reģistrēts maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz maksājumu pakalpojumus citā dalībvalstī, — arī tā pārstāvja vai filiāles juridisko adresi dalībvalstī, kurā tiek piedāvāti maksājumu pakalpojumi,

b) norādi uz Latvijas Banku vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja uzraudzības institūciju, kā arī norādi uz šā likuma 10.pantā paredzēto reģistru, kurā attiecīgais maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts;

2) par maksājumu pakalpojumu izmantošanu:

a) sniedzamā maksājuma pakalpojuma aprakstu,

b) norādi uz informāciju vai unikālu identifikatoru, ko maksājuma pakalpojuma izmantotājs iesniedz, lai maksājuma rīkojums tiktu pienācīgi izpildīts,

c) veidu, kādā dodama piekrišana maksājuma veikšanai, un veidu, kādā tā atsaucama atbilstoši šā likuma 80. un 92.panta noteikumiem,

d) norādi uz brīdi, ar kuru maksājuma rīkojums uzskatāms par saņemtu saskaņā ar šā likuma 90.pantu, un brīdi, kurā tiek pārtraukta maksājuma rīkojumu pieņemšana, ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs tādu ir noteicis,

e) maksimālo maksājuma pakalpojuma izpildes laiku,

f) vai pastāv iespēja vienoties par limitu maksājuma instrumenta izmantošanai saskaņā ar šā likuma 81.panta pirmo daļu;

g) norādi uz maksājuma pakalpojuma izmantotāja tiesībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa regulas (ES) Nr. 2015/751 par starpbanku komisijas maksām, ko piemēro kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem (Dokuments attiecas uz EEZ) 8. pantu, ja tiek koplietoti maksājumu zīmoli, izmantojot kartei piesaistītu maksājuma instrumentu;

3) par maksu, procentu likmi un valūtas kursu:

a) maksu, ko maksājuma pakalpojuma izmantotājs maksā maksājumu pakalpojumu sniedzējam par maksājuma pakalpojumu, un šīs maksas sadalījumu,

b) maksājumam piemērojamo procentu likmi un valūtas kursu vai, ja paredzēts izmantot atsauces procentu likmi un atsauces valūtas kursu, — faktiskās procentu likmes aprēķina metodi un attiecīgo atsauces procentu likmi vai atsauces valūtas kursu, ko izmanto par pamatu valūtas maiņai, kā arī šīs likmes vai valūtas maiņas kursa noteikšanas datumu,

c) norādi uz to, ka atsauces procentu likmes vai atsauces valūtas kursa izmaiņas piemēro nekavējoties bez iepriekšējas informēšanas un ka maksājuma pakalpojuma izmantotājam informācija par šīm izmaiņām tiks sniegta saskaņā ar šā likuma 66.panta trešo, ceturto un piekto daļu, ja maksājuma pakalpojuma izmantotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs par to ir vienojušies;

4) par saziņu:

a) informāciju par saziņas līdzekļiem, tai skaitā par tehniskajām prasībām attiecībā uz pakalpojuma izmantotāja sakaru iekārtām, par kuru izmantošanu šajā likumā noteiktās informācijas vai paziņojumu pārsūtīšanai maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma pakalpojuma izmantotājs ir vienojušies,

b) kādā veidā un cik bieži tiks sniegta vai darīta pieejama šajā likumā noteiktā informācija,

c) valodu, kurā noslēgs standartlīgumu un tā puses sazināsies līgumattiecību laikā,

d) norādi uz maksājuma pakalpojumu izmantotāja tiesībām saņemt informāciju saskaņā ar šā likuma 65.pantu;

5) par drošības pasākumiem:

a) to pasākumu aprakstu, kurus maksājuma instrumenta drošas uzglabāšanas labad veic maksājuma pakalpojuma izmantotājs, un informāciju par to, kā informēt maksājumu pakalpojumu sniedzēju saistībā ar šā likuma 82.panta pirmās daļas 2.punktu,

b) norādi uz gadījumiem, kādos maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir tiesības bloķēt maksājuma instrumentu saskaņā ar šā likuma 81.panta otro daļu, ja maksājuma pakalpojuma izmantotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs par to ir vienojušies,

c) informāciju par maksātāja atbildību saskaņā ar šā likuma 87.pantu,

d) informāciju par to, kā un cik ilgā laikā maksājuma pakalpojuma izmantotājs informē maksājumu pakalpojumu sniedzēju par neautorizētu vai kļūdaini veiktu maksājumu saskaņā ar šā likuma 84.pantu, kā arī par maksājumu pakalpojumu sniedzēja atbildību par neautorizētu maksājumu saskaņā ar šā likuma 86.pantu,

e) informāciju par maksājumu pakalpojumu sniedzēja atbildību par maksājumu ierosināšanu vai veikšanu saskaņā ar šā likuma 99.pantu,

f) naudas atmaksas nosacījumus saskaņā ar šā likuma 88. un 89.pantu;

g) kārtību, kādā maksājumu pakalpojumu sniedzējs informē maksājuma pakalpojuma izmantotāju par iespējamo krāpšanas gadījumu, drošības apdraudējumu vai aizdomām par tiem;

6) par grozījumiem standartlīgumā un standartlīguma izbeigšanu:

a) norādi uz to, ka uzskatāms, ka maksājuma pakalpojuma izmantotājs piekritis standartlīguma grozījumiem, ja tas līdz ierosinātajam standartlīguma grozījumu spēkā stāšanās termiņam nav paziņojis maksājumu pakalpojumu sniedzējam, ka iebilst pret šiem grozījumiem, ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma pakalpojuma izmantotājs par to ir vienojušies saskaņā ar šā likuma 66.panta otro daļu,

b) standartlīguma termiņu,

c) maksājuma pakalpojuma izmantotāja tiesības izbeigt standartlīgumu, kā arī vienošanos par līguma izbeigšanu atbilstoši šā likuma 66.panta pirmajai daļai un 67.pantam;

7) par sūdzību un zaudējumu atlīdzināšanas jautājuma izskatīšanu:

a) normatīvos aktus, kas attiecas uz standartlīgumu, un tiesu, kuras kompetencē ir ar standartlīgumu saistītu lietu izskatīšana,

b) norādi uz ārpustiesas sūdzību izskatīšanu un pārsūdzēšanas procedūrām, kas maksājuma pakalpojuma izmantotājam pieejamas saskaņā ar šā likuma 105. un 106.pantu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2018. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

65.pants. Standartlīguma spēkā esamības laikā maksājuma pakalpojuma izmantotājam ir tiesības pēc pieprasījuma saņemt informāciju par standartlīguma noteikumiem, kā arī šā likuma 64.pantā norādīto informāciju un noteikumus papīra formā vai izmantojot citu pastāvīgu informācijas nesēju.

66.pants. (1) Grozījumus standartlīgumā, kā arī šā likuma 64.pantā noteiktajā informācijā un noteikumos maksājumu pakalpojumu sniedzējs ierosina atbilstoši šā likuma 63.panta pirmās daļas noteikumiem un ne vēlāk kā divus mēnešus pirms ierosinātās (plānotās) šo grozījumu spēkā stāšanās dienas.

(2) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs var vienoties ar maksājuma pakalpojuma izmantotāju, ka pakalpojuma izmantotājs ir piekritis standartlīguma grozījumiem, ja tas līdz ierosinātajai (plānotajai) standartlīguma grozījumu spēkā stāšanās dienai nav paziņojis maksājumu pakalpojumu sniedzējam par saviem iebildumiem pret šiem grozījumiem. Šādā gadījumā maksājumu pakalpojumu sniedzējs arī norāda, ka maksājuma pakalpojuma izmantotājam ir tiesības nekavējoties un bez maksas un bez sankciju piemērošanas izbeigt standartlīgumu līdz attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās dienai.

(3) Procentu likmes vai valūtas kursa izmaiņas var piemērot bez iepriekšējas paziņošanas, ja par to panākta vienošanās standartlīgumā un ja šo izmaiņu pamatā ir tādas atsauces procentu likmes vai atsauces valūtas kurss, par ko maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma pakalpojuma izmantotājs ir vienojušies saskaņā ar šā likuma 64.panta 3.punkta “b” un “c” apakšpunkta noteikumiem.

(4) Šā panta trešajā daļā minētajos gadījumos maksājumu pakalpojumu sniedzējs pēc iespējas drīzāk informē maksājuma pakalpojuma izmantotāju atbilstoši šā likuma 63.panta pirmās daļas noteikumiem, izņemot gadījumu, kad šīs personas vienojušās par citu veidu, kādā maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz vai dara pieejamu attiecīgo informāciju.

(5) Procentu likmes vai valūtas kursa izmaiņas, kas ir labvēlīgākas maksājuma pakalpojuma izmantotājam, var piemērot, iepriekš par to nepaziņojot.

(6) Aprēķinot un piemērojot maksājumos izmantotās procentu likmes vai valūtas kursa izmaiņas, nav pieļaujama pakalpojuma izmantotāja diskriminācija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

67.pants. (1) Maksājuma pakalpojuma izmantotājs var izbeigt standartlīgumu jebkurā laikā, izņemot gadījumu, kad maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma pakalpojuma izmantotājs vienojušies par iepriekšējas paziņošanas termiņu standartlīguma izbeigšanai. Iepriekšējas paziņošanas termiņš nevar būt ilgāks par vienu mēnesi.

(2) Ja standartlīgums noslēgts uz nenoteiktu laiku vai laiku, kas pārsniedz sešus mēnešus, un maksājuma pakalpojuma izmantotājs izbeidz standartlīgumu pēc sešiem mēnešiem, maksājumu pakalpojumu sniedzējs nenosaka soda naudu par standartlīguma izbeigšanu. Pārējos gadījumos, kad par standartlīguma izbeigšanu ir paredzēta soda nauda, to nosaka samērīgu ar izdevumiem.

(3) Ja standartlīgumā panākta attiecīga vienošanās, maksājumu pakalpojumu sniedzējs var izbeigt standartlīgumu, kas noslēgts uz nenoteiktu laiku, informējot par to maksājuma pakalpojuma izmantotāju vismaz divus mēnešus iepriekš atbilstoši šā likuma 63.panta pirmās daļas noteikumiem.

(4) Maksu, ko maksājumu pakalpojumu sniedzējs regulāri iekasē par maksājuma pakalpojumu, maksājuma pakalpojuma izmantotājs maksā proporcionāli tā izmantošanas laikam līdz standartlīguma izbeigšanai. Ja šāda maksa tiek iekasēta avansā, maksājumu pakalpojumu sniedzējs to proporcionāli atmaksā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. Grozījumi otrajā daļā stājas spēkā 01.10.2018. Sk. pārejas noteikumu 35. punktu)

68.pants. Ja saskaņā ar standartlīgumu tiek veikts maksājums, ko uzsācis maksātājs, maksājumu pakalpojumu sniedzējs pēc maksātāja pieprasījuma pirms maksājuma uzsākšanas sniedz informāciju par tā maksimālo izpildes laiku un maksu par pakalpojumu, ko sedz maksātājs, kā arī šīs maksas sadalījumu.

69.pants. (1) Pēc tam, kad maksājuma summa norakstīta no maksātāja konta, vai — gadījumos, kad maksātājs neizmanto maksājumu kontu, — pēc maksājuma rīkojuma saņemšanas maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nekavējoties atbilstoši šā likuma 63.panta pirmās daļas noteikumiem sniedz maksātājam šādu informāciju:

1) norādi (referenci), kas ļauj maksātājam identificēt katru maksājumu, un, ja iespējams, informāciju par saņēmēju;

2) maksājuma summu valūtā, kādā šī summa norakstīta no maksātāja konta, vai valūtā, kāda izmantota maksājuma rīkojumā;

3) maksu par pakalpojumu, ko maksā maksājuma pakalpojuma izmantotājs, un šīs maksas sadalījumu vai arī procentus, ko maksā maksājuma pakalpojuma izmantotājs;

4) valūtas kursu, ko maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs izmantojis maksājumā, un maksājuma summu pēc valūtas konvertēšanas, ja veikta valūtas maiņa;

5) valutēšanas datumu maksājuma summas norakstīšanai no maksātāja konta vai maksājuma rīkojuma saņemšanas datumu.

(2) Standartlīgumā var iekļaut noteikumu, ka šā panta pirmajā daļā minēto informāciju sniedz vai dara pieejamu vismaz reizi mēnesī, un norādīt veidu, kādā informācija sniedzama, nodrošinot maksātājam iespēju šo informāciju saglabāt un atjaunot nemainītu.

70.pants. (1) Pēc tam, kad izpildīts maksājums, saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nekavējoties atbilstoši šā likuma 63.panta pirmās daļas noteikumiem sniedz vai dara pieejamu saņēmējam šādu informāciju:

1) norādi (referenci), kas ļauj saņēmējam identificēt maksājumu un, ja iespējams, arī maksātāju, un jebkuru informāciju, kas iesniegta līdz ar maksājumu;

2) maksājuma summu valūtā, kādā šī summa ieskaitīta saņēmēja maksājumu kontā;

3) maksu par pakalpojumu, ko maksā maksājuma pakalpojuma izmantotājs, un šīs maksas sadalījumu vai arī procentus, ko maksā maksājuma pakalpojuma izmantotājs;

4) valūtas kursu, ko saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs izmantojis maksājumā, un maksājuma summu pirms valūtas konvertēšanas, ja veikta valūtas maiņa;

5) valutēšanas datumu naudas ieskaitīšanai kontā.

(2) Standartlīgumā var iekļaut noteikumu, ka šā panta pirmajā daļā minēto informāciju sniedz vai dara pieejamu vismaz reizi mēnesī, un norādīt veidu, kādā informācija sniedzama, nodrošinot saņēmējam iespēju šo informāciju saglabāt un atjaunot nemainītu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2011.)

70.¹ pants. Standartlīgumā var iekļaut noteikumu, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksājuma pakalpojuma izmantotājam pēc pieprasījuma vai noteiktā periodā pēc vienošanās sniedz vai dara pieejamu konta izraksta informāciju, norādot veidu, kādā konta izraksts sniedzams, tajā skaitā nodrošinot iespēju šo informāciju saglabāt un atjaunot nemainītu.

(12.05.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2011.)

71.pants. (1) Šo nodaļu piemēro vienreizējiem maksājumiem, uz kuriem neattiecas standartlīgums.

(2) Ja maksājuma rīkojumu vienreizējam maksājumam iesniedz, izmantojot maksājuma instrumentu, uz ko attiecas standartlīgums, maksājumu pakalpojumu sniedzējam nav pienākuma sniegt vai darīt pieejamu informāciju, kura maksājuma pakalpojuma izmantotājam jau ir sniegta, pamatojoties uz standartlīgumu ar citu maksājumu pakalpojumu sniedzēju, vai kuru viņam sniegs saskaņā ar šo standartlīgumu.

72.pants. (1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodod maksājuma pakalpojuma izmantotājam viegli pieejamā veidā informāciju, kas minēta šā likuma 73.pantā, pirms maksājuma pakalpojuma izmantotājs uzņemas saistības izmantot vienreizēja maksājuma pakalpojumu. Pēc pakalpojuma izmantotāja pieprasījuma maksājumu pakalpojumu sniedzējs šo informāciju sniedz papīra formā vai izmantojot jebkuru citu pastāvīgu informācijas nesēju. Informācija par Latvijā piedāvātajiem maksājumu pakalpojumiem formulējama skaidri saprotamā veidā valsts valodā vai kādā citā valodā, par kuru maksājumu pakalpojumu sniedzējs vienojies ar maksājuma pakalpojuma izmantotāju.

(2) Ja pēc maksājuma pakalpojuma izmantotāja pieprasījuma maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma pakalpojuma izmantotājs par vienreizēja maksājuma pakalpojumu vienojas, lietojot distances saziņas līdzekli, un tā rezultātā nav iespējams izpildīt šā panta pirmajā daļā noteiktos pienākumus, maksājumu pakalpojumu sniedzējs tos izpilda uzreiz pēc maksājuma izpildes.

(3) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs šā panta pirmajā daļā minētos pienākumus var izpildīt, arī iesniedzot pakalpojuma izmantotājam līguma vai maksājuma rīkojuma projektu, ja tas ietver šā likuma 73.pantā minēto informāciju.

73.pants. (1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksājuma pakalpojuma izmantotājam sniedz vai dara pieejamu šādu informāciju:

1) norādi (referenci) uz informāciju vai unikālu identifikatoru, ko pakalpojuma izmantotājs iesniedz, lai maksājuma rīkojums tiktu pienācīgi izpildīts;

2) maksimālo maksājuma pakalpojuma izpildes laiku;

3) maksu par pakalpojumu, ko maksā maksājuma pakalpojuma izmantotājs, un šīs maksas sadalījumu;

4) faktisko vai atsauces valūtas kursu, ko piemēros maksājumam, ja tiks veikta valūtas maiņa.

(1¹) Maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzējs pirms maksājuma ierosināšanas sniedz vai dara pieejamu maksātājam šādu informāciju:

1) maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzēja nosaukumu, juridisko adresi, elektroniskā pasta adresi un citu informāciju, kas izmantojama saziņai ar maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzēju, kā arī maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzēja pārstāvja vai filiāles juridisko adresi Latvijā, ja maksājumu pakalpojumi tiek sniegti ar pārstāvja vai filiāles starpniecību;

2) norādi uz Latvijas Banku vai maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzēja uzraudzības institūciju un to kontaktinformāciju.

(2) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksājuma pakalpojuma izmantotājam viegli pieejamā veidā dara pieejamu arī citu šā likuma 64.pantā noteikto informāciju, ja tā attiecas uz maksājuma pakalpojumu un ir maksājumu pakalpojumu sniedzēja rīcībā.

(3) Maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzējs uzreiz pēc maksājuma ierosināšanas sniedz vai dara pieejamu maksātājam un, ja nepieciešams, maksājuma saņēmējam šādu informāciju:

1) apstiprinājumu par maksājuma rīkojuma veiksmīgu ierosināšanu, kas saņemts no maksātāja kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja;

2) norādi (referenci), kas ļauj maksātājam un maksājuma saņēmējam identificēt maksājumu un, ja nepieciešams, maksājuma saņēmējam identificēt maksātāju, kā arī jebkādu informāciju, kas pārsūtīta kopā ar maksājumu;

3) maksājuma summu;

4) maksu, kas maksājama maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzējam par pakalpojumu, ja tāda noteikta, un šīs maksas sadalījumu.

(4) Ja maksājums tiek ierosināts ar maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzēja starpniecību, tas paziņo kontu apkalpojošo maksājumu pakalpojumu sniedzējam maksājuma norādi (referenci).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2018. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

74.pants. Uzreiz pēc maksājuma rīkojuma saņemšanas maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs tādā pašā veidā, kāds noteikts šā likuma 72.panta pirmajā daļā, maksātājam sniedz vai dara pieejamu šādu informāciju:

1) norādi (referenci), kas ļauj maksātājam identificēt maksājumu, kā arī informāciju par saņēmēju, ja tā maksājuma rīkojumā ir norādīta;

2) maksājuma summu valūtā, kura norādīta maksājuma rīkojumā;

3) maksu par pakalpojumu, ko sedz maksājuma pakalpojuma izmantotājs, un šīs maksas sadalījumu;

4) valūtas kursu, ko maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs izmantojis maksājumā, ja tiek veikta valūtas maiņa. Ja, izpildot maksājuma pakalpojumu, izmantotais valūtas kurss atšķiras no kursa, par ko maksātājs tika informēts saskaņā ar šā likuma 73.panta pirmās daļas 4.punktu, maksājumu pakalpojumu sniedzējs informē maksātāju par izmantoto valūtas kursu. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs informē maksājuma pakalpojuma izmantotāju par maksājuma summu pēc valūtas maiņas;

5) maksājuma rīkojuma saņemšanas datumu.

75.pants. Uzreiz pēc maksājuma izpildes saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atbilstoši šā likuma 72.panta pirmajai daļai sniedz vai dara pieejamu saņēmējam šādu informāciju:

1) norādi (referenci), kas ļauj saņēmējam identificēt maksājumu un, ja iespējams, arī maksātāju, un citu informāciju, kas iesniegta līdz ar maksājumu;

2) maksājuma summu valūtā, kādā šī summa ir saņēmēja rīcībā;

3) maksu par pakalpojumu, ko sedz maksājuma pakalpojuma izmantotājs, un šīs maksas sadalījumu;

4) valūtas kursu un maksājuma summu pirms valūtas konvertēšanas, ja saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs veicis valūtas maiņu;

5) valutēšanas datumu naudas ieskaitīšanai kontā.

(Nodaļa 02.03.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.03.2017.)

75.¹ pants. Šī nodaļa attiecas uz maksājumu kontiem, kas atvērti maksājuma pakalpojuma izmantotājam — patērētājam — pie maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuru komercdarbības veikšanas vieta ir Latvija.

(02.03.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.03.2017.)

75.³ pants. (1) Nododošais un saņemošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs bez maksas sniedz patērētājam savā rīcībā esošo informāciju par viņa iesniegtajiem spēkā esošajiem regulāro maksājumu rīkojumiem un tiešā debeta maksājumiem patērētāja maksājumu kontā.

(2) Nododošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs bez maksas sniedz saņemošajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam informāciju, ko tas atbilstoši šā likuma 75.² panta otrajā daļā minētajiem Latvijas Bankas noteikumiem ir pieprasījis kontu maiņas pakalpojuma ietvaros.

(3) Slēdzot maksājuma pakalpojuma izmantotāja maksājumu kontu, nododošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs ņem vērā šā likuma 67. panta otrās un ceturtās daļas noteikumus.

(4) Ja patērētājs izmanto kontu maiņas pakalpojumu un lūdz maksājumu konta slēgšanu, nododošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs izbeidz standartlīgumu un slēdz maksājumu kontu patērētāja pieprasījumā norādītajā datumā, ja ir nokārtotas visas no maksājumu konta izmantošanas izrietošās saistības un ir pabeigtas pārējās pieprasījumā norādītās darbības. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs nekavējoties informē patērētāju, ja patērētāja neizpildītas saistības neļauj izbeigt standartlīgumu vai slēgt maksājumu kontu.

(5) Ja ir paredzēts, ka maksājuma pakalpojuma izmantotājs maksās par kontu maiņas pakalpojumu, maksājumu pakalpojumu sniedzējs pakalpojuma maksu nosaka samērīgu ar pakalpojuma faktiskajām izmaksām, ievērojot šā panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumus.

(02.03.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) un grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

75.⁴ pants. Kontu maiņas pakalpojuma sniegšanā iesaistītais maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksājuma pakalpojuma izmantotājam nekavējoties atlīdzina jebkurus finansiālos zaudējumus, kas radušies tieši tāpēc, ka minētais maksājumu pakalpojumu sniedzējs nav izpildījis ar kontu maiņas pakalpojumu saistītos pienākumus vai kavējis šo pienākumu izpildi.

(02.03.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.03.2017.)

75.⁵ pants. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksājuma pakalpojuma izmantotājam pēc tā pieprasījuma papīra formā vai uz cita pastāvīga informācijas nesēja, kā arī pastāvīgi savās klientu apkalpošanas telpās un savā tīmekļvietnē bez maksas sniedz šādu informāciju par kontu maiņas pakalpojuma nodrošināšanu:

1) nododošā un saņemošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja uzdevumi katrā kontu maiņas pakalpojuma posmā atbilstoši Latvijas Bankas noteikumos noteiktajam;

2) katra posma izpildei paredzētais laiks;

3) maksa par kontu maiņas pakalpojumu, ja tāda ir paredzēta;

4) ziņas, ko attiecīgais maksājumu pakalpojumu sniedzējs pieprasīs no maksājuma pakalpojuma izmantotāja;

5) ārpustiesas strīdu izskatīšanas kārtība saskaņā ar šā likuma 105. un 106. pantu;

6) informācija par to, vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir Noguldījumu garantiju fonda dalībnieks.

(02.03.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) un grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

75.⁶ pants. (1) Ja patērētājs vēlas atvērt maksājumu kontu pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja, kas atrodas citā dalībvalstī, maksājumu pakalpojumu sniedzējs, pie kura patērētājam ir maksājumu konts Latvijā, pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas veic šādas darbības:

1) sniedz patērētājam sarakstu, kurā norādīti visi spēkā esošie regulārā maksājuma rīkojumi un debitoru virzīti tiešā debeta maksājumi, ja tādi ir, un pieejamo informāciju par periodiski ienākošajiem kredīta pārvedumiem un kreditoru virzītiem tiešā debeta maksājumiem, kas izpildīti patērētāja maksājumu kontā iepriekšējo 13 mēnešu laikā;

2) pārskaita jebkādu pozitīvu atlikumu, kas ir patērētāja maksājumu kontā, uz maksājumu kontu, ko tas atvēris vai tur pie jaunā maksājumu pakalpojumu sniedzēja, ja patērētāja pieprasījumā ir ietverti visi dati, kas ļauj identificēt jauno maksājumu pakalpojumu sniedzēju un patērētāja maksājumu kontu;

3) slēdz patērētāja maksājumu kontu.

(2) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs, pie kura patērētājam ir maksājumu konts, veic šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētās darbības datumā, ko norādījis patērētājs un kas ir vismaz sešas darba dienas pēc tam, kad maksājumu pakalpojumu sniedzējs saņēmis patērētāja pieprasījumu, ja tam nav neizpildītu no maksājumu konta izmantošanas izrietošu saistību un ja puses nav vienojušās citādi. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs nekavējoties informē patērētāju, ja tam ir neizpildītas no maksājumu konta izmantošanas izrietošas saistības, kas neļauj slēgt maksājumu kontu.

(3) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs, pie kura patērētājam ir maksājumu konts, veic šā panta pirmās daļas 1. un 3. punktā minētās darbības bez maksas. Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz šā panta pirmās daļas 1. punktā minēto informāciju nevis standartlīgumā noteiktajā saziņas valodā, bet citā valodā, tas ir tiesīgs piemērot maksu par dokumentu sagatavošanu citā valodā.

(02.03.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.03.2017.)

76.pants. Ja maksājuma pakalpojuma izmantotājs nav patērētājs, maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma pakalpojuma izmantotājs var vienoties par atsevišķu šā likuma 77.panta pirmās daļas, 80.panta trešās daļas, kā arī 85., 87., 88., 89., 92. un 99.panta noteikumu nepiemērošanu. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma pakalpojuma izmantotājs var vienoties arī par citu, nevis šā likuma 84.pantā noteikto zaudējuma atlīdzības pieprasīšanas termiņu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.03.2017. likumu, kas stājas spēkā 28.03.2017.)

77.pants. (1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs nevar prasīt no maksājuma pakalpojuma izmantotāja maksu par savu informēšanas pienākumu pildīšanu, kā arī par korektīvo vai preventīvo darbību veikšanu atbilstoši šā likuma X, XI, XII, XIII un XIV nodaļai, ja šā likuma 91.panta otrajā daļā, 92.panta septītajā daļā un 98.panta trešajā daļā nav noteikts citādi. Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs vienojas ar maksājuma pakalpojuma izmantotāju par šā likuma 91.panta otrajā daļā, 92.panta septītajā daļā un 98.panta trešajā daļā minētās maksas piemērošanu, tad šo maksu nosaka samērīgu ar savām faktiskajām informēšanas, kā arī korektīvo vai preventīvo darbību veikšanas izmaksām.

(2) Ja gan maksātāja, gan saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atrodas kādā no dalībvalstīm, saņēmējs maksā sava maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasīto maksu par pakalpojumu, bet maksātājs — sava maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasīto maksu. Šis nosacījums neattiecas uz tiem maksājuma posmiem, kas tiek veikti ārpus dalībvalstīm.

(3) Maksājuma saņēmējam ir aizliegts pieprasīt no maksātāja maksu par konkrētā maksājuma instrumenta izmantošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

78.pants. (1) Ja maksājuma pakalpojuma izmantotājs izmanto maksājuma instrumentu, kas saskaņā ar standartlīgumu izmantojams tikai maksājumiem, no kuriem katrs atsevišķi nepārsniedz 30 euro, vai maksājuma instrumentu, kuram noteiktais limits ir 150 euro vai kurā uzkrātā nauda nekad nepārsniedz 150 euro mēnesī, maksājumu pakalpojumu sniedzējs var vienoties ar maksājuma pakalpojuma izmantotāju, ka:

1) netiek piemēroti šā likuma 82.panta pirmās daļas 2.punkta, 83.panta pirmās daļas 3., 4. un 5.punkta un 87.panta ceturtās un piektās daļas noteikumi, ja vien nav iespējams maksājuma instrumentu bloķēt vai apturēt tā turpmāko izmantošanu;

2) netiek piemēroti šā likuma 85., 86.panta un 87.panta pirmās un otrās daļas noteikumi, ja maksājuma instrumentu izmanto anonīmi vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs citas maksājuma instrumentam raksturīgas pazīmes dēļ nevar pierādīt, ka maksājums bijis autorizēts;

3) maksājumu pakalpojumu sniedzējam nav nepieciešams informēt maksājuma pakalpojuma izmantotāju par maksājuma rīkojuma noraidīšanu, ja maksājuma rīkojuma neizpilde izriet no konkrētajiem apstākļiem;

4) maksātājs nevar atsaukt maksājuma rīkojumu pēc tam, kad to nosūtījis vai devis saņēmējam piekrišanu veikt maksājumu;

5) tiek piemērots cits maksājuma izpildes termiņš, nekā tas noteikts šā likuma 96.pantā.

(2) Šā likuma 86. un 87.panta noteikumus piemēro arī attiecībā uz elektronisko naudu, izņemot gadījumu, kad maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nevar iesaldēt maksājumu kontu vai bloķēt maksājuma instrumentu.

(24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

79.pants. (1) Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kā arī maksājumu pakalpojumu sniedzēju starpnieki veic maksājuma summas pārvedumu un neietur no pārveduma summas nekādu maksu par pakalpojumu.

(2) Saņēmējs un viņa maksājumu pakalpojumu sniedzējs var vienoties, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējs ietur komisijas maksu no pārskaitītās naudas summas pirms tās ieskaitīšanas saņēmēja kontā. Šādā gadījumā saņēmējam sniegtajā informācijā atsevišķi norāda pilno maksājuma summu un iekasēto maksu par pakalpojumu.

(3) Ja maksājumu uzsācis maksātājs un no maksājuma summas ieturēta nevis šā panta otrajā daļā minētā maksa par pakalpojumu, bet kāda cita maksa, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka saņēmējs saņem visu maksātāja uzsāktā maksājuma naudas summu.

(4) Ja maksājumu uzsācis saņēmējs vai tas uzsākts ar saņēmēja starpniecību un no maksājuma summas ieturēta nevis šā panta otrajā daļā minētā maksa par pakalpojumu, bet kāda cita maksa, saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka saņēmējs saņem visu maksājuma naudas summu.

80.pants. (1) Maksātājs var dot piekrišanu maksājuma veikšanai pirms maksājuma izpildes vai, ja par to panācis vienošanos ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, pēc maksājuma izpildes.

(2) Piekrišanu maksājuma veikšanai, kā arī vairāku vai atkārtotu maksājumu veikšanai dod veidā, par kādu vienojušies maksātājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs. Piekrišanu maksājuma veikšanai var dot arī ar maksājuma saņēmēja vai maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzēja starpniecību. Ja šādas piekrišanas nav, maksājumu uzskata par neautorizētu.

(3) Maksātājs savu piekrišanu var atsaukt jebkurā laikā, bet ne vēlāk par šā likuma 92.pantā noteikto brīdi. Maksātājs var atsaukt arī vairāku vai atkārtotu maksājumu veikšanai dotu piekrišanu. Jebkuri turpmāk veiktie maksājumi uzskatāmi par neautorizētiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. Otrās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.10.2018. Sk. pārejas noteikumu 35. punktu)

80.¹ pants. (1) Maksātājam ir tiesības ierosināt maksājumu ar maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzēja starpniecību no sava maksājumu konta, ja tas ir pieejams tiešsaistē.

(2) Ja maksātājs maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzējam dod nepārprotamu piekrišanu maksājuma izpildei saskaņā ar šā likuma 80. pantu, maksātāja kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs, veicot šā panta ceturtajā daļā noteiktās darbības, nodrošina maksātājam iespēju izmantot maksājuma ierosināšanas pakalpojumu.

(3) Maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzējs:

1) sniedzot maksājuma ierosināšanas pakalpojumu, nevienā brīdī nav maksātāja pārskaitāmās naudas turētājs;

2) pārsūta maksātāja personalizētos autentifikācijas datus, izmantojot drošu saziņas veidu, tā, lai tie nenonāktu citu personu kā vien maksātāja un personalizēto autentifikācijas datu izdevēja rīcībā;

3) jebkuru citu informāciju par maksātāju, kas iegūta, sniedzot maksājuma ierosināšanas pakalpojumu, sniedz vienīgi maksājuma saņēmējam un tikai tad, ja saņemta maksātāja nepārprotama piekrišana;

4) katru reizi, kad tiek ierosināts maksājums, sevi identificē pie maksātāja kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja, kā arī sazinās ar kontu apkalpojošo maksājumu pakalpojumu sniedzēju, maksātāju un maksājuma saņēmēju, izmantojot drošu saziņas veidu;

5) neuzglabā sensitīvus maksājumu datus;

6) nepieprasa no maksātāja nekādus citus datus kā tikai tos, kas nepieciešami, lai sniegtu maksājuma ierosināšanas pakalpojumu;

7) neizmanto nekādus datus, nepiekļūst tiem un neuzglabā tos nekādos citos nolūkos kā vienīgi tam, lai sniegtu maksājuma ierosināšanas pakalpojumu atbilstoši maksātāja nepārprotami izteiktam pieprasījumam;

8) nemaina maksājuma summu, maksājuma saņēmēju vai jebkādu citu ierosināmā maksājuma elementu.

(4) Kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs:

1) saziņai ar maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzējiem nodrošina drošu saziņas veidu;

2) pēc maksājuma rīkojuma saņemšanas no maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzēja nekavējoties tam sniedz vai dara pieejamu visu nepieciešamo informāciju par maksājuma ierosināšanu un visu informāciju, kas pieejama kontu apkalpojošam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, par maksājuma izpildi;

3) apstrādā maksājumu rīkojumus, kas iesniegti, izmantojot maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus, pēc tādiem pašiem maksājumu rīkojumu apstrādes nosacījumiem (tai skaitā maksājumu rīkojumu izpildes laiks, prioritāte un komisijas maksa) kā maksājumu rīkojumus, ko pats maksātājs pārsūtījis tieši kontu apkalpojošam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, izņemot gadījumu, kad atšķirīgai apstrādei ir objektīvi iemesli.

(5)  Kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja un maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzēja savstarpēju līgumisku attiecību neesamība neietekmē maksājuma ierosināšanas vai izpildes gaitu.

(20.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

80.² pants. (1) Maksājuma pakalpojuma izmantotājam ir tiesības saņemt konta informācijas pakalpojumu par saviem maksājumu kontiem, ja tie ir pieejami tiešsaistē.

(2) Konta informācijas pakalpojumu sniedzējs:

1) sniedz konta informācijas pakalpojumu vienīgi pēc tam, kad ir saņēmis maksājuma pakalpojuma izmantotāja nepārprotamu piekrišanu šāda pakalpojuma saņemšanai;

2) pārsūta maksājuma pakalpojuma izmantotāja personalizētos autentifikācijas datus, izmantojot drošu saziņas veidu, tā, lai šie personalizētie autentifikācijas dati nenonāktu citu personu kā vien maksājuma pakalpojuma izmantotāja un autentifikācijas datu izdevēja rīcībā;

3) katru reizi, sazinoties ar kontu apkalpojošo maksājumu pakalpojumu sniedzēju, sevi identificē, kā arī sazinās ar maksājuma pakalpojuma izmantotāju, izmantojot drošu saziņas veidu;

4) piekļūst vienīgi informācijai no maksājuma pakalpojuma izmantotāja norādītajiem maksājumu kontiem un ar tiem saistītajiem maksājumu darījumiem;

5) nepieprasa sensitīvus maksājumu datus, kas saistīti ar maksājumu kontiem;

6) neizmanto nekādus datus, nepiekļūst tiem un neuzglabā tos nekādos citos nolūkos kā vienīgi tam, lai sniegtu konta informācijas pakalpojumu atbilstoši maksātāja nepārprotami izteiktam pieprasījumam, savā darbībā ievērojot normatīvos aktus par personas datu aizsardzību.

(3) Kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs saistībā ar maksājumu kontiem:

1) saziņai ar konta informācijas pakalpojuma sniedzējiem nodrošina drošu saziņas veidu;

2) datu pieprasījumu, kas nosūtīts, izmantojot konta informācijas pakalpojuma sniedzēja starpniecību, apstrādā pēc tādiem pašiem nosacījumiem kā maksājuma pakalpojuma izmantotāja tieši izteiktu pieprasījumu, izņemot gadījumu, kad atšķirīgai apstrādei ir objektīvi iemesli.

(4) Kontu apkalpojoša maksājumu pakalpojumu sniedzēja un konta informācijas pakalpojuma sniedzēja savstarpēju līgumisku attiecību neesamība neietekmē konta informācijas pakalpojuma sniegšanas gaitu.

(20.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

81.pants. (1) Ja autorizācijai izmanto noteiktu maksājuma instrumentu, maksātājs var vienoties ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju par maksājuma instrumenta izmantošanas limitu.

(2) Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma pakalpojuma izmantotājs standartlīgumā par to vienojušies, maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir tiesības bloķēt maksājuma instrumenta izmantošanu gadījumos, kas saistīti ar maksājuma instrumenta drošību, pamatotām aizdomām par maksājuma instrumenta neautorizētu izmantošanu vai izmantošanu krāpšanas nolūkā, vai gadījumos, kad maksājuma instruments saistīts ar kredītlīniju un ir būtiski pieaudzis risks, ka maksātājs var nebūt spējīgs izpildīt maksājumu saistības.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos maksājumu pakalpojumu sniedzējs veidā, par kādu tas vienojies ar maksājuma pakalpojuma izmantotāju, informē maksātāju par maksājuma instrumenta bloķēšanu un tās iemesliem, ja tas iespējams, pirms paredzētās maksājuma instrumenta bloķēšanas, bet ne vēlāk kā tūlīt pēc bloķēšanas, izņemot gadījumus, kad informācijas sniegšana apdraudētu objektīvi pamatotos drošības apsvērumus vai ir aizliegta saskaņā ar Latvijas normatīvo aktu prasībām.

(4) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs atbloķē maksājuma instrumentu vai aizstāj to ar jaunu maksājuma instrumentu, tiklīdz bloķēšanai vairs nav pamata.

(5) Kontu apkalpojošam maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir tiesības bloķēt maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzēja vai konta informācijas pakalpojuma sniedzēja piekļuvi maksājumu kontam tādu objektīvi pamatotu iemeslu dēļ, kas saistīti ar šo pakalpojumu sniedzēju neautorizētu piekļuvi maksājumu kontam vai piekļuvi krāpšanas nolūkā.

(6) Šā panta piektajā daļā minētajos gadījumos kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs veidā, par kādu tas vienojies ar maksājuma pakalpojuma izmantotāju, informē to par liegumu piekļūt maksājumu kontam un tā iemesliem, ja iespējams, pirms tiek liegta piekļuve, bet ne vēlāk kā uzreiz pēc piekļuves liegšanas, izņemot gadījumu, kad informācijas sniegšana varētu apdraudēt objektīvi pamatotos drošības apsvērumus vai ir aizliegta saskaņā ar Latvijas normatīvo aktu vai Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu prasībām.

(7) Tiklīdz vairs nepastāv šā panta piektajā daļā minētie iemesli, kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs atjauno piekļuvi maksājumu kontam.

(8) Kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs nekavējoties ziņo Latvijas Bankai par gadījumiem, kad tas bloķējis konta informācijas pakalpojuma sniedzēja vai maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzēja piekļuvi maksājumu kontam atbilstoši šā panta piektajai daļai, un savā ziņojumā norāda piekļuves liegšanas iemeslus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2018. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

81.¹ pants. (1) Kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs pēc tāda maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma, kurš izlaidis maksājumu kartei piesaistītu maksājuma instrumentu, nekavējoties apstiprina, vai summa, kas nepieciešama maksājuma izpildei ar maksājumu kartei piesaistītu maksājuma instrumentu, ir pieejama maksātāja maksājumu kontā, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

1) pieprasījuma brīdī maksātāja maksājumu konts ir pieejams tiešsaistē;

2) maksātājs ir devis nepārprotamu piekrišanu tam, ka kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs atbild uz konkrēta maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasījumiem, lai apstiprinātu, ka summa, kas atbilst konkrētajam maksājumam ar maksājumu kartei piesaistītu maksājuma instrumentu, ir pieejama maksātāja maksājumu kontā;

3) šīs daļas 2. punktā minētā piekrišana ir dota, pirms tiek saņemts pirmais pieprasījums sniegt apstiprinājumu.

(2) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs var pieprasīt šā panta pirmajā daļā minēto apstiprinājumu, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

1) maksātājs ir devis nepārprotamu piekrišanu tam, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējs pieprasa šā panta pirmajā daļā minēto apstiprinājumu;

2) maksātājs ir ierosinājis maksājumu ar maksājumu pakalpojumu sniedzēja izlaistu maksājumu kartei piesaistītu maksājuma instrumentu par attiecīgo summu;

3) maksājumu pakalpojumu sniedzējs pirms katra apstiprinājuma pieprasīšanas sevi identificē kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja sistēmā un sazinās ar kontu apkalpojošo maksājumu pakalpojumu sniedzēju, ievērojot drošas saziņas standartus, kas noteikti saskaņā ar Komisijas 2017. gada 27. novembra deleģēto regulu (ES) 2018/389, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2015/2366 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par drošu lietotāja autentificēšanu un vienotiem un drošiem atklātiem saziņas standartiem (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr.  2018/389).

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto apstiprinājumu kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz vienīgi apstiprinājuma vai nolieguma formā, savā darbībā ievērojot normatīvos aktus par personas datu aizsardzību. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas izlaidis maksājumu kartei piesaistītu maksājuma instrumentu, nesaglabā minēto atbildi un neizmanto to citos nolūkos kā vienīgi tam, lai izpildītu konkrēto maksājumu ar maksājumu kartei piesaistītu maksājuma instrumentu.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētais kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja dotais apstiprinājums tam nerada ne pienākumu, ne tiesības bloķēt maksātāja maksājumu kontā esošo naudu. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas izlaidis maksājumu kartei piesaistītu maksājuma instrumentu, ir atbildīgs par maksājuma izpildi ar kartei piesaistītu maksājuma instrumentu.

(5) Maksātājam ir tiesības pieprasīt, lai kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs katru reizi informē maksātāju par maksājumu pakalpojumu sniedzēju, kas pieprasījis apstiprinājumu, un atbilstoši šā panta trešajai daļai tam sniegto atbildi.

(6) Šo pantu nepiemēro, ja maksājumu kartei piesaistītajā maksājuma instrumentā tiek glabāta elektroniskā nauda.

(20.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

82.pants. (1) Maksājuma pakalpojuma izmantotājam, kas ir tiesīgs izmantot maksājuma instrumentu, ir šādi pienākumi:

1) lietot maksājuma instrumentu saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē maksājuma instrumenta izlaišanu un lietošanu, un kas ir objektīvi, samērīgi un nediskriminējoši;

2) tiklīdz kļuvis zināms, ka maksājuma instruments ir nozaudēts, nolaupīts vai citādi prettiesiski piesavināts, vai notikusi tā neautorizēta izmantošana, nekavējoties par to informēt maksājumu pakalpojumu sniedzēju vai tā norādīto iestādi.

(2) Maksājuma pakalpojuma izmantotājs veic pasākumus, kas nepieciešami, lai saglabātu maksājuma instrumenta personalizētos autentifikācijas līdzekļus drošībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

83.pants. (1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas izlaidis maksājuma instrumentu, ievēro šādas prasības:

1) nodrošina, lai maksājuma instrumenta personalizētie autentifikācijas līdzekļi nebūtu pieejami personām, kuras nav tiesīgas izmantot maksājuma instrumentu;

2) nesūta maksājuma pakalpojuma izmantotājam nepieprasītu maksājuma instrumentu, izņemot gadījumu, kad maksājuma instruments, kas jau ir pakalpojuma izmantotāja turējumā, jāaizstāj ar jaunu maksājuma instrumentu;

3) pastāvīgi nodrošina pakalpojuma izmantotājam iespēju bez maksas paziņot par šā likuma 82.panta pirmās daļas 2.punktā minētajiem gadījumiem vai pieprasīt maksājuma instrumenta atbloķēšanu saskaņā ar šā likuma 81.panta ceturto daļu;

4) 18 mēnešu laikā no brīža, kad maksājuma pakalpojuma izmantotājs informējis maksājumu pakalpojumu sniedzēju par šā likuma 82.panta pirmās daļas 2.punktā minētajiem gadījumiem vai pieprasījis maksājuma instrumenta atbloķēšanu saskaņā ar šā likuma 81.panta ceturto daļu, nodrošina pierādījumus tam, ka maksājuma pakalpojuma izmantotājs sniedzis attiecīgo paziņojumu;

5) novērš maksājuma instrumenta izmantošanu, tiklīdz saņemta šā likuma 82.panta pirmās daļas 2.punktā minētā informācija;

6) šā likuma 82. panta pirmās daļas 2. punktā minētajos gadījumos aizstāj maksājuma instrumentu bez maksas vai par maksu, kas atbilst tā aizstāšanas izmaksām.

(2) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs uzņemas risku, kas saistīts ar maksājuma instrumenta vai jebkuru tā drošības elementu nosūtīšanu maksātājam, izņemot gadījumu, kad saskaņā ar maksājuma pakalpojuma izmantotāja lūgumu maksājumu pakalpojumu sniedzējs un maksājuma pakalpojuma izmantotājs iepriekš ir vienojušies citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

84.pants. (1) Maksājuma pakalpojuma izmantotājs ir tiesīgs no maksājumu pakalpojumu sniedzēja saņemt zaudējumu atlīdzību saskaņā ar šā likuma 86. un 99.pantu, ja maksājuma pakalpojuma izmantotājs nekavējoties, tiklīdz uzzinājis par neautorizētu vai kļūdaini izpildītu maksājumu, bet ne vēlāk kā 13 mēnešu laikā pēc naudas norakstīšanas no konta ir informējis par to maksājumu pakalpojumu sniedzēju.

(2) Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nav sniedzis vai darījis pieejamu informāciju par maksājumu saskaņā ar šā likuma VII, VIII un IX nodaļas noteikumiem, maksājuma pakalpojuma izmantotājs var saņemt šā panta pirmajā daļā minēto atlīdzību saskaņā ar šā likuma 86. un 99.pantu, ja ir informējis maksājumu pakalpojumu sniedzēju, tiklīdz uzzinājis par neautorizētu vai kļūdaini izpildītu maksājumu.

(3) Ja neautorizēta vai kļūdaini veikta maksājuma izpildē ir izmantots maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzēja pakalpojums, maksātājs ir tiesīgs saņemt no tā kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja zaudējumu atlīdzību saskaņā ar šā likuma 86. un 99. pantu, ievērojot šā panta pirmajā daļā noteikto.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. Trešā daļa stājas spēkā 01.10.2018. Sk. pārejas noteikumu 35.punktu)

85.pants. (1) Ja maksājuma pakalpojuma izmantotājs noliedz, ka autorizējis izpildītu maksājumu, vai apgalvo, ka maksājums izpildīts kļūdaini, maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pienākums pierādīt, ka maksājums ir autentificēts, precīzi reģistrēts un grāmatots kontos un maksājumu pakalpojumu sniedzēja sniegto pakalpojumu nav ietekmējušas tehniskas kļūmes vai citi trūkumi.

(1¹) Ja maksājums tiek ierosināts ar maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzēja starpniecību, maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzējam ir pienākums pierādīt, ka maksājuma posmā, kurā tas bijis iesaistīts, maksājums ir autentificēts, precīzi reģistrēts un to nav ietekmējušas tehniskas kļūmes vai citi trūkumi, kas saistīti ar attiecīgo maksājuma pakalpojumu, kuru tas sniedz.

(2) Ja maksājuma pakalpojuma izmantotājs noliedz, ka autorizējis izpildītu maksājumu, tad ar to vien, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējs, tai skaitā maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzējs, ja tāds bijis iesaistīts, reģistrējis maksājuma instrumenta lietojumu, var nebūt pietiekami, lai pierādītu to, ka maksātājs autorizējis maksājumu vai rīkojies prettiesiski ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ nav pildījis vienu vai vairākus šā likuma 82. pantā noteiktos pienākumus.

(3) Maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pienākums pierādīt, ka maksājuma pakalpojuma izmantotājs ir rīkojies prettiesiski ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ. Šā panta 1.¹ daļā minētajā gadījumā maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzējs savāktos pierādījumus sniedz arī kontu apkalpojošam maksājumu pakalpojumu sniedzējam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

86.pants. (1) Šā likuma 84. pantā minētajos gadījumos maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz nākamās darba dienas beigām atlīdzina maksātājam zaudējumus, atmaksājot neautorizētā maksājuma summu vai atjaunojot stāvokli maksātāja maksājumu kontā, no kura šī summa norakstīta, līdz tādam stāvoklim, kāds bija pirms neautorizētā maksājuma veikšanas, izņemot gadījumu, kad maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pamatotas aizdomas, ka maksājuma pakalpojuma izmantotājs rīkojies prettiesiski, un tas par šādām aizdomām ir paziņojis Latvijas Bankai.

(1¹) Šā likuma 84. pantā minētajos gadījumos, ja maksājumu ir ierosinājis maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzējs, kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz nākamās darba dienas beigām atlīdzina maksātājam zaudējumus, atmaksājot neautorizētā maksājuma summu vai atjaunojot stāvokli maksātāja maksājumu kontā, no kura šī summa norakstīta, līdz tādam stāvoklim, kāds bija pirms neautorizētā maksājuma veikšanas.

(1²) Ja maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par neautorizēto maksājumu, tas pēc kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma nekavējoties kompensē tam visus radušos zaudējumus vai summas, kas atmaksātas maksātājam, tostarp neautorizētā maksājuma summu. Maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzējam ir pienākums pierādīt, ka attiecībā uz maksājuma posmu, kurā tas bijis iesaistīts, maksājums ir autentificēts, precīzi reģistrēts un to nav ietekmējusi tehniska kļūme vai citi trūkumi, kas saistīti ar maksājuma pakalpojumu, kuru tas sniedz.

(2) Papildu zaudējumu atlīdzību var noteikt saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz maksātāja un maksājumu pakalpojumu sniedzēja līgumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2018. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

87.pants. (1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs neatlīdzina maksātājam zaudējumus līdz 50 euro, ja tie radušies saistībā ar neautorizētiem maksājumiem maksājuma instrumenta nozaudēšanas, nolaupīšanas vai citādas prettiesiskas piesavināšanās dēļ.(1¹) Šā panta pirmo daļu nepiemēro šādos gadījumos:

1) maksājuma instrumenta nozaudēšanu, nolaupīšanu vai prettiesisku piesavināšanos maksātājam nebija iespējams atklāt pirms maksājuma, izņemot gadījumu, kad maksātājs pats ir rīkojies prettiesiski;

2) maksātājam zaudējumi radušies maksājumu pakalpojumu sniedzēja darbinieka, pārstāvja vai filiāles vai ārpakalpojumu sniedzēja darbības vai bezdarbības rezultātā.

(2) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs neatlīdzina maksātājam tādus zaudējumus, kas tam radušies saistībā ar neautorizētiem maksājumiem, ja maksātājs rīkojies prettiesiski ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ (tai skaitā nav pildījis vienu vai vairākus šā likuma 82. pantā noteiktos pienākumus).

(3) (Izslēgta no 01.10.2018. ar 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. Sk. Pārejas noteikumu 35. punktu)

(3¹) Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nepieprasa stingro autentifikāciju, maksātājs nesedz zaudējumus, ja vien nav rīkojies prettiesiski. Ja maksājuma saņēmējs vai maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nepieņem stingro autentifikāciju, tas sedz zaudējumus, kas nodarīti maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam.

(4) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs, nepiemērojot šā panta pirmās daļas noteikumus, atlīdzina maksātājam zaudējumus, kas radušies nozaudēta, nolaupīta vai citādi prettiesiski piesavināta maksājuma instrumenta izmantošanas rezultātā pēc tam, kad maksātājs maksājumu pakalpojumu sniedzējam vai tā norādītajai iestādei sniedzis informāciju saskaņā ar šā likuma 82.panta pirmās daļas 2.punktu, izņemot gadījumus, kad maksātājs pats rīkojies prettiesiski.

(5) Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nenodrošina maksātājam iespēju jebkurā laikā saskaņā ar šā likuma 83.panta pirmās daļas 3.punktu informēt par maksājuma instrumenta nozaudēšanu, nolaupīšanu vai citādu prettiesisku piesavināšanos, tad maksājumu pakalpojumu sniedzējs, nepiemērojot šā panta pirmās daļas noteikumus, atlīdzina maksātājam maksājuma instrumenta izmantošanas rezultātā radušos zaudējumus, izņemot gadījumus, kad maksātājs pats rīkojies prettiesiski.

(6) Attiecībā uz maksātāju — patērētāju — nepiemēro šā panta pirmajā daļā noteikto maksātāja atbildības apmēru, ja zaudējumi radušies saistībā ar neautorizētiem maksājumiem viņa maksājumu kartes nolaupīšanas vai citādas prettiesiskas piesavināšanās dēļ.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.05.2011., 02.03.2017. un 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. Grozījumi pirmajā daļā, 1.¹ un 3.¹ daļa stājas spēkā 01.10.2018. Sk. pārejas noteikumu 35.punktu)

87.¹ pants. (1) Ja maksājumu ierosinājis maksājuma saņēmējs vai tas ir ierosināts ar maksājuma saņēmēja starpniecību un nav zināma precīza maksājuma summa brīdī, kad maksātājs piekrīt veikt maksājumu, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs bloķē naudas līdzekļus maksātāja maksājumu kontā vienīgi tad, ja maksātājs ir devis piekrišanu attiecībā uz precīzu bloķējamo naudas līdzekļu summu.

(2) Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nekavējoties pēc tam, kad ir saņēmis informāciju par precīzu maksājuma summu, vai vismaz uzreiz pēc maksājuma rīkojuma saņemšanas atbrīvo saskaņā ar šā panta pirmo daļu bloķētos naudas līdzekļus maksātāja maksājumu kontā.

(20.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018. Pants stājas spēkā 01.10.2018. Sk. pārejas noteikumu 35. punktu)

88.pants. (1) Maksātājam ir tiesības saņemt no maksājumu pakalpojumu sniedzēja autorizēta un jau izpildīta maksājuma summas atmaksu pilnā apmērā, ja attiecīgo maksājumu uzsācis saņēmējs vai tas uzsākts ar saņēmēja starpniecību un ja:

1) autorizējot maksājumu, nav norādīta precīza tā summa;

2) maksājuma summa ir lielāka, nekā maksātājs pamatoti būtu varējis attiecīgajam maksājumam paredzēt, ņemot vērā datus par viņa iepriekšējiem maksājumiem, standartlīguma noteikumus, kā arī attiecīgos darījuma apstākļus.

(2) Pēc maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma maksātājs sniedz pierādījumus attiecībā uz šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

(2¹) Valutēšanas datums naudas ieskaitīšanai maksātāja maksājumu kontā nav vēlāks par to darba dienu, kad summa ir debetēta.

(3) (Izslēgta ar 20.06.2018. likumu)

(4) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētā nosacījuma izpildi maksātājs nevar pamatot ar apsvērumiem, kas saistīti ar valūtas maiņu, ja piemērots valūtas kurss, par ko viņš panācis vienošanos ar savu maksājumu pakalpojumu sniedzēju saskaņā ar šā likuma 64.panta 3.punkta “b” apakšpunktu un 73.panta pirmās daļas 4.punktu.

(4¹) Ja maksājumu uzsācis saņēmējs, veicot tiešā debeta maksājumu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta regulas (ES) Nr.  260/2012, ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza regulu (EK) Nr.  924/2009 (Dokuments attiecas uz EEZ) 1. pantā noteiktajam, maksātājam ir tiesības uz atmaksu euro valūtā termiņos, kas noteikti šā likuma 89. pantā.

(5) Maksātāja un maksājumu pakalpojumu sniedzēja standartlīgumā var noteikt, ka maksātājam nav tiesību uz naudas atmaksu, ja:

1) viņš devis piekrišanu maksājuma izpildei tieši savam maksājumu pakalpojumu sniedzējam;

2) maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai saņēmējs vismaz četras nedēļas pirms datuma, kad maksātājam ir pienākums izpildīt maksājuma saistības pret saņēmēju, sniedzis vai darījis maksātājam pieejamu informāciju par šo maksājumu veidā, par kādu iepriekš panākta vienošanās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. 2.¹ un 4.¹ daļa stājas spēkā 01.10.2018. Sk. pārejas noteikumu 35. punktu)

89.pants. (1) Maksātājs var pieprasīt šā likuma 88.pantā minēto autorizēto, saņēmēja vai ar saņēmēja starpniecību uzsākto maksājumu summu atmaksu astoņu nedēļu laikā no datuma, kad nauda ir norakstīta no konta.

(2) Desmit darba dienu laikā kopš brīža, kad saņemts naudas atmaksas pieprasījums, maksājumu pakalpojumu sniedzējs atmaksā visu veiktā maksājuma summu vai sniedz atmaksas atteikuma pamatojumu, norādot iestādes, kurās maksātājs var iesniegt sūdzību saskaņā ar šā likuma 105. un 106.pantu.

(3) (Izslēgta no 01.10.2018. ar 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. Sk. Pārejas noteikumu 35.punktu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

90.pants. (1) Maksājuma rīkojuma saņemšanas brīdis ir brīdis, kad maksātāja, saņēmēja vai ar saņēmēja starpniecību iesniegto maksājuma rīkojumu saņem maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs.

(2) Ja maksājuma rīkojums tiek saņemts pēc maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzēja darba dienas beigām, to uzskata par saņemtu nākamajā darba dienā.

(3) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs drīkst noteikt brīdi, kurā tiek pārtraukta maksājuma rīkojumu pieņemšana. Šo brīdi var noteikt īsi pirms darba dienas beigām, un visus pēc šā brīža saņemtos maksājuma rīkojumus uzskata par saņemtiem nākamajā darba dienā.

(4) Ja maksājuma pakalpojuma izmantotājs, kas iesniedz maksājuma rīkojumu, vienojas ar savu maksājumu pakalpojumu sniedzēju, ka maksājuma rīkojuma izpilde sākas konkrētā dienā vai konkrēta termiņa beigās, vai dienā, kad maksātājs maksājumu pakalpojumu sniedzēja rīcībā nodevis nepieciešamo naudu, par maksājuma rīkojuma saņemšanas brīdi uzskata dienu, par kuru panākta vienošanās.

(5) Ja diena, par kuru panākta vienošanās, nav maksājumu pakalpojumu sniedzēja darba diena, saņemto maksājuma rīkojumu uzskata par saņemtu nākamajā darba dienā.

91.pants. (1) Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atsakās izpildīt maksājuma rīkojumu vai ierosināt maksājumu, tas, tiklīdz iespējams, bet ne vēlāk kā šā likuma 94.pantā paredzētajā termiņā un veidā, par ko iepriekš panākta vienošanās, sniedz vai dara pieejamu maksājuma pakalpojuma izmantotājam informāciju par atteikumu un tā iemesliem, kā arī to kļūdu labošanas procedūru, kuras bijušas par pamatu atteikumam, ja vien šādas informēšanas aizliegums nav noteikts Latvijas normatīvajos aktos.

(2) Standartlīgumā var iekļaut noteikumu, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējs iekasē samērīgu maksu par šā panta pirmajā daļā minēto informēšanu, ja atteikums ir objektīvi pamatots.

(3) Ja ievēroti visi maksātāja un viņa maksājumu pakalpojumu sniedzēja standartlīguma noteikumi, maksājumu pakalpojumu sniedzējs nedrīkst atteikties izpildīt autorizētu maksājuma rīkojumu neatkarīgi no tā, vai maksājuma rīkojumu iesniedzis maksātājs, saņēmējs vai tas iesniegts ar saņēmēja vai maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzēja starpniecību, ja vien maksājuma izpildi neaizliedz tiesību akti.

(4) Šā likuma 94. un 99.panta izpratnē maksājuma rīkojumu neuzskata par saņemtu, ja tā izpilde ir atteikta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

92.pants. (1) Maksājuma pakalpojuma izmantotājs nevar atsaukt maksājuma rīkojumu pēc tam, kad to saņēmis maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs, ja vien šajā pantā nav noteikts citādi.

(2) Ja maksājumu uzsāk ar saņēmēja vai maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzēja starpniecību, maksātājs nevar atsaukt maksājuma rīkojumu pēc tam, kad viņš to iesniedzis saņēmējam vai maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzējam.

(3) Ja maksājumu uzsāk saņēmējs, maksātājs nevar atsaukt maksājuma rīkojumu pēc tam, kad tas devis saņēmējam piekrišanu uzsākt maksājumu.

(4) Tiešā debeta maksājuma gadījumā papildus šā likuma 88. panta 4.¹ daļā noteiktajām tiesībām maksātājs var atsaukt maksājuma rīkojumu līdz tās darba dienas beigām, kurai seko naudas norakstīšanai no konta noteiktā diena.

(5) Šā likuma 90.panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā maksājuma pakalpojuma izmantotājs var atsaukt maksājuma rīkojumu ne vēlāk kā līdz tās darba dienas beigām, kurai seko diena, kad saskaņā ar vienošanos no konta tiks norakstīta nauda.

(6) Pēc šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteikto termiņu beigām maksājuma rīkojumu var atsaukt tikai tad, ja maksājuma pakalpojuma izmantotājs par šādu iespēju vienojies ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju. Šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētajos gadījumos rīkojuma atsaukšanai ir vajadzīga arī saņēmēja piekrišana.

(7) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs var iekasēt maksu par maksājuma rīkojuma atsaukšanu, ja standartlīgumā šāda iespēja ir paredzēta.

(8) Šo pantu nepiemēro šā likuma 78.panta 4.punktā minētajos gadījumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. Ceturtās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.10.2018. Sk. pārejas noteikumu 35. punktu)

92.¹ pants. (Izslēgts ar 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2017.)

93.pants. (1) Šī nodaļa attiecas uz:

1) maksājumiem euro;

2) (izslēgts ar 12.09.2013. likumu);

3) maksājumiem, kuru izpilde ietver tikai vienu valūtas maiņu starp euro un dalībvalsts nacionālo valūtu. Maksājuma pakalpojumu, ja nepieciešamā valūtas maiņa notiek dalībvalstī, sniedz šīs dalībvalsts nacionālajā valūtā, bet pārrobežu maksājuma gadījumā — euro.

(2) Šī nodaļa attiecas arī uz citiem maksājumiem, ja maksājuma pakalpojuma izmantotājs ar savu maksājumu pakalpojumu sniedzēju nav vienojies citādi. Maksājumu pakalpojumu sniedzējam nav atļauts vienoties ar maksājuma pakalpojuma izmantotāju par šā likuma 97.panta noteikumu nepiemērošanu. Maksājuma pakalpojuma izmantotājs un viņa maksājumu pakalpojumu sniedzējs var vienoties par ilgāku termiņu, nekā noteikts šā likuma 94.pantā. Ja gan maksātāja, gan saņēmēja maksājumu pakalpojuma sniedzējs atrodas dalībvalstī, maksājuma termiņš nedrīkst pārsniegt četras darba dienas pēc šā likuma 90.pantā noteiktā maksājuma rīkojuma saņemšanas brīža.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

94.pants. (1) Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka pēc maksājuma rīkojuma saņemšanas saskaņā ar šā likuma 90.pantu maksājuma summa tiek ieskaitīta saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja kontā ne vēlāk kā līdz nākamās darba dienas beigām.

(2) Kad saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs saņēmis maksājuma naudu, tas nosaka valutēšanas datumu un maksājuma summu dara pieejamu saņēmēja maksājumu kontā saskaņā ar šā likuma 97.pantu.

(3) Saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nosūta maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam saņēmēja vai ar saņēmēja starpniecību iesniegtu maksājuma rīkojumu termiņā, par kuru saņēmējs ir vienojies ar savu maksājumu pakalpojumu sniedzēju, lai nodrošinātu norēķinu attiecībā uz tiešā debeta maksājumu datumā, kad maksātājam saskaņā ar vienošanos ir pienākums izpildīt savas saistības pret saņēmēju.

(4) Šā panta noteikumus nepiemēro šā likuma 78.pantā minētajos gadījumos.

95.pants. (1) Ja saņēmējam nav maksājumu konta maksājumu pakalpojumu sniedzēja iestādē, maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas saņēmis saņēmējam paredzēto naudu, dara to pieejamu saņēmējam šā likuma 94.pantā noteiktajā termiņā.

(2) Šā panta noteikumus nepiemēro šā likuma 78.pantā minētajos gadījumos.

96.pants. Ja patērētājs iemaksā skaidru naudu maksājumu pakalpojumu sniedzēja iestādē atvērtā maksājumu kontā šā maksājumu konta valūtā, maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka šī summa ir pieejama nekavējoties pēc naudas saņemšanas, un tai piešķir tās pašas darba dienas vai nākamās darba dienas valutēšanas datumu, ja iemaksas diena nav maksājumu pakalpojumu sniedzēja darba diena. Ja maksājuma pakalpojuma izmantotājs nav patērētājs, maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka naudas summa ir pieejama, un tai piešķir valutēšanas datumu ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc šīs naudas saņemšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

97.pants. (1) Valutēšanas datums naudas ieskaitīšanai saņēmēja maksājumu kontā nav vēlāks par to darba dienu, kad maksājuma summa kreditēta saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja kontā. Saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka maksājuma summa ir saņēmēja rīcībā nekavējoties pēc tam, kad tā kreditēta saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzēja kontā, ja saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs:

1) nav veicis valūtas maiņu;

2) ir veicis valūtas maiņu starp euro un dalībvalsts nacionālo valūtu vai starp divām dalībvalstu nacionālajām valūtām.

(2) Valutēšanas datums naudas norakstīšanai no maksātāja maksājumu konta nav agrāks par to brīdi, kad maksājuma summa norakstīta no maksājumu konta.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi piemērojami arī maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz maksājumu pakalpojumus Latvijā, ja maksātāja vai saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs atrodas dalībvalstī un ja maksājuma pakalpojumu sniedz euro vai kādas dalībvalsts nacionālajā valūtā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

(Nodaļa 02.03.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.03.2017.)

97.¹ pants. Šī nodaļa attiecas uz kredītiestādēm, kas Latvijā sniedz ar maksājumu kontu saistītus pakalpojumus Eiropas Savienības rezidentiem — patērētājiem —, un nosaka kārtību, kādā kredītiestādes Eiropas Savienības rezidentam piedāvā atvērt un izmantot pamatkontu.

(02.03.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.03.2017.)

97.² pants. (1) Šā likuma 97.¹ pantā minētajai kredītiestādei ir pienākums piedāvāt arī pamatkontu šajā nodaļā noteiktajā kārtībā un apjomā.

(2) Patērētājam, kas ir Eiropas Savienības rezidents, arī personai, kurai nav uzturēšanās atļaujas, bet kuras izraidīšana no Latvijas atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem nav iespējama, ir tiesības atvērt un izmantot pamatkontu kredītiestādēs, kuras veic komercdarbību Latvijā un to piedāvā, ja vien šādas tiesības nav ierobežotas saskaņā ar šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteikto.

(3) Kredītiestāde piedāvā pamatkontu bez tādiem papildu nosacījumiem kā papildu pakalpojumu saņemšana vai kredītiestādes akciju iegāde, ja vien kredītiestādes akciju iegādes nosacījums nav attiecināms uz visiem kredītiestādes klientiem.

(4) Patērētājs, kas vēlas atvērt pamatkontu, iesniedz kredītiestādei pieteikumu. Pieteikumam pievieno:

1) parakstītu apliecinājumu par to, ka nav atvēris maksājumu kontu, kas nodrošinātu šā likuma 97.³ pantā minētos pakalpojumus, citā kredītiestādē, kura sniedz maksājumu pakalpojumus Latvijā;

2) citu pamatkonta atvēršanai nepieciešamo kredītiestādes pieprasīto informāciju.

(5) Kredītiestāde 10 darba dienu laikā pēc visas šā panta ceturtajā daļā minētās informācijas saņemšanas atver patērētājam pamatkontu vai atsaka pamatkonta atvēršanu.

(6) Kredītiestāde atsaka pamatkonta atvēršanu jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) šāda konta atvēršanas vai apkalpošanas rezultātā tiktu pārkāptas normatīvo aktu prasības, tai skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā;

2) patērētājs ir sniedzis nepatiesu informāciju pamatkonta atvēršanai.

(7) Kredītiestāde ir tiesīga atteikt pamatkonta atvēršanu jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) patērētājam jau ir atvērts maksājumu konts šajā vai citā kredītiestādē, kura veic komercdarbību Latvijā un sniedz šā likuma 97.³ pantā minētos pakalpojumus, izņemot gadījumu, kad patērētājs jau ir saņēmis paziņojumu, ka maksājumu konts tiks slēgts;

2) patērētājs vairs neatbilst šā panta otrajā daļā noteiktajam;

3) (izslēgts ar 09.11.2023. likumu).

(8) Kredītiestāde pēc tam, kad pieņēmusi lēmumu atteikt pamatkonta atvēršanu, nekavējoties rakstveidā un bez maksas informē patērētāju par atteikumu, kā arī par tā iemeslu, izņemot gadījumus, kad šādas informācijas atklāšana ir pretrunā ar valsts drošības vai sabiedriskās kārtības interesēm (tai skaitā normatīvo aktu prasībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā). Kredītiestāde saziņai ar pieteikuma iesniedzēju izmanto pieteikumā norādīto saziņai paredzēto adresi (ieskaitot elektroniskā pasta adresi).

(9) Atteikuma gadījumā kredītiestāde informē patērētāju par sūdzību izskatīšanas kārtību un ārpustiesas strīdu izskatīšanas kārtību atbilstoši šā likuma 105. un 106. pantam, norādot attiecīgu kontaktinformāciju.

(02.03.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.2020. un 09.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 23.11.2023.)

97.³ pants. (1) Pamatkonts ietver šādus pakalpojumus:

1) visas darbības, kas nepieciešamas maksājumu konta atvēršanai, apkalpošanai un slēgšanai;

2) naudas līdzekļu ieskaitīšanu maksājumu kontā;

3) skaidras naudas izņemšanu no maksājumu konta kredītiestādē vai bankomātos kredītiestādes darba laikā vai ārpus tā;

4) iespēju izmantot šādus maksājumu pakalpojumus:

a) kredīta pārvedumu, tostarp regulāro maksājumu veikšanu, tai skaitā attiecīgo maksājumu rīkojumu iesniegšanu klātienē vai izmantojot kredītiestādes tiešsaistes sistēmu, ja maksājuma saņēmēja konts ir atvērts pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja Latvijā vai dalībvalstī,

b) maksājumu veikšanu ar maksājumu karti, tai skaitā maksājumu veikšanu tiešsaistē,

c) tiešā debeta maksājumu veikšanu, ja maksājuma saņēmēja konts ir atvērts pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja Latvijā vai dalībvalstī.

(2) Kredītiestāde šā panta pirmajā daļā minētos pakalpojumus piedāvā un sniedz tikai tādā apjomā un klāstā, kādā tā tos piedāvā un sniedz saviem klientiem — patērētājiem, kuriem kredītiestādē ir atvērti cita veida maksājumu konti.

(3) Kredītiestāde nodrošina patērētājam iespēju ierosināt, grozīt vai atsaukt maksājumus no pamatkonta kredītiestādes telpās vai izmantojot tiešsaistes pakalpojumu iespējas, ja kredītiestāde tās piedāvā.

(4) Kredītiestāde ir tiesīga vienoties ar patērētāju par pamatkonta atvēršanu un apkalpošanu citā valūtā, nevis euro.

(5) Kredītiestāde pamatkonta ietvaros patērētājam nodrošina neierobežotu šā panta pirmajā daļā minēto pakalpojumu skaitu, ja vien skaita ierobežojumus neparedz citi normatīvie akti.

(6) Šā panta pirmajā daļā minētos pakalpojumus, izņemot maksājumus ar kredītkarti, kredītiestāde piedāvā bez maksas vai par samērīgu maksu, kas atbilst šā likuma 97.⁴ panta nosacījumiem.

(7) Attiecībā uz šā panta pirmās daļas 4. punkta "a" un "c" apakšpunktā minētajiem pakalpojumiem Latvijas Banka ir tiesīga noteikt darījumu skaita ierobežojumu, kura pārsniegšanas gadījumā kredītiestāde ir tiesīga piemērot maksu papildus šā panta sestajā daļā minētajai maksai. Šāda papildu maksa kopā ar šā panta sestajā daļā minēto maksu nedrīkst pārsniegt maksu, ko kredītiestāde parasti piemēro šādu ierobežojumu pārsniegšanas gadījumos cita veida maksājumu kontu ietvaros.

(8) Šā panta sestajā daļā kredītiestādei noteiktie maksas ierobežojumi neattiecas uz tādām kredītiestādes patērētājam piemērotām papildu maksām, ko nosaka kredītiestādes darījumu partneri, ja šā panta pirmajā daļā minētie maksājumu pakalpojumi tiek sniegti ar viņu starpniecību.

(02.03.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

97.⁴ pants. (1) Kredītiestādes noteiktā maksa par pamatkontu un tajā ietilpstošajiem pakalpojumiem ir samērīga ar sniegto pakalpojumu veidu un apjomu.

(2) Patērētājiem piemērojamos līgumsodus par saistību neievērošanu kredītiestāde nosaka, ņemot vērā Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Civillikumā noteiktos ierobežojumus.

(3) Nosakot maksu par pamatkonta apkalpošanu un tajā ietilpstošajiem pakalpojumiem, kredītiestāde ņem vērā abus šādus nosacījumus:

1) tā nevar pārsniegt kredītiestādes klientiem — fiziskajām personām — piemēroto standarta maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar maksājumu kontu;

2) tā nedrīkst vairāk kā par 25 procentiem pārsniegt vidējo maksu, ko kredītiestādes Latvijā piemēro patērētājiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar maksājumu kontu, ja vien šāds pārsniegums nav saistīts ar attiecīgo pakalpojumu pašizmaksas segšanu.

(4) Biedrība "Latvijas Finanšu nozares asociācija" reizi ceturksnī apkopo un publicē savā tīmekļvietnē informāciju par kredītiestāžu vidējo maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar maksājumu kontu. Attiecībā uz šajā daļā minētā deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildi biedrība "Latvijas Finanšu nozares asociācija" atrodas Latvijas Bankas funkcionālā padotībā, kas tiek īstenota pārraudzības formā. Kredītiestādēm ir pienākums pēc biedrības "Latvijas Finanšu nozares asociācija" pieprasījuma un tās noteiktajā termiņā sniegt informāciju par patērētājiem piemēroto maksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar maksājumu kontu.

(02.03.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.04.2019., 23.09.2021. un 09.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 23.11.2023.)

97.⁵ pants. (1) Kredītiestāde, slēdzot standartlīgumu ar patērētāju par pamatkonta atvēršanu, ievēro šā likuma VIII nodaļas noteikumus.

(2) Kredītiestāde vienpusēji izbeidz standartlīgumu jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) maksājumu konta turpmāka apkalpošana ir pretrunā ar normatīvo aktu prasībām, tai skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā;

2) patērētājs maksājumu kontu ir tīši izmantojis nelikumīgām darbībām.

(3) Kredītiestāde ir tiesīga vienpusēji izbeigt standartlīgumu jebkurā no šādiem gadījumiem:

1) maksājumu kontā ilgāk par 24 mēnešiem pēc kārtas nav veikti darījumi;

2) patērētājs ir sniedzis nepatiesu informāciju, un pamatkonts tika atvērts, balstoties uz to;

3) patērētājs vairs neatbilst šā likuma 97.² panta otrajā daļā noteiktajam;

4) patērētājs ir atvēris citu maksājumu kontu, kas tam Latvijā ļauj izmantot šā likuma 97.³ pantā minētos pakalpojumus;

5) (izslēgts ar 09.11.2023. likumu);

6) kredītiestāde izbeidz attiecīgā maksājuma pakalpojuma sniegšanu visiem saviem klientiem — patērētājiem;

7) ne mazāk kā sešu mēnešu laikā patērētāja parādsaistības par pamatkonta un tā ietvaros sniegto pakalpojumu izmantošanu pārsniedz pamatkonta atlikumu.

(4) Kredītiestāde nekavējoties izbeidz standartlīgumu par pamatkontu šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos, informējot patērētāju par izbeigšanu un tās pamatu, izņemot gadījumus, kad šādas informācijas atklāšana būtu pretrunā ar valsts drošības vai sabiedriskās kārtības interesēm (tai skaitā normatīvo aktu prasībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā).

(5) Šā panta trešajā daļā minētajos gadījumos kredītiestāde izbeidz standartlīgumu par pamatkontu, ievērojot šā likuma 63. panta pirmās daļas un 67. panta ceturtās daļas noteikumus un informējot par izbeigšanu un tās pamatu vismaz divus mēnešus iepriekš, izņemot gadījumus, kad šādas informācijas atklāšana būtu pretrunā ar valsts drošības vai sabiedriskās kārtības interesēm.

(6) Ja kredītiestādei saskaņā ar šā panta ceturto un piekto daļu ir pienākums informēt patērētāju par standartlīguma izbeigšanu, tā šajā paziņojumā norāda sūdzību iesniegšanas kārtību, pārsūdzēšanas kārtību un ārpustiesas strīdu izskatīšanas kārtību, ko patērētājs ir tiesīgs izmantot saskaņā ar šā likuma 105. un 106. pantu, kā arī savu kontaktinformāciju.

(02.03.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.2020. un 09.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 23.11.2023.)

97.⁶ pants. Kredītiestāde bez papildu maksas nodrošina patērētājam informāciju par pamatkontu un tā izmantošanas nosacījumiem, šo informāciju sniedzot saprotamā veidā un izvietojot redzamā vietā savās filiālēs un savā tīmekļvietnē. Minētajā informācijā kredītiestāde iekļauj skaidru norādi, ka papildu pakalpojumu iegāde nav obligāta, lai piekļūtu pamatkontam.

(02.03.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

(Nodaļas nosaukums 17.03.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.04.2011.)

98.pants. (1) Maksājuma rīkojums tiek uzskatīts par pareizi izpildītu, ja tas izpildīts atbilstoši tajā norādītajam unikālajam identifikatoram.

(2) Ja maksājuma pakalpojuma izmantotājs ir norādījis kļūdainu identifikatoru, maksājumu pakalpojumu sniedzējs nav atbildīgs saskaņā ar šā likuma 99.pantu par maksājuma neizpildi vai kļūdainu izpildi.

(3) Maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs cenšas atgūt šā panta otrajā daļā minētā neizpildītā vai kļūdaini izpildītā maksājuma naudu. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs var ieturēt no pakalpojuma izmantotāja maksu par naudas atgūšanu, ja tas paredzēts standartlīgumā.

(3¹) Saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējs šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā nodod maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam visu būtisko informāciju, kas nepieciešama naudas atgūšanai.

(3²) Ja naudas atgūšana saskaņā ar šā panta 3.¹ daļu nav iespējama, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz maksātājam visu informāciju, kas tam ir pieejama un ir būtiska maksātājam, lai maksātājs varētu vērsties tiesā par šīs naudas atgūšanu.

(4) Ja maksājuma pakalpojuma izmantotājs sniedz informāciju papildus tai informācijai, kas pieprasīta saskaņā ar šā likuma 73.panta pirmās daļas 1.punktu vai 64.panta 2.punkta “b” apakšpunktu, maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs tikai par maksājuma izpildi saskaņā ar pakalpojuma izmantotāja norādīto unikālo identifikatoru.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

99.¹ pants. (1) Ja maksātājs maksājuma rīkojumu iesniedzis ar maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzēja starpniecību, kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs atmaksā maksātājam neizpildītā vai kļūdaini izpildītā maksājuma summu un attiecīgā gadījumā atjauno debetētā maksājumu konta stāvokli līdz tādam stāvoklim, kādā tas būtu bijis, ja nebūtu noticis kļūdainais maksājums.

(2) Maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzējam ir pienākums pierādīt, ka maksātāja kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis maksājuma rīkojumu saskaņā ar šā likuma 90. pantu un ka attiecībā uz tā atbildībā esošo maksājuma posmu maksājums ir autentificēts, precīzi reģistrēts un darījumu nav ietekmējusi tehniska kļūme vai citi trūkumi, kas saistīti ar darījuma neizpildi, kļūdainu vai novēlotu izpildi.

(3) Ja maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par maksājuma neizpildi, kļūdainu vai novēlotu izpildi, tas pēc kontu apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma nekavējoties atmaksā tam visus radušos zaudējumus un summas, kas atmaksātas maksātājam.

(20.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

100.pants. Zaudējumu atlīdzību papildus tai, kas paredzēta šā likuma 98., 99. un 99.¹ pantā, var noteikt saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz maksājuma pakalpojuma izmantotāja un maksājumu pakalpojumu sniedzēja līgumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

101.pants. (1) Ja šā likuma 86. un 99. pantā paredzētā maksājumu pakalpojumu sniedzēja atbildība ir radusies cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai starpnieka dēļ, attiecīgais maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai starpnieks atbilstoši šā likuma 86. un 99. panta noteikumiem kompensē visus pirmajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam radušos zaudējumus vai izmaksātās summas arī tad, ja kāds no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem neizmanto stingro autentifikāciju.

(2) Papildu zaudējumu atlīdzību var noteikt līgumos saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz maksājumu pakalpojumu sniedzēja un starpnieka līgumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

102.pants. Šā likuma 75.⁴ pantā, XI, XII, XIII un XIV nodaļā noteiktā atbildība neiestājas gadījumos, kad radušies ārkārtēji, neparedzēti apstākļi, kurus puse, kas prasa tos ņemt vērā, nevar kontrolēt un no kuru sekām tā nevarētu izvairīties ne ar kādām pūlēm, vai arī kad Latvijas tiesību aktos ir noteikts pienākums izpildīt citas juridiskās saistības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.03.2017. likumu, kas stājas spēkā 28.03.2017.)

103.pants. (1) Maksājumu sistēmas un maksājumu pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem apstrādāt personas datus, kad tas ir nepieciešams, lai novērstu maksājumu instrumentu neautorizētu izmantošanu vai ar maksājumiem saistītu krāpšanu un nodrošinātu šo nodarījumu izmeklēšanu un atklāšanu.

(2) Šā likuma ietvaros paredzētā fizisko personu datu apstrāde un šādus datus saturošas informācijas nodošana tiek veikta, ievērojot fizisko personu datu aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasības.

(3) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs apstrādā un glabā tikai tādus personas datus, kas nepieciešami tā sniegto maksājumu pakalpojumu izpildei un ir sniegti ar nepārprotamu maksājuma pakalpojuma izmantotāja piekrišanu.

(24.04.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

104.pants. (1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs un elektroniskās naudas emitents nodrošina efektīvu maksājumu pakalpojumu izmantotāju un elektroniskās naudas turētāju iesniegumu un sūdzību (strīdu) par pakalpojumu sniegšanu un pārvaldības kārtību izskatīšanas procedūru. Pilnīga rakstveida informācija par iesniegumu un sūdzību (strīdu) izskatīšanas procedūru ir brīvi pieejama maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai elektroniskās naudas emitenta iestādē un maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai elektroniskās naudas emitenta tīmekļvietnē, ja tāda ir izveidota.

(2) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs un elektroniskās naudas emitents izstrādā un apstiprina sūdzību (strīdu) pārvaldības kārtību, nodrošinot sūdzībā norādīto faktu pārbaudi, iespējamo interešu konfliktu konstatēšanu un novēršanu, un ir atbildīgs par šīs kārtības ievērošanu.

(3) Ja iestāde piedāvā maksājumu pakalpojumus vai elektroniskās naudas izplatīšanas vai atpirkšanas pakalpojumus citā dalībvalstī šā likuma 32. vai 33. pantā noteiktajā kārtībā, tā nodrošina sūdzību (strīdu) pārvaldības kārtību attiecīgās dalībvalsts oficiālajā valodā vai citā valodā, ja par to ir vienojušies iestāde un maksājuma pakalpojuma izmantotājs vai elektroniskās naudas turētājs.

(4) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs un elektroniskās naudas emitents rakstveidā vai izmantojot citu pastāvīgu informācijas nesēju, par kādu tas vienojies ar maksājuma pakalpojuma izmantotāju vai elektroniskās naudas turētāju, 15 darba dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas sniedz sūdzības iesniedzējam izsmeļošu atbildi.

(5) Ja atbildi šā panta ceturtajā daļā noteiktajā termiņā nav iespējams sniegt tādu iemeslu dēļ, kuri nav atkarīgi no maksājumu pakalpojumu sniedzēja, tad maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai elektroniskās naudas emitents informē sūdzības iesniedzēju par kavējuma iemesliem un norāda termiņu, līdz kuram sūdzības iesniedzējs saņems galīgo atbildi. Termiņš galīgās atbildes saņemšanai nedrīkst pārsniegt 35 darba dienas kopš sūdzības saņemšanas.

(6) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs un elektroniskās naudas iestāde informē maksājuma pakalpojuma izmantotāju un elektroniskās naudas turētāju par vismaz vienu tādu ārpustiesas strīdu risinātāju Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likuma izpratnē, kas ir kompetents izskatīt strīdu par tiesībām un pienākumiem, kuri izriet no šā likuma.

(7) Maksājumu pakalpojumu sniedzējs un elektroniskās naudas emitents nodrošina, lai informācija par šā panta sestajā daļā minēto ir brīvi pieejama maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai elektroniskās naudas emitenta iestādē un maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai elektroniskās naudas emitenta tīmekļvietnē, ja tāda ir izveidota, kā arī vispārīgo noteikumu sadaļā līgumā, kas noslēgts ar maksājuma pakalpojuma izmantotāju vai elektroniskās naudas turētāju.

(17.03.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2018. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

(Nodaļa 20.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

104.² pants. (1) Ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs konstatē būtisku operacionālu vai informācijas sistēmu drošības incidentu, tas nekavējoties par to ziņo Latvijas Bankai.

(2) Ja drošības incidents ietekmē vai var ietekmēt maksājumu pakalpojumu sniedzēja maksājumu pakalpojumu izmantotāju finansiālās intereses, maksājumu pakalpojumu sniedzējs nekavējoties informē savus maksājumu pakalpojumu izmantotājus par incidentu un par visiem pasākumiem, kurus tie var veikt, lai mazinātu šā incidenta nelabvēlīgo ietekmi.

(3) Latvijas Banka pēc šā panta pirmajā daļā minētā ziņojuma saņemšanas nekavējoties ziņo par būtisko incidentu Eiropas Banku iestādei un Eiropas Centrālajai bankai. Latvijas Banka par būtisko incidentu, ja nepieciešams, informē arī citus Latvijas finanšu tirgus dalībniekus un informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju — Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtu.

(4) Ja Latvijas Banka ir saņēmusi Eiropas Banku iestādes vai Eiropas Centrālās bankas ziņojumu par būtisku operacionālu vai informācijas sistēmu drošības incidentu citā dalībvalstī, tā izvērtē šo ziņojumu un, ja nepieciešams, par to informē informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju — Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtu — un maksājumu pakalpojumu sniedzējus, kas sniedz savus pakalpojumus Latvijā, kā arī veic citus pasākumus, lai aizsargātu finanšu sistēmas drošību.

(20.06.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) un grozījums par vārdu "finanšu un kapitāla tirgus" aizstāšanu ar vārdiem "finanšu tirgus" stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

104.⁴ pants. (1) Maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pienākums piemērot stingro autentifikāciju, kad maksātājs:

1) piekļūst savam maksājumu kontam tiešsaistē;

2) ierosina maksājumu;

3) izmantojot attālināto pakalpojumu, veic kādu darbību, kas varētu ietvert ar maksājumiem saistītas krāpšanas risku vai cita veida ļaunprātīgu rīcību.

(2) Attiecībā uz elektronisku attālinātu maksājumu ierosināšanu maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pienākums piemērot stingro autentifikāciju, kas darījumu dinamiski sasaista ar konkrētu summu un konkrētu maksājuma saņēmēju.

(3) Maksājumu pakalpojumu sniedzējam šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos ir pienākums ieviest piemērotus drošības pasākumus, lai aizsargātu maksājumu pakalpojumu izmantotāju personalizēto autentifikācijas līdzekļu konfidencialitāti un integritāti.

(4) Ja maksājums tiek ierosināts ar maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzēja starpniecību, piemēro šā panta otrās un trešās daļas noteikumus. Ja tiek lūgta informācija ar konta informācijas pakalpojuma sniedzēja starpniecību, piemēro šā panta pirmās un trešās daļas noteikumus.

(5) Kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzējs un konta informācijas pakalpojuma sniedzējs var paļauties uz autentifikāciju, kuru kontu apkalpojošais maksājumu pakalpojumu sniedzējs maksājuma pakalpojuma izmantotājam nodrošinājis saskaņā ar šā panta pirmo un trešo daļu, un, ja ir iesaistīts maksājumu ierosināšanas pakalpojuma sniedzējs, — saskaņā ar šā panta pirmo, otro un trešo daļu.

(6) Maksājumu pakalpojumu sniedzēji ievēro savstarpējās saziņas drošības prasības un stingrās autentifikācijas prasības, kas noteiktas šajā likumā, Latvijas Bankas izdotajos noteikumos, kā arī Regulā Nr.  2018/389.

(7) Maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir tiesības atkāpties no šā panta prasībām un izmantot Regulā Nr.  2018/389 noteiktos izņēmumus.

(20.06.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) un grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

106.pants. (1) Ja maksājuma pakalpojuma izmantotājs vai elektroniskās naudas turētājs par šā likuma VII, VIII, IX, IX¹, X, XI, XII, XIII, XIII¹, XIV, XIV¹ un XV  nodaļas noteikumu un Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas jomā neievērošanu ir iesniedzis sūdzību Latvijas Finanšu nozares asociācijas ombudam (turpmāk šajā pantā — ombuds) un ombuds konstatē, ka sniegtais maksājuma pakalpojums neatbilst šā likuma prasībām vai noslēgtajam līgumam un tā rezultātā pakalpojuma izmantotājam vai elektroniskās naudas turētājam radušies zaudējumi, ombuds iesaka maksājumu pakalpojumu sniedzējam atlīdzināt maksājuma pakalpojuma izmantotājam vai elektroniskās naudas turētājam radušos zaudējumus.

(2) Ombuds reizi gadā sniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centram un Latvijas Bankai pārskatu par saņemtajām maksājumu pakalpojumu izmantotāju vai elektroniskās naudas turētāju sūdzībām.

(3) Maksājuma pakalpojuma izmantotājs vai elektroniskās naudas turētājs var vērsties ar prasību tiesā neatkarīgi no tā, vai viņš iepriekš ir iesniedzis sūdzību ombudam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2011., 20.06.2013., 02.03.2017., 20.06.2018., 03.04.2019. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 41. punktu)

107. pants. Ja iestāde, kas šā likuma 31. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā uzsākusi maksājumu pakalpojumu vai elektroniskās naudas pakalpojumu sniegšanu Latvijā, neatverot tajā filiāli, bet kas darbojas ar pārstāvja starpniecību vai bez šādas starpniecības, ir pārkāpusi šā likuma VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII, XIV un XIV¹ nodaļas noteikumus un Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktus maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas jomā vai ir pamatotas aizdomas par šādiem pārkāpumiem, iestādes, kuras ir atbildīgas par šo tiesību normu ievērošanas nodrošināšanu (turpmāk šajā pantā — kompetentās iestādes), ir attiecīgās maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes mītnes dalībvalsts kompetentās iestādes. Ja iestāde pakalpojumu sniegšanai izmanto pārstāvjus un filiāles un ir uzsākusi maksājumu pakalpojumu sniegšanu vai elektroniskās naudas izplatīšanu vai atpirkšanu šā likuma 31. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, kompetentās iestādes ir tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā tiek sniegts attiecīgais pakalpojums.

(20.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

1. Attiecībā uz maksājumiem, kas uzsākti līdz 2012.gada 1.janvārim, izņemot šā likuma 93.panta otrajā daļā minētos maksājumus, maksātājs un viņa maksājumu pakalpojumu sniedzējs var vienoties par izpildes termiņu, kas nav ilgāks par trim darba dienām. Maksājuma izpildes termiņu var pagarināt vēl par vienu darba dienu, ja maksājums uzsākts un veikts papīra formā.

2. Līdz 2010.gada 31.maijam maksājumu pakalpojumiem, kas tiek sniegti saskaņā ar standartlīgumiem, kuri noslēgti līdz 2010.gada 31.maijam, var nepiemērot šā likuma VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII, XIV un XV nodaļas noteikumus. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji, sākot ar 2010.gada 1.jūniju, nodrošina sniegto maksājumu pakalpojumu atbilstību šā likuma VII, VIII, IX, X, XI, XII, XIII, XIV un XV nodaļas prasībām attiecībā uz visiem spēkā esošajiem līgumiem.

3. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai noslēgtajos tiešā debeta līgumos, kuros norēķiniem izmanto euro, paredzētā maksātāja piekrišana (80.panta izpratnē) maksājumu pakalpojumu sniedzējam debetēt naudas summas no maksātāja konta, sākot ar 2010.gada 1.jūniju, uzskatāma arī par saņēmēja piekrišanu iesniegt maksājumu pakalpojumu sniedzējam maksājuma rīkojumu debetēt naudas līdzekļus no maksātāja konta.

4. Līdz euro ieviešanas dienai noslēgtajos tiešā debeta līgumos, kuros norēķiniem izmanto latus, paredzētā maksātāja piekrišana (80.panta izpratnē) maksājumu pakalpojumu sniedzējam debetēt naudas summas no maksātāja konta, sākot ar euro ieviešanas dienu, uzskatāma arī par saņēmēja piekrišanu iesniegt maksājumu pakalpojumu sniedzējam maksājuma rīkojumu debetēt naudas līdzekļus no maksātāja konta.

5. Elektroniskās naudas institūcija, kas līdz 2011.gada 30.aprīlim atbilstoši Kredītiestāžu likuma prasībām ir informējusi Latvijas Banku par elektroniskās naudas institūcijas darbības uzsākšanu, līdz 2011.gada 30.oktobrim atbilstoši Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 5.¹ panta noteikumiem iesniedz Komisijai paziņojumu par reģistrāciju iestāžu reģistrā.

(17.03.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.04.2011.)

6. Elektroniskās naudas iestādei, kura līdz 2012.gada 30.aprīlim nav reģistrēta šā likuma 10.pantā minētajā iestāžu reģistrā, pēc 2012.gada 30.aprīļa ir aizliegts emitēt elektronisko naudu.

(17.03.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.04.2011.)

7. Maksājumu iestāde, kuras darbības uzsākšanai atbilstoši šā likuma 5.panta noteikumiem nav nepieciešama licence un kura līdz 2011.gada 30.aprīlim ir jau reģistrēta šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajā reģistrā, līdz 2011.gada 1.jūlijam iesniedz Komisijai informāciju par to, kā maksājumu iestāde nodrošina šā likuma 38.panta pirmās daļas prasību izpildi, ja maksājumu iestāde papildus maksājumu pakalpojumu sniegšanai veic šā likuma 36.panta pirmajā daļā minēto komercdarbību, kā arī apliecinājumu tam, ka maksājumu iestāde atbilst šā likuma 5.panta pirmās daļas 2.punkta prasībām.

(17.03.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.04.2011.)

8. Maksājumu iestādi, kura līdz 2011.gada 1.jūlijam nav izpildījusi šā likuma pārejas noteikumu 7.punkta prasības par informācijas un apliecinājuma iesniegšanu, Komisija izslēdz no šā likuma 10.panta trešajā daļā minētā reģistra, un tai ir aizliegts sniegt maksājumu pakalpojumus.

(17.03.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.04.2011.)

10. Šā likuma 44.¹ panta pirmā daļa stājas spēkā 2011.gada 1.augustā, bet 92.¹ panta pirmā daļa — 2011.gada 1.jūlijā.

(12.05.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2011.)

11. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2011.gada 31.jūlijam izdod šā likuma 44.¹ pantā minētos noteikumus.

(12.05.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2011.)

12. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas ir noteikti šā likuma 2.panta otrās daļas 3., 4. un 7.punktā, ir pienākums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par juridisko personu — Latvijas Republikas rezidentu, kā arī nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā — maksājumu kontiem, kas atvērti un nav slēgti pirms šā likuma 44.¹ panta spēkā stāšanās dienas.

(12.05.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2011.)

13. Iestāde, kura neatbilst šā likuma 5.panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumam par maksājumu vidējās aritmētiskās vērtības nepārsniegšanu vai 5.¹ panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumam par apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējā apmēra nepārsniegšanu, pēc šo grozījumu spēkā stāšanās dienas ir tiesīga turpināt elektroniskās naudas emisiju vai sniegt maksājumu pakalpojumus, ja tā līdz 2014.gada 31.jūlijam iesniedz Komisijai šā likuma 11.pantā minētos dokumentus, lai saņemtu licenci maksājumu iestādes darbībai vai elektroniskās naudas emisijai. Ja šajā punktā minētā iestāde līdz 2015.gada 30.janvārim nav saņēmusi licenci maksājumu iestādes darbībai vai elektroniskās naudas emisijai, tās turpmākā darbība ir izbeidzama.

(24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

14. Neliela apjoma maksājumu sistēmu, kura darbību uzsākusi līdz šā likuma 26.¹ panta spēkā stāšanās dienai, Komisija reģistrē neliela apjoma maksājumu sistēmu reģistrā, ja neliela apjoma maksājumu sistēmas operators līdz 2014.gada 15.jūlijam iesniedz Komisijai informāciju un nepieciešamos dokumentus. Ja neliela apjoma maksājumu sistēma līdz 2014.gada 29.augustam nav reģistrēta šā likuma 26.¹ panta otrajā daļā minētajā reģistrā, tās turpmākā darbība ir izbeidzama.

(24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

15. Šā likuma 44.² pants stājas spēkā 2014.gada 1.jūlijā.

(24.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2014.)

16. Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas iestādes par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgo personu atbilstību šā likuma 20. un 21.panta prasībām nodrošina līdz 2017.gada 1.janvārim.

(19.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.06.2016.)

17. Ministru kabinets līdz 2017.gada 1.martam izdod šā likuma 44.³ panta desmitajā daļā paredzētos noteikumus.

(23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2017.)

18. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas noteikts šā likuma 2.panta otrās daļas 2., 3., 4., 7. un 8.punktā, tos inkasācijas uzdevumus, rīkojumus par nodokļu maksātāja norēķinu operāciju daļēju vai pilnīgu apturēšanu vai tiesu izpildītāju dotos rīkojumus par naudas līdzekļu pārskaitīšanu, kuri izdoti līdz 2017.gada 30.jūnijam, un šā likuma 44.³ panta pirmajā un otrajā daļā noteiktos rīkojumus, kas paziņoti, izmantojot šā likuma 44.³ panta trešās daļas 2. un 3.punktā noteikto datu apmaiņas veidu, izpilda tādā secībā, kādā tos ir saņēmis maksājumu pakalpojumu sniedzējs. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas noteikts šā likuma 2.panta otrās daļas 2., 3., 4., 7. un 8.punktā, rīkojumus, ar kuriem tiek precizēts tajos inkasācijas uzdevumos, rīkojumos par nodokļu maksātāja norēķinu operāciju daļēju vai pilnīgu apturēšanu vai rīkojumos par naudas līdzekļu pārskaitīšanu, kas izdoti līdz 2017.gada 30.jūnijam, noteiktais naudas līdzekļu apmērs vai izpildāmās darbības, pieņem izpildei piešķirto unikālo numuru secībā un izpilda tādā secībā, kāda tika noteikta sākotnējā (aizstājamā) rīkojuma izpildei.

(23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2017.)

19. Šā likuma 44.³ panta trešās daļas 2. un 3.punkts un desmitās daļas otrais teikums (attiecībā uz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā šā panta subjekts, izpildot šā panta pirmajā daļā noteikto rīkojumu, uzsāk un veic datu apmaiņu, izmantojot šā panta trešās daļas 2.punktā noteikto datu apmaiņas veidu) zaudē spēku ar 2019.gada 1.jūliju.

(23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2017.)

20. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas noteikts šā likuma 2.panta otrās daļas 2., 3., 4., 7. un 8.punktā, ar 2019.gada 1.jūliju nodrošina šā likuma 44.³ panta trešās daļas 1.punktā noteikto datu apmaiņas veidu. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas noteikts šā likuma 2.panta otrās daļas 2., 3., 4., 7. un 8.punktā, ar 2017.gada 1.jūliju var izmantot šā likuma 44.³ panta trešās daļas 1.punktā noteikto datu apmaiņas veidu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, iepriekš informējot par to Valsts ieņēmumu dienestu un Tiesu administrāciju. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas noteikts šā likuma 2.panta otrās daļas 2., 3., 4., 7. un 8.punktā un kas nav informējis Valsts ieņēmumu dienestu un Tiesu administrāciju par elektroniskās datu apmaiņas uzsākšanu, izmantojot šā likuma 44.³ panta trešās daļas 1.punktā noteikto datu apmaiņas veidu, līdz 2019.gada 30.jūnijam datu apmaiņai ar Valsts ieņēmumu dienestu izmanto šā likuma 44.³ panta trešās daļas 2.punktā noteikto datu apmaiņas veidu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, bet ar tiesu izpildītājiem — šā likuma 44.³ panta trešās daļas 3.punktā noteikto datu apmaiņas veidu atbilstoši Civilprocesa likumā paredzētajai kārtībai, kāda bija spēkā līdz 2017.gada 30.jūnijam.

(23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2017.)

21. Komisija triju mēnešu laikā pēc tam, kad stājusies spēkā Eiropas Komisijas deleģētā regula par patērētāju plaši izmantoto ar maksājumu kontu saistīto pakalpojumu standartizēto terminu sarakstu un to definīcijām, Eiropas Komisijas deleģētā regula par pakalpojumu cenrādi un Eiropas Komisijas deleģētā regula par pārskatu par pakalpojumiem piemēroto maksu, izdod šā likuma 60.¹ un 60.² pantā minētos normatīvos noteikumus, un maksājumu pakalpojumu sniedzēji minētajos pantos noteiktās prasības sāk pildīt sešu mēnešu laikā pēc attiecīgo Komisijas normatīvo noteikumu spēkā stāšanās.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

22. Pirmais pārskata periods, par kuru maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz šā likuma 60.² panta pirmajā daļā minēto pakalpojumu maksas pārskatu, sākas ar šā likuma 60.² panta otrajā daļā minēto Komisijas normatīvo noteikumu spēkā stāšanās dienu.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

23. Šā likuma 46.¹ panta pirmajā daļā minēto informāciju Patērētāju tiesību aizsardzības centram maksājumu pakalpojumu sniedzējs pirmo reizi iesniedz ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā likuma 60.¹ panta pirmajā daļā minēto Komisijas normatīvo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

(02.03.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

24. Šā likuma 40. panta pirmā un 1.¹ daļa (jaunā redakcijā), 1.³ daļa, grozījums par 1.² daļas izslēgšanu, kā arī grozījumi otrajā un trešajā daļā, 40.¹ panta pirmā un otrā daļa (jaunā redakcijā), 3.¹ daļa, grozījums par trešās daļas izslēgšanu, grozījumi ceturtajā, piektajā un sestajā daļā stājas spēkā 2017. gada 1. aprīlī. Iestādes šā likuma 40. panta pirmajā, 1.¹, 1.³ daļā, 40.¹ panta pirmajā daļā, otrās daļas 1. punktā un 3.¹ daļā noteikto maksu Komisijas darbības finansēšanai sāk maksāt ar 2017. gada otro ceturksni.

(02.03.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.03.2017.)

25. Iestādes šā likuma 40.¹ panta otrās daļas 2. punktā noteikto maksu Komisijas darbības finansēšanai sāk maksāt ar 2018. gada 1. janvāri. No 2017. gada 1. aprīļa līdz 2017. gada 31. decembrim iestādes, kas minētas šā likuma 40.¹ panta otrās daļas 2. punktā, Komisijas darbības finansēšanai maksā 2000 euro gadā un papildus līdz 1,4 procentiem (ieskaitot) no iestādes bruto ieņēmumiem, kas saistīti ar elektroniskās naudas iestādes pakalpojumu sniegšanu, gadā, bet kopējā iestādes maksa Komisijas darbības finansēšanai nepārsniedz 100 000 euro gadā.

(02.03.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.03.2017.)

26. Grozījums par šā likuma 2. panta otrās daļas 3. punkta un 2.¹ daļas 3. punkta izslēgšanu stājas spēkā 2019. gada 25. jūnijā.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

27. Iestāde, kurai darbības uzsākšanai atbilstoši šā likuma 5. vai 5.¹ panta noteikumiem nav nepieciešama licence un kura ir reģistrēta šā likuma 10. panta trešajā daļā minētajā reģistrā, līdz 2018. gada 13. novembrim iesniedz Komisijai papildu informāciju un dokumentus, kas apliecina tās atbilstību šā likuma 5. panta pirmās daļas 2.¹ un 4. punkta vai 5.¹ panta pirmās daļas 2.¹ un 4. punkta nosacījumiem.

(20.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

28. Iestāde, kura ir reģistrēta šā likuma 10. panta trešajā daļā minētajā reģistrā, bet kura vairs neatbilst šā likuma 5. panta pirmās daļas vai 5.¹ panta pirmās daļas nosacījumiem, līdz 2018. gada 13. septembrim iesniedz Komisijai visus nepieciešamos dokumentus un informāciju licences saņemšanai. Par dokumentu izskatīšanu iestāde maksā Komisijai šā likuma 39.¹ panta 3. punktā minēto maksu samazinātā apmērā — 2500 euro.

(20.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

29. Iestādi, kura līdz 2019. gada 13. janvārim nav saņēmusi licenci maksājumu iestādes vai elektroniskās naudas iestādes darbībai šo pārejas noteikumu 28. punktā noteiktajā kārtībā vai nav apliecinājusi savu atbilstību šā likuma 5. panta pirmās daļas vai 5.¹ panta pirmās daļas nosacījumiem šo pārejas noteikumu 27. punktā noteiktajā kārtībā, Komisija izslēdz no šā likuma 10. panta trešajā daļā minētā reģistra, un tai ir aizliegts sniegt maksājumu pakalpojumus un emitēt elektronisko naudu.

(20.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

30. Licencēta iestāde līdz 2018. gada 1. septembrim nodrošina atbilstību šā likuma prasībām, izstrādājot šā likuma 11. panta pirmās daļas 14., 15., 16., 17. un 18. punktā minētos dokumentus.

(20.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

31. Uzskatāms, ka iestāde, kura ir reģistrēta šā likuma 10. panta trešajā daļā minētajā reģistrā ar tiesībām sniegt šā likuma 1. panta 1. punkta "g" apakšpunktā minēto maksājumu pakalpojumu un ir reģistrēta kā elektronisko sakaru komersants, sniedz šā likuma 1. panta 1. punkta "c" apakšpunktā minēto maksājumu pakalpojumu.

(20.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

32. Elektronisko sakaru komersantu, kurš sniedz šā likuma 1. panta 1. punkta "c" apakšpunktā minēto maksājumu pakalpojumu, bet līdz 2020. gada 13. janvārim nav saņēmis licenci maksājumu iestādes darbībai šā likuma 11. pantā noteiktajā kārtībā, Komisija izslēdz no šā likuma 10. pantā minētā iestāžu reģistra, un tam ir aizliegts sniegt maksājumu pakalpojumus, izņemot šā likuma 3. panta pirmās daļas 11. punktā minētos pakalpojumus.

(20.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

33. Elektronisko sakaru komersants, kurš sniedz šā likuma 3. panta pirmās daļas 11. punktā minētos pakalpojumus, līdz 2019. gada 13. janvārim pirmo reizi iesniedz šā likuma 3. panta ceturtajā daļā minēto ziņojumu.

(20.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

34. Persona, kura sniedz šā likuma 3. panta pirmās daļas 10. punktā minētos pakalpojumus, līdz 2018. gada 1. septembrim iesniedz Komisijai šā likuma 3. panta otrajā daļā minēto paziņojumu par pakalpojumu atbilstību šā likuma 3. panta pirmās daļas 10. punkta nosacījumiem un atbilstošu pamatojumu, aprakstot savu darbību.

(20.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

35. Šā likuma 1. panta 38. un 39. punkts, grozījumi 12. panta trešajā daļā attiecībā uz šīs daļas izslēgšanu un 34. pantā attiecībā uz otrās daļas izslēgšanu, 35. pants jaunā redakcijā, ar kuru tiek ieviesta jauna kārtība iestāžu pašu kapitāla aprēķināšanai, grozījumi 64. pantā attiecībā uz 2.  un 5. punkta papildināšanu ar "g" apakšpunktu, grozījumi 67. panta otrajā daļā un 80. panta otrā daļa jaunā redakcijā, 81. panta sestā daļa, 84. panta trešā daļa, 86. panta pirmā daļa jaunā redakcijā un 86. panta 1.¹ un 1.² daļa, grozījumi 87. panta pirmajā un trešajā daļā attiecībā uz trešās daļas izslēgšanu, 87. panta 1.¹ un 3.¹ daļa, 87.¹ pants, 88. panta 2.¹ un 4.¹ daļa, grozījumi 89. pantā attiecībā uz trešās daļas izslēgšanu, 92. panta ceturtā daļa jaunā redakcijā, kā arī 99. panta 3.¹ daļa un grozījums sestajā daļā, 10.¹ daļa un grozījums divpadsmitajā daļā, kā arī 104. panta otrā, trešā, ceturtā, piektā, sestā un septītā daļa stājas spēkā 2018. gada 1. oktobrī.

(20.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

36. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs šā likuma 80.¹ panta trešās daļas 4. punkta un ceturtās daļas 1. punkta, 80.² panta otrās daļas 3. punkta un trešās daļas 1. punkta, 81.¹ panta otrās daļas 3. punkta un 104.⁴ panta prasības sāk piemērot ar 2019. gada 14. septembri.

(20.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

37. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs atbilstoši šā likuma 104.¹ panta trešajai daļai līdz 2019. gada 13. janvārim pirmo reizi iesniedz Komisijai visaptverošu novērtējumu par operacionālajiem un drošības riskiem, kas saistīti ar tā sniegtajiem maksājumu pakalpojumiem.

(20.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

38. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs atbilstoši šā likuma 104.³ panta pirmajai daļai līdz 2019. gada 31. jūlijam pirmo reizi iesniedz Komisijai statistikas datus par krāpšanu un citām prettiesiskām darbībām iepriekšējā pusgadā, kas saistītas ar maksāšanas līdzekļu izmantošanu iepriekšējā pusgadā.

(20.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

39. Šā likuma 44.² panta ceturtā daļa stājas spēkā 2019. gada 1. maijā.

(03.04.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.04.2019.)

40. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina šā likuma 44.² panta ceturtajā daļā minēto prasību izpildi ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. janvārim.

(03.04.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.04.2019.)

41. Šā likuma grozījumi par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) visā likumā, izņemot nosaukumu "Eiropas Komisijai" 10. panta ceturtajā daļā, Eiropas Komisijas regulu nosaukumus 31. panta pirmās daļas 1. punktā un 81.¹ panta otrās daļas 3. punktā, kā arī pārejas noteikumus, grozījumi par vārdu "finanšu un kapitāla tirgus" aizstāšanu ar vārdiem "finanšu tirgus" visā likumā, vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) visā likumā, grozījumi 40. panta pirmajā, 1.¹, 1.³ un 1.⁴ daļā (par vārdu "Komisijas darbības finansēšanai" aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Bankai") un par trešās daļas izslēgšanu, grozījumi 40.¹ panta pirmajā, otrajā, 3.¹ un piektajā daļā (par vārdu "Komisijas darbības finansēšanai" aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Bankai") un par ceturtās un sestās daļas izslēgšanu, kā arī grozījums par 53. panta izslēgšanu stājas spēkā vienlaikus ar Latvijas Bankas likumu.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

42. Šā likuma 1. panta 42. un 43. punkts, 2. panta pirmās daļas jaunā redakcija, grozījumi 3. panta pirmās daļas 5. punktā un otrajā daļā, II² nodaļa, 39.¹ panta 5. punkts un 55.¹ panta pirmās daļas jaunā redakcija stājas spēkā vienlaikus ar Latvijas Bankas likumu.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

43. Latvijas Banka Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanās dienā reģistrē šā likuma 26.³ panta otrajā daļā minētajā reģistrā kapitālsabiedrības, kas saņēmušas Latvijas Bankas licenci ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanai un pārdošanai. Minētās kapitālsabiedrības atbilstību šā likuma 26.³ panta otrajā daļā noteiktajām uz valūtu tirdzniecības sabiedrībām attiecināmajām prasībām nodrošina līdz 2023. gada 31. decembrim.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

44. Šā likuma 40. panta otrā daļa zaudē spēku ar Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanās dienu.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

44. Šā likuma 40. panta otrā daļa zaudē spēku ar Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanās dienu.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

45. Uz šā likuma pamata līdz Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanās dienai izdotie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi piemērojami līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgie Latvijas Bankas noteikumi, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 31. decembrim.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

46. Licencēta elektroniskās naudas iestāde šā likuma 4. panta ceturtās daļas 2. un 3. apakšpunktā minētos kriptoaktīvu pakalpojumus ir tiesīga sniegt no 2024. gada 30. decembra.

(13.06.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.06.2024.)

47. Šā likuma 56. panta 2.³ daļa stājas spēkā 2025. gada 9. janvārī.

(26.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2024. 56. panta 2.³ daļa iekļauta likuma redakcijā uz 09.01.2025.)

48. Šā likuma 56.³ panta pirmās daļas 2. punktu attiecībā uz aprakstu par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu izmantošanas kārtību atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra regulai (ES) 2022/2554 par finanšu nozares digitālās darbības noturību un ar ko groza regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 909/2014 un (ES) 2016/1011 piemēro ar 2025. gada 17. janvāri.

(26.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

(17.03.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.03.2017., 20.06.2018., 17.06.2020. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 13.novembra direktīvas 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ direktīvu 97/5/EK;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra direktīvas 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem direktīvā 2005/60/EK un direktīvā 2006/48/EK un par direktīvas 2000/46/EK atcelšanu;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija direktīvas 2014/92/ES par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām (Dokuments attiecas uz EEZ);

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra direktīvas 2015/2366/ES par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ direktīvu 2007/64/EK (Dokuments attiecas uz EEZ);

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija direktīvas (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2005/60/EK un Komisijas direktīvu 2006/70/EK;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija direktīvas (ES) 2018/843, ar ko groza direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. marta regulas (ES) Nr. 2024/886, ar ko groza regulas (ES) Nr. 260/2012 un (ES) 2021/1230 un direktīvas 98/26/EK un (ES) 2015/2366 attiecībā uz tūlītējiem kredīta pārvedumiem euro.