Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Apstiprināti

Izglītības un zinātnes ministrija

1996. gada 5. jūnija rīkojums nr. 272

Metodiskie norādījumi novērtēšanas komisijas darba organizēšanai

1. Novērtēšanas komisija

Augstskolu likuma 55.panta 3. punktā noteikts: "Studiju programmas apstiprina augstskolas senāts. Pirms apstiprināšanas organizējama neatkarīga programmu ekspertīze.", bet 5. panta 7. punkta 3. apkšpunktā noteikts: "universitātes studiju programmu kvalitāte novērtējama ar starptautisku ekspertu palīdzību; ...". Šīs likuma normas ir izvērstas Ministru kabineta apstiprinātajos Augstskolu akreditācijas noteikumos Nr. 370 (AAN), kuros noteikts, ka augstskolu ekspertīzes nodrošināšanai izveidojama Novērtēšanas komisija, kurā iekļaujami Latvijas un ārvalstu eksperti (AAN 28. punkts). AAN 29. punktā noteikts : "Novērtēšanas komisijas sastāvā jābūt ne vairāk kā vienam ekspertam no Latvijas un vismaz diviem ekspertiem no Igaunijas, Lietu-vas vai citas ārvalsts...". Bez tam "Novērtēšanas komisijas darbā bez balsstiesībām var piedalīties arī Augstākās izglītības padomes vai Akreditācijas komisijas pieaicināti un apstiprināti novērotāji." (AAN 30. punkts)

Ar augstākās izglītības un zinātnes valsts ministra P. Cimdiņa rīkojumu Nr. 122 (28.03.96.) Novērtēšanas komisijas sastāvu uzdots izveidot Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centram (AIKNC) un iesniegt apstiprināšanai Augstākās izglītības padomei vai Akreditācijas komisijai.

Novērtēšanas komisijas darbība noteikta AAN 31.;32.;33.;34.;35.;36. un 61. punktos.

2. Novērtēšanas komisijas ekspertu vizīte augstskolā

Starptautiskās ekspertīzes uzdevums akreditācijas kontekstā ir dot augstskolas vai studiju programmas novērtējumu, uz kura pamata tiek pieņemts lēmums par augstskolas vai studiju programmas akreditāciju. Tomēr akreditācijas akts nav pašmērķis, bet augstskolā pastāvīgi darbojošās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas ļauj atklāt studiju vājās vietas un nodrošina to kvalitātes uzlabošanas iespējas. Starptautiskie eksperti vizītes laikā var tikt izmantoti augstskolas interesēs arī kā konsultanti dažādos mācību procesa organizācijas, satura un citos jautājumos un var tikt aicināti arī bez tieša sakara ar sekojošu akreditāciju. Šie metodiskie norādījumi domāti jebkura veida ārējās ekspertīzes organizēšanas atvieglošanai, bet praktiskā darbība var atšķirties no šeit ieteiktās gan pašu ekspertu lēmumu dēļ, gan augstskolas izvirzīto prasību dēļ, sevišķi ja ekspertīzi nesaista ar augstskolas akreditāciju.

Ekspertu grupas vizītes ilgums augstskolā parasti ir 2 - 4 dienas.

Novērtēšanas komisijas darbs sākas ar tai nosūtītā augstskolas pašnovērtējuma ziņojuma analīzi. Pēc tam, atbilstoši starptautiskajā praksē pieņemtajai ārējās ekspertīzes metodikai, apmēram 4 nedēļas pirms ekspertu grupas vizītes vēlama viena Novērtēšanas komisijas locekļa vai AIKNC pārstāvja ierašanās augstskolā iepriekšējā vizītē, kuras mērķis ir sekojošs:

1) Vienoties par laiku, kad Novērtēšanas komisija ieradīsies augstskolā;

2) Kopīgi ar augstskolas nozīmēto kontaktpersonu un citiem augstskolas personāla un studējošo pārstāvjiem konkretizēt ekspertu darba programmu vizītes laikā, sastādot vizītes detalizētu kalendāro plānu, saskaņojot pārbaudes metodes un augstskolas personāla sarakstu, kas piedalīsies novērtēšanas darbā.

Lai taupītu līdzekļus, kas saistīti ar iepriekšējās vizītes organizēšanu, ar Novērtēšanas komisijas piekrišanu iepriekšminētās vizītes mērķus var sasniegt, izmantojot attiecīgus sakaru līdzekļus. Studiju programmas novērtēšanas organizēšanai iepriekšējās vizītes laikā Novērtēšanas komisijas loceklim vai AIKNC pārstāvim vēlams saņemt sekojošus dokumentus angļu valodā (vai pēc saskaņošanas ar AIKNC citā valodā).

1) Vizītes laikā pārbaudāmo nodarbību saraksts un vieta.

2) Vizītes laikā sastopamo mācību spēku saraksts un viņu atrašanās vieta.

Novērtēšanas komisijas galvenajai vizītei vēlams sagatavot sekojošu dokumentāciju par novērtējamo studiju programmu.

1) Norādījumi, kuri dotu iespēju ekspertiem viegli atrast nodarbību vietu, laboratorijas un mācību spēkus.

2) Studiju palīgpersonāla saraksts ar to atrašanās vietu.

3) Studentiem sniedzamo konsultāciju un citu kontaktu saraksts.

4) Informācija, kura ir sniegta studentam sakarā ar viņa darbu ārējo novērtēšanu.

5) Studentu un maģistrantu darbu paraugi (rakstiskie eksāmeni, laboratoriju darbu protokoli, bakalaura un maģistra darbi, diplomdarbi vai diplomprojekti u.c.) atbilstoši iepriekšējās vizītes laikā izteiktajām prasībām;

6) Cita dokumentācija, kura ir pieprasīta iepriekšējās vizītes laikā sakarā ar pašnovērtējuma ziņojuma izskatīšanu.

Neatkarīgi no ārējās ekspertīzes līmeņa (augstskolai vai studiju programmai) Novērtēšanas komisijas vajadzībām vēlams rezervēt atsevišķu darba telpu.

Līdzekļu taupīšanas nolūkā mazām augstskolām ir lietderīgi plānot vienlaicīgu kā augstskolas, tā arī studiju programmas ārējo ekspertīzi.

Katrā atsevišķā apvienotās ekspertīzes gadījumā tās organizēšanas lietderību un iespējamību, ņemot vērā augstskolas un AIKNC priekšlikumus, izlemj IZM.

3. Novērtēšanas komisijas atzinuma galvenie aspekti

Viens no galvenajiem Novērtēšanas komisijas uzdevumiem ir izskatīt un apspriest augstskolas darbību un izglītības kvalitātes nodrošināšanu saistībā ar augstskolas formulētajiem mērķiem un uzdevumiem. Kvalitātes novērtēšana ietver gan studiju satura un realizācijas, mācību un studiju metožu un zināšanu pārbaudes novērtēšanu, gan augstskolas piedāvātā mācību procesa materiālās bāzes (bibliotēkas, laboratoriju iekārtojums, zinātniskā aparatūra) un personāla sociālo garantiju un sabiedrisko aktivitāšu nodrošinājuma novērtējumu, gan arī izmaksu izvērtējumu.

3.1. Studiju programmu vērtēšana

Ekspertu vizītes pamatprincips - darboties priekšmetu pasniegšanas līmenī. Tikai strīdīgos gadījumos pieļaujama vēršanās pie augstskolas vadības.

Novērtēšanas komisijas aktivitātes ietver sekojošo :

- dažādu mācīšanas un studēšanas formu apsekošana vizītes laikā (ietverot, pēc vajadzības, arī nodarbību apmeklējumus);

- tikšanās ar studentiem, akadēmisko un pārējo augstskolas personālu;

- tikšanās ar augstskolas diplomandiem, absolventiem un darba devējiem, ja tas ir iespējams;

- studiju programmas, fakultātes un augstskolas dokumentu, pārskatu un ziņojumu caurskatīšana;

- eksāmena darbu, bakalaura un maģistra darbu, diplomdarbu vai diplomprojektu un disertāciju caurskatīšana;

- studiju resursu pārbaude (mācību grāmatas, mācību līdzekļi, informatīvais un izdales materiāls u.c.) ;

- studentu, maģistrantu, doktorantu, augstskolu absolventu, kā arī darba devēju aptauja interviju vai anketēšanas veidā, ja tā ir tehniski sagatavota un iespējama;

- studējošo zināšanu pārbaude studiju programmas nosprausto uzdevumu ietvaros, ja tas ir nepieciešams;

- auditoriju, praktisko darbu un studiju telpu, laboratoriju un mācību kabinetu iekārtojuma atbilstības studiju programmā nosprausto mērķu un uzdevumu sasnieg-šanai pārbaude;

- studentu līdzdalības zinātniskās pētniecības (radošajā) darbā izvērtēšana.

Piezīme 1. Īstenojot studiju programmas, augstskolām jāpilda visi uz tām attiecināmie Latvijas Republikas likumi (AAN 3.punkts). Tāds, piem., ir " Likums par civilo aizsardzību ", kura 19. pantā noteikta obligāta civilās aizsardzības mācīšana augstskolās.

Piezīme 2. Augstskolu darbībā un perspektīvajos plānos jāņem vērā Eiropas Savienības un dažādu starptautisku organizāciju rekomendācijas.

Novērtēšanas komisijas atzinuma struktūru AAN nenosaka, tāpēc to var veidot dažādi. Viens no iespējamiem variantiem varētu būt atbilstīgs pašnovērtējuma ziņojuma struktūrai, kas aprakstīti " Metodiskajos norādījumos augstskolu un studiju programmu novērtēšanai ". Tālāk izklāstīti Novērtēšanas komisijas atzinuma atsevišķo svarīgāko aspektu būtiskākie jautājumi un šo aspektu saistība ar citiem savstarpēji ietekmējošamies aspektiem.

I. Mērķi un uzdevumi

Novērtēšanas komisijai ieteicams konstatēt, vai studiju programmā definētie mērķi un uzdevumi ir sasniedzami.

Studijas programmas mērķiem jāatspoguļo tās sastādītāju un realizētāju plašākos, būtiskākos nodomus, piemēram:

- studiju programmas perspektīvais novērtējums no Latvijas valsts interešu viedokļa. Novērtējuma kritēriji:

1) vai speciālistus, kas apgūst attiecīgo studiju programmu, ir lietderīgi sagatavot Latvijā;

2) studiju programmas ietvaros viena gada laikā sagatavojamo speciālistu skaits un tā novērtējums no Latvijas tautsaimniecības interešu viedokļa;

- studiju programmas absolventu konkurētspējas novērtējums Latvijas darba tirgū;

- zinātnes prasību nodrošināšana ;

- studentu sagatavošana patstāvīgai darbībai.

Studiju programmas uzdevumi paredz sekmīgu mācību programmas apgūšanu un attiecīgās kvalifikācijas iegūšanu un konkretizē mērķu sasniegšanas ceļus un līdzekļus.

Ekspertiem jānovērtē mērķu un uzdevumu skaidrība, atbilstība vispārējām prasībām (likumdošana, augstskolas mērķi un stratēģija, starptautiskie līgumi, Eiropas Savienības rekomendācijas u.c.), sasniedzamība.

Visi tālākie aspekti jāvērtē saistībā ar studiju programmas mērķiem un uzdevumiem, ņemot vērā reālo situāciju, pirmkārt - studentu sastāvu.

II. Studiju saturs un organizācija

Būtiskākie jautājumi :

- atbilstība Latvijas Republikas likumdošanai un Eiropas Savienības prasībām un standartiem;

- paredzamais mācīšanas un studiju rezultāts ;

- apraksta uzbūve un saturs (plašums, dziļums, saskaņotība, atbilstība studiju veidam un līmenim);

- vai ir studiju programmā ietilpstošo lekciju kursu, praktisko nodarbību, semināru, prakšu u.t.t. apraksti, reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām;

- vai ir ziņas par studiju ilgumu un mācību priekšmetu apjomu;

- vai ir ziņas par izvēles iespēju nodrošinājumu katram studentam iegūt akadēmisko izglītību katrā no šādiem blokiem:

1) humanitārā izglītība;

2) sociālās zinātnes;

3) dabas un tehniskās zinātnes.

(to kopējais apjoms nedrīkst būt mazāks par 20% no kopējā studiju programmas apjoma)

- vai plāns dod iespējas (sagatavo tam) studēt pēc diploma saņemšanas, pilnveidot sevi kā personību, apgūt jaunas profesionālās iemaņas un prasmes, gūt sekmes darba tirgū, pielāgoties studenta vēlmēm un laika prasībām;

- ziņas par akadēmiskā personāla kvalifikāciju un profesionalitāti:

akadēmiskā personāla saraksts, to zinātniskās biogrāfijas (curriculum vitae);

dokumenti, kas apliecina, ka studiju programmā ietilpstošos lekciju kursus lasa zinātņu doktori vai habilitētie doktori (izņēmuma gadījumos maģistri vai personas ar tiem pielīdzinātu akadēmisko grādu). Ja studiju programmas īstenošanā piedalās ārvalstu akadēmiskais personāls (izņemot gadījumu, kad ārvalstu akadēmiskais personāls nolasa līdz trim atsevišķām vieslekcijām), tiek pārbaudīts, vai tā akadēmiskā kvalifikācija ir atzīta kādā no Eiropas vai pasaules attīstītajām valstīm;

- ziņas par augstskolas struktūrvienību sadarbību studiju programmas atsevišķu bloku realizācijā (t.i. vai dažādie atsevišķie kursi nedublējas, kā tie nodrošina pamatu tālāku kursu apguvei utt.).

Saistība ar :

- akadēmiskā personāla kvalifikāciju un specializāciju;

- akadēmiskā personāla zinātniskās pētniecības (radošo), konsultatīvo un pasniegšanas aktivitāti ;

- mācīšanas, studēšanas un zināšanu novērtēšanas stratēģiju.

III. Mācīšana un zināšanu novērtēšana

Būtiskākie jautājumi :

- mācīšanas metodes, sagaidāmo rezultātu skaidrs izklāsts ;

- ziņas par studentu prakses, laboratotrijas darbu, kvalifikācijas darbu, diplomdarbu u.c. izstrādes organizāciju;

- uzņemšanas noteikumi, to atbilstība studiju programmas mērķiem un uzdevumiem , kā arī reflektantu sastāvam ;

- studentu viedoklis par uzņemšanas noteikumiem ;

- zināšanu un prasmju novērtēšanas metodes, to objektivitāte ;

- iespējas iegūt zināšanas, attīstīt intelektuālās spējas, apgūt specifiskās profesionālās iemaņas, attīstīt spēju patstāvīgi studēt;

- akadēmiskā vadība un pasniedzēju konsultācijas,studentu viedoklis par to ;

- darbs ar nesekmīgiem studentiem, studentu viedoklis par to ;

- studēšanas motivācijas paaugstināšana ;

- studentu reakcija un līdzdarbība;

- absolventu iekārtošanās darbā ;

- programmas apguvēju, studijas pārtraukušo un dažādus dokumentus par visas programmas vai tās daļu apgūšanu saņēmušo skaits;

- ārējo eksaminētāju vērtējums (piem., diplomdarbu aizstāvēšanā).

Saistība ar :

- kvalitātes nodrošinājumu ;

- akadēmiskā personāla zinātniskās pētniecības (radošo), konsultatīvo un pasniegšanas aktivitāti ;

- studentu noslodzi.

- profesionālo iemaņu pilnveidošanu ;

- kvalifikācijas maiņu.

IV. Studiju nodrošinājums un vadība

Būtiskākie jautājumi :

- vispārējā studiju nodrošinājuma un vadības stratēģija ;

- dokumenti par studiju programmas vadību, kuri nodrošina efektīvu tās darbību, apliecina, ka studiju programmas īstenošanas vadībā tiek ievēroti demokrātijas principi, un skaidri nosaka administrācijas pārstāvju, akadēmiskā personāla un studentu savstarpējās attiecības;

- profesionālā orientācija un informācija par profesionālās karjeras iespējām ;

- absolventu vērtējums par profesionālo orientāciju ;

- sadarbība ar citām augstskolām, zinātniskajām institūcijām, starptautiskām organizācijām;

- studentu apmaiņas ar citām augstskolām;

- ziņas par iespējām studentiem:

1) papildināt savas zināšanas un prasmi latviešu valodā un vismaz divās svešvalodās;

2) nodarboties ar fizisko kultūru, sportu un veselības nostiprināšanu;

3) apgūt iemaņas strādāt ar datoru;

- studiju resursu vispārējā stratēģija ;

- ziņas par studiju programmas materiālo nodrošinājumu, tās finansēšanas avotiem, mācību maksu, dažādu aizdevumu, pabalstu un stipendiju saņemšanas iespējām;

- ziņas par studiju programmas metodisko un materiāltehnisko nodrošinājumu;

- bibliotēka (grāmatas un periodika tajā), informācijas tehnoloģija;

- mācību telpas (auditorijas, laboratorijas, telpas pašmācībai ;

- audiovizuālās un datortehnikas izmantošanas iespējas.

- studiju materiāltehniskais nodrošinājums ;

- studentu labklājības nodrošinājums.

Saistība ar:

- mācīšanas, studiju un zināšanu novērtēšanas stratēģiju ;

- piedāvājamās izglītības saturu;

- studentu dzīvesvietu, darba pieredzi, izzinātām vēlmēm ;

- absolventu viedokli.

V. Personāla un studentu zinātniskās pētniecības (radošais) darbs

Būtiskākie jautājumi :

- akadēmiskā un vispārējā personāla iesaistīšanās zinātniskās pētniecības (radošajā) darbā;

- zinātniskās pētniecības darbu tematika, tās aktualitāte un saistība ar studiju programmas saturu;

dokumenti, kas atspoguļo ar studiju programmu saistīto zinātnisko pētījumu (notiekošo un plānoto) līmeni. Vispirms tiek izskatīti tie zinātniskie pētījumi, kurus veic mācību iestādē pamatdarbā strādājošie.

Zinātnisko pētījumu līmeņa kritēriji:

1) to rezultātu publikācija starptautiski citējamos Latvijas vai ārvalstu izdevumos;

2) doktora vai maģistra darbu izstrāde;

3) praktiskiem pētījumiem - izstrādņu patentēšana vai ieviešana ražošanā, izmantošana uzņēmējdarbībā;

4) Latvijas Zinātnes padomes finansēto pētījumu veikšana;

5) zinātnisko pētījumu rezultātā publicēto monogrāfiju saraksts;

6) Latvijas Zinātnes padomes organizētās starptautiskās ekspertīzes rezultāti;

7) piedalīšanās starptautiskos pētniecības projektos;

- zinātniskās pētniecības (radošajā) darbā iesaistītā studentu daļa;

- studentu zinātniskās pētniecības darba tēmas un līmenis (apbalvojumi un prēmijas);

- zinātniskās pētniecības darbs kā mācību procesa sastāvdaļa.

- studentu zinātniskās pētniecības darba vadīšana ;

- materiāltehniskais nodrošinājums ;

- zinātniskā sadarbība ar Latvijas iestādēm un ārvalstu institūcijām.

Saistība ar :

- mācīšanas un studiju stratēģiju ;

- studentu sasniegumiem ;

- profesionālās orientācijas darbu un darba tirgus prasībām ;

- absolventu un darba devēju viedokli.

VI. Kvalitātes nodrošinājums un garantijas

Būtiskākie jautājumi :

- attīstības plāni un to kvalitāte ;

- studiju programmas iekšējā pašnovērtēšana (kursu kvalitātes iekšējo indikātoru izmantošana, atgriezeniskās saites ar studentiem pielietošana u.c.) ;

- akadēmiskā personāla vēlēšanas;

- štata pasniedzēju kvalifikācijas celšanas sistēma ;

- personāla atjaunošana ;

- ārējo eksaminātoru atskaites ;

- ekspertu vizīšu un analīžu izmantošana ;

- studiju turpināšanas iespējas un finansiālās garantijas studiju programmas likvidācijas, reorganizācijas vai citu izmaiņu gadījumā.

Saistība ar :

- studentu sasniegumiem ;

- augstskolas nākotnes projektiem un plāniem ;

- kvalitātes indikātoriem;

- AIKNC organizēto novērtēšanu.

Kopsavilkums, rekomendācijas

Kopsavilkumu ieteicams veidot no atsevišķo (I - V) kvalitātes aspektu vērtējuma, kam ir vienāds svars kopējā slēdzienā.

Katra aspekta novērtējuma beigās ieteicams sniegt atklātos pozitīvos faktorus, trūkumus, rekomendācijas un ieteikumus kvalitātes uzlabošanai.

Piezīme I. Novērtējot starpdisciplinārās integrētās studiju programmas, Novērtēšanas komisijas ekspertiem jāvadās no studiju programmas pašnovērtēšanas ziņojumā izdarītās programmas piedāvātāja izvēles, kas nosaka noteicošo zinātņu nozari integrētajā studiju programmā, pēc kuras tad arī jāizdara novērtēšana.

Piezīme II. Lai piesaistītu studentus savām studiju programmām, ir sastopami gadījumi, ka, būtiski nepalielinot studiju apjomu un intensitāti, pilna laika bakalaura programmu apgūstot, absolventam izsniedz divus (vai vairāk) bakalaura diplomus - piem., pedagoģijā un kādā citā zinātņu nozarē. Līdzīgi veidojas situācija, kad vienas studiju programmas ietvaros absolventam izsniedz bakalaura diplomu un diplomu par augstākās profesionālās izglītības kvalifikāciju. Novērtēšanas komisijas uzdevums ir rūpīgi izpētīt, vai šāda studiju programma sniedz pietiekoši augstas kvalitātes izglītību katrā no diviem (vai vairākiem) diplomiem atbilstīgā zinātnes nozarē vai profesijā.

Uz sertifikātu izsniegšanu par atsevišķu kursu noklausīšanos (vai apgūšanu) šī piezīme neattiecas.

3.2. Studiju programmu novērtēšanas skala

Ar atzīmi novērtēta studiju programma norāda kvalitātes nodrošinājuma vērtējuma atbilstību studiju programmā izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem. Ieteicams katru no punktā 3.1. minētajiem astoņiem kvalitātes aspektiem novērtēt ballēs, saskaņā ar sekojošo skalu. Studiju programmas novērtējums ballēs veidojas, apkopojot visus kvalitātes aspektu (I-VIII) vērtējumus.

Balles Vērtējums

4 (ļoti labi) Kvalitātes nodrošinājums visos aspektos ir apmierinošs,

bet lielākajā aspektu daļā tas ir labs

3 (ļoti apmierinoši) Kvalitātes nodrošinājums visos aspektos ir apmierinošs,

bet atsevišķos aspektos tas ir labs

2 (apmierinoši) Kvalitātes nodrošinājums visos aspektos ir apmierinošs un

kopumā pozitīvie faktori ir pārsvarā pār trūkumiem

1 (neapmierinoši) Kvalitātes nodrošinājums ir neapmierinošs vienā vai vairākos

aspektos vai arī kopumā trūkumi ir pārsvarā pār pozitīviem faktoriem

Slēdziens jābalsta uz pierādījumiem, t.i., augstskolas iesniegtajiem dokumentiem un ekspertu vizītes laikā iegūtajām liecībām.

Akreditācijas komisijai, pieņemot lēmumu par studiju programmas akreditāciju, nosacītu akreditāciju vai atteikumu akreditēt to, studiju programmas vērtējums ballēs nav saistošs. Tomēr, izstrādājot rekomendācijas studiju programmas pilnveidošanai,šāds vērtējums var būt lietderīgs.

3.3. Augstskolu vērtēšana

Augstskolu akreditācija notiek pēc vismaz vienas studiju programmas akreditācijas vai vienlaicīgi ar to. Bez augstskolas pašnovērtējuma ziņojuma un saskaņā ar AAN 11.punktu akreditācijai iesniegto dokumentu rūpīgas analīzes ir izmantojami arī studiju programmu akreditācijas procesā iegūtie materiāli.

Ekspertu vizītes laikā tiek organizētas tikšanās ar augstskolas vadību un studentu pašpārvaldi. Tikai nepieciešamības gadījumā jāgriežas pie fakultāšu un studiju programmu vadības. Ieteicamā ekspertu darbība:

- tikšanās ar atsevišķām studentu grupām ;

- tikšanās ar augstskolas absolventiem un darba devēju pārstāvjiem ;

- studentu, maģistrantu, doktorandu, augstskolas absolventu, kā arī darba devēju aptauja interviju vai anketēšanas veidā;

- studiju programmu gada pārskatu un ziņojumu analīze;

- studentu kreditēšanas un dažādu sociālo izdevumu kompensācijas iespēju analīze ;

- studiju resursu pārbaude (bibliotēkas, informācijas sistēmas, materiāltehniskais nodrošinājums) ;

- augstskolas ēku, būvju un lielo plūsmas auditoriju apsekošana un to piemērotības izvērtēšana mācību un zinātniskās pētniecības (radošajam) darbam, kā arī studējošo un personāla sabiedriskajām un sociālajām aktivitātēm ;

- sociālās aprūpes, ēdināšanas, sporta un kultūras u.c. līdzīgu objektu apmeklējumi;

- augstskolas devuma Latvijas Republikas izglītības, zinātnes un kultūras jomās izvērtēšana.

Novērtēšanas komisijas atzinuma struktūru AAN nenosaka, tāpēc to var veidot dažādi. Kā vienu no iespējamiem variantiem var ieteikt struktūru, kas būtu analoģiska studiju programmas akreditācijai veidotā atzinuma struktūrai, protams, mainot akcentus tā saturā.

Tālāk atzīmēti Novērtēšanas komisijas atzinuma, ko iesniedz Augstākās izglītības padomei, atsevišķo kvalitātes aspektu izvērtēšanai būtiskākie jautājumi.

I. Augstskolas mērķi un uzdevumi

Būtiskākie jautājumi:

- augstskolas mērķu un uzdevumu skaidrība

- augstskolas pašnovērtēšanā atspoguļotie mērķu sasniegšanas veidi;

- mērķu un uzdevumu saistība nacionālajiem uzdevumiem, zinātnes prasībām, augstskolas akadēmiskā personāla mērķiem un uzdevumiem, studējošo interesēm un vajadzībām;

- vai augstskolas izvirzītie mērķi un uzdevumi ir sasniedzami.

II. Studiju organizācija un vadība

Būtiskākie jautājumi:

ziņas par studiju, atpūtas un sadzīves apstākļiem, kas nodrošina visiem studiju pretendentiem vienādu imatrikulācijas sistēmu; par mācību maksas sistēmu un informācija par augstskolas sniegto finansiālo palīdzību:

1) studentu un augstskolas attiecības regulējošie dokumenti;

2) studentu organizāciju statusu noteicošie dokumenti;

3) augstskolas administrācijas dotais studiju un studentu sociālā nodrošinājuma novērtējums;

4) ārvalstnieku studiju iespējas un nosacījumi;

- studijas uzsākušo un diplomu saņēmušo attiecības ;

- augstskolas absolventu perspektīvas darba tirgū;

- studēšanas motivācija;

- iespējas apgūt zināšanas un prasmes ārpus studiju programmas ;

- ārējo eksaminētāju, ekspertu un institūciju vērtējums;

- studentu zinātniskās pētniecības darbība kā mācību procesa sastāvdaļa ;

- studentu zinātniskās biedrības ;

- studentu zinātnisko darbu konkursi, apbalvojumi, prēmijas, speciālās stipendijas;

- studentu apmaiņas ar citām augstskolām;

- studentu prakses iespējas Latvijā un ārzemēs.

III. Akadēmiskais personāls

Būtiskākie jautājumi:

- vai augstskolas akadēmiskais personāls ir kvalificēts un atbilst tiesību aktos noteiktajām prasībām;

- vai plānotajās studiju programmās vismaz 30% darba (universitātēs - 50% darba) veic akadēmiskais personāls, kuram ir doktora vai habilitētā doktora zinātniskais grāds attiecīgajā zinātņu nozarē;

- vai ir viss nepieciešamais akadēmiskais personāls, lai nodrošinātu visus katras plānotās studiju programmas lekciju kursus, seminārus, praktiskās nodarbības un citu pedagoģisko un zinātnisko darbību;

- vai vismaz 50% darba veic augstskolā pamatdarbā strādājošais akadēmiskais personāls;

- pieteicēja saistības nodrošināt akadēmiskajam personālam attīstības iespējas un darba samaksas likmes, kas nav mazākas par Ministru kabineta noteiktajām darba samaksas likmēm;

- akadēmiskā personāla zinātniskās biogrāfijas (arī svarīgāko pēdējā laika zinātnisko publikāciju saraksts);

- darba samaksas noteikumi;

- katra gada darbības pārskati ar norādi par to, kurā studiju programmā un kādu mācību un zinātnisko darbu veic katrs akadēmiskā personāla pārstāvis;

- zinātniskā darba tematikas aktualitāte;

- zinātniskā darba koordinācija un sadarbība ar zinātniskajām institūcijām Latvijā un ārvalstīs;

- mācību un zinātniskās pētniecības (radošā) darba slodžu proporcijas un regulēšana;

- augstskolas zinātnisko darbinieku iesaistīšana mācību procesā.

IV. Augstskolas darbības vadība un nodrošinājums ar materiāliem, informatīviem un finansu resursiem

Būtiskākie jautājumi:

- vai augstskolas akadēmiskās dzīves vadībā tiek ievērotas Augstskolu likumā un citos likumos noteiktās prasības;

- dokumenti par vadības struktūru, dokumenti par studiju kvalitātes iekšējo kontroli, studentu imatrikulācijas kritēriji, iekšējās kārtības noteikumi u.c.;

- vispārējā augstskolas darbības (studiju, zinātniskā darba u.c.) nodrošinājuma, resursu un vadības stratēģija;

- starptautiskā sadarbība, apmaiņas programmu un vieslektoru izmantošana;

- ziņas par augstākās izglītības realizācijas prasībām atbilstīgu mācību un zinātnisko literatūru, datoriem, laboratorijām, auditorijām ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī materiāltehnisko nodrošinājumu;

- ziņas par nodrošināšanas iespējām ar kvalificētu apkalpojošo personālu;

- ziņas par informācijas sistēmām, informācijas apmaiņas iespējamību valsts un starptautiskajos informācijas tīklos;

- ar uzņēmumiem un iestādēm noslēgtie līgumi par studijām nepieciešamo praksi;

- ziņas par augstskolas personāla zinātniskā darba un mācību darba drošībai nepieciešajamām iekārtām;

- ziņas par tādu mācību laboratoriju esamību augstskolā, kuras studentiem dod iespējas apgūt mūsdienu darba tehnoloģijas

- augstskolas uzdevumu izpildīšanai un ilgtermiņa attīstības plānu Istenošanai nepieciešamo finansiālo līdzekļu esamības apliecinājumi;

- personāla un studējošo rekreācijas iespējas.

V. Kvalitātes nodrošināšana

Būtiskākie jautājumi:

- ilgtermiņa attīstības plāns, kas ietver ziņas par plānotajām augstskolas struktūras izmaiņām, attīstības iespējām, finansēšanas apjomu, pamatojumu un avotiem, kā arī augstskolas darbības iekšējo un ārējo faktoru ietekmes analīze (augstskolai jāparedz labi organizētas plānošanas un pašnovērtēšanas sistēmas izveidošanu);

- plānotās darbības novērtējums (izvērstāk par tuvākajiem darbības gadiem);

- studiju programmu akreditācijas plāns

- augstskolas attīstības iespēju pētījumi un pamatojums;

- augstskolas materiāltehniskās bāzes un informatīvās bāzes attīstības plāns;

- augstskolas autonomijas un demokrātijas principu realizācija ;

- studentu tiesības un pienākumi augstskolas dzīves organizēšanā;

- kvalitātes novērtēšanas sistēma augstskolā un tās efektivitāte;

- uzņemšanas noteikumi, to atbilstība reflektantu sastāvam, augstskolas un nacionālajām interesēm;

- studiju turpināšanas iespējas un finansiālās garantijas studiju programmu likvidācijas, reorganizācijas vai citu izmaiņu gadījumā;

- ārējo eksaminātoru, ekspertu un citu personu un institūciju vērtējums;

- akadēmiskā personāla darba kvalitātes iekšējā kontroles sistēma;

- augstskolas personāla - akadēmiskā un vispārējā ievēlēšanas un kvalifikācijas celšanas sistēma.

Kopsavilkums, rekomendācijas

Kopsavilkums veidojams no atsevišķo kvalitātes aspektu vērtējuma (I - V), kam ir vienāds svars kopējā slēdzienā.

Katra aspekta novērtējuma beigās ieteicams sniegt atklātos pozitīvos faktorus, trūkumus, rekomendācijas un ieteikumus kvalitātes uzlabošanai.

Ieteicams katru no punktā 3.3. minētajiem 5 augstskolas kvalitātes aspektiem novērtēt ballēs, saskaņā ar punktā 3.2. aprakstīto skalu. Augstskolas kopumā novērtējums ballēs veidojas, apkopojot visus atsevišķos kvalitātes aspektu vērtējumus.

Metodiskie norādījumi pieņemti AIKNC valdes sēdē 1996. gada 13. februārī.

AIKNC vadības adreses un telefoni:

1) Centra Valdes priekšsēdētājs akadēmiķis Alberts Skudra -

Kaļķu ielā 1, Rīga, LV 1658, RTU Būvniecības fakultāte, 208.istaba, tel.612762.

2) Centra direktors Dr. Juris Dzelme -

Vaļņu ielā 2, Rīga, LV 1098, 523.istaba, tel.7213870, fax.7243126

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Metodiskie norādījumi novērtēšanas komisijas darba organizēšanai Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Izglītības un zinātnes ministrija Veids: rīkojums Numurs: 272Pieņemts: 05.06.1996.Stājas spēkā: 05.06.1996.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 158, 20.09.1996.
Saistītie dokumenti
  • Saistītie dokumenti
204491
05.06.1996
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)