Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Apstiprināta

Izglītības un zinātnes ministrija

1996. gada 5. jūnija rīkojums nr.272

Instrukcija augstskolu un studiju programmu novērtēšanai

1. Vispārīgie noteikumi

Augstskolu akreditācija notiek atbilstoši "Augstskolu likumam" (AL), kura 9.pants nosaka galvenos augstskolu akreditācijas principus.

Prasības studiju programmām un augstskolām, kā arī svarīgākie ar akreditāciju saistītie organizatoriskie jautājumi atspoguļoti Ministru kabineta 1995.gada 28. novembrī pieņemtajos "Augstskolu akreditācijas noteikumos" (AAN). Rekomendācijas šo noteikumu pielietošanai ir izstrādājusi Baltijas Augstākās izglītības koordinācijas komiteja. Šī komiteja kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā iesaka izmantot Igaunijas Kultūras un izglītības ministrijas akceptēto metodiku (IKIM Metodika). Saskaņā ar AL un AAN akreditācija ir augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēmas sastāvdaļa, kura kopā ar pašnovērtēšanu un novērtēšanu ar ārējo ekspertu palīdzību veido galvenos etapus nepārtrauktā kvalitātes nodrošināšanas procesā. Augstskolas un tās īstenoto studiju programmu kvalitātes nodrošināšanas svarīgākie momenti ir:

1) skaidri, precīzi un īsi formulēt mērķus un to sasniegšanas ceļus;

2) izstrādāt un nepārtraukti saskaņot ar reālo situāciju attīstības plānu, kas nodrošina mērķu sasniegšanu;

3) regulāri organizēt attīstības plānu un to realizācijas apspriešanu, iesaistot kvalificētus ekspertus.

Regulāra pašnovērtēšana ar sekojošu izstrādāto rekomendāciju izpildīšanu ir AAN un AL fiksēto prasību apmierināšanas pamats. Akreditācija uzskatāma tikai par augstskolā autonomi darbojošās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas regulāras kontroles iespēju, bet ne pašmērķi. Akreditācija un tās realizācijai pieprasītā novērtēšana ar ārējo ekspertu palīdzību galvenokārt jāizmanto studiju kvalitātes uzlabošanas ceļu izvērtēšanai un mērķu sasniegšanas līdzekļu izvēlei.

AAN punktos 11.9. un 11.10. prasītie dokumenti augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēmai ir noteicošie.

Formulējot augstskolas mērķus un uzdevumus sekojošā prioritārā kārtībā jāņem vērā:

1) AL prasības, vispirms 57. - 59. panti;

2) LR Profesiju klasifikators;

3) Latvijā pieņemtie profesionālo apvienību standarti (medicīnā, jurisprudencē, aviācijā utt.);

4) ES standarti un rekomendācijas, Eiropas un starptautisko profesionālo organizāciju prasības;

5) Igaunijas KIM Metodika.

2. Studiju programmu klasifikācija

Jāņem vērā, ka katrai akadēmiskajai studiju programmai jābūt paredzētai vienas zinātnes nozares apgūšanai. Vadoties no AL 57. panta 2. daļas augstskolai izsniedzamajā akreditācijas lapas pielikumā tiks fiksētas tikai studiju programmas, kuras atbilst tām zinātņu nozarēm, kurās saskaņā ar Latvijas Zinātnes padomes izstrādāto nomenklatūru tiek piešķirti zinātniskie grādi. Diferenciācija pa apakšnozarēm pieļaujama tikai to īpaši pamatojot, praktiski tikai maģistra studiju programmām.

Piešķirot augstākās profesionālās izglītības kvalifikāciju, līdz AL 59. panta 2. daļā minēto Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, jāizmanto (prioritārā kārtībā):

LR Profesiju klasifikators;

Latvijā pieņemtie profesionālo apvienību standarti (medicīnā, jurisprudencē, aviācijā utt.);

starptautiskais izglītības klasifikators (ISCED);

ES standarti un rekomendācijas, Eiropas un starptautisko profesionālo organizāciju prasības.

Ja neviens no augšminētajiem dokumentiem nereglamentē studiju programmu saturu un realizāciju, augstskola var standartus noteikt pati.

Vienā augstskolā visas studiju programmas, kuras paredzētas vienas zinātnes nozares vai vienas kvalifikācijas apgūšanai dažādos līmeņos (bakalaurs, maģistrs, doktors vai tiem pielīdzināti), tiek vērtētas un akreditētas vienlaicīgi.

Piezīme 1. Ja studiju programma aptver 2 vai vairāk ziņātnes nozares, augstskolai jāpieņem lēmums, kura zinātnes nozare ir noteicošā, un jāinformē AIKNC par pārējām studiju programmā ietvertajām zinātnes nozarēm, lai AIKNC varētu organizēt novērtēšanai vēlamo ekspertu iesaistīšanu.

Piezīme 2. Vajadzības gadījumā augstskola var ierosināt Latvijas Zinātnes padomei izdarīt izmaiņas zinātnes nozaru un apakšnozaru sarakstā.

3. Pašnovērtēšanas procesa organizācija

Augstskolas un studiju programmas pašnovērtējuma process notiek ar AIKNC palīdzību un sadarbībā ar Novērtēšanas komisijas atbildīgo sekretāru.

Pašnovērtēšanas process veicams 3-6 mēnešos un sastāv no sekojošiem etapiem :

1. Augstskolas (studiju programmas) pašnovērtēšanas Vadības komitejas un apakškomiteju organizēšana. (Apakškomiteju uzdevums ir sagatavot nepieciešamo informāciju atsevišķu kvalitātes aspektu novērtēšanai.)

2. Apakškomiteju iepriekšējo ziņojumu apspriešana un pašnovērtējuma ziņojuma sagatavošana Vadības komitejā.

3. Vadības komitejas sagatavotā pašnovērtējuma ziņojuma publiska apspriešana.

4. Pašnovērtējuma ziņojuma noformēšana un iesniegšana AIKNC.

Pirms pašnovērtēšanas procesa sākuma ieteicams:

1) iesniegt pieteikumu AIKNC un

2) noslēgt līgumu ar AIKNC par sadarbību novērtēšanas organizēšanā.

Pēc ziņojuma sagatavošanas Vadības komitejā (2. etaps) ieteicams to iesniegt AIKNC iepriekšējai pārbaudei un pirms publiskās apspriešanas precizēt, ņemot vērā AIKNC piezīmes.

Piezīme I. Novērtēšanas komisijas organizēšana un darbība notiek pēc AIKNC izdarītās pašnovērtējuma ziņojuma iepriekšējas pārbaudes.

Piezīme II. Pašnovērtēšanas procesu ieteicams dokumentēt, ieskaitot sēžu protokolu rakstīšanu, saņemto priekšlikumu un aptauju rezultātu fiksēšanu un saglabāšanu. Šie dokumenti nav jāiekļauj galīgajā ziņojumā, bet tie var tikt apspriesti Novērtēšanas komisijas ekspertu vizītes laikā.

Piezīme III. Augstskolas sniegto informāciju savas vizītes laikā ir tiesīgi pārbaudīt Novērtēšanas komisijas eksperti.

Piezīme IV. Ja AAN III sadaļā pieprasītās ziņas jau ir iesniegtas Izglītības un zinātnes ministrijai kādas studiju programmas akreditācijas laikā vai arī citā veidā, var izdarīt atsauci uz tām, tās nedublējot.

4. Augstskolas (studiju programmas) pašnovērtēšanas

Vadības komiteja un apakškomitejas

Lēmumus par pašnovērtēšanas Vadības komitejas un apakškomiteju izveidošanu pieņem augstskolas senāts (augstākā lēmējinstitūcija). Senāts var deleģēt tiesības pieņemt lēmumu citai institūcijai, apstiprinot tās pieņemto lēmumu. Lēmumos par Vadības komitejas un apakškomiteju izveidošanu jānosaka to skaitlisko un personālo sastāvu. Vadības komitejas sastāvā jābūt pārstāvētām visām augstskolas personāla grupām - akadēmiskajam personālam, vispārējam augstskolas personālam un studējošiem saskaņā ar Augstskolu likuma IV nodaļu. Proporcijas starp personāla grupām nosaka augstskolas lēmējinstitūcija, tomēr pilnā laika studējošo īpatsvaram jābūt vismaz 1/3 no komitejas sastāva, ja to pieprasa studējošo pašpārvaldes lēmējinstitūcija. Katrā apakškomitejā jābūt vismaz vienam studējošo pārstāvim. Viena un tā pati persona var būt vairāku komiteju sastāvā. Vadības komitejas un apakškomiteju sastāva izmaiņas notiek tādā pat kārtībā, kā to dibināšana.

Viena Vadības komiteja var organizēt vairāku radniecīgu studiju programmu pašnovērtēšanu vienā augstskolā. Ja augstskolā ir tikai viena studiju programmu pašnovērtēšanas Vadības komiteja, augstskolas pašnovērtēšanas Vadības komitejas veidošana nav nepieciešama. Ja studiju programmu pašnovērtēšanas Vadības komitejas ir vairākas, to darba saskaņošanai ir jāveido augstskolas pašnovērtēšanas Vadības komiteja, kura gan organizē visas augstskolas pašnovērtēšanu, gan koordinē atsevišķu studiju programmu pašnovērtēšanu.

5. Ekspertīze

Saskaņā ar AL 5. panta 7. daļas 3. punktu:

"universitātes studiju programmu kvalitāte novērtējama ar starptautisku ekspertu palīdzību". Pirmajā novērtēšanas ciklā, vērtējot un akreditējot augstskolas un studiju programmas pēc 28.11.95. pieņemtajiem AAN, visas ekspertīzes ir starptautiskas, izmantojot ES valstu ekspertus un Baltijas valstu ekspertus. Bez ekspertiem Novērtēšanas komisijas darbā piedalās novērotāji bez balsstiesībām. Novērotāju galvenais uzdevums ir apgūt pieredzi, lai turpmāk varētu veikt ekspertu pienākumus Baltijas valstīs. Augstskola var ieteikt Novērtēšanas komisijas ekspertu un novērotāju kandidatūras un noraidīt kandidatūras, kuras piedāvā AIKNC. Augstskolas priekšlikumi par Novērtēšanas komisijas ekspertu un novērotāju kandidatūrām nav saistoši AIKNC, veidojot Novērtēšanas komisiju, bet AIKNC nedrīkst pieļaut interešu konfliktu, nozīmējot ekspertus. AIKNC pienākums ir pēc iespējas izvairīties no interešu konflikta arī izvēloties novērotājus.

6. Iesniedzamie dokumenti

Dokumenti akreditācijai jāsagatavo saskaņā ar AAN punktu 11. vai 19. prasībām. Iesniegtajiem dokumentiem kopumā jāsatur visa AAN (punktos 11. un 19.) pieprasītā informācija, ņemot vērā Novērtēšanas komisijas ekspertu iepriekš dotos norādījumus un papildus jautājumus. Ieteicams dokumentus sagrupēt pa nodaļām, kurām nav jāsakrīt ar AAN punktu 11. un 19. apakšpunktiem. Augstskolas sniegto ziņu sadalījumu pa nodaļām un sakārtošanu izlemj pati augstskola. Katras ziņojuma nodaļas beigās ir jādod rezumējums, kurā ir jānorāda pozitīvie faktori, trūkumi un veicamie pasākumi.

Ja kādā no AAN punktos 11. un 19. minētajiem aspektiem (ziņojuma nodaļām) informācija netiks iesniegta vai tiks saņemts neapmierinošs vērtējums, tas var būt par iemeslu, lai tiktu noteikta nosacīta akreditācija vai tā tiktu atteikta (AAN 51. punkts).

Katras augstskolas vai studiju programmas pašnovērtēšanas rezultātā apkopotie dokumenti jāsadala 5 grupās:

1) mērķi un uzdevumi; to sasniegšanas veidi - kopā ne vairāk kā 500 vārdu;

2) AAN pieprasītās informācijas īss apkopojums - kopā ne vairāk kā 3000 vārdu;

3) pielikumi un paskaidrojumi - kopā ne vairāk kā 15000 vārdu;

4) statistiskā informācija (datu bāzei "Centis" jāiesniedz studentu un darbinieku sarakstu un citas ziņas saskaņā ar pielikumā pievienoto formu);

5) augstskolas vai studiju programmas darbību reglamentējošie dokumenti (satversme, nolikumi, programmas, plāni utt.) un citi augstskolas lietvedībā esoši dokumenti un ziņas par augstskolu (studējošo kvalifikācijas darbi (doktora disertācijas, diplomdarbi, diplomprojekti, bakalaura un maģistra darbi), eksāmenu rezultāti, mācībspēku zinātniskās biogrāfijas utt.).

Ja Novērtēšanas komisijai iesniegtā ziņojuma daļas pārsniedz noteikto apjomu, to neizskata un atdod pārstrādāšanai.

Pirmo 4 grupu dokumenti jāiesniedz 2 valodās - latviešu un angļu (vai citā svešvalodā pēc vienošanās ar AIKNC); vienlaicīgi uz papīra un disketes Word for Windows 2.0 vai Microsoft Word 6.0 formātā. (Iesniegtā informācija tiks nodota ekspertiem, ES institūcijām, ar izglītību saistītām starptautiskām organizācijām.)

Piektās grupas dokumenti jāiesniedz latviešu valodā. Tulkojumi pēc vienošanās ar AIKNC jāiesniedz tikai daļai dokumentu.

Dokumentāciju ir jāparaksta personām, kuras ir atbildīgas par sniegtās informācijas pareizību.

Pašnovērtēšanas ziņojuma iepriekšējo variantu pēc tā pieņemšanas Vadības komitejā vienā eksemplārā latviešu valodā ieteicams iesniegt AIKNC. Pēc AIKNC piezīmju saņemšanas, ziņojuma publiskas apspriešanas un precizēšanas tas 5 eksemplāros latviešu valodā un vienā no svešvalodām (saskaņā ar līgumu starp augstskolu un AIKNC) tiek nodots Novērtēšanas komisijai. Iesniedzot informāciju uz disketes, pēc vienošanās ar AIKNC iesniedzamo dokumentu eksemplāru skaits var tikt samazināts.

Novērtēšanas komisijas sagatavotais kopējais atzinums, kā arī augstskolas (studiju programmas) pašnovērtējuma ziņojums, tiek publicēts. Tā apspriešana notiek atklātā konferencē, kurā var piedalīties visas ieinteresētās personas, pirmkārt augstskolas personāls, ieskaitot visus studējošos. Konferencē visvairāk uzmanības jāpievērš uz pašnovērtēšanas rezultātiem un Novērtēšanas komisijas rekomendācijām balstītu augstskolas attīstības plānu veidošanai.

Piezīme 1. Visu augstskolas darbības galveno aspektu salīdzināšanu ar 2 ES augstskolām var veikt, balstoties uz prospektiem, ES augstskolu reklāmas izdevumiem un citiem oficiāliem dokumentiem, bet vēlams iesaistīt konsultantus no ES valstīm, izmantojot programmu TEMPUS, Eirofakultāti utt..

Piezīme 2. Apskatot mācībspēku slodzes un darba samaksu, jāņem vērā LR MK noteikumi par pedagoģisko darbinieku darba apmaksu.

Piezīme 3. Dokumentu tulkojumus angļu valodā vai, pēc saskaņošanas ar AIKNC, citā svešvalodā, jāiesniedz pēc ārējo ekspertu apstiprināšanas, iepriekš vienojoties ar AIKNC par tulkojumu iesniegšanas termiņiem.

Piezīme 4. Iesniegtajām ziņām par augstskolas stāvokli jābūt iegūtām ne vairāk kā 6 mēnešus (izņēmuma gadījumos - 12 mēnešus) pirms pieteikuma iesniegšanas. Par svarīgākajām izmaiņām (satversmes izmaiņas, profesoru pārvēlēšana, rektora un citu vadošo administrācijas darbinieku maiņa u.c.) jāziņo AIKNC 10 dienu laikā.

7. Finansēšana

Augstskola kopīgi ar AIKNC sagatavo novērtēšanai nepieciešamo izdevumu tāmi un apstiprina to IZM.

Novērtēšanas komisijas darbu Latvijā vizītes laikā augstskolā nodrošina novērtējamā augstskola (viesnīca, ēdināšana, transports utt.).

8. AIKNC Ekspertu padome

IZM un AIKNC darbiniekiem augstskolu novērtēšanas organizēšanai nepieciešama informācija augstskolu pedagoģijas jautājumos un par tām zinātnes nozarēm, kurās Latvijā tiek īstenotas studiju programmas, jo IZM un AIKNC štata darbinieku skaitā neietilpst speciālisti visos šajos jautājumos. Augstskolu un studiju programmu novērtēšanas un ārējo ekspertu darba atbalstīšanai un organizēšanai pie AIKNC ar padomdevēja tiesībām darbojas AIKNC Ekspertu padome un 6 AIKNC ekspertu komisijas sekojošos virzienos:

1) ekonomika, tiesības, socioloģija, politoloģija (sociālās zinātnes);

2) pedagoģija, psiholoģija, filoloģija, vēsture, filozofija, māksla, teoloģija (humanitārās zinātnes);

3) dabas zinātnes (fizika, ķīmija, matemātika, bioloģija, ģeogrāfija, ģeoloģija);

4) medicīna, farmācija;

5) inženierzinātnes, datorzinātnes, arhitektūra;

6) lauksaimniecība, mežkopība, veterinārija.

AIKNC Ekspertu padome sastāv no visu 6 AIKNC ekspertu komisiju vēlētiem pārstāvjiem un koordinē šo komisiju darbu. Katra AIKNC ekspertu komisija sastāv no 3 - 12 ekspertiem, kurus, pēc LZA, LZP un RP uzklausīšanas uzaicina AIKNC un apstiprina augstākās izglītības un zinātnes ministrs. AIKNC Ekspertu padomes un AIKNC ekspertu komisiju nolikumus izstrādā AIKNC Ekspertu padome un apstiprina AIKNC Valde.

Instrukcija pieņemta AIKNC valdes sēdē 1996. gada 13. februārī.

Pielikums

Augstskolu likuma (AL) 9. pants

"Augstskolu akreditācija

(1) Izsniegt absolventiem valstiski atzītus diplomus par augstākās izglītības iegūšanu drīkst tikai tās augstskolas, kuras ir akreditētas un kurās apgūst valsts akreditētu studiju programmu. Akreditācija notiek saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātiem akreditācijas noteikumiem, to organizē Izglītības un zinātnes ministrija. Studiju programmas akreditē ne retāk kā reizi sešos gados.

(2) Juridisko personu dibināto augstskolu diplomi tiek valstiski atzīti un tajos atļauts izmantot Latvijas Republikas valsts ģerboni pēc attiecīgās augstskolas un studiju programmas akreditācijas un augstskolas satversmes apstiprināšanas Ministru kabinetā.

(3) Kad saņemts Augstākās izglītības padomes atzinums par akreditāciju, izglītības un zinātnes ministrs izsniedz attiecīgu akreditācijas dokumentu.

(4) Izglītības un zinātnes ministrija katra mācību gada beigās laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicē to augstskolu sarakstu, kurām ir tiesības izsniegt valstiski atzītus diplomus par augstākās izglītības iegūšanu, kā arī šajās augstskolās akreditēto studiju programmu nosaukumus."

AL 57.-59. panti

"57.pants. Studiju ilgums

(1) Studiju programmas, kuru apgūšanas rezultātā iegūst augstāko izglītību, nedrīkst būt īsākas par četriem gadiem. Studiju saturam un apjomam, kā arī pārbaudījumos izvirzāmajām prasībām klātienes un neklātienes studijās jābūt vienādām.

(2) Bakalaura un maģistra akadēmiskā grāda iegūšanai akadēmiskā augstskola piedāvā bakalaura un maģistra studiju programmas kādā zinātnes nozarē vai tās apakšnozarē. Akadēmiskās izglītības studiju programmas maģistra vai tam pielīdzināta akadēmiskā grāda iegūšanai līdz ar bakalaura grāda iegūšanu paredzētas no piecu līdz septiņu gadu ilgām studijām.

(3) Personas, kurām ir maģistra grāds vai tam pielīdzināts akadēmiskais grāds, var turpināt studijas doktorantūrā, kas paredzēta doktora zinātniskā grāda iegūšanai un plānota trim gadiem.

(4) Augstākā profesionālā izglītība ir lietišķajā zinātnē sakņota izglītība, kas sagatavo profesionālai darbībai. Augstāko profesionālo izglītību iegūst pēc vismaz četrus gadus ilgām studijām.

(5) Augstāko profesionālo izglītību ieguvušie, kuriem ir bakalaura grāds, ir tiesīgi turpināt studijas maģistra grāda iegūšanai akadēmiskā augstskolā.

58. pants. Studiju gala pārbaudījumi un valsts pārbaudījumi

(1) Akreditētām bakalaura un maģistra studiju programmām jānoslēdzas ar gala pārbaudījumiem, kuru sastāvdaļa ir bakalaura vai maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana.

(2) Augstākās profesionālās izglītības studijas beidzas ar valsts pārbaudījumiem, kuru sastāvdaļa var būt diplomdarba vai diplomprojekta izstrādāšana un aizstāvēšana.

(3) Pārbaudījumi noris kompleksi, galvenokārt rakstveidā. Augstskolas uzglabā šos materiālus.

59. pants. Studijās iegūstamie grādi un profesionālā kvalifikācija

(1) Atbilstoši valsts akreditētajai studiju programmai augstskolās iegūst:

1) akadēmisko izglītību un šādus grādus:

a) bakalaurs ( akadēmiskais grāds),

b) maģistrs (akadēmiskais grāds),

c) doktors (zinātniskais grāds);

2) augstākās profesionālās izglītības kvalifikāciju.

(2) Augstākās profesionālās izglītības kvalifikāciju, kuru var iegūt, pabeidzot vismaz četrgadīgu augstākās izglītības valsts akreditēto studiju programmu, nosaka Ministru kabineta noteikumi.

(3) Zinātniskās kvalifikācijas iegūšana augstskolās notiek saskaņā ar likumu "Par zinātnisko darbību"."

Augstskolu akreditēšanas noteikumu (AAN) punkti 11.9. un 11.10.

"11.9. dokumenti, kuros norādīti augstskolas mērķi un uzdevumi, kas saistīti ar augstākās profesionālās vai akadēmiskās izglītības nodrošināšanu:

11.9.1. augstskolas pašnovērtējums, kurā skaidri formulēti augstskolas mērķi un uzdevumi;

11.9.2. augstskolas mērķu sasniegšanas veidi;

11.10. augstskolas darbības plāns, kurā ietilpst:

11.10.1. ilgtermiņa attīstības plāns, kas ietver ziņas par plānotajām augstskolas struktūras izmaiņām, attīstības iespējām, finansēšanas apjomu, pamatojumu un avotiem, kā arī augstskolas darbības iekšējo un ārējo faktoru ietekmes analīzi (augstskolai jāparedz labi organizētas plānošanas un pašnovērtēšanas sistēmas izveidošana);

11.10.2. plānotās darbības novērtējums, (izvērstāk - par tuvākajiem darbības gadiem);

11.10.3. studiju programmu akreditācijas plāns;

11.10.4. augstskolas attīstības iespēju pētījumi un pamatojums;

11.10.5. augstskolas materiāltehniskās bāzes un informatīvās bāzes attīstības plāns;

11.10.6. augstskolas absolventu perspektīvas darba tirgū."

Akreditācijas periodiskums un termiņi

AAN 4. punktā norādīts, ka divu gadu laikā pēc licences saņemšanas augstskola ir jāizvirza akreditācijai. Augstskolas un studiju programmas akreditācija tiek veikta ne vē-lāk kā sešus mēnešus pēc pieteikuma saņemšanas (AAN 20. punkts). Izglītības un zinātnes vai tā pilnvarota persona var pagarināt akreditācijas pieteikuma izskatīšanas termiņu vēl par sešiem mēnešiem. Nesaņemot lēmumu par akreditācijas lapas izsniegšanu vai motivētu atteikumu to izsniegt, augstskola ir tiesīga turpināt pieteikto studijas programmu īstenošanu.

Akreditācijas komisija 3 dienu laikā pēc komisijas sēdes var nosūtīt pieteicējam paziņojumu, kurā pieprasītas nepieciešamās ziņas jautājuma objektīvai izlemšanai. Ja 10 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas pieteicējs nav sniedzis vajadzīgās ziņas, pietei-kums netiek izskatīts un to nosūta atpakaļ pieteicējam. Atkārtotu pieteikumu var iesniegt tikai pēc šo trūkumu novēršanas.

Ja augstskolas novērtēšanas procesā ir konstatēti būtiski trūkumi, tā var tikt akreditēta nosacīti uz 2 gadiem. Pēc tam tiek izdarīta otrreizēja akreditācija, kas nevar būt nosacīta. Tādi pat noteikumi attiecas uz studiju programmām.

"Ja Augstākās izglītības padome un Akreditācija komisija augstskolai, kā arī visām tās studiju programmām ir devušas negatīvu novērtējumu, akreditācija tiek atteikta. Šādā gadījumā augstskola atkārtotu pieteikumu var iesniegt ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem " (AAN 52. punkts).

"Visas pozitīvi novērtētās studiju programmas tiek atkārtoti novērtētas ne retāk kā reizi sešos gados" (AAN 55. punkts).

AAN 66. punkts

"Izglītības un zinātnes ministrs anulē akreditācijas lapu vai studiju programmas akreditāciju:

...

66.3. ja pieteicējs mainījis iesniegtās ziņas un par to 10 dienu laikā nav ziņojis attiecīgi Augstākās izglītības padomei vai Akreditācijas komisijai."

IZM 28.03.96. rīkojums Nr. 122 par augstskolu akreditāciju:

"Lai saskaņā ar "Augstskolu likuma" 9. pantu Izglītības un zinātnes ministrija varētu organizēt augstskolu un studiju programmu akreditāciju, veicot Augstskolu akreditācijas noteikumu 7., 14., 28., 29., 30., 60., 61. punktos minētos uzdevumus atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumiem par augstskolu un to studiju programmu akreditācijas kārtību:

1. Pilnvarot Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centru:

a) veikt augstskolas vai tās studiju programmas akreditācijai nepieciešamo novērtēšanu, nodrošinot un konsultējot augstskolas vai studiju programmas pašnovērtēšanu, organizējot ārējo ekspertīzi un apkopojot augstskolas vai studiju programmas akreditācijai nepieciešamo informāciju;

b) izveidot un iesniegt apstiprināšanai studiju programmu akreditācijas komisijai vai Augstākās izglītības padomei Novērtēšanas komisijas sastāvu, kurā, saskaņā ar Rektoru padomes, Augstākās izglītības padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnes padomes ieteikumiem, kā arī ievērojot Eiropas savienības prasības un saskaņā ar attiecīgo Eiropas savienības institūciju ieteikumiem, iekļaut Latvijas un ārvalstu ekspertus (Novērtēšanas komisijas darbā bez ekspertiem var piedalīties Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra pieaicināti un apstiprināti novērotāji.);

c) kopīgi ar attiecīgo augstskolu sagatavot novērtēšanai nepieciešamo izdevumu tāmi un iesniegt to apstiprināšanai Izglītības un zinātnes ministrijai.

2. Rīkojuma izpildes kontroli uzdot Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktoram Jānim Čakstem."

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Instrukcija augstskolu un studiju programmu novērtēšanai Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Izglītības un zinātnes ministrija Veids: rīkojums Numurs: 272Pieņemts: 05.06.1996.Stājas spēkā: 05.06.1996.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 158, 20.09.1996.
Saistītie dokumenti
  • Saistītie dokumenti
204490
05.06.1996
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)