Ārlietu
ministrijas dienesta informācija Nr.41/23-201
Rīgā 2010.gada 14.janvārī
Par Konvencijas
par starptautisko civilo aviāciju 2., 6., 8., 12., 17. un 18.
pielikumu
Ārlietu ministrija nosūta publicēšanai Konvencijas par
starptautisko civilo aviāciju 2., 6., 8., 12., 17. un
18.pielikumu.
Saskaņā ar Konvencijas 37.pantu Starptautiskās civilās
aviācijas organizācija izstrādā starptautiskos standartus,
ieteicamo praksi un procedūras, kas ir Konvencijas pielikumi un
ir tās neatņemama sastāvdaļa.
Konvencija attiecībā uz Latvijas Republiku stājās spēkā
1992.gada 12.augustā.
Pielikumā:
2.pielikuma 39.grozījumi, 10.izdevums;
2.pielikuma 40.grozījumi, 10.izdevums;
2.pielikuma 41.grozījumi, 10.izdevums;
2.pielikuma 42.grozījumi, 10.izdevums;
2.pielikums, 10.izdevums;
6.pielikuma I daļa, 8.izdevums;
6.pielikuma I daļa, 30.grozījumi, 8.izdevums;
6.pielikuma I daļa, 31.grozījumi, 8.izdevums;
6.pielikuma II daļa, 6.izdevums;
6.pielikuma III daļa, 14-A.grozījumi, 6.izdevums;
6.pielikuma III daļa, 13.grozījumi, 6.izdevums;
6.pielikuma III daļa, 6.izdevums;
8.pielikuma 101.grozījumi, 3.izdevums;
8.pielikums, 10.izdevums;
12.pielikuma 18.grozījumi, 8.izdevums;
12.pielikums, 8.izdevums;
17.pielikums, 8.izdevums;
18.pielikuma 9.grozījumi, 3.izdevums;
18.pielikums, 3.izdevums.
Ārlietu ministrijas Juridiskā
departamenta direktore I.Mangule
39. GROZĪJUMI
Starptautiskie standarti
LIDOJUMU
NOTEIKUMI
KONVENCIJAS PAR
STARPTAUTISKO CIVILO AVIĀCIJU
2. PIELIKUMS
Desmitais izdevums, 2005.gada
jūlijs
Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija
2. pielikuma grozījumu saraksts
| |
Spēkā
stāšanās datums
|
Piemērošanas datums
|
| Desmitais izdevums (ietver Grozījumus Nr. 1.
- Nr. 38) |
2005. gada 11. jūlijs
|
2005. gada 24. novembris
|
Grozījumi Nr. 39 (pieņēmusi Padome 2006.
gada 20. februārī)
x), 3-2. un 3-3. nomaināmā lappuse |
2006. gada 17. jūlijs
|
2006. gada 23. novembris
|
Pavadraksts
Grozījumi Nr. 39
Starptautiskie standarti
LIDOJUMU
NOTEIKUMI
(Starptautiskās civilās aviācijas
konvencijas 2. pielikums)
1. Lai iekļautu Grozījumus Nr. 39, kurus piemēro, sākot ar
2006. gada 23. novembri, ievietojiet šādas nomaināmās lappuses 2.
pielikumā (desmitajā izdevumā):
| a) x) lappuse |
Priekšvārds |
| b) 3-2. un 3-3. lappuse |
3. nodaļa |
2. Šā grozījuma ierakstu reģistrē ii) lappusē.
|
Grozīšana
|
Izcelsme
|
Grozījumu
saturs
|
Pieņemšana/Apstiprināšana
Spēkā
stāšanās
Spēkā
stāšanās Piemērošana
|
|
22.
|
Aeronavigācijas komisija |
Bezpilota
brīvie gaisa baloni; paredzamais ierašanās laiks |
1981. gada 2. martā
1981. gada 2. jūlijā
No 1981. gada 26. novembra
|
|
23.
(7. izdevums)
|
Aeronavigācijas komisija |
Civilās aviācijas gaisa kuģa
pārtveršana |
1981. gada 1. aprīlī
1981. gada 1. augustā
No 1981. gada 26. novembra
|
|
24.
|
Aeronavigācijas komisija |
Gaisa kuģa ārējās ugunis |
1982. gada 19. martā
1982. gada 19. jūlijā
No 1982. gada 25. novembra
|
|
25.
|
Aeronavigācijas komisija, Lidlauku, gaisa
trašu un zemes līdzekļu (AGA) nodaļas sanāksme
(1981) |
Definīcijas attiecībā uz augstumu,
instrumentālās pieejas procedūru, manevrēšanas teritoriju un
kustības zonu, manevrēšanu un manevrēšanas ceļu; frāzes
"HIJACK" lietošana civilās aviācijas gaisa kuģa pārtveršanas
gadījumā; piezīme attiecībā uz gaisa kuģa nomu, fraktu vai
savstarpējo apmaiņu; noteikumi saistībā ar gaisa kuģu kustību
pa zemes virsmu un manevrēšanu; 2. sērijas signāli, kurus
izmanto helikopteri pārtveršanas gadījumā; mērvienības |
1983. gada 21. martā
1983. gada 29. jūlijā
No 1983. gada 24. novembra
|
|
26.
|
ATS datu apkopošanas, apstrādes un
pārsūtīšanas apakškomisijas trešā sanāksme (1981),
Aeronavigācijas komisija |
Definīcijas; lidojumu plānu saturs;
daudzkārtēji lidojumu plāni; ATS datu apmaiņa;
izrunas, kas jālieto pārtverošajam gaisa kuģim;
radiotelefonijas steidzamības signāla pielīdzināšana 10.
pielikuma II sējumā lietotajam; koordinētais universālais
laiks (UTC) |
1984. gada 22. jūnijā
1984. gada 22. oktobrī
No 1985. gada 21. novembra
|
|
27.
(8. izdevums)
|
Padome; Aeronavigācijas komisija |
Civilās aviācijas gaisa kuģu identificēšana
un pārtveršana |
1986. gada 10. martā
1986. gada 27. jūlijā
No 1986. gada 20. novembra
|
|
28.
|
Aeronavigācijas komisija |
"Perona" definīcija; īpašas procedūras, kas
izmantojamas nelikumīgas pārtveršanas laikā |
1987. gada 16. martā
1987. gada 27. jūlijā
No 1987. gada 19. novembra
|
|
29.
(9. izdevums)
|
Vizuālo lidojumu noteikumu apakškomisija
(1986), Sekretariāts, Vizuālo līdzekļu apakškomisijas
vienpadsmitā sanāksme (1987); Aeronavigācijas komisija;
grozījumi, kas izdarīti pēc 6. pielikuma grozīšanas |
Gaisa kuģa ekspluatācija jauktās
VFR/IFR vidēs; gaisa kuģa kustība pa zemes
virsmu un zemes vadības sistēma; nelikumīga iejaukšanās;
helikopteri, kurus izmanto kā pārtverošos gaisa kuģus |
1990. gada 12. martā
1990. gada 30. jūlijā
No 1991. gada 14. novembra
|
|
30.
|
Sekundārā novērošanas radara uzlabojumu un
sadursmju novēršanas apakškomisijas ceturtā sanāksme
(SICASP/4) (1989) |
Definīcijas; gaisa kuģa sadursmju
brīdināšanas sistēma (ACAS) |
1993. gada 26. februārī
1993. gada 26. jūlijā
No 1993. gada 11. novembra
|
|
31.
|
Distancēšanas vispārējā jēdziena
pārskatīšana apakškomisijas septītajā sanāksmē (1990),
Aeronavigācijas komisija, Automātiskās atkarīgās novērošanas
apakškomisijas otrā sanāksme (1992) |
Definīcijas; manevrēšana pa gaisu; gaisa
kuģa distancēšana; civilās aviācijas gaisa kuģu grupas
lidojumi kontrolējamā gaisa telpā; automātiskā atkarīgā
novērošana |
1994. gada 18. martā
1994. gada 25. jūlijā
No 1994. gada 10. novembra
|
|
32.
|
Aeronavigācijas komisija |
Piezīme attiecībā uz gaisa kuģa sadursmju
brīdināšanas sistēmas pārvadāšanas prasībām |
1996. gada 19. februārī
1996. gada 19. februārī
-
|
|
33.
|
Aeronavigācijas komisija |
Sakaru atteices procedūras |
1997. gada 26. februārī
1997. gada 21. jūlijā
No 1997. gada 6. novembra
|
|
34.
|
Automātiskās atkarīgās novērošanas
apakškomisijas ceturtā sanāksme (1996), Distancēšanas
vispārējā jēdziena pārskatīšanas apakškomisijas devītā
sanāksme (1996); pēc 1. pielikuma Grozījumiem Nr. 162 |
Definīcijas; automātiskās atkarīgās
novērošanas sistēmas un procedūras; datu apmaiņa starp
ATS automatizētajām sistēmām; ATS
lietojumprogrammatūras "gaiss-zeme" datu pārraides posmiem;
psihoaktīvo vielu lietošana, kas rada problēmas |
1998. gada 19. martā
1998. gada 20. jūlijā
No 1998. gada 5. novembra
|
|
35.
|
Aeronavigācijas komisija, Vizuālo līdzekļu
apakškomisijas trīspadsmitā sanāksme (1997) |
ATS gaisa telpas klasifikācijas;
vizuālo meteoroloģisko apstākļu novērošana; gaidīšanas vieta
pie skrejceļa |
1999. gada 10. martā
1999. gada 19. jūlijā
No 1999. gada 4. novembra
|
|
36.
|
Izriet no 11. pielikuma Grozījumiem Nr. 40,
6. pielikuma I daļas Grozījumi Nr. 23 un Nr. 25, 6. pielikuma
II un III daļas attiecīgajiem Grozījumiem Nr. 20. un Nr. 7 un
3. pielikuma Grozījumiem Nr. 72 |
Pārskatītās "gaisa satiksmes vadības
struktūrvienības", "pieejas kontroles struktūrvienības",
"rezerves lidlauka", "gaisa kuģa apkalpes locekļa", "gaisa
kuģa kapteiņa" un "redzamības" definīcijas; redakcionāli
grozījumi redakcionāli grozījumi |
2001. gada 12. martā
2001. gada 16. jūlijā
No 2001. gada 1. novembra
|
|
37.
|
Distancēšanas un gaisa telpas drošības
apakškomisija (SASP) |
Pilota procedūras nelikumīgas iejaukšanās
gadījumā; redakcionāli grozījumi |
2003. gada 28. februārī
-
-
|
|
38.
(10. izdevums)
|
Sekretariāts |
Definīcijas; gaisa kuģu manevrēšanas
signāli; sakaru atteices procedūras; pārtveršanas manevri;
redakcionāli grozījumi |
2005. gada 23. februārī
2005. gada 11. jūlijā
No 2005. gada 24. novembra
|
|
39.
|
Sekretariāts |
Pārstrukturēts teksts, lai uzsvērtu gaisa
kuģa komandiera atbildību par izvairīšanos no sadursmes. |
2006. gada 20. februārī
2006. gada 17. jūlijā
2006. gada 23. novembrī
|
3. NODAĻA.
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
3.1. Cilvēku un
īpašuma aizsardzība
3.1.1. Nevērīga vai vieglprātīga
gaisa kuģa ekspluatācija
Nav pieļaujams gaisa kuģi ekspluatēt nevērīgi vai
vieglprātīgi, apdraudot citu cilvēku dzīvību vai īpašumu.
3.1.2. Minimālie augstumi
Izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams pacelšanas vai
nosēšanās vajadzībām, vai, ja ir saņemta atbilstošas pilnvarotās
iestādes atļauja, gaisa kuģu lidojumu augstums virs
pārapdzīvotiem pilsētu rajoniem, mazpilsētām vai ciemiem, vai
cilvēku pulcēšanās vietām brīvā dabā ir tāds, lai avārijas
gadījumā būtu iespējama gaisa kuģa nosēšanās, pārmērīgi
neapdraudot cilvēku dzīvības vai īpašumu uz zemes virsmas.
Piezīme. Attiecībā uz minimālajiem augstumiem VFR
lidojumiem sk. 4.6. punktu, bet attiecībā uz IFR
lidojumiem - sk. 5.1.2. punktu.
3.1.3. Kreisēšanas līmeņi
Kreisēšanas līmeņi, kādos jāveic lidojums vai lidojuma daļa,
tiek izteikti šādos lielumos:
a) lidojumu līmeņi, veicot lidojumu zemākā izmantojamā
lidojuma līmenī vai augstāk, vai vajadzības gadījumā virs pārejas
absolūtā augstuma,
b) absolūtie augstumi, veicot lidojumu zemāk par zemāko
izmantojamo lidojuma līmeni vai vajadzības gadījumā pārejas
absolūtajā augstumā vai zemāk.
Piezīme. Lidojumu līmeņu sistēma ir noteikta dokumentā
"Aeronavigācijas pakalpojumu procedūras - Gaisa kuģa darbības"
(Doc 8168).
3.1.4. Priekšmetu izmešana vai
šķidrumu izsmidzināšana
No gaisa kuģa lidojuma laikā nekas netiek izmests vai
izsmidzināts, izņemot atbilstošas pilnvarotās iestādes
paredzētajos apstākļos un saskaņā ar atbilstošas pilnvarotas
gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības norādījumiem
attiecīgajā informācijā, konsultācijās un/vai atļaujās.
3.1.5. Vilkšana
Gaisa kuģis nevelk nevienu gaisa kuģi vai citu priekšmetu,
izņemot saskaņā ar atbilstošas pilnvarotās iestādes paredzētajiem
noteikumiem un saskaņā ar atbilstošās gaisa satiksmes pakalpojumu
struktūrvienības norādījumiem attiecīgajā informācijā,
konsultācijās un/vai atļaujās.
3.1.6. Izpletņlēkšana
Izpletņlēkšana, izņemot lēcienus ar izpletni avārijas
gadījumos, tiek veikta tikai atbilstošās pilnvarotās iestādes
paredzētajos apstākļos un saskaņā ar atbilstošās gaisa satiksmes
pakalpojumu struktūrvienības norādījumiem attiecīgajā
informācijā, konsultācijās un/vai atļaujās.
3.1.7. Akrobātiski lidojumi
Gaisa kuģi neveic akrobātiskus lidojumus, izņemot atbilstošas
pilnvarotās iestādes paredzētajos apstākļos un saskaņā ar
atbilstošās gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības
norādījumiem attiecīgajā informācijā, konsultācijās un/vai
atļaujās.
3.1.8. Grupas lidojumi
Gaisa kuģi nelido grupā, izņemot, ja gaisa kuģu, kuri piedalās
lidojumā, kapteiņi par to ir iepriekš vienojušies un kontrolējamā
gaisa telpā grupas lidojums tiek veikts saskaņā ar atbilstošās
pilnvarotās ATS iestādes vai iestāžu noteiktiem
nosacījumiem. Šie nosacījumi ir šādi:
a) grupa darbojas kā viens gaisa kuģis attiecībā uz navigāciju
un ziņošanu par atrašanās vietu,
b) par gaisa kuģu distancēšanu lidojuma laikā ir atbildīgs
lidojuma līderis un pārējo gaisa kuģu, kas piedalās lidojumā,
kapteiņi, un tā ietver pārejas periodus, kad gaisa kuģi veic
manevrus, lai panāktu distancēšanos grupā un iekļaujoties tajā un
atdaloties no tās, un
c) ikviens gaisa kuģis saglabā attālumu līdz lidojuma līderim,
kas sānos, priekšā un aizmugurē nepārsniedz 1 km (0,5 NM), bet
vertikāli nepārsniedz 30 m (100 ft).
3.1.9. Bezpilota brīvie gaisa
baloni
Bezpilota brīvos gaisa balonus ekspluatē tādā veidā, lai līdz
minimumam samazinātu draudus cilvēkiem, īpašumam un pārējiem
gaisa kuģiem, un saskaņā ar 4. papildinājumā izklāstītajiem
nosacījumiem.
3.1.10. Aizliegtās zonas un
ierobežotu lidojumu zonas
Gaisa kuģi neveic lidojumus aizliegtā zonā vai ierobežotu
lidojumu zonā, par kuru ziņas pienācīgi un noteiktā kārtībā
publiskotas, izņemot saskaņā ar ierobežojuma nosacījumiem vai ar
tās valsts atļauju, virs kuras teritorijas ir izveidotas šādas
zonas.
3.2. Sadursmju
novēršana
Šie noteikumi neatbrīvo gaisa kuģa komandieri no pienākuma
veikt pasākumus, tostarp sadursmes novēršanas manevrus,
pamatojoties uz ACAS sniegtajiem ieteikumiem, lai
vislabākajā veidā novērstu sadursmi.
1. piezīme. Ir svarīgi, lai gaisa
kuģī lidojuma laikā, neatkarīgi no lidojuma tipa vai izmantojamās
gaisa telpas klases, kā arī, veicot manevrus lidlauka darba
laukumā, netiktu samazināti piesardzības pasākumi nolūkā atklāt
iespējamās sadursmes.
2. piezīme. Ekspluatācijas procedūras ACAS izmantošanai ir
ietvertas PANS-OPS dokumenta (Doc 8168) I sējuma
VIII daļas 3. nodaļā.
3. piezīme. Prasības attiecībā uz ACAS aprīkojuma atrašanos
gaisa kuģos ir aplūkotas 6. pielikuma I daļas
6. nodaļā.
3.2.1. Distance
Gaisa kuģi pārvietojas, ievērojot tādu distanci, lai neradītu
sadursmes draudus.
3.2.2. Priekšrocības tiesības
Labajā pusē esošais gaisa kuģis saglabā savu kursu un
ātrumu.
3.2.2.1. Gaisa kuģis, kuram saskaņā ar turpmāk tekstā
minētajiem noteikumiem jādod ceļš citam gaisa kuģim, izvairās
lidot virs tā, zem tā vai šķērsot tā ceļu, ja vien tas nenotiek
drošā attālumā un ņemot vērā gaisa kuģa pēcstrūklas turbulences
ietekmi.
3.2.2.2. Tuvošanās frontāli. Diviem gaisa kuģiem
tuvojoties frontāli vai gandrīz frontāli un pastāvot sadursmes
iespējai, abi gaisa kuģi maina savus kursus, pagriežoties pa
labi.
3.2.2.3. Saplūstoša tuvošanās. Diviem gaisa kuģiem
tuvojoties saplūstošos virzienos aptuveni vienā un tajā pašā
līmenī, ceļu dod kreisajā pusē esošais gaisa kuģis, izņemot šādus
gadījumus:
a) par gaisu smagāks mehānisks gaisa kuģis dod ceļu
dirižabļiem, planieriem un gaisa baloniem,
b) dirižabļi dod ceļu planieriem un gaisa baloniem,
c) planieri dod ceļu gaisa baloniem,
d) mehānisks gaisa kuģis dod ceļu gaisa kuģim, ja ir redzams,
ka tas velk citu gaisa kuģi vai kādu objektu.
3.2.2.4. Apdzīšana. Apdzenošs gaisa kuģis ir tāds gaisa
kuģis, kurš tuvojas citam gaisa kuģim no aizmugures pa taisni,
kura ar apdzenamā gaisa kuģa simetrijas plakni veido leņķi, kas
šaurāks nekā 70 grādi, t. i., tādā pozīcijā attiecībā pret citu
gaisa kuģi, ka nakts laikā nebūtu iespējams redzēt kādu no gaisa
kuģa kreisā vai labā borta navigācijas ugunīm. Apdzenamajam gaisa
kuģim ir priekšrocības tiesības, un apdzenošais gaisa kuģis,
neatkarīgi no tā, vai tas veic pacelšanos, nolaišanos vai atrodas
horizontālā lidojumā, dod ceļu otram gaisa kuģim, mainot savu
kursu pa labi; nekādas turpmākas abu gaisa kuģu savstarpējā
stāvokļa izmaiņas neatbrīvo apdzenošo gaisa kuģi no šīs prasības
pildīšanas, līdz tas ir pilnībā un drošā attālumā pabeidzis
apdzīšanu.
3.2.2.5. Nosēšanās
3.2.2.5.1. Gaisa kuģis, kas veic lidojumu vai manevrē uz zemes
vai ūdens, dod ceļu gaisa kuģim, kurš veic nosēšanos vai
tuvošanās zemei beidzamo posmu.
3.2.2.5.2. Ja divi vai vairāki par gaisu smagāki gaisa kuģi
tuvojas lidlaukam nosēšanās nolūkā, tad tas gaisa kuģis, kura
lidojuma augstums ir lielāks, dod ceļu gaisa kuģim ar mazāku
lidojuma augstumu, taču gaisa kuģis, kura lidojuma augstums ir
mazāks, neizmanto šo noteikumu, lai nogrieztu ceļu citam gaisa
kuģim, kurš veic pēdējo posmu, tuvojoties zemei, vai lai apdzītu
šo gaisa kuģi. Tomēr mehāniski, par gaisu smagāki gaisa kuģi dod
ceļu planieriem.
3.2.2.5.3. Avārijas nosēšanās. Gaisa kuģis, kuram ir
zināms, ka cits gaisa kuģis veic piespiedu nosēšanos, dod ceļu
šim gaisa kuģim.
3.2.2.6. Pacelšanās. Gaisa kuģis, kas veic manevrus
lidlauka manevrēšanas laukumā, dod ceļu gaisa kuģim, kas paceļas
vai gatavojas pacelties.
3.2.2.7. Gaisa kuģa kustība pa zemes virsmu
3.2.2.7.1. Gadījumā, ja pastāv draudi, ka varētu sadurties
divi gaisa kuģi, kuri veic manevrus lidlauka darba laukumā,
tad:
a) diviem gaisa kuģiem tuvojoties frontāli vai gandrīz
frontāli, tie abi apstājas vai, ja iespējams, maina savu kursu pa
labi, lai saglabātu drošu distanci,
b) diviem gaisa kuģiem tuvojoties saplūstošos kursos, pa
kreisi esošais gaisa kuģis dod ceļu otram gaisa kuģim,
c) gaisa kuģim, kuru apdzen cits gaisa kuģis, ir priekšrocības
tiesības, un apdzenošais gaisa kuģis ievēro drošu attālumu līdz
otram gaisa kuģim.
Piezīme. Apdzenošā gaisa kuģa aprakstu sk. 3.2.2.4.
punktā.
3.2.2.7.2. Gaisa kuģis, kurš veic manevrus manevrēšanas
laukumā, apstājas un gaida visās skrejceļa gaidīšanas vietās, ja
vien no lidlauka vadības torņa nav saņemta citāda atļauja.
Piezīme. Skrejceļa gaidīšanas vietu marķējumus un saistītās
zīmes sk. 14. pielikuma I sējuma 5.2.10. un
5.4.2. punktā.
3.2.2.7.3. Gaisa kuģis, kurš veic manevrus manevrēšanas
laukumā, apstājas un gaida pie visām ieslēgtajām stopugunīm, un
var turpināt kustību tikai tad, kad ugunis tiek izslēgtas.
3.2.3. Gaisa kuģa gaitas ugunis
1. piezīme. Lai izpildītu 3.2.3. punkta prasības,
lidmašīnu ugunis ir raksturotas 8. pielikumā. Lidmašīnu
gaitas uguņu tehniskās prasības ir ietvertas 6. pielikuma
I un II daļas papildinājumos. Sīkākas uguņu
tehniskās prasības lidmašīnām ir ietvertas "Lidotspējas
rokasgrāmatas" (Doc 9760) II sējuma A
daļas 4. nodaļā , bet helikopteriem - šā dokumenta
A daļas 5. nodaļā.
2. piezīme. 3.2.3.2. punkta c) apakšpunktā un
3.2.3.4. punkta a) apakšpunktā minētajos gadījumos
lidmašīna tiek ekspluatēta, ja tā veic manevrus, tiek vilkta vai
tiek īslaicīgi apstādināta manevru vai vilkšanas laikā.
3. piezīme. Attiecībā uz gaisa kuģi uz ūdens sk.
3.2.6.2. punktu.
3.2.3.1. Izņemot 3.2.3.5. punktā paredzēto gadījumu, laikā no
saullēkta līdz saulrietam vai jebkurā citā laika periodā, ko var
paredzēt atbilstoši pilnvarota iestāde, visiem lidojumā esošiem
gaisa kuģiem ir šādas ugunis:
a) pretsadursmju ugunis, kas paredzētas, lai pievērstu
uzmanību gaisa kuģim, un
b) navigācijas ugunis, kas paredzētas, lai novērotājam
norādītu gaisa kuģa relatīvo trajektoriju, un netiek ieslēgtas
citas ugunis, ja tās iespējams kļūdaini uztvert par gaitas
ugunīm.
Piezīme. Lai palielinātu iespējas saredzēt gaisa kuģi,
papildus pretsadursmju ugunīm saskaņā ar "Lidotspējas
rokasgrāmatas" II sējumu (Doc 9760) var izmantot
citiem nolūkiem paredzētās ugunis, piemēram, nosēšanās ugunis un
gaisa kuģa korpusa apgaismošanas starmešus.
3.2.3.2. Izņemot 3.2.3.5. punktā paredzēto gadījumu, laikā no
saullēkta līdz saulrietam vai jebkurā citā atbilstoši pilnvarotas
iestādes paredzētā laika periodā:
a) visi gaisa kuģi, kas manevrē lidlauka darba laukumā,
ieslēdz navigācijas ugunis, kas paredzētas, lai novērotājam
norādītu gaisa kuģa relatīvo trajektoriju, un netiek ieslēgtas
citas ugunis, ja tās iespējams kļūdaini uztvert par navigācijas
ugunīm,
b) ja vien tie nav nekustīgi un atbilstoši apgaismoti, visi
gaisa kuģi lidlauka darba laukumā ieslēdz ugunis, kas paredzētas
to konstrukcijas gabarītu parādīšanai,
c) visi gaisa kuģi, kas tiek ekspluatēti lidlauka darba
laukumā, ieslēdz ugunis, kas paredzētas, lai pievērstu uzmanību
gaisa kuģim, un
d) visi gaisa kuģi lidlauka darba laukumā ar iedarbinātiem
dzinējiem ieslēdz ugunis, kas norāda uz šo faktu.
Piezīme. 3.2.3.2. punkta b) apakšpunkta prasībām
atbilst arī 3.2.3.1. punkta b) apakšpunktā minētās
navigācijas ugunis, ja tās ir atbilstoši novietotas uz gaisa
kuģa. Sarkanās pretsadursmju ugunis, kuras uzstādītas, lai
izpildītu 3.2.3.1. punkta a) apakšpunkta prasības,
var atbilst arī 3.2.3.2. punkta c) un d)
apakšpunkta prasībām, ja tās novērotājus bīstami
neapžilbina.
3.2.3.3. Izņemot 3.2.3.5. punktā paredzēto gadījumu, gaisa
kuģis, kas veic lidojumu un ir aprīkots ar pretsadursmju ugunīm,
lai izpildītu 3.2.3.1. punkta prasības, ieslēdz šīs ugunis arī
laikā, kas nav 3.2.3.1. punktā minētais periods.
3.2.3.4. Izņemot 3.2.3.5. punktā paredzēto gadījumu, visi
gaisa kuģi, kas
a) tiek ekspluatēti lidlauka darba laukumā un ir aprīkoti ar
pretsadursmju ugunīm atbilstoši 3.2.3.2. punkta c) apakšpunkta
prasībām vai
b) atrodas lidlauka darba laukumā un ir aprīkoti ar ugunīm
atbilstoši 3.2.3.2. punkta d) apakšpunkta prasībām,
ieslēdz šīs ugunis arī laikā, kas nav 3.2.3.2. punktā minētais
periods.
3.2.3.5. Pilotam ir atļauts izslēgt 3.2.3.1., 3.2.3.2.,
3.2.3.3. un 3.2.3.4. punktā paredzētās zibšņugunis vai samazināt
to intensitāti, ja tās:
a) negatīvi ietekmē vai var negatīvi ietekmēt pienākumu
apmierinošu veikšanu vai
b) apžilbinās novērotāju lidmašīnas ārpusē.
3.2.4. Modelēti instrumentālie
lidojumi
Gaisa kuģis neveic lidojumus modelētos instrumentālā lidojuma
apstākļos, ja vien:
a) gaisa kuģis nav aprīkots ar pilnībā darba kārtībā esošu
dubulto vadību un
b) kvalificēts pilots nav ieņēmis darba vietu, lai darbotos kā
dublējošais pilots personai, kura veic lidojumu modelētos
instrumentālos apstākļos. Dublējošajam pilotam ir atbilstoša
redzamība gaisa kuģa priekšpusē un abās tā pusēs, vai arī gaisa
kuģī atrodas kompetents novērotājs, kurš sazinās ar dublējošo
pilotu un no kura atrašanās vietas redzamības lauks papildina
drošības pilota redzamības lauku.
3.2.5. Gaisa kuģa ekspluatācija lidlaukā vai tā tuvumā
Gaisa kuģis, kuru ekspluatē lidlaukā vai tā tuvumā, neatkarīgi
no tā, vai tas atrodas lidlauka satiksmes zonā vai ne:
a) novēro pārējo lidlauka satiksmi, lai izvairītos no
sadursmes,
b) ievēro citu ekspluatēto gaisa kuģu kustības shēmu vai
izvairās no tās,
c) ja vien nav saņemti citi norādījumi, tuvojoties, lai veiktu
nosēšanos, vai pēc pacelšanās visus pagriezienus veic pa
kreisi,
d) nosēšanos un pacelšanos veic pret vēju, ja vien drošības
noteikumu, skrejceļa izvietojuma vai gaisa satiksmes apsvērumu
dēļ nav vēlams izvēlēties citu virzienu.
1. piezīme. Sk. 3.6.5.1. punktu.
2. piezīme. Lidlauka satiksmes
zonās var piemērot papildu noteikumus.
3.2.6. Darbības uz ūdens
Piezīme. Papildus šā pielikuma
3.2.6.1. punkta noteikumiem noteiktos gadījumos var piemērot
normas, kas izklāstītas Starptautiskajos kuģu sadursmju
novēršanas noteikumos, kuri izstrādāti Starptautisko kuģu
sadursmju novēršanas noteikumu pārskatīšanai veltītajā
Starptautiskajā konferencē (Londona, 1972).
3.2.6.1. Ja divi gaisa kuģi vai gaisa kuģis un jūras kuģis
tuvojas viens otram un pastāv sadursmes risks, tad gaisa kuģis
turpina kustību, rūpīgi ņemot vērā esošos apstākļus un
nosacījumus, tostarp attiecīgā otra kuģa ierobežojumus.
3.2.6.1.1. Tuvošanās saplūstošos kursos. Gaisa kuģis,
kura labajā pusē atrodas cits gaisa kuģis vai jūras kuģis, dod
ceļu, lai nodrošinātu drošu distanci.
3.2.6.1.2. Tuvošanās frontāli. Gaisa kuģis, kurš
tuvojas citam gaisa kuģim vai jūras kuģim frontāli vai gandrīz
frontāli, maina savu kursu, pagriežoties pa labi, lai nodrošinātu
drošu distanci.
3.2.6.1.3. Apdzīšana. Gaisa kuģim vai jūras kuģim, kurš
tiek apdzīts, ir priekšrocības tiesības, un apdzenošais gaisa
kuģis maina savu kursu, pagriežoties pa labi, lai nodrošinātu
drošu distanci.
3.2.6.1.4. Nosēšanās un pacelšanās. Gaisa kuģis, kurš
veic nosēšanos vai pacelšanos no ūdens, ciktāl tas iespējams,
ievēro drošu distanci ar visiem kuģiem un izvairās traucēt to
vadīšanu.
3.2.6.2. Ugunis, kuras gaisa kuģim jāieslēdz uz ūdens.
Laikā starp saulrietu un saullēktu vai tādā citā laika periodā
starp saulrietu un saullēktu, kādu var noteikt atbilstoši
pilnvarota iestāde, visi gaisa kuģi uz ūdens ieslēdz ugunis
saskaņā ar Starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas
noteikumiem (kas pārskatīti 1972. gadā), ja vien šiem gaisa
kuģiem nav neiespējami to izdarīt; tādā gadījumā tie ieslēdz
tādas gaismas, kuru īpašības un novietojums ir pēc iespējas
līdzīgāks Starptautiskajos noteikumos paredzētajam.
1. piezīme. Tehniskās prasības ugunīm, kuras lidmašīnām
jāiededz uz ūdens, ir ietvertas 6. pielikuma I un
II daļas papildinājumos.
2. piezīme. Starptautiskie kuģu sadursmju novēršanas
noteikumi nosaka, ka no saulrieta līdz saulrietam ievēro
noteikumus par ugunīm. Tādēļ teritorijās, kurās piemēro
Starptautiskos kuģu sadursmju novēršanas noteikumus, piemēram,
starptautiskajos ūdeņos, nevar piemērot īsāku laika periodu no
saulrieta līdz saulrietam, kas noteikts saskaņā ar 3.2.6.2.
punktu.
3.3. Lidojuma
plāni
3.3.1. Lidojuma plāna
iesniegšana
3.3.1.1. Informāciju par ieplānoto lidojumu vai lidojuma daļu
gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībām iesniedz lidojuma
plāna formā.
3.3.1.2. Lidojuma plānu iesniedz, pirms tiek sākts:
a) jebkurš lidojums vai tā daļa, kas jānodrošina ar gaisa
satiksmes vadības pakalpojumiem,
b) jebkurš instrumentāls lidojums konsultatīvā gaisa
telpā,
c) jebkurš lidojums noteiktos rajonos vai noteiktos maršrutos,
ja to pieprasa atbilstoša pilnvarota ATS iestāde, lai
atvieglotu lidojumu informācijas sniegšanu, brīdināšanu un
meklēšanas un glābšanas pakalpojumu nodrošināšanu,
d) jebkurš lidojums noteiktos rajonos vai noteiktos maršrutos,
ja to pieprasa atbilstoša pilnvarota ATS iestāde, lai
atvieglotu saskaņošanu ar attiecīgajām militārajām vienībām vai
ar gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībām kaimiņvalstīs,
lai izvairītos no iespējamās gaisa kuģa pārtveršanas
identificēšanas nolūkos,
e) jebkurš lidojums pāri valsts robežai.
Piezīme. Termins "lidojuma plāns"
tiek lietots, lai, atkarībā no situācijas, apzīmētu pilnīgu
informāciju par lidojuma plāna aprakstā ietvertajiem ar attiecīgā
lidojuma maršrutu saistītajiem elementiem vai ierobežotu
informāciju, kas nepieciešama atļaujas saņemšanai kādas nelielas
lidojuma daļas veikšanai, piemēram, gaisa trases šķērsošanai,
nosēšanās veikšanai kontrolējamā lidlaukā vai pacelšanās
veikšanai no šāda lidlauka.
3.3.1.3. Lidojuma plānu pirms izlidošanas iesniedz gaisa
satiksmes ziņojumu savākšanas punktā vai lidojuma laikā nosūta uz
atbilstoši pilnvarotu gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību
vai sakaru "gaiss-zeme" kontroles radiostaciju, ja vien nav
bijusi vienošanās par daudzkārtēju lidojumu plānu
iesniegšanu.
3.3.1.4. Ja vien ATS iestāde nav paredzējusi citādāk,
lidojuma plāns lidojumam, kuram jānodrošina gaisa
40.
GROZĪJUMI
Starptautiskie standarti
LIDOJUMU NOTEIKUMI
KONVENCIJAS PAR
STARPTAUTISKO CIVILO AVIĀCIJU
2. PIELIKUMS
Desmitais izdevums, 2005.gada
jūlijs
Starptautiskā Civilās aviācijas
organizācija
2. pielikuma grozījumu saraksts
| |
Spēkā stāšanās datums |
Piemērošanas datums
|
| Desmitais izdevums (ietver Grozījumus Nr. 1.
- Nr. 38) |
2005. gada 11. jūlijs
|
2005. gada 24. novembris
|
| Grozījumi Nr. 39 (pieņēmusi Padome 2006.
gada 20. februārī) |
2006. gada 17. jūlijs
|
2006. gada 23. novembris
|
Grozījumi Nr. 40 (pieņēmusi Padome 2007.
gada 26. februārī)
x), 1-1. līdz 1-6., 3-8., 3-9., 4-1., APP 2-1., APP 4-3., APP
4-4., ATT A-2., ATT A-3., ATT A-4. un ATT B-1. nomaināmā
lappuse |
2007. gada 16. jūlijs
|
2007. gada 22. novembris
|
Pavadraksts
Grozījumi Nr. 40
Starptautiskie standarti
LIDOJUMU
NOTEIKUMI
(Starptautiskās civilās aviācijas
konvencijas 2. pielikums)
1. Iestarpiniet 2. pielikumā (desmitajā izdevumā) šādas
nomaināmās lappuses, lai iekļautu Grozījumus Nr. 40, kas ir
piemērojami no 2007. gada 22. novembra:
| a) x) lappuse |
Priekšvārds |
| b) 1-1.-1-6. lappusei |
1. nodaļa |
| c) 3-8. un 3-9. lappuse |
3. nodaļa |
| d) 4-1. lappuse |
4. nodaļa |
| e) APP 2-1. lappuse |
2. papildinājums |
| f) APP 4-3. un APP 4-4. lappuse |
4. papildinājums |
| g) no ATT A-2. līdz ATT A-4. lappusei |
A pievienojums |
| h) ATT B-1. lappuse |
B pievienojums |
2. Šā grozījuma ierakstu reģistrē ii) lappusē.
|
Grozīšana |
Izcelsme
|
Grozījumu
saturs
|
Pieņemšana/Apstiprināšana
Efektīvs
Spēkā
stāšanās Piemērošana
|
|
22.
|
Aeronavigācijas komisija |
Bezpilota brīvie gaisa baloni; paredzamais ierašanās
laiks |
1981. gada 2. martā
1981. gada 2. jūlijā
No 1981. gada 26. novembra
|
|
23.
(7. izdevums)
|
Aeronavigācijas
komisija |
Civilās aviācijas
gaisa kuģa pārtveršana |
1981. gada 1. aprīlī
1981. gada 1. augustā
No 1981. gada 26. novembra
|
|
22.
|
Aeronavigācijas
komisija |
Bezpilota brīvie
gaisa baloni; paredzamais ierašanās laiks |
1981. gada 2. martā
1981. gada 2. jūlijā
No 1981. gada 26. novembra
|
|
25.
|
Aeronavigācijas
komisija, Lidlauku, gaisa trašu un zemes līdzekļu
(AGA) nodaļas sanāksme (1981) |
Definīcijas
attiecībā uz augstumu, instrumentālās pieejas procedūru,
manevrēšanas teritoriju un kustības zonu, manevrēšanu un
manevrēšanas ceļu; frāzes "HIJACK" lietošana civilās
aviācijas gaisa kuģa pārtveršanas gadījumā; piezīme attiecībā
uz gaisa kuģa nomu, fraktu vai savstarpējo apmaiņu; noteikumi
saistībā ar gaisa kuģu kustību pa zemes virsmu un
manevrēšanu; 2. sērijas signāli, kurus izmanto helikopteri
pārtveršanas gadījumā; mērvienības |
1983. gada 21. martā
1983. gada 29. jūlijā
No 1983. gada 24. novembra
|
|
26.
|
ATS datu
apkopošanas, apstrādes un pārsūtīšanas apakškomisijas trešā
sanāksme (1981), Aeronavigācijas komisija |
Definīcijas;
lidojumu plānu saturs; daudzkārtēji lidojumu plāni;
ATS datu apmaiņa; izrunas, kas jālieto pārtverošajam
gaisa kuģim; radiotelefonijas steidzamības signāla
pielīdzināšana 10. pielikuma II sējumā lietotajam;
koordinētais universālais laiks (UTC) |
1984. gada 22. jūnijā
1984. gada 22. oktobrī
No 1985. gada 21. novembra
|
|
27.
(8. izdevums)
|
Padome;
Aeronavigācijas komisija |
Civilās aviācijas
gaisa kuģu identificēšana un pārtveršana |
1986. gada 10. martā
1986. gada 27. jūlijā
No 1986. gada 20. novembra
|
|
28.
|
Aeronavigācijas
komisija |
"Perona"
definīcija; īpašas procedūras, kas izmantojamas nelikumīgas
pārtveršanas laikā |
1987. gada 16. martā
1987. gada 27. jūlijā
No 1987. gada 19. novembra
|
|
29.
(9. izdevums)
|
Vizuālo lidojumu
noteikumu apakškomisija (1986), Sekretariāts, Vizuālo
līdzekļu apakškomisijas vienpadsmitā sanāksme (1987);
Aeronavigācijas komisija; grozījumi, kas izdarīti pēc 6.
pielikuma grozīšanas |
Gaisa kuģa
ekspluatācija jauktās VFR/IFR vidēs; gaisa kuģa
kustība pa zemes virsmu un zemes vadības sistēma; nelikumīga
iejaukšanās; helikopteri, kurus izmanto kā pārtverošos gaisa
kuģus |
1990. gada 12. martā
1990. gada 30. jūlijā
No 1991. gada 14. novembra
|
|
30.
|
Sekundārā
novērošanas radiolokatora uzlabojumu un sadursmju novēršanas
apakškomisijas ceturtā sanāksme (SICASP/4) (1989) |
Definīcijas; gaisa
kuģa sadursmju brīdināšanas sistēma (ACAS) |
1993. gada 26. februārī
1993. gada 26. jūlijā
No 1993. gada 11. novembra
|
|
31.
|
Distancēšanas vispārējā jēdziena pārskatīšana apakškomisijas
septītajā sanāksmē (1990), Aeronavigācijas komisija,
Automātiskās atkarīgās novērošanas apakškomisijas otrā
sanāksme (1992) |
Definīcijas; manevrēšana pa gaisu; gaisa kuģa distancēšana;
civilās aviācijas gaisa kuģu grupas lidojumi kontrolējamā
gaisa telpā; automātiskā atkarīgā novērošana |
1994. gada 18. martā
1994. gada 25. jūlijā
No 1994. gada 10. novembra
|
|
32.
|
Aeronavigācijas komisija |
Piezīme attiecībā uz gaisa kuģa sadursmju brīdināšanas
sistēmas pārvadāšanas prasībām |
1996. gada 19. februārī
1996. gada 19. februārī
-
|
|
33.
|
Aeronavigācijas
komisija |
Sakaru atteices
procedūras |
1997. gada 26. februārī
1997. gada 21. jūlijā
No 1997. gada 6. novembra
|
|
34.
|
Automātiskās
atkarīgās novērošanas apakškomisijas ceturtā sanāksme (1996),
Distancēšanas vispārējā jēdziena pārskatīšanas apakškomisijas
devītā sanāksme (1996); pēc 1. pielikuma Grozījumiem Nr.
162 |
Definīcijas;
automātiskās atkarīgās novērošanas sistēmas un procedūras;
datu apmaiņa starp ATS automatizētajām sistēmām;
ATS lietojumprogrammatūras "gaiss-zeme" datu pārraides
posmiem; psihoaktīvo vielu lietošana, kas rada problēmas |
1998. gada 19. martā
1998. gada 20. jūlijā
No 1998. gada 5. novembra
|
|
35.
|
Aeronavigācijas
komisija, Vizuālo līdzekļu apakškomisijas trīspadsmitā
sanāksme (1997) |
ATS gaisa
telpas klasifikācijas; vizuālo meteoroloģisko apstākļu
novērošana; skrejceļa gaidīšanas vieta |
1999. gada 10. martā
1999. gada 19. jūlijā
No 1999. gada 4. novembra
|
|
36.
|
Izriet no 11.
pielikuma Grozījumiem Nr. 40, 6. pielikuma I daļas Grozījumi
Nr. 23 un Nr. 25, 6. pielikuma II un III daļas attiecīgajiem
Grozījumiem Nr. 20. un Nr. 7 un 3. pielikuma Grozījumiem Nr.
72 |
Pārskatītās "gaisa
satiksmes vadības struktūrvienības", "pieejas kontroles
struktūrvienības", "rezerves lidlauka", "lidojuma apkalpes
locekļa", "gaisa kuģa kapteiņa" un "redzamības" definīcijas;
redakcionāli grozījumi redakcionāli grozījumi |
2001. gada 12. martā
2001. gada 16. jūlijā
No 2001. gada 1. novembra
|
|
37.
|
Distancēšanas un
gaisa telpas drošības apakškomisija (SASP) |
Pilota procedūras
nelikumīgas iejaukšanās gadījumā; redakcionāli grozījumi |
2003. gada 28. februārī
-
-
|
|
38.
(10. izdevums)
|
Sekretariāts |
Definīcijas; gaisa
kuģu manevrēšanas signāli; sakaru atteices procedūras;
pārtveršanas manevri; redakcionāli grozījumi |
2005. gada 23. februārī
2005. gada 11. jūlijā
No 2005. gada 24. novembra
|
|
39.
|
Sekretariāts |
Pārstrukturēts
teksts, lai uzsvērtu gaisa kuģa kapteiņa atbildību par
izvairīšanos no sadursmes. |
2006. gada 20. februārī
2006. gada 17. jūlijā
2006. gada 23. novembrī
|
|
40.
|
Aeronavigācijas komisija |
Definīcijas un saistītās procedūras ADS-B, ADS-C un
ADS-C kontraktam, pilota procedūras nelikumīgas
iejaukšanās gadījumā. |
2007. gada 26. februārī
2007. gada 16 jūlijā
No 2007. gada 22. novembra
|
STARPTAUTISKIE
STANDARTI
1. NODAĻA.
DEFINĪCIJAS
1. piezīme. Šā dokumenta tekstā
termins "pakalpojums" lietots kā abstrakts lietvārds
funkciju vai sniegto pakalpojumu apzīmēšanai; termins
"struktūrvienība" lietots kā apzīmējums darbinieku
kolektīvam, kas sniedz pakalpojumu.
2. piezīme. Apzīmējums "RR" šajās definīcijās norāda
uz definīciju, kas ietverta Starptautiskās Telekomunikāciju
savienības radiosakaru reglamentā (ITU) (sk. "Civilajā
aviācijā izmantojamā frekvenču spektra rokasgrāmata" (Doc
9718)).
Ja šie termini ir lietoti lidojumu noteikumu Starptautiskajos
standartos, tiem ir šādas nozīmes:
Akrobātisks lidojums. Ar
iepriekšēju nodomu veikti gaisa kuģa manevri ar ātru tā telpiskā
stāvokļa maiņu, neparastu telpisko stāvokli vai neparastām ātruma
izmaiņām.
ADS-C līgums. Ziņošanas plāns, kas nosaka
ADS-C datu ziņošanas apstākļus (t. i., gaisa satiksmes
pakalpojumu struktūrvienības pieprasītos datus un ADS-C
ziņojumu biežumu, kas jāsaskaņo pirms ADS-C izmantošanas
gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanai).
Piezīme. Vienošanās noteikumi starp
zemes un gaisa kuģu sistēmām tiks apmainīti ar speciāliem
līgumiem vai līgumu sērijām.
Konsultatīvā gaisa telpa.
Noteikta izmēra gaisa telpa vai noteikts maršruts, kurā ir
pieejami gaisa satiksmes konsultatīvie pakalpojumi.
Konsultatīvais maršruts.
Noteikts maršruts, kurā ir pieejami gaisa satiksmes konsultatīvie
pakalpojumi.
Lidlauks. Noteikts zemes vai
ūdens virsmas iecirknis (ieskaitot jebkuras ēkas, būves un
iekārtas), kurš ir pilnīgi vai daļēji paredzēts gaisa kuģu
atlidošanai, aizlidošanai un kustībai pa šo iecirkni.
Lidlauka gaisa satiksmes vadības
pakalpojumi. Gaisa satiksmes vadības pakalpojumi lidlauka
satiksmei.
Lidojumu vadības tornis.
Gaisa satiksmes vadības pakalpojumu nodrošināšanai izveidota
struktūrvienība.
Lidlauka satiksme. Jebkāda
satiksme lidlauka manevrēšanas laukumā un visi gaisa kuģu
lidojumi lidlauka apkaimē.
Piezīme. Gaisa kuģis atrodas
lidlauka apkaimē, ja tas atrodas lidlauka lidojumu riņķī, ielido
tajā vai izlido no tā.
Lidlauka satiksmes zona.
Noteikta izmēra gaisa telpa ap lidlauku, kas ir paredzēta
lidlauka satiksmes aizsardzībai.
Aeronavigācijas informācijas
publikācija (AIP). Publikācija, ko izdod valsts pilnvarota
iestāde un kurā ir ilgtermiņā izmantojama aeronavigācijas
informācija.
Aviācijas stacija (RRS
S1.81). Aviācijas mobilā dienesta zemes stacija. Noteiktos
gadījumos aviācijas stacija var atrasties, piemēram, uz kuģa vai
uz platformas jūrā.
Lidmašīna. Par gaisu smagāks
gaisa kuģis, kurš pārvietojas ar dzinēja palīdzību un kura
cēlējspēks lidojuma laikā rodas aerodinamiskas reakcijas
rezultātā uz tā virsmām, kas noteiktajos lidojuma apstākļos
paliek nekustīgas.
Gaisa kuģa sadursmju
brīdināšanas sistēma (ACAS). Gaisa kuģa sistēma, kuras pamatā
ir sekundārā novērošanas radiolokatora (SSR) transpondera
signāli un kura strādā neatkarīgi no zemes aprīkojuma, lai
pilotam sniegtu informāciju par iespējamu sadursmi ar tādu gaisa
kuģi, kurš aprīkots ar SSR transponderiem.
Gaisa kuģis. Ikviens
lidaparāts, ko atmosfērā notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav
no zemes virsmas reflektēta mijiedarbība ar gaisu.
Sakaru "gaiss-zeme" kontroles
radiostacija. Aviācijas telesakaru stacija, kuras galvenā
funkcija ir nodrošināt sakarus attiecībā uz gaisa kuģa
ekspluatāciju un vadību noteiktā teritorijā.
Manevrēšana pa gaisu.
Helikoptera vai vertikālās pacelšanās un nolaišanās (VTOL)
gaisa kuģa pārvietošanās virs lidlauka virsmas, parasti zemes
ietekmē un ar zemes ātrumu, kas parasti nepārsniedz 37 km/h (20
kt).
Piezīme. Faktiskais augstums var
atšķirties, un dažiem helikopteriem var būt nepieciešams manevrēt
augstāk nekā 8m (25ft) virs zemes līmeņa, lai samazinātu zemes
ietekmes radīto turbulenci vai nodrošinātu augstuma rezervi,
pārvietojot kravu ārējā piekarē.
Gaisa satiksme. Visi gaisa
kuģi, kas atrodas lidojumā vai tiek ekspluatēti lidlauka
manevrēšanas laukumā.
Gaisa satiksmes konsultatīvie
pakalpojumi. Konsultatīvajā gaisa telpā sniegti pakalpojumi,
lai nodrošinātu, cik tas praktiski iespējams, distancēšanu starp
gaisa kuģiem, kuri tiek ekspluatēti saskaņā ar IFR
lidojumu plāniem.
Gaisa satiksmes vadības
atļauja. Atļauja gaisa kuģim turpināt kustību gaisa satiksmes
vadības struktūrvienības noteiktajos apstākļos.
1. piezīme. Ērtības labad attiecīgā
kontekstā termina "gaisa satiksmes vadības atļauja" vietā bieži
lieto saīsinājumu "atļauja".
2. piezīme. Saīsināto terminu
,,atļauja" var lietot pēc vārdiem ,,manevrēšanas", ,,pacelšanās",
,,izlidošanas", ,,maršrutlidojuma", ,,pieejas" vai ,,nosēšanās",
norādot noteiktu lidojuma daļu, uz kuru attiecas gaisa satiksmes
vadības atļauja.
Gaisa satiksmes vadības
pakalpojumi. Pakalpojumi, kurus sniedz, lai:
a) novērstu sadursmes
1) starp gaisa kuģiem un
2) manevrēšanas laukumā - starp gaisa kuģi un šķēršļiem,
un
b) veicinātu un uzturētu sakārtotu gaisa satiksmes plūsmu.
Gaisa satiksmes vadības
struktūrvienība. Vispārējs termins, kas apzīmē rajona gaisa
satiksmes vadības centru, pieejas kontroles struktūrvienību vai
lidlauka zonas vadības torni.
Gaisa satiksmes pakalpojumi.
Vispārējs termins, kas apzīmē lidojumu informācijas pakalpojumus,
trauksmes izziņošanas pakalpojumus, gaisa satiksmes konsultatīvos
pakalpojumus vai gaisa satiksmes vadības pakalpojumus (lidojumu
rajona GSV dienests, pieejas kontroles un lidlauka vadības
pakalpojumi).
Gaisa satiksmes pakalpojumu
gaisa telpas. Ar atbilstošu alfabēta burtu apzīmētas noteikta
izmēra gaisa telpas, kurās drīkst veikt noteiktu veidu lidojumus
un kurām ir noteikti gaisa satiksmes pakalpojumi un
ekspluatācijas noteikumi.
Piezīme. ATS gaisa telpas ir
iedalītas A līdz G klasē.
Gaisa satiksmes vadības ziņojumu
savākšanas punkts. Struktūrvienība, kas izveidota, lai
saņemtu ziņojumus saistībā ar gaisa satiksmes pakalpojumiem un
pirms izlidošanas iesniegtos lidojumu plānus.
Piezīme. Gaisa satiksmes ziņojumu
savākšanas punktu var izveidot kā atsevišķu struktūrvienību vai
apvienot ar kādu esošu struktūrvienību, piemēram, ar gaisa
satiksmes pakalpojumu struktūrvienību vai aeronavigācijas
informācijas dienestu.
Gaisa satiksmes pakalpojumu
struktūrvienība. Vispārējs termins, kas apzīmē gaisa
satiksmes vadības struktūrvienību, lidojumu informācijas centru
vai gaisa satiksmes ziņojumu savākšanas punktu.
Gaisa trase. Kontrolējama
zona vai tās daļa koridora veidā.
Trauksmes izziņošanas
dienests. Pakalpojums, kuru sniedz, lai informētu attiecīgās
organizācijas par gaisa kuģiem, kam nepieciešama meklēšanas un
glābšanas dienestu palīdzība, un lai šīm organizācijām sniegtu
nepieciešamo palīdzību.
Rezerves lidlauks. Lidlauks,
uz kuru gaisa kuģis var doties gadījumos, kad nav iespējams vai
nav ieteicams doties uz lidlauku vai nosēsties lidlaukā, kurā
bija paredzēts veikt nosēšanos. Rezerves lidlaukus iedala
šādi:
Rezerves lidlauks pēc pacelšanās. Rezerves lidlauks,
kurā gaisa kuģis, ja nepieciešams, var nosēsties īsi pēc
pacelšanās, ja nav iespējams izmantot izlidošanas lidlauku.
Rezerves lidlauks maršrutā. Lidlauks, kurā gaisa kuģis
var nosēsties lidojuma maršrutā, ja lidojuma laikā ir iestājušies
ārkārtas vai avārijas apstākļi.
ETOPS maršruta rezerves lidlauks. Piemērots un
atbilstošs rezerves lidlauks, kurā lidmašīna var veikt nosēšanos
pēc dzinēja atteices vai citos ārkārtas vai avārijas apstākļos,
kas iestājušies, veicot ETOPS lidojumu.
Galamērķa rezerves lidlauks. Rezerves lidlauks, uz kuru
gaisa kuģis var doties, ja nav iespējams vai nav ieteicams
nosēsties lidlaukā, kurā nosēšanās bija sākotnēji paredzēta.
Piezīme. Lidlauks, no kura lidojums
tiek uzsākts, var būt arī maršruta rezerves lidlauks vai
galamērķa rezerves lidlauks šim lidojumam.
Absolūtais augstums.
Vertikālais attālums no vidējā jūras līmeņa (MSL) līdz
plaknei, punktam vai par punktu uzskatītam priekšmetam.
Pieejas kontroles dienests.
Gaisa satiksmes vadības pakalpojumi atlidojušiem un aizlidojušiem
gaisa kuģiem, kas veic kontrolējamus lidojumus.
Pieejas kontroles
struktūrvienība. Struktūrvienība, kas izveidota, lai
nodrošinātu gaisa satiksmes vadības pakalpojumus gaisa kuģiem,
kas veic kontrolējamus lidojumus un kas ielido vienā vai vairākos
lidlaukos vai izlido no tiem.
Gaisa satiksmes pakalpojumu
pilnvarotā iestāde. Attiecīgā pilnvarotā iestāde, ko valsts
noteikusi par atbildīgo gaisa satiksmes pakalpojumu
nodrošināšanai konkrētajā gaisa telpā.
Atbilstoša
pilnvarotā iestāde.
a) Lidojumiem virs starptautiskajiem ūdeņiem:
reģistrācijas valsts atbilstoši pilnvarota iestāde.
b) Lidojumiem, kuri nav virs starptautiskajiem
ūdeņiem: valsts, kurai ir suverenitāte pār pārlidojamo
teritoriju, atbilstoši pilnvarota iestāde.
Perons. Noteikts sauszemes
lidlauka laukums, kas paredzēts gaisa kuģu novietošanai pasažieru
izkāpšanai vai iekāpšanai, bagāžas, pasta vai kravas iekraušanai
un izkraušanai, degvielas uzpildei, stāvēšanai vai tehniskajai
apkopei.
Lidojumu rajona GVS centrs.
Struktūrvienība, kas izveidota, lai nodrošinātu gaisa satiksmes
vadības pakalpojumus gaisa kuģiem, kuri tās jurisdikcijā esošā
teritorijā veic kontrolējamus lidojumus.
Lidojumu rajona GSV
dienests. Gaisa satiksmes vadības dienests kontrolējamiem
lidojumiem dispečerrajonos.
ATS maršruts. Noteikts
maršruts, kas paredzēts gaisa satiksmes plūsmu novirzīšanai pēc
vajadzības, lai nodrošinātu gaisa satiksmes pakalpojumus.
1. piezīme. Terminu "ATS maršruts"
lieto, lai apzīmētu gaisa trasi, konsultatīvu maršrutu,
kontrolējamu vai nekontrolējamu maršrutu, atlidošanas vai
izlidošanas maršrutu u. c.
2. piezīme. ATS maršrutu nosaka ar
maršruta tehnisko prasību, kas ietver ATS maršruta rādītāju,
maršrutu uz nozīmīgiem punktiem (maršruta punktiem) un no tiem,
attālumu starp nozīmīgiem punktiem, ziņošanas prasības un, ja tā
noteikusi atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde, minimālo drošo
absolūto augstumu.
Automātiskā atkarīgā novērošana
- apraide (ADS-B). Līdzekļi, ar kuriem gaisa kuģis, lidlauka
transportlīdzekļi un citi objekti var automātiski pārraidīt
un/vai saņemt tādus datus kā identifikācija, atrašanās vieta un
atbilstošā gadījumā papildu datus apraides režīmā, izmantojot
datu pārraides posmu.
Automātiskā atkarīgā novērošana
- līgums (ADS-C). Līdzekļi, ar kuriem zemes un gaisa kuģu
sistēmas, izmantojot datu pārraides posmu, apmainīsies ar
ADS-C līguma noteikumiem, nosakot, kādos apstākļos
ADS-C ziņojumi varētu tikt pieprasīti un kādi dati var
tikt iekļauti ziņojumos.
Piezīme. Saīsināto terminu "ADC
līgums" bieži lieto attiecībā uz ADS situatīva ziņojuma pārraides
līgumu, ADS pieprasījuma ziņojuma pārraides līgumu, ADS
periodiska ziņojuma pārraides līgumu vai ārkārtas režīmu.
Apakšējās mākoņu robežas
augstums. Attālums no zemes vai ūdens virsmas līdz pašam
zemākajam mākoņu slānim zem 6000 metriem (20 000 pēdām), kas
aizsedz vairāk nekā pusi debess.
Pārslēgšanās punkts. Punkts,
kurā gaisa kuģis, veicot lidojumu kādā ATS maršruta posmā,
kuru nosaka, izmantojot ļoti augstas frekvences visaptverošu
diapazonu, no gaisa kuģa aizmugurē esošas radiobākas frekvences
pārslēdzas uz nākošo, gaisa kuģa priekšā esošas radiobākas
frekvenci.
Piezīme. Pārslēgšanās punktus
nosaka tā, lai visos izmantojamajos lidojuma augstumos
navigācijas ierīcēm nodrošinātu optimālu signāla stipruma un
kvalitātes līdzsvaru un nodrošinātu kopēju azimutālās vadīšanas
avotu visiem gaisa kuģiem vienā un tajā pašā maršruta posmā.
Atļaujas darbības robeža.
Punkts, līdz kuram ir spēkā gaisa kuģim piešķirtā gaisa satiksmes
vadības atļauja.
Dispečerrajonos.
Kontrolējama gaisa telpa virs noteiktas, ierobežotas zemes
platības.
Kontrolējams lidlauks.
Lidlauks, kurā lidlauka satiksmei tiek nodrošināti gaisa
satiksmes vadības pakalpojumi.
Piezīme. Termins "kontrolējams
lidlauks" norāda, ka gaisa satiksmes vadības pakalpojumi tiek
nodrošināti lidlauka satiksmei, bet tas ne vienmēr nozīmē, ka
pastāv vadības zona.
Kontrolējama gaisa telpa.
Noteikta izmēra gaisa telpa, kurā tiek nodrošināti gaisa
satiksmes vadības pakalpojumi atbilstoši gaisa telpu
klasifikācijai.
Piezīme. Kontrolējama gaisa telpa
ir vispārīgs termins, kas ietver ATS gaisa telpu klases A, B, C,
D un E saskaņā ar 11. pielikuma 2.6. punktu.
Kontrolējams lidojums.
Lidojums, kam nepieciešama gaisa satiksmes vadības atļauja.
Dispečera-pilota datu pārraides sakari (CPDLC).
Sakaru līdzekļi starp dispečeru un pilotu, izmantojot datu
pārraides posmu ATC sakariem.
Gaisa satiksmes vadības
zona. No zemes virsmas līdz noteiktai augšējai robežai
kontrolējama gaisa telpa.
Augstuma uzņemšana kreisēšanas
režīmā. Lidmašīnas kreisēšanas paņēmiens, kura rezultātā,
samazinoties lidmašīnas svaram, palielinās absolūtais
augstums.
Kreisēšanas līmenis.
Līmenis, ko saglabā ievērojamā lidojuma daļā.
Pašreizējais lidojuma plāns.
Lidojuma plāns ar izmaiņām, ja tādas ir, kuras radījušas vēlāk
izsniegtas atļaujas.
Bīstama zona. Noteikta
izmēra gaisa telpa, kuras robežās noteiktos laika periodos var
notikt darbības, kas ir bīstamas gaisa kuģa lidojumam.
Datu pārraides sakari. Sakaru veids, kas
paredzēts ziņojumu apmaiņai, izmantojot datu pārraides posmu.
Aprēķinātais bremžu paliktņu
noņemšanas laiks. Aprēķinātais laiks, kurā gaisa kuģis uzsāks
ar izlidošanu saistītu kustību.
Aprēķinātais ierašanās
laiks. IFR lidojumos - ar aeronavigācijas līdzekli
aprēķinātais laiks, kad gaisa kuģis ieradīsies šajā noteiktajā
punktā, no kura paredzams uzsākt instrumentālās pieejas
procedūru, vai, ja nav ar lidlauku saistīta navigācijas līdzekļa,
gaisa kuģa ierašanās laiks punktā virs šā lidlauka. VFR
lidojumos - aprēķinātais laiks, kad gaisa kuģis ieradīsies virs
lidlauka.
Aprēķinātais pieejas laiks.
Laiks, kurā ATC sagaida, ka atlidojošs gaisa kuģis pēc
gaidīšanas atstās gaidīšanas punktu, lai pabeigtu nosēšanos.
Piezīme. Faktiskais gaidīšanas
punkta atstāšanas laiks būs atkarīgs no pieejas atļaujas.
Iesniegtais lidojuma plāns.
Lidojuma plāns bez jebkādām turpmākām izmaiņām, kuru kapteinis
vai viņa norīkotais pārstāvis iesniedzis ATS
struktūrvienībai.
Lidojuma apkalpes loceklis.
Sertificēts apkalpes loceklis, kura pienākumi ir saistīti ar
gaisa kuģa ekspluatāciju lidojuma apkalpes darba laikā.
Lidojumu informācijas
centrs. Struktūrvienība, kas izveidota, lai nodrošinātu
lidojumu informācijas un trauksmes izziņošanas pakalpojumus.
Lidojumu informācijas
rajons. Noteikta izmēra gaisa telpa, kurā nodrošina lidojumu
informācijas un trauksmes izziņošanas pakalpojumus.
Lidojumu informācijas
pakalpojumi. Pakalpojumi, kurus nodrošina, lai sniegtu
konsultācijas un informāciju, kas ir noderīga drošai un efektīvai
lidojumu veikšanai.
Lidojuma līmenis. Konstanta
atmosfēras spiediena virsma, kas saistīta ar īpašo spiediena
rādītāju (1013,2 hektopaskāli (hPa)) un ir atdalīta no citām
virsmām ar īpašiem spiediena intervāliem.
1. piezīme. Barometriskais
altimetrs, kas kalibrēts atbilstoši standarta atmosfērai,
a) pēc iestatīšanas QNH līmenī
rādīs absolūto augstumu,
b) pēc spiediena iestatīšanas
lidlauka vai lidlauka sliekšņa līmenī (QFE) rādīs relatīvo
augstumu virs QFE atskaites punkta,
c) pēc 1013,2 hPa iestatīšanas var
tikt izmantots lidojuma līmeņu noteikšanai.
2. piezīme. Iepriekš 1. piezīmē
minētie termini "relatīvais augstums" un "absolūtais augstums"
norāda barometrisko, nevis ģeometrisko relatīvo un absolūto
augstumu.
Lidojuma plāns. Noteikta
informācija par paredzamo gaisa kuģa lidojumu vai lidojuma posmu,
ko iesniedz gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībām.
Redzamība lidojumā.
Redzamība lidojuma laikā no gaisa kuģa pilotu kabīnes lidojuma
virzienā.
Redzamība uz zemes. Redzamība lidlaukā, par ko ziņo
pilnvarots novērotājs vai automātiskas sistēmas.
Kurss. Virziens, kurā ir
vērsta gaisa kuģa garenvirziena ass un kuru parasti izsaka grādos
no ziemeļiem (patiesais kurss, magnētiskais kurss, kurss pēc
kompasa, kurss pēc koordinātām).
Relatīvais augstums.
Vertikāls attālums no plaknes, punkta vai par punktu uzskatīta
objekta līdz noteiktam līmenim.
IFR. Saīsinājums, kas apzīmē
instrumentālā lidojuma noteikumus.
IFR lidojums. Lidojums, kuru
veic saskaņā ar instrumentālā lidojuma noteikumiem.
IMC. Saīsinājums, kas apzīmē
instrumentālos meteoroloģiskos apstākļus.
Instrumentālās pieejas
procedūra. Virkne iepriekš noteiktu manevru, kurus veic
atkarībā no pilotēšanas instrumentu rādījumiem, lai izvairītos no
sadursmēm ar šķēršļiem, no pieejas sākuma posma kontrolpunkta
vai, attiecīgos gadījumos, no noteikta atlidošanas maršruta
sākuma līdz punktam, no kura var tikt pabeigta nosēšanās, bet, ja
nosēšanās nav pabeigta, tad līdz punktam, no kura ievēro šķēršļu
pārlidošanas kritērijus gaidīšanas rajonā vai maršrutā.
Instrumentālās pieejas procedūras klasificē šādi:
Neprecīzās pieejas procedūra (NPA). Instrumentālās
pieejas procedūra, kurā izmanto horizontālos norādījumus, nevis
vertikālos norādījumus.
Pieejas procedūra, izmantojot vertikālos norādījumus
(APV). Instrumentālās pieejas procedūra, kurā izmanto
horizontālos un vertikālos norādījumus, bet kura neatbilst
prasībām, kas noteiktas precīzajai pieejai un nosēšanās
operācijām.
Precīzās pieejas (PA) procedūra. Instrumentālās pieejas
procedūra, kurā izmanto obligātus precīzus horizontālos un
vertikālos norādījumus, kas noteikti attiecīgajai darbības
kategorijai.
Piezīme. Horizontālie un vertikālie
norādījumi attiecas uz norādījumiem, kas iegūti, izmantojot vai
nu
a) uz zemes esošus aeronavigācijas
līdzekļus, vai
b) elektroniski iegūtus navigācijas
datus.
Instrumentālie meteoroloģiskie
apstākļi. Meteoroloģiskie apstākļi, kas izteikti tādos
lielumos kā redzamība, attālums līdz mākoņiem un apakšējās mākoņu
robežas augstums un kas ir sliktāki nekā noteiktie minimālie
vizuālie meteoroloģiskie apstākļi.
Piezīme. Noteiktie minimālie
vizuālie meteoroloģiskie apstākļi ir ietverti 4. nodaļā.
Nosēšanās zona. Kustības
zonas daļa, kas paredzēta gaisa kuģa nosēšanās vai pacelšanās
veikšanai.
Līmenis. Vispārējs termins,
kas apzīmē gaisa kuģa atrašanās vietu vertikālajā plaknē un
attiecīgos gadījumos nozīmē relatīvo augstumu, absolūto augstumu
vai lidojuma līmeni.
Manevrēšanas teritorija.
Lidlauka daļa bez peroniem, kuru izmanto gaisa kuģa pacelšanās,
nosēšanās un manevru vajadzībām.
Kustības zona. Lidlauka
daļa, kuru izmanto gaisa kuģa pacelšanās, nosēšanās un manevru
vajadzībām un kas sastāv no manevrēšanas laukuma un
perona(-iem).
Gaisa kuģa kapteinis.
Ekspluatanta vai, vispārējās aviācijas gadījumā, gaisa kuģa
īpašnieka iecelts pilots, kurš vada gaisa kuģi un ir atbildīgs
par drošu lidojuma veikšanu.
Barometriskais augstums.
Atmosfēras spiediens, ko izsaka ar absolūto augstumu, kurš
atbilst šim spiedienam standarta atmosfērā. *
* Saskaņā ar 8. pielikumu.
Problemātiska psihotropo vielu
lietošana. Viena vai vairākas psihotropās vielas, ko
aviācijas personāls lieto veidā, kas:
a) rada tiešu bīstamību lietotājam vai apdraud citu personu
dzīvību, veselību vai labklājību, un/vai
b) rada vai pasliktina profesionālas, sociālas, garīgas vai
fiziskas problēmas vai traucējumus.
Aizliegtā zona. Noteikta
izmēra gaisa telpa virs valsts sauszemes teritorijas un
teritoriālajiem ūdeņiem, kurā ir aizliegti gaisa kuģa
lidojumi.
Psihotropas vielas.
Alkohols, opiāti, kanabinoīdi, sedatīvi un miega zāles, kokaīns,
citi psihostimulatori, halucinogēnas vielas un ātri gaistoši
šķīdinātāji, izņemot kafiju un tabaku.
Radiotelefonija. Radiosakaru veids, kas
galvenokārt paredzēts informācijas apmaiņai mutiskā veidā.
Daudzkārtēju lidojumu plāns
(RPL). Lidojuma plāns, kas saistīts ar vairākiem bieži
atkārtojamiem, regulāri veicamiem atsevišķiem lidojumiem ar
identiskām galvenajām īpatnībām, kurus ekspluatants iesniedz
ATS struktūrvienībām glabāšanai un atkārtotai
izmantošanai.
Ziņošanas punkts. Noteikts
ģeogrāfisks orientieris, attiecībā pret kuru var paziņot par
gaisa kuģa atrašanās vietu.
Ierobežotu lidojumu zona.
Noteikta izmēra gaisa telpa virs kādas valsts teritorijas vai
teritoriālajiem ūdeņiem, kuras robežās gaisa kuģa lidojumi ir
ierobežoti saskaņā ar atsevišķiem konkrētiem nosacījumiem.
Skrejceļš. Noteikts
sauszemes lidlauka taisnstūra laukums, kas sagatavots gaisa kuģa
nosēšanās un pacelšanās vajadzībām.
Skrejceļa gaidīšanas vieta. Noteikta vieta, kas
paredzēta skrejceļa, šķēršļus ierobežojošās virsmas vai
ILS/MLS kritiskās/jutīgās zonas aizsardzībai un kurā
manevrējošajam gaisa kuģim un transporta līdzeklim ir jāapstājas
un jāgaida, ja vien no lidlauka zonas vadības torņa nav saņemta
citāda atļauja.
Piezīme. Radiotelefonijas
terminoloģijā skrejceļa gaidīšanas vietu apzīmē ar frāzi
"gaidīšanas punkts".
Drošību ietekmējošs
personāls. Personas, kuras var apdraudēt lidojumu drošību, ja
tās pienācīgi nepilda savus pienākumus un funkcijas, tostarp, bet
ne tikai, lidojuma apkalpes locekļi, gaisa kuģa tehniskās apkopes
personāls un gaisa satiksmes dispečeri.
Signāllaukums. Lidlauka
laukums, ko izmanto zemes signālu parādīšanai.
Speciāls VFR lidojums.
VFR lidojums, kuru gaisa satiksmes vadība atļāvusi veikt
vadības zonā, ja meteoroloģiskie apstākļi ir sliktāki nekā
vizuālie meteoroloģiskie apstākļi.
Manevrēšana. Gaisa kuģa
kustība pa lidlauka virsmu, izmantojot savu piedziņu, izņemot
pacelšanos un nosēšanos.
Manevrēšanas ceļš. Noteikts
ceļš sauszemes lidlaukā, kas izveidots gaisa kuģu manevrēšanai un
paredzēts vienas lidlauka daļas savienošanai ar citu, tostarp
a) Gaisa kuģa manevrēšanas josla stāvvietā. Perona
iecirknis, kas apzīmēts kā manevrēšanas ceļš un paredzēts tikai,
lai nodrošinātu gaisa kuģu nokļūšanu stāvvietā.
b) Perona manevrēšanas ceļš. Manevrēšanas ceļu sistēmas
iecirknis, kas izvietots uz perona un paredzēts gaisa kuģiem
manevrēšanas maršruta nodrošināšanai pa peronu.
c) Ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš. Manevrēšanas
ceļš, kas šaurā leņķī savienots ar skrejceļu un ļauj lidmašīnām,
kuras veic nosēšanos, nogriezties no skrejceļa ar lielāku ātrumu
nekā tas iespējams, nogriežoties uz citiem manevrēšanas ceļiem,
tādējādi līdz minimumam samazinot atrašanās laiku uz
skrejceļa.
Lidlauka gaisa satiksmes vadības
rajons. Vadības zona, ko parasti izveido ATS maršrutu
savienošanās vietās viena vai vairāku lielāko lidlauku
apkārtnē.
Kopējais aprēķinātais pagājušais
laiks. IFR lidojumos - aprēķinātais laiks, kas
nepieciešams no pacelšanās brīža līdz brīdim, kad tiks pārlidots
tāds ar aeronavigācijas līdzekļa palīdzību noteikts atrašanās
punkts, no kura paredzams uzsākt instrumentālās pieejas
procedūru, vai, ja aeronavigācijas līdzeklis nav saistīts ar
galamērķa lidlauku, līdz galamērķa lidlauka pārlidošanas brīdim.
VFR lidojumos - aprēķinātais laiks, kas nepieciešams no
pacelšanās brīža līdz galamērķa lidlauka pārlidošanas brīdim.
Ceļa līnija. Gaisa kuģa
lidojuma trajektorijas projekcija uz zemes virsmas, kuras
virzienu jebkurā laika momentā parasti izsaka leņķa grādos no
ziemeļiem (ģeogrāfiskajiem, magnētiskajiem vai koordinātu tīkla
ziemeļiem).
Sadursmju novēršanas
rekomendācijas. Gaisa satiksmes vadības dienestu sniegtas
rekomendācijas, precizējot manevrus, lai palīdzētu pilotam
izvairīties no sadursmes.
Informācija par satiksmi.
Gaisa satiksmes vadības struktūrvienību sniegta informācija, lai
brīdinātu pilotu par citiem zināmiem vai novērotiem gaisa kuģiem,
kas var būt tā atrašanās vietas vai paredzētā lidojuma maršruta
tuvumā, un palīdzētu pilotam izvairīties no sadursmes.
Pārejas absolūtais augstums.
Absolūtais augstums, kurā (vai zemāk par kuru) gaisa kuģa
vertikālo stāvokli kontrolē atbilstoši tā absolūtajiem
augstumiem.
Bezpilota brīvais gaisa
balons. Par gaisu vieglāks bezpilota gaisa kuģis bez spēka
iekārtas.
Piezīme. Saskaņā ar 4.
papildinājumā ietvertajām tehniskajām prasībām bezpilota brīvie
gaisa baloni tiek iedalīti vieglajos, vidējos un smagajos gaisa
balonos.
VFR. Saīsinājums, ko lieto,
lai apzīmētu vizuālo lidojumu noteikumus.
VFR lidojums. Lidojums, kuru
veic saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem.
Redzamība. Aeronavigācijas
nolūkiem redzamība nozīmē lielāko attālumu, kādā:
a) uz spilgta fona ir iespējams saskatīt un atpazīt atbilstošu
izmēru tumšu objektu, kas atrodas netālu no zemes,
b) uz neapgaismota fona ir iespējams saskatīt un identificēt
aptuveni 1000 kandelu spilgtas ugunis.
1. piezīme. Abiem minētajiem
attālumiem ir atšķirīgas vērtības gaisā ar doto ekstinkcijas
koeficientu un b) apakšpunkta lielums variē atkarībā no fona
apgaismojuma. a) apakšpunktā minētais lielums ir meteoroloģiskais
optiskais attālums (MOR).
2. piezīme. Definīcija attiecas uz
vietējos parastos un īpašajos ziņojumos minētajiem redzamības
novērojumiem, uz METAR un SPECI ziņojumos minētajiem esošās un
minimālās redzamības novērojumiem un redzamības uz zemes
novērojumiem.
Vizuālie meteoroloģiskie
apstākļi. Meteoroloģiskie apstākļi, kas izteikti kā
redzamība, attālums līdz mākoņiem un apakšējās mākoņu robežas
augstums un kas atbilst noteiktajam minimumam vai ir labāki.
Piezīme. Noteiktais minimums ir
ietverts 4. nodaļā.
VMC. Saīsinājums, ko lieto,
lai apzīmētu vizuālos meteoroloģiskos apstākļus.
3.6.1.4. Gaisa kuģis, kas tiek ekspluatēts kontrolējamā
lidlaukā, neveic manevrus manevrēšanas laukumā, ja tas nav
saņēmis atļauju no lidlauka vadības torņa, un ievēro visus šīs
struktūrvienības sniegtos norādījumus.
3.6.2. Lidojuma plāna stingra
ievērošana
3.6.2.1. Izņemot 3.6.2.2. un 3.6.2.4. punktā paredzētos
gadījumus, gaisa kuģis stingri ievēro esošo lidojuma plānu vai
attiecīgo lidojuma plāna daļu, kas iesniegts attiecībā uz
kontrolējamu lidojumu, ja vien nav lūgts izdarīt izmaiņas un no
attiecīgās gaisa satiksmes vadības struktūrvienības nav saņemta
atļauja, vai arī ja vien nerodas avārijas situācija, kuras dēļ
gaisa kuģis ir spiests nekavējoties rīkoties, un šādā gadījumā
pēc ārkārtas pilnvaru izmantošanas, tiklīdz apstākļi to ļauj, par
veiktajiem pasākumiem un to, ka tie veikti atbilstoši ārkārtas
pilnvarām, paziņo attiecīgajai gaisa satiksmes vadības
struktūrvienībai.
3.6.2.1.1. Ja vien atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde
nav devusi citu atļauju vai attiecīgā gaisa satiksmes vadības
struktūrvienība nav devusi citus norādījumus, kontrolējamus
lidojumus, ciktāl tas iespējams,
a) noteiktā ATS maršrutā veic pa šī maršruta noteikto
centra līniju vai
b) jebkurā citā maršrutā veic tieši starp navigācijas iekārtām
un/vai punktiem, kas nosaka šo maršrutu.
3.6.2.1.2. Ievērojot ļoti svarīgo 3.6.2.1.1. punkta prasību,
gaisa kuģis, kuru ekspluatē ATS maršruta posmā, kas
noteikts, izmantojot ļoti austas frekvences (VHF) riņķa
darbības radiobāku, pārslēgšanās punktā vai pēc iespējas tuvāk
tam savu galveno navigācijas līdzekli nomaina no iekārtas gaisa
kuģa aizmugurē uz iekārtu tā priekšā.
3.6.2.1.3. Par atkāpi no 3.6.2.1.1. punkta prasībām paziņo
atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai.
3.6.2.2. Nejaušas izmaiņas. Gadījumā, ja gaisa kuģis,
veicot kontrolējamu lidojumu, nejauši atkāpjas no sava esošā
lidojumu plāna, veic šādus pasākumus:
a) Novirzīšanās no ceļa līnijas. Ja gaisa kuģis ir
novirzījies no ceļa līnijas, nekavējoties veic gaisa kuģa kursa
koriģēšanas pasākumus lai tas atgrieztos uz ceļa līnijas, cik
drīz vien iespējams.
b) Patiesā ātruma izmaiņas. Ja kreisēšanas līmenī starp
diviem ziņošanas punktiem vidējais patiesais gaisa ātrums
atšķiras vai, iespējams, atšķirsies no lidojuma plānā norādītā
patiesā gaisa ātruma par +/- 5%, par to informē atbilstošo gaisa
satiksmes pakalpojumu struktūrvienību.
c) Izmaiņas aprēķinātajos laikos. Ja konstatē, ka laiks
līdz nākamajam attiecīgajam ziņošanas punktam, lidojumu
informācijas rajona robežai vai galamērķa lidlaukam atkarībā no
tā, kas ir vispirms, ir kļūdaini aprēķināts un vairāk nekā par 3
minūtēm atšķiras no gaisa satiksmes dienestiem paziņotā laika vai
laika, ko noteikusi atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde vai
kas noteikts saskaņā ar aeronavigācijas reģionālajām vienošanām,
tad par laboto aprēķināto laiku pēc iespējas drīzāk paziņo
atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai.
3.6.2.2.1. Turklāt, ja ir spēkā Automātiskās atkarīgās
novērošanas (ADS) vienošanās, gaisa satiksmes pakalpojumu
struktūrvienība tiek informēta automātiski, izmantojot datu
pārraides posmu, ikreiz, kad notiek izmaiņas, kas pārsniedz
Automātiskās atkarīgās novērošanas (ADS) līgumā noteiktās
robežvērtības.
3.6.2.3. Plānotās izmaiņas. Lidojuma plāna izmaiņu
pieprasījums ietver turpmāk norādīto informāciju.
a) Kreisēšanas līmeņa izmaiņas: gaisa kuģa
identifikācijas indekss; gaisa kuģa identifikācijas indekss,
pieprasītais jaunais kreisēšanas līmenis un kreisēšanas ātrums
šajā līmenī, labotais aprēķinātais laiks (attiecīgā gadījumā)
līdz nākošā lidojumu informācijas rajona robežai.
b) Maršruta izmaiņas:
1) ja galamērķis netiek mainīts: gaisa kuģa
identifikācijas indekss, lidojuma noteikumi, jaunā lidojuma
maršruta apraksts, tostarp saistītā lidojuma plāna dati, sākot no
vietas, kurā uzsākamas pieprasītās maršruta izmaiņas; revised
time estimates; jebkuru citu atbilstošu informāciju.
2) ja galamērķis tiek mainīts: gaisa kuģa
identifikācijas indekss; lidojuma noteikumi; labotā lidojuma
maršruta apraksts līdz jaunajam galamērķa lidlaukam, tostarp
saistītā lidojuma plāna dati, sākot no vietas, kurā uzsākamas
pieprasītās maršruta izmaiņas, labotie aprēķinātie laiki,
rezerves lidlauks(-i) un cita atbilstoša informācija.
3.6.2.4. Laika apstākļu pasliktināšanās zem VMC
minimuma. Ja kļūst acīmredzams, ka vizuālajos
meteoroloģiskajos apstākļos nebūs iespējams veikt lidojumu
saskaņā ar esošo lidojuma plānu, gaisa kuģis, kurš veic
VFR lidojumu kā kontrolējamu lidojumu:
a) pieprasa izmainītu atļauju, kas gaisa kuģim ļauj turpināt
lidojumu vizuālajos meteoroloģiskajos apstākļos līdz galapunktam
vai līdz rezerves lidlaukam vai atstāt gaisa telpu, kurā
nepieciešama ATC atļauja, vai,
b) ja nav iespējams saņemt atļauju saskaņā ar a) apakšpunktu,
turpina lidojumu vizuālajos meteoroloģiskajos apstākļos un paziņo
atbilstošajai ATC struktūrvienībai par pasākumiem, kas
veikti vai nu, lai atstātu attiecīgo gaisa telpu, vai nosēstos
tuvākajā piemērotajā lidlaukā, vai,
c) ja tas tiek ekspluatēts vadības zonā, pieprasa atļauju
veikt speciālo VFR lidojumu, vai
d) pieprasa atļauju veikt lidojumu saskaņā ar instrumentālā
lidojuma noteikumiem.
3.6.3. Atrašanās vietas
ziņojumi
3.6.3.1. Ja vien atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde vai
atbilstošā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība saskaņā ar
šīs iestādes noteiktajiem nosacījumiem nav atbrīvojusi no šīs
prasības izpildes, gaisa kuģis, kas veic kontrolējamu lidojumu,
tiklīdz iespējams, ziņo atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu
struktūrvienībai par katra norādītā obligātā ziņošanas punkta
pārlidošanas laiku un līmeni, kā arī jebkuru citu nepieciešamo
informāciju. Atrašanās vietas ziņojumus līdzīgi veic attiecībā uz
citiem papildu punktiem, kad to pieprasa atbilstošā gaisa
satiksmes pakalpojumu struktūrvienība. Ja nav norādīti ziņošanas
punkti, atrašanās vietas ziņojumi tiek veikti ar intervāliem, ko
noteikusi atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde vai norādījusi
atbilstošā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība.
3.6.3.1.1. Gaisa kuģi, kas kontrolējama lidojuma laikā sniedz
atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai
informāciju par atrašanās vietu, izmantojot datu pārraides
sakarus, atrašanās vietas ziņojumus veic tikai, ja tas tiek
pieprasīts.
Piezīme. Nosacījumi un apstākļi,
kādos ADS-B vai SSR režīma C augstuma spiediena pārraides atbilst
prasībām attiecībā uz informāciju par līmeni atrašanās vietas
ziņojumos, ir norādītas PANS-ATM dokumentā (Doc 4444).
3.6.4. Kontroles pārtraukšana
Gaisa kuģis, kas veic kontrolējamu lidojumu, izņemot
gadījumus, kad tas veic nosēšanos kontrolējamā lidlaukā, paziņo
atbilstošajai pilnvarotajai ATS iestādei, tiklīdz tas
vairs nav pakļauts gaisa satiksmes vadībai.
3.6.5. Sakari
3.6.5.1. Gaisa kuģis, kurš veic kontrolējamu lidojumu, gādā,
lai nepārtraukti tiktu veikta "gaiss-zeme" balss sakaru
klausīšanās atbilstošā attiecīgās gaisa satiksmes pakalpojumu
struktūrvienības sakaru kanālā, un vajadzības gadījumā izveido
divpusējus sakarus ar šo struktūrvienību, izņemot gadījumus, ko
atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde var paredzēt attiecībā
uz gaisa kuģi, kurš kontrolējamā lidlaukā atrodas lidlauka
satiksmē.
1. piezīme. SELCAL vai līdzīgas
automātiskas signalizēšanas ierīces atbilst prasībām nodrošināt
"gaiss-zeme" balss sakaru klausīšanos.
2. piezīme. Pēc dispečerpilota datu
pārraides posma sakaru (CPDLC) izveides prasība gaisa kuģim
nodrošināt "gaiss-zeme" balss sakaru klausīšanos paliek
spēkā.
3.6.5.2. Sakaru atteice. Ja sakaru atteices dēļ nav
iespējams izpildīt 3.6.5.1. punkta noteikumus, gaisa kuģis ievēro
10. pielikuma II sējumā noteiktās balss sakaru atteices
procedūras un tās tālāk tekstā minētās procedūras, kuras ir
atbilstošas. Gaisa kuģis cenšas nodibināt sakarus ar atbilstošo
gaisa satiksmes vadības struktūrvienību, izmantojot visus
pieejamos līdzekļus. Turklāt gaisa kuģis, ja tas atrodas
kontrolējama lidlauka satiksmē, vēro vizuālos signālus, kas var
tikt izmantoti norādījumu paziņošanai.
3.6.5.2.1. Lidojot vizuālos meteoroloģiskajos apstākļos, gaisa
kuģis:
a) turpina lidojumu vizuālos meteoroloģiskajos apstākļos, veic
nosēšanos tuvākajā piemērotajā lidlaukā un paziņo savu atrašanās
vietu atbilstošajai gaisa satiksmes vadības struktūrvienībai,
izmantojot visātrākos līdzekļus,
b) ja tas uzskatāms par ieteicamu, pabeidz instrumentālu
lidojumu saskaņā ar 3.6.5.2.2. punktu.
3.6.5.2.2. Ja, lidojot instrumentālos meteoroloģiskajos
apstākļos, vai gadījumā, kad instrumentāla lidojuma pilots
uzskata, ka nav ieteicams pabeigt lidojumu saskaņā ar 3.6.5.2.1.
punkta a) apakšpunktu, gaisa kuģis veic šādus pasākumus:
a) ja vien reģionālā aeronavigācijas vienošanās neparedz citus
norādījumus, gaisa telpā, kurā gaisa satiksmes vadības
nodrošināšanai netiek izmantots radiolokators, saglabā pēdējo
noteikto ātrumu un līmeni vai minimālo lidojuma absolūto
augstumu, ja tas ir augstāks, 20 minūtes no laika, kad gaisa
kuģim neizdevās paziņot par savu atrašanos virs ziņošanas punkta,
un pēc tam koriģē savu līmeni un ātrumu saskaņā ar iesniegto
lidojuma plānu,
b) gaisa telpā, kurā gaisa satiksmes vadības nodrošināšanai
tiek izmantots radiolokators, saglabā pēdējo noteikto ātrumu un
līmeni vai minimālo lidojuma absolūto augstumu, ja tas ir
augstāks, 7 minūtes no:
1) laika, kad ir sasniegts pēdējais noteiktais līmenis vai
minimālais lidojuma absolūtais augstums, vai
2) laika, kad transponderā ir iestatīts kods 7600, vai
3) laika, kad gaisa kuģim neizdevās paziņot par savu atrašanos
virs ziņošanas punkta,
atkarībā no tā, kurš no šiem laikiem ir vēlāk, un pēc tam
koriģē savu līmeni un ātrumu saskaņā ar iesniegto lidojuma
plānu,
c) ja gaisa kuģis tiek vektorēts ar radiolokatora palīdzību
vai tas lido pa novirzītu maršrutu atbilstoši ATC
norādījumiem, izmantojot zonālo navigāciju bez noteiktiem
ierobežojumiem, atgriežas esošajā lidojuma plānā norādītajā
maršrutā ne vēlāk kā nākamajā kontrolpunktā, ņemot vērā
piemērojamo minimālo lidojuma absolūto augstumu,
d) turpina lidojumu atbilstoši esošajā lidojuma plānā
norādītajam maršrutam uz atbilstošo noteikto aeronavigācijas
līdzekli vai kontrolpunktu, kas apkalpo galamērķa lidlauku, un,
ja nepieciešams nodrošināt tālākminētā e) apakšpunkta prasību
izpildi, gaida virs šī līdzekļa vai kontrolpunkta līdz nolaišanās
sākšanai,
e) sāk nolaišanos no d) apakšpunktā minētā aeronavigācijas
līdzekļa vai kontrolpunkta pēdējā saņemtajā un apstiprinātajā
paredzamajā pieejas laikā vai pēc iespējas tuvāk tam vai, ja nav
saņemts un apstiprināts paredzamais pieejas laiks, tad no esošā
lidojuma plāna izrietošajā aprēķinātajā ierašanās laikā vai pēc
iespējas tuvāk tam,
f) pabeidz parasto instrumentālās pieejas procedūru, kas
paredzēta noteiktajam aeronavigācijas līdzeklim vai
kontrolpunktam, un,
g) ja iespējams, nosēžas 30 minūtes pēc e) apakšpunktā
norādītā aprēķinātā ierašanās laika vai pēdējā apstiprinātā
paredzamā pieejas laika atkarībā no tā, kurš no tiem ir
vēlāks.
1. piezīme. Gaisa satiksmes vadības
pakalpojumi citiem lidojumiem attiecīgajā gaisa telpā tiks
nodrošināti, balsoties uz pieņēmumu, ka gaisa kuģis, kuram
notikusi sakaru atteice, ievēros 3.6.5.2.2. punkta
noteikumus.
2. piezīme. Sk. arī 5.1.2.
punktu.
3.7. Nelikumīga
iejaukšanās
3.7.1. Gaisa kuģis, pret kuru īstenota nelikumīga iejaukšanās,
cenšas atbilstošajai ATS struktūrvienībai paziņot par šo
faktu, visiem ar to saistītajiem svarīgajiem apstākļiem un
jebkādu atkāpi no esošā lidojuma plāna, kas bijusi nepieciešama
šo apstākļu dēļ, lai ATS struktūrvienība varētu šim gaisa
kuģim piešķirt prioritāti un līdz minimumam samazināt sadursmes
iespējas ar citiem gaisa kuģiem.
1. piezīme. ATS struktūrvienību
pienākumi nelikumīgas iejaukšanās gadījumos ir ietverti 11.
pielikumā.
2. piezīme. Norādījumi, kas
lietojami gadījumos, kad notiek nelikumīga iejaukšanās un gaisa
kuģis par šo faktu nevar paziņot ATS struktūrvienībai, ir
ietverti šā pielikuma B pievienojumā.
3. piezīme. Pasākumi, kas jāveic ar
SSR, ADS-B un ADS-C aprīkotam gaisa kuģim, pret kuru īstenota
nelikumīga iejaukšanās, ir ietverti 11. pielikumā, PANS-ATM
dokumentā (Doc 4444) un PANS-OPS dokumentā (Doc 8168).
4. piezīme. Pasākumi, kas jāveic ar CPDLC aprīkotam
gaisa kuģim, pret kuru īstenota nelikumīga iejaukšanās, ir
ietverti 11. pielikumā, PANS-ATM dokumentā (Doc 4444), un
norādījumi šajā jautājumā ir ietverti "Gaisa satiksmes
pakalpojumu datu pārraides lietojumprogrammatūru rokasgrāmatā"
(Doc 9694).
3.7.2. Ja pret gaisa kuģi tiek īstenota nelikumīga
iejaukšanās, gaisa kuģa kapteinis cenšas nosēsties, cik drīz vien
tas iespējams, tuvākajā piemērotajā lidlaukā vai kādā īpašā
lidlaukā, ko norādījusi pilnvarotā iestāde, ja vien apstākļi
gaisa kuģī neprasa citādāku rīcību.
1. piezīme. Valsts iestāžu prasības
attiecībā uz gaisa kuģiem, kuri atrodas uz zemes un pret kuriem
tiek īstenota nelikumīga iejaukšanās, ir ietvertas 17. pielikuma
5. nodaļas 5.2.4. punktā.
2. piezīme. Attiecībā uz gaisa kuģa
kapteiņa pilnvarām sk. 2.4. sadaļu.
3.8.
Pārtveršana
Piezīme. Šajā kontekstā termins "pārtveršana" neietver
pārtveršanas un eskortēšanas pakalpojumus, ko pēc pieprasījuma
nodrošina gaisa kuģim briesmās saskaņā ar "Starptautiskās
aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas (IAMSAR)
rokasgrāmatas" (Doc 9731) II un III sējumu.
3.8.1. Civilās aviācijas gaisa kuģa pārtveršanu regulē
atbilstoši noteikumi un administratīvi norādījumi, kurus
Līgumslēdzējas valstis izdevušas saskaņā ar Starptautisko civilās
aviācijas konvenciju un jo īpaši ar tās 3. panta d) apakšpunktu,
kurā noteikts, ka Līgumslēdzējas valstis, izdodot noteikumus
saviem valsts gaisa kuģiem, pienācīgi ņem vērā civilās aviācijas
gaisa kuģu navigācijas drošību. Attiecīgi, izstrādājot
atbilstošus noteikumus un administratīvos norādījumus, pienācīgi
tiek ņemti vērā 1. papildinājuma 2. punkta un 2. papildinājuma 1.
punkta noteikumi.
Piezīme. Atzīstot, ka lidojuma
drošībai ir būtiski, lai civilie un militārie gaisa kuģi visā
pasaulē pareizi izmantotu un saprastu visus vizuālos signālus,
kas tiek lietoti pārtveršanas gadījumā un kas izmantojami tikai
kā pēdējais līdzeklis, Starptautiskās Civilās aviācijas
organizācijas Padome, pieņemot vizuālos signālus šā pielikuma 1.
papildinājumā, mudināja Līgumslēdzējas valstis nodrošināt, lai to
valsts gaisa kuģi stingri ievērotu šos signālus. Tā kā civilās
aviācijas gaisa kuģu pārtveršana jebkurā gadījumā ir bīstama,
Padome ir formulējusi arī īpašus ieteikumus un mudina
Līgumslēdzējas valstis tos piemērot vienādā veidā. Šie īpašie
ieteikumi ir ietverti A pievienojumā.
3.8.2. Ja civilās aviācijas gaisa kuģis tiek pārtverts, tā
kapteinis ievēro 2. papildinājuma 2. un 3. punkta prasības,
interpretējot vizuālos signālus un atbildot uz tiem saskaņā ar 1.
papildinājuma 2. punktu.
Piezīme. Sk. arī 2.1.1. un 3.4.
punktu.
3.9. Minimālā
redzamība un attālums līdz mākoņiem vizuālajos meteoroloģiskajos
apstākļos
Minimālā redzamība un attālums līdz mākoņiem vizuālajos
meteoroloģiskajos apstākļos ir noteikta 3-1. tabulā.
3-1. tabula*
(sk. 4.1. punktu)
|
Absolūtā augstuma
diapazons
|
Gaisa telpas klase
|
Redzamība lidojumā
|
Attālums līdz mākoņiem
|
| 3050 m (10 000 ft) un augstāk virs vidējā
jūras līmeņa |
A*** B C D E F G
|
8 km
|
1 500 m horizontāli
300 m (1000 ft) vertikāli
|
| Zemāk nekā 3050 m (10 000 ft) virs vidējā
jūras līmeņa un augstāk nekā 900 m (3000 ft) virs vidējā
jūras līmeņa, vai augstāk nekā 300 m (1000 ft) virs zemes
atkarībā no tā, kas ir augstāk |
A***B C D E F G
|
5 km
|
1 500 m horizontāli
300 m (1000 ft) vertikāli
|
| 900 m (3000 ft) virs vidējā
jūras līmeņa vai zemāk vai 300 m (1000 ft) virs zemes
atkarībā no tā, kas ir tuvāk |
A***B C D E
|
5 km
|
1 500 m horizontāli
300 m (1000 ft) vertikāli
|
|
F-G
|
5 km**
|
Nav mākoņu, un ir redzama zemes vai ūdens
virsma |
* Ja pārejas absolūtā augstuma relatīvais augstums ir zemāks
par 3050 m (10 000 ft) AMSL, 10 000 ft vietā lieto FL
100.
*** Minimālie vizuālie meteoroloģiskie apstākļi A klasei ir
iekļauti norādījumos pilotiem un neietver piekrišanu VFR
lidojumiem A klases gaisa telpā.
** Ja to noteikusi atbilstošā pilnvarotā ATS
iestāde,
a) lidojums pie redzamības, kas nav mazāka par 1500 m, var
tikt atļauts:
1) ar tādu ātrumu, kas pie esošās redzamības pienācīgi ļaus
laikus pamanīt citus satiksmes dalībniekus vai citus šķēršļus,
lai izvairītos no sadursmes; vai
2) apstākļos, kuros iespējamība sadurties ar citiem satiksmes
dalībniekiem parasti būtu maza, piemēram, rajonos ar nelielu
satiksmi un veicot speciālos aviācijas darbus nelielā
augstumā.
b) HELIKOPTERIEM var atļaut lidot, ja redzamība lidojumā ir
mazāka nekā 1500 m, ar nosacījumu, ka tie veic
manevrus ar ātrumu, kas pienācīgi nodrošina iespēju laikus
pamanīt citus satiksmes dalībniekus vai citus šķēršļus, lai
izvairītos no sadursmes.
4. NODAĻA.
VIZUĀLO LIDOJUMU NOTEIKUMI
4.1. Izņemot gadījumus, kad tiek veikti speciālie VFR
lidojumi, VFR lidojumi tiek veikti tā, lai gaisa kuģis
lidotu apstākļos, kad redzamība un attālums līdz mākoņiem ir
vienāds ar 3-1. tabulā norādīto vai lielāks.
4.2. Izņemot gadījumus, kad no gaisa satiksmes vadības
struktūrvienības ir saņemta atļauja, gaisa kuģis, kas veic
VFR lidojumu, nepaceļas no lidlauka vadības zonā vai
nenolaižas tajā, nedz arī neienāk lidlauka satiksmes zonā vai
kustības shēmā:
a) ja apakšējās mākoņu robežas augstums ir mazāks nekā 450 m
(1500 ft), vai,
b) ja redzamība uz zemes ir mazāka nekā 5 km.
4.3. Laikā starp saulrietu un saullēktu vai tādā citā laika
periodā starp saulrietu un saullēktu, kādu var noteikt atbilstošā
pilnvarotā ATS iestāde, VFR lidojumi tiek veikti
saskaņā ar šīs iestādes paredzētajiem nosacījumiem.
4.4. Ja vien nav saņemta atbilstošās pilnvarotās ATS
iestādes atļauja, VFR lidojumi netiek veikti:
a) virs FL 200,
b) tuvu skaņas ātrumam un virsskaņas ātrumā.
4.5. Atļauju veikt VFR lidojumus virs FL 200 nepiešķir
rajonos, kuros virs FL 290 piemēro minimālo vertikālo
distancēšanu 300 m (1000 ft) attālumā.
4.6. Izņemot, ja tas nepieciešams pacelšanās vai nosēšanās
vajadzībām, vai izņemot ar atbilstošās pilnvarotās iestādes
atļauju, VFR lidojumus neveic:
a) virs pārapdzīvotiem pilsētu rajoniem, mazpilsētām vai
ciemiem, vai cilvēku pulcēšanās vietām brīvā dabā augstumā, kas
mazāks nekā 300 m (1000 ft) virs zemākā šķēršļa 600 m rādiusā ap
gaisa kuģi,
b) jebkuros citos rajonos, kas nav minēti 4.6. punkta a)
apakšpunktā, zemāk par 150 m (500 ft) virs zemes vai ūdens.
Piezīme. Sk. arī 3.1.2. punktu.
4.7. Izņemot gadījumus, kad gaisa satiksmes vadības atļaujā
minēti citi norādījumi vai atbilstošā pilnvarotā ATS
iestāde sniegusi citus norādījumus, VFR lidojumus
kreisēšanas līmenī, kad tos veic augstāk nekā 900 m (3000 ft)
virs zemes vai ūdens vai augstākā līmenī saskaņā ar atbilstošās
pilnvarotās ATS iestādes norādījumiem, veic tādā lidojuma
līmenī, kāds ir atbilstošs 3. papildinājuma kreisēšanas līmeņu
tabulās norādītajai ceļa līnijai.
4.8. VFR lidojumi atbilst 3.6. punkta noteikumiem:
a) ja tos veic B, C un D klases gaisa telpā,
b) ja tie iekļaujas lidlauka satiksmē kontrolējamā lidlaukā,
vai
c) ja tos veic kā speciālos VFR lidojumus.
4.9. Veicot VFR lidojumu atbilstošās pilnvarotās
ATS iestādes noteiktajos rajonos vai maršrutos saskaņā ar
3.3.1.2. punkta c) vai d) apakšpunktu, tiek veikta nepārtraukta
"gaiss-zeme" balss sakaru klausīšanās attiecīgajā gaisa satiksmes
pakalpojumu struktūrvienības, kura nodrošina lidojumu
informācijas pakalpojumus, sakaru kanālā, un nepieciešamības
gadījumā šai struktūrvienībai tiek ziņots par gaisa kuģa
atrašanās vietu.
Piezīme. Sk. piezīmes pēc 3.6.5.1.
punkta.
4.10. Gaisa kuģis, kas veic vizuālo lidojumu un kas vēlas
pāriet uz instrumentālo lidojumu:
a) ja bija iesniegts lidojuma plāns, paziņo, kādas izmaiņas
jāveic tā esošajā lidojuma plānā, vai,
b) ja to paredz 3.3.1.2. punkts, iesniedz attiecīgajai gaisa
satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai lidojuma plānu un iegūst
atļauju, pirms tas kontrolējamā gaisa telpā pāriet uz
instrumentālo lidojumu.
2. PAPILDINĀJUMS. CIVILĀS
AVIĀCIJAS GAISA KUĢA PĀRTVERŠANA
(Piezīme. Sk.
pielikuma 3. nodaļas 3.8. punktu)
1. Principi, kas
jāievēro valstīm
1.1. Lai panāktu vienotus noteikumus, kas nepieciešams civilās
aviācijas gaisa kuģu navigācijas drošībai, Līgumslēdzējas
valstis, izstrādājot noteikumus un administratīvos norādījumus,
pienācīgi ņem vērā šādus principus:
a) civilās aviācijas gaisa kuģi tiek pārtverti tikai tad, ja
nav citas iespējas,
b) ja tā tomēr tiek veikta, pārtveršana jāierobežo līdz gaisa
kuģa identificēšanai, ja vien nav nepieciešams atgriezt gaisa
kuģi tā plānotajā trajektorijā, izvest ārpus valsts gaisa telpas
robežām, aizvest no ierobežotu lidojumu, aizliegtas vai bīstamas
zonas vai sniegt tam norādījumus, lai veiktu nosēšanos norādītā
lidlaukā,
c) netiks uzsākta civilās aviācijas gaisa kuģu pārtveršana
treniņu nolūkā,
d) navigācijas norādījumi un ar tiem saistītā informācija
pārtvertajam gaisa kuģim tiks sniegta, izmantojot radiotelefonu,
ja vien ir iespējams izveidot radiosakarus, un
e) gadījumā, ja tiek pieprasīts, lai pārtvertais civilās
aviācijas gaisa kuģis nosēstos pārlidojamajā teritorijā, tad
nosēšanās vajadzībām norādītajam lidlaukam jābūt piemērotam
attiecīgā tipa gaisa kuģim.
Piezīme. ICAO Asamblejas 25.
(ārkārtas) sēdē 1984. gada 10. maijā vienprātīgi pieņemot 3.'
pantu Starptautiskās civilās aviācijas konvencijā, Līgumslēdzējas
valstis ir atzinušas, ka "visām valstīm jāatturas lietot ieročus
pret civilās aviācijas gaisa kuģiem lidojuma laikā".
1.2. Līgumslēdzējas valstis paziņo standarta paņēmienu, kas
noteikts gaisa kuģa, kurš veic civilās aviācijas gaisa kuģa
pārtveršanu, manevrēšanai. Šāda metode paredzēta, lai nepieļautu
pārtvertā gaisa kuģa apdraudēšanu.
Piezīme. Īpaši ieteikumi attiecībā
uz manevrēšanas paņēmienu ir ietverti A pievienojuma 3.
punktā.
1.3. Līgumslēdzējas valstis nodrošina, lai tiek pieņemti
noteikumi attiecībā uz sekundārā novērošanas radiolokatora
lietošanu vajadzības gadījumā, lai identificētu civilās aviācijas
gaisa kuģus zonās, kur tos var pārtvert.
2. Pārtvertā
gaisa kuģa rīcība
2.1. Gaisa kuģis, kuru pārtver cits gaisa kuģis,
nekavējoties:
a) izpilda pārtverošā gaisa kuģa norādījumus, vizuālos
signālus interpretējot un atbildot uz tiem saskaņā ar tehniskajām
prasībām 1. papildinājumā,
b) ja iespējams, informē atbilstošo gaisa satiksmes
pakalpojumu struktūrvienību,
c) cenšas nodibināt radiosakarus ar pārtverošo gaisa kuģi vai
ar atbilstošo pārtveršanas vadības struktūrvienību, veicot
izsaukumu avārijas frekvencē 121.5 MHz, paziņojot pārtvertā gaisa
kuģa identitāti un lidojuma veidu; ja sakarus nodibināt neizdodas
un ja ir iespējams, atkārto šo izsaukumu avārijas frekvencē 243
MHz,
d) ja gaisa kuģis ir aprīkots ar SSR transponderu, izvēlieties
kodu 7700 A režīmā, ja vien atbilstošā gaisa satiksmes
pakalpojumu struktūrvienība nav devusi citus norādījumus,
e) ja gaisa kuģis ir aprīkots ar ADS-B vai
ADS-C, izvēlieties avārijas funkcionalitāti, ja tāda
pieejama, ja vien pilnvarotā gaisa satiksmes pakalpojumu
struktūrvienība nav devusi citus norādījumus.
2.2. Ja norādījumi, kas saņemti pa radio no citiem avotiem, ir
pretrunā ar tiem, ko ar vizuālajiem signāliem devis pārtverošais
gaisa kuģis, pārtvertais gaisa kuģis pieprasa tūlītēju
paskaidrojumu, turpinot ievērot pārtverošā gaisa kuģa vizuālos
norādījumus.
2.3. Ja kādi norādījumi, kas saņemti pa radio no citiem
avotiem, ir pretrunā ar tiem, kurus pa radio devis pārtverošais
gaisa kuģis, pārtvertais gaisa kuģis pieprasa tūlītēju
paskaidrojumu, turpinot ievērot pārtverošā gaisa kuģa dotos radio
norādījumus.
3. Radiosakari
pārtveršanas laikā
Ja pārtveršanas laikā nodibina radiosakarus, bet nav iespējams
sazināties kopīgā valodā, jācenšas nodot norādījumus, norādījumu
apstiprinājumu un būtisku informāciju, lietojot A2-1. tabulā
norādītās frāzes un izrunu, katru frāzi pārraidot divas
reizes:
A2-1. tabula
|
Frāzes PĀRTVEROŠĀ gaisa kuģa
lietošanai
|
PĀRTVERTĀ
gaisa kuģa lietojamās frāzes
|
|
Frāze |
Izruna 1 |
Nozīme |
Frāze |
Izruna1 |
Nozīme |
| CALL SIGN |
KOL SA-IN |
Kāda ir jūsu izsaukuma zīme? |
CALL SIGN |
KOL SA-IN |
Mana izsaukuma zīme
ir [izsaukuma zīme]. |
| FOLLOW |
FOL-LO |
Sekojiet man |
(izsaukuma zīme2) |
(izsaukumzīme) |
|
| DESCEND |
DEE-SEND |
Samaziniet augstumu, lai veiktu nosēšanos |
WILCO |
VILL-KO |
Sapratu,
izpildu. |
| YOU LAND |
YOU LAAND |
Nosēdieties šajā lidlaukā |
Will comply |
|
|
| PROCEED |
PRO-SEED |
Varat turpināt lidojumu |
CAN NOT |
KANN NOTT |
Nav iespējams
izpildīt |
|
REPEAT |
REE-PEET |
Atkārtojiet savus
norādījumus. |
|
AM LOST |
AM LOSST |
Nav zināma
atrašanās vieta. |
|
MAYDAY |
MAYDAY |
Esmu briesmās. |
|
HIJACK3 |
HI-JACK |
Esmu
nolaupīts. |
ZEME
(vietvārds) |
LAAND
(vietvārds) |
Nepieciešams
nosēsties ..
(vietvārds) |
|
DESCEND |
DEE-SEND |
Nepieciešams
samazināt augstumu. |
1 Otrajā ailē zilbes, kas jāuzsver, ir
pasvītrotas.
2 Šī norādāmā izsaukuma zīme ir zīme, ko izmanto
radiosakaros ar gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību un
kas atbilst gaisa kuģa identifikācijas indeksam lidojuma
plānā.
3 Var būt apstākļi, kad nedrīkst vai nav vēlams
lietot frāzi "HIJACK".
4.
papildinājums
b) polietilēna bezspiediena gaisa baloniem netiek izmantotas
vismaz divas savstarpēji neatkarīgi funkcionējošas metodes,
sistēmas, ierīces vai to kombinācija, lai pārtrauktu gaisa balona
apvalka lidojumu,
Piezīme. Augsta spiediena baloniem
nav vajadzīgas šādas ierīces, jo tie pēc derīgās kravas
izkraušanas ātri paceļas un pārplīst, un nav vajadzīga ierīce vai
sistēma, kas paredzēta gaisa balona apvalka pārduršanai. Šajā
saistībā augsta spiediena baloniem ir vienkāršs neizstiepjams
apvalks, kas var izturēt spiedienu starpību, ja apvalka iekšienē
spiediens ir lielāks nekā ārpusē. Tas ir piepildīts tā, ka mazāks
gāzes spiediens nakts laikā pilnībā piepilda apvalku. Šāds augsta
spiediena gaisa balons saglabās būtībā nemainīgu lidojuma līmeni,
līdz no tā nebūs izplūdis pārāk liels gāzes daudzums.
c) gaisa balona apvalks nav aprīkots vai nu ar
radaratstarošanas ierīci(-ēm) vai radaratstarojošu materiālu, kas
radīs atbalsi virsmas radiolokatoram, kas darbojas 200 MHz līdz 2
700 MHz frekvenču diapazonā, un/vai gaisa balons nav aprīkots ar
citam tādām ierīcēm, kas atļaus ekspluatantam to nepārtraukti
novērot ārpus zemes radiolokatora frekvenču diapazona.
3.4. Smago bezpilota brīvo gaisa balonu neekspluatē šādos
apstākļos:
a) teritorijā, kur lieto zemes SSR iekārtu, ja vien tas
nav aprīkots ar tādu sekundāro novērošanas radiolokatoru, ar kuru
iespējams paziņot barometrisko augstumu, kurš nepārtraukti
strādā, izmantojot piešķirtu kodu, vai kuru vajadzības gadījumā
var ieslēgt novērošanas stacija, vai
b) teritorijā, kur lieto zemes ADS-B iekārtu, ja vien
tas nav aprīkots ar tādu ADS-B raidītāju, ar kuru
iespējams paziņot barometrisko augstumu, kurš nepārtraukti strādā
vai kuru vajadzības gadījumā var ieslēgt novērošanas stacija.
3.5. Bezpilota brīvo gaisa balonu, kas aprīkots ar iekārtu
antenu, kuras pārlaušanai jebkurā punktā nepieciešams 230 N vai
lielāks spēks, neekspluatē, ja vien antenai nav piestiprināti
krāsaini vimpeļi vai karodziņi ne retāk kā ar 15 m atstarpi.
3.6. Laikā starp saulrietu un saullēktu vai jebkurā citā laikā
starp saulrietu un saullēktu (atkarībā no ekspluatācijas absolūtā
augstuma), kuru var noteikt atbilstošā pilnvarotā ATS
iestāde, smago bezpilota brīvo gaisa balonu neekspluatē zemāk kā
18 000 m (60 000 ft) barometriskajā augstumā, ja vien gaisa
balons, tam piestiprinātie priekšmeti un derīgā krava neatkarīgi
no tā, vai lidojuma laikā to atdala vai neatdala no balona, nav
izgaismoti.
3.7. Smago bezpilota brīvo gaisa balonu, kas aprīkots ar
piekarināšanas līdzekli (izņemot ļoti uzkrītošas krāsas atvērtu
izpletni), kas garāks par 15m, laikā starp saulrietu un saullēktu
neekspluatē zemāk kā 18 000m (60 000 ft) barometriskajā augstumā,
ja vien šis piekarināšanas līdzeklis nav krāsots ļoti uzkrītošas
krāsas joslās vai tam nav piekārti krāsaini vimpeļi.
4. Lidojuma
pārtraukšana
Smagā bezpilota brīvā gaisa balona ekspluatants aktivizē
atbilstošās iepriekš 3.3. punkta a) un b) apakšpunktos paredzētās
lidojuma pārtraukšanas ierīces:
a) ja kļūst zināms, ka laika apstākļi ir sliktāki nekā
operācijai paredzētie,
b) ja darbības traucējumu vai cita iemesla dēļ operācijas
turpināšana apdraud gaisa satiksmi vai personas vai īpašumu uz
zemes, vai
c) pirms nesankcionētas ielidošanas gaisa telpā virs citas
valsts teritorijas.
5. Lidojuma
pieteikšana
5.1. Lidojuma pieteikšana pirms
lidojuma sākšanas
5.1.1. Paredzēto vidējā vai smagā bezpilota brīvā gaisa balona
lidojumu piesaka atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu
struktūrvienībai ne vēlāk kā septiņas dienas pirms paredzētā
lidojuma dienas.
5.1.2. Paredzētā lidojuma pieteikums ietver šādu informāciju,
ja to pieprasa atbilstošā gaisa satiksmes pakalpojumu
struktūrvienība:
a) gaisa balona lidojuma identifikācijas indekss vai projekta
koda nosaukums,
b) gaisa balona klasifikācija un apraksts,
c) SSR kods, gaisa kuģa adrese vai NDB frekvence
pēc vajadzības,
d) ekspluatanta vārds, uzvārds vai nosaukums un telefona
numurs,
e) starta vieta,
f) aprēķinātais starta laiks (vai vairāku startu sākšanas un
pabeigšanas laiks),
g) palaižamo balonu skaits un paredzētais intervāls starp
startiem (vairāku startu gadījumā),
h) paredzamais virziens augstuma uzņemšanai,
i) kreisēšanas līmenis (līmeņi) (barometriskais augstums),
j) aprēķinātais laiks, kas vajadzīgs, lai sasniegtu 18 000 m
(60 000 ft) barometrisko augstumu vai lai sasniegtu kreisēšanas
līmeni 18 000 m (60 000 ft) augstumā vai zemāk, kā arī aprēķinātā
atrašanās vieta,
Piezīme. Ja operācija sastāv no
ilgstošiem startiem, tad jāietver aprēķinātais laiks, kurā
pirmais un pēdējais balons sērijā sasniegs attiecīgo līmeni
(piem., 122136Z-130330Z).
k) aprēķinātais lidojuma pārtraukšanas datums un laiks un
plānotais saskaršanās ar zemi/atgūšanas rajons. Gadījumā, ja
gaisa baloni veic ilgstošus lidojumus un tādēļ nav iespējams
precīzi paredzēt lidojuma pārtraukšanas datumu un laiku un
plānoto saskaršanās ar zemi/atgūšanas rajonu, tiek lietots
termins "ilgstošs".
Piezīme. Ja paredzēts izmantot
vairāk nekā vienu saskaršanās ar zemi/atgūšanas vietu, tad
jāuzskaita katra vieta, noradot attiecīgo aprēķināto saskaršanās
ar zemi laiku. Ja paredzēta virkne saskaršanos ar zemi, tad
jānorāda aprēķinātais laiks, kad ar zemi saskarsies pirmais un
pēdējais sērijas balons (piem., 122136Z-130330Z).
5.1.3. Visas izmaiņas pirmslidojuma informācijā, par kurām
paziņots saskaņā ar 5.1.2. punktu, dara zināmas attiecīgajai
gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai ne vēlāk kā 6
stundas pirms aprēķinātā starta laika vai saules un kosmisko
parādību pētījumu gadījumā, kas saistītas ar kritiskā laika
elementu, ne vēlāk kā 30 minūtes pirms aprēķinātā operācijas
sākšanas laika.
5.2. Paziņojums par startu
Tūlīt pēc tam, kad ir palaists vidējais vai smagais bezpilota
brīvais gaisa balons, ekspluatants paziņo atbilstošajai gaisa
satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai šādu informāciju:
a) gaisa balona lidojuma identifikācijas indeksu,
b) starta vietu,
c) faktisko starta laiku,
d) aprēķināto laiku, kādā tiks sasniegts 18 000 m (60 000 ft)
barometriskais augstums, vai aprēķināto laiku, kādā tiks
sasniegts kreisēšanas līmenis 18 000 m (60 000 ft) augstumā vai
zemāk, un aprēķināto atrašanās vietu, un
e) visas izmaiņas informācijā, kas iepriekš paziņota saskaņā
ar 5.1.2. punkta g) un h) apakšpunktu.
5.3. Paziņošana par lidojuma
atcelšanu
Ekspluatants informē atbilstošo gaisa satiksmes pakalpojumu
struktūrvienību, tiklīdz ir zināms, ka ir atcelts vidējā vai
smagā bezpilota brīvā gaisa balona lidojums, par ko iepriekš
paziņots saskaņā ar 5.1. punktu.
6. Atrašanās
vietas reģistrēšana un atrašanās vietas ziņojumi
6.1. Smagā bezpilota brīvā gaisa balona, kas tiek ekspluatēts
18 000 m (60 000 ft) barometriskajā augstumā vai zemāk,
ekspluatants uzrauga gaisa balona lidojuma trajektoriju un pēc
pieprasījuma nosūta gaisa balona atrašanās vietas ziņojumus gaisa
satiksmes dienestam. Ja vien gaisa satiksmes dienests nepieprasa
ziņot par gaisa balona atrašanās vietu biežāk, ekspluatants fiksē
atrašanās vietu ik pēc 2 stundām.
6.2. Smagā bezpilota brīvā gaisa balona, kas tiek ekspluatēts
virs 18 000 m (60 000 ft) barometriskajā augstumā, ekspluatants
uzrauga gaisa balona lidojuma norisi un pēc pieprasījuma nosūta
gaisa balona atrašanās vietas ziņojumus gaisa satiksmes
dienestam. Ja vien gaisa satiksmes dienests nepieprasa ziņot par
gaisa balona atrašanās vietu biežāk, ekspluatants fiksē atrašanās
vietu ik pēc 24 stundām.
6.3. Ja atrašanās vietu nav iespējams fiksēt saskaņā ar 6.1.
un 6.2. punktu, ekspluatants nekavējoties ziņo atbilstošajai
gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai. Šajā ziņojumā tiek
norādīta pēdējā fiksētā atrašanās vieta. Kad tiek atjaunota gaisa
balona uzraudzība, par to nekavējoši tiek informēta atbilstošā
gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība.
6.4. Vienu stundu pēc tam, kad smagais bezpilota brīvais gaisa
balons ir sācis augstuma samazināšanu, ekspluatants atbilstošajai
pilnvarotajai ATS iestādei nosūta šādu informāciju par
balonu:
a) pašreizējo ģeogrāfisko atrašanās vietu;
b) pašreizējo līmeni (barometrisko augstumu);
c) vajadzības gadījumā paredzamo laiku, kad gaisa balons
šķērsos 18 000 m (60 000 ft) barometrisko augstumu;
d) paredzamo saskaršanās ar zemi laiku un vietu.
6.5. Smagā bezpilota brīvā gaisa balona ekspluatants ziņo
atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai, kad
ir pabeigta operācija.
A PIEVIENOJUMS.
CIVILĀS AVIĀCIJAS GAISA KUĢA PĀRTVERŠANA
(Piezīme. Sk.
pielikuma 3. nodaļas 3.8. punktu un attiecīgo piezīmi)
Piezīme. Lai sniegtu pilnīgu
informāciju, šajā pielikuma ir izklāstīta pielikuma 2.
papildinājuma noteikumu būtība.
1. Saskaņā ar Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 3.
panta d) punktu ICAO Līgumslēdzējas valstis "pieņemot
noteikumus par savas valsts gaisa kuģiem, apņemas pievērst
pienācīgu uzmanību civilo gaisa kuģu navigācijas drošībai". Tā kā
civilās aviācijas gaisa kuģu pārtveršana jebkurā gadījumā ir
iespējami bīstama, ICAO Padome ir formulējusi turpmāk
minētos īpašos ieteikumus, kurus Līgumslēdzējas valstis tiek
mudinātas īstenot, pieņemot attiecīgus normatīvos un
administratīvos aktus. Tiek uzskatīts, ka civilās aviācijas gaisa
kuģu un to pasažieru drošības interesēs ir būtiski visām
attiecīgajām valstīm tos piemērot vienotā veidā. Šā iemesla dēļ
ICAO Padome aicina Līgumslēdzējas valstis paziņot
ICAO par visām atšķirībām, kas var pastāvēt starp to
attiecīgajiem valsts tiesību aktiem vai praksi un šīm īpašajām
rekomendācijām.
2. Vispārīga
informācija
2.1. Ir jāizvairās no civilās aviācijas gaisa kuģu
pārtveršanas, un tā jāuzsāk tikai tad, ja nav citas iespējas. Ja
tā tiek uzsākta, pārtveršana jāaprobežo tikai ar gaisa kuģa
identificēšanu, ja vien nav nepieciešams atgriezt gaisa kuģi uz
tā plānotā ceļa, pavadīt to līdz valsts gaisa telpas robežām,
pavadīt prom no aizliegtas, ierobežotu lidojumu vai bīstamās
zonas vai sniegt tam noradījumus nosēšanās veikšanai noradītā
lidlaukā. Netiek praktizēta civilās aviācijas gaisa kuģu
pārtveršana treniņa nolūkos.
2.2. Lai novērstu vai samazinātu nepieciešamību pārtvert
civilās aviācijas gaisa kuģus, ir svarīgi, lai:
a) pārtveršanas vadības struktūrvienības darītu visu
iespējamo, lai garantētu ikviena gaisa kuģa, kurš var būt civilās
aviācijas gaisa kuģis, identificēšanu un sniegtu visus
nepieciešamos noradījumus vai konsultācijas šādam gaisa kuģim ar
atbilstošo gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību
starpniecību. Šajā nolūkā ir būtiski, lai starp pārtveršanas
vadības struktūrvienībām un gaisa satiksmes pakalpojumu
struktūrvienību tiktu izveidoti ātru un uzticamu sakaru līdzekļi
un lai tiktu formulētas vienošanās attiecībā uz informācijas
apmaiņu šo struktūrvienību starpā attiecībā uz civilās aviācijas
gaisa kuģu kustību saskaņā ar 11. pielikuma noteikumiem;
b) saskaņā ar 15. pielikuma noteikumiem aeronavigācijas
informācijas publikācijās (AIP) tiktu skaidri noteiktas
zonas, kurās aizliegti jebkādi civilās aviācijas lidojumi, un
zonas, kurās civilās aviācijas lidojumi nav atļauti bez īpašas
valsts atļaujas, norādot pārtveršanas risku, ja tāds pastāv,
ielidošanas gadījumā šādā zonā. Norādot šādas zonas, kas atrodas
tuvumā noteiktajiem ATS maršrutiem vai citām bieži
izmantojamām ceļa līnijām, valstīm jāņem vērā civilās aviācijas
gaisa kuģu izmantojamo navigācijas sistēmu pieejamība un kopējā
sistēmas precizitāte un to spēja saglabāt distanci līdz
noteiktajām zonām;
c) tiktu apsvērta papildu aeronavigācijas līdzekļu izveide, ja
tas vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka civilās aviācijas gaisa kuģi
var droši aplidot apkārt aizliegtajām vai, ja vajadzīgs,
ierobežotu lidojumu zonām.
2.3. Lai novērstu vai samazinātu apdraudējumu saistībā ar
pārtveršanu, kas veikta, ja nav citas iespējas, jādara viss
iespējamais, lai nodrošinātu, ka piloti un attiecīgās
struktūrvienības uz zemes rīkojas saskaņoti. Tālab ir būtiski,
lai Līgumslēdzējas valstis veiktu pasākumus, nodrošinot, ka:
a) visi civilās aviācijas gaisa kuģu piloti ir pilnībā
informēti par to, kādi pasākumi tiem jāveic un kādi vizuālie
signāli ir jāizmanto saskaņā ar šā pielikuma 1. papildinājuma 3.
nodaļu,
b) civilās aviācijas gaisa kuģu ekspluatanti vai kapteiņi
īsteno 6. pielikuma I, II un III daļas noteikumus attiecībā uz
gaisa kuģa iespējām sazināties 121,5 MHz frekvencē un
pārtveršanas procedūru, un vizuālo signālu izmantojamību gaisa
kuģī,
c) viss gaisa satiksmes dienestu personāls ir informēts, kādi
pasākumi tam jāveic saskaņā ar 11. pielikuma 2. nodaļas un
PANS-ATM (Doc 4444) noteikumiem,
d) visi pārtverošā gaisa kuģa kapteiņi tiek informēti par
civilās aviācijas gaisa kuģa lidtehnisko raksturojumu vispārējiem
ierobežojumiem un par iespējamību, ka tehnisku grūtību vai
nelikumīgas iejaukšanās dēļ pārtvertais gaisa kuģis varētu nonākt
avārijas situācijā,
e) tiek izdoti skaidri un nepārprotami noradījumi pārtveršanas
vadības struktūrvienībām un iespējamo pārtverošo gaisa kuģu
kapteiņiem, ietverot noradījumus par pārtveršanas manevriem,
pārtvertā gaisa kuģa vadīšanu, pārtvertā gaisa kuģa rīcību,
"gaiss-gaiss" vizuālajiem signāliem, radiosakariem ar pārtverto
gaisa kuģi un nepieciešamību atturēties izmantot ieročus,
Piezīme. Sk. 3. - 8. punktu.
f) pārtveršanas vadības struktūrvienības un pārtverošie gaisa
kuģi tiek nodrošināti ar radiosakaru iekārtām, kas ir saderīgas
ar 10. pielikuma I sējuma tehniskajām prasībām, lai tie varētu
sazināties ar pārtverto gaisa kuģi, izmantojot avārijas frekvenci
121,5 MHz,
g) sekundārā novērošanas radiolokatora un/vai ADS-B iespējas
ir pieejamas tādā mērā, lai pārtveršanas vadības struktūrvienības
varētu identificēt civilās aviācijas gaisa kuģus zonās, kur
pretējā gadījumā tie varētu tikt pārtverti. Šādām iespējām jāļauj
identificēt gaisa kuģi un nekavējoties atpazīt avārijas un
ārkārtas situācijas.
3. Pārtveršanas
manevri
3.1. Jānosaka standarta metode gaisa kuģa, kurš veic civilās
aviācijas gaisa kuģa pārtveršanu, manevriem, lai nepieļautu
pārtvertā gaisa kuģa apdraudēšanu. Šajā metodē pienācīgi jāņem
vērā civilās aviācijas gaisa kuģa lidtehnisko raksturojumu
ierobežojumi, nepieciešamība izvairīties no lidošanas tik tuvu
pārtvertajam gaisa kuģim, ka var rasties apdraudējums, un
nepieciešamība izvairīties šķērsot gaisa kuģa lidojuma
trajektoriju vai veikt citus manevrus tā, ka pēcstrūklas
turbulence var kļūt bīstama, jo īpaši, ja pārtvertais gaisa kuģis
ir viegls gaisa kuģis.
3.2. Gaisa kuģis, kas aprīkots ar gaisa kuģa sadursmju
brīdināšanas sistēmu (ACAS) un kas tiek pārtverts, var
uztvert pārtvērēju kā sadursmes draudus un tādējādi uzsākt
izvairīšanās manevru, reaģējot uz ACAS ieteikumu attiecībā
uz izvairīšanos no sadursmes. Pārtvērējs šādu manevru var
kļūdaini interpretēt kā nedraudzīgu nolūku izpausmi. Tādēļ ir
svarīgi, ka pārtverošā gaisa kuģa, kas aprīkots ar sekundārā
novērošanas radiolokatora (SSR) transponderu, piloti
nepieļauj barometriska augstuma informācijas pārraidīšanu (C
režīma atbildes vai S režīma AC lauka atbildes) vismaz 37 km (20
NM) rādiusā ap pārtverto gaisa kuģi. Tas neļauj ACAS
pārtvertajā gaisa kuģī pret pārtvērēju izmantot ieteikumus
attiecībā uz izvairīšanos no sadursmes, turpretī ACAS
satiksmes konsultatīvā informācija paliks pieejama.
3.3. Manevri vizuālai
identificēšanai
Ir ieteicama šāda metode pārtveroša gaisa kuģa manevriem, lai
vizuāli identificētu civilās aviācijas gaisa kuģi.
I posms
Pārtverošajam gaisa kuģim jātuvojas pārtvertajam gaisa kuģim
no aizmugures. Grupas līderim vai atsevišķam pārtverošajam gaisa
kuģim parasti jāieņem pozīcija gaisa kuģa kreisajā pusē, nedaudz
virs pārtvertā gaisa kuģa un nedaudz tam priekšā, pārtvertā gaisa
kuģa pilota redzeslokā un sākotnēji gaisa kuģim ne tuvāk kā 300m.
Visiem pārējiem gaisa kuģiem grupā jāsaglabā distance līdz
pārtvertajam gaisa kuģim, vēlams virs tā un aiz tā. Pēc tam, kad
noteikts ātrums un atrašanās vieta, gaisa kuģim vajadzības
gadījumā jāpāriet pie procedūras II posma.
II posms
Grupas līderim vai atsevišķam pārtverošajam gaisa kuģim
uzmanīgi jāsāk tuvošanās pārtvertajam gaisa kuģim tajā pašā
līmenī, ne tuvāk kā tas absolūti nepieciešams vajadzīgās
informācijas iegūšanai. Grupas līderim vai atsevišķam
pārtverošajam gaisa kuģim jārīkojas piesardzīgi, lai nepārbiedētu
gaisa kuģa apkalpi vai pasažierus, visu laiku paturot prātā
faktu, ka manevrus, kurus par normāliem uzskata pārtverošais
gaisa kuģis, civilās aviācijas gaisa kuģa pasažieri un apkalpe
var uzskatīt par bīstamiem. Visiem pārējiem gaisa kuģiem joprojām
jāsaglabā distance ar pārtverto gaisa kuģi. Kad identificēšana
pabeigta, pārtverošajam gaisa kuģim jāatkāpjas no pārtvertā gaisa
kuģa saskaņā ar III posma norādījumiem.
III posms
Grupas līderim vai atsevišķam pārtverošajam gaisa kuģim
uzmanīgi jāatvirzās no pārtvertā gaisa kuģa ar lēnu pikējošu
kustību. Visiem pārējiem gaisa kuģiem jāsaglabā pietiekama
distance ar pārtverto gaisa kuģi un jāpiebiedrojas savam
līderim.
3.4. Manevri navigācijas norādījumu
sniegšanai
3.4.1. Ja pēc I un II posma identificēšanas manevriem tiek
uzskatīts par vajadzīgu iejaukties pārtvertā gaisa kuģa
navigācijā, grupas līderim vai atsevišķam pārtverošajam gaisa
kuģim parasti jāieņem pozīcija kreisajā pusē nedaudz virs un
nedaudz priekšā pārtvertajam gaisa kuģim, lai tā kapteinis varētu
redzēt parādītos vizuālos signālus.
3.4.2. Pārtverošā gaisa kuģa kapteinim obligāti jāpārliecinās,
ka pārtvertā gaisa kuģa kapteinis ir informēts par pārtveršanu un
apstiprina saņemtos signālus. Ja atkārtoti mēģinājumi pievērst
pārtvertā gaisa kuģa kapteiņa uzmanību, izmantojot 1. sērijas
signālus, kas noteikti 1. papildinājuma 2. punktā, ir
neveiksmīgi, šim nolūkam var izmantot citas metodes, tostarp kā
pēdējo iespēju vilces forsēšanu, ar nosacījumu, ka tādā veidā
netiek apdraudēts pārtvertais gaisa kuģis.
3.5. Ir atzīts, ka dažreiz meteoroloģisko apstākļu vai reljefa
dēļ grupas līderim vai atsevišķam pārtverošajam gaisa kuģim var
būt nepieciešams ieņemt pozīciju labajā pusē, nedaudz virs un
nedaudz priekšā pārtvertajam gaisa kuģim. Šādā gadījumā
pārtverošā gaisa kuģa kapteinim īpaši jārūpējas, lai pārtverošais
gaisa kuģis visu laiku būtu redzams pārtvertā gaisa kuģa
kapteinim.
4. Pārtvertā
gaisa kuģa vadīšana
4.1. Navigācijas norādījumi un cita saistītā informācija
pārtvertajam gaisa kuģim jāsniedz pa radiotelefonu, ja vien
iespējams nodibināt radiosakarus.
4.2. Kad pārtvertajam gaisa kuģim tiek sniegti navigācijas
norādījumi, jāuzmanās, lai gaisa kuģis netiktu ievirzīts
apstākļos, kur redzamība var būt sliktāka nekā vajadzīgs, lai
turpinātu veikt lidojumu vizuālos meteoroloģiskajos apstākļos, un
lai no pārtvertā gaisa kuģa pieprasītie manevri neradītu vēl
lielāku apdraudējumu gadījumā, ja gaisa kuģa ekspluatācijas
efektivitāte ir pasliktināta.
4.3. Ārkārtas gadījumā, ja pārtvertajam civilās aviācijas
gaisa kuģim pieprasa nosēsties pārlidojamajā teritorijā,
jārūpējas, lai:
a) norādītais lidlauks ir piemērots attiecīgā tipa gaisa kuģa
drošas nosēšanās vajadzībām, it īpaši, ja lidlauks parasti netiek
izmantots civilo gaisa kuģu operācijām,
b) apkārtējais reljefs ir piemērots riņķošanai, pieejai un
otrā riņķa manevriem,
c) pārtvertajam gaisa kuģim ir atlicis pietiekami daudz
degvielas, lai sasniegtu lidlauku,
d) ja pārtvertais gaisa kuģis ir civilais gaisa kuģis,
norādītajam lidlaukam ir skrejceļš, kura garums ir vismaz 2500 m
vidējā jūras līmenī, un tā balsta virsmas izturība ir pietiekama
gaisa kuģa atbalstam, un
e) kad vien tas iespējams, norādītais lidlauks ir tas, kurš
sīki aprakstīts attiecīgajā aeronavigācijas informācijas
publikācijā.
4.4. Pieprasot civilās aviācijas gaisa kuģim nolaisties
nezināmā lidlaukā, ir būtiski dot pietiekami ilgu laiku, lai būtu
iespējams sagatavoties nolaišanās veikšanai, paturot prātā, ka
tikai civilās aviācijas gaisa kuģa kapteinis var spriest par
nosēšanās operācijas drošību saistībā ar skrejceļa garumu un
gaisa kuģa masu attiecīgajā brīdī.
4.5. Ir īpaši svarīgi, lai pārtvertajam gaisa kuģim pa
radiotelefonu tiktu sniegta visa informācija, kas vajadzīga, lai
atvieglotu drošu pieeju un nosēšanos.
5. Pārtvertā
gaisa kuģa rīcība
2. Papildinājuma 2. punktā standarti paredz:
"2.1. Gaisa kuģis, kuru pārtver cits gaisa kuģis,
nekavējoties:
a) izpilda pārtverošā gaisa kuģa norādījumus, vizuālos
signālus interpretējot un atbildot uz tiem saskaņā ar tehniskajām
prasībām 1. papildinājumā,
b) ja iespējams, informē atbilstošo gaisa satiksmes
pakalpojumu struktūrvienību,
c) cenšas nodibināt radiosakarus ar pārtverošo gaisa kuģi vai
ar atbilstošo pārtveršanas vadības struktūrvienību, veicot
izsaukumu avārijas frekvencē 121,5 MHz, paziņojot pārtvertā gaisa
kuģa identitāti un lidojuma veidu; ja sakarus nodibināt neizdodas
un ja ir iespējams, atkārto šo izsaukumu avārijas frekvencē 243
MHz,
d) ja gaisa kuģis ir aprīkots ar SSR transponderu,
izvēlieties kodu 7700 A režīmā, ja vien atbilstošā gaisa
satiksmes pakalpojumu struktūrvienība nav devusi citus
norādījumus,
e) ja gaisa kuģis ir aprīkots ar ADS-B vai
ADS-C, izvēlieties avārijas funkcionalitāti, ja tāda
pieejama, ja vien pilnvarotā gaisa satiksmes pakalpojumu
struktūrvienība nav devusi citus norādījumus.
2.2. Ja norādījumi, kas saņemti pa radio no citiem avotiem, ir
pretrunā ar tiem, ko ar vizuālajiem signāliem devis pārtverošais
gaisa kuģis, pārtvertais gaisa kuģis pieprasa tūlītēju
paskaidrojumu, turpinot ievērot pārtverošā gaisa kuģa vizuālos
norādījumus.
2.3. Ja kādi norādījumi, kas saņemti pa radio no citiem
avotiem, ir pretrunā tiem, kurus pa radio devis pārtverošais
gaisa kuģis, pārtvertais gaisa kuģis pieprasa tūlītēju
paskaidrojumu, turpinot ievērot pārtverošā gaisa kuģa dotos radio
norādījumus."
6. "Gaiss-gaiss"
tipa vizuālie signāli
Vizuālie signāli, kas jāizmanto gan pārtverošajam gaisa kuģim,
gan pārtvertajam gaisa kuģim, ir izklāstīti šā pielikuma 1.
papildinājumā. Ir būtiski, ka gan pārtverošais gaisa kuģis, gan
pārtvertais gaisa kuģis stingri ievēro šos signālus un pareizi
iztulko otra gaisa kuģa rādītos signālus un ka pārtverošais gaisa
kuģis pievērš īpašu uzmanību visiem pārtvertā gaisa kuģa
rādītajiem signāliem, kas norāda uz to, ka šis kuģis ir avārijas
stāvoklī vai ka nepieciešama steidzama rīcība.
7. Radiosakari
starp pārtveršanas vadības struktūrvienību vai pārtverošo gaisa
kuģi un pārtverto gaisa kuģi
7.1. Kad veic pārtveršanu, pārtveršanas vadības
struktūrvienībai un pārtverošajam gaisa kuģim:
a) vispirms jācenšas nodibināt divpusējus sakarus ar pārtverto
gaisa kuģi kopīgā valodā avārijas frekvencē 121.5 MHz, izmantojot
izsaukuma zīmes attiecīgi "PĀRTVERŠANAS VADĪBA", "PĀRTVĒRĒJS
(izsaukuma zīme)" un "PĀRTVERTAIS GAISA KUĢIS, un,
b) ja tas neizdodas, jācenšas nodibināt divpusējus sakarus ar
pārtverto gaisa kuģi tādā citā frekvencē vai frekvencēs, kādas
var būt paredzējusi atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde, vai
sazināties ar atbilstošās(-o) pilnvarotās(-o) ATS iestādes
(iestāžu) starpniecību.
7.2. Ja pārtveršanas laikā tiek nodibināti radiosakari, bet
nav iespējams sazināties kopīgā valodā, jācenšas darīt zināmus
norādījumus un būtisko informāciju, izmantojot A-1. tabulā
noteiktās frāzes un izrunu, un katra frāze jāpārraida divas
reizes.
8. Atturēšanās
lietot ieročus
Piezīme. ICAO Asamblejas 25. (ārkārtas) sēdē 1984. gada 10.
maijā vienprātīgi pieņemot 3.' pantu Starptautiskās civilās
aviācijas konvencijā, Līgumslēdzējas valstis ir atzinušas, ka
"visām valstīm jāatturas lietot ieročus pret civilās aviācijas
gaisa kuģiem lidojuma laikā".
Ir bīstami izmantot trasējošās lodes uzmanības piesaistīšanas
nolūkā, un tiek sagaidīts, ka tiks veikti pasākumi, lai
izvairītos tās lietot, lai netiktu apdraudēta gaisa kuģī esošo
cilvēku dzīvība un gaisa kuģa drošība.
9. Pārtveršanas
vadības struktūrvienību un gaisa satiksmes pakalpojumu
struktūrvienību saskaņota rīcība
Ir būtiski, ka tiek nodrošināta cieša sadarbība starp
pārtveršanas vadības struktūrvienību un atbilstošo gaisa
satiksmes pakalpojumu struktūrvienību visu gaisa kuģa, kurš ir
vai varētu būt civilās aviācijas gaisa kuģis, pārtveršanas posmu
laikā, lai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība tiktu
pilnībā informēta par notikumu gaitu un rīcību, kas tiek
pieprasīta no pārtvertā gaisa kuģa.
A -1. tabula
|
Frāzes PĀRTVEROŠĀ gaisa kuģa
lietošanai
|
PĀRTVERTĀ
gaisa kuģa lietojamās frāzes
|
|
Frāze |
Izruna1 |
Nozīme |
Frāze |
Izruna1 |
Nozīme |
| CALL SIGN |
KOL SA-IN |
Kāda ir jūsu izsaukuma zīme? |
CALL SIGN |
KOL SA-IN |
Mana izsaukuma
zīme ir [izsaukuma zīme]. |
| FOLLOW |
FOL-LO |
Sekojiet man |
(izsaukuma zīme2) |
(izsaukumzīme) |
|
| DESCEND |
DEE-SEND |
Samaziniet augstumu, lai veiktu nosēšanos |
WILCO |
VILL-KO |
Sapratu,
izpildu. |
| YOU LAND |
YOU LAAND |
Nosēdieties šajā lidlaukā |
Will comply |
|
|
|
PROCEED |
PRO-SEED |
Varat turpināt lidojumu |
CAN NOT |
KANN NOTT |
Nav iespējams
izpildīt |
|
REPEAT |
REE-PEET |
Atkārtojiet savus
norādījumus. |
|
AM LOST |
AM LOSST |
Nav zināma
atrašanās vieta. |
|
MAYDAY |
MAYDAY |
Esmu
briesmās. |
|
HIJACK3 |
HI-JACK |
Esmu
nolaupīts. |
ZEME
(vietvārds) |
LAAND
(vietvārds) |
I request to land
at
(vietvārds) |
|
DESCEND |
DEE-SEND |
Nepieciešams samazināt augstumu. |
1 Otrajā ailē zilbes, kas jāuzsver, ir
pasvītrotas.
2 Šī norādāmā izsaukuma zīme ir zīme, ko izmanto
radiosakaros ar gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību un
kas atbilst gaisa kuģa identifikācijas indeksam lidojuma
plānā.
3 Var būt apstākļi, kad nedrīkst vai nav vēlams
lietot frāzi "HIJACK".
B PIEVIENOJUMS.
NELIKUMĪGA IEJAUKŠANĀS
1. Vispārīga
informācija
Turpmāk tekstā minētās procedūras ir paredzētas kā norādījumi
gaisa kuģim gadījumā, ja notiek nelikumīga iejaukšanās un gaisa
kuģis nav spējīgs par šo faktu paziņot ATS
struktūrvienībai.
2.
Procedūras
2.1. Ja gaisa kuģa kapteinis nevar doties uz lidlauku saskaņā
ar 3. nodaļas 3.7.2. punkta noteikumiem, tad viņam/viņai jācenšas
turpināt lidojums pa noteikto ceļa līniju un noteiktajā
kreisēšanas līmenī vismaz tik ilgi, līdz ir iespējams par to
paziņot ARS struktūrvienībai vai līdz gaisa kuģis nonāk
radiolokatora vai ADS-B darbības zonā.
2.2. Ja gaisa kuģim, pret kuru tiek īstenots nelikumīgas
iejaukšanās akts, jānovirzās no savas noteiktas ceļa līnijas vai
sava noteiktā kreisēšanas līmeņa, un ja nav iespējams pa
radiotelefonu sazināties ar ATS, kapteinim, kad vien tas
iespējams,
a) jācenšas apraidīt brīdinājumus tajā VHF kanālā, kas
tiek izmantots, vai VHF avārijas frekvencē, un citos
atbilstošos kanālos, ja vien apstākļi gaisa kuģī neprasa citādu
rīcību. Kad tas ir izdevīgi un kad to atļauj apstākļi, jāizmanto
arī cits aprīkojums, piemēram, gaisa kuģa transponderi un datu
posmi, un
b) jāturpina lidojums saskaņā ar piemērojamajām īpašajām
procedūrām attiecībā uz neparedzētām situācijām lidojuma laikā,
ja šādas procedūras ir noteiktas un izsludinātas "Reģionālajās
papildprocedūrās" (Doc 7030), vai,
c) ja nav noteiktas piemērojamās reģionālās procedūras,
jāturpina lidojums līmenī, kas no IFR lidojumos parasti
izmantojamajiem kreisēšanas līmeņiem atšķiras par:
1) 150 m (500 ft) zonā, kur tiek piemērota minimālā vertikālā
distancēšana 300 m (1 000 ft), vai
2) 300 m (1 000 ft) zonā, kur tiek piemērota minimālā
vertikālā distancēšana 600 m (2 000 ft).
Piezīme. Pasākumi, kas jāveic
pārtvertajam civilajam gaisa kuģim, attiecībā uz kuru notiek
nelikumīgas iejaukšanās akts, ir noteikti šā pielikuma 3.8.
punktā.
41. GROZĪJUMI
Starptautiskie standarti
LIDOJUMU NOTEIKUMI
KONVENCIJAS PAR
STARPTAUTISKO CIVILO AVIĀCIJU
2. PIELIKUMS
Desmitais izdevums, 2005. gada
jūlijs
Starptautiskās Civilās aviācijas
organizācija
2. pielikuma grozījumu saraksts
|
|
Spēkā
stāšanās datums
|
Piemērošanas datums
|
|
Desmitais izdevums (ietver Grozījumus Nr. 1 - Nr. 38) |
2005. gada 11. decembris |
2005. gada 24. novembris |
| Grozījumi Nr. 39
(pieņēmusi Padome 2006. gada 20. februārī) |
2006. gada 17.
jūlijs |
2006. gada 23.
novembris |
| Grozījumi Nr. 40
(pieņēmusi Padome 2007. gada 26. februārī) |
2007. gada 16.
jūlijs |
2007. gada 22.
novembris |
Grozījumi Nr. 41 (pieņēmusi Padome 2008. gada 10.
martā)
x), 1-3. - 1-6., 3-8. nomaināmā lappuse |
2008. gada 20. jūlijs |
2008. gada 20. novembris |
Pavadraksts
Grozījumi Nr. 41
Starptautiskie standarti
LIDOJUMU
NOTEIKUMI
(Starptautiskās civilās aviācijas
konvencijas 2. pielikums)
1. Iestarpiniet 2. pielikumā (desmitajā izdevumā) šādas
nomaināmās lappuses, lai iekļautu grozījumus Nr. 41, kas ir
piemērojami no 2008. gada 20. novembra:
a) x) lappuse - Priekšvārds
b) no 1-3. līdz 1-6. lappusei - 1. nodaļa
c) 3-8. lappuse - 3. nodaļa
2. Šā grozījuma ierakstu reģistrē ii) lappusē.
| 2. pielikums. Lidojumu noteikumi |
Priekšvārds
|
|
Grozīšana
|
Izcelsme
|
Grozījumu
saturs
|
Pieņemšana/Apstiprināšana
Spēkā
stāšanās
Spēkā
stāšanās Piemērošana
|
|
22.
|
Aeronavigācijas komisija |
Bezpilota brīvie gaisa baloni; paredzamais ierašanās
laiks |
1981. gada 2. martā
1981. gada 2. jūlijā
No 1981. gada 26. novembra
|
|
23.
(7. izdevums)
|
Aeronavigācijas komisija |
Civilās aviācijas gaisa kuģa pārtveršana |
1981. gada 1. aprīlī
1981. gada 1. augustā
No 1981. gada 26. novembra
|
|
24.
|
Aeronavigācijas komisija |
Gaisa kuģa ārējās ugunis |
1982. gada 19. martā
1982. gada 19. jūlijā
No 1982. gada 25. novembra
|
|
25.
|
Aeronavigācijas komisija, Lidlauku, gaisa trašu un zemes
līdzekļu (AGA) nodaļas sanāksme (1981) |
Definīcijas attiecībā uz augstumu, instrumentālās pieejas
procedūru, manevrēšanas teritoriju un kustības zonu,
manevrēšanu un manevrēšanas ceļu; frāzes "HIJACK" lietošana
civilās aviācijas gaisa kuģa pārtveršanas gadījumā; piezīme
attiecībā uz gaisa kuģa nomu, fraktu vai savstarpējo apmaiņu;
noteikumi saistībā ar gaisa kuģu kustību pa zemes virsmu un
manevrēšanu; 2. sērijas signāli, kurus izmanto helikopteri
pārtveršanas gadījumā; mērvienības |
1983. gada 21. martā
1983. gada 29. jūlijā
No 1983. gada 24. novembra
|
|
26.
|
ATS datu apkopošanas, apstrādes un pārsūtīšanas
apakškomisijas trešā sanāksme (1981), Aeronavigācijas
komisija |
Definīcijas; lidojumu plānu saturs; daudzkārtēji lidojumu
plāni; ATS datu apmaiņa; izrunas, kas jālieto
pārtverošajam gaisa kuģim; radiotelefonijas steidzamības
signāla pielīdzināšana 10. pielikuma II sējumā lietotajam;
koordinētais universālais laiks (UTC) |
1984. gada 22. jūnijā
1984. gada 22. oktobrī
No 1985. gada 21. novembra
|
|
27.
(8. izdevums)
|
Padome; Aeronavigācijas komisija |
Civilās aviācijas gaisa kuģu identificēšana un
pārtveršana |
1986. gada 10. martā
1986. gada 27. jūlijā
No 1986. gada 20. novembra
|
|
28.
|
Aeronavigācijas komisija |
"Perona" definīcija; īpašas procedūras, kas izmantojamas
nelikumīgas pārtveršanas laikā |
1987. gada 16. martā
1987. gada 27. jūlijā
No 1987. gada 19. novembra
|
|
29.
(9. izdevums)
|
Vizuālo lidojumu noteikumu apakškomisija (1986),
Sekretariāts, Vizuālo līdzekļu apakškomisijas vienpadsmitā
sanāksme (1987); Aeronavigācijas komisija; grozījumi, kas
izdarīti pēc 6. pielikuma grozīšanas |
Gaisa kuģa ekspluatācija jauktās VFR/IFR vidēs;
gaisa kuģa kustība pa zemes virsmu un zemes vadības sistēma;
nelikumīga iejaukšanās; helikopteri, kurus izmanto kā
pārtverošos gaisa kuģus |
1990. gada 12. martā
1990. gada 30. jūlijā
No 1991. gada 14. novembra
|
|
30.
|
Sekundārā novērošanas radara uzlabojumu un sadursmju
novēršanas apakškomisijas ceturtā sanāksme (SICASP/4)
(1989) |
Definīcijas; gaisa kuģa sadursmju brīdināšanas sistēma
(ACAS) |
1993. gada 26. februārī
1993. gada 26. jūlijā
No 1993. gada 11. novembra
|
|
31.
|
Distancēšanas vispārējā jēdziena pārskatīšana apakškomisijas
septītajā sanāksmē (1990), Aeronavigācijas komisija,
Automātiskās atkarīgās novērošanas apakškomisijas otrā
sanāksme (1992) |
Definīcijas; manevrēšana pa gaisu; gaisa kuģa distancēšana;
civilās aviācijas gaisa kuģu grupas lidojumi kontrolējamā
gaisa telpā; automātiskā atkarīgā novērošana |
1994. gada 18. martā
1994. gada 25. jūlijā
No 1994. gada 10. novembra
|
|
32.
|
Aeronavigācijas komisija |
Piezīme attiecībā uz gaisa kuģa sadursmju brīdināšanas
sistēmas pārvadāšanas prasībām |
1996. gada 19. februārī
1996. gada 19. februārī
-
|
|
33.
|
Aeronavigācijas komisija |
Sakaru atteices procedūras |
1997. gada 26. februārī
1997. gada 21. jūlijā
No 1997. gada 6. novembra
|
|
34.
|
Automātiskās atkarīgās novērošanas apakškomisijas ceturtā
sanāksme (1996), Distancēšanas vispārējā jēdziena
pārskatīšanas apakškomisijas devītā sanāksme (1996); pēc 1.
pielikuma Grozījumiem Nr. 162 |
Definīcijas; automātiskās atkarīgās novērošanas sistēmas un
procedūras; datu apmaiņa starp ATS automatizētajām
sistēmām; ATS lietojumprogrammatūras "gaiss-zeme" datu
pārraides posmiem; psihoaktīvo vielu lietošana, kas rada
problēmas |
1998. gada 19. martā
1998. gada 20. jūlijā
No 1998. gada 5. novembra
|
|
35.
|
Aeronavigācijas komisija, Vizuālo līdzekļu apakškomisijas
trīspadsmitā sanāksme (1997) |
ATS gaisa telpas klasifikācijas; vizuālo
meteoroloģisko apstākļu novērošana; gaidīšanas vieta pie
skrejceļa |
1999. gada 10. martā
1999. gada 19. jūlijā
No 1999. gada 4. novembra
|
|
36.
|
Izriet no 11. pielikuma Grozījumiem Nr. 40, 6. pielikuma I
daļas Grozījumi Nr. 23 un Nr. 25, 6. pielikuma II un III
daļas attiecīgajiem Grozījumiem Nr. 20. un Nr. 7 un 3.
pielikuma Grozījumiem Nr. 72 |
Pārskatītās "gaisa satiksmes vadības struktūrvienības",
"pieejas kontroles struktūrvienības", "rezerves lidlauka",
"gaisa kuģa apkalpes locekļa", "gaisa kuģa kapteiņa" un
"redzamības" definīcijas; redakcionāli grozījumi redakcionāli
grozījumi |
2001. gada 12. martā
2001. gada 16. jūlijā
No 2001. gada 1. novembra
|
|
37.
|
Distancēšanas un gaisa telpas drošības apakškomisija
(SASP) |
Pilota procedūras nelikumīgas iejaukšanās gadījumā;
redakcionāli grozījumi |
2003. gada 28. februārī
-
-
|
|
38.
(10. izdevums)
|
Sekretariāts |
Definīcijas; gaisa kuģu manevrēšanas signāli; sakaru atteices
procedūras; pārtveršanas manevri; redakcionāli grozījumi |
2005. gada 23. februārī
2005. gada 11. jūlijā
No 2005. gada 24. novembra
|
|
39.
|
Sekretariāts |
Pārstrukturēts teksts, lai uzsvērtu gaisa kuģa kapteiņa
atbildību par izvairīšanos no sadursmes. |
2006. gada 20. februārī
2006. gada 17. jūlijā
2006. gada 23. novembrī
|
|
40.
|
Aeronavigācijas komisija |
Definīcijas un saistītās procedūras ADS-B, ADS-C un
ADS-C kontraktam, pilota procedūras nelikumīgas
iejaukšanās gadījumā. |
2007. gada 26. februārī
2007. gada 16 jūlijā
No 2007. gada 22. novembra
|
|
41.
|
Sekretariāts, kam palīdzēja Nepieciešamās navigācijas
precizitātes un īpašo ekspluatācijas prasību (RNPSOR)
izpētes grupa |
Definīcijas un standarta grozījums, lai saskaņotu
nepieciešamās navigācijas precizitātes (RNP) un
zonālās navigācijas (RNAV) terminoloģiju ar noteiktas
precizitātes navigācijas (PBN) jēdzienu. |
2008. gada 10. martā
2008. gada 20. jūlijā
No 2008. gada 20. novembra
|
| 1. nodaļa |
2. pielikums. Lidojumu noteikumi
|
Lidojumu rajona GSV
dienests. Gaisa satiksmes vadības dienests
kontrolējamiem lidojumiem dispečerrajonos.
Zonālā navigācija (RNAV).
Navigācijas metode, kas pieļauj gaisa kuģu lidojumus pa jebkuru
vēlamo trajektoriju zemes vai kosmosa aeronavigācijas līdzekļu
darbības zonās, autonomo līdzekļu vai to kombinācijas iespēju
robežās.
Piezīme. Zonālā navigācija ietver
noteiktas precizitātes navigāciju, kā arī citus navigācijas
veidus, kas neatbilst noteiktas precizitātes navigācijas
definīcijai,
ATS maršruts.
Noteikts maršruts, kas paredzēts gaisa satiksmes plūsmu
novirzīšanai pēc vajadzības, lai nodrošinātu gaisa satiksmes
pakalpojumus.
1. piezīme. Terminu "ATS maršruts"
lieto, lai apzīmētu gaisa trasi, konsultatīvu maršrutu,
kontrolējamu vai nekontrolējamu maršrutu, atlidošanas vai
izlidošanas maršrutu u. c.
2. piezīme. ATS maršrutu nosaka ar
maršruta tehniskajām prasībām, kas ietver ATS maršruta rādītāju,
maršrutu uz nozīmīgiem punktiem (maršruta punktiem) un no tiem,
attālumu starp nozīmīgiem punktiem, ziņošanas prasības un, ja tā
noteikusi pilnvarotā ATS iestāde, minimālo drošo absolūto
augstumu.
Automātiskā atkarīgā novērošana
- apraide (ADS-B). Līdzekļi, ar kuriem gaisa kuģis, lidlauka
transportlīdzekļi un citi objekti var automātiski pārraidīt
un/vai saņemt tādus datus kā identifikācija, atrašanās vieta un
atbilstošā gadījumā papildu datus apraides režīmā, izmantojot
datu pārraides posmu.
Automātiskā atkarīgā novērošana
- līgums (ADS-C). Līdzekļi, ar kuriem zemes un gaisa kuģu
sistēmas, izmantojot datu pārraides posmu, apmainīsies ar
ADS-C līguma noteikumiem, nosakot, kādos apstākļos
ADS-C ziņojumi varētu tikt pieprasīti un kādi dati var
tikt iekļauti ziņojumos.
Piezīme. Saīsināto terminu "ADC
līgums" bieži lieto attiecībā uz ADS situatīva ziņojuma pārraides
līgumu, ADS pieprasījuma ziņojuma pārraides līgumu, ADS
periodiska ziņojuma pārraides līgumu vai ārkārtas režīmu.
Apakšējās mākoņu robežas
augstums. Attālums no zemes vai ūdens virsmas līdz
pašam zemākajam mākoņu slānim zem 6000 metriem (20 000 pēdām),
kas aizsedz vairāk nekā pusi debess.
Pārslēgšanās punkts.
Punkts, kurā gaisa kuģis, veicot lidojumu kādā ATS
maršruta posmā, kuru nosaka, izmantojot ļoti augstas frekvences
visaptverošu diapazonu, no gaisa kuģa aizmugurē esošas radiobākas
frekvences pārslēdzas uz nākamo, gaisa kuģa priekšā esošas
radiobākas frekvenci.
Piezīme. Pārslēgšanās punktus
nosaka tā, lai visos izmantojamajos lidojuma augstumos
navigācijas ierīcēm nodrošinātu optimālu signāla stipruma un
kvalitātes līdzsvaru un nodrošinātu kopēju azimutālās vadīšanas
avotu visiem gaisa kuģiem vienā un tajā pašā maršruta posmā.
Atļaujas darbības
robeža. Punkts, līdz kuram ir spēkā gaisa kuģim
piešķirtā gaisa satiksmes vadības atļauja.
Dispečerrajons.
Kontrolējama gaisa telpa virs noteiktas, ierobežotas zemes
platības.
Kontrolējams
lidlauks. Lidlauks, kurā lidlauka satiksmei tiek
nodrošināti gaisa satiksmes vadības pakalpojumi.
Piezīme. Termins "kontrolējams
lidlauks" norāda, ka gaisa satiksmes vadības pakalpojumi tiek
nodrošināti lidlauka satiksmei, bet tas ne vienmēr nozīmē, ka
pastāv vadības zona.
Kontrolējama gaisa
telpa. Noteikta izmēra gaisa telpa, kurā tiek
nodrošināti gaisa satiksmes vadības pakalpojumi atbilstoši gaisa
telpu klasifikācijai.
Piezīme. Kontrolējama gaisa telpa
ir vispārīgs termins, kas ietver ATS gaisa telpu klases A, B, C,
D un E saskaņā ar 11. pielikuma 2.6. punktu.
Kontrolējams
lidojums. Lidojums, kam nepieciešama gaisa satiksmes
vadības atļauja.
Dispečera-pilota datu pārraides
sakari (CPDLC). Sakaru līdzekļi starp dispečeru un pilotu,
izmantojot datu pārraides posmu ATC sakariem.
Gaisa satiksmes vadības
zona. No zemes virsmas līdz noteiktai augšējai robežai
kontrolējama gaisa telpa.
Augstuma uzņemšana kreisēšanas
režīmā. Lidmašīnas kreisēšanas paņēmiens, kura
rezultātā, samazinoties lidmašīnas svaram, palielinās absolūtais
augstums.
Kreisēšanas līmenis.
Līmenis, ko saglabā ievērojamā lidojuma daļā.
Pašreizējais lidojuma
plāns. Lidojuma plāns ar izmaiņām, ja tādas ir, kuras
radījušas vēlāk izsniegtas atļaujas.
Bīstama zona.
Noteikta izmēra gaisa telpa, kuras robežās noteiktos laika
periodos var notikt darbības, kas ir bīstamas gaisa kuģa
lidojumam.
Datu pārraides sakari.
Sakaru veids, kas paredzēts ziņojumu apmaiņai, izmantojot datu
pārraides posmu.
Aprēķinātais bremžu paliktņu
noņemšanas laiks. Aprēķinātais laiks, kurā gaisa kuģis
uzsāks ar izlidošanu saistītu kustību.
Aprēķinātais ierašanās
laiks. IFR lidojumos - ar aeronavigācijas līdzekli
aprēķinātais laiks, kad gaisa kuģis ieradīsies šajā noteiktajā
punktā, no kura paredzams uzsākt instrumentālās pieejas
procedūru, vai, ja nav ar lidlauku saistīta navigācijas līdzekļa,
gaisa kuģa ierašanās laiks punktā virs šā lidlauka. VFR
lidojumos - aprēķinātais laiks, kad gaisa kuģis ieradīsies virs
lidlauka.
Aprēķinātais pieejas
laiks. Laiks, kurā ATC sagaida, ka atlidojošs
gaisa kuģis pēc gaidīšanas atstās gaidīšanas punktu, lai pabeigtu
nosēšanos.
Piezīme. Faktiskais gaidīšanas
punkta atstāšanas laiks būs atkarīgs no pieejas atļaujas.
Iesniegtais lidojuma
plāns. Lidojuma plāns bez jebkādām turpmākām izmaiņām,
kuru kapteinis vai viņa norīkotais pārstāvis iesniedzis
ATS struktūrvienībai.
Lidojuma apkalpes
loceklis. Sertificēts apkalpes loceklis, kura
pienākumi ir saistīti ar gaisa kuģa ekspluatāciju lidojuma
apkalpes darba laikā.
Lidojumu informācijas
centrs. Struktūrvienība, kas izveidota, lai
nodrošinātu lidojumu informācijas un trauksmes izziņošanas
pakalpojumus.
Lidojumu informācijas
rajons. Noteikta izmēra gaisa telpa, kurā nodrošina
lidojumu informācijas un trauksmes izziņošanas pakalpojumus.
Lidojumu informācijas
pakalpojumi. Pakalpojumi, kurus nodrošina, lai sniegtu
konsultācijas un informāciju, kas ir noderīga drošai un efektīvai
lidojumu veikšanai.
Lidojuma līmenis.
Konstanta atmosfēras spiediena virsma, kas saistīta ar īpašo
spiediena rādītāju (1013,2 hektopaskāli (hPa)) un ir atdalīta no
citām virsmām ar īpašiem spiediena intervāliem.
1. piezīme. Barometriskais
altimetrs, kas kalibrēts atbilstoši standarta atmosfērai:
a) pēc iestatīšanas QNH līmenī
rādīs absolūto augstumu,
b) pēc spiediena iestatīšanas
lidlauka vai lidlauka sliekšņa līmenī (QFE) rādīs relatīvo
augstumu virs QFE atskaites punkta,
c) pēc 1013,2 hPa iestatīšanas var
tikt izmantots lidojuma līmeņu noteikšanaii.
2. piezīme. Iepriekš 1. piezīmē
minētie termini "relatīvais augstums" un "absolūtais augstums"
norāda barometrisko, nevis ģeometrisko relatīvo un absolūto
augstumu.
Lidojuma plāns.
Noteikta informācija par paredzamo gaisa kuģa lidojumu vai
lidojuma posmu, ko iesniedz gaisa satiksmes pakalpojumu
struktūrvienībām.
Redzamība lidojumā.
Redzamība lidojuma laikā no gaisa kuģa pilotu kabīnes lidojuma
virzienā.
Redzamība uz zemes.
Redzamība lidlaukā, par ko ziņo pilnvarots novērotājs vai
automātiskas sistēmas.
Kurss. Virziens, kurā
ir vērsta gaisa kuģa garenvirziena ass un kuru parasti izsaka
grādos no ziemeļiem (patiesais kurss, magnētiskais kurss, kurss
pēc kompasa, kurss pēc koordinātām).
Relatīvais augstums.
Vertikālais attālums no plaknes, punkta vai par punktu uzskatīta
objekta līdz noteiktam līmenim.
IFR. Saīsinājums, kas
apzīmē instrumentālā lidojuma noteikumus.
IFR lidojums.
Lidojums, kuru veic saskaņā ar instrumentālā lidojuma
noteikumiem.
IMC. Saīsinājums, kas
apzīmē instrumentālos meteoroloģiskos apstākļus.
Instrumentālās pieejas
procedūra. Virkne iepriekš noteiktu manevru, kurus
veic atkarībā no pilotēšanas instrumentu rādījumiem, lai
izvairītos no sadursmēm ar šķēršļiem, no pieejas sākuma posma
kontrolpunkta vai, attiecīgos gadījumos, no noteikta atlidošanas
maršruta sākuma līdz punktam, no kura var tikt pabeigta
nosēšanās, bet, ja nosēšanās nav pabeigta, tad līdz punktam, no
kura ievēro šķēršļu pārlidošanas kritērijus gaidīšanas rajonā vai
maršrutā. Instrumentālās pieejas procedūras klasificē šādi:
Neprecīzās pieejas procedūra (NPA). Instrumentālās
pieejas procedūra, kurā izmanto horizontālos norādījumus, nevis
vertikālos norādījumus.
Pieejas procedūra, izmantojot vertikālos norādījumus
(APV). Instrumentālās pieejas procedūra, kurā izmanto
horizontālos un vertikālos norādījumus, bet kura neatbilst
prasībām, kas noteiktas precīzajai pieejai un nosēšanās
operācijām.
Precīzās pieejas (PA) procedūra. Instrumentālās pieejas
procedūra, kurā izmanto obligātus precīzus horizontālos un
vertikālos norādījumus, kas noteikti attiecīgajai darbības
kategorijai.
Piezīme. Horizontālie un vertikālie
norādījumi attiecas uz tādiem norādījumiem, kas iegūti,
izmantojot vai nu
a) uz zemes esošus aeronavigācijas
līdzekļus, vai
b) elektroniski iegūtus navigācijas
datus.
Instrumentālie meteoroloģiskie
apstākļi. Meteoroloģiskie apstākļi, kas izteikti tādos
lielumos kā redzamība, attālums līdz mākoņiem un mākoņu apakšējās
robežas augstums; šie lielumi ir mazāki par noteiktajiem
vizuālajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem.
Piezīme. Noteiktie minimālie
vizuālie meteoroloģiskie apstākļi ir ietverti 4. nodaļā.
Nosēšanās zona.
Kustības zonas daļa, kas paredzēta gaisa kuģa nosēšanās vai
pacelšanās veikšanai.
Līmenis. Vispārējs
termins, kas apzīmē gaisa kuģa atrašanās vietu vertikālajā plaknē
un attiecīgos gadījumos nozīmē relatīvo augstumu, absolūto
augstumu vai lidojuma līmeni.
Manevrēšanas
teritorija. Lidlauka daļa bez peroniem, kuru izmanto
gaisa kuģa pacelšanās, nosēšanās un manevru vajadzībām.
Kustības zona.
Lidlauka daļa, kuru izmanto gaisa kuģa pacelšanās, nosēšanās un
manevru vajadzībām un kas sastāv no manevrēšanas laukuma un
perona(-iem).
Gaisa kuģa kapteinis.
Ekspluatanta vai, vispārējās aviācijas gadījumā, gaisa kuģa
īpašnieka iecelts pilots, kurš vada gaisa kuģi un ir atbildīgs
par drošu lidojuma veikšanu.
Barometriskais
augstums. Atmosfēras spiediens, ko izsaka ar absolūto
augstumu, kurš atbilst šim spiedienam standarta atmosfērā.
*
* Saskaņā ar 8. pielikumu.
Problemātiska psihotropo vielu
lietošana. Viena vai vairākas psihotropās vielas, ko
aviācijas personāls lieto veidā, kas:
a) rada tiešu bīstamību lietotājam vai apdraud citu personu
dzīvību, veselību vai labklājību un/vai
b) rada vai pasliktina profesionālas, sociālas, garīgas vai
fiziskas problēmas vai traucējumus.
Aizliegtā zona.
Noteikta izmēra gaisa telpa virs valsts sauszemes teritorijas un
teritoriālajiem ūdeņiem, kurā ir izliegti gaisa kuģu
lidojumi.
Psihotropas vielas.
Alkohols, opiāti, kanabinoīdi, sedatīvi un miega zāles, kokaīns,
citi psihostimulatori, halucinogēni un gaistoši šķīdinātāji,
izņemot kafiju un tabaku.
Radiotelefonija.
Radiosakaru veids, kas galvenokārt paredzēts informācijas
apmaiņai mutiskā veidā.
Daudzkārtēju lidojumu plāns
(RPL). Lidojuma plāns, kas saistīts ar vairākiem bieži
atkārtojamiem, regulāri veicamiem atsevišķiem lidojumiem ar
identiskām galvenajām īpatnībām, kurus ekspluatants iesniedz
ATS struktūrvienībām glabāšanai un atkārtotai
izmantošanai.
Ziņošanas punkts.
Noteikts ģeogrāfiskais orientieris, attiecībā pret kuru var
paziņot par gaisa kuģa atrašanās vietu.
Ierobežotu lidojumu
zona. Noteikta izmēra gaisa telpa virs kādas valsts
teritorijas vai teritoriālajiem ūdeņiem, kuras robežās gaisa kuģa
lidojumi ir ierobežoti saskaņā ar atsevišķiem konkrētiem
nosacījumiem.
Skrejceļš. Noteikts
sauszemes lidlauka taisnstūrveida iecirknis, kas sagatavots gaisa
kuģu nosēšanās un pacelšanās vajadzībām.
Skrejceļa gaidīšanas
vieta. Noteikta vieta, kas paredzēta skrejceļa,
šķēršļus ierobežojošās virsmas vai ILS/MLS
kritiskās/jutīgās zonas aizsardzībai un kurā manevrējošajam gaisa
kuģim un transporta līdzeklim ir jāapstājas un jāgaida, ja vien
no lidlauka zonas vadības torņa nav saņemta citāda atļauja.
Piezīme. Radiotelefonijas
terminoloģijā skrejceļa gaidīšanas vietu apzīmē ar frāzi
"gaidīšanas punkts".
Drošību ietekmējošs
personāls. Personas, kuras var apdraudēt lidojumu
drošību, ja tās pienācīgi nepilda savus pienākumus un funkcijas,
tostarp, bet ne tikai, gaisa kuģa apkalpes locekļi, gaisa kuģa
tehniskās apkopes personāls un gaisa satiksmes dispečeri.
Signāllaukums.
Lidlauka laukums, ko izmanto zemes signālu parādīšanai.
Speciāls VFR lidojums.
VFR lidojums, kuru gaisa satiksmes vadība atļāvusi veikt
vadības zonā, ja meteoroloģiskie apstākļi ir sliktāki nekā
vizuālie meteoroloģiskie apstākļi.
Manevrēšana. Gaisa
kuģa virzīšanās pa lidlauka virsmu, izmantojot savu piedziņu,
izņemot pacelšanos un nosēšanos.
Manevrēšanas ceļš. Noteikts
ceļš sauszemes lidlaukā, kas izveidots gaisa kuģa manevrēšanai un
paredzēts, lai savienotu vienu lidlauka daļu ar otru,
tostarp:
a) Gaisa kuģa manevrēšanas josla stāvvietā. Perona
iecirknis, kas apzīmēts kā manevrēšanas ceļš un paredzēts tikai,
lai nodrošinātu gaisa kuģu nokļūšanu stāvvietā.
b) Perona manevrēšanas ceļš. Manevrēšanas ceļu sistēmas
iecirknis, kas izvietots uz perona un paredzēts gaisa kuģiem
manevrēšanas maršruta nodrošināšanai pa peronu.
c) Ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš. Manevrēšanas
ceļš, kas šaurā leņķī savienots ar skrejceļu un ļauj lidmašīnām,
kuras veic nosēšanos, nogriezties no skrejceļa ar lielāku ātrumu
nekā tas iespējams, nogriežoties uz citiem manevrēšanas ceļiem,
tādējādi līdz minimumam samazinot atrašanās laiku uz
skrejceļa.
Lidlauka gaisa satiksmes vadības
rajons. Vadības zona, ko parasti izveido ATS
maršrutu savienošanās vietās viena vai vairāku lielāko lidlauku
apkārtnē.
Kopējais aprēķinātais pagājušais
laiks. IFR lidojumos - aprēķinātais laiks, kas
nepieciešams no pacelšanās brīža līdz brīdim, kad tiks pārlidots
tāds ar aeronavigācijas līdzekļa palīdzību noteikts atrašanās
punkts, no kura paredzams uzsākt instrumentālās pieejas
procedūru, vai, ja aeronavigācijas līdzeklis nav saistīts ar
galamērķa lidlauku, līdz galamērķa lidlauka pārlidošanas brīdim.
VFR lidojumos - aprēķinātais laiks, kas nepieciešams no
pacelšanās brīža līdz galamērķa lidlauka pārlidošanas brīdim.
Ceļa līnija. Gaisa kuģa
lidojuma trajektorijas projekcija uz zemes virsmas, kuras
virzienu jebkurā laika momentā parasti izsaka leņķa grādos no
ziemeļiem (ģeogrāfiskajiem, magnētiskajiem vai kartes
ziemeļiem).
Sadursmju novēršanas
rekomendācijas. Gaisa satiksmes vadības dienestu
sniegtas rekomendācijas, precizējot manevrus, lai palīdzētu
pilotam izvairīties no sadursmes.
Informācija par
satiksmi. Gaisa satiksmes vadības struktūrvienību
sniegta informācija, lai brīdinātu pilotu par citu zināmu un
novērotu gaisa satiksmi, kas var atrasties tā atrašanās vietas
vai paredzētā lidojuma maršruta tuvumā, un palīdzētu pilotam
izvairīties no sadursmes.
Pārejas absolūtais
augstums. Absolūtais augstums, kurā (vai zemāk par
kuru) gaisa kuģa vertikālo stāvokli kontrolē atbilstoši tā
absolūtajiem augstumiem.
Bezpilota brīvais gaisa
balons. Par gaisu vieglāks bezpilota gaisa kuģis bez
spēka iekārtas.
Piezīme. Saskaņā ar 4.
papildinājumā ietvertajām tehniskajām prasībām bezpilota brīvie
gaisa baloni tiek iedalīti vieglajos, vidējos un smagajos gaisa
balonos.
VFR. Saīsinājums, ko
lieto, lai apzīmētu vizuālo lidojumu noteikumus.
VFR lidojums.
Lidojums, kuru veic atbilstoši vizuālo lidojumu noteikumiem.
Redzamība.
Aeronavigācijas nolūkiem redzamība nozīmē lielāko attālumu,
kādā:
a) uz spilgta fona ir iespējams saskatīt un atpazīt atbilstošu
izmēru tumšu objektu, kas atrodas netālu no zemes,
b) uz neapgaismota fona ir iespējams saskatīt un identificēt
aptuveni 1000 kandelu spilgtas ugunis.
1. piezīme. Diviem minētajiem
attālumiem ir atšķirīgas vērtības gaisā ar doto ekstinkcijas
koeficientu, un b) apakšpunkta lielums variē atkarībā no fona
apgaismojuma. a) apakšpunktā minētais lielums ir meteoroloģiskais
optiskais attālums (MOR).
2. piezīme. Definīcija attiecas uz
vietējos parastos un īpašajos ziņojumos minētajiem redzamības
novērojumiem, uz METAR un SPECI ziņojumos minētajiem esošās un
minimālās redzamības novērojumiem un redzamības uz zemes
novērojumiem.
Vizuālie meteoroloģiskie apstākļi. Meteoroloģiskie
apstākļi, kas izteikti kā redzamība, attālums līdz mākoņiem un
apakšējās mākoņu robežas augstums un kas atbilst noteiktajam
minimumam vai ir labāki.
Piezīme. Noteiktais minimums ir
ietverts 4. nodaļā.
VMC. Saīsinājums, ko
lieto, lai apzīmētu vizuālos meteoroloģiskos apstākļus.
| 3. nodaļa |
2.
pielikums. Lidojumu noteikumi
|
3.6.1.4. Gaisa kuģis, kas tiek ekspluatēts kontrolējamā
lidlaukā, neveic manevrus manevrēšanas laukumā, ja tas nav
saņēmis atļauju no lidlauka vadības torņa, un ievēro visus šīs
struktūrvienības sniegtos norādījumus.
3.6.2. Lidojuma plāna stingra
ievērošana
3.6.2.1. Izņemot 3.6.2.2. un 3.6.2.4. punktā paredzētos
gadījumus, gaisa kuģis stingri ievēro esošo lidojuma plānu vai
attiecīgo lidojuma plāna daļu, kas iesniegts attiecībā uz
kontrolējamu lidojumu, ja vien nav lūgts izdarīt izmaiņas un no
attiecīgās gaisa satiksmes vadības struktūrvienības nav saņemta
atļauja, vai arī ja vien nerodas avārijas situācija, kuras dēļ
gaisa kuģis ir spiests nekavējoties rīkoties, un šādā gadījumā
pēc ārkārtas pilnvaru izmantošanas, tiklīdz apstākļi to ļauj, par
veiktajiem pasākumiem un to, ka tie veikti atbilstoši ārkārtas
pilnvarām, paziņo attiecīgajai gaisa satiksmes vadības
struktūrvienībai.
3.6.2.1.1. Ja vien atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde
nav devusi citu atļauju vai attiecīgā gaisa satiksmes vadības
struktūrvienība nav devusi citus norādījumus, kontrolējamus
lidojumus, ciktāl tas iespējams,
a) noteiktā ATS maršrutā veic pa šī maršruta noteikto
centra līniju vai
b) jebkurā citā maršrutā veic tieši starp navigācijas iekārtām
un/vai punktiem, kas nosaka šo maršrutu.
3.6.2.1.2. Ievērojot ļoti svarīgo 3.6.2.1.1. punkta prasību,
gaisa kuģis, kurš tiek ekspluatēts ATS maršruta posmā, kas
noteikts, izmantojot ļoti austas frekvences (VHF) riņķa
darbības radiobāku, pārslēgšanās punktā vai pēc iespējas tuvāk
tam savu galveno navigācijas līdzekli nomaina no iekārtas gaisa
kuģa aizmugurē uz iekārtu tā priekšā.
3.6.2.1.3. Par atkāpi no 3.6.2.1.1. punkta prasībām paziņo
atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai.
3.6.2.2. Nejaušas izmaiņas. Gadījumā, ja gaisa kuģis,
veicot kontrolējamu lidojumu, nejauši atkāpjas no sava esošā
lidojumu plāna, veic šādus pasākumus:
a) Novirzīšanās no ceļa līnijas. Ja gaisa kuģis ir
novirzījies no ceļa līnijas, nekavējoties veic gaisa kuģa kursa
koriģēšanas pasākumus lai tas atgrieztos uz ceļa līnijas, cik
drīz vien iespējams.
b) Patiesā ātruma izmaiņas. Ja kreisēšanas līmenī starp
diviem ziņošanas punktiem vidējais patiesais gaisa ātrums
atšķiras vai, iespējams, atšķirsies no lidojuma plānā norādītā
patiesā gaisa ātruma par +/- 5%, par to informē atbilstošo gaisa
satiksmes pakalpojumu struktūrvienību.
c) Izmaiņas aprēķinātajos laikos. Ja konstatē, ka laiks
līdz nākamajam attiecīgajam ziņošanas punktam, lidojumu
informācijas rajona robežai vai galamērķa lidlaukam atkarībā no
tā, kas ir vispirms, ir kļūdaini aprēķināts un vairāk nekā par 3
minūtēm atšķiras no gaisa satiksmes dienestiem paziņotā laika vai
laika, ko noteikusi atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde vai
kas noteikts saskaņā ar aeronavigācijas reģionālajām vienošanām,
tad par laboto aprēķināto laiku pēc iespējas drīzāk paziņo
atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai.
3.6.2.2.1. Turklāt, ja ir spēkā Automātiskās atkarīgās
novērošanas (ADS) vienošanās, gaisa satiksmes pakalpojumu
struktūrvienība tiek informēta automātiski, izmantojot datu
pārraides posmu, ikreiz, kad notiek izmaiņas, kas pārsniedz
Automātiskās atkarīgās novērošanas (ADS) līgumā noteiktās
robežvērtības.
3.6.2.3. Plānotās izmaiņas. Lidojuma plāna izmaiņu
pieprasījums ietver turpmāk norādīto informāciju.
a) Kreisēšanas līmeņa izmaiņas: gaisa kuģa
identifikācijas indekss, gaisa kuģa identifikācijas indekss,
pieprasītais jaunais kreisēšanas līmenis un kreisēšanas ātrums
šajā līmenī, labotais aprēķinātais laiks (attiecīgā gadījumā)
līdz nākošā lidojumu informācijas rajona robežai.
b) Maršruta izmaiņas:
1) ja galamērķis netiek mainīts: gaisa kuģa
identifikācijas indekss, lidojuma noteikumi, jaunā lidojuma
maršruta apraksts, tostarp saistītā lidojuma plāna dati, sākot no
vietas, kurā uzsākamas pieprasītās maršruta izmaiņas, labotie
aprēķinātie laiki, jebkura cita atbilstoša informācija;
2) ja galamērķis tiek mainīts: gaisa kuģa
identifikācijas indekss, lidojuma noteikumi, labotā lidojuma
maršruta apraksts līdz jaunajam galamērķa lidlaukam, tostarp
saistītā lidojuma plāna dati, sākot no vietas, kurā uzsākamas
pieprasītās maršruta izmaiņas, labotie aprēķinātie laiki,
rezerves lidlauks(-i), jebkura cita atbilstoša informācija.
3.6.2.4. Laika apstākļu pasliktināšanās zem VMC
minimuma. Ja kļūst acīmredzams, ka vizuālajos
meteoroloģiskajos apstākļos nebūs iespējams veikt lidojumu
saskaņā ar esošo lidojuma plānu, gaisa kuģis, kurš veic
VFR lidojumu kā kontrolējamu lidojumu:
a) pieprasa izmainītu atļauju, kas gaisa kuģim ļauj turpināt
lidojumu vizuālajos meteoroloģiskajos apstākļos līdz galapunktam
vai līdz rezerves lidlaukam vai atstāt gaisa telpu, kurā
nepieciešama ATC atļauja, vai,
b) ja nav iespējams saņemt atļauju saskaņā ar a) apakšpunktu,
turpina lidojumu vizuālajos meteoroloģiskajos apstākļos un paziņo
atbilstošajai ATC struktūrvienībai par pasākumiem, kas
veikti vai nu, lai atstātu attiecīgo gaisa telpu, vai nosēstos
tuvākajā piemērotajā lidlaukā, vai,
c) ja tas tiek ekspluatēts vadības zonā, pieprasa atļauju
veikt speciālo VFR lidojumu; vai
d) pieprasa atļauju veikt lidojumu saskaņā ar instrumentālā
lidojuma noteikumiem.
3.6.3. Atrašanās vietas
ziņojumi
3.6.3.1. Ja vien atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde vai
atbilstošā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība saskaņā ar
šīs iestādes noteiktajiem nosacījumiem nav atbrīvojusi no šīs
prasības izpildes, gaisa kuģis, kas veic kontrolējamu lidojumu,
tiklīdz iespējams, ziņo atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu
struktūrvienībai par katra norādītā obligātā ziņošanas punkta
pārlidošanas laiku un līmeni, kā arī jebkuru citu nepieciešamo
informāciju. Atrašanās vietas ziņojumus līdzīgi veic attiecībā uz
citiem papildu punktiem, kad to pieprasa atbilstošā gaisa
satiksmes pakalpojumu struktūrvienība. Ja nav norādīti ziņošanas
punkti, atrašanās vietas ziņojumi tiek veikti ar intervāliem, ko
noteikusi atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde vai norādījusi
atbilstošā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība.
3.6.3.1.1. Gaisa kuģi, kas kontrolējama lidojuma laikā sniedz
atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai
informāciju par atrašanās vietu, izmantojot datu pārraides
sakarus, atrašanās vietas ziņojumus veic tikai, ja tas tiek
pieprasīts.
Piezīme. Nosacījumi un apstākļi,
kādos SSR režīma C augstuma spiediena pārraides atbilst prasībām
attiecībā uz informāciju par līmeni atrašanās vietas ziņojumos,
ir norādītas PANS-ATM dokumentā (Doc 4444).
3.6.4. Kontroles pārtraukšana
Gaisa kuģis, kas veic kontrolējamu lidojumu, izņemot
gadījumus, kad tas veic nosēšanos kontrolējamā lidlaukā, paziņo
atbilstošajai pilnvarotajai ATS iestādei, tiklīdz tas
vairs nav pakļauts gaisa satiksmes vadībai.
3.6.5. Sakari
3.6.5.1. Gaisa kuģis, kurš veic kontrolējamu lidojumu, gādā,
lai nepārtraukti tiktu veikta "gaiss-zeme" balss sakaru
klausīšanās atbilstošā attiecīgās gaisa satiksmes pakalpojumu
struktūrvienības sakaru kanālā, un vajadzības gadījumā izveido
divpusējus sakarus ar šo struktūrvienību, izņemot gadījumus, ko
atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde var paredzēt attiecībā
uz gaisa kuģi, kurš kontrolējamā lidlaukā atrodas lidlauka
satiksmē.
1. piezīme. SELCAL vai līdzīgas
automātiskas signalizēšanas ierīces atbilst prasībām nodrošināt
"gaiss-zeme" balss sakaru klausīšanos.
2. piezīme. Pēc dispečerpilota datu
pārraides posma sakaru (CPDLC) izveides prasība gaisa kuģim
nodrošināt "gaiss-zeme" balss sakaru klausīšanos paliek
spēkā.
3.6.5.2. Sakaru atteice. Ja sakaru atteices dēļ nav
iespējams izpildīt 3.6.5.1. punkta noteikumus, gaisa kuģis ievēro
10. pielikuma II sējumā noteiktās balss sakaru atteices
procedūras un tās tālāk tekstā minētās procedūras, kuras ir
atbilstošas. Gaisa kuģis cenšas nodibināt sakarus ar atbilstošo
gaisa satiksmes vadības struktūrvienību, izmantojot visus
pieejamos līdzekļus. Turklāt gaisa kuģis, ja tas atrodas
kontrolējama lidlauka satiksmē, vēro vizuālos signālus, kas var
tikt izmantoti norādījumu paziņošanai.
3.6.5.2.1. Lidojot vizuālos meteoroloģiskajos apstākļos, gaisa
kuģis:
a) turpina lidojumu vizuālos meteoroloģiskajos apstākļos, veic
nosēšanos tuvākajā piemērotajā lidlaukā un paziņo savu atrašanās
vietu atbilstošajai gaisa satiksmes vadības struktūrvienībai,
izmantojot visātrākos līdzekļus,
b) ja tas uzskatāms par ieteicamu, pabeidz instrumentālu
lidojumu saskaņā ar 3.6.5.2.2. punktu.
3.6.5.2.2. Ja, lidojot instrumentālos meteoroloģiskajos
apstākļos, vai gadījumā, kad instrumentāla lidojuma pilots
uzskata, ka nav ieteicams pabeigt lidojumu saskaņā ar 3.6.5.2.1.
punkta a) apakšpunktu, gaisa kuģis veic šādus pasākumus:
a) ja vien reģionālā aeronavigācijas vienošanās neparedz citus
norādījumus, gaisa telpā, kurā gaisa satiksmes vadības
nodrošināšanai netiek izmantots radiolokators, saglabā pēdējo
noteikto ātrumu un līmeni vai minimālo lidojuma absolūto
augstumu, ja tas ir augstāks, 20 minūtes no laika, kad gaisa
kuģim neizdevās paziņot par savu atrašanos virs ziņošanas punkta,
un pēc tam koriģē savu līmeni un ātrumu saskaņā ar iesniegto
lidojuma plānu,
b) gaisa telpā, kurā gaisa satiksmes vadības nodrošināšanai
tiek izmantots radiolokators, saglabā pēdējo noteikto ātrumu un
līmeni vai minimālo lidojuma absolūto augstumu, ja tas ir
augstāks, 7 minūtes no:
1) laika, kad ir sasniegts pēdējais noteiktais līmenis vai
minimālais lidojuma absolūtais augstums, vai
2) laika, kad transponderā ir iestatīts kods 7600, vai
3) laika, kad gaisa kuģim neizdevās paziņot par savu atrašanos
virs ziņošanas punkta,
atkarībā no tā, kurš no šiem laikiem ir vēlāk, un pēc tam
koriģē savu līmeni un ātrumu saskaņā ar iesniegto lidojuma
plānu,
c) ja gaisa kuģis tiek vektorēts ar radiolokatora palīdzību
vai tas lido pa novirzītu maršrutu atbilstoši ATC
norādījumiem, izmantojot zonālo navigāciju bez noteiktiem
ierobežojumiem, atgriežas esošajā lidojuma plānā norādītajā
maršrutā ne vēlāk kā nākamajā kontrolpunktā, ņemot vērā
piemērojamo minimālo lidojuma absolūto augstumu;
d) turpina lidojumu atbilstoši esošajā lidojuma plānā
norādītajam maršrutam uz atbilstošo noteikto aeronavigācijas
līdzekli vai kontrolpunktu, kas apkalpo galamērķa lidlauku, un,
ja nepieciešams nodrošināt tālākminētā e) apakšpunkta prasību
izpildi, gaida virs šī līdzekļa vai kontrolpunkta līdz nolaišanās
sākšanai;
e) sāk nolaišanos no d) apakšpunktā minētā aeronavigācijas
līdzekļa vai kontrolpunkta pēdējā saņemtajā un apstiprinātajā
paredzamajā pieejas laikā vai pēc iespējas tuvāk tam vai, ja nav
saņemts un apstiprināts paredzamais pieejas laiks, tad no esošā
lidojuma plāna izrietošajā aprēķinātajā ierašanās laikā vai pēc
iespējas tuvāk tam,
f) pabeidz parasto instrumentālās pieejas procedūru, kas
paredzēta noteiktajam aeronavigācijas līdzeklim vai
kontrolpunktam, un,
42. GROZĪJUMI
Starptautiskie standarti
LIDOJUMU NOTEIKUMI
KONVENCIJAS PAR
STARPTAUTISKO CIVILO AVIĀCIJU
2. PIELIKUMS
Desmitais izdevums, 2005.gada
jūlijs
Starptautiskā Civilās aviācijas
organizācija
2. pielikuma grozījumu saraksts
|
|
Spēkā
stāšanās datums
|
Piemērošanas datums
|
|
Desmitais izdevums (ietver Grozījumus Nr. 1 - Nr. 38) |
2005. gada 11. decembris |
2005. gada 24. novembris |
| Grozījumi Nr. 39
(pieņēmusi Padome 2006. gada 20. februārī) |
2006. gada 17.
jūlijs |
2006. gada 23.
novembris |
| Grozījumi Nr. 40
(pieņēmusi Padome 2007. gada 26. februārī) |
2007. gada 16.
jūlijs |
2007. gada 22.
novembris |
Grozījumi Nr. 41
(pieņēmusi Padome 2008. gada 10. martā)
x), 1-3. - 1-6., 3-8. nomaināmā lappuse |
2008. gada 20.
jūlijs |
2008. gada 20.
novembris |
Grozījumi Nr. 42
(pieņēmusi Padome 2009. gada 4. martā)
iii), x) - xi) , APP 1-14. - APP 1-19., APP 3-1. - APP 3-4.
nomaināmā lappuse |
2009. gada 20.
jūlijs |
2009. gada 19.
novembris |
Pavadraksts
Grozījumi Nr. 42
Starptautiskie standarti
LIDOJUMU
NOTEIKUMI
Starptautiskās civilās aviācijas
konvencijas 2. pielikums
1. Iestarpiniet 2. pielikumā (desmitajā izdevumā) šādas
nomaināmās lappuses, lai iekļautu grozījumus Nr. 42, kas ir
piemērojami no 2009. gada 19. novembra:
| a) iii) lappuse |
- saturs |
| b) x) - xi) lappuse |
- priekšvārds |
| c) APP 1-14. - APP 1-19. lappuse |
-1. papildinājums |
| d) APP 3-1. - APP 3-4. lappuse |
-3. papildinājums |
2. Šā grozījuma ierakstu reģistrē ii) lappusē.
SATURA RĀDĪTĀJS
| |
Lappuse |
| PRIEKŠVĀRDS |
v) |
| 1. NODAĻA. Definīcijas |
1-1 |
| 2. NODAĻA. Lidojumu noteikumu
piemērojamība |
2-1 |
| 2.1. Lidojumu noteikumu
teritoriālā piemērošana |
2-1 |
| 2.2. Lidojumu noteikumu
ievērošana |
2-1 |
| 2.3. Atbildība par lidojuma
noteikumu ievērošanu |
2-1 |
| 2.4. Gaisa kuģa kapteiņa
pilnvaras |
2-1 |
| 2.5. Problemātiska psihoaktīvo
vielu lietošana |
2-1 |
| 3. NODAĻA. Vispārīgie
noteikumi |
3-1 |
| 3.1. Cilvēku un īpašuma
aizsardzība |
3-1 |
| 3.2. Sadursmju novēršana |
3-2 |
| 3.3. Lidojuma plāni |
3-4 |
| 3.4. Signāli |
3-6 |
| 3.5. Laiks |
3-6 |
| 3.6. Gaisa satiksmes vadības
dienests |
3-6 |
| 3.7. Nelikumīga iejaukšanās |
3-9 |
| 3.8. Pārtveršana |
3-9 |
| 3.9. Minimālā redzamība un
attālums līdz mākoņiem vizuālajos meteoroloģiskajos
apstākļos |
3-9 |
| 4. NODAĻA. Vizuālo lidojumu
noteikumi |
4-1 |
| 5. NODAĻA. Instrumentālo
lidojumu noteikumi |
5-1 |
| 5.1. Noteikumi, kas piemērojami
visiem instrumentālajiem lidojumiem |
5-1 |
| 5.2. Noteikumi, kas piemērojami
instrumentālajiem lidojumiem kontrolējamā gaisa telpā |
5-1 |
| 5.3. Noteikumi, kas piemērojami
instrumentālajiem lidojumiem ārpus kontrolējamas gaisa
telpas |
5-1 |
| 1. PAPILDINĀJUMS. Signāli |
APP1-1 |
| 1. Briesmu un steidzamības
signāli |
APP1-1 |
| 2. Pārtveršanas gadījumā
izmantojamie signāli |
APP1-2 |
| 3. Vizuālie brīdinājuma signāli
gaisa kuģiem, kas bez atļaujas ielido vai gatavojas ielidot
ierobežotu lidojumu zonā, aizliegtā zonā vai bīstamā
zonā |
APP1-3 |
| 4. Signāli lidlauka
satiksmei |
APP1-3 |
| 5. Gaisa kuģu manevrēšanas
signāli |
APP1-5 |
| 6. Standarta rokas signāli
avārijas gadījumā |
APP1-17 |
| ENR 2. Civilās aviācijas
gaisa kuģu pārtveršana |
APP2-1 |
| 1. Principi, kas jāievēro
valstīm |
APP2-1 |
| 2. Pārtvertā gaisa kuģa
rīcība |
APP2-1 |
| 3. Radiosakari pārtveršanas
laikā |
APP2-1 |
| 3. PAPILDINĀJUMS. Kreisēšanas
līmeņu tabulas |
APP3-1 |
| 4. PAPILDINĀJUMS. Bezpilota
brīvie gaisa baloni |
APP4-1 |
| 1. Bezpilota brīvo gaisa balonu
klasifikācija |
APP4-1 |
| 2. Vispārējie ekspluatācijas
noteikumi |
APP4-1 |
| 3. Ekspluatācijas ierobežojumi
un aprīkojuma prasības |
APP4-1 |
| 4. Lidojuma pārtraukšana |
APP4-3 |
| 5. Lidojuma pieteikšana |
APP4-3 |
| 6. Atrašanās vietas reģistrēšana
un atrašanās vietas ziņojumi |
APP4-4 |
| A PIEVIENOJUMS. Civilās
aviācijas gaisa kuģa pārtveršana |
ATT A-1 |
| B PIEVIENOJUMS. Nelikumīga
iejaukšanās |
ATT B-1 |
|
Grozīšana
|
Izcelsme
|
Grozījumu
saturs
|
Pieņemšana/Apstiprināšana
Efektīvs
Spēkā
stāšanās Piemērošana
|
|
22.
|
Aeronavigācijas komisija |
Bezpilota brīvie gaisa baloni; paredzamais ierašanās
laiks |
1981. gada 2. martā
1981. gada 2. jūlijā
No 1981. gada 26. novembra
|
|
23.
(7. izdevums)
|
Aeronavigācijas
komisija |
Civilās aviācijas
gaisa kuģa pārtveršana |
1981. gada 1. aprīlī
1981. gada 1. augustā
No 1981. gada 26. novembra
|
|
24.
|
Aeronavigācijas
komisija |
Gaisa kuģa ārējās
ugunis |
1982. gada 19. martā
1982. gada 19. jūlijā
No 1982. gada 25. novembra
|
|
25.
|
Aeronavigācijas
komisija, Lidlauku, gaisa trašu un zemes līdzekļu
(AGA) nodaļas sanāksme (1981) |
Definīcijas
attiecībā uz augstumu, instrumentālās pieejas procedūru,
manevrēšanas teritoriju un kustības zonu, manevrēšanu un
manevrēšanas ceļu; frāzes "HIJACK" lietošana civilās
aviācijas gaisa kuģa pārtveršanas gadījumā; piezīme attiecībā
uz gaisa kuģa nomu, fraktu vai savstarpējo apmaiņu; noteikumi
saistībā ar gaisa kuģu kustību pa zemes virsmu un
manevrēšanu; 2. sērijas signāli, kurus izmanto helikopteri
pārtveršanas gadījumā; mērvienības |
1983. gada 21. martā
1983. gada 29. jūlijā
No 1983. gada 24. novembra
|
|
26.
|
ATS datu
apkopošanas, apstrādes un pārsūtīšanas apakškomisijas trešā
sanāksme (1981), Aeronavigācijas komisija |
Definīcijas;
lidojumu plānu saturs; daudzkārtēji lidojumu plāni;
ATS datu apmaiņa; izrunas, kas jālieto pārtverošajam
gaisa kuģim; radiotelefonijas steidzamības signāla
pielīdzināšana 10. pielikuma II sējumā lietotajam;
koordinētais universālais laiks (UTC) |
1984. gada 22. jūnijā
1984. gada 22. oktobrī
No 1985. gada 21. novembra
|
|
27.
(8. izdevums)
|
Padome;
Aeronavigācijas komisija |
Civilās aviācijas
gaisa kuģu identificēšana un pārtveršana |
1986. gada 10. martā
1986. gada 27. jūlijā
No 1986. gada 20. novembra
|
|
28.
|
Aeronavigācijas
komisija |
"Perona"
definīcija; īpašas procedūras, kas izmantojamas nelikumīgas
pārtveršanas laikā |
1987. gada 16. martā
1987. gada 27. jūlijā
No 1987. gada 19. novembra
|
|
29.
(9. izdevums)
|
Vizuālo lidojumu
noteikumu apakškomisija (1986), Sekretariāts, Vizuālo
līdzekļu apakškomisijas vienpadsmitā sanāksme (1987);
Aeronavigācijas komisija; grozījumi, kas izdarīti pēc 6.
pielikuma grozīšanas |
Gaisa kuģa
ekspluatācija jauktās VFR/IFR vidēs; gaisa kuģa
kustība pa zemes virsmu un zemes vadības sistēma; nelikumīga
iejaukšanās; helikopteri, kurus izmanto kā pārtverošos gaisa
kuģus |
1990. gada 12. martā
1990. gada 30. jūlijā
No 1991. gada 14. novembra
|
|
30.
|
Sekundārā
novērošanas radara uzlabojumu un sadursmju novēršanas
apakškomisijas ceturtā sanāksme (SICASP/4) (1989) |
Definīcijas; gaisa
kuģa sadursmju brīdināšanas sistēma (ACAS) |
1993. gada 26. februārī
1993. gada 26. jūlijā
No 1993. gada 11. novembra
|
|
31.
|
Distancēšanas
vispārējā jēdziena pārskatīšana apakškomisijas septītajā
sanāksmē (1990), Aeronavigācijas komisija, Automātiskās
atkarīgās novērošanas apakškomisijas otrā sanāksme
(1992) |
Definīcijas;
manevrēšana pa gaisu; gaisa kuģa distancēšana; civilās
aviācijas gaisa kuģu grupas lidojumi kontrolējamā gaisa
telpā; automātiskā atkarīgā novērošana |
1994. gada 18. martā
1994. gada 25. jūlijā
No 1994. gada 10. novembra
|
|
32.
|
Aeronavigācijas
komisija |
Piezīme attiecībā
uz gaisa kuģa sadursmju brīdināšanas sistēmas pārvadāšanas
prasībām |
1996. gada 19. februārī
1996. gada 19. februārī
-
|
|
33.
|
Aeronavigācijas
komisija |
Sakaru atteices
procedūras |
1997. gada 26. februārī
1997. gada 21. jūlijā
No 1997. gada 6. novembra
|
|
34.
|
Automātiskās
atkarīgās novērošanas apakškomisijas ceturtā sanāksme (1996),
Distancēšanas vispārējā jēdziena pārskatīšanas apakškomisijas
devītā sanāksme (1996); pēc 1. pielikuma Grozījumiem Nr.
162 |
Definīcijas;
automātiskās atkarīgās novērošanas sistēmas un procedūras;
datu apmaiņa starp ATS automatizētajām sistēmām;
ATS lietojumprogrammatūras "gaiss-zeme" datu pārraides
posmiem; psihoaktīvo vielu lietošana, kas rada problēmas |
1998. gada 19. martā
1998. gada 20. jūlijā
No 1998. gada 5. novembra
|
|
35.
|
Aeronavigācijas
komisija, Vizuālo līdzekļu apakškomisijas trīspadsmitā
sanāksme (1997) |
ATS gaisa
telpas klasifikācijas; vizuālo meteoroloģisko apstākļu
novērošana; gaidīšanas vieta pie skrejceļa |
1999. gada 10. martā
1999. gada 19. jūlijā
No 1999. gada 4. novembra
|
|
36.
|
Izriet no 11.
pielikuma Grozījumiem Nr. 40, 6. pielikuma I daļas Grozījumi
Nr. 23 un Nr. 25, 6. pielikuma II un III daļas attiecīgajiem
Grozījumiem Nr. 20. un Nr. 7 un 3. pielikuma Grozījumiem Nr.
72 |
Pārskatītās "gaisa
satiksmes vadības struktūrvienības", "pieejas kontroles
struktūrvienības", "rezerves lidlauka", "gaisa kuģa apkalpes
locekļa", "gaisa kuģa kapteiņa" un "redzamības" definīcijas;
redakcionāli grozījumi redakcionāli grozījumi |
2001. gada 12. martā
2001. gada 16. jūlijā
No 2001. gada 1. novembra
|
|
37.
|
Distancēšanas un
gaisa telpas drošības apakškomisija (SASP) |
Pilota procedūras
nelikumīgas iejaukšanās gadījumā; redakcionāli grozījumi |
2003. gada 28. februārī
-
-
|
|
38.
(10. izdevums)
|
Sekretariāts |
Definīcijas; gaisa
kuģu manevrēšanas signāli; sakaru atteices procedūras;
pārtveršanas manevri; redakcionāli grozījumi |
2005. gada 23. februārī
2005. gada 11. jūlijā
No 2005. gada 24. novembra
|
|
39.
|
Sekretariāts |
Pārstrukturēts
teksts, lai uzsvērtu gaisa kuģa kapteiņa atbildību par
izvairīšanos no sadursmes. |
2006. gada 20. februārī
2006. gada 17. jūlijā
2006. gada 23. novembrī
|
|
40.
|
Aeronavigācijas
komisija |
Definīcijas un
saistītās procedūras ADS-B, ADS-C un ADS-C
kontraktam, pilota procedūras nelikumīgas iejaukšanās
gadījumā. |
2007. gada 26. februārī
2007. gada 16 jūlijā
No 2007. gada 22. novembra
|
|
41.
|
Sekretariāts, kam
palīdzēja Nepieciešamās navigācijas precizitātes un īpašo
ekspluatācijas prasību (RNPSOR) izpētes grupa |
Definīcijas un
standarta grozījums, lai saskaņotu nepieciešamās navigācijas
precizitātes (RNP) un zonālās navigācijas
(RNAV) terminoloģiju ar noteiktas precizitātes
navigācijas (PBN) jēdzienu. |
2008. gada 10. martā
2008. gada 20. jūlijā
No 2008. gada 20. novembra
|
|
42.
|
Ekspluatācijas apakškomisijas septītās sanāksmes
(OPSP/7) Ieteikums Nr. 8/1, Sekretariāts, kam
palīdzēja APANPIRG darba grupa RVSM
jautājumos |
Grozījumi attiecībā uz standarta rokas signāliem avārijas
gadījumā ārkārtas sakariem starp gaisa kuģa glābšanas un
ugunsdzēsības personālu un lidojuma apkalpi/stjuartiem un
kreisēšanas līmeņu saskaņošanai |
1982. gada 16. decembrī
2009. gada 20. jūlijā
No 2009. gada 19. novembra
|
1.
papildinājums
 |
*17.
Augšup!
Pilnībā izstiepiet rokas un zižļus sāniski 90 grādu
leņķī ar augšup vērstām plaukstām un paceliet rokas uz
augšu! Kustības ātrums norāda pacelšanās ātrumu.
|
 |
*18.
Nolaisties zemāk!
Pilnībā izstiepiet rokas un zižļus sāniski 90 grādu
leņķī ar lejup vērstām plaukstām un vēzējiet rokas uz leju!
Kustības ātrums norāda nolaišanās ātrumu.
|
 |
*19. a)
Pagriezties horizontāli pa labi (no pilota
redzespunkta)!
Izstiepiet roku horizontāli 90 grādu leņķī pa labi no
ķermeņa. Vēzējiet otru roku tajā pašā virzienā, it kā
slaukot.
|
 |
*19. b)
Pagriezties horizontāli pa labi (no pilota
redzespunkta)!
Izstiepiet roku horizontāli 90 grādu leņķī pa kreisi no
ķermeņa. Vēzējiet otru roku tajā pašā virzienā, it kā
slaukot.
|
 |
*20.
Zeme!
Sakrustojiet rokas sev priekšā ar lejup vērstiem
zižļiem.
|
 |
21.
Gaidiet!
Pilnībā izstiepiet rokas un zizli 45 grādu leņķī uz
sāniem. Gaidiet, līdz gaisa kuģim tiek dota atļauja veikt
nākamo manevru.
|
 |
22. Gaisa
kuģa nosūtīšana
Lai nosūtītu gaisa kuģi, izpildiet standarta sveicienu
ar labo roku un/vai zizli. Saglabājiet acu kontaktu ar
gaisa kuģa apkalpi, līdz gaisa kuģis uzsāk manevrus.
|
 |
23.
Neaiztikt vadības ierīces!
(tehniskais/apkopes sakaru signāls)
Izstiepiet pilnībā labo roku virs galvas un savelciet
plaukstu dūrē vai turiet zizli horizontāli; kreiso roku
paturiet nolaistu gar sāniem.
|
 |
24.
Pieslēgt zemes strāvas avotu!
(tehniskais/apkopes sakaru signāls)
Turiet pilnībā paceltas rokas virs galvas; atveriet
kreiso plaukstu horizontāli un ar labās rokas pirkstu
galiem pieskarieties atvērtajai kreisās rokas delnai
(izveidojot T burta formu). Nakts laikā, lai virs galvas
izveidotu T burta formu, var izmantot arī izgaismotus
zižļus.
|
 |
25.
Atvienot strāvu!
(tehniskais/apkopes sakaru signāls)
Turiet pilnībā paceltas rokas virs galvas, ar labās
rokas pirkstu galiem pieskaroties atvērtajai kreisās rokas
delnai (T burta veidā); tad labo plaukstu atvirziet nost no
kreisās plaukstas. Neatvienojiet strāvu, kamēr gaisa
kuģa apkalpe to nav atļāvusi. Nakts laikā, lai virs galvas
izveidotu T burta formu, var izmantot arī izgaismotus
zižļus.
|
 |
26.
Negatīvie aspekti
(tehniskais/apkopes sakaru signāls)
Turiet labo roku taisnu 90 grādu leņķī no pleca un ar
zizli norādiet uz zemi vai parādiet uz leju vērstu īkšķi;
kreisā roka paliek nolaista gar sāniem.
|
 |
27.
Nodibināt sakarus pa iekšējo telefonu!
(tehniskais/apkopes sakaru signāls)
Paceliet abas rokas 90 grādu leņķī no ķermeņa un ar
plaukstām apklājiet abas ausis.
|
 |
28.
Atvērt/aizvērt kāpnes!
(tehniskais/apkopes sakaru signāls)
Labo roku turot nolaistu gar sāniem un kreiso roku
paceltu 45 grādu leņķī virs galvas, ar labo roku izdariet
vēzienu virzienā uz kreiso plecu.
Piezīme. Šis signāls ir
paredzēts galvenokārt gaisa kuģiem ar iebūvētām kāpnēm
gaisa kuģa priekšgalā.
|
5.2. Gaisa kuģa
pilota signāli signalizētājam
1. piezīme. Šie signāli domāti, lai
pilots no savas kabīnes tos skaidri un saredzami ar rokām
parādītu signalizētājam, vajadzības gadījumā izmantojot
apgaismojumu, lai signalizētājs vieglāk varētu tos saredzēt.
2. piezīme. Gaisa kuģa dzinēji ir numurēti no kreisās puses
uz labo (no signalizētāja, kas atrodas ar seju pret gaisa kuģi,
skatu punkta) (t. i., dzinējs Nr. 1 ir kreisās puses
malējais dzinējs).
5.2.1. Bremzes
Piezīme. Moments, kad pirksti ir
sakļauti dūrē vai izplesti, norāda attiecīgi bremžu iedarbināšanu
vai atlaišanu.
a) Bremzes iedarbinātas: roka ar izplestiem pirkstiem
pacelta horizontāli priekšā sejai, pēc tam plauksta tiek sakļauta
dūrē.
b) Bremzes atlaistas: roka ar dūrē sakļautiem pirkstiem
pacelta horizontāli priekšā sejai, pēc tam pirksti tiek
izplesti.
5.2.2. Bremžu paliktņi
a) Ievietot bremžu paliktņus: izstieptas rokas ar
delnām uz ārpusi sakrustot priekšā sejai.
b) Izņemt bremžu paliktņus: sejai priekšā sakrustotas
rokas ar plaukstām uz ārpusi izvērst sāņus.
5.2.3. Gatavība dzinēja(-u)
iedarbināšanai
Pacelt atbilstošu daudzumu vienas rokas pirkstu, norādot, cik
dzinēji jāiedarbina.
5.3.
Tehniskie/apkopes sakaru signāli
5.3.1. Signāli, kas parādāmi ar rokām, tiek izmantoti tikai
tad, ja nav iespējama mutiska saziņa attiecībā uz
tehniskajiem/apkopes sakaru signāliem.
5.3.2. Signalizētājs pārliecinās, ka no gaisa kuģa apkalpes
tiek saņemts apstiprinošs signāls attiecībā uz
tehniskajiem/apkopes sakaru signāliem.
Piezīme. Tehniskie/apkopes sakaru signāli ir ietverti
1. papildinājumā, lai standartizētu rokas signālu
lietojumu saziņai ar gaisa kuģa apkalpi gaisa kuģa kustības laikā
attiecībā uz apkopes vai pārvietošanas funkcijām.
6. STANDARTA
ROKAS AVĀRIJAS SIGNĀLI
Šādi rokas signāli ir noteikti kā obligāti ārkārtas saziņai
starp gaisa kuģa glābšanas un ugunsdzēsības (ARFF) un
incidentu novēršanas komandieri/ARFF ugunsdzēsējiem un
incidentā nokļuvušā gaisa kuģa apkalpi un/vai stjuartiem.
ARFF avārijas rokas signāli jārāda gaisa kuģa priekšā
kreisajā pusē, skatoties no gaisa kuģa apkalpes puses.
Piezīme. Lai saziņa ar stjuartiem
būtu efektīvāka, ARFF ugunsdzēsēji rokas avārijas signālus var
rādīt, atrodoties arī citā pozīcijā.
 |
1.
Ieteicams veikt evakuāciju!
Evakuācija ir ieteicama saskaņā ar ARFF un
incidentu novēršanas komandiera izdarīto ārpus gaisa kuģa
pastāvošās situācijas novērtējumu.
Paceliet roku horizontāli prom no ķermeņa un turiet ar
paceltu plaukstu acu augstumā. Mājiet ar roku, saliecot to
elkonī virzienā uz sevi. Otru roku turiet nolaistu gar
sāniem.
Nakts laikā - šis pats signāls ar zižļiem.
|
 |
2.
Ieteicams pārtraukt evakuāciju!
Ieteicams pārtraukt evakuāciju. Pārtrauciet gaisa kuģa
kustību vai citu notiekošu darbību.
Paceliet pie delnas locītavām sakrustotas rokas virs
galvas.
Nakts laikā - šis pats signāls ar zižļiem.
|
 |
3.
Ārkārtas situācija novērsta!
nekas ārpus gaisa kuģa neliecina par bīstamiem
apstākļiem jeb "viss tīrs".
Izpletiet rokas virzienā uz leju 45 grādu leņķī.
Kustiniet abas rokas vienlaicīgi virzienā uz iekšu zemāk
par jostasvietu, līdz plaukstas locītavas sakrustojas, tad
izpletiet atkal, līdz sasniegts sākotnējais stāvoklis
(starpnieka signāls "droši").
Nakts laikā - šis pats signāls ar zižļiem.
|
 |
4.
Uguns!
Ar zizli labajā rokā izdariet kustību no pleca līdz
ceļgalam, kas atgādina ventilatora darbību, tajā pašā laikā
ar zizli kreisajā rokā norādot uz ugunsgrēka zonu.
Nakts laikā - šis pats signāls ar zižļiem.
|
3. PAPILDINĀJUMS. KREISĒŠANAS
LĪMEŅU TABULAS
Ja to paredz šis pielikums, jāievēro šādi kreisēšanas
līmeņi:
RVSM -
PĒDAS
a) Apgabalos, kur absolūto augstumu mēra pēdās un kur saskaņā
ar reģionālajiem aeronavigācijas nolīgumiem robežās no FL 290
līdz FL 410 (ieskaitot) piemēro minimālo vertikālo distancēšanu
1000 ft apmērā *:
|
CEĻA LĪNIJA**
|
|
No 000 grādiem līdz 179
grādiem ***
|
No 180 grādiem līdz 359
grādiem ***
|
|
IFR lidojumi
|
VFR lidojumi
|
IFR lidojumi
|
VFR lidojumi
|
| |
Līmenis
|
|
Līmenis
|
|
Līmenis
|
|
Līmenis
|
|
FL
|
Pēda
|
Metri
|
FL
|
Pēda
|
Metri
|
FL
|
Pēda
|
Metri
|
FL
|
Pēda
|
Metri
|
|
010
|
11 000
|
11 300
|
-
|
-
|
-
|
020
|
12 000
|
11 600
|
-
|
-
|
-
|
|
030
|
13 000
|
11 900
|
035
|
13 500
|
1 050
|
040
|
14 000
|
11 200
|
045
|
4 500
|
1 350
|
|
050
|
15 000
|
11 500
|
055
|
15 500
|
1 700
|
060
|
16 000
|
11 850
|
065
|
6 500
|
2 000
|
|
070
|
17 000
|
12 150
|
075
|
17 500
|
2 300
|
080
|
18 000
|
12 450
|
085
|
18 500
|
2 600
|
|
090
|
19 000
|
12 750
|
095
|
19 500
|
2 900
|
100
|
10 000
|
13 050
|
105
|
10 500
|
3 200
|
|
110
|
11 000
|
13 350
|
115
|
11 500
|
3 500
|
120
|
12 000
|
13 650
|
125
|
12 500
|
3 800
|
|
130
|
13 000
|
13 950
|
135
|
13 500
|
4 100
|
140
|
14 000
|
14 250
|
145
|
14 500
|
4 400
|
|
150
|
15 000
|
14 550
|
155
|
15 500
|
4 700
|
160
|
16 000
|
14 900
|
165
|
16 500
|
5 050
|
|
170
|
17 000
|
15 200
|
175
|
17 500
|
5 350
|
180
|
18 000
|
15 500
|
185
|
18 500
|
5 650
|
|
190
|
19 000
|
15 800
|
195
|
19 500
|
5 950
|
200
|
20 000
|
16 100
|
205
|
20 500
|
6 250
|
|
210
|
21 000
|
16 400
|
215
|
21 500
|
6 550
|
220
|
22 000
|
16 700
|
225
|
22 500
|
6 850
|
|
230
|
23 000
|
17 000
|
235
|
23 500
|
7 150
|
240
|
24 000
|
17 300
|
245
|
24 500
|
7 450
|
|
250
|
25 000
|
17 600
|
255
|
25 500
|
7 750
|
260
|
26 000
|
17 900
|
265
|
26 500
|
8 100
|
|
270
|
27 000
|
18 250
|
275
|
27 500
|
8 400
|
280
|
28 000
|
18 550
|
285
|
28 500
|
8 700
|
|
290
|
29 000
|
18 850
|
|
|
|
300
|
30 000
|
19 150
|
|
|
|
|
310
|
31 000
|
19 450
|
|
|
|
320
|
32 000
|
19 750
|
|
|
|
|
330
|
33 000
|
10 050
|
|
|
|
340
|
34 000
|
10 350
|
|
|
|
|
350
|
35 000
|
10 650
|
|
|
|
360
|
36 000
|
10 950
|
|
|
|
|
370
|
37 000
|
11 300
|
|
|
|
380
|
38 000
|
11 600
|
|
|
|
|
390
|
39 000
|
11 900
|
|
|
|
400
|
40 000
|
12 200
|
|
|
|
|
410
|
41 000
|
12 500
|
|
|
|
430
|
43 000
|
13 100
|
|
|
|
|
450
|
45 000
|
13 700
|
|
|
|
470
|
47 000
|
14 350
|
|
|
|
|
490
|
49 000
|
14 950
|
|
|
|
510
|
51 000
|
15 550
|
|
|
|
|
cita summa
|
cita summa
|
cita summa
|
|
|
|
cita summa
|
cita summa
|
cita summa
|
|
|
|
Piezīme. Norādījumi attiecībā uz vertikālo distancēšanu ir
ietverti Rokasgrāmatā par 300 m (1000 ft) minimālās
vertikālās distancēšanas īstenošanu starp FL 290 un FL 410,
ieskaitot (Doc 9574).
* Izņemot gadījumus, kad uz aeronavigācijas reģionālo
vienošanos pamata noteiktos apstākļos gaisa kuģim, kurš veic
lidojumu virs FL 410, noteiktās gaisa telpas daļās ir jāizmanto
mainīta kreisēšanas līmeņu tabula, kas balstīta uz minimālo
nominālo vertikālo distancēšanas attālumu 300 m (1000 ft).
** Magnētiskā ceļa līnija vai polārajos apgabalos
ģeogrāfiskajā platumā, kas lielāks par 70 grādiem, un šos
apgabalus paplašinot saskaņā ar iespējamajiem atbilstošās
pilnvarotās ATS iestādes norādījumiem, ceļa līnija
koordinātu tīklā, ko nosaka Griničas meridiānam paralēlu līniju
tīklojums, kas tiek izmantots polārā stereografiskā kartē, kurā
kā kartes ziemeļi tiek izmantots virziens uz Ziemeļpolu..
*** Izņemot gadījumus, kad uz aeronavigācijas reģionālo
vienošanos pamata no 090 līdz 269 grādiem un no 270 līdz 089
grādiem ir paredzēts piemērot dominējošos satiksmes virzienus un
ir noteiktas tiem atbilstošas pārejas procedūras.
RVSM -
METRI
b) Apgabalos, kur absolūto augstumu mēra metros un kur saskaņā
ar reģionālajiem aeronavigācijas nolīgumiem robežās no 8900 m
līdz 12 500 m (ieskaitot) augstumam piemēro minimālo vertikālo
distancēšanu 300 m apmērā *:
|
CEĻA LĪNIJA**
|
|
No 000 grādiem līdz 179
grādiem ***
|
No 180 grādiem līdz 359
grādiem ***
|
|
IFR lidojumi
|
VFR lidojumi
|
IFR lidojumi
|
VFR lidojumi
|
| |
Līmenis
|
|
Līmenis
|
|
Līmenis
|
|
Līmenis
|
|
Standarta metri
|
|
|
Standarta metri
|
|
|
Standarta metri
|
|
|
Standarta metri
|
|
|
|
Metri
|
Pēda
|
Metri
|
Pēda
|
Metri
|
Pēda
|
Metri
|
Pēda
|
|
0030
|
11 300
|
11 000
|
-
|
-
|
-
|
0060
|
11 600
|
12 000
|
-
|
-
|
-
|
|
0090
|
11 900
|
13 000
|
0105
|
1 050
|
13 500
|
0120
|
11 200
|
13 900
|
0135
|
1 350
|
14 400
|
|
0150
|
11 500
|
14 900
|
0165
|
1 650
|
15 400
|
0180
|
11 800
|
15 900
|
0195
|
1 950
|
16 400
|
|
0210
|
12 100
|
16 900
|
0225
|
2 250
|
17 400
|
0240
|
12 400
|
17 900
|
0255
|
2 550
|
18 400
|
|
0270
|
12 700
|
18 900
|
0285
|
2 850
|
19 400
|
0300
|
13 000
|
19 800
|
0315
|
3 150
|
10 300
|
|
0330
|
13 300
|
10 800
|
0345
|
3 450
|
11 300
|
0360
|
13 600
|
11 800
|
0375
|
3 750
|
12 300
|
|
0390
|
13 900
|
12 800
|
0405
|
4 050
|
13 300
|
0420
|
14 200
|
13 800
|
0435
|
4 350
|
14 300
|
|
0450
|
14 500
|
14 800
|
0465
|
4 650
|
15 300
|
0480
|
14 800
|
15 700
|
0495
|
4 950
|
16 200
|
|
0510
|
15 100
|
16 700
|
0525
|
5 250
|
17 200
|
0540
|
15 400
|
17 700
|
0555
|
5 550
|
18 200
|
|
0570
|
15 700
|
18 700
|
0585
|
5 850
|
19 200
|
0600
|
16 000
|
19 700
|
0615
|
6 150
|
20 200
|
|
0630
|
16 300
|
20 700
|
0645
|
6 450
|
21 200
|
0660
|
16 600
|
21 700
|
0675
|
6 750
|
22 100
|
|
0690
|
16 900
|
22 600
|
0705
|
7 050
|
23 100
|
0720
|
17 200
|
23 600
|
0735
|
7 350
|
24 100
|
|
0750
|
17 500
|
24 600
|
0765
|
7 650
|
25 100
|
0780
|
17 800
|
25 600
|
0795
|
7 950
|
26 100
|
|
0810
|
18 100
|
26 600
|
0825
|
8 250
|
27 100
|
0840
|
18 400
|
27 600
|
0855
|
8 550
|
28 100
|
|
0890
|
18 900
|
29 100
|
|
|
|
0920
|
19 200
|
30 100
|
|
|
|
|
0950
|
19 500
|
31 100
|
|
|
|
0980
|
19 800
|
32 100
|
|
|
|
|
1010
|
10 100
|
33 100
|
|
|
|
1040
|
10 400
|
34 100
|
|
|
|
|
1070
|
10 700
|
35 100
|
|
|
|
1100
|
11 000
|
36 100
|
|
|
|
|
1130
|
11 300
|
37 100
|
|
|
|
1160
|
11 600
|
38 100
|
|
|
|
|
1190
|
11 900
|
39 100
|
|
|
|
1220
|
12 200
|
40 100
|
|
|
|
|
1250
|
12 500
|
41 100
|
|
|
|
1310
|
13 100
|
43 000
|
|
|
|
|
1370
|
13 700
|
44 900
|
|
|
|
1430
|
14 300
|
46 900
|
|
|
|
|
1490
|
14 900
|
48 900
|
|
|
|
1550
|
15 500
|
50 900
|
|
|
|
|
cita summa
|
cita summa
|
cita summa
|
|
|
|
cita summa
|
cita summa
|
cita summa
|
|
|
|
Piezīme. Norādījumi attiecībā uz vertikālo distancēšanu ir
ietverti Rokasgrāmatā par 300 m (1000 ft) minimālās
vertikālās distancēšanas īstenošanu starp FL 290 un FL 410
ieskaitot (Doc 9574).
* Izņemot gadījumus, kad uz aeronavigācijas reģionālo
vienošanos pamata noteiktos apstākļos gaisa kuģim, kurš veic
lidojumu virs FL 410, noteiktās gaisa telpas daļās ir jāizmanto
mainīta kreisēšanas līmeņu tabula, kas balstīta uz minimālo
nominālo vertikālo distancēšanas attālumu 300 m (1000 ft).
** Magnētiskā ceļa līnija vai polārajos apgabalos
ģeogrāfiskajā platumā, kas lielāks par 70 grādiem, un šos
apgabalus paplašinot saskaņā ar iespējamajiem atbilstošās
pilnvarotās ATS iestādes norādījumiem, ceļa līnija
koordinātu tīklā, ko nosaka Griničas meridiānam paralēlu līniju
tīklojums, kas tiek izmantots polārā stereografiskā kartē, kurā
kā kartes ziemeļi tiek izmantots virziens uz Ziemeļpolu..
*** Izņemot gadījumus, kad uz aeronavigācijas reģionālo
vienošanos pamata no 090 līdz 269 grādiem un no 270 līdz 089
grādiem ir paredzēts piemērot dominējošos satiksmes virzienus un
ir noteiktas tiem atbilstošas pārejas procedūras.
VSM, kas
nav RVSM - PĒDAS
c) Citos apgabalos, kur galvenā absolūtā augstuma mērvienība
ir pēdas:
|
CEĻA LĪNIJA*
|
|
No 000 grādiem līdz 179
grādiem **
|
No 180 grādiem līdz 359
grādiem **
|
|
IFR lidojumi
|
VFR lidojumi
|
IFR lidojumi
|
VFR lidojumi
|
| |
Līmenis
|
|
Līmenis
|
|
Līmenis
|
|
Līmenis
|
|
FL
|
Pēda
|
Metri
|
FL
|
Pēda
|
Metri
|
FL
|
Pēda
|
Metri
|
FL
|
Pēda
|
Metri
|
|
010
|
11 000
|
11 300
|
-
|
-
|
-
|
020
|
12 000
|
11 600
|
-
|
-
|
-
|
|
030
|
13 000
|
11 900
|
035
|
13 500
|
11 050
|
040
|
14 000
|
11 200
|
045
|
14 500
|
11 350
|
|
050
|
15 000
|
11 500
|
055
|
15 500
|
11 700
|
060
|
16 000
|
11 850
|
065
|
16 500
|
12 000
|
|
070
|
17 000
|
12 150
|
075
|
17 500
|
12 300
|
080
|
18 000
|
12 450
|
085
|
18 500
|
12 600
|
|
090
|
19 000
|
12 750
|
095
|
19 500
|
12 900
|
100
|
10 000
|
13 050
|
105
|
10 500
|
13 200
|
|
110
|
11 000
|
13 350
|
115
|
11 500
|
13500
|
120
|
12 000
|
13 650
|
125
|
12 500
|
13 800
|
|
130
|
13 000
|
13 950
|
135
|
13 500
|
14 100
|
140
|
14 000
|
14 250
|
145
|
14 500
|
14 400
|
|
150
|
15 000
|
14 550
|
155
|
15 500
|
14 700
|
160
|
16 000
|
14 900
|
165
|
16 500
|
15 050
|
|
170
|
17 000
|
15 200
|
175
|
17 500
|
15 350
|
180
|
18 000
|
15 500
|
185
|
18 500
|
15 650
|
|
190
|
19 000
|
15 800
|
195
|
19 500
|
15 950
|
200
|
20 000
|
16 100
|
205
|
20 500
|
16 250
|
|
210
|
21 000
|
16 400
|
215
|
21 500
|
16 550
|
220
|
22 000
|
16 700
|
225
|
22 500
|
16 850
|
|
230
|
23 000
|
17 000
|
235
|
23 500
|
17 150
|
240
|
24 000
|
17 300
|
245
|
24 500
|
17 450
|
|
250
|
25 000
|
17 600
|
255
|
25 500
|
17 750
|
260
|
26 000
|
17 900
|
265
|
26 500
|
18 100
|
|
270
|
27 000
|
18 250
|
275
|
27 500
|
18 400
|
280
|
28 000
|
18 550
|
285
|
28 500
|
18 700
|
|
290
|
29 000
|
18 850
|
300
|
30 000
|
19 150
|
310
|
31 000
|
19 450
|
320
|
32 000
|
19 750
|
|
330
|
33 000
|
10 050
|
340
|
34 000
|
10 350
|
350
|
35 000
|
10 650
|
360
|
36 000
|
10 950
|
|
370
|
37 000
|
11 300
|
380
|
38 000
|
11 600
|
390
|
39 000
|
11 900
|
400
|
40 000
|
12 200
|
|
410
|
41 000
|
12 500
|
420
|
42 000
|
12 800
|
430
|
43 000
|
13 100
|
440
|
44 000
|
13 400
|
|
450
|
45 000
|
13 700
|
460
|
46 000
|
14 000
|
470
|
47 000
|
14 350
|
480
|
48 000
|
14 650
|
|
490
|
49 000
|
14 950
|
500
|
50 000
|
15 250
|
510
|
51 000
|
15 550
|
520
|
52 000
|
15 850
|
|
cita summa
|
cita summa
|
cita summa
|
cita summa
|
cita summa
|
cita summa
|
cita summa
|
cita summa
|
cita summa
|
cita summa
|
cita summa
|
cita summa
|
Piezīme. Norādījumi attiecībā uz vertikālo distancēšanu ir
ietverti Rokasgrāmatā par 300 m (1000 ft) minimālās
vertikālās distancēšanas īstenošanu starp FL 290 un FL 410,
ieskaitot (Doc 9574).
* Magnētiskā ceļa līnija vai polārajos apgabalos ģeogrāfiskajā
platumā, kas lielāks nekā 70 grādi, un šos apgabalus paplašinot
saskaņā ar iespējamajiem atbilstošās pilnvarotās ATS
iestādes norādījumiem, ceļa līnija koordinātu tīklā, ko nosaka
Griničas meridiānam paralēlu līniju tīklojums, kas tiek izmantots
polārā stereografiskā kartē, kurā kā kartes ziemeļi tiek
izmantots virziens uz Ziemeļpolu.
** Izņemot gadījumus, kad uz aeronavigācijas reģionālo
vienošanos pamata no 090 līdz 269 grādiem un no 270 līdz 089
grādiem ir paredzēts piemērot dominējošos satiksmes virzienus un
ir noteiktas tiem atbilstošas pārejas procedūras.
VSM, kas
nav RVSM - METRI
d) Citos apgabalos, kur galvenā absolūtā augstuma mērvienība
ir metri:
|
CEĻA LĪNIJA*
|
|
No 000 grādiem līdz 179
grādiem **
|
No 180 grādiem līdz 359
grādiem **
|
|
IFR lidojumi
|
VFR lidojumi
|
IFR lidojumi
|
VFR lidojumi
|
| |
Līmenis
|
|
Līmenis
|
|
Līmenis
|
|
Līmenis
|
|
Standarta metri
|
|
|
Standarta metri
|
|
|
Standarta metri
|
|
|
Standarta metri
|
|
|
|
Metri
|
Pēda
|
Metri
|
Pēda
|
Metri
|
Pēda
|
Metri
|
Pēda
|
|
0030
|
11 300
|
11 000
|
-
|
-
|
-
|
0060
|
11 600
|
12 000
|
-
|
-
|
-
|
|
0090
|
11 900
|
13 000
|
0105
|
11 050
|
13 500
|
0120
|
11 200
|
13 900
|
0135
|
11 350
|
14 400
|
|
0150
|
11 500
|
14 900
|
0165
|
11 650
|
15 400
|
0180
|
11 800
|
15 900
|
0195
|
11 950
|
16 400
|
|
0210
|
12 100
|
16 900
|
0225
|
12 250
|
17 400
|
0240
|
12 400
|
17 900
|
0255
|
12 550
|
18 400
|
|
0270
|
12 700
|
18 900
|
0285
|
12 850
|
19 400
|
0300
|
13 000
|
19 800
|
0315
|
13 150
|
10 300
|
|
0330
|
13 300
|
10 800
|
0345
|
13 450
|
11 300
|
0360
|
13 600
|
11 800
|
0375
|
13 750
|
12 300
|
|
0390
|
13 900
|
12 800
|
0405
|
14 050
|
13 300
|
0420
|
14 200
|
13 800
|
0435
|
14 350
|
14 300
|
|
0450
|
14 500
|
14 800
|
0465
|
14 650
|
15 300
|
0480
|
14 800
|
15 700
|
0495
|
14 950
|
16 200
|
|
0510
|
15 100
|
16 700
|
0525
|
15 250
|
17 200
|
0540
|
15 400
|
17 700
|
0555
|
15 550
|
18 200
|
|
0570
|
15 700
|
18 700
|
0585
|
15 850
|
19 200
|
0600
|
16 000
|
19 700
|
0615
|
16 150
|
20 200
|
|
0630
|
16 300
|
20 700
|
0645
|
16 450
|
21 200
|
0660
|
16 600
|
21 700
|
0675
|
16 750
|
22 100
|
|
0690
|
16 900
|
22 600
|
0705
|
17 050
|
23 100
|
0720
|
17 200
|
23 600
|
0735
|
17 350
|
24 100
|
|
0750
|
17 500
|
24 600
|
0765
|
17 650
|
25 100
|
0780
|
17 800
|
25 600
|
0795
|
17 950
|
26 100
|
|
0810
|
18 100
|
26 600
|
0825
|
18 250
|
27 100
|
0840
|
18 400
|
27 600
|
0855
|
18 550
|
28 100
|
|
0890
|
18 900
|
29 100
|
0920
|
19 200
|
30 100
|
0950
|
19 500
|
31 100
|
0980
|
19 800
|
32 100
|
|
1010
|
10 100
|
33 100
|
1040
|
10 400
|
34 100
|
1070
|
10 700
|
35 100
|
1100
|
11 000
|
36 100
|
|
1130
|
11 300
|
37 100
|
1160
|
11 600
|
38 100
|
1190
|
11 900
|
39 100
|
1220
|
12 200
|
40 100
|
|
1250
|
12 500
|
41 100
|
1280
|
12 800
|
42 100
|
1310
|
13 100
|
43 000
|
1370
|
13 400
|
44 000
|
|
1370
|
13 700
|
44 900
|
1400
|
14 000
|
46 100
|
1430
|
14 300
|
46 900
|
1460
|
14 600
|
47 900
|
|
1490
|
14 900
|
48 900
|
1520
|
15 200
|
49 900
|
1550
|
15 500
|
50 900
|
1580
|
15 800
|
51 900
|
|
cita summa
|
cita summa
|
cita summa
|
cita summa
|
cita summa
|
cita summa
|
cita summa
|
cita summa
|
cita summa
|
cita summa
|
cita summa
|
cita summa
|
Piezīme. Norādījumi attiecībā uz vertikālo distancēšanu ir
ietverti Rokasgrāmatā par 300 m (1000 ft) minimālās
vertikālās distancēšanas īstenošanu starp FL 290 un FL 410,
ieskaitot (Doc 9574).
* Magnētiskā ceļa līnija vai polārajos apgabalos ģeogrāfiskajā
platumā, kas lielāks nekā 70 grādi, un šos apgabalus paplašinot
saskaņā ar iespējamajiem atbilstošās pilnvarotās ATS
iestādes norādījumiem, ceļa līnija koordinātu tīklā, ko nosaka
Griničas meridiānam paralēlu līniju tīklojums, kas tiek izmantots
polārā stereografiskā kartē, kurā kā kartes ziemeļi tiek
izmantots virziens uz Ziemeļpolu.
** Izņemot gadījumus, kad uz aeronavigācijas reģionālo
vienošanos pamata no 090 līdz 269 grādiem un no 270 līdz 089
grādiem ir paredzēts piemērot dominējošos satiksmes virzienus un
ir noteiktas tiem atbilstošas pārejas procedūras.
Starptautiskie standarti
LIDOJUMU
NOTEIKUMI
KONVENCIJAS PAR
STARPTAUTISKO CIVILO AVIĀCIJU
2. PIELIKUMS
Šis izdevums ietver visus
grozījumus, kurus Padome pieņēmusi līdz 2005. gada 24. februārim,
un no 2005. gada 24. novembra aizstāj visus iepriekšējos 2.
pielikuma izdevumus.
Informāciju attiecībā uz Standartu
piemērojamību skatīt priekšvārdā
Desmitais izdevums, 2005.gada
jūlijs
Starptautiskā
civilās aviācijas organizācija
Atsevišķos izdevumus angļu, arābu,
ķīniešu, franču, krievu un spāņu valodās publicējusi
Starptautiskā civilās aviācijas organizācija. Visa sarakste,
izņemot pasūtījumus un abonementus, jāadresē
ģenerālsekretāram.
Pasūtījumi kopā ar atbilstošu pārskaitījumu (ar bankas pārvedu
vekseli, čeku vai maksājuma uzdevumu) ASV dolāros vai tās valsts
valūtā, kurā tiek veikts pasūtījums, jāsūta uz vienu no tālāk
norādītajām adresēm. Pasūtījumus ar kredītkartēm (American
Express, MasterCard un Visa) pieņem Starptautiskā
civilās aviācijas organizācijas mītnē.
Starptautiskā civilās aviācijas organizācija. Kam:
Dokumentu pārdošanas daļa, 999 University Street, Montréal,
Quebec, Canada H3C 5H7. Telefons: +1 (514) 954-8022,
fakss: +1 (514) 954-6769, Sitatex: YULCAYA, e-pasts:
sales@icao.int, globālā tīmekļa vietne: http://www.icao.int.
Kamerūna.KnowHow, 1, Rue de la Chambre de Commerce-Bonanjo,
B.P.4676, Douala. Tālrunis: +237 343 98 42, fakss: +237 343
89 25, e-pasts: knowhow_doc@yahoo.fr.
Ķīna. Glory Master International Limited, Room 434B,
Hongshen Trade Centre, 428 Dong Fang Road, Pudong, Shanghai
200120. Telefons: +86 137 0177 4638, fakss: +86 21 5888 1629,
e-pasts: glorymaster@online.sh.cn.
Ēģipte. ICAO Reģionālajam direktoram, Middle East Office,
Egyptian Civil Aviation Complex, Cairo Airport Road, Heliopolis,
Cairo 11776. Telefons:+20 (2) 267 4840, fakss: +20
(2) 267 4843, Sitatex: CAICAYA, e-pasts: icao@idsc.net.eg
Francija.Directeur régional de l'OACI, Bureau Europe et
Atlantique Nord, 3 bis, villa Émile-Bergerat, 92522
Neuilly-sur-Seine (Cedex). Telefons: +33 (1) 46 41 85 85,
fakss: +33 (1) 46 41 85 00, Sitatex: PAREUYA, e-pasts:
icaoeurnat@paris.icao.int
Vācija. UNO-Verlag GmbH, Am Hofgarten 10, D-53113 Bonn.
Telefons: +49 (0) 2 28-9 49 0 20, fakss: +49 (0) 2 28-9 49 02 22,
e-pasts: info@uno-verlag.de, globālā tīmekļa vietne:
http://www.uno-verlag.de
Indija.Oxford Book and Stationery Co., Scindia House, New
Delhi 110001 or 17 Park Street, Calcutta 700016. Telefons:
+91 (11) 331-5896, fakss: +91 (11) 51514284
Indija.Sterling Book House - SBH, 181, Dr. D. N. Road,
Fort, Bombay 400001. Telefons: +91 (22) 2261 2521, 2265 9599,
fakss: +91 (22) 2262 3551, e-pasts: sbh@vsnl.com
Japāna. Japan Civil Aviation Promotion Foundation, 15-12,
1-chome, Toranomon, Minato-Ku, Tokyo. Telefons: +81 (3)
3503-2686, fakss: +81 (3) 3503-2689
Kenija.ICAO Reģionālajam direktoram, Eastern and
Southern African Office, United Nations Accommodation, P.O. Box
46294, Nairobi. Telefons: +254 (20) 622 395, fakss: +254 (20)
623 028, Sitatex: NBOCAYA, e-pasts: icao@icao.unon.org
Meksika.ICAO Reģionālajam direktoram, Oficina
Norteamérica, Centroamérica y Caribe, Av. Presidente Masaryk No.
29, 3er Piso, Col. Chapultepec Morales, C.P. 11570, México
D.F. Telefons: +52 (55) 52 50 32 11, fakss: +52 (55) 52 03 27
57, e-pasts: icao_nacc@mexico.icao.int
Nigērija.Landover Company, P.O. Box 3165, Ikeja, Lagos.
Telefons: :+234 (1) 4979780, fakss: +234 (1) 4979788, Sitatex:
LOSLORK, e-pasts: aviation@landovercompany.com
Peru.Director Regional de la OACI, Oficina Sudamérica,
Apartado 4127, Lima 100. Telefons: +51 (1) 575 1646, fakss:
+51 (1) 575 0974, Sitatex: LIMCAYA, e-pasts:
mail@lima.icao.int
Krievijas Federācija. Aviaizdat, 48, Ivan Franko Street,
Moscow 121351. Telefons: +7 (095) 417-0405, fakss: +7 (095)
417-0254
Senegāla.Directeur régional de l'OACI, Bureau Afrique
occidentale et centrale, Boîte postale 2356, Dakar. Telefons:
+221 839 9393, fakss: +221 823 6926, Sitatex: DKRCAYA,
e-pasts: icaodkr@icao.sn
Slovākija. Air Traffic Services of the Slovak Republic,
Letové prevádzkové sluzby Slovenskej Republiky, State Enterprise,
Letisko M.R. Stefánika, 823 07 Bratislava 21. Telefons: +421
(7) 4857 1111, fakss: +421 (7) 4857 2105
Dienvidāfrika. Avex Air Training (Pty) Ltd., Private Bag
X102, Halfway House, 1685, Johannesburg. Telefons: :+27 (11)
315-0003/4, fakss: +27 (11) 805-3649, e-pasts:
avex@iafrica.com
Spānija. A.E.N.A. - Aeropuertos Españoles y Navegación
Aérea, Calle Juan Ignacio Luca de Tena, 14, Planta Tercera,
Despacho 3. 11, 28027 Madrid. Telefons: +34 (91) 321-3148,
fakss: +34 (91) 321-3157, e-pasts: sscc.ventasoaci@aena.es
Šveice.Adeco-Editions van Diermen, Attn:Mr. Martin
Richard Van Diermen, Chemin du Lacuez 41, CH-1807 Blonay.
Telefons: +41 021 943 2673, fakss: +41 021 943 3605, e-pasts:
mvandiermen@adeco.org
Taizeme.ICAO Regional Director, Asia and Pacific Office,
P.O. Box 11, Samyaek Ladprao, Bangkok 10901. Telefons:+66 (2)
537 8189, fakss: +66 (2) 537 8199, Sitatex: BKKCAYA,
e-pasts: icao_apac@bangkok.icao.int
Apvienotā Karaliste. Airplan Flight Equipment Ltd. (AFE),
1a Ringway Trading Estate, Shadowmoss Road, Manchester M22
5LH. Telefons: +44 161 499 0023, fakss: +44 161 499 0298,
e-pasts: enquiries@afeonline.com,; globālā tīmekļa vietne:
http://www.afeonline.com
ICAO
publikāciju un audiovizuālo mācību līdzekļu katalogs
Katalogā, kuru izdod katru gadu, uzskaitītas visas pašlaik
pieejamās publikācijas un audiovizuālie mācību līdzekļi. Ikmēneša
pielikumos tiek paziņots par jaunākajām publikācijām un
audiovizuālajiem mācību līdzekļiem, to grozījumiem,
papildinājumiem, atkārtotiem izdevumiem u.c.
Pieejams bez maksas ICAO Dokumentu pārdošanas
daļā.
NOSŪTĪŠANAS
PIEZĪME
JAUNI
STARPTAUTISKĀS CIVILĀS AVIĀCIJAS KONVENCIJAS PIELIKUMU
IZDEVUMI
Mēs esam konstatējuši, ka tad, kad ir publicēts jauns
pielikuma izdevums, lietotāji kopā ar iepriekšējo pielikuma
izdevumu vairs nesaglabā arī tā papildinājumu. Lūdzu ņemiet vērā,
ka iepriekšējā izdevuma papildinājums jāsaglabā, līdz tiek izdots
jauns papildinājums.
GROZĪJUMI
Izdotie grozījumi regulāri tiek izziņoti Starptautiskās
civilās aviācijas organizācijas žurnālā un Starptautiskās civilās
aviācijas organizācijas publikāciju un audiovizālo mācību
līdzekļu kataloga ikmēneša pielikumā, kas šā izdevuma lietotājiem
jāizmanto uzziņai. Zemāk iekļautā tabula ir paredzēta šo
grozījumu reģistrācijai.
GROZĪJUMU UN
LABOJUMU REĢISTRS
|
GROZĪJUMI
|
|
LABOJUMI
|
|
Nr.
|
Piemērošanas datums
|
Reģistrēšanas datums
|
Reģistrējis
|
|
Nr.
|
Izdošanas datums
|
Reģistrēšanas datums
|
Reģistrējis
|
|
1-38
|
Iekļauti šajā izdevumā
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
SATURS
PRIEKŠVĀRDS
1. NODAĻA. Definīcijas
2. NODAĻA. Lidojumu noteikumu piemērojamība
2.1. Lidojumu noteikumu teritoriālā piemērošana
2.2. Lidojumu noteikumu ievērošana
2.3. Atbildība par lidojuma noteikumu ievērošanu
2.4. Gaisa kuģa kapteiņa pilnvaras
2.5. Problemātiska psihoaktīvo vielu lietošana
3. NODAĻA. Vispārīgie noteikumi
3.1. Cilvēku un īpašuma aizsardzība
3.2. Sadursmju novēršana
3.3. Lidojuma plāni
3.4. Signāli
3.5. Laiks
3.6. Gaisa satiksmes vadības dienests
3.7. Nelikumīga iejaukšanās
3.8. Pārtveršana
3.9. Minimālā redzamība un attālums līdz mākoņiem vizuālajos
meteoroloģiskajos apstākļos
4. NODAĻA. Vizuālo lidojumu noteikumi
5. NODAĻA. Instrumentālo lidojumu noteikumi
5.1. Noteikumi, kas piemērojami visiem instrumentālajiem
lidojumiem
5.2. Noteikumi, kas piemērojami instrumentālajiem lidojumiem
kontrolējamā gaisa telpā
5.3. Noteikumi, kas piemērojami instrumentālajiem lidojumiem
ārpus kontrolējamas gaisa telpas
1. PAPILDINĀJUMS. Signāli
1. Briesmu un steidzamības signāli
2. Pārtveršanas gadījumā izmantojamie signāli
3. Vizuālā brīdinājuma signāli gaisa kuģiem, kas bez atļaujas
ielido vai gatavojas ielidot ierobežotu lidojumu zonā, aizliegtā
zonā vai bīstamā zonā
4. Signāli lidlauka satiksmei
5. Gaisa kuģu manevrēšanas signāli
2. PAPILDINĀJUMS. Civilā gaisa kuģa pārtveršana
1. Principi, kas jāievēro valstīm
2. Pārtvertā gaisa kuģa rīcība
3. Radiosakari pārtveršanas laikā
3. PAPILDINĀJUMS. Kreisēšanas līmeņu tabulas
4. PAPILDINĀJUMS. Bezpilota brīvā lidojuma gaisa baloni
1. Bezpilota brīvā lidojuma gaisa balonu klasifikācija
2. Vispārējie ekspluatācijas noteikumi
3. Ekspluatācijas ierobežojumi un aprīkojuma prasības
4. Lidojuma pārtraukšana
5. Lidojuma pieteikšana
6. Atrašanās vietas reģistrēšana un atrašanās vietas
ziņojumi
A PIESAISTNE. Civilā gaisa kuģa pārtveršana
B PIESAISTNE. Nelikumīga iejaukšanās
PRIEKŠVĀRDS
Priekšvēsture
1945. gada oktobrī Lidojumu noteikumu un gaisa satiksmes
vadības (RAC) nodaļa savā pirmajā sēdē ieteica Lidojumu
noteikumu standartus, praksi un procedūras. Aeronavigācijas
komiteja tos saņēma, un Padome tos apstiprināja 1946. gada 25.
februārī. 1946. gada februārī tos publicēja ar nosaukumu
"Rekomendācijas attiecībā uz standartiem, praksi un procedūrām.
Lidojumu noteikumi" Dokumenta Nr. 2010 pirmajā daļā.
RAC nodaļa savā otrajā sēdē no 1946. gada decembra līdz
1947. gada janvārim pārskatīja Dokumentu Nr. 2010 un ieteica
standartus, praksi un procedūras lidojumu noteikumiem. Padome
1948. gada 15. aprīlī tos pieņēma kā Standartus un ieteicamo
praksi attiecībā uz lidojumu noteikumiem atbilstoši 37. pantam
Starptautiskajā civilās aviācijas konvencijā (Čikāga, 1944.g.) un
nosauca par Konvencijas 2. pielikumu ar nosaukumu "Starptautiskie
standarti un ieteicamā prakse. Lidojumu noteikumi". Tie stājās
spēkā 1948. gada 15. septembrī.
1951. gada 27. novembrī Padome pieņēma pilnīgi jaunu pielikuma
tekstu, kurš vairs neietvēra ieteicamo praksi. Grozītā 2.
pielikuma normas (1. grozījums) stājās spēkā 1952. gada 1. aprīlī
un tās sāka piemērot 1952. gada 1. septembrī.
A tabulā norādīta turpmāko grozījumu izcelsme, kā arī
uzskaitīti galvenie izskatītie jautājumi un datumi, kuros Padome
pieņēma grozījumus, kuros tie stājās spēkā un no kuriem tos sāka
piemērot.
Piemērojamība
Šajā dokumentā ietvertie standarti kopā ar 11. pielikuma
Standartiem un ieteicamo praksi reglamentē piemērošanu
dokumentiem "Aeronavigācijas pakalpojumu procedūras. Gaisa
satiksmes pārvaldība" (PANS-ATM, Dok. Nr. 4444) un
"Reģionālās papildprocedūras. Lidojumu un gaisa satiksmes
vadības pakalpojumu noteikumi", kas ietverti Dokumentā Nr.
7030, kurā atrodamas reģionāli piemērojamas papildu
procedūras.
Lidojums pāri starptautiskajiem ūdeņiem. Jāatzīmē, ka
Padome, 1948. gada aprīlī pieņemot 2. pielikumu un 1951. gada
novembrī pieņemot minētā pielikuma 1. grozījumu, nolēma, ka šis
pielikums ir Noteikumi attiecībā uz gaisa kuģa lidojumu un
manevriem Konvencijas 12. panta nozīmē. Tādēļ virs
starptautiskajiem ūdeņiem šos noteikumus piemēro bez
izņēmumiem.
1972. gada 15. novembrī, pieņemot 2. pielikuma 14. grozījumu
attiecībā uz pilnvarojumu pār gaisa kuģi, kurš lido virs
starptautiskiem ūdeņiem, Padome uzsvēra, ka šis grozījums ir
paredzēts tikai, lai uzlabotu lidojumu drošību un nodrošinātu
atbilstošu gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanu virs
starptautiskiem ūdeņiem. Grozījums nekādā ziņā neietekmē
reģistrācijas valstu jurisdikciju pār savu gaisa kuģi vai
Līgumslēdzēju valstu pienākumus saskaņā ar Konvencijas 12. pantu
attiecībā uz lidojumu noteikumiem.
Prasības
Līgumslēdzējām valstīm
Paziņojums par atšķirībām. Līgumslēdzēju valstu
uzmanība tiek vērsta uz pienākumu, ko uzliek Konvencijas 38.
pants, kas prasa Līgumslēdzējām valstīm paziņot Organizācijai par
visām atšķirībām starp saviem valsts noteikumiem un praksi un
šajā pielikumā ietvertajiem starptautiskajiem standartiem un
visiem to grozījumiem. Līgumslēdzējas valstis tiek aicinātas
informēt Organizāciju par jebkurām atšķirībām, kas var rasties
vēlāk, vai par iepriekš paziņotu atšķirību novēršanu.
Līgumslēdzējas valstis tiek aicinātas paziņot Organizācijai arī
par visām atšķirībām starp saviem valsts tiesību aktiem un praksi
un īpašajiem ieteikumiem, kas ietverti šā pielikuma A piesaistnē.
Līgumslēdzējām valstīm tiks nosūtīts īpašs pieprasījums paziņot
par atšķirībām tūlīt pēc katra šā pielikuma grozījuma
pieņemšanas.
Papildus valstu pienākumam saskaņā ar Konvencijas 38. pantu
valstu uzmanība tiek vērsta arī uz 15. pielikuma noteikumiem
attiecībā uz valsts tiesību aktu un prakses un saistīto
ICAO Standartu un ieteicamās prakses atšķirību publicēšanu
ar Aeronavigācijas informācijas dienesta starpniecību.
Informācijas izsludināšana. Informāciju attiecībā uz
valsts tiesību aktu un procedūru, kas noteiktas atbilstoši šajā
pielikumā precizētajiem standartiem, piemērojamību un izmaiņām
tajās paziņo saskaņā ar 15. pielikumu.
Pielikuma teksta izmantošana valsts tiesību aktos.
Padome 1948. gada 13. aprīlī pieņēma rezolūciju, vēršot
Līgumslēdzēju valstu uzmanību uz to, ka savos valsts tiesību
aktos, tostarp visos papildu valsts tiesību aktos, kas būtu
svarīgi drošai un regulārai aeronavigācijai, būtu vēlams, cik
iespējams, izmantot precīzu to ICAO standartu tekstu, kuri
ir regulējoši un kuri norāda uz atkāpēm no standartiem. Ja vien
iespējams, šā pielikuma noteikumi ir uzrakstīti tādā veidā, lai
atvieglotu to iekļaušanu valsts tiesību aktos, neizdarot
nozīmīgas izmaiņas tekstā.
Pielikuma
sastāvdaļu statuss
Pielikumu veido šādas turpmāk norādītās daļas, no kurām tomēr
ne visas ir noteikti iekļautas visos pielikumos; tām ir šeit
norādītais statuss.
1. Informācija, kas veido pielikuma
pamatdaļu:
a) Standarti un ieteicamā prakse, ko saskaņā ar
Konvencijas noteikumiem ir pieņēmusi Padome. Tie ir šādi:
Standarts - Jebkāda fizisko raksturlielumu,
konfigurācijas, materiāldaļu, veiktspējas, personālsastāva vai
procedūras specifikācija, kuras vienota piemērošana ir atzīta par
nepieciešamu drošai un regulārai starptautiskajai aeronavigācijai
un kuru Līgumslēdzējas valstis ievēro atbilstoši Konvencijai; ja
to nav iespējams ievērot, tad saskaņā ar 38. pantu par to ir
obligāti jāziņo.
Ieteicamā prakse. Jebkāda fizisko īpašību,
konfigurācijas, materiāldaļu, veiktspējas, personālsastāva vai
procedūras specifikācija, kuras vienota piemērošana ir atzīta par
vēlamu drošai, regulārai un efektīvai starptautiskajai
aeronavigācijai un kuru Līgumslēdzējas valstis centīsies ievērot
saskaņā ar Konvenciju.
b) Papildinājumi ietver ērtākai izmantošanai atsevišķi
sagrupētu informāciju un veido daļu no Padomes pieņemtajiem
Standartiem un ieteicamās prakses.
c) Definīcijas tiem Standartos un ieteicamajā praksē
lietotajiem terminiem, kuri nav pašsaprotami, jo tiem nav
vispārpieņemtu vārdnīcā dotu nozīmju. Definīcijai nav neatkarīgs
statuss, bet tā ir katra Standarta un ieteicamās prakses, kuru
aprakstā termins ir lietots, būtiska sastāvdaļa, jo, mainot
termina nozīmi, tiktu izmainīta specifikācija.
d) Tabulas un attēli, kas papildina vai ilustrē
Standartu vai ieteicamo praksi un uz kuriem šajā dokumentā ir
atsauce, ir saistītā Standarta vai ieteicamās prakses sastāvdaļa,
un tiem ir tāds pats statuss.
2. Informācija, ko Padome apstiprinājusi publicēšanai
saistībā ar Standartiem un ieteicamo praksi
a) Priekšvārdi satur vēsturisku un skaidrojošu
informāciju, kas pamatota ar Padomes rīcību un ietver
paskaidrojumus par no Konvencijas un Rezolūcijas par pieņemšanu
izrietošajiem valstu pienākumiem attiecībā uz Standartu un
ieteicamās prakses piemērošanu.
b) Ievadi satur skaidrojošu informāciju, kas sniegta
pielikuma daļu, nodaļu vai punktu sākumā, lai palīdzētu izprast
teksta piemērošanu.
c) Piezīmes, kas iekļautas tekstā, lai vajadzības
gadījumā sniegtu faktisku informāciju vai atsauces, balstās uz
attiecīgajiem Standartiem un ieteicamo praksi, bet nav šo
Standartu un ieteicamās prakses sastāvdaļa.
d) Piesaistnes satur Standartus un ieteicamo praksi
papildinošu informāciju vai ir iekļauti kā norādes to
piemērošanai.
Valodas
izvēle
Šis pielikums ir pieņemts sešās valodās - angļu, arābu,
ķīniešu, franču, krievu un spāņu valodā. Katrai Līgumslēdzējai
valstij ir jāizvēlas viens no šiem tekstiem, lai to ieviestu
valstī un citiem šajā Konvencijā paredzētajiem mērķiem, vai nu
tiešā veidā izmantojot šo tekstu, vai arī tulkojot to savā valsts
valodā, un par to attiecīgi jāpaziņo Organizācijai.
Redakcionālie
principi
Lai uzreiz būtu redzams katra paziņojuma statuss, tika
ievēroti šādi redakcionālie principi. Standarti ir
iespiesti gaišiem latīņu burtiem. Piezīmes ir atveidotas
parastajā slīprakstā, un uz to statusu norāda vārds
"Piezīme" to sākumā. 2. pielikums nesatur Ieteicamo
praksi.
Šajā dokumentā izmantotās mērvienības ir saskaņā ar
Starptautisko mērvienību sistēmu (SI), kā norādīts Starptautiskās
civilās aviācijas konvencijas 5. pielikumā. Ja 5. pielikums ļauj
izmantot alternatīvas mērvienības, tad tās ir norādītas apaļās
iekavās aiz pamatvienībām. Ja ir noteikti divi mērvienību kopumi,
nedrīkst pieņemt, ka šie vērtību pāri ir vienlīdzīgi un
savstarpēji aizvietojami. Tomēr var secināt, ka tiek sasniegts
līdzvērtīgs drošības līmenis, ja tiek lietots tikai viens
mērvienību kopums.
Jebkura atsauce uz kādu šā dokumenta daļu, ko norāda ar tās
numuru, ietver arī visas šīs daļas apakšnodaļas.
A tabula. 2.
pielikuma grozījumi
|
Grozījumi
|
Izcelsme
|
Grozījumu
saturs
|
Pieņemšana/ apstiprināšana
Spēkā
stāšanās
Piemērošana
|
|
|
|
|
|
|
1. izdevums
(1948)
|
Lidojumu un gaisa
satiksmes vadības pakalpojumu noteikumu (RAC) nodaļas
otrā sanāksme (1947) |
Standarti un
ieteicamā prakse - Lidojumu noteikumi |
1948. gada 15. aprīlis
1948. gada 15. septembris
-
|
| |
|
|
|
|
1
(2. izdevums)
|
Lidojumu un gaisa
satiksmes vadības pakalpojumu noteikumu nodaļas (RAC)
ceturtā sanāksme (1950) |
Pielikuma pilnīga
pārskatīšana un pārkārtojums |
1951. gada 27. novembris
1952. gada 1. aprīlis
1952. gada 1. septembris
|
| |
|
|
|
|
2
|
Eiropas Vidusjūras
reģiona RAC komitejas ceturtā īpašā sanāksme
(1952) |
Radiosakaru
atteices procedūras; lidojuma plāns |
1953. gada 17. novembris
1954. gada 1. aprīlis
1954. gada 1. septembris
|
| |
|
|
|
|
3
(3. izdevums)
|
Otrā
aeronavigācijas konference (1955) |
Definīcijas un
terminoloģija; VFR lidojums ārpus kontrolējamas gaisa
telpas; briesmu un steidzamības signāli; signāli lidlauka
satiksmei; gaisa kuģa manevrēšanas signāli |
1956. gada 11. maijs
1956. gada 15. septembris
1956. gada 1. decembris
|
| |
|
|
|
|
4
|
Aeronavigācijas
komisija |
Norādījumi par
bīstamas zonas, aizliegtās zonas un ierobežotu lidojumu zonas
definīcijas piemērošanu |
1958. gada 14. novembris
-
-
|
| |
|
|
|
|
5
(4. izdevums)
|
RAC/Meklēšanas un glābšanas (SAR) nodaļas
sanāksme (1958); Aeronavigācijas komisija |
Definīcijas;
VFR lidojumu aizliegums nakts laikā kontrolējamā gaisa
telpā; sadursmju novēršana; lidojuma plāni; vizuālo un
instrumentālo lidojumu noteikumi; selektīvā izsaukuma
sistēma; gaisa kuģa manevrēšanas signāli |
1959. gada 8. decembris
1960. gada 1. maijs
1960. gada 1. augusts
|
| |
|
|
|
|
6
|
RAC/SAR nodaļas sanāksme (1958); Lidotspējas
komitejas ceturtā sanāksme (1960) |
VFR
lidojums; kreisēšanas līmeņu tabula; aeronavigācijas
gaismas |
1961. gada 13. decembris
1962. gada 1. aprīlis
1962. gada 1. jūlijs
|
| |
|
|
|
|
7
|
Ceturtā
Ziemeļatlantijas reģiona aeronavigācijas sanāksme (1961) |
Kreisēšanas līmeņu
tabulas piemērošana polārajās teritorijās |
1962. gada 27. jūnijs
1962. gada 1. novembris
1962. gada 1. decembris
|
| |
|
|
|
|
8
(5. izdevums)
|
RAC
nodaļas/Lidojumu, darbības, izmantošanas (OPS) nodaļas
sanāksme (1963); Aeronavigācijas komisija |
Definīcijas;
noteikumi attiecībā uz lidojuma līmeni un augstumiem;
lidojumu plānu iesniegšana; vienotas VFR kritēriju
tabulas izveide; VFR lidojumu aizliegums nakts laikā
nekontrolējamā gaisa telpā un virs FL 200; sakari IFR
lidojumiem ārpus kontrolējamām gaisa telpām; kreisēšanas
līmeņu kvadrantu tabulas aizstāšana ar pusapļveida tabulu;
vertikāla distancēšana virs FL 290 |
1965. gada 29. novembris
1966. gada 29. marts
1966. gada 25. augusts
|
| |
|
|
|
|
9
|
Aeronavigācijas
komisija |
Norādījumi;
izvilkumi no Starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas
noteikumiem . |
1965. gada 29. novembris
-
-
|
| |
|
|
|
|
10
|
Gaisa satiksmes
vadības automatizācijas apakškomisijas (ATCAP) ceturtā
sanāksme (1966); Aeronavigācijas komisija |
Lidojumu plāni;
norādījumu attiecībā uz Starptautiskajiem kuģu sadursmju
novēršanas noteikumiem un saistītā piemērošanas standarta
svītrošana |
1967. gada 7. jūnijs
1967. gada 5. oktobris
1968. gada 8. februāris
|
| |
|
|
|
|
11
|
Piektā
aeronavigācijas konference (1967) |
Gaisa satiksmes
ziņojumu savākšanas punkts; gaisa kuģa manevrēšanas
signāli |
1969. gada 23. janvāris
1969. gada 23. maijs
1969. gada 18. septembris
|
| |
|
|
|
|
12
(6. izdevums)
|
Sestā
aeronavigācijas konference (1969) |
Definīcijas;
minimālie augstumi/līmeņi; kontrolējami VFR lidojumi;
jauna terminoloģija kontrolējamas gaisa telpas
apzīmēšanai |
1970. gada 25. maijā
1970. gada 25. septembris
1971. gada 4. februāris
|
| |
|
|
|
|
13
|
Ierobežota Eiropas
Vidusjūras reģiona (RAC/COM) aeronavigācijas
sanāksme (1969); Aeronavigācijas komisija |
Radiosakaru
atteices procedūras; nolietojuma marķējums manevrēšanas
laukumos |
1972. gada 24. maijs
1972. gada 24. jūlijs
1972. gada 7. decembris
|
| |
|
|
|
|
14
|
Aeronavigācijas
komisija |
Tiesības pārvaldīt
gaisa kuģi, kurš lido virs starptautiskajiem ūdeņiem |
1972. gada 15. novembris
1973. gada 15. marts
1973. gada 16. augusts
|
| |
|
|
|
|
15
|
Gaisa satiksmes
vadības automatizācijas apakškomisijas (ATCAP) piektā
sanāksme (1966) |
Daudzkārtēji
lidojumu plāni |
1972. gada 13. decembris
1973. gada 13. aprīlis
1973. gada 16. augusts
|
| |
|
|
|
|
16
|
Septītā
aeronavigācijas konference (1972) |
Piezīme attiecībā
uz SSR C režīma barometriskā spiediena pārraidēm |
1973. gada 23. marts
-
1974. gada 23. maijs
|
| |
|
|
|
|
17
|
Padomes rīcība
saskaņā ar Asamblejas Rezolūcijām Nr. A17-10 un A18-10 |
Prakse, kas
jāievēro gadījumā, ja gaisa kuģis tiek nelikumīgi kavēts |
1973. gada 7. decembris
1974. gada 7. aprīlis
1974. gada 23. maijs
|
| |
|
|
|
|
18
|
Aeronavigācijas
komisija |
Radiosakaru
atteices procedūras; Piezīme attiecībā uz gaisa kuģa nomu,
fraktu un savstarpējo apmaiņu |
1974. gada 8. aprīlis
1974. gada 8. augusts
1975. gada 27. februāris
|
| |
|
|
|
|
19
|
Virsskaņas
transporta operāciju tehniskās apakškomisijas (SSTP)
ceturtā sanāksme (1973) Aeronavigācijas komisija |
Gaisa kuģa, kurš
tiek pārtverts, rīcība; vizuālie signāli lietošanai
pārtveršanas gadījumā; norādījumi, lai palīdzētu valstīm
novērst vai samazināt pārtveršanas gadījumus; noteikumi
attiecībā uz lidojumu līdzskaņas vai virsskaņas ātrumā;
izmaiņas, lai atspoguļotu augstuma uzņemšanu kreisēšanas
režīmā |
1975. gada 4. februāris
1975. gada 4. jūnijs
1975. gada 9. oktobris
|
| |
|
|
|
|
20
|
Aeronavigācijas
komisija |
Laika precīza
ievērošana ATS struktūrvienībās un gaisa kuģī; SSR
koda 7500 lietošana nelikumīgas pārtveršanas gadījumā |
1976. gada 7. aprīlis
1976. gada 7. augusts
1976. gada 30. decembris
|
| |
|
|
|
|
21
|
Devītā
aeronavigācijas konference (1976) |
Definīcijas
attiecībā uz pārslēgšanās punktiem un pārejas absolūtajiem
augstumiem; prasība gaisa kuģim stingri ievērot ATS
maršrutu centra līniju un pārslēgšanās punktus; kreisēšanas
līmeņi; lidojuma plāni un atrašanās vietas ziņojumi; lidojuma
līmeņa definīcijas pielīdzināšana 3. pielikumā un 10.
pielikuma II sējumā atrodamajai definīcijai |
1977. gada 7. decembris
1978. gada 7. aprīlis
1978. gada 10. augusts
|
| |
|
|
|
|
22
|
Aeronavigācijas
komisija |
Bezpilota brīvā
lidojuma gaisa baloni; paredzamais ierašanās laiks. |
1981. gada 2. marts
1981. gada 2. jūlijs
1981. gada 26. novembris
|
| |
|
|
|
|
23
(7. izdevums)
|
Aeronavigācijas
komisija |
Civilā gaisa kuģa
pārtveršana |
1981. gada 1. aprīlis
1981. gada 1. augusts
1981. gada 26. novembris
|
| |
|
|
|
|
24
|
Aeronavigācijas
komisija |
Gaisa kuģa ārējās
gaismas |
1982. gada 19. marts
1982. gada 19. jūlijs
1982. gada 25. novembris
|
| |
|
|
|
|
25
|
Aeronavigācijas
komisija; Lidlauku, gaisa trašu un zemes līdzekļu
(AGA) nodaļas sanāksme (1981) |
Definīcijas
attiecībā uz augstumu, instrumentālās pieejas procedūru,
manevrēšanas un darba laukumiem, manevrēšanu un manevrēšanas
ceļu; frāzes "HIJACK" lietošana civila gaisa kuģa
pārtveršanas gadījumā; piezīme attiecībā uz gaisa kuģa nomu,
fraktu vai savstarpējo apmaiņu; noteikumi saistībā ar gaisa
kuģa kustību pa zemes virsmu un manevrēšanu; 2. sērijas
signāli, kurus izmanto helikopteri pārtveršanas gadījumā;
mērvienības. |
1983. gada 21. marts
1983. gada 29. jūlijs
1983. gada 24. novembris
|
| |
|
|
|
|
26
|
ATS datu
apkopošanas, apstrādes un pārsūtīšanas apakškomisijas trešā
sanāksme (1981); Aeronavigācijas komisija |
Definīcijas;
lidojumu plānu saturs; daudzkārtēji lidojumu plāni;
ATS datu apmaiņa; izrunas, kas jāizmanto pārtverošajam
gaisa kuģim; radiotelefonijas steidzamības signāla
pielīdzināšana Pielikuma Nr.10 II sējumā lietotajam;
koordinētais universālais laiks (UTC) |
1984. gada 22. jūnijs
1984. gada 22. oktobris
1985. gada 21. novembris
|
| |
|
|
|
|
27
(8. izdevums)
|
Padome;
Aeronavigācijas komisija |
Gaisa kuģa
identificēšana un pārtveršana |
1986. gada 10. marts
1986. gada 27. jūlijs
1986. gada 20. novembris
|
| |
|
|
|
|
28
|
Aeronavigācijas
komisija |
"Perona"
definīcija; īpašas procedūras, kas izmantojamas nelikumīgas
pārtveršanas laikā |
1987. gada 16. marts
1987. gada 27. jūlijs
1987. gada 19. novembris
|
| |
|
|
|
|
29
(9. izdevums)
|
Vizuālo lidojumu noteikumu apakškomisija (1986);
Sekretariāts; Vizuālo līdzekļu apakškomisijas vienpadsmitā
sanāksme (1987); Aeronavigācijas
komisija; grozījumi, kas izdarīti pēc Pielikuma Nr. 6
grozījumu pieņemšanas
|
Gaisa kuģa
ekspluatācija jauktās VFR/IFR vidēs; gaisa kuģa
kustība pa zemes virsmu un kustības pa zemes virsmu
norādījumi un vadība; nelikumīga iejaukšanās; helikopteri,
kas tiek izmantoti kā pārtverošie gaisa kuģi |
1990. gada 12. marts
1990. gada 30. jūlijs
1991. gada 14. novembris
|
| |
|
|
|
|
30
|
Sekundārā
novērošanas radiolokatora uzlabojumu un sadursmju novēršanas
apakškomisijas ceturtā sanāksme (SICASP/4) (1989) |
Definīcijas; Gaisa
kuģa sadursmju brīdināšanas sistēma (ACAS) |
1993. gada 26. februāris
1993. gada 26. jūlijs
1993. gada 11. novembris
|
| |
|
|
|
|
31
|
Distancēšanas
vispārējā jēdziena pārskatīšana apakškomisijas septītajā
sanāksmē (1990); Aeronavigācijas komisija; Automātiskās
atkarīgās novērošanas apakškomisijas otrā sanāksme
(1992) |
Definīcijas;
manevrēšana pa gaisu; gaisa kuģu distancēšana; civilo gaisa
kuģu grupas lidojumi kontrolējamā gaisa telpā; automātiskā
atkarīgā novērošana |
1994. gada 18. marts
1994. gada 25. jūlijs
1994. gada 10. novembris
|
| |
|
|
|
|
32
|
Aeronavigācijas
komisija |
Piezīme attiecībā
uz gaisa kuģa sadursmju brīdināšanas sistēmas pārvadāšanas
prasībām |
1996. gada 19. februāris
1996. gada 19. februāris
-
|
| |
|
|
|
|
33
|
Aeronavigācijas
komisija |
Sakaru atteices
procedūras |
1997. gada 26. februāris
1997. gada 21. jūlijs
1997. gada 6. novembris
|
| |
|
|
|
|
34
|
Automātiskās
atkarīgās novērošanas apakškomisijas ceturtā sanāksme (1996);
Distancēšanas vispārējā jēdziena pārskatīšana apakškomisijas
devītajā sanāksmē (1996); pēc 162. grozījuma izdarīšanas
Pielikumā Nr. 1. |
Definīcijas;
Automātiskās atkarīgās novērošanas sistēmas un procedūras;
datu apmaiņa automatizēto ATS sistēmu starpā;
ATS lietojumprogrammatūras gaiss-zeme datu pārraides
posmiem; problēmas radoša psihoaktīvo vielu lietošana |
1998. gada 19. marts
1998. gada 20. jūlijs
1998. gada 5. novembris
|
| |
|
|
|
|
35
|
Aeronavigācijas
komisija; Vizuālo līdzekļu apakškomisijas trīspadsmitā
sanāksme (1997) |
ATS gaisa
telpas klasifikācijas; vizuālo meteoroloģisko apstākļu
novērošana; skrejcela gaidišanas vieta |
1999. gada 10. marts
1999. gada 19. jūlijs
1999. gada 4. novembris
|
| |
|
|
|
|
36
|
Izriet no 40.
grozījuma Pielikumā Nr. 11.; 23. un 25. grozījuma Pielikuma
Nr. 6 I daļā; 20. un 7. grozījuma attiecīgi Pielikuma Nr. 6
II un III daļā; un 72. grozījuma Pielikumā Nr. 3. |
Pārskatītās "gaisa
satiksmes vadības struktūrvienības", "pieejas kontroles
struktūrvienības", "rezerves lidlauka", "gaisa kuģa apkalpes
locekļa", "gaisa kuģa kapteiņa" un "redzamības" definīcijas;
redakcionāli grozījumi |
2001. gada 12. marts
2001. gada 16. jūlijs
2001. gada 1. novembris
|
| |
|
|
|
|
37
|
Distancēšanas un
gaisa telpas drošības apakškomisija (SASP) |
Pilota procedūras
nelikumīgas iejaukšanās gadījumā; redakcionāli grozījumi |
2003. gada 28. februāris
-
-
|
| |
|
|
|
|
38
(10. izdevums)
|
Sekretariāts |
Definīcijas; gaisa
kuģa manevrēšanas signāli; sakaru atteices procedūras;
pārtveršanas manevri; redakcionāli grozījumi |
2005. gada 23. februāris
2005. gada 11. jūlijs
2005. gada 24. novembris
|
STARPTAUTISKIE
STANDARTI
1. NODAĻA
DEFINĪCIJAS
1. piezīme. Visā šī dokumenta
tekstā termins "pakalpojumi" ir lietots kā abstrakts lietvārds,
lai apzīmētu funkcijas vai sniegtos pakalpojumus; termins
"struktūrvienība" tiek lietots, lai apzīmētu kolektīvu
struktūrvienību, kas veic pakalpojumus.
2. piezīme. Apzīmējums "RR" šajās
definīcijās norāda, ka definīcija ir ņemta no Starptautiskās
elektrosakaru savienības Radionoteikumiem (skat. Rokasgrāmatu par
radiofrekvenču diapazona prasībām civilajai aviācijai, tostarp
apstiprināto ICAO politiku izklāstu (Dokuments Nr. 9718)).
Ja šie termini ir lietoti lidojumu noteikumu Starptautiskajos
standartos, tiem ir šādas nozīmes:
Akrobātisks lidojums. Ar
iepriekšēju nodomu veikti gaisa kuģa manevri ar ātru tā telpiskā
stāvokļa mainu, neparastu telpisko stāvokli vai neparastām ātruma
izmaiņām.
Automātiskās atkarīgās
novērošanas (ADS) vienošanās. ADS ziņojumu plāns, kas
nosaka ADS datu ziņošanas apstākļus (t.i., gaisa satiksmes
pakalpojumu struktūrvienības pieprasītie dati un ADS
ziņojumu biežums, kas jāsaskaņo pirms ADS pakalpojumu
sniegšanas).
Piezīme. Vienošanās noteikumi starp
zemes un gaisa kuģu sistēmām tiks apmainīti ar speciāliem
līgumiem vai līgumu sērijām.
Automātiskās atkarīgās
novērošanas (ADS) līgums. Līdzekļi, ar kuriem ADS
vienošanās noteikumi starp zemes un gaisa kuģu sistēmām tiks
apmainīti, nosakot, kādos apstākļos ADS ziņojumi varētu
tikt pieprasīti un kādi dati var tikt iekļauti ziņojumos.
Piezīme. Termins "ADS līgums" ir
vispārējs termins, kas apzīmē dažādus gadījuma, pieprasījuma,
periodiskos vai avārijas režīma ADS līgumus. ADS ziņojumu
nosūtīšana uz zemes var tikt veikta starp zemes sistēmām.
Konsultatīvā gaisa telpa.
Noteiktu izmēru gaisa telpa vai noteikts maršruts, kura ir
pieejama gaisa satiksmes konsultatīva apkalpošana.
Konsultatīvais maršruts.
Noteikts maršruts, kura ir pieejami gaisa satiksmes konsultatīvie
pakalpojumi.
Lidlauks. Noteikta zemes
teritorija vai akvatorija (tostarp visas ēkas, objekti un
iekārtas), kas pilnīgi vai daļēji paredzēta, lai organizētu gaisa
kuģu atlidošanu, aizlidošanu un gaisa kuģu manevrēšanu pa šo
teritoriju.
Lidlauka gaisa satiksmes vadības
pakalpojumi. Gaisa satiksmes vadības pakalpojumi lidlauka
satiksmei.
Lidlauka zonas vadības
tornis. Struktūrvienība, kas izveidota gaisa satiksmes
vadības pakalpojumu sniegšanai lidlauka satiksmei.
Lidlauka satiksme. Jebkāda
kustība lidlauka manevrēšanas laukuma un visi gaisa kuģu lidojumi
lidlauka apkaimē.
Piezīme. Gaisa kuģis atrodas
lidlauka apkaimē, ja tas atrodas lidlauka lidojumu riņķī, ielido
tajā vai izlido no tā.
Lidlauka satiksmes zona.
Noteiktu izmēru gaisa telpa ap lidlauku, kas ir paredzēta
lidlauka satiksmes aizsardzībai.
Aeronavigācijas informācijas
publikācija (AIP). Publikācija, ko izdod attiecīgā valsts
pilnvarota iestāde un kas satur ilgtermiņā izmantojamu
aeronavigācijas informāciju.
Aviācijas stacija (RR
S1.81.). Aviācijas mobilā dienesta zemes stacija. Noteiktos
gadījumos aviācijas stacija var atrasties, piemēram, uz kuģa, vai
uz platformas jūrā.
Lidmašīna. Par gaisu smagāks
gaisa kuģis, kas pārvietojas ar dzinēju palīdzību un kura
cēlējspēks lidojuma laikā rodas galvenokārt aerodinamiskās
reakcijas rezultātā uz tā virsmām, kuras noteiktajos lidojuma
apstākļos paliek nekustīgas.
Gaisa kuģa sadursmju
brīdināšanas sistēma (ACAS). Gaisa kuģa sistēma, kas balstīta
uz sekundāras novērošanas radiolokatora (SSR) transpondera
signāliem un kas strādā neatkarîgi no zemes aprîkojuma, lai
pilotam sniegtu informāciju par iespējamu sadursmi ar tādu gaisa
kuìi, kurð aprîkots ar SSR transponderiem.
Gaisa kuģis. Ikviena mašīna,
ko atmosfērā notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav no zemes
virsmas reflektēta mijiedarbība ar gaisu.
Sakaru "gaiss-zeme" kontroles
radiostacija. Aviācijas telesakaru stacija, kuras galvenā
atbildība ir nodrošināt sakarus attiecībā uz gaisa kuģa
ekspluatāciju un vadību noteiktā teritorijā.
Manevrēšana pa gaisu.
Helikoptera vai vertikālās pacelšanās un nolaišanās (VTOL)
gaisa kuģa pārvietošanās virs lidlauka virsmas, parasti zemes
ietekmē un ar zemes ātrumu, kas parasti nepārsniedz 37 km/h (20
kt).
Piezīme. Faktiskais augstums var
atšķirties, un dažiem helikopteriem var būt nepieciešams manevrēt
augstāk nekā 8m (25ft) virs zemes līmeņa, lai samazinātu zemes
ietekmes radīto turbulenci vai nodrošinātu augstuma rezervi,
pārvietojot kravu ārējā piekarē.
Gaisa satiksme. Visi gaisa
kuģi, kas lido vai tiek ekspluatēti lidlauka manevrēšanas
laukumā.
Gaisa satiksmes konsultatīvie
pakalpojumi. Konsultatīvajā gaisa telpa sniegti pakalpojumi,
lai nodrošinātu, cik tas praktiski iespējams, distancēšanu starp
gaisa kuģiem, kuri tiek ekspluatēti saskaņā ar IFR
lidojumu plāniem.
Gaisa satiksmes vadības
atļauja. Atļauja gaisa kuģim turpināt kustību gaisa satiksmes
vadības struktūrvienības noteiktajos apstākļos.
1. piezīme. Ērtības labad attiecīgā
kontekstā termina "gaisa satiksmes vadības atļauja" vietā bieži
lieto saīsinājumu "atļauja".
2. piezīme. Saīsināto terminu
,,atļauja" var lietot pēc vārdiem ,,manevrēšanas", ,,pacelšanās",
,,izlidošanas", ,,maršrutlidojuma", ,,pieejas" vai ,,nosēšanās",
norādot noteiktu lidojuma daļu, uz kuru attiecas gaisa satiksmes
vadības atļauja.
Gaisa satiksmes vadības
pakalpojumi. Pakalpojumi, kas tiek sniegti, lai:
a) novērstu sadursmes
1) starp gaisa kuģiem un
2) manevrēšanas laukumā starp gaisa kuģiem un šķēršļiem,
un
b) veicinātu un uzturētu sakārtotu gaisa satiksmes plūsmu.
Gaisa satiksmes vadības
struktūrvienība. Vispārējs termins, kas apzīmē rajona gaisa
satiksmes vadības centru, pieejas kontroles struktūrvienību vai
lidlauka zonas vadības torni.
Gaisa satiksmes pakalpojumi.
Vispārējs termins, kas apzīmē lidojumu informācijas pakalpojumus,
trauksmes izziņošanas pakalpojumus, gaisa satiksmes konsultatīvo
apkalpošanu vai gaisa satiksmes vadības pakalpojumus (lidojumu
rajona GSV dienests, pieejas kontroles un lidlauka vadības
pakalpojumi).
Gaisa satiksmes pakalpojumu
gaisa telpas. Ar atbilstošu alfabēta burtu apzīmētas noteiktu
izmēru gaisa telpas, kurās drīkst veikt noteiktu veidu lidojumus
un kurām ir noteikti gaisa satiksmes pakalpojumi un
ekspluatācijas noteikumi.
Piezīme. ATS gaisa telpas ir
iedalītas A līdz G klasē.
Gaisa satiksmes ziņojumu
savākšanas punkts. Struktūrvienība, kas izveidota, lai
saņemtu ziņojumus saistībā ar gaisa satiksmes pakalpojumiem un
pirms izlidošanas iesniegtos lidojumu plānus.
Piezīme. Gaisa satiksmes ziņojumu
savākšanas punktu var izveidot kā atsevišķu struktūrvienību vai
apvienot ar kādu esošu struktūrvienību, piemēram, ar gaisa
satiksmes pakalpojumu struktūrvienību vai aeronavigācijas
informācijas dienestu.
Gaisa satiksmes pakalpojumu
struktūrvienība. Vispārējs termins, kas apzīmē gaisa
satiksmes vadības struktūrvienību, lidojumu informācijas centru
vai gaisa satiksmes ziņojumu savākšanas punktu.
Gaisa trase. Kontrolējama
gaisa telpa vai tās daļa, kas izveidota koridora formā.
Trauksmes izziņošanas
dienests. Pakalpojums, kuru sniedz, lai informētu attiecīgas
organizācijas par gaisa kuģiem, kam nepieciešama meklēšanas un
glābšanas dienestu palīdzība, un lai šim organizācijām sniegtu
nepieciešamo palīdzību.
Rezerves lidlauks. Lidlauks,
uz kuru var lidot gaisa kuģis, ja tam nav iespējams vai nav
ieteicams turpināt lidojumu uz plānotās nosēšanās lidlauku vai
veikt tajā nosēšanos. Var būt šādi rezerves lidlauku veidi:
Rezerves lidlauks izlidojot. Rezerves lidlauks, kurā
gaisa kuģis var veikt nosēšanos gadījumos, ja rodas tāda
nepieciešamība neilgi pēc pacelšanās un nav iespējams izmantot
izlidošanas lidlauku.
Rezerves lidlauks maršrutā. Lidlauks, kurā gaisa kuģis
var veikt nosēšanos lidojuma maršrutā pēc tam, kad tas nonācis
neparedzētā vai avārijas situācijā.
Rezerves lidlauks maršruta palielināta lidojumu tāluma
lidmašīnām ar divām gāzturbīnu spēka iekārtām (ETOPS).
Piemērots un atbilstošs rezerves lidlauks, kurā lidmašīna,
izpildot ETOPS lidojuma maršrutu, var veikt nosēšanos
dzinēja izslēgšanās gadījumā vai ari nonākot citā neparedzētā vai
avārijas situācijā.
Rezerves lidlauks lidojuma galamērķī. Rezerves
lidlauks, uz kuru gaisa kuģis var doties gadījumos, kad vai nu
nav iespējams vai nav ieteicams veikt nosēšanos plānotajā
galamērķa lidlaukā.
Piezīme. Par rezerves lidlauku
maršrutā vai lidojuma galamērķī var būt arī lidlauks, no kura
gaisa kuģis ir izlidojis.
Absolūtais augstums.
Vertikāls attālums no vidējā jūras līmeņa (MSL) līdz
plaknei, punktam vai par punktu uzskatītam priekšmetam.
Pieejas kontroles dienests.
Gaisa satiksmes vadības pakalpojumi atlidojušiem un aizlidojušiem
gaisa kuģiem, kas veic kontrolējamus lidojumus.
Pieejas kontroles
struktūrvienība. Struktūrvienība, kas izveidota, lai
nodrošinātu gaisa satiksmes vadības pakalpojumus gaisa kuģiem,
kas veic kontrolējamus lidojumus un kas ielido viena vai vairākos
lidlaukos vai izlido no tiem.
Atbilstoša pilnvarota ATS
iestāde. Atbilstoša iestāde, kurai valsts uzticējusi
atbildību par gaisa satiksmes pakalpojumu nodrošināšanu
attiecīgajā gaisa telpā.
Atbilstoša
pilnvarota iestāde.
a) Lidojumiem virs starptautiskajiem ūdeņiem:
reģistrācijas valsts atbilstoši pilnvarota iestāde.
b) Lidojumiem, kuri nav virs starptautiskajiem
ūdeņiem: valsts, kurai ir suverenitāte pār pārlidojamo
teritoriju, atbilstoši pilnvarota iestāde.
Perons. Noteikts sauszemes
lidlauka laukums, kas paredzēts gaisa kuģu novietošanai pasažieru
izkāpšanai vai iekāpšanai, bagāžas, pasta vai kravas iekraušanai
un izkraušanai, stāvēšanai vai tehniskajai apkopei.
Rajona kontroles centrs.
Struktūrvienība, kas izveidota, lai nodrošinātu gaisa satiksmes
vadības pakalpojumus gaisa kuģiem, kuri tās jurisdikcijā esošā
teritorijā veic kontrolējamus lidojumus.
Rajona kontroles dienests.
Gaisa satiksmes vadības dienests kontrolējamiem lidojumiem
dispečerrajonos.
ATS maršruts. Noteikts
maršruts, kas paredzēts gaisa satiksmes plūsmu novirzīšanai pēc
vajadzības, lai nodrošinātu gaisa satiksmes pakalpojumus.
1. piezīme. Terminu "ATS maršruts"
lieto, lai apzīmētu gaisa trasi, konsultatīvu maršrutu,
kontrolējamu vai nekontrolējamu maršrutu, atlidošanas vai
izlidošanas maršrutu u.c.
2. piezīme. ATS maršrutu nosaka ar
maršruta specifikāciju, kas ietver ATS maršruta rādītāju,
maršrutu uz nozīmīgiem punktiem (maršruta punktiem) un no tiem,
attālumu starp nozīmīgiem punktiem, ziņošanas prasības un, ja tā
noteikusi atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde, minimālo drošo
absolūto augstumu.
Automātiskā atkarīgā novērošana
(ADS). Novērošanas metode, ar kuru gaisa kuģis, izmantojot
datu pārraides posmus, automātiski nodrošina informāciju no borta
navigācijas un atrašanas vietas noteikšanas sistēmām, tostarp
gaisa kuģa identifikācijas apzīmējumu, četrdimensiju atrašanās
vietas raksturojumu un citu atbilstošu papildu informāciju.
Apakšējās mākoņu robežas
augstums. Attālums no zemes vai ūdens virsmas līdz pašam
zemākajam mākoņu slānim zem 6000 metriem (20 000 pēdām), kas
aizsedz vairāk nekā pusi debess.
Pārslēgšanās punkts. Punkts,
kurā gaisa kuģis, veicot lidojumu kādā ATS maršruta posmā,
kuru nosaka, izmantojot ļoti augstas frekvences visaptverošu
diapazonu, no gaisa kuģa aizmugurē esošas radiobākas frekvences
pārslēdzas uz nākošo, gaisa kuģa priekšā esošas radiobākas
frekvenci.
Piezīme. Pārslēgšanās punkti tiek noteikti tā, lai visos
izmantojamajos lidojuma augstumos navigācijas ierīcēm nodrošinātu
optimālu signāla stipruma un kvalitātes līdzsvaru un nodrošinātu
kopēju azimutālās vadīšanas avotu visiem gaisa kuģiem vienā un
tajā pašā maršruta posmā.
Atļaujas darbības robeža.
Punkts, līdz kuram ir spēkā gaisa kuģim piešķirtā gaisa satiksmes
vadības atļauja.
Dispečerrajons. Kontrolējama
gaisa telpa virs zemes virsmas augstāk par noteiktu robežu.
Kontrolējams lidlauks.
Lidlauks, kurā lidlauka satiksmei tiek nodrošināti gaisa
satiksmes vadības pakalpojumi.
Piezīme. Termins "kontrolējams
lidlauks" norāda, ka gaisa satiksmes vadības pakalpojumi tiek
nodrošināti lidlauka satiksmei, bet tas ne vienmēr nozīmē, ka
pastāv vadības zona.
Kontrolējama gaisa telpa.
Noteiktu izmēru gaisa telpa, kurā tiek nodrošināti gaisa
satiksmes vadības pakalpojumi atbilstoši gaisa telpu
klasifikācijai.
Piezīme. Kontrolējama gaisa telpa
ir vispārīgs termins, kas ietver ATS gaisa telpu klases A, B, C,
D un E saskaņā ar 11. pielikuma 2.6. punktu.
Kontrolējams lidojums.
Lidojums, kam nepieciešama gaisa satiksmes vadības atļauja.
Dispečera-pilota datu pārraides sakari (CPDLC).
Sakaru līdzekļi dispečera un pilota starpā, izmantojot datu
pārraides posmu ATC sakariem.
Gaisa satiksmes vadības
zona. No zemes virsmas līdz noteiktai augšējai robežai
kontrolējama gaisa telpa.
Augstuma uzņemšana kreisēšanas
režīmā. Lidmašīnas kreisēšanas paņēmiens, kura rezultātā,
samazinoties lidmašīnas svaram, palielinās absolūtais
augstums.
Kreisēšanas līmenis.
Līmenis, ko saglabā ievērojamā lidojuma daļā.
Pašreizējais lidojuma plāns.
Lidojuma plāns ar izmaiņām, ja tādas ir, kuras radījušas vēlāk
izsniegtas atļaujas.
Bīstama zona. Noteiktu
izmēru gaisa telpa, kuras robežās noteiktos laika periodos var
notikt darbības, kas ir bīstamas gaisa kuģa lidojumam.
Datu pārraides sakari. Sakaru veids, kas
paredzēts ziņojumu apmaiņai, izmantojot datu pārraides posmu.
Aprēķinātais bremžu paliktņu
noņemšanas laiks. Aprēķinātais laiks, kurā gaisa kuģis uzsāks
ar izlidošanu saistītu kustību.
Aprēķinātais ierašanās
laiks. IFR lidojumos - ar aeronavigācijas līdzekli
aprēķinātais laiks, kad gaisa kuģis ieradīsies šajā noteiktajā
punktā, no kura paredzams uzsākt instrumentālās pieejas
procedūru, vai, ja nav ar lidlauku saistīta navigācijas līdzekļa,
gaisa kuģa ierašanas laiks punkta virs šā lidlauka. VFR
lidojumos - aprēķinātais laiks, kad gaisa kuģis ieradīsies virs
lidlauka.
Aprēķinātais pieejas laiks.
Laiks, kurā ATC sagaida, ka atlidojušais gaisa kuģis pēc
gaidīšanas atstās gaidīšanas punktu, lai pabeigtu nosēšanos.
Piezīme. Faktiskais gaidīšanas
punkta atstāšanas laiks būs atkarīgs no pieejas atļaujas.
Iesniegtais lidojuma plāns.
Lidojuma plāns bez jebkādām turpmākām izmaiņām, kuru kapteinis
vai viņa norīkotais pārstāvis iesniedzis ATS
struktūrvienībai.
Lidojuma apkalpes loceklis.
Licencēts gaisa kuģa apkalpes loceklis, kuram uzticēti pienākumi,
kas ir būtiski gaisa kuģa ekspluatācijai lidojuma laikā.
Lidojumu informācijas
centrs. Struktūrvienība, kas izveidota, lai nodrošinātu
lidojumu informācijas un trauksmes izziņošanas pakalpojumus.
Lidojumu informācijas
rajons. Noteiktu izmēru gaisa telpa, kurā tiek nodrošināti
lidojumu informācijas un trauksmes izziņošanas pakalpojumi.
Lidojumu informācijas
pakalpojumi. Pakalpojumi, kas tiek nodrošināti, lai sniegtu
konsultācijas un informāciju, kas ir noderīga drošai un efektīvai
lidojumu veikšanai.
Lidojuma līmenis. Pastāvīga
atmosfēras spiediena līmenis, kurš noteikts attiecībā pret
konkrētu 1013,2 hektopaskālu (hPa) spiediena līmeni un kurš
atšķiras no pārējiem līmeņiem par noteiktiem spiediena
intervāliem.
1. piezīme. Barometriskais
altimetrs, kas ir kalibrēts saskaņā ar standarta atmosfēru,
a) pēc spiediena iestatīšanas
vidējā jūras līmenī (QNH) rādīs absolūto augstumu;
b) pēc spiediena iestatīšanas
lidlauka vai lidlauka sliekšņa līmenī (QFE) rādīs relatīvo
augstumu virs QFE atskaites punkta;
c) pēc 1013,2 hPa iestatīšanas var
tikt izmantots lidojuma līmeņu noteikšanai.
2. piezīme. Iepriekšējā piezīmē
lietotie termini "augstums" un "absolūtais
augstums" norāda instrumentālos, nevis ģeometriskos
relatīvos un absolūtos augstumus.
Lidojuma plāns. Noteikta
informācija par paredzamo gaisa kuģa lidojumu vai lidojuma posmu,
ko iesniedz gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībām.
Redzamība lidojumā.
Redzamība lidojuma laikā no gaisa kuģa pilotu kabīnes lidojuma
virzienā.
Redzamība uz zemes. Redzamība lidlaukā, par ko ziņo
pilnvarots novērotājs vai automātiskas sistēmas.
Kurss. Virziens, kurā ir
vērsta gaisa kuģa garenvirziena ass un kuru parasti izsaka grādos
no ziemeļiem (patiesais kurss, magnētiskais kurss, kurss pēc
kompasa, kurss pēc koordinātām).
Relatīvais augstums.
Vertikāls attālums no plaknes, punkta vai par punktu uzskatīta
objekta līdz noteiktam līmenim.
IFR. Saīsinājums, kas apzīmē
instrumentālā lidojuma noteikumus.
Instrumentālais (IFR)
lidojums. Lidojums, kuru veic saskaņā ar instrumentālā
lidojuma noteikumiem.
IMC. Saīsinājums, kas apzīmē
instrumentālos meteoroloģiskos apstākļus.
Instrumentālās pieejas
procedūra. Virkne iepriekš noteiktu manevru, kurus veic,
vadoties pēc pilotēšanas instrumentiem, lai izvairītos no
sadursmēm ar šķēršļiem, no pieejas sakuma posma kontrolpunkta
vai, attiecīgos gadījumos, no noteikta atlidošanas maršruta
sakuma līdz punktam, no kura var tikt pabeigta nosēšanās, bet, ja
nosēšanās nav pabeigta, tad līdz punktam, no kura ievēro šķēršļu
pārlidošanas kritērijus gaidīšanas rajonā vai maršrutā.
Instrumentālās pieejas procedūras tiek klasificētas šādi:
Neprecīzās pieejas procedūra (NPA). Instrumentālās
pieejas procedūra, kurā izmanto horizontālos norādījumus, nevis
vertikālos norādījumus.
Pieejas procedūra, izmantojot vertikālos norādījumus
(APV). Instrumentālās pieejas procedūra, kurā izmanto
horizontālos un vertikālos norādījumus, bet kura neatbilst
prasībām, kas noteiktas precīzajai pieejai un nosēšanās
operācijām.
Precīzās pieejas (PA) procedūra. Instrumentālās pieejas
procedūra, kurā izmanto obligātus precīzus horizontālos un
vertikālos norādījumus, kas noteikti attiecīgajai darbības
kategorijai.
Piezīme. Horizontālie un vertikālie norādījumi attiecas
uz norādījumiem, kas iegūti, izmantojot vai nu
a) uz zemes esošus aeronavigācijas
līdzekļus, vai
b) elektroniski iegūtus navigācijas
datus.
Instrumentālie meteoroloģiskie
apstākļi. Meteoroloģiskie apstākļi, kas izteikti tādos
lielumos kā redzamība, attālums līdz mākoņiem un apakšējās mākoņu
robežas augstums. Tie ir sliktāki nekā noteiktie minimālie
vizuālie meteoroloģiskie apstākļi.
Piezīme. Noteiktie minimālie
vizuālie meteoroloģiskie apstākļi ir ietverti 4. nodaļā.
Nosēšanās zona. Manevrēšanas
laukuma daļa, kas ir paredzēta gaisa kuģa nosēšanās vai
pacelšanās vajadzībām.
Līmenis. Vispārējs termins,
kas attiecas uz gaisa kuģa vertikālo stāvokli lidojuma laikā un
nozīmē augstumu, absolūto augstumu vai lidojuma līmeni.
Manevrēšanas laukums.
Lidlauka daļa bez peroniem, kuru izmanto gaisa kuģa pacelšanās,
nosēšanās un manevru vajadzībām.
Darba laukums. Lidlauka
daļa, kuru izmanto gaisa kuģa pacelšanās, nosēšanās un manevru
vajadzībām un kas sastāv no manevrēšanas laukuma un
perona(-iem).
Gaisa kuģa kapteinis.
Ekspluatanta vai, vispārējās aviācijas gadījumā, gaisa kuģa
īpašnieka iecelts pilots, kurš ir atbildīgs par gaisa kuģa
vadīšanu un par drošu lidojuma veikšanu.
Barometriskais augstums.
Atmosfēras spiediens, ko izsaka ar absolūto augstumu, kurš
atbilst šim spiedienam standarta atmosfērā.*
* Saskaņā ar 8. pielikumu.
Problemātiska psihotropo vielu
lietošana. Viena vai vairākas psihotropās vielas, ko
aviācijas personāls lieto veidā, kas:
a) rada tiešu bīstamību lietotājam vai apdraud citu personu
dzīvību, veselību vai labklājību; un/vai
b) rada vai pasliktina profesionālas, sociālas, garīgas vai
fiziskas problēmas vai traucējumus.
Aizliegtā zona. Noteiktu
izmēru gaisa telpa virs valsts sauszemes teritorijas un
teritoriālajiem ūdeņiem, kurā ir izliegti gaisa kuģa
lidojumi.
Psihoaktīvas vielas.
Alkohols, opiāti, kanabinoīdi, sedatīvi un miega zāles, kokaīns,
citi psihostimulatori, halucinogēnas vielas un ātri gaistoši
šķīdinātāji, izņemot kafiju un tabaku.
Radiotelefonija. Radiosakaru veids, kas
galvenokārt paredzēts informācijas apmaiņai mutiskā veidā.
Daudzkārtēju lidojumu plāns
(RPL). Lidojuma plāns, kas saistīts ar vairākiem bieži
atkārtojamiem, regulāri veicamiem atsevišķiem lidojumiem ar
identiskām galvenajām īpatnībām, kurus ekspluatants iesniedz
ATS struktūrvienībām glabāšanai un atkārtotai
izmantošanai.
Ziņošanas punkts. Noteikts
ģeogrāfisks orientieris, attiecībā pret kuru var paziņot par
gaisa kuģa atrašanās vietu.
Ierobežotu lidojumu zona.
Noteiktu izmēru gaisa telpa virs kādas valsts teritorijas vai
teritoriālajiem ūdeņiem, kuras robežās gaisa kuģa lidojumi ir
ierobežoti saskaņā ar atsevišķiem konkrētiem nosacījumiem.
Skrejceļš. Noteikts
sauszemes lidlauka taisnstūra laukums, kas sagatavots gaisa kuģa
nosēšanās un pacelšanās vajadzībām.
Skrejceļa gaidīšanas vieta.
Noteikta vieta, kas paredzēta skrejceļa, šķēršļus ierobežojošās
virsmas vai ILS/MLS kritiskās/jutīgās zonas aizsardzībai
un kurā manevrējošajam gaisa kuģim un transporta līdzeklim ir
jāapstājas un jāgaida, ja vien no lidlauka zonas vadības torņa
nav saņemta citāda atļauja.
Piezīme. Radiotelefonijas
terminoloģijā skrejceļa gaidīšanas vietu apzīmē ar frāzi
"gaidīšanas punkts".
Drošumu ietekmējošs
personāls. Personas, kuras var ietekmēt aviācijas drošumu, ja
tās pienācīgi nepilda savus pienākumus un funkcijas, tostarp, bet
ne tikai, gaisa kuģa apkalpes locekļi, gaisa kuģa tehniskās
apkopes personāls un gaisa satiksmes dispečeri.
Signāllaukums. Lidlauka
laukums, ko izmanto zemes signālu parādīšanai.
Speciāls VFR lidojums.
VFR lidojums, kuru gaisa satiksmes vadība atļāvusi veikt
vadības zonā, ja meteoroloģiskie apstākļi ir sliktāki nekā
vizuālie meteoroloģiskie apstākļi.
Manevrēšana. Gaisa kuģa
kustība pa lidlauka virsmu, izmantojot savu piedziņu, izņemot
pacelšanos un nosēšanos.
Manevrēšanas ceļš. Noteikts
ceļš sauszemes lidlaukā, kas izveidots gaisa kuģu manevrēšanai un
paredzēts vienas lidlauka daļas savienošanai ar citu,
tostarp:
a) Gaisa kuģa manevrēšanas josla stāvvietā. Perona
dala, kas apzīmēta ka manevrēšanas ceļš un paredzēta tikai
pieejas nodrošināšanai gaisa kuģu stāvvietām.
b) Perona manevrēšanas ceļš. Manevrēšanas ceļu sistēmas
daļa, kas izvietota uz perona un paredzēta manevrēšanas ceļa
nodrošināšanai pāri peronam.
c) Ātrās izejas manevrēšanas ceļš. Manevrēšanas
ceļš, kas šaurā leņķī savienots ar skrejceļu un ļauj lidmašīnām,
kuras veic nosēšanos, nogriezties no skrejceļa ar lielāku ātrumu,
ne ka tie ātrumi, kurus sasniedz citos izejas manevrēšanas ceļos,
tādejādi līdz minimumam samazinot atrašanas laiku uz
skrejceļa.
Lidlauka gaisa satiksmes vadības
rajons. Vadības zona, kas parasti tiek izveidota ATS
maršrutu savienošanās vietās viena vai vairāku lielāko lidlauku
apkārtnē.
Kopējais aprēķinātais pagājušais
laiks. IFR lidojumos - aprēíinātais laiks, kas
nepiecieðams no pacelðanās brîža lîdz brîdim, kad tiks pārlidots
tāds ar aeronavigācijas lîdzekïa palīdzību noteikts atrašanas
punkts, no kura paredzams uzsākt instrumentālās pieejas
procedūru, vai, ja aeronavigācijas līdzeklis nav saistīts ar
galamērķa lidlauku, līdz galamērķa lidlauka pārlidošanas brīdim.
VFR lidojumos - aprēíinātais laiks, kas nepiecieðams no
pacelšanās brîža lîdz galamēría lidlauka pārlidoðanas brīdim.
Ceļa līnija (treks). Gaisa
kuģa lidojuma trajektorijas projekcija uz zemes virsmas, kuras
virziens jebkurā punktā parasti tiek izteikts grādos no ziemeļiem
(ģeogrāfiskajiem, magnētiskajiem vai kartes ziemeļiem).
Sadursmju novēršanas
rekomendācijas. Gaisa satiksmes vadības dienestu sniegtas
rekomendācijas, precizējot manevrus, lai palīdzību pilotam
izvairīties no sadursmes.
Informācija par satiksmi.
Gaisa satiksmes vadības struktūrvienību sniegta informācija, lai
brīdinātu pilotu par citu zināmu un novērotu gaisa satiksmi, kas
var atrasties tā atrašanas vietas vai paredzēta lidojuma maršruta
tuvuma, un palīdzētu pilotam izvairīties no sadursmes.
Pārejas absolūtais augstums.
Augstums, kurā (vai zemāk par kuru) gaisa kuģa vertikālo stāvokli
kontrolē atbilstoši tā absolūtajiem augstumiem.
Bezpilota brīvā lidojuma gaisa
balons. Par gaisu vieglāks bezpilota gaisa kuģis bez spēka
iekārtas.
Piezīme. Saskaņā ar 4.
papildinājumā ietvertajām specifikācijām bezpilota brīvā lidojuma
gaisa baloni tiek iedalīti vieglajos, vidējos un smagajos gaisa
balonos.
VFR. Saīsinājums, kas tiek
lietots, lai apzīmētu vizuālo lidojumu noteikumus.
VFR lidojums. Lidojums, kuru
veic saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem.
Redzamība. Redzamība
aeronavigācijas nolūkos ir lielākā no turpmāk minētajiem diviem
attālumiem:
a) lielākais attālums, no kura var redzēt un atpazīt
atbilstošu izmēru melnu objektu, kas atrodas pie zemes, kad to
novēro uz gaiša fona;
b) lielākais attālums, no kura var redzēt un atpazīt aptuveni
1000 kandelu spilgtu gaismu uz neapgaismota fona.
1. piezīme. Abu šo attālumu
skaitliskie lielumi var atšķirties atkarībā no gaisa atdzišanas
koeficenta, un b) apakšpunktā minētais attālums mainās atkarībā
no fona apgaismojuma. a) apakšpunktā minēto attālumu atspoguļo
meteoroloģiskā optiskā redzamība (MOR).
2. piezīme. Definīcija attiecas uz
vietējos parastos un īpašajos ziņojumos minētajiem redzamības
novērojumiem, uz METAR un SPECI ziņojumos minētajiem esošās un
minimālās redzamības novērojumiem un redzamības uz zemes
novērojumiem.
Vizuālie meteoroloģiskie
apstākļi. Meteoroloģiskie apstākļi, kas izteikti kā
redzamība, attālums līdz mākoņiem un apakšējās mākoņu robežas
augstums un kas atbilst noteiktajam minimumam vai ir labāki.
Piezīme. Noteiktais minimums ir
ietverts 4. nodaļā.
VMC. Saīsinājums, ko lieto,
lai apzīmētu vizuālos meteoroloģiskos apstākļus.
2. NODAĻA.
LIDOJUMU NOTEIKUMU PIEMĒROJAMĪBA
2.1. Lidojumu
noteikumu teritoriālā piemērošana
2.1.1. Šie lidojumu noteikumi attiecas uz gaisa kuģiem ar
jebkuras Līgumslēdzējas valsts nacionālās piederības un
reģistrācijas zīmēm tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā noteikumiem,
kurus publicējusi valsts, kurai ir jurisdikcija pār pārlidojamo
teritoriju.
Piezīme. Starptautiskās civilās
aviācijas organizācijas Padome, 1948. gada aprīlī pieņemot 2.
pielikumu un 1951. gada novembrī pieņemot minētā pielikuma 1.
grozījumu, izlēma, ka pielikumu veido Noteikumi par gaisa kuģa
lidojumu un manevriem Konvencijas 12. panta nozīmē. Tādēļ virs
starptautiskajiem ūdeņiem šos noteikumus piemēro bez
izņēmumiem.
2.1.2. Ja un kamēr Līgumslēdzēja valsts nav paziņojusi
Starptautiskajai civilās aviācijas organizācijai par pretējo,
tiek uzskatīts, ka attiecībā uz tajā reģistrētu gaisa kuģi ir
saskaņots, ka:
Lidojumu veikšanai virs šīm starptautisko ūdeņu daļām, kurās
Līgumslēdzēja valsts atbilstoši reģionālajam aeronavigācijas
nolīgumam ir uzņēmusies atbildību par gaisa satiksmes pakalpojumu
nodrošināšanu, šajā pielikumā minētā "atbilstošā pilnvarotā
ATS iestāde" ir attiecīgā valsts norādītā iestāde, kas ir
atbildīga par šo pakalpojumu nodrošināšanu.
Piezīme. Frāze "reģionālais
aeronavigācijas nolīgums" attiecas uz nolīgumu, ko apstiprinājusi
ICAO Padome, parasti konsultējoties ar Reģionālo aeronavigācijas
sanāksmi.
2.2. Lidojumu
noteikumu ievērošana
Gaisa kuģa ekspluatācija gan lidojuma laikā, gan lidlauka
manevrēšanas laukumā tiek veikta saskaņā ar vispārējiem
noteikumiem, kā arī papildus - lidojuma laikā -, ievērojot vai
nu
a) vizuālo lidojumu noteikumus; vai
b) instrumentālo lidojumu noteikumus.
1. piezīme. 11. pielikuma 2.6.1. un
2.6.3. punktā ir sniegta informācija attiecībā uz pakalpojumiem,
kas tiek sniegti tādam gaisa kuģim, kurš darbojas atbilstoši gan
vizuālo lidojumu noteikumiem, gan instrumentālo lidojumu
noteikumiem septiņās ATS gaisa telpu klasēs.
2. piezīme. Pilots var izlemt
vizuālos meteoroloģiskajos apstākļos lidot saskaņā ar
instrumentālo lidojumu noteikumiem, vai arī viņam to var
pieprasīt atbilstošā ATS iestāde.
2.3. Atbildība
par lidojuma noteikumu ievērošanu
2.3.1. Gaisa kuģa kapteiņa
atbildība
Gaisa kuģa kapteinis ir atbildīgs par gaisa kuģa vadīšanu
saskaņā ar lidojumu noteikumiem neatkarīgi no tā, vai viņš
izmanto vadības ierīces vai ne, izņemot gadījumus, kad kapteinis
var atkāpties no šiem noteikumiem, ja šāda atkāpšanās ir absolūti
nepieciešama lidojumu drošībai.
2.3.2. Gatavošanās lidojumam
Pirms lidojuma sākuma gaisa kuģa kapteinis iepazīstas ar visu
pieejamo informāciju, kas saistīta ar plānoto darbību.
Gatavošanās lidojumam, ja tuvumā nav lidlauka, un ikvienam
instrumentālam lidojumam, ietver rūpīgu iepazīšanos ar
pieejamajiem faktisko un prognozējamo laika apstākļu ziņojumiem,
ņemot vērā prasības attiecībā uz degvielu un rezerves kursu, ja
lidojumu nav iespējams pabeigt paredzētajā kārtībā.
2.4. Gaisa kuģa
kapteiņa pilnvaras
Gaisa kuģa kapteinis, pildot pienākumus, ir pilnvarots pieņemt
galīgo lēmumu par gaisa kuģa izmantošanu.
2.5.
Problemātiska psihoaktīvo vielu lietošana
Neviena persona, kuras funkcijas ir kritiskas aviācijas
drošībai (drošību ietekmējošs personāls), neuzsāk šādu funkciju
veikšanu, kamēr tā atrodas tādu psihoaktīvu vielu ietekmē, kuru
dēļ ir pasliktinātas šā cilvēka spējas. Šādas personas nesāk
problemātisku vielu lietošanu.
3. NODAĻA.
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
3.1. Cilvēku un
īpašuma aizsardzība
3.1.1. Nevērīga vai vieglprātīga
gaisa kuģa ekspluatācija
Nav pieļaujams gaisa kuģi ekspluatēt nevērīgi vai
vieglprātīgi, apdraudot citu cilvēku dzīvību vai īpašumu.
3.1.2. Minimālie augstumi
Izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams pacelšanās vai
nosēšanās vajadzībām, vai, ja ir saņemta atbilstošas pilnvarotas
iestādes atļauja, gaisa kuģu lidojumu augstumam virs
pārapdzīvotiem pilsētu rajoniem, mazpilsētām vai ciemiem, vai
cilvēku pulcēšanās vietām brīvā dabā ir jābūt tādām, lai avārijas
gadījumā būtu iespējama gaisa kuģa nosēšanās, pārmērigi
neapdraudot cilvēku dzīvības vai īpašumu uz zemes virsmas.
Piezīme. Attiecībā uz minimālajiem
augstumiem VFR lidojumiem skatīt 4.6. punktu, bet attiecībā uz
IFR lidojumiem - sk. 5.1.2. punktu.
3.1.3. Kreisēšanas līmeņi
Kreisēšanas līmeņi, kādos jāveic lidojums vai lidojuma daļa,
tiek izteikti šādos lielumos:
a) lidojumu līmeņi, veicot lidojumu zemākā izmantojamā
lidojuma līmenī vai augstāk, vai vajadzības gadījumā virs pārejas
absolūtā augstuma;
b) absolūtie augstumi, veicot lidojumu zemāk par zemāko
izmantojamo lidojuma līmeni vai vajadzības gadījumā pārejas
absolūtajā augstumā vai zemāk.
Piezīme. Lidojumu līmeņu sistēma ir
noteikta dokumentā "Aeronavigācijas pakalpojumu procedūras -
Gaisa kuģa darbības" (Dok. Nr. 8168).
3.1.4. Priekšmetu izmešana vai
šķidrumu izsmidzināšana
No gaisa kuģa lidojuma laikā nekas netiek izmests vai
izsmidzināts, izņemot atbilstošas pilnvarotās iestādes
paredzētajos apstākļos un saskaņā ar atbilstošas pilnvarotas
gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības norādījumiem
attiecīgajā informācijā, konsultācijās un/vai atļaujās.
3.1.5. Vilkšana
Gaisa kuģis nevelk nevienu gaisa kuģi vai citu priekšmetu,
izņemot saskaņā ar atbilstošas pilnvarotās iestādes paredzētajiem
noteikumiem un saskaņā ar atbilstošās gaisa satiksmes pakalpojumu
struktūrvienības norādījumiem attiecīgajā informācijā,
konsultācijās un/vai atļaujās.
3.1.6. Izpletņlēkšana
Izpletņlēkšana, izņemot lēcienus ar izpletni avārijas
gadījumos, tiek veikta tikai atbilstošās pilnvarotās iestādes
paredzētajos apstākļos un saskaņā ar atbilstošās gaisa satiksmes
pakalpojumu struktūrvienības norādījumiem attiecīgajā
informācijā, konsultācijās un/vai atļaujās.
3.1.7. Akrobātiski lidojumi
Gaisa kuģi neveic akrobātiskus lidojumus, izņemot atbilstošas
pilnvarotās iestādes paredzētajos apstākļos un saskaņā ar
atbilstošās gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības
norādījumiem attiecīgajā informācijā, konsultācijās un/vai
atļaujās.
3.1.8. Grupas lidojumi
Gaisa kuģi nelido grupā, izņemot, ja gaisa kuģu, kuri piedalās
lidojumā, kapteiņi par to ir iepriekš vienojušies un kontrolējamā
gaisa telpā grupas lidojums tiek veikts saskaņā ar atbilstošās
pilnvarotās ATS iestādes vai iestāžu noteiktiem
nosacījumiem. Šie nosacījumi ir šādi:
a) grupa darbojas kā viens gaisa kuģis attiecībā uz navigāciju
un ziņošanu par atrašanās vietu;
b) par gaisa kuģu distancēšanu lidojuma laikā ir atbildīgs
lidojuma līderis un pārējo gaisa kuģu, kas piedalās lidojumā,
kapteiņi, un tā ietver pārejas periodus, kad gaisa kuģi veic
manevrus, lai panāktu distancēšanos grupā un iekļaujoties tajā un
atdaloties no tās, un
c) ikviens gaisa kuģis saglabā attālumu līdz lidojuma līderim,
kas sānos, priekšā un aizmugurē nepārsniedz 1 km (0,5NM), bet
vertikāli nepārsniedz 30m (100 ft).
3.1.9. Bezpilota brīvā lidojuma
gaisa baloni
Bezpilota brīvā lidojuma gaisa balonus ekspluatē tādā veidā,
lai līdz minimumam samazinātu draudus cilvēkiem, īpašumam un
pārējiem gaisa kuģiem, un saskaņā ar 4. papildinājumā
izklāstītajiem nosacījumiem.
3.1.10. Aizliegtās zonas un
ierobežotu lidojumu zonas
Gaisa kuģi neveic lidojumus aizliegtā zonā vai ierobežotu
lidojumu zonā, par kuru ziņas pienācīgi publiskotas, izņemot
saskaņā ar ierobežojuma nosacījumiem vai ar tās valsts atļauju,
virs kuras teritorijas ir izveidotas šādas zonas.
3.2. Sadursmju
novēršana
Piezīme. Ir svarīgi, lai gaisa kuģī
lidojuma laikā, neatkarīgi no lidojuma tipa vai izmantojamās
gaisa telpas klases, kā arī, veicot manevrus lidlauka darba
laukumā, netiktu samazināti piesardzības pasākumi nolūkā atklāt
iespējamās sadursmes.
3.2.1. Distance
Gaisa kuģi pārvietojas, ievērojot tādu distanci, lai neradītu
sadursmes draudus.
3.2.2. Priekšrocības tiesības
Gaisa kuģis, kuram ir priekšrocības tiesības, saglabā savu
kursu un ātrumu, tomēr šie noteikumi neatbrīvo gaisa kuģa
kapteini no pienākuma veikt tādus pasākumus, tostarp sadursmes
novēršanas manevrus, balstoties uz gaisa kuģa sadursmes
brīdinājuma sistēmas (ACAS) komandām, kas visefektīvāk
novērstu sadursmi.
1. piezīme. Ekspluatācijas
procedūras ACAS izmantošanai ir ietvertas PANS-OPS dokumenta
(Dok. Nr. 8168) 1. sējuma VIII daļas 3. nodaļā.
2. piezīme. ACAS aprīkojuma
pārvadāšanas prasības ir aplūkotas 6. pielikuma I daļas 6.
nodaļā.
3.2.2.1. Gaisa kuģis, kuram saskaņā ar turpmāk tekstā
minētajiem noteikumiem jādod ceļš citam gaisa kuģim, izvairās
lidot virs tā, zem tā vai šķērsot tā ceļu, ja vien tas nenotiek
drošā attālumā un ņemot vērā gaisa kuģa pēcstrūklas turbulences
ietekmi.
3.2.2.2. Tuvošanās frontāli. Diviem gaisa kuģiem
tuvojoties frontāli vai gandrīz frontāli un pastāvot sadursmes
iespējai, abi gaisa kuģi maina savus kursus, pagriežoties pa
labi.
3.2.2.3. Saplūstoša tuvošanās. Diviem gaisa kuģiem
tuvojoties saplūstošos virzienos aptuveni vienā un tajā pašā
līmenī, kreisajā pusē esošais gaisa kuģis dod ceļu, izņemot šādus
gadījumus:
a) par gaisu smagāks mehānisks gaisa kuģis dod ceļu
dirižabļiem, planieriem un gaisa baloniem;
b) dirižabļi dod ceļu planieriem un gaisa baloniem;
c) planieri dod ceļu gaisa baloniem;
d) mehānisks gaisa kuģis dod ceļu gaisa kuģim, ja ir redzams,
ka tas velk citu gaisa kuģi vai kādu objektu.
3.2.2.4. Apdzīšana. Apdzenošs gaisa kuģis ir gaisa
kuģis, kurš tuvojas citam gaisa kuģim no aizmugures pa taisni,
kura ar apdzenamā gaisa kuģa simetrijas plakni veido leņķi, kas
šaurāks nekā 70°, t.i., tādā pozīcijā attiecībā pret citu gaisa
kuģi, ka nakts laikā nebūtu iespējams redzēt kādu no gaisa kuģa
kreisā vai labā borta navigācijas ugunīm. Apdzenamajam gaisa
kuģim ir priekšrocības tiesības, un apdzenošais gaisa kuģis,
neatkarīgi no tā, vai tas veic pacelšanos, nolaišanos vai atrodas
horizontālā lidojumā, dod ceļu otram gaisa kuģim, mainot savu
kursu pa labi; nekādas turpmākas abu gaisa kuģu savstarpējā
stāvokļa izmaiņas neatbrīvo apdzenošo gaisa kuģi no šīs prasības
pildīšanas, līdz tas ir pilnībā un drošā attālumā pabeidzis
apdzīšanu.
3.2.2.5. Nosēšanās
3.2.2.5.1. Gaisa kuģis, kas veic lidojumu vai manevrē uz zemes
vai ūdens, dod ceļu gaisa kuģim, kurš veic nosēšanos vai
tuvošanās zemei beidzamo posmu.
3.2.2.5.2. Ja divi vai vairāki par gaisu smagāki gaisa kuģi
tuvojas lidlaukam nosēšanās nolūkā, tad tas gaisa kuģis, kura
lidojuma augstums ir lielāks, dod ceļu gaisa kuģim ar mazāku
lidojuma augstumu, taču gaisa kuģis, kura lidojuma augstums ir
mazāks, neizmanto šo noteikumu, lai nogrieztu ceļu citam gaisa
kuģim, kurš veic pēdējo posmu, tuvojoties zemei, vai lai apdzītu
šo gaisa kuģi. Tomēr mehānisks, par gaisu smagāks gaisa kuģis dod
ceļu planieriem.
3.2.2.5.3. Avārijas nosēšanās. Gaisa kuģis, kuram ir
zināms, ka cits gaisa kuģis veic piespiedu nosēšanos, dod ceļu
šim gaisa kuģim.
3.2.2.6. Pacelšanās. Gaisa kuģis, kurš veic manevrus
lidlauka manevrēšanas laukumā, dod ceļu gaisa kuģim, kurš veic
pacelšanos vai gatavojas veikt pacelšanos.
3.2.2.7. Gaisa kuģa kustība pa zemes virsmu
3.2.2.7.1. Gadījumā, ja pastāv draudi, ka varētu sadurties
divi gaisa kuģi, kuri veic manevrus lidlauka darba laukumā,
tad:
a) diviem gaisa kuģiem tuvojoties frontāli vai gandrīz
frontāli, tie abi apstājas vai, ja iespējams, maina savu kursu pa
labi, lai saglabātu drošu distanci;
b) diviem gaisa kuģiem tuvojoties saplūstošos kursos, pa
kreisi esošais gaisa kuģis dod ceļu otram gaisa kuģim;
c) gaisa kuģim, kuru apdzen cits gaisa kuģis, ir priekšrocības
tiesības, un apdzenošais gaisa kuģis ievēro drošu attālumu līdz
otram gaisa kuģim.
Piezīme. Apdzenošā gaisa kuģa
aprakstu sk. 3.2.2.4. punktā.
3.2.2.7.2. Gaisa kuģis, kurš veic manevrus manevrēšanas
laukumā, apstājas un gaida visās skrejceļa gaidīšanas vietās, ja
vien no lidlauka vadības torņa nav saņemta citāda atļauja.
Piezīme. Skrejceļa gaidīšanas vietu
marķējumus un saistītās zīmes sk. 14. pielikuma I sējuma 5.2.10.
un 5.4.2. punktā.
3.2.2.7.3. Gaisa kuģis, kurš veic manevrus manevrēšanas
laukumā, apstājas un gaida pie visām ieslēgtajām stopugunīm, un
var turpināt kustību tikai tad, kad gaismas tiek izslēgtas.
3.2.3. Gaisa kuģa gaitas ugunis
1. piezīme. Lai izpildītu 3.2.3.
punkta prasības, lidmašīnu ugunis ir raksturotas 8. pielikumā.
Lidmašīnu gaitas uguņu specifikācijas ir ietvertas 6. pielikuma I
un II daļas papildinājumos. Sīkākas uguņu specifikācijas
lidmašīnām ir ietvertas Lidotspējas rokasgrāmatas (Dokuments
Nr.9760) II sējuma A daļas 4. nodaļā , bet helikopteriem - šī
dokumenta A daļas 5. nodaļā.
2. piezīme. 3.2.3.2. punkta c)
apakšpunktā un 3.2.3.4. punkta a) apakšpunktā minētajos gadījumos
lidmašīna tiek ekspluatēta, ja tā veic manevrus, tiek vilkta vai
tiek īslaicīgi apstādināta manevru vai vilkšanas laikā.
3. piezīme. Attiecībā uz gaisa kuģi
uz ūdens sk. 3.2.6.2. punktu.
3.2.3.1. Izņemot 3.2.3.5. punktā paredzēto gadījumu, laikā no
saullēkta līdz saulrietam vai jebkurā citā laika periodā, ko var
paredzēt atbilstoši pilnvarota iestāde, visiem lidojumā esošiem
gaisa kuģiem ir šādas ugunis:
a) pretsadursmju ugunis, kas paredzētas, lai pievērstu
uzmanību gaisa kuģim, un
b) gaitas ugunis, kas paredzētas, lai novērotājam norādītu
gaisa kuģa relatīvo trajektoriju, un netiek ieslēgtas citas
ugunis, ja tās iespējams kļūdaini uztvert par gaitas ugunīm.
Piezīme. Lai palielinātu iespējas
saredzēt gaisa kuģi, papildus pretsadursmju ugunīm saskaņā ar
Lidotspējas rokasgrāmatas II sējumu (Dokuments. Nr. 9760) var
izmantot citiem nolūkiem paredzētās ugunis, piemēram, nosēšanās
gaismas un gaisa kuģa korpusa apgaismošanas starmešus.
3.2.3.2. Izņemot 3.2.3.5. punktā paredzēto gadījumu, laikā no
saullēkta līdz saulrietam vai jebkurā citā atbilstoši pilnvarotas
iestādes paredzētā laika periodā
a) visi gaisa kuģi, kas manevrē lidlauka darba laukumā,
ieslēdz gaitas ugunis, kas paredzētas, lai novērotājam norādītu
gaisa kuģa relatīvo trajektoriju, un netiek ieslēgtas citas
ugunis, ja tās iespējams kļūdaini uztvert par gaitas ugunīm;
b) ja vien tie nav nekustīgi un atbilstoši apgaismoti, visi
gaisa kuģi lidlauka darba laukumā ieslēdz ugunis, kas paredzētas
to konstrukcijas gabarītu parādīšanai;
c) visi gaisa kuģi, kas tiek ekspluatēti lidlauka darba
laukumā, ieslēdz ugunis, kas paredzētas, lai pievērstu uzmanību
gaisa kuģim; un
d) visi gaisa kuģi lidlauka darba laukumā ar iedarbinātiem
dzinējiem ieslēdz ugunis, kas norāda uz šo faktu.
Piezīme. 3.2.3.2. punkta b)
apakšpunkta prasībām atbilst arī 3.2.3.1. punkta b) apakšpunktā
minētās ugunis, ja tās ir atbilstoši novietotas uz gaisa kuģa.
Sarkanās pretsadursmju ugunis, kuras uzstādītas, lai izpildītu
3.2.3.1. punkta a) apakšpunkta prasības, var atbilst arī 3.2.3.2.
punkta c) un d) apakšpunkta prasībām, ja tās novērotājus bīstami
neapžilbina.
3.2.3.3. Izņemot 3.2.3.5. punktā paredzēto gadījumu, gaisa
kuģis, kas veic lidojumu un ir aprīkots ar pretsadursmju ugunīm,
lai izpildītu 3.2.3.1. punkta prasības, ieslēdz šīs ugunis arī
laikā, kas nav 3.2.3.1. punktā minētais periods.
3.2.3.4. Izņemot 3.2.3.5. punktā paredzēto gadījumu, visi
gaisa kuģi, kas
a) tiek ekspluatēti lidlauka darba laukumā un ir aprīkoti ar
pretsadursmju ugunīm, lai izpildītu 3.2.3.2. punkta c)
apakšpunkta prasības; vai
b) atrodas lidlauka darba laukumā un ir aprīkoti ar ugunīm,
lai izpildītu 3.2.3.2. punkta d) apakšpunkta prasības;
ieslēdz šīs ugunis arī laikā, kas nav 3.2.3.2. punktā minētais
periods.
3.2.3.5. Pilotam ir atļauts izslēgt 3.2.3.1., 3.2.3.2.,
3.2.3.3. un 3.2.3.4. punktā paredzētās zibšņugunis vai samazināt
to intensitāti, ja tās:
a) negatīvi ietekmē vai var negatīvi ietekmēt pienākumu
apmierinošu veikšanu; vai
b) bīstami apžilbina vai var bīstami apžilbināt
novērotāju.
3.2.4. Modelēti instrumentālie
lidojumi
Gaisa kuģis neveic lidojumus modelētos instrumentālā lidojuma
apstākļos, ja vien:
a) gaisa kuģis nav aprīkots ar pilnībā darba kārtībā esošu
dubulto vadību; un
b) kvalificēts pilots nav ieņēmis darba vietu, lai darbotos kā
dublējošais pilots personai, kura veic lidojumu modelētos
instrumentālos apstākļos. Dublējošajam pilotam jābūt atbilstošai
redzamībai gaisa kuģa priekšpusē un abās tā pusēs, vai arī gaisa
kuģī jāatrodas kompetentam novērotājam, kurš sazinās ar dublējošo
pilotu un no kura atrašanās vietas redzamības lauks papildina
drošības pilota redzamības lauku.
3.2.5. Gaisa kuģa ekspluatācija
lidlaukā vai tā tuvumā
Gaisa kuģis, kurš tiek ekspluatēts lidlaukā vai tā tuvumā,
neatkarīgi no tā, vai tas atrodas lidlauka satiksmes zonā vai
ne:
a) novēro pārējo lidlauka satiksmi, lai izvairītos no
sadursmes;
b) ievēro citu ekspluatēto gaisa kuģu kustības shēmu vai
izvairās no tās;
c) ja vien nav saņemti citi norādījumi, tuvojoties, lai veiktu
nosēšanos, vai pēc pacelšanās visus pagriezienus veic pa
kreisi;
d) nosēšanos un pacelšanos veic pret vēju, ja vien drošības
noteikumu, skrejceļa izvietojuma vai gaisa satiksmes apsvērumu
dēļ nav vēlams izvēlēties citu virzienu.
1. piezīme. Sk. 3.6.5.1.
punktu.
2. piezīme. Lidlauka satiksmes
zonās var piemērot papildu noteikumus.
3.2.6. Darbības uz ūdens
Piezīme. Papildus šā pielikuma
3.2.6.1. punkta noteikumiem noteiktos gadījumos var piemērot
normas, kas izklāstītas Starptautiskajos kuģu sadursmju
novēršanas noteikumos, kuri izstrādāti Starptautisko kuģu
sadursmju novēršanas noteikumu pārskatīšanai veltītajā
Starptautiskajā konferencē (Londonā, 1972. g.).
3.2.6.1. Ja divi gaisa kuģi vai gaisa kuģis un jūras kuģis
tuvojas viens otram un pastāv sadursmes risks, tad gaisa kuģis
turpina kustību, rūpīgi ņemot vērā esošos apstākļus un
nosacījumus, tostarp attiecīgā otra kuģa ierobežojumus.
3.2.6.1.1. Tuvošanās saplūstošos kursos. Gaisa kuģis,
kura labajā pusē atrodas cits gaisa kuģis vai jūras kuģis, dod
ceļu, lai nodrošinātu drošu distanci.
3.2.6.1.2. Tuvošanās frontāli. Gaisa kuģis, kurš
tuvojas citam gaisa kuģim vai jūras kuģim frontāli vai gandrīz
frontāli, maina savu kursu, pagriežoties pa labi, lai nodrošinātu
drošu distanci.
3.2.6.1.3. Apdzīšana. Gaisa kuģim vai jūras kuģim, kurš
tiek apdzīts, ir priekšrocības tiesības, un apdzenošais gaisa
kuģis maina savu kursu, pagriežoties pa labi, lai nodrošinātu
drošu distanci.
3.2.6.1.4. Nosēšanās un pacelšanās. Gaisa kuģis, kurš
veic nosēšanos vai pacelšanos no ūdens, ciktāl tas iespējams,
ievēro drošu distanci ar visiem kuģiem un izvairās traucēt to
vadīšanu.
3.2.6.2. Ugunis, kuras gaisa kuģim jāieslēdz uz ūdens.
Laikā starp saulrietu un saullēktu vai tādā citā laika periodā
starp saulrietu un saullēktu, kādu var noteikt atbilstoši
pilnvarota iestāde, visi gaisa kuģi uz ūdens ieslēdz ugunis
saskaņā ar Starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas
noteikumiem (kas pārskatīti 1972. gadā), ja vien to izdarīt šiem
gaisa kuģiem nav neiespējami; tādā gadījumā tie ieslēdz tādas
gaismas, kuru īpašības un novietojums ir pēc iespējas līdzīgāks
Starptautiskajos noteikumos paredzētajam.
1. piezīme. Specifikācijas ugunīm,
kuras lidmašīnām jāiededz uz ūdens, ir ietvertas 6. pielikuma I
un II daļas papildinājumos.
2. piezīme. Starptautiskie kuģu
sadursmju novēršanas noteikumi nosaka, ka no saulrieta līdz
saulrietam jāievēro noteikumi par ugunīm. Tādēļ teritorijās,
kurās piemēro Starptautiskos kuģu sadursmju novēršanas
noteikumus, piemēram, starptautiskajos ūdeņos, nevar piemērot
īsāku laika periodu no saulrieta līdz saulrietam, kas noteikts
saskaņā ar 3.2.6.2. punktu.
3.3. Lidojuma
plāni
3.3.1. Lidojuma plāna
iesniegšana
3.3.1.1. Informāciju par ieplānoto lidojumu vai lidojuma daļu
gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībām iesniedz lidojuma
plāna formā.
3.3.1.2. Lidojuma plānu iesniedz, pirms tiek sākts:
a) jebkurš lidojums vai tā daļa, kas jānodrošina ar gaisa
satiksmes vadības pakalpojumiem;
b) jebkurš instrumentāls lidojums konsultatīvā gaisa
telpā;
c) jebkurš lidojums noteiktos rajonos vai noteiktos maršrutos,
ja to pieprasa atbilstoša pilnvarota ATS iestāde, lai
atvieglotu lidojumu informācijas sniegšanu, brīdināšanu un
meklēšanas un glābšanas pakalpojumu nodrošināšanu;
d) jebkurš lidojums noteiktos rajonos vai noteiktos maršrutos,
ja to pieprasa atbilstoša pilnvarota ATS iestāde, lai
atvieglotu saskaņošanu ar attiecīgajām militārajām vienībām vai
ar gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībām kaimiņvalstīs,
lai izvairītos no iespējamās gaisa kuģa pārtveršanas
identificēšanas nolūkos;
e) jebkurš lidojums pāri valsts robežai.
Piezīme. Termins "lidojuma plāns"
tiek lietots, lai, atkarībā no situācijas, apzīmētu pilnīgu
informāciju par lidojuma plāna aprakstā ietvertajiem ar attiecīgā
lidojuma maršrutu saistītajiem elementiem vai ierobežotu
informāciju, kas nepieciešama atļaujas saņemšanai kādas nelielas
lidojuma daļas veikšanai, piemēram, gaisa trases šķērsošanai,
nosēšanās veikšanai kontrolējamā lidlaukā vai pacelšanās
veikšanai no šāda lidlauka.
3.3.1.3. Lidojuma plānu pirms izlidošanas iesniedz gaisa
satiksmes ziņojumu savākšanas punktā vai lidojuma laikā nosūta uz
atbilstoši pilnvarotu gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību
vai sakaru "gaiss-zeme" kontroles radiostaciju, ja vien nav
bijusi vienošanās par daudzkārtēju lidojumu plānu
iesniegšanu.
3.3.1.4. Ja vien atbilstoša pilnvarota ATS iestāde nav
devusi citus norādījumus, lidojuma plānu lidojumam, kuram
jānodrošina gaisa satiksmes vadības pakalpojumi vai gaisa
satiksmes dispečera pakalpojumi, iesniedz vismaz sešas minūtes
pirms izlidošanas vai, ja tas tiek nosūtīts lidojumā, tad
savlaicīgi, lai nodrošinātu, ka atbilstoši pilnvarotā gaisa
satiksmes pakalpojumu struktūrvienība to saņem vismaz desmit
minūtes pirms aprēķinātā laika, kad gaisa kuģis sasniegs:
a) plānoto ielidošanas vietu kontrolējamā vai konsultatīvā
zonā; vai
b) gaisa trases vai konsultatīva maršruta šķērsošanas
punktu.
3.3.2. Lidojuma plāna saturs
Lidojuma plāns satur informāciju attiecībā uz šādiem
jautājumiem, kurus atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde
uzskata par būtiskiem:
- gaisa kuģa identifikācija,
- lidojuma noteikumi un lidojuma tips,
- gaisa kuģu skaits un tips(-i) un pēcstrūklas turbulences
kategorija,
- iekārtas,
- izlidošanas lidlauks (sk. 1. piezīmi),
- aprēķinātais bremžu paliktņu noņemšanas laiks (sk. 2.
piezīmi),
- kreisēšanas ātrums(-i),
- kreisēšanas līmenis(-i),
- lidojuma maršruts,
- galamērķa lidlauks un kopējais aprēķinātais lidojumam
nepieciešamais laiks,
- rezerves lidlauks(-i),
- lidojuma ilgums atkarībā no degvielas rezerves,
- kopējais cilvēku skaits gaisa kuģī,
- avārijas un izdzīvošanas aprīkojums,
- cita informācija.
1. piezīme. Lidojuma plāniem, kas
iesniegti lidojuma laikā, šajā jautājumā jānorāda vieta, no
kurienes vajadzības gadījumā iespējams iegūt papildinformāciju
attiecībā uz lidojumu.
2. piezīme. Lidojuma plāniem, kas
iesniegti lidojuma laikā, šajā jautājumā jānorāda laiks pirmajam
maršruta punktam, uz kuru attiecas lidojuma plāns.
3. piezīme. Lidojuma plānā termins
"lidlauks" aptver arī citas vietas, ne tikai lidlaukus, kuras var
izmantot noteiktu tipu gaisa kuģi, piemēram, helikopteri vai
gaisa baloni.
3.3.3. Lidojuma plāna
sastādīšana
3.3.3.1. Neatkarīgi no tā iesniegšanas mērķa lidojuma plāns
attiecībā uz visu maršrutu vai tā daļu, par kuru tiek iesniegts
lidojuma plāns, satur nepieciešamo informāciju par attiecīgajiem
jautājumiem līdz sadaļai "Rezerves lidlauks(-i)", to
ieskaitot.
3.3.3.2. Turklāt tas satur nepieciešamo informāciju par visiem
pārējiem jautājumiem, ja to paredz atbilstoša pilnvarota
ATS iestāde vai ja to uzskata par nepieciešamu lidojuma
plāna iesniedzējs.
3.3.4. Lidojuma plāna izmaiņas
Saskaņā ar 3.6.2.2. punkta noteikumiem par visām izmaiņām
lidojuma plānā, kas iesniegts instrumentālam lidojumam vai
VFR lidojumam, kas tiek veikts kā kontrolējams lidojums,
paziņo atbilstošai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai,
tiklīdz tas ir iespējams. Par nozīmīgām VFR lidojumu plānu
izmaiņām paziņo atbilstošai gaisa satiksmes pakalpojumu
struktūrvienībai, tiklīdz tas ir iespējams.
1. piezīme. Izmaiņas pirms
izlidošanas iesniegtajā informācijā par lidojuma ilgumu atkarībā
no degvielas rezerves vai kopējo cilvēku skaitu gaisa kuģī, kas
izlidošanas brīdī bijusi nepareiza, ir nozīmīgas izmaiņas
lidojuma plānā, par kurām jāziņo.
2. piezīme. Procedūras izmaiņu
izdarīšanai daudzkārtējos lidojumu plānos ir ietvertas PANS-ATM
dokumentā (Dokuments Nr. 4444).
3.3.5. Lidojuma plāna slēgšana
3.3.5.1. Ja vien atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde nav
devusi citus norādījumus, tiklīdz tas iespējams, personīgi vai,
izmantojot radiotelefonu vai datu pārraides posmu, atbilstoši
pilnvarotajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai
ielidošanas lidlaukā tiek paziņots par ierašanos attiecībā uz
visiem lidojumiem, par kuriem ir ticis iesniegts lidojuma plāns,
ietverot visu lidojumu vai līdz galamērķa lidlaukam atlikušo
lidojuma daļu.
3.3.5.2. Ja lidojuma plāns ir bijis iesniegts tikai attiecībā
uz kādu lidojuma daļu, kas nav līdz galamērķa lidlaukam atlikusī
daļa, tad vajadzības gadījumā to slēdz, attiecīgajai gaisa
satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai iesniedzot atbilstošu
ziņojumu.
3.3.5.3. Ja ielidošanas lidlaukā nav gaisa satiksmes
pakalpojumu struktūrvienības, tad ziņojumu par ielidošanu, ja
tāds tiek pieprasīts, pēc nolaišanās, tiklīdz iespējams, un,
izmantojot iespējami operatīvākos līdzekļus, nosūta tuvākajai
gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai.
3.3.5.4. Ja ir zināms, ka ielidošanas lidlaukā sakaru līdzekļi
ir neatbilstoši un nav pieejami alternatīvi līdzekļi ielidošanas
ziņojumu nosūtīšanai, atrodoties uz zemes, tad rīkojas šādi. Īsi
pirms nosēšanās gaisa kuģis, ja iespējams, atbilstošajai
pilnvarotajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai
pārraida ziņojumu, kas līdzvērtīgs ielidošanas ziņojumam, ja šāds
ziņojums tiek pieprasīts. Parasti šāds ziņojums tiek pārraidīts
tai aviācijas stacijai, kura apkalpo par attiecīgo lidojumu
informācijas rajonu, kurā gaisa kuģis tiek ekspluatēts, atbildīgo
gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību.
3.3.5.5. Gaisa kuģa sagatavotie ielidošanas ziņojumi satur
informāciju par šādiem jautājumiem:
a) gaisa kuģa identifikācija;
b) izlidošanas lidlauks;
c) galamērķa lidlauks (tikai gadījumos, kad nosēšanās tiek
veikta rezerves lidlaukā);
d) ielidošanas lidlauks;
e) ielidošanas laiks.
Piezīme. Ja tiek pieprasīts
ziņojums par ielidošanu, tad šī noteikuma nepildīšana var būt par
iemeslu nopietnam gaisa satiksmes pakalpojumu pārtraukumam un
radīt lielus izdevumus, veicot nevajadzīgas meklēšanas un
glābšanas operācijas.
3.4. Signāli
3.4.1. Ievērojot vai saņemot jebkuru no 1. papildinājumā
norādītajiem signāliem, gaisa kuģis veic tādus pasākumus, kādi
var būt nepieciešami saskaņā ar šajā papildinājumā norādīto
signālu interpretāciju.
3.4.2. Izmantojot 1. papildinājumā noteiktos signālus, tiem ir
tur norādītā nozīme. Tie tiek izmantoti tikai norādītajam
nolūkam, un netiek lietoti nekādi citi signāli, kurus iespējams
sajaukt ar tiem.
3.4.3. Signalizētājs ir atbildīgs par standarta manevrēšanas
signālu parādīšanu gaisa kuģim skaidrā un precīzā veidā,
izmantojot 1. papildinājumā noteiktos signālus.
3.4.4. Persona nevirza gaisa kuģi, ja atbilstoša pilnvarota
iestāde šo personu nav sagatavojusi, kvalificējusi un
apstiprinājusi signalizētāja funkciju veikšanai.
3.4.5. Signalizētājs valkā atšķirīgas fluorescējošas krāsas
tērpu, lai gaisa kuģa apkalpe varētu atpazīt, ka viņš vai viņa ir
par manevrēšanas operāciju atbildīgā persona.
3.4.6. Ikviens zemes darbinieks, kurš piedalās jebkādu signālu
parādīšanā, diennakts gaišajā laikā izmanto dienas gaismā
fluorescējošus zižļus, galda tenisa nūjas vai cimdus. Nakts
stundās vai sliktas redzamības apstākļos tiek izmantoti
apgaismoti zižļi.
3.5. Laiks
3.5.1. Izmanto GMT koordinēto universālo laiku (Griničas
laiku), 24 stundas ilgu diennakti, kas sākas pusnaktī, izsakot
stundās un minūtēs, un vajadzības gadījumā sekundēs.
3.5.2. Laika pārbaudi veic pirms kontrolējama lidojuma
veikšanas un pēc vajadzības citos laika momentos lidojuma
laikā.
Piezīme. Ja vien ekspluatants vai
atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde nav devusi citus norādījumus,
tad šādas laika pārbaudes parasti veic, saskaņojot laiku ar gaisa
satiksmes pakalpojumu struktūrvienību.
3.5.3. Neatkarīgi no tā, kāds laiks tiek lietots datu
pārraides sakaros, tā precizitātei jābūt līdz 1 sekundei pēc
Griničas laika.
3.6. Gaisa
satiksmes vadības dienests
3.6.1. Gaisa satiksmes vadības
atļaujas
3.6.1.1. Pirms kontrolējama lidojuma vai lidojuma daļas, kas
tiek veikta kā kontrolējams lidojums, sākšanas jāiegūst gaisa
satiksmes vadības atļauja. Šādu atļauju pieprasa, iesniedzot
lidojuma plānu gaisa satiksmes vadības struktūrvienībai.
1. piezīme. Lidojuma plāns
vajadzības gadījumā var aptvert tikai daļu lidojuma, lai
aprakstītu to lidojuma daļu vai tos manevrus, uz kuriem attiecas
gaisa satiksmes vadība. Atļauja var attiekties tikai uz kārtējā
lidojuma plāna daļu, kas norādīta atļaujas ierobežojumu sadaļā
vai, norādot uz konkrētiem manevriem, piemēram, manevriem pa
zemi, nosēšanos vai pacelšanos.
2. piezīme. Ja gaisa satiksmes
vadības atļauja neapmierina gaisa kuģa kapteini, tad kapteinis
var pieprasīt un, ja būs iespējams, saņems grozītu atļauju.
3.6.1.2. Ikreiz, kad gaisa kuģis pieprasa atļauju, kura
saistīta ar prioritāšu maiņu, tiek iesniegts ziņojums,
paskaidrojot, kāpēc šāda prioritāte ir nepieciešama, ja to
pieprasa atbilstošā gaisa satiksmes vadības struktūrvienība.
3.6.1.3. Atkārtotas atļaujas iespējamā saņemšana lidojuma
laikā. Ja ir sagaidāms, ka pirms izlidošanas atkarībā no
degvielas rezerves un atkārtotas atļaujas saņemšanas lidojuma
laikā var tikt pieņemts lēmums lidot uz citu galamērķa lidlauku,
tad par to paziņo attiecīgajām gaisa satiksmes vadības
struktūrvienībām, iekļaujot lidojuma plānā informāciju par
mainīto maršrutu (ja tas ir zināms) un mainīto galamērķi.
Piezīme. Šī noteikuma nolūks ir
atvieglot atkārtotas atļaujas izsniegšanu attiecībā uz mainītu
galamērķi, kas parasti atrodas ārpus galamērķa lidlauka.
3.6.1.4. Gaisa kuģis, kas tiek ekspluatēts kontrolējamā
lidlaukā, neveic manevrus manevrēšanas laukumā, ja tas nav
saņēmis atļauju no lidlauka vadības torņa, un ievēro visus šīs
struktūrvienības sniegtos norādījumus.
3.6.2. Lidojuma plāna stingra
ievērošana
3.6.2.1. Izņemot 3.6.2.2. un 3.6.2.4. punktā paredzētos
gadījumus, gaisa kuģis stingri ievēro esošo lidojuma plānu vai
attiecīgo lidojuma plāna daļu, kas iesniegts attiecībā uz
kontrolējamu lidojumu, ja vien nav lūgts izdarīt izmaiņas un no
attiecīgās gaisa satiksmes vadības struktūrvienības nav saņemta
atļauja, vai arī ja vien nerodas avārijas situācija, kuras dēļ
gaisa kuģis ir spiests nekavējoties rīkoties, un šādā gadījumā
pēc ārkārtas pilnvaru izmantošanas, tiklīdz apstākļi to ļauj, par
veiktajiem pasākumiem un to, ka tie veikti atbilstoši ārkārtas
pilnvarām, paziņo attiecīgajai gaisa satiksmes vadības
struktūrvienībai.
3.6.2.1.1. Ja vien atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde
nav devusi citu atļauju vai attiecīgā gaisa satiksmes vadības
struktūrvienība nav devusi citus norādījumus, kontrolējami
lidojumi, ciktāl tas iespējams,
a) noteiktā ATS maršrutā tiek veikti pa šī maršruta
noteikto centra līniju; vai
b) jebkurā citā maršrutā tiek veikti tieši starp navigācijas
iekārtām un/vai punktiem, kas nosaka šo maršrutu.
3.6.2.1.2. Ievērojot ļoti svarīgo 3.6.2.1.1. punkta prasību,
gaisa kuģis, kurš tiek ekspluatēts ATS maršruta posmā, kas
noteikts, izmantojot ļoti austas frekvences (VHF) riņķa
darbības radiobāku, pārslēgšanās punktā vai pēc iespējas tuvāk
tam savu galveno navigācijas līdzekli nomaina no iekārtas gaisa
kuģa aizmugurē uz iekārtu tā priekšā.
3.6.2.1.3. Par atkāpi no 3.6.2.1.1. punkta prasībām paziņo
atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai.
3.6.2.2. Nejaušas izmaiņas. Gadījumā, ja gaisa kuģis,
veicot kontrolējamu lidojumu, nejauši atkāpjas no sava esošā
lidojumu plāna, tiek veikti šādi pasākumi:
a) Novirzīšanās no ceļa līnijas. Ja gaisa kuģis ir
novirzījies no ceļa līnijas, nekavējoties tiek veikti gaisa kuģa
kursa koriģēšanas pasākumi, lai atgrieztos uz ceļa līnijas, cik
drīz vien iespējams.
b) Patiesā ātruma izmaiņas. Ja kreisēšanas līmenī starp
diviem ziņošanas punktiem vidējais patiesais gaisa ātrums
atšķiras vai, iespējams, atšķirsies no lidojuma plānā norādītā
patiesā gaisa ātruma par +/- 5%, par to informē atbilstošo gaisa
satiksmes pakalpojumu struktūrvienību.
c) Izmaiņas aprēķinātajos laikos. Ja tiek konstatēts,
ka laiks līdz nākamajam attiecīgajam ziņošanas punktam, lidojumu
informācijas rajona robežai vai galamērķa lidlaukam atkarībā no
tā, kas ir vispirms, ir kļūdaini aprēķināts un vairāk nekā par 3
minūtēm atšķiras no gaisa satiksmes dienestiem paziņotā laika vai
laika, ko noteikusi atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde vai
kas noteikts saskaņā ar aeronavigācijas reģionālajām vienošanām,
tad par laboto aprēķināto laiku pēc iespējas drīzāk paziņo
atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai.
3.6.2.2.1. Turklāt, ja ir spēkā Automātiskās atkarīgās
novērošanas (ADS) vienošanās, gaisa satiksmes pakalpojumu
struktūrvienība tiek informēta automātiski, izmantojot datu
pārraides posmu, ikreiz, kad notiek izmaiņas, kas pārsniedz
Automātiskās atkarīgās novērošanas (ADS) līgumā noteiktās
robežvērtības.
3.6.2.3. Plānotās izmaiņas. Lidojuma plāna izmaiņu
pieprasījums ietver turpmāk norādīto informāciju.
a) Kreisēšanas līmeņa izmaiņas: gaisa kuģa
identifikācijas indekss, pieprasītais jaunais kreisēšanas līmenis
un kreisēšanas ātrums šajā līmenī, labotais aprēķinātais laiks
(attiecīgā gadījumā) līdz nākošā lidojumu informācijas rajona
robežai.
b) Maršruta izmaiņas:
1) ja galamērķis netiek mainīts: gaisa kuģa
identifikācijas indekss; lidojuma noteikumi; jaunā lidojuma
maršruta apraksts, tostarp saistītā lidojuma plāna dati, sākot no
vietas, kurā uzsākamas pieprasītās maršruta izmaiņas; labotie
aprēķinātie laiki un cita atbilstoša informācija;
2) ja galamērķis tiek mainīts: gaisa kuģa
identifikācijas indekss; lidojuma noteikumi; labotā lidojuma
maršruta apraksts līdz jaunajam galamērķa lidlaukam, tostarp
saistītā lidojuma plāna dati, sākot no vietas, kurā uzsākamas
pieprasītās maršruta izmaiņas; labotie aprēķinātie laiki,
rezerves lidlauks(-i) un cita atbilstoša informācija.
3.6.2.4. Laika apstākļu pasliktināšanās zem VMC
minimuma. Ja kļūst acīmredzams, ka vizuālajos
meteoroloģiskajos apstākļos nebūs iespējams veikt lidojumu
saskaņā ar esošo lidojuma plānu, gaisa kuģis, kurš veic
VFR lidojumu kā kontrolējamu lidojumu:
a) pieprasa izmainītu atļauju, kas gaisa kuģim ļauj turpināt
lidojumu vizuālajos meteoroloģiskajos apstākļos līdz galapunktam
vai līdz rezerves lidlaukam vai atstāt gaisa telpu, kurā
nepieciešama ATC atļauja; vai
b) ja nav iespējams saņemt atļauju saskaņā ar a) apakšpunktu,
turpina lidojumu vizuālajos meteoroloģiskajos apstākļos un paziņo
atbilstošajai ATC struktūrvienībai par pasākumiem, kas
veikti vai nu, lai atstātu attiecīgo gaisa telpu, vai nosēstos
tuvākajā piemērotajā lidlaukā; vai
c) ja tas tiek ekspluatēts vadības zonā, pieprasa atļauju
veikt speciālo VFR lidojumu; vai
d) pieprasa atļauju veikt lidojumu saskaņā ar instrumentālā
lidojuma noteikumiem.
3.6.3. Atrašanās vietas
ziņojumi
3.6.3.1. Ja vien atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde vai
atbilstošā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība saskaņā ar
šīs iestādes noteiktajiem nosacījumiem nav atbrīvojusi no šīs
prasības izpildes, gaisa kuģis, kas veic kontrolējamu lidojumu,
tiklīdz iespējams, ziņo atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu
struktūrvienībai par katra norādītā obligātā ziņošanas punkta
pārlidošanas laiku un līmeni, kā arī jebkuru citu nepieciešamo
informāciju. Atrašanās vietas ziņojumus līdzīgi veic attiecībā uz
citiem papildu punktiem, kad to pieprasa atbilstošā gaisa
satiksmes pakalpojumu struktūrvienība. Ja nav norādīti ziņošanas
punkti, atrašanās vietas ziņojumi tiek veikti ar intervāliem, ko
noteikusi atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde vai norādījusi
atbilstošā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība.
3.6.3.1.1. Gaisa kuģi, kas kontrolējama lidojuma laikā sniedz
atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai
informāciju par atrašanās vietu, izmantojot datu pārraides
sakarus, atrašanās vietas ziņojumus veic tikai, ja tas tiek
pieprasīts.
Piezīme. Nosacījumi un apstākļi,
kādos SSR režīma C augstuma spiediena pārraides atbilst prasībām
attiecībā uz informāciju par līmeni atrašanās vietas ziņojumos,
ir norādītas PANS-ATM dokumentā (Dokuments Nr. 4444).
3.6.4. Kontroles pārtraukšana
Gaisa kuģis, kas veic kontrolējamu lidojumu, izņemot
gadījumus, kad tas veic nosēšanos kontrolējamā lidlaukā, paziņo
atbilstošajai pilnvarotajai ATS iestādei, tiklīdz tas
vairs nav pakļauts gaisa satiksmes vadībai.
3.6.5. Sakari
3.6.5.1. Gaisa kuģis, kurš veic kontrolējamu lidojumu, gādā,
lai nepārtraukti tiktu veikta "gaiss-zeme" balss sakaru
klausīšanās atbilstošā attiecīgās gaisa satiksmes pakalpojumu
struktūrvienības sakaru kanālā, un vajadzības gadījumā izveido
divpusējus sakarus ar šo struktūrvienību, izņemot gadījumus, ko
atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde var paredzēt attiecībā
uz gaisa kuģi, kurš kontrolējamā lidlaukā atrodas lidlauka
satiksmē.
1. piezīme. SELCAL vai līdzīgas
automātiskas signalizēšanas ierīces atbilst prasībām nodrošināt
"gaiss-zeme" balss sakaru klausīšanos.
2. piezīme. Pēc dispečerpilota datu
pārraides posma sakaru (CPDLC) izveides prasība gaisa kuģim
nodrošināt "gaiss-zeme" balss sakaru klausīšanos paliek
spēkā.
3.6.5.2. Sakaru atteice. Ja sakaru atteices dēļ nav
iespējams izpildīt 3.6.5.1. punkta noteikumus, gaisa kuģis ievēro
10. pielikuma II sējumā noteiktās balss sakaru atteices
procedūras un tās tālāk tekstā minētās procedūras, kuras ir
atbilstošas. Gaisa kuģis cenšas nodibināt sakarus ar atbilstošo
gaisa satiksmes vadības struktūrvienību, izmantojot visus
pieejamos līdzekļus. Turklāt gaisa kuģis, ja tas atrodas
kontrolējama lidlauka satiksmē, vēro vizuālos signālus, kas var
tikt izmantoti norādījumu paziņošanai.
3.6.5.2.1. Lidojot vizuālos meteoroloģiskajos apstākļos, gaisa
kuģis:
a) turpina lidojumu vizuālos meteoroloģiskajos apstākļos, veic
nosēšanos tuvākajā piemērotajā lidlaukā un paziņo savu atrašanās
vietu atbilstošajai gaisa satiksmes vadības struktūrvienībai,
izmantojot visātrākos līdzekļus;
b) ja tas uzskatāms par ieteicamu, pabeidz instrumentālu
lidojumu saskaņā ar 3.6.5.2.2. punktu.
3.6.5.2.2. Ja, lidojot instrumentālos meteoroloģiskajos
apstākļos, vai gadījumā, kad instrumentāla lidojuma pilots
uzskata, ka nav ieteicams pabeigt lidojumu saskaņā ar 3.6.5.2.1.
punkta a) apakšpunktu, gaisa kuģis veic šādus pasākumus:
a) ja vien reģionālā aeronavigācijas vienošanās neparedz citus
norādījumus, gaisa telpā, kurā gaisa satiksmes vadības
nodrošināšanai netiek izmantots radiolokators, saglabā pēdējo
noteikto ātrumu un līmeni vai minimālo lidojuma absolūto
augstumu, ja tas ir augstāks, 20 minūtes no laika, kad gaisa
kuģim neizdevās paziņot par savu atrašanos virs ziņošanas punkta,
un pēc tam koriģē savu līmeni un ātrumu saskaņā ar iesniegto
lidojuma plānu;
b) gaisa telpā, kurā gaisa satiksmes vadības nodrošināšanai
tiek izmantots radiolokators, saglabā pēdējo noteikto ātrumu un
līmeni vai minimālo lidojuma absolūto augstumu, ja tas ir
augstāks, 7 minūtes no:
1) laika, kad ir sasniegts pēdējais noteiktais līmenis vai
minimālais lidojuma absolūtais augstums, vai
2) laika, kad uztvērējraidītājā ir iestatīts kods 7600;
vai
3) laika, kad gaisa kuģim neizdevās paziņot par savu atrašanos
virs ziņošanas punkta,
atkarībā no tā, kurš no šiem laikiem ir vēlāk, un pēc tam
koriģē savu līmeni un ātrumu saskaņā ar iesniegto lidojuma
plānu;
c) ja gaisa kuģis tiek vektorēts ar radiolokatora palīdzību
vai tas lido pa novirzītu maršrutu atbilstoši ATC
norādījumiem, izmantojot zonālo navigāciju bez noteiktiem
ierobežojumiem, atgriežas esošajā lidojuma plānā norādītajā
maršrutā ne vēlāk kā nākamajā kontrolpunktā, ņemot vērā
piemērojamo minimālo lidojuma absolūto augstumu;
d) turpina lidojumu atbilstoši esošajā lidojuma plānā
norādītajam maršrutam uz atbilstošo noteikto aeronavigācijas
līdzekli vai kontrolpunktu, kas apkalpo galamērķa lidlauku, un,
ja nepieciešams nodrošināt tālākminētā e) apakšpunkta prasību
izpildi, gaida virs šī līdzekļa vai kontrolpunkta līdz nolaišanās
sākšanai;
e) sāk nolaišanos no d) apakšpunktā minētā aeronavigācijas
līdzekļa vai kontrolpunkta pēdējā saņemtajā un apstiprinātajā
paredzamajā pieejas laikā vai pēc iespējas tuvāk tam vai, ja nav
saņemts un apstiprināts paredzamais pieejas laiks, tad no esošā
lidojuma plāna izrietošajā aprēķinātajā ierašanās laikā vai pēc
iespējas tuvāk tam;
f) pabeidz parasto instrumentālās pieejas procedūru, kas
paredzēta noteiktajam aeronavigācijas līdzeklim vai
kontrolpunktam; un
g) ja iespējams, nosēžas 30 minūtes pēc e) apakšpunktā
norādītā aprēķinātā ierašanās laika vai pēdējā apstiprinātā
paredzamā pieejas laika atkarībā no tā, kurš no tiem ir
vēlāks.
1. piezīme. Gaisa satiksmes vadības
pakalpojumi citiem lidojumiem attiecīgajā gaisa telpā tiks
nodrošināti, balsoties uz pieņēmumu, ka gaisa kuģis, kuram
notikusi sakaru atteice, ievēros 3.6.5.2.2. punkta
noteikumus.
2. piezīme. Sk. arī 5.1.2.
punktu.
3.7. Nelikumīga
iejaukšanās
Gaisa kuģis, kurš kļuvis par nelikumīgas iejaukšanās objektu,
cenšas atbilstošajai ATS struktūrvienībai paziņot par šo
faktu, visiem ar to saistītajiem svarīgajiem apstākļiem un
jebkādu atkāpi no esošā lidojuma plāna, kas bijusi nepieciešama
šo apstākļu dēļ, lai ATS struktūrvienība varētu šim gaisa
kuģim piešķirt prioritāti un līdz minimumam samazināt sadursmes
iespējas ar citiem gaisa kuģiem.
1. piezīme. ATS struktūrvienību
pienākumi nelikumīgas iejaukšanās gadījumos ir ietverti 11.
pielikumā.
2. piezīme. Norādījumi, kas
lietojami gadījumos, kad notiek nelikumīga iejaukšanās un gaisa
kuģis par šo faktu nevar paziņot ATS struktūrvienībai, ir
ietverti šā pielikuma B piesaistnē.
3. piezīme. Pasākumi, kas jāveic ar
SSR aprīkotam gaisa kuģim, kas pakļauts nelikumīgai iejaukšanās,
ir ietverti 11. pielikumā, PANS-ATM dokumentā (Dokuments Nr.
4444) un PANS-OPS dokumentā (Dokuments Nr. 8168).
4. piezīme. Pasākumi, kas jāveic ar CPDLC aprīkotam
gaisa kuģim, kas pakļauts nelikumīgai iejaukšanās, ir ietverti
11. pielikumā, PANS-ATM dokumentā (Dokuments Nr. 4444), un
norādījumi šajā jautājumā ir ietverti Gaisa satiksmes pakalpojumu
datu pārraides lietojumprogrammatūru rokasgrāmatā (Dokuments Nr.
9694).
3.8.
Pārtveršana
Piezīme. Šajā kontekstā termins
"pārtveršana" neietver pārtveršanas un eskorta pakalpojumus, kas
pēc pieprasījuma tiek nodrošināti gaisa kuģim briesmās saskaņā ar
II un III sējumu Starptautiskās aviācijas un jūras meklēšanas un
glābšanas (IAMSAR) rokasgrāmatā (Dokuments Nr. 9731).
3.8.1. Civilā gaisa kuģa pārtveršanu regulē atbilstoši
noteikumi un administratīvi norādījumi, kurus Līgumslēdzējas
valstis izdevušas saskaņā ar Starptautisko civilās aviācijas
konvenciju un jo īpaši ar tās 3. panta d) apakšpunktu, kurā
noteikts, ka Līgumslēdzējas valstis, izdodot noteikumus saviem
valsts gaisa kuģiem, pienācīgi ņem vērā civilās aviācijas
navigācijas drošību. Attiecīgi, izstrādājot atbilstošus
noteikumus un administratīvos norādījumus, pienācīgi tiek ņemti
vērā 1. papildinājuma 2. punkta un 2. papildinājuma 1. punkta
noteikumi.
Piezīme. Atzīstot, ka lidojuma
drošībai ir būtiski, lai civilie un militārie gaisa kuģi visā
pasaulē pareizi izmantotu un saprastu visus vizuālos signālus,
kas tiek lietoti pārtveršanas gadījumā un kas izmantojami tikai
kā pēdējais līdzeklis, Starptautiskās civilās aviācijas
organizācijas Padome, pieņemot vizuālos signālus šā pielikuma 1.
papildinājumā, mudināja Līgumslēdzējas valstis nodrošināt, lai to
valsts gaisa kuģi stingri ievērotu šos signālus. Tā kā civilo
gaisa kuģu pārtveršana jebkurā gadījumā ir bīstama, Padome ir
formulējusi arī īpašas rekomendācijas un mudina Līgumslēdzējas
valstis tās piemērot vienādā veidā. Šīs īpašās rekomendācijas ir
ietvertas A pielikumā.
3.8.2. Ja civilais gaisa kuģis tiek pārtverts, tā kapteinis
ievēro 2. papildinājuma 2. un 3. punkta prasības, interpretējot
vizuālos signālus un atbildot uz tiem saskaņā ar 1. papildinājuma
2. punktu.
Piezīme. Sk. arī 2.1.1. un 3.4.
punktu.
3.9. Minimālā
redzamība un attālums līdz mākoņiem vizuālajos meteoroloģiskajos
apstākļos
Minimālā redzamība un attālums līdz mākoņiem vizuālajos
meteoroloģiskajos apstākļos ir noteikta 3-1. tabulā.
3-1. tabula*
(sk. 4.1. punktu)
|
Absolūtā augstuma
diapazons
|
Gaisa telpas klase
|
Redzamība lidojumā
|
Attālums līdz mākoņiem
|
| 3050 m (10000 ft) un augstāk
virs vidējā jūras līmeņa |
A*** B C D E F G
|
8 km
|
1500m horizontāli
300m (1000ft) vertikāli
|
| Zemāk nekā 3050m (10000ft) virs
vidējā jūras līmeņa un augstāk nekā 900m (3000ft) virs vidējā
jūras līmeņa, vai augstāk nekā 300m (1000ft) virs zemes
atkarībā no tā, kas ir augstāk |
A***B C D E F G
|
5 km
|
1500m horizontāli
300m (1000ft) vertikāli
|
| Zemāk nekā 900m (3000ft) virs
vidējā jūras līmeņa vai augstāk nekā 300m (1000ft) virs
zemes |
A***B C D E
|
5 km
|
1500m horizontāli
300m (1000ft) vertikāli
|
| atkarībā no tā, kas ir
augstāk |
F G
|
5 km**
|
Nav mākoņu, un ir redzama zemes vai ūdens
virsma |
* Ja pārejas absolūtais augstums ir mazāks nekā
3050 m (10000 ft) virs vidējā jūras līmeņa, tad 10000 ft vietā
jāizmanto FL 100.
** Ja to noteikusi atbilstošā pilnvarotā ATS
iestāde,
a) redzamība lidojumā, kas samazināta ne vairāk kā līdz 1500
m, var tikt atļauta lidojumiem:
1) ar tādu ātrumu, kas pie esošās redzamības pienācīgi ļaus
laikus pamanīt citus satiksmes dalībniekus vai citus šķēršļus,
lai izvairītos no sadursmes; vai
2) apstākļos, kuros iespējamība sadurties ar citiem satiksmes
dalībniekiem parasti būtu maza, piemēram, rajonos ar nelielu
satiksmi un, veicot speciālos aviācijas darbus zemā līmenī.
b) HELIKOPTERIEM var atļaut lidot, ja redzamība lidojumā ir
mazāka nekā 1500 m, ar nosacījumu, ka tie veic manevrus ar
ātrumu, kas pienācīgi nodrošina iespēju laikus pamanīt citus
satiksmes dalībniekus vai citus šķēršļus, lai izvairītos no
sadursmes.
*** Minimālie vizuālie meteoroloģiskie apstākļi A
klasei ir iekļauti norādījumos pilotiem un neietver piekrišanu
VFR lidojumiem A klases gaisa telpā.
4. NODAĻA.
VIZUĀLO LIDOJUMU NOTEIKUMI
4.1. Izņemot gadījumus, kad tiek veikti speciālie VFR
lidojumi, VFR lidojumi tiek veikti tā, lai gaisa kuģis
lidotu apstākļos, kad redzamība un attālums līdz mākoņiem ir
vienāds ar 3-1. tabulā norādīto vai lielāks.
4.2. Izņemot, ja no gaisa satiksmes vadības struktūrvienības
ir saņemta atļauja, gaisa kuģis, kas veic VFR lidojumu,
nepaceļas no lidlauka vadības zonā vai nenolaižas tajā, nedz arī
neienāk lidlauka satiksmes zonā vai kustības shēmā:
a) ja apakšējās mākoņu robežas augstums ir mazāks nekā 450m
(1500 ft); vai
b) ja redzamība uz zemes ir mazāka nekā 5 km.
4.3. Laikā starp saulrietu un saullēktu vai tādā citā laika
periodā starp saulrietu un saullēktu, kādu var noteikt atbilstošā
pilnvarotā ATS iestāde, VFR lidojumi tiek veikti
saskaņā ar šīs iestādes paredzētajiem nosacījumiem.
4.4. Ja vien nav saņemta atbilstošās pilnvarotās ATS
iestādes atļauja, VFR lidojumi netiek veikti:
a) virs FL 200;
b) tuvu skaņas ātrumam un virsskaņas ātrumā.
4.5. Atļauju veikt VFR lidojumus virs FL 200 nepiešķir
rajonos, kuros virs FL 290 piemēro minimālo vertikālo
distancēšanu 300 m (1000 ft) attālumā.
4.6. Izņemot, ja tas nepieciešams pacelšanās vai nosēšanās
vajadzībām, vai izņemot ar atbilstošās iestādes atļauju,
VFR lidojumus neveic:
a) virs pārapdzīvotiem pilsētu rajoniem, mazpilsētām vai
ciemiem, vai cilvēku pulcēšanās vietām brīvā dabā augstumā, kas
mazāks nekā 300 m (1000 ft) virs zemākā šķēršļa 600 m rādiusā ap
gaisa kuģi;
b) jebkuros citos rajonos, kas nav minēti 4.6. punkta a)
apakšpunktā, zemāk par 150 m (500 ft) virs zemes vai ūdens.
Piezīme. Sk. arī 3.1.2. punktu.
4.7. Izņemot gadījumus, kad gaisa satiksmes vadības atļaujā
minēti vai atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde sniegusi
citus norādījumus, VFR lidojumi kreisēšanas līmenī, kad
tos veic augstāk nekā 900 m (3000 ft) virs zemes vai ūdens vai
augstākā līmenī saskaņā ar atbilstošās pilnvarotās ATS
iestādes norādījumiem, tiek veikti tādā lidojuma līmenī, kāds ir
atbilstošs 3. papildinājuma kreisēšanas līmeņu tabulās
norādītajai ceļa līnijai.
4.8. VFR lidojumi atbilst 3.6. punkta noteikumiem:
a) ja tos veic B, C un D klases gaisa telpā;
b) ja tie iekļaujas lidlauka satiksmē kontrolējamā lidlaukā;
vai
c) ja tos veic kā speciālos VFR lidojumus.
4.9. Veicot VFR lidojumu atbilstošās pilnvarotās
ATS iestādes noteiktajos rajonos vai maršrutos saskaņā ar
3.3.1.2. punkta c) vai d) apakšpunktu, tiek veikta nepārtraukta
"gaiss-zeme" balss sakaru klausīšanās attiecīgajā gaisa satiksmes
pakalpojumu struktūrvienības, kura nodrošina lidojumu
informācijas pakalpojumus, sakaru kanālā, un nepieciešamības
gadījumā šai struktūrvienībai tiek ziņots par atrašanās
vietu.
Piezīme. Sk. piezīmes pēc 3.6.5.1.
apakšpunkta.
4.10. Gaisa kuģis, kurš veic vizuālo lidojumu un kurš vēlas
pāriet uz instrumentālo lidojumu:
a) ja bija iesniegts lidojuma plāns, paziņo, kādas izmaiņas
jāveic tā esošajā lidojuma plānā; vai
b) ja to paredz 3.3.1.2. punkts, iesniedz attiecīgajai gaisa
satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai lidojuma plānu un iegūst
atļauju, pirms tas kontrolējamā gaisa telpā pāriet uz
instrumentālo lidojumu.
5. NODAĻA.
INSTRUMENTĀLO LIDOJUMU NOTEIKUMI
5.1. Noteikumi,
kas piemērojami visiem instrumentālajiem lidojumiem
5.1.1. Gaisa kuģa aprīkojums
Gaisa kuģi ir aprīkoti ar piemērotiem instrumentiem un
navigācijas aprīkojumu, kas ir atbilstošs veicamajam
maršrutam.
5.1.2. Minimālie līmeņi
Izņemot, ja tas ir nepieciešams pacelšanās vai nolaišanās
vajadzībām, vai izņemot, ja atbilstošā pilnvarotā iestāde devusi
īpašu atļauju, instrumentālais lidojums tiek veikts līmenī, kas
nav zemāks par valsts, pār kuras teritoriju tas tiek veikts,
noteikto minimālo lidojuma absolūto augstumu, vai, ja šāds
minimālais lidojuma absolūtais augstums nav noteikts, tad:
a) virs augsta apvidus vai kalnainos rajonos - līmenī, kas ir
vismaz 600 m (2000 ft) virs augstākā šķēršļa 8 km rādiusā ap
aprēķināto gaisa kuģa atrašanās vietu;
b) citos rajonos, kas nav minēti a) apakšpunktā - līmenī, kas
ir vismaz 300 m (1000 ft) virs augstākā šķēršļa 8 km rādiusā ap
aprēķināto gaisa kuģa atrašanās vietu.
1. piezīme. Aprēķinot gaisa kuģa
atrašanās vietu tiks ņemta vērā aeronavigācijas precizitāte, kādu
iespējams panākt attiecīgajā maršruta posmā, ņemot vērā uz zemes
un gaisa kuģī pieejamās navigācijas ierīces.
2. piezīme. Skat. arī 3.1.2.
punktu.
5.1.3. Pāreja no instrumentāla lidojuma uz VFR
lidojumu
5.1.3.1. Gaisa kuģis, kurš ir pieņēmis lēmumu pāriet no
lidojuma atbilstoši instrumentālo lidojumu noteikumiem uz
lidojumu atbilstoši vizuālo lidojumu noteikumiem, ja ir iesniegts
lidojuma plāns, īpaši paziņo atbilstošajai gaisa satiksmes
pakalpojumu struktūrvienībai, ka instrumentālais lidojums tiek
atcelts, un informē to par izmaiņām, kas jāizdara tā esošajā
lidojuma plānā.
5.1.3.2. Ja gaisa kuģis, kurš tiek ekspluatēts atbilstoši
instrumentālo lidojumu noteikumiem, lido vizuālos
meteoroloģiskajos apstākļos vai sastopas ar tiem, tas neatceļ
instrumentālo lidojumu, ja vien nav sagaidāms un paredzēts, ka
lidojums nepārtrauktos vizuālajos meteoroloģiskajos apstākļos
tiks turpināts pietiekami ilgu laiku.
5.2. Noteikumi,
kas piemērojami instrumentālajiem lidojumiem kontrolējamā gaisa
telpā
5.2.1. Instrumentālie lidojumi atbilst 3.6. punkta
noteikumiem, ja tos veic kontrolējamā gaisa telpā.
5.2.2. Instrumentāls lidojums kreisēšanas režīmā kontrolējamā
gaisa telpā tiek veikts kreisēšanas līmenī vai, ja ir atļauts
izmantot paņēmienus augstuma uzņemšanai kreisēšanas režīmā, starp
diviem līmeņiem vai augstāk par līmeni, izvēloties no:
a) kreisēšanas līmeņu tabulām 3. papildinājumā; vai
b) grozītām kreisēšanas līmeņu tabulām, ja tas ir paredzēts
saskaņā ar 3. papildinājumu lidojumam virs FL 410,
izņemot gadījumus, kad līmeņu korelācija ar tur paredzētajām
ceļa līnijām netiek veikta, ja gaisa satiksmes vadības atļaujās
ir minēti citi norādījumi vai ja aeronavigācijas informācijas
publikācijās atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde ir
noteikusi citādi.
5.3. Noteikumi,
kas piemērojami instrumentālajiem lidojumiem ārpus kontrolējamas
gaisa telpas
5.3.1. Kreisēšanas līmeņi
Instrumentāls lidojums kreisēšanas režīmā ārpus kontrolējamas
gaisa telpas tiek veikts kreisēšanas līmenī atbilstoši tā ceļa
līnijai saskaņā ar:
a) kreisēšanas līmeņu tabulām 3. papildinājumā, izņemot, ja
atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde ir devusi citus norādījumus
lidojumam 900m (3000ft) augstumā vai zemāk virs vidējā jūras
līmeņa; vai
b) grozītu kreisēšanas līmeņu tabulu, ja tas ir paredzēts
saskaņā ar 3. papildinājumu lidojumam virs FL 410.
Piezīme. Šis noteikums neliedz
gaisa kuģim, veicot virsskaņas lidojumu, izmantot paņēmienus
augstuma uzņemšanai kreisēšanas režīmā.
5.3.2. Sakari
Gaisa kuģis, kurš veic instrumentālu lidojumu ārpus
kontrolējamas gaisa telpas vai atbilstošās pilnvarotās ATS
iestādes noteiktos rajonos vai maršrutos saskaņā ar 3.3.1.2.
punkta c) vai d) apakšpunktu, nodrošina "gaiss-zeme" balss sakaru
klausīšanos attiecīgā sakaru kanālā un vajadzības gadījumā
izveido divpusējus sakarus ar to gaisa satiksmes pakalpojumu
struktūrvienību, kas nodrošina lidojumu informācijas
pakalpojumus.
Piezīme. Sk. piezīmes pēc 3.6.5.1.
punkta.
5.3.3. Atrašanās vietas
ziņojumi
Gaisa kuģis, veicot instrumentālu lidojumu ārpus kontrolējamas
gaisa telpas, ja atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde
pieprasa
- iesniegt lidojuma plānu,
- nodrošināt "gaiss-zeme" balss sakaru klausīšanos attiecīgā
sakaru kanālā un vajadzības gadījumā izveidot divpusējus sakarus
ar to gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību, kas nodrošina
lidojumu informācijas pakalpojumus,
ziņo par atrašanās vietu saskaņā ar prasībām kontrolējamiem
lidojumiem 3.6.3. punktā.
Piezīme. Tiek sagaidīts, ka gaisa
kuģis, kurš, veicot instrumentālu lidojumu noteiktā konsultatīvā
gaisa telpā, nolemj izmantot gaisa satiksmes dispečerdienesta
pakalpojumus, ievēro 3.6. punkta noteikumus, izņemot, ja lidojuma
plānam un tā izmaiņām nav nepieciešamas atļaujas un ja tiks
uzturēti divpusēji sakari ar to gaisa satiksmes pakalpojumu
struktūrvienību, kas nodrošina lidojumu informācijas
pakalpojumus.
1. PAPILDINĀJUMS. SIGNĀLI
(Piezīme. Skat.
pielikuma 3. nodaļas 3.4. punktu)
1. BRIESMU UN
STEIDZAMĪBAS SIGNĀLI
1. piezīme. Šīs sadaļas noteikumi
neliedz gaisa kuģim briesmās izmantot visus tā rīcībā esošos
līdzekļus, lai piesaistītu uzmanību, paziņotu par savu atrašanās
vietu un saņemtu palīdzību.
2. piezīme. Pilnīgu informāciju par
telesakaru pārraides procedūrām attiecībā uz briesmu un
steidzamības signāliem skat. 10. pielikuma II sējuma 5.
nodaļā.
3. piezīme. Informāciju par
meklēšanas un glābšanas vizuālajiem signāliem skat. 12.
pielikumā.
1.1. Briesmu
signāli
Turpmāk minētie signāli gan kopā, gan atsevišķi nozīmē, ka
draud nopietnas un nenovēršamas briesmas un ka tiek lūgta
tūlītēja palīdzība:
a) ar radiotelegrāfa palīdzību vai izmantojot citu
signalizēšanas metodi pārraidīts signāls "SOS" (pēc Morzes
ābeces: ". . . - - - . . .");
b) pa radiotelefonu pārraidīts briesmu signāls, ko veido
izrunāts vārds "MAYDAY";
c) briesmu paziņojums, kas nosūtīts, izmantojot datu pārraides
posmu, un kas izsaka vārda "MAYDAY" jēgu;
d) raķetes vai šāviņi sarkanā krāsā, kas tiek palaisti pa
vienam ar nelieliem intervāliem;
e) gaismas raķete sarkanā krāsā ar izpletni.
Piezīme. Starptautiskās
elektrosakaru savienības Radionoteikumu 41. pants (Nr. 3268, 3270
un 3271) sniedz informāciju par trauksmes signāliem
radiotelegrāfa un radiotelefona automātisko trauksmes sistēmu
iedarbināšanai:
3268 - Radiotelegrāfa trauksmes signāls sastāv no 12 domu
zīmju grupas, kas tiek pārraidīta vienas minūtes laikā, kur
katras domu zīmes ilgums ir četras sekundes, bet intervāla ilgums
starp katrām divām domu zīmēm ir viena sekunde. Signālu var
pārraidīt manuāli, bet ir ieteicams to darīt, izmantojot
automātisku aparatūru.
3270 - Radiotelegrāfa trauksmes signāls sastāv no diviem
sinusoīdiem zemfrekvences toņiem, ko pārraida pārmaiņus. Viena
toņa frekvence ir 2200 Hz, bet otra toņa frekvence - 1300 Hz, un
katra toņa pārraidīšanas ilgums ir 250 sekundes simtdaļas.
3271 - Ja radiotelegrāfa trauksmes signālu raida automātiski,
to pārraida nepārtraukti vismaz 30 sekundes, bet ne ilgāk kā
vienu minūti; ja tas tiek pārraidīts ar citiem līdzekļiem, to
raida pēc iespējas nepārtraukti apmēram vienu minūti.
1.2.
Steidzamības signāli
1.2.1. Turpmāk minētie signāli gan kopā, gan atsevišķi nozīmē,
ka gaisa kuģis vēlas paziņot par grūtībām, kuru dēļ tas ir
spiests nosēsties, bet nelūdz tūlītēju palīdzību:
a) nosēšanās gaismu atkārtota ieslēgšana un izslēgšana;
vai
b) navigācijas uguņu atkārtota ieslēgšana un izslēgšana tādā
veidā, kas atšķiras no navigācijas zibšņugunīm.
1.2.2. Turpmāk minētie signāli gan kopā, gan atsevišķi nozīmē,
ka gaisa kuģim ir jāpārraida ļoti steidzams ziņojums attiecībā uz
kuģa, gaisa kuģa vai cita transportlīdzekļa vai uz kuģa vai gaisa
kuģī vai redzeslokā esošo personu drošību:
a) signāls, ko pārraida, izmantojot radiotelegrāfu vai citu
signalizēšanas metodi, un kuru veido grupa "XXX";
b) pa radiotelefonu pārraidīts steidzamības signāls, kas
sastāv no izrunātiem vārdiem "PAN PAN";
c) steidzams paziņojums, kas nosūtīts, izmantojot datu
pārraides posmu, un kas izsaka vārdu "PAN PAN" jēgu.
2. PĀRTVERŠANAS
GADĪJUMĀ IZMANTOJAMIE SIGNĀLI
2.1. Pārtverošā
gaisa kuģa signāli un pārtveramā gaisa kuģa atbildes signāli
|
Sērija.
|
PĀRTVEROŠĀ gaisa kuģa signāli
|
Nozīme
|
PĀRTVERTĀ
gaisa kuģa atbildes signāli
|
Nozīme
|
|
1
|
DIENĀ vai NAKTĪ - gaisa kuģa šūpošana un navigācijas uguņu
(un helikopteru gadījumā nosēšanās uguņu) ieslēgšana un
izslēgšana ar neregulāriem intervāliem, atrodoties nedaudz
augstāk par pārtverto gaisa kuģi un tam priekšā, un parasti
pa kreisi no tā (vai pa labi, ja pārtvertais gaisa kuģis ir
helikopters). Kad ir saņemts apstiprinājums, lēns horizontāls
pagrieziens parasti pa kreisi (vai pa labi, ja pārtvertais
gaisa kuģis ir helikopters) vēlamā kursa virzienā. |
Jūs esat pārtverts. Sekojiet man! |
DIENĀ vai NAKTĪ - gaisa kuģa šūpošana un navigācijas uguņu
mirkšķināšana ar neregulāriem intervāliem, un sekošana. |
Sapratu, izpildu. |
|
Piezīme. Papildu pasākumi, kas jāveic pārtvertajam gaisa
kuģim, ir norādīti 3. nodaļas 3.8. punktā. |
|
|
1. piezīme. Meteoroloģisko apstākļu vai reljefa dēļ
pārtverošajam gaisa kuģim var būt nepieciešams mainīt 1.
rindā minēto atrašanās vietu un pagriešanās virzienu. |
|
|
|
|
|
2. piezīme. Ja pārtvertais gaisa kuģis nevar turēties vienā
ātrumā ar pārtverošo gaisa kuģi, tad ir sagaidāms, ka
pārtverošais gaisa kuģis veiks hipodromisko lidojumu shēmu un
sašūpos gaisa kuģi katrreiz, palidojot garām pārtvertajam
gaisa kuģim. |
|
|
|
|
2
|
DIENĀ vai NAKTĪ - straujš pagriešanās manevrs no pārtvertā
gaisa kuģa, kas sastāv no vismaz 90° pagrieziena ar augstuma
uzņemšanu, nešķērsojot pārtvertā gaisa kuģa lidojuma
līniju. |
Varat turpināt lidojumu! |
DIENĀ vai NAKTĪ - gaisa kuģa šūpošana. |
Sapratu, izpildu. |
|
3
|
DIENĀ vai
NAKTĪ - šasijas (ja tāda ir) nolaišana, nosēšanās gaismu
ieslēgšana un izmantojamā skrejceļa pārlidošana vai, ja
pārtvertais gaisa kuģis ir helikopters, helikoptera nosēšanās
laukuma pārlidošana. Helikoptera gadījumā pārtverošais
helikopters veic nosēšanās pieeju, paliekot lidojot blakus
nosēšanās laukumam. |
Nosēdieties šajā lidlaukā! |
DIENĀ vai
NAKTĪ - šasijas (ja tāda ir) nolaišana, nosēšanās gaismu
ieslēgšana un sekošana pārtverošajam gaisa kuģim un, ja pēc
izmantojamā skrejceļa vai helikoptera nosēšanās laukuma
pārlidošanas nosēšanās tiek uzskatīta par drošu, veic
nosēšanos. |
Sapratu,
izpildu. |
2.2. Pārtveramā
gaisa kuģa signāli un pārtverošā gaisa kuģa atbildes signāli
|
Sērija.
|
PĀRTVERTĀ
gaisa kuģa signāli
|
Nozīme
|
PĀRTVEROŠĀ gaisa kuģa atbildes signāli
|
Nozīme
|
|
4
|
DIENĀ vai NAKTĪ - šasijas (ja tā ir) pacelšana un nosēšanās
gaismu mirkšķināšana, pārlidojot lidlauku augstumā, kas ir
lielāks par 300 m (1000 ft), bet nepārsniedz 600 m (2000 ft)
(helikoptera gadījumā augstumā, kas ir lielāks par 50 m (170
ft), bet nepārsniedz 100 m (330ft)), un riņķošana virs
izmantojamā skrejceļa vai helikoptera nosēšanās laukuma. Ja
nav iespējams ieslēgt nosēšanās gaismas, jebkuru citu
iespējamo gaismu mirkšķināšana. |
Jūsu
lidlauks nav piemērots. |
DIENĀ vai NAKTĪ - ja ir vēlams, lai pārtvertais gaisa kuģis
seko pārtverošajam gaisa kuģim, tad pārtverošais gaisa kuģis
paceļ savu šasiju (ja tāda ir) un izmanto 1. sērijas
signālus, kas paredzēti pārtverošajam gaisa kuģim. |
Sapratu, sekojiet man! |
|
Ja ir nolemts atlaist pārtverto gaisa kuģi, tad pārtverošais
gaisa kuģis izmanto 2. sērijas signālus, kas paredzēti
pārtverošajam gaisa kuģim. |
Sapratu, varat turpināt ceļu! |
|
5
|
DIENĀ vai NAKTĪ - visu iespējamo gaismu regulāra ieslēgšana
un izslēgšana, bet veidā, kas atšķiras no
mirkšķināšanas. |
Nav iespējams izpildīt. |
DIENĀ vai NAKTĪ - izmanto 2. sērijas signālus, kas paredzēti
pārtverošajam gaisa kuģim. |
Sapratu. |
|
6
|
DIENĀ vai
NAKTĪ - visu iespējamo gaismu neregulāra mirkšķināšana. |
Briesmās. |
DIENĀ vai
NAKTĪ - izmanto 2. sērijas signālus, kas paredzēti
pārtverošajam gaisa kuģim. |
Sapratu. |
3. VIZUĀLIE
BRĪDINĀJUMA SIGNĀLI GAISA KUĢIEM, KAS BEZ ATĻAUJAS IELIDO VAI
GATAVOJAS IELIDOT IEROBEŽOTU LIDOJUMU ZONĀ, AIZLIEGTĀ ZONĀ VAI
BĪSTAMĀ ZONĀ
Dienas un nakts laikā virkne sarkanu un zaļu signālraķešu, kas
palaisti no zemes ar 10 sekunžu intervālu un kas nesankcionētajam
gaisa kuģim norāda, ka tas ielido vai gatavojas ielidot
ierobežotu lidojumu zonā, aizliegtā zonā vai bīstamā zonā un ka
šim gaisa kuģim jāveic nepieciešamie koriģēšanas pasākumi.
4. SIGNĀLI
LIDLAUKA SATIKSMEI
4.1. Gaismas
signāli un signālraķetes
4.1.1. Norādījumi
|
STEADY GREEN
CLEARED TO LAND
|
PASTĀVĪGS ZAĻŠ
ATĻAUTS NOSĒSTIES
|
|
STEADY RED
GIVE WAY TO OTHER AIRCRAFT AND CONTINUE CIRCLING
|
PASTĀVĪGS SARKANS
DOT CEĻU CITAM GAISA KUĢIM UN TURPINĀT RIŅĶOŠANU
|
|
GREEN FLASHES
RETURN FOR LANDING
|
MIRGOJOŠS ZAĻŠ
ATSĀKT NOSĒŠANOS
|
|
RED FLASHES
ARODROME UNSAFE, DO NOT LAND
|
MIRGOJOŠS SARKANS
LIDLAUKS NAV DROŠS, NENOSĒSTIES
|
|
WHITE FLASHES
LAND AT THIS AERODROME AND PROCEED TO APRON
|
MIRGOJOŠS BALTS
NOSĒSTIES ŠAJĀ LIDLAUKĀ UN TURPINĀT CEĻU LĪDZ
PERONAM
|
| TAXING AIRCRAFT |
MANEVRĒJOŠAIS GAISA KUĢIS |
|
STEADY RED
STOP
|
PASTĀVĪGS SARKANS
APSTĀTIES
|
|
RED FLASHES
TAXI CLEAR OF LANDING AREA IN USE
|
MIRGOJOŠS SARKANS
MANEVRĒT PROJĀM NO IZMANTOJAMĀS NOSĒŠANĀS ZONAS
|
| TOWER |
TORNIS |
| RED PYROTECHNIC |
SARKANA SIGNĀLRAĶETE |
|
NOTWITHSTANDING ANY PREVIOUS INSTRUCTIONS,
DO NOT LAND FOR THE TIME BEING
|
NESKATOTIES UZ IEPRIEKŠĒJIEM NORĀDĪJUMIEM,
PAŠLAIK NOSĒSTIES NEDRĪKST! |
|
GREEN FLASHES
CLEARED TO TAXI
|
MIRGOJOŠS ZAĻŠ
ATĻAUTS VEIKT MANEVRUS
|
|
WHITE FLASHES
RETURN TO STARTING POINT ON THE AERODROME
|
MIRGOJOŠS BALTS
ATGRIEZTIES SĀKUMA PUNKTĀ LIDLAUKĀ
|
|
STEADY GREEN
CLEARED FOR TAKE OFF
|
PASTĀVĪGS ZAĻŠ
ATĻAUTS PACELTIES
|
| TAKE-OFF POSITION |
PACELŠANĀS POZĪCIJA |
4.1.2. Gaisa kuģis apstiprina, ka
sapratis signālu
a) Lidojuma laikā:
1) diennakts gaišajā laikā:
- pašūpojot gaisa kuģa spārnus;
Piezīme. Šis signāls nebūtu
jāizmanto posmā starp trešo un ceturto pagriezienu un nosēšanās
taisnē.
2) diennakts tumšajā laikā:
- divreiz ieslēdzot un izslēdzot gaisa kuģa nosēšanās gaismas
vai, ja tādu nav, divreiz ieslēdzot un izslēdzot navigācijas
ugunis.
b) Atrodoties uz zemes:
1) diennakts gaišajā laikā:
- kustinot gaisa kuģa eleronus vai virzienstūri;
2) diennakts tumšajā laikā:
- divreiz ieslēdzot un izslēdzot gaisa kuģa nosēšanās gaismas
vai, ja tādu nav, divreiz ieslēdzot un izslēdzot navigācijas
ugunis.
4.2. Uz zemes
novietojamie vizuālie signāli
Piezīme. Sīkāku informāciju par uz
zemes novietojamajiem vizuālajiem līdzekļiem skat. 14.
pielikumā.
4.2.1. Aizliegums nosēsties
Signāllaukumā novietots horizontāls sarkanas krāsas četrstūris
ar dzeltenām diagonālēm (A1-2. attēlā) norāda, ka nosēšanās ir
aizliegta un ka šis aizliegums var tikt pagarināts.
A1-2. attēls
4.2.2. Nepieciešamība tuvojoties
vai nosēžoties veikt īpašus piesardzības pasākumus
Signāllaukumā novietots horizontāls sarkanas krāsas četrstūris
ar vienu dzeltenu diagonāli (A1-2. attēlā) norāda, ka
manevrēšanas laukuma sliktā stāvokļa vai kāda cita iemesla dēļ
tuvojoties vai nosēžoties jāievēro īpaši piesardzības
pasākumi.
A1-3. attēls
4.2.3. Skrejceļu un manevrēšanas
ceļu izmantošana
4.2.3.1. Signāllaukumā novietota balta hanteles formas zīme
(A1-4. attēlā) norāda, ka gaisa kuģim jānosēžas, jāpaceļas un
jāveic manevri tikai, izmantojot skrejceļus un manevrēšanas
ceļus.
A1-4. attēls
4.2.3.2. Signāllaukumā novietota līdzīga balta hanteles formas
zīme kā 4.2.3.1. punktā aprakstītā, bet ar melnas krāsas svītru
perpendikulāri asij pāri abām hanteles apaļajām daļām (A1-5.
attēlā), norāda, ka gaisa kuģim jānosēžas un jāpaceļas tikai,
izmantojot skrejceļus, bet citu manevru veikšanai nav
nepieciešams izmantot tikai skrejceļus un manevrēšanas ceļus.
A1-5. attēls
4.2.4. Slēgti skrejceļi vai
manevrēšanas ceļi
Uz skrejceļiem un manevrēšanas ceļiem vai to daļām novietotas
krusta formas zīmes vienā kontrastējošā krāsā (dzeltenā vai
baltā) (A1-6. attēlā) norāda, ka zona nav derīga gaisa kuģu
kustībai.
A1-6. attēls
4.2.5. Nosēšanās vai pacelšanās
virzieni
4.2.5.1. Horizontāla balta vai oranža nosēšanās "T"
veida zīme (A1-7. attēlā) gaisa kuģim norāda nosēšanās un
pacelšanās virzienu, kas ir paralēli "T" zīmes
gareniskajai asij šķērsdaļas virzienā.
Piezīme. Ja šo nosēšanās "T" veida
zīmi izmanto nakts laikā, tad to vai nu izgaismo vai tās malas
aprīko ar spuldzītēm.
A1-7. attēls
4.2.5.2. Vertikāli pie lidlauka vadības torņa vai tam blakus
novietota divu ciparu grupa (A1-8. attēlā) gaisa kuģim
manevrēšanas zonā norāda pacelšanās virzienu, kas izteikts
magnētiskā kompasa grādu desmitos, noapaļojot līdz tuvākajiem
desmit grādiem.
A1-8. attēls
4.2.6. Labās puses satiksme
Signāllaukumā skrejceļa vai tā izmantojamās daļas galā
horizontāli novietota bulta, kas norāda pa labi, labi saredzamā
krāsā (A1-9. attēlā) norāda, ka pirms nosēšanās vai pacelšanās
jāizdara pagrieziens pa labi.
A1-9. attēls
4.2.7. Gaisa satiksmes ziņojumu
savākšanas punkts
Vertikāli novietots melns "C" burts uz dzeltena fona
(A1-10. attēlā) norāda gaisa satiksmes ziņojumu savākšanas punkta
atrašanās vietu.
A1-10. attēls
4.2.8. Notiek planieru lidojumi
Signāllaukumā horizontāli novietota balta zīme divkārša krusta
veidā (A1-11. attēlā) norāda, ka lidlauku izmanto planieri un ka
tiek veikti planieru lidojumi.
A1-11. attēls
5. GAISA KUĢU
MANEVRĒŠANAS SIGNĀLI
5.1.
Signalizētāja signāli gaisa kuģim
1. piezīme. Šie signāli paredzēti,
lai tos rādītu signalizētājs, rokās turot lukturus, kas
nepieciešams, lai pilots tos varētu vieglāk saskatīt, un
atrodoties ar seju pret gaisa kuģi šādā pozīcijā:
a) fiksētu spārnu gaisa kuģiem -
gaisa kuģa kreisajā pusē, kur pilots to var vislabāk saskatīt;
un
b) helikopteriem - vietā, kur
pilots vislabāk var saskatīt signalizētāju.
2. piezīme. Attiecīgo signālu
nozīme nemainās, ja lieto karodziņus, izgaismotus zižļus vai
kabatas lukturīšus.
3. piezīme. Gaisa kuģa dzinēji tiek
numurēti no labās puses uz kreiso, signalizētājam atrodoties ar
skatu pret gaisa kuģi (t.i., dzinējs nr.1 ir kuģa kreisās puses
ārējais dzinējs).
4. piezīme. Signāli, kas atzīmēti
ar zvaigznīti (*) attiecas uz stacionārā režīmā lidojošiem
helikopteriem.
5. piezīme. Gadījumos, kad minēti
zižļi, var izmantot arī dienas gaismā fluorescējošas galda tenisa
raketes vai cimdus (tikai dienas gaismā).
6. piezīme. Gadījumos, kad minēts
signalizētājs [signalman], signālus rādīt var arī manevru
vadītājs.
5.1.1. Pirms turpmāk aprakstīto signālu lietošanas
signalizētājs pārliecinās, ka zonā, kurā gaisa kuģis ir jāvada,
neatrodas objekti, kuriem gaisa kuģis, izpildot 3.4.1. punkta
prasības, var nejauši uzdurties.
Piezīme. Daudzu gaisa kuģu
konstrukcija ir tāda, ka, gaisa kuģim veicot manevrus uz zemes,
no pilotu kabīnes ne vienmēr ir iespējams vizuāli kontrolēt
kabīnes spārnu galu, dzinēju un citu galējo punktu
trajektoriju.
 |
1. Spārnu
trajektorijas vadīšana
Signalizētājs paceļ labo roku virs galvas līmeņa, ar
zizli norādot uz augšu; kreisā roka atrodas gar sāniem, ar
tajā esošo zizli norādot uz leju.
Piezīme. Ar šo signālu persona, kas atrodas
gaisa kuģa spārnu galā norāda pilotam/manevru
vadītājam/ dispečeram, ka gaisa kuģa ceļā uz
stāvvietu vai no tās nav šķēršļu.
|
 |
2.
Norādīšana uz vārtiem
Signalizētājs paceļ pilnībā izstieptas rokas tieši virs
galvas, ar zižļiem norādot uz augšu.
|
 |
3. Virzīties uz nākamā signalizētāja pusi vai atbilstoši
torņa/zemes vadības norādījumiem
Signalizētājs abas rokas vērš augšup; pārvieto un
izstiepj rokas uz abām pusēm prom no ķermeņa un ar zižļiem
norāda nākamā signalizētāja vai manevrēšanas zonas
atrašanās vietu.
|
 |
4. Tieši
uz priekšu
Signalizētājs izstieptas rokas saliec elkoņos un ar
zižļiem rāda augšup un lejup no krūšu augstuma līdz galvas
augstumam.
|
 |
5. a) Pagriezties pa kreisi (no pilota redzespunkta)
Signalizētājs, turot zizli izstieptā labajā rokā 90
grādu leņķī no ķermeņa, ar kreiso roku rāda signālu "uz
priekšu". Roku kustības ātrums pilotam norāda, cik strauji
jāveic pagrieziens.
|
 |
5. b) Pagriezties pa labi (no pilota redzespunkta)
Signalizētājs, turot zizli izstieptā kreisajā rokā 90
grādu leņķī no ķermeņa, ar labo roku rāda signālu "uz
priekšu". Roku kustības ātrums pilotam norāda, cik strauji
jāveic pagrieziens.
|
 |
6. a)
Parastā apstāšanās
Signalizētājs, turot zižļus izstieptās rokās 90 grādu
leņķī uz sāniem, lēnām ceļ rokas virs galvas, kamēr zižļi
sakrustojas.
|
 |
6. b)
Apturēšana ārkārtas gadījumā
Signalizētājs strauji izstiepj rokas un zižļus virs
galvas, sakrustojot zižļus.
|
 |
7. a)
Iedarbināt bremzes
Paceliet roku ar uz priekšu vērstu plaukstu mazliet virs
plecu augstuma. Pārliecinieties par acu kontaktu ar gaisa
kuģa apkalpi un savelciet plaukstu dūrē.
Nekustieties, kamēr kāds gaisa kuģa apkalpes
loceklis nav parādījis paceltu īkšķi, apstiprinot, ka ir
sapratis signālu.
|
 |
7. b)
Izslēgt bremzes
Paceliet roku ar dūrē savilktu plaukstu mazliet virs
plecu augstuma. Pārliecinieties par acu kontaktu ar gaisa
kuģa apkalpi un atveriet plaukstu. Nekustieties,
kamēr kāds gaisa kuģa apkalpes loceklis nav parādījis
paceltu īkšķi, apstiprinot, ka ir sapratis signālu.
|
 |
8. a)
Paliktņi ir ievietoti
Izstiepis rokas un zižļus pilnībā virs galvas, kustiniet
zižļus virzienā uz iekšpusi, līdz zižļi saskaras.
Pārliecinieties, ka kāds gaisa kuģa apkalpes loceklis
parāda apstiprinošu zīmi.
|
 |
8. b)
Paliktņi ir izņemti
Izstiepis rokas un zižļus pilnībā virs galvas, kustiniet
zižļus virzienā uz ārpusi. Neizņemiet paliktņus, kamēr nav
saņemta atļauja no gaisa kuģa apkalpes.
|
 |
9.
Iedarbināt dzinēju(-us)
Paceliet labo roku galvas augstumā, ar zizli norādot
augšup, un sāciet izpildīt apļveida kustību ar roku; tajā
pašā laikā ar kreiso roku, kas pacelta virs galvas,
norādiet iedarbināt dzinēju.
|
 |
10.
Izslēgt dzinēju(-us)
Izstiepiet roku ar zizli sev priekšā plecu augstumā;
paceliet plaukstu un zizli pie kreisā pleca un velciet ar
zizli līdz labajam plecam, it kā pārgriežot rīkli.
|
 |
11.
Samazināt ātrumu
Nolaidiet izstieptas rokas lejup un veiciet kustību,
pārvietojot zižļus augšup un lejup no vidukļa līdz
ceļgaliem, it kā viegli uzsitot.
|
 |
12.
Samaziniet dzinēja apgriezienus norādītajā pusē
Nolaidiet rokas uz zižļus vērstus pret zemi, pavēciniet
labo vai kreiso zizli augšup un lejup,
norādot, vai apgriezieni jāsamazina attiecīgi
kreisajā vai labajā pusē.
|
|
|
13.
Atpakaļ!
Paceliet rokas sev priekšā vidukļa augstumā un grieziet
rokas virzienā uz priekšu. Lai pārtrauktu kustību atpakaļ,
izmantojiet 6.a) vai b) signālu.
|
 |
14. a)
Pagriezieni, pārvietojoties atpakaļgaitā (no astes līdz
labajam bortam)
Nolaidiet kreiso roku ar zizli, kas vērsts pret zemi, un
ar labo roku izdariet kustību no pozīcijas vertikāli virs
galvas uz pozīciju horizontāli sev priekšā, vairākas reizes
atkārtojot kustību ar labo roku.
|
 |
14 b).
Pagriezieni, pārvietojoties atpakaļgaitā (no astes līdz
kreisajam bortam)
Nolaidiet labo roku ar zizli, kas vērsts pret zemi, un
ar kreiso izdariet kustību no pozīcijas vertikāli virs
galvas uz pozīciju horizontāli sev priekšā, vairākas reizes
atkārtojot kustību ar kreiso roku.
|
 |
15. Viss
kārtībā!
Paceliet labo roku ar augšup vērstu zizli galvas
augstumā vai parādiet paceltu īkšķi; kreisā roka paliek
nolaista gar sāniem.
Piezīme. Šo signālu izmanto
arī kā tehnisko/apkalpošanas sakaru signālu.
|
 |
*16.
Lidošana stacionārā režīmā (karāšanās)
Pilnībā sāniski izstieptas rokas un zižļi 90 grādu
leņķī.
|
 |
*17.
Augšup!
Pilnībā izstiepiet rokas un zižļus sāniski 90 grādu
leņķī ar augšup vērstām plaukstām un paceliet rokas uz
augšu! Kustības ātrums norāda pacelšanās ātrumu.
|
 |
*18.
Nolaisties zemāk!
Pilnībā izstiepiet rokas un zižļus sāniski 90 grādu
leņķī ar lejup vērstām plaukstām un vēzējiet rokas uz leju!
Kustības ātrums norāda nolaišanās ātrumu.
|
 |
*19. a)
Pagriezties horizontāli pa kreisi (no pilota
redzespunkta)
Izstiepiet roku horizontāli 90 grādu leņķī pa labi no
ķermeņa. Vēzējiet otru roku tajā pašā virzienā, it kā
slaukot.
|
 |
*19 b).
Pagriezties horizontāli pa labi (no pilota
redzespunkta)
Izstiepiet roku horizontāli 90 grādu leņķī pa kreisi no
ķermeņa. Vēzējiet otru roku tajā pašā virzienā, it kā
slaukot.
|
 |
*20.
Nosēsties!
Sakrustojiet rokas sev priekšā ar lejup vērstiem
zižļiem.
|
 |
21.
Ugunsgrēks
Ar zizli labajā rokā izdariet kustību no pleca līdz
ceļgalam, kas atgādina ventilatora darbību, tajā pašā laikā
ar zizli kreisajā rokā norādot uz ugunsgrēka zonu.
ENGINE - DZINĒJS
BRAKE - BREMZES
|
 |
22.
Gaidiet!
Pilnībā izstiepiet rokas un zizli 45 grādu leņķī uz
sāniem. Gaidiet, līdz gaisa kuģim tiek dota atļauja veikt
nākamo manevru.
|
 |
23. Gaisa
kuģa nosūtīšana
Lai nosūtītu gaisa kuģi, izpildiet standarta sveicienu
ar labo roku un/vai zizli. Saglabājiet acu kontaktu ar
gaisa kuģa apkalpi, līdz gaisa kuģis uzsāk manevrus.
|
 |
24.
Neaiztikt vadības ierīces! (tehniskais/apkopes sakaru
signāls)
Izstiepiet pilnībā labo roku virs galvas un savelciet
plaukstu dūrē vai turiet zizli horizontāli; kreiso roku
paturiet nolaistu gar sāniem.
|
 |
25.
Pieslēgt zemes strāvas avotu (tehniskais/apkopes sakaru
signāls)
Turiet pilnībā paceltas rokas virs galvas; atveriet
kreiso plaukstu horizontāli un ar labās rokas pirkstu
galiem pieskarieties atvērtajai kreisās rokas delnai
(izveidojot T burta formu). Nakts laikā, lai virs galvas
izveidotu T burta formu, var izmantot arī izgaismotus
zižļus.
|
 |
26.
Atvienot strāvu (tehniskais/apkopes sakaru signāls)
Turiet pilnībā paceltas rokas virs galvas, ar labās
rokas pirkstu galiem pieskaroties atvērtajai kreisās rokas
delnai (T burta veidā); tad labo plaukstu atvirziet nost no
kreisās plaukstas. Neatvienojiet strāvu, kamēr gaisa
kuģa apkalpe to nav atļāvusi. Nakts laikā, lai virs galvas
izveidotu T burta formu, var izmantot arī izgaismotus
zižļus.
|
 |
27.
Noraidošs signāls (tehniskais/apkopes sakaru signāls)
Turiet labo roku taisnu 90 grādu leņķī no pleca un ar
zizli norādiet uz zemi vai parādiet uz leju vērstu īkšķi;
kreisā roka paliek nolaista gar sāniem.
|
 |
28.
Nodibināt sakarus pa iekšējo telefonu (tehniskais/apkopes
sakaru signāls)
Paceliet abas rokas 90 grādu leņķī no ķermeņa un ar
plaukstām apklājiet abas ausis.
|
 |
29.
Atvērt/aizvērt kāpnes (tehniskais/apkopes sakaru
signāls)
Labo roku turot nolaistu gar sāniem un kreiso roku
paceltu 45 grādu leņķī virs galvas, ar labo roku izdariet
vēzienu virzienā uz kreiso plecu.
Piezīme. Šis signāls ir
paredzēts galvenokārt gaisa kuģiem ar iebūvētām kāpnēm
gaisa kuģa priekšgalā.
|
5.2. Gaisa kuģa
pilota signāli signalizētājam
1. piezīme. Šie signāli domāti, lai
pilots no savas kabīnes tos skaidri un saredzami ar rokām
parādītu signalizētājam, vajadzības gadījumā izmantojot
apgaismojumu, lai signalizētājs vieglāk varētu tos saredzēt.
2. piezīme. Gaisa kuģa dzinēji ir
numurēti no kreisās puses uz labo (no signalizētāja, kas atrodas
ar seju pret gaisa kuģi, skatu punkta) (t.i. dzinējs Nr. 1 ir
kreisās puses malējais dzinējs).
5.2.1. Bremzes
Piezīme. Moments, kad pirksti ir
sakļauti dūrē vai izplesti, norāda attiecīgi bremžu iedarbināšanu
vai atlaišanu.
a) Bremzes iedarbinātas: roka ar izplestiem pirkstiem
pacelta horizontāli priekšā sejai, pēc tam plauksta tiek sakļauta
dūrē.
b) Bremzes atlaistas: roka ar dūrē sakļautiem pirkstiem
pacelta horizontāli priekšā sejai, pēc tam pirksti tiek
izplesti.
5.2.2. Bremžu paliktņi
a) Ievietot bremžu paliktņus: izstieptas rokas ar
delnām uz ārpusi sakrustot priekšā sejai.
b) Izņemt bremžu paliktņus: sejai priekšā sakrustotas
rokas ar plaukstām uz ārpusi izvērst sāņus.
5.2.3. Gatavība dzinēja(-u)
iedarbināšanai
Pacelt atbilstošu daudzumu vienas rokas pirkstu, norādot, cik
dzinēji jāiedarbina.
5.3.
Tehniskie/apkopes sakaru signāli
5.3.1. Signāli, kas parādāmi ar rokām, tiek izmantoti tikai
tad, ja nav iespējama mutiska saziņa attiecībā uz
tehniskajiem/apkopes sakaru signāliem.
5.3.2. Signalizētājs pārliecinās, ka no gaisa kuģa apkalpes
tiek saņemts apstiprinošs signāls attiecībā uz
tehniskajiem/apkopes sakaru signāliem.
Piezīme. Tehniskie/apkopes sakaru
signāli ir ietverti 1. papildinājumā, lai standartizētu rokas
signālu lietojumu saziņai ar gaisa kuģa apkalpi gaisa kuģa
kustības laikā attiecībā uz apkopes vai pārvietošanas
funkcijām.
2.
PAPILDINĀJUMS. CIVILĀ GAISA KUĢA PĀRTVERŠANA
(Piezīme. Skat.
pielikuma 3. nodaļas 3.8. punktu)
1. Principi, kas
jāievēro valstīm
1.1. Lai panāktu vienotus noteikumus, kas nepieciešams civilā
gaisa kuģa navigācijas drošībai, Līgumslēdzējas valstis,
izstrādājot noteikumus un administratīvos norādījumus, pienācīgi
ņem vērā šādus principus:
a) civilie gaisa kuģi tiek pārtverti tikai tad, ja nav citas
iespējas;
b) ja tā tomēr tiek veikta, pārtveršana jāierobežo līdz gaisa
kuģa identificēšanai, ja vien nav nepieciešams atgriezt gaisa
kuģi tā plānotajā trajektorijā, izvest ārpus valsts gaisa telpas
robežām, aizvest no ierobežotu lidojumu, aizliegtas vai bīstamas
zonas vai sniegt tam norādījumus, lai veiktu nosēšanos norādītā
lidlaukā;
c) netiks uzsākta civilo gaisa kuģu pārtveršana treniņu
nolūkā;
d) navigācijas norādījumi un ar tiem saistītā informācija
pārtvertajam gaisa kuģim tiks sniegta, izmantojot radiotelefonu,
ja vien ir iespējams izveidot radiosakarus; un
e) gadījumā, ja tiek pieprasīts, lai pārtvertais civilais
gaisa kuģis nosēstos pārlidojamajā teritorijā, tad nosēšanās
vajadzībām norādītajam lidlaukam jābūt piemērotam attiecīgā tipa
gaisa kuģim.
Piezīme. ICAO Asamblejas 25.
(ārkārtas) sēdē 1984. gada 10. maijā vienprātīgi pieņemot
Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas 3.' pantu,
Līgumslēdzējas valstis ir atzinušas, ka "katrai valstij jāatturas
lietot ieročus pret civilajiem gaisa kuģiem lidojuma laikā".
1.2. Līgumslēdzējas valstis paziņo standarta paņēmienu, kas
noteikts gaisa kuģa, kurš veic civilā gaisa kuģa pārtveršanu,
manevrēšanai. Šāda metode paredzēta, lai nepieļautu pārtvertā
gaisa kuģa apdraudēšanu.
Piezīme. Īpaši ieteikumi attiecībā
uz manevrēšanas paņēmienu ir ietverti A piesaistnes 3.
punktā.
1.3. Līgumslēdzējas valstis nodrošina, ka tiek pieņemti
noteikumi attiecībā uz sekundārā novērošanas radiolokatora
lietošanu vajadzības gadījumā, lai identificētu civilo gaisa kuģi
zonās, kur to var pārtvert.
2. Pārtvertā
gaisa kuģa rīcība
2.1. Gaisa kuģis, kuru pārtver cits gaisa kuģis,
nekavējoties:
a) izpilda pārtverošā gaisa kuģa norādījumus, vizuālos
signālus interpretējot un atbildot uz tiem saskaņā ar
specifikācijām 1. papildinājumā;
b) ja iespējams, informē atbilstošo gaisa satiksmes
pakalpojumu struktūrvienību;
c) cenšas nodibināt radiosakarus ar pārtverošo gaisa kuģi vai
ar atbilstošo pārtveršanas vadības struktūrvienību, veicot
izsaukumu avārijas frekvencē 121.5 MHz, paziņojot pārtvertā gaisa
kuģa identitāti un lidojuma veidu; ja sakarus nodibināt neizdodas
un ja ir iespējams, atkārto šo izsaukumu avārijas frekvencē 243
MHz;
d) ja gaisa kuģis ir aprīkots ar SSR uztvērējraidītāju,
izvēlieties kodu 7700 A režīmā, ja vien atbilstošā gaisa
satiksmes pakalpojumu struktūrvienība nav devusi citus
norādījumus.
2.2. Ja norādījumi, kas saņemti pa radio no citiem avotiem, ir
pretrunā ar tiem, ko ar vizuālajiem signāliem devis pārtverošais
gaisa kuģis, pārtvertajam gaisa kuģim jāpieprasa tūlītējs
paskaidrojums, turpinot ievērot pārtverošā gaisa kuģa vizuālos
norādījumus.
2.3. Ja kādi norādījumi, kas saņemti pa radio no citiem
avotiem, ir pretrunā ar tiem, kurus pa radio devis pārtverošais
gaisa kuģis, pārtvertajam gaisa kuģim jāpieprasa tūlītējs
paskaidrojums, turpinot ievērot pārtverošā gaisa kuģa dotos radio
norādījumus.
3. Radiosakari
pārtveršanas laikā
Ja pārtveršanas laikā tiek nodibināti radiosakari, bet nav
iespējams sazināties kopīgā valodā, jācenšas nodot norādījumus,
norādījumu apstiprinājumu un būtisku informāciju, izmantojot
frāzes un izrunu, kas norādīta A2-1. tabulā, katru frāzi
pārraidot divas reizes:
A2-1. tabula
|
PĀRTVEROŠĀ gaisa kuģa lietojamās frāzes
|
PĀRTVERTĀ
gaisa kuģa lietojamās frāzes
|
|
Frāze |
Izruna1 |
Nozīme |
Frāze |
Izruna1 |
Nozīme |
| CALL SIGN |
KOL SA-IN |
Kāda ir jūsu
izsaukuma zīme? |
CALL SIGN
(izsaukuma zīme2) |
KOL SA-IN
(izsaukuma zīme) |
Mana izsaukuma
zīme ir [izsaukuma zīme]. |
| FOLLOW |
FOL-LO |
Sekojiet man |
|
|
|
| DESCEND |
DEE-SEND |
Samaziniet
augstumu, lai veiktu nosēšanos |
WILCO
Will comply
|
VILL-KO |
Sapratu,
izpildu. |
| YOU LAND |
YOU LAAND |
Nosēdieties šajā
lidlaukā |
CAN NOT |
KANN NOTT |
Nav iespējams
izpildīt |
| PROCEED |
PRO-SEED |
Varat turpināt
lidojumu |
REPEAT |
REE-PEET |
Atkārtojiet savus
norādījumus. |
| |
|
|
AM LOST |
AM LOSST |
Nav zināma
atrašanās vieta. |
| |
|
|
MAYDAY |
MAYDAY |
Esmu
briesmās. |
| |
|
|
HIJACK3 |
HI-JACK |
Esmu
nolaupīts. |
| |
|
|
ZEME
(vietvārds)
|
LAAND
(vietvārds)
|
Nepieciešama
nosēšanās [tiek minēts vietvārds] |
| |
|
|
DESCEND |
DEE-SEND |
Nepieciešams
samazināt augstumu. |
|
1. Otrajā ailē zilbes, kas jāuzsver, ir pasvītrotas. |
|
2. Šī norādāmā izsaukuma zīme ir zīme, ko izmanto
radiosakaros ar gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību
un kas atbilst gaisa kuģa identifikācijas indeksam lidojuma
plānā. |
|
3. Var būt apstākļi, kad nedrīkst vai nav vēlams lietot frāzi
"HIJACK". |
3.
PAPILDINĀJUMS. KREISĒŠANAS LĪMEŅU TABULAS
Ja to paredz šis pielikums, jāievēro šādi kreisēšanas
līmeņi:
a) zonās, kur uz reģionālo aeronavigācijas vienošanos pamata
un saskaņā ar tur noteiktajiem nosacījumiem minimālā vertikālā
distancēšana (VSM) 300 m (1000 ft) tiek piemērota starp FL
290 un FL 410, ieskaitot*:
|
CEĻA LĪNIJA**
|
|
No 000° līdz 179° ***
|
|
No 180° līdz 359° ***
|
|
IFR lidojumi
|
VFR lidojumi
|
|
IFR lidojumi
|
VFR lidojumi
|
| |
Absolūtais augstums
|
|
Absolūtais augstums
|
|
|
Absolūtais augstums
|
|
Absolūtais augstums
|
|
FL
|
Metri
|
Pēdas
|
FL
|
Metri
|
Pēdas
|
|
FL
|
Metri
|
Pēdas
|
FL
|
Metri
|
Pēdas
|
|
-90
|
|
|
-
|
-
|
-
|
|
0
|
|
|
-
|
-
|
-
|
|
10
|
300
|
1 000
|
-
|
-
|
-
|
|
20
|
600
|
2 000
|
-
|
-
|
-
|
|
30
|
900
|
3 000
|
35
|
1 050
|
3 500
|
|
40
|
1 200
|
4 000
|
45
|
1 350
|
4 500
|
|
50
|
1 500
|
5 000
|
55
|
1 700
|
5 500
|
|
60
|
1 850
|
6 000
|
65
|
2 000
|
6 500
|
|
70
|
2 150
|
7 000
|
75
|
2 300
|
7 500
|
|
80
|
2 450
|
8 000
|
85
|
2 600
|
8 500
|
|
90
|
2 750
|
9 000
|
95
|
2 900
|
9 500
|
|
100
|
3 050
|
10 000
|
105
|
3 200
|
10 500
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110
|
3 350
|
11 000
|
115
|
3 500
|
11 500
|
|
120
|
3 650
|
12 000
|
125
|
3 800
|
12 500
|
|
130
|
3 950
|
13 000
|
135
|
4 100
|
13 500
|
|
140
|
4 250
|
14 000
|
145
|
4 400
|
14 500
|
|
150
|
4 550
|
15 000
|
155
|
4 700
|
15 500
|
|
160
|
4 900
|
16 000
|
165
|
5 050
|
16 500
|
|
170
|
5 200
|
17 000
|
175
|
5 350
|
17 500
|
|
180
|
5 500
|
18 000
|
185
|
5 650
|
18 500
|
|
190
|
5 800
|
19 000
|
195
|
5 950
|
19 500
|
|
200
|
6 100
|
20 000
|
205
|
6 250
|
20 500
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
210
|
6 400
|
21 000
|
215
|
6 550
|
21 500
|
|
220
|
6 700
|
22 000
|
225
|
6 850
|
22 500
|
|
230
|
7 000
|
23 000
|
235
|
7 150
|
23 500
|
|
240
|
7 300
|
24 000
|
245
|
7 450
|
24 500
|
|
250
|
7 600
|
25 000
|
255
|
7 750
|
25 500
|
|
260
|
7 900
|
26 000
|
265
|
8 100
|
26 500
|
|
270
|
8 250
|
27 000
|
275
|
8 400
|
27 500
|
|
280
|
8 550
|
28 000
|
285
|
8 700
|
28 500
|
|
290
|
8 850
|
29 000
|
|
|
|
|
300
|
9 150
|
30 000
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
310
|
9 450
|
31 000
|
|
|
|
|
320
|
9 750
|
32 000
|
|
|
|
|
330
|
10 050
|
33 000
|
|
|
|
|
340
|
10 350
|
34 000
|
|
|
|
|
350
|
10 650
|
35 000
|
|
|
|
|
360
|
10 950
|
36 000
|
|
|
|
|
370
|
11 300
|
37 000
|
|
|
|
|
380
|
11 600
|
38 000
|
|
|
|
|
390
|
11 900
|
39 000
|
|
|
|
|
400
|
12 200
|
40 000
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
410
|
12 500
|
41 000
|
|
|
|
|
430
|
13 100
|
43 000
|
|
|
|
|
450
|
13 700
|
45 000
|
|
|
|
|
470
|
14 350
|
47 000
|
|
|
|
|
490
|
14 950
|
49 000
|
|
|
|
|
510
|
15 550
|
51 000
|
|
|
|
|
utt.
|
utt.
|
utt.
|
|
|
|
utt.
|
utt.
|
utt.
|
|
|
|
|
* Izņemot gadījumus, kad uz aeronavigācijas reģionālo
vienošanos pamata noteiktos apstākļos gaisa kuģim, kurš
veic lidojumu virs FL 410, noteiktās gaisa telpas daļās ir
jāizmanto mainītā kreisēšanas līmeņu tabula, kas balstīta
uz minimālo nominālo vertikālo distancēšanas attālumu 300 m
(1000 ft).
** Magnētiskā ceļa līnija vai polārajos apgabalos
ģeogrāfiskajā platumā, kas lielāks par 70 grādiem, un šos
apgabalus paplašinot saskaņā ar iespējamajiem atbilstošās
pilnvarotās ATS iestādes norādījumiem, ceļa līnija
koordinātu tīklā, ko nosaka Griničas meridiānam paralēlu
līniju tīklojums, kas tiek izmantots polārā stereografiskā
karte, kura ka kartes ziemeli tiek izmantots virziens uz
Ziemeļpolu..
*** Izņemot gadījumus, kad uz aeronavigācijas reģionālo
vienošanos pamata no 090 līdz 269 grādiem un no 270 līdz
089 grādiem ir paredzēts piemērot dominējošos satiksmes
virzienus un ir noteiktas tiem atbilstošas pārejas
procedūras.
|
Piezīme. Norādījumi attiecībā uz
vertikālo distancēšanu ir ietverti Rokasgrāmatā par 300 m (1000
ft) minimālās vertikālās distancēšanas īstenošanu starp FL 290 un
FL 410, ieskaitot (Dokuments Nr. 9574).
b) citos gadījumos:
|
CEĻA LĪNIJA*
|
|
No 000° līdz 179° **
|
|
No 180° līdz 359° ***
|
|
IFR lidojumi
|
VFR lidojumi
|
|
IFR lidojumi
|
VFR lidojumi
|
| |
Absolūtais augstums
|
|
Absolūtais augstums
|
|
|
Absolūtais augstums
|
|
Absolūtais augstums
|
|
FL
|
Metri
|
Pēdas
|
FL
|
Metri
|
Pēdas
|
|
FL
|
Metri
|
Pēdas
|
FL
|
Metri
|
Pēdas
|
|
-90
|
|
|
-
|
-
|
-
|
|
0
|
|
|
-
|
-
|
-
|
|
10
|
300
|
1 000
|
-
|
-
|
-
|
|
20
|
600
|
2 000
|
-
|
-
|
-
|
|
30
|
900
|
3 000
|
35
|
1 050
|
3 500
|
|
40
|
1 200
|
4 000
|
45
|
1 350
|
4 500
|
|
50
|
1 500
|
5 000
|
55
|
1 700
|
5 500
|
|
60
|
1 850
|
6 000
|
65
|
2 000
|
6 500
|
|
70
|
2 150
|
7 000
|
75
|
2 300
|
7 500
|
|
80
|
2 450
|
8 000
|
85
|
2 600
|
8 500
|
|
90
|
2 750
|
9 000
|
95
|
2 900
|
9 500
|
|
100
|
3 050
|
10 000
|
105
|
3 200
|
10 500
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
110
|
3 350
|
11 000
|
115
|
3 500
|
11 500
|
|
120
|
3 650
|
12 000
|
125
|
3 800
|
12 500
|
|
130
|
3 950
|
13 000
|
135
|
4 100
|
13 500
|
|
140
|
4 250
|
14 000
|
145
|
4 400
|
14 500
|
|
150
|
4 550
|
15 000
|
155
|
4 700
|
15 500
|
|
160
|
4 900
|
16 000
|
165
|
5 050
|
16 500
|
|
170
|
5 200
|
17 000
|
175
|
5 350
|
17 500
|
|
180
|
5 500
|
18 000
|
185
|
5 650
|
18 500
|
|
190
|
5 800
|
19 000
|
195
|
5 950
|
19 500
|
|
200
|
6 100
|
20 000
|
205
|
6 250
|
20 500
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
210
|
6 400
|
21 000
|
215
|
6 550
|
21 500
|
|
220
|
6 700
|
22 000
|
225
|
6 850
|
22 500
|
|
230
|
7 000
|
23 000
|
235
|
7 150
|
23 500
|
|
240
|
7 300
|
24 000
|
245
|
7 450
|
24 500
|
|
250
|
7 600
|
25 000
|
255
|
7 750
|
25 500
|
|
260
|
7 900
|
26 000
|
265
|
8 100
|
26 500
|
|
270
|
8 250
|
27 000
|
275
|
8 400
|
27 500
|
|
280
|
8 550
|
28 000
|
285
|
8 700
|
28 500
|
|
290
|
8 850
|
29 000
|
300
|
9 150
|
30 000
|
|
310
|
9 450
|
31 000
|
320
|
9 750
|
32 000
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
330
|
10 050
|
33 000
|
340
|
10 350
|
34 000
|
|
350
|
10 650
|
35 000
|
360
|
10 950
|
36 000
|
|
370
|
11 300
|
37 000
|
380
|
11 600
|
38 000
|
|
390
|
11 900
|
39 000
|
400
|
12 200
|
40 000
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
410
|
12 500
|
41 000
|
420
|
12 800
|
42 000
|
|
430
|
13 100
|
43 000
|
440
|
13 400
|
44 000
|
|
450
|
13 700
|
45 000
|
460
|
14 000
|
46 000
|
|
470
|
14 350
|
47 000
|
480
|
14 650
|
48 000
|
|
490
|
14 950
|
49 000
|
500
|
15 250
|
50 000
|
|
510
|
15 550
|
51 000
|
520
|
15 850
|
52 000
|
|
utt.
|
utt.
|
utt.
|
utt.
|
utt.
|
utt.
|
|
utt.
|
utt.
|
utt.
|
utt.
|
utt.
|
utt.
|
|
* Magnētiskā ceļa līnija vai polārajos apgabalos
ģeogrāfiskajā platumā, kas lielāks nekā 70 grādi, un šos
apgabalus paplašinot saskaņā ar iespējamajiem atbilstošās
pilnvarotās ATS iestādes norādījumiem, ceļa līnija
koordinātu tīklā, ko nosaka Griničas meridiānam paralēlu
līniju tīklojums, kas tiek izmantots polārā stereografiskā
karte, kura ka kartes ziemeli tiek izmantots virziens uz
Ziemeļpolu.
** Izņemot gadījumus, kad uz aeronavigācijas reģionālo
vienošanos pamata no 090 līdz 269 grādiem un no 270 līdz
089 grādiem ir paredzēts piemērot dominējošos satiksmes
virzienus un ir noteiktas tiem atbilstošas pārejas
procedūras.
|
Piezīme. Norādījumi attiecībā uz
vertikālo distancēšanu ir ietverti Rokasgrāmatā par 300 m (1000
ft) minimālās vertikālās distancēšanas īstenošanu starp FL 290 un
FL 410, ieskaitot (Dokuments Nr. 9574).
4.
PAPILDINĀJUMS. BEZPILOTA BRĪVĀ LIDOJUMA GAISA BALONI
(Piezīme. Sk.
pielikuma 3. nodaļas 3.1.9. punktu)
1. Bezpilota
brīvā lidojuma gaisa balonu klasifikācija
Bezpilota brīvā lidojuma gaisa balonu klasifikācija ir
šāda:
a) vieglie: bezpilota brīvā lidojuma gaisa baloni, kuru
derīgās kravas celtspēja ir viena vai vairākas pakas, kuru kopējā
masa nepārsniedz 4 kg, ja vien tie netiek kvalificēti kā smagie
gaisa baloni saskaņā ar tālāk minēto c) punkta 2., 3. vai 4.
apakšpunktu; vai
b) vidējie: bezpilota brīvā lidojuma gaisa baloni, kuru
derīgās kravas celtspēja ir viena vai vairākas pakas, kuru kopējā
masa ir 4 kg vai vairāk, bet nepārsniedz 6 kg, ja vien tie netiek
kvalificēti kā smagie gaisa baloni saskaņā ar tālāk minēto c)
punkta 2., 3. vai 4. apakšpunktu; vai
c) smagie: bezpilota brīvā lidojuma gaisa baloni,
kuru
1) derīgās kravas kopējā celtspēja ir 6 kg vai vairāk; vai
2) derīgās kravas celtspēja ietver 3 kg vai smagāku paku;
vai
3) derīgās kravas celtspēja ietver 2 kg vai smagāku paku, ja
balona gāzes blīvums ir vairāk nekā 13 g uz kvadrātcentimetru;
vai
4) kuri izmanto virves vai citus līdzekļus derīgās kravas
piekāršanai, kam nepieciešams vismaz 230 N liels trieciena radīts
spēks, lai atdalītu pakārto derīgo kravu no balona.
1. piezīme. Balona gāzes blīvums,
kas minēts c) punkta 3) apakšpunktā, tiek noteikts, izdalot
derīgās kravas paku kopējo masu gramos ar balona vismazākās
virsmas laukumu kvadrātcentimetros.
2. piezīme. Sk. A4-1. attēlu.
2. Vispārējie
ekspluatācijas noteikumi
2.1. Bezpilota brīvā lidojuma gaisa balonu neekspluatē, ja
valsts, kurā tas tiek palaists, nav devusi atbilstošu
atļauju.
2.2. Bezpilota brīvā lidojuma gaisa balonu, kas nav vieglais
gaisa balons, kādu izmanto tikai meteoroloģijas nolūkos un
ekspluatē atbilstošas iestādes noteiktā veidā, neekspluatē citas
valsts teritorijā, ja no attiecīgās valsts nav saņemta atbilstoša
atļauja.
2.3. Šā papildinājuma 2.2. punktā minētā atļauja jāsaņem pirms
balona palaišanas, ja, plānojot operāciju, ir pamats sagaidīt, ka
balonu vējš varētu ienest gaisa telpā virs citas valsts. Šādu
atļauju var saņemt vairāku balona lidojumu veikšanai vai
noteiktam vairākkārtēja lidojuma tipam, piemēram, atmosfēras
izpētes balona lidojumiem.
2.4. Bezpilota brīvā lidojuma gaisa balonu ekspluatē saskaņā
ar nosacījumiem, kurus noteikusi Reģistrācijas valsts un valsts,
pa kuru paredzams lidojums.
2.5. Bezpilota brīvā lidojuma gaisa balonu neekspluatē veidā,
kurā balona vai tā daļas, tostarp tā derīgās kravas trieciens
pret zemi apdraud ar operāciju nesaistītas personas vai
īpašumu.
2.6. Smago bezpilota brīvā lidojuma gaisa balonu neekspluatē
virs starptautiskajiem ūdeņiem bez iepriekšējas saskaņošanas ar
atbilstošo pilnvaroto ATS iestādi.
3.
Ekspluatācijas ierobežojumi un aprīkojuma prasības
3.1. Smago bezpilota brīvā lidojuma gaisa balonu bez
atbilstošas pilnvarotas ATS iestādes atļaujas neekspluatē
barometriskā augstuma līmeņos zemāk par 18 000m (60 000ft),
kur
a) ir mākoņi un citas dabas parādības ar pārklājumu vairāk
nekā četras astotdaļas; vai
b) horizontālā redzamība ir mazāka nekā 8 km.
3.2. Smago vai vidējo bezpilota brīvā lidojuma gaisa balonu
nepalaiž tā, lai tas zemāk nekā 300 m (1000 ft) augstumā varētu
pārlidot ar operāciju nesaistītiem pārapdzīvotiem pilsētu
rajoniem, mazpilsētām vai ciemiem, vai cilvēku pulcēšanās vietām
brīvā dabā.
3.3. Smago bezpilota brīvā lidojuma gaisa balonu neekspluatē,
ja vien:
a) tas nav aprīkots vismaz ar divām automātiskām vai
tālvadāmām, savstarpēji neatkarīgi ekspluatējamām lidojuma
pārtraukšanas iekārtām vai sistēmām;
|
RĀDĪTĀJI
|
DERĪGĀS KRAVAS MASA
(kilogramos)
6 vai vairāk
|
|
VIRVE vai CITA PIEKARE
230 ņūtoni vai VAIRĀK
|
|
|
|
ATSEVIŠĶA PAKA AR DERĪGO
KRAVU
|
GAISA BLĪVUMS BALONĀ
|
|
|
|
GAISA BLĪVUMA
APRĒĶINĀŠANA:
MASA
(g)
mazākās virsmas
laukums (cm2)
|
GAISA BLĪVUMS mazāks nekā
13g/cm2
|
|
SMAGIE GAISA BALONI
|
|
KOMBINĒTĀ MASA
(ja to neietekmē piekare vai
gaisa blīvums balonā, vai atsevišķas pakas masa)
|
VIEGLIE GAISA BALONI
|
VIDĒJIE GAISA BALONI
|
A4-1. attēls. Bezpilota brīvā
lidojuma gaisa balonu klasifikācija
b) polietilēna bezspiediena gaisa baloniem netiek izmantotas
vismaz divas savstarpēji neatkarīgi funkcionējošas metodes,
sistēmas, ierīces vai to kombinācija, lai pārtrauktu gaisa balona
apvalka lidojumu;
Piezīme. Augsta spiediena baloniem
nav vajadzīgas šādas ierīces, jo tie pēc derīgās kravas
izkraušanas ātri paceļas un pārplīst, un nav vajadzīga ierīce vai
sistēma, kas paredzēta gaisa balona apvalka pārduršanai. Šajā
saistībā augsta spiediena baloniem ir vienkāršs neizstiepjams
apvalks, kas var izturēt spiedienu starpību, ja apvalka iekšienē
spiediens ir lielāks nekā ārpusē. Tas ir piepildīts tā, ka mazāks
gāzes spiediens nakts laikā pilnībā piepilda apvalku. Šāds augsta
spiediena gaisa balons saglabās būtībā nemainīgu lidojuma līmeni,
līdz no tā nebūs izplūdis pārāk liels gāzes daudzums.
c) gaisa balona apvalks nav aprīkots vai nu ar
radaratstarošanas ierīci(-ēm) vai radaratstarojošu materiālu, kas
radīs atbalsi virsmas radiolokatoram, kas darbojas 200 MHz līdz 2
700 MHz frekvenču diapazonā, un/vai gaisa balons nav aprīkots ar
citam tādām ierīcēm, kas atļaus ekspluatantam to nepārtraukti
novērot ārpus zemes radiolokatora frekvenču diapazona.
3.4. Smago bezpilota brīvā lidojuma gaisa balonu neekspluatē
rajonā, kur tiek lietota zemes sekundārais novērošanas
radiolokators (SSR), ja vien tas nav aprīkots ar sekundārā
novērošanas radiolokatora uztvērējraidītāju, kas spēj pārraidīt
informāciju par absolūto augstumu, kas nepārtrauktā režīmā
darbojas ar noteiktu kodu, vai kuru vajadzības gadījumā var
noskanot uz attiecīgu no novērošanas staciju.
3.5. Bezpilota brīvā lidojuma gaisa balonu, kas aprīkots ar
iekārtu antenu, kuras pārlaušanai jebkurā punktā nepieciešams 230
N vai lielāks spēks, neekspluatē, ja vien antenai nav
piestiprināti krāsaini vimpeļi vai karodziņi ne retāk kā ar 15 m
atstarpi.
3.6. Laikā starp saulrietu un saullēktu vai jebkurā citā laikā
starp saulrietu un saullēktu (atkarībā no ekspluatācijas absolūtā
augstuma), kuru var noteikt atbilstošā pilnvarotā ATS
iestāde, smago bezpilota brīvā lidojuma gaisa balonu neekspluatē
zemāk nekā 18 000m (60 000 ft) barometriskajā augstumā, ja vien
gaisa balons, tam piestiprinātie priekšmeti un derīgā krava
neatkarīgi no tā, vai lidojuma laikā to atdala vai neatdala no
balona, nav izgaismoti.
3.7. Smago bezpilota brīvā lidojuma gaisa balonu, kas aprīkots
ar piekarināšanas līdzekli (izņemot ļoti uzkrītošas krāsas
atvērtu izpletni), kas garāks par 15m, laikā starp saulrietu un
saullēktu neekspluatē zemāk nekā 18 000m (60 000 ft)
barometriskajā augstumā, ja vien šis piekarināšanas līdzeklis nav
krāsots ļoti uzkrītošas krāsas joslās vai tam nav piekārti
krāsaini vimpeļi.
4. Lidojuma
pārtraukšana
Smagā bezpilota brīvā lidojuma gaisa balona ekspluatants
aktivizē atbilstošās iepriekš 3.3. punkta a) un b) apakšpunktos
paredzētās lidojuma pārtraukšanas ierīces:
a) ja kļūst zināms, ka laika apstākļi ir sliktāki nekā
operācijai paredzētie;
b) ja darbības traucējumu vai cita iemesla dēļ operācijas
turpināšana apdraud gaisa satiksmi vai personas vai īpašumu uz
zemes; vai
c) pirms nesankcionētas ielidošanas gaisa telpā virs citas
valsts teritorijas.
5. Lidojuma
pieteikšana
5.1. Lidojuma pieteikšana pirms
lidojuma sākšanas
5.1.1. Paredzētais vidējā vai smagā bezpilota brīvā lidojuma
gaisa balona lidojums jāpiesaka atbilstošajai gaisa satiksmes
pakalpojumu struktūrvienībai ne vēlāk kā septiņas dienas pirms
paredzētā lidojuma dienas.
5.1.2. Paredzētā lidojuma pieteikums ietver šādu informāciju,
ja to pieprasa atbilstošā gaisa satiksmes pakalpojumu
struktūrvienība:
a) gaisa balona lidojuma identifikācijas indekss vai projekta
koda nosaukums;
b) gaisa balona klasifikācija un apraksts;
c) SSR kods vai NDB frekvence pēc vajadzības;
d) ekspluatanta vārds, uzvārds vai nosaukums un telefona
numurs;
e) starta vieta;
f) aprēķinātais starta laiks (vai vairāku startu sākšanas un
pabeigšanas laiks);
g) palaižamo balonu skaits un paredzētais intervāls starp
startiem (vairāku startu gadījumā);
h) paredzamais virziens augstuma uzņemšanai;
i) kreisēšanas līmenis (līmeņi) (barometriskais augstums);
j) aprēķinātais laiks, kas vajadzīgs, lai sasniegtu 18 000m
(60 000 ft) barometrisko augstumu vai lai sasniegtu kreisēšanas
līmeni 18 000m (60 000 ft) augstumā vai zemāk, kā arī aprēķinātā
atrašanās vieta;
Piezīme. Ja operācija sastāv no
ilgstošiem startiem, tad jāietver aprēķinātais laiks, kurā
pirmais un pēdējais balons sērijā sasniegs attiecīgo līmeni
(piem., 122136Z-130330Z).
k) aprēķinātais lidojuma pārtraukšanas datums un laiks un
plānotais saskaršanās ar zemi/atgūšanas rajons. Gadījumā, ja
gaisa baloni veic ilgstošus lidojumus un tādēļ nav iespējams
precīzi paredzēt lidojuma pārtraukšanas datumu un laiku un
plānoto saskaršanās ar zemi/atgūšanas rajonu, tiek lietots
termins "ilgstošs".
Piezīme. Ja paredzēts izmantot
vairāk nekā vienu saskaršanās ar zemi/atgūšanas vietu, tad
jāuzskaita katra vieta, noradot attiecīgo aprēķināto saskaršanās
ar zemi laiku. Ja paredzēta virkne saskaršanos ar zemi, tad
jānorāda aprēķinātais laiks, kad ar zemi saskarsies pirmais un
pēdējais sērijas balons (piem., 122136Z-130330Z).
5.1.3. Visas izmaiņas pirmslidojuma informācijā, par kurām
paziņots saskaņā ar 5.1.2. punktu, dara zināmas attiecīgajai
gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai ne vēlāk kā 6
stundas pirms aprēķinātā starta laika vai saules un kosmisko
parādību pētījumu gadījumā, kas saistītas ar kritiskā laika
elementu, ne vēlāk kā 30 minūtes pirms aprēķinātā operācijas
sākšanas laika.
5.2. Paziņojums par startu
Tūlīt pēc tam, kad ir palaists vidējais vai smagais bezpilota
brīvā lidojuma gaisa balons, ekspluatants paziņo atbilstošajai
gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai šādu
informāciju:
a) gaisa balona lidojuma identifikācijas indeksu;
b) starta vietu;
c) faktisko starta laiku;
d) aprēķināto laiku, kādā tiks sasniegts 18 000m (60 000 ft)
barometriskais augstums, vai aprēķināto laiku, kādā tiks
sasniegts kreisēšanas līmenis 18 000m (60 000 ft) augstumā vai
zemāk, un aprēķināto atrašanās vietu; un
e) visas izmaiņas informācijā, kas iepriekš paziņota saskaņā
ar 5.1.2. punkta g) un h) apakšpunktu.
5.3. Paziņošana par lidojuma
atcelšanu
Ekspluatants informē atbilstošo gaisa satiksmes pakalpojumu
struktūrvienību, tiklīdz ir zināms, ka ir atcelts vidējā vai
smagā bezpilota brīvā lidojuma gaisa balona lidojums, par ko
iepriekš paziņots saskaņā ar 5.1. punktu.
6. Atrašanās
vietas reģistrēšana un atrašanās vietas ziņojumi
6.1. Smagā bezpilota brīvā lidojuma gaisa balona, kas tiek
ekspluatēts 18 000 m (60 000 ft) barometriskajā augstumā vai
zemāk, ekspluatants uzrauga gaisa balona lidojuma trajektoriju un
pēc pieprasījuma nosūta gaisa balona atrašanās vietas ziņojumus
gaisa satiksmes dienestam. Ja vien gaisa satiksmes dienests
nepieprasa ziņot par gaisa balona atrašanās vietu biežāk,
ekspluatants fiksē atrašanās vietu ik pēc 2 stundām.
6.2. Smagā bezpilota brīvā lidojuma gaisa balona, kas tiek
ekspluatēts virs 18 000 m (60 000 ft) barometriskajā augstumā,
ekspluatants uzrauga gaisa balona lidojuma norisi un pēc
pieprasījuma nosūta gaisa balona atrašanās vietas ziņojumus gaisa
satiksmes dienestam. Ja vien gaisa satiksmes dienests nepieprasa
ziņot par gaisa balona atrašanās vietu biežāk, ekspluatants fiksē
atrašanās vietu ik pēc 24 stundām.
6.3. Ja atrašanās vietu nav iespējams fiksēt saskaņā ar 6.1.
un 6.2. punktu, ekspluatants nekavējoties ziņo atbilstošajai
gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai. Šajā ziņojumā tiek
norādīta pēdējā fiksētā atrašanās vieta. Kad tiek atjaunota gaisa
balona uzraudzība, par to nekavējoši tiek informēta atbilstošā
gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība.
6.4. Vienu stundu pēc tam, kad smagais bezpilota brīvā
lidojuma gaisa balons ir sācis augstuma samazināšanu,
ekspluatants atbilstošajai pilnvarotajai ATS iestādei
nosūta šādu informāciju par balonu:
a) pašreizējo ģeogrāfisko atrašanās vietu;
b) pašreizējo līmeni (barometrisko augstumu);
c) vajadzības gadījumā paredzamo laiku, kad gaisa balons
šķērsos 18 000 m (60 000 ft) barometrisko augstumu;
d) paredzamo saskaršanās ar zemi laiku un vietu.
6.5. Smagā bezpilota brīvā lidojuma gaisa balona ekspluatants
ziņo atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai,
kad ir pabeigta operācija.
A PIESAISTNE.
CIVILĀ GAISA KUĢA PĀRTVERŠANA
(Piezīme. Sk.
pielikuma 3. nodaļas 3.8. punktu un attiecīgo piezīmi)
Piezīme. Lai sniegtu pilnīgu
informāciju, šajā pielikuma ir izklāstīta pielikuma 2.
papildinājuma noteikumu būtība.
1. Saskaņā ar Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 3.
panta d) punktu ICAO Līgumslēdzējas valstis "pieņemot
noteikumus par savas valsts gaisa kuģiem, apņemas pievērst
pienācīgu uzmanību civilo gaisa kuģu navigācijas drošībai". Tā kā
civilā gaisa kuģa pārtveršana jebkurā gadījumā ir iespējami
bīstama, ICAO Padome ir formulējusi turpmāk minētās īpašās
rekomendācijas, kuras Līgumslēdzējas valstis tiek mudinātas
īstenot, pieņemot attiecīgus normatīvos un administratīvos aktus.
Tiek uzskatīts, ka civilo gaisa kuģu un to pasažieru drošības
interesēs ir būtiski visām attiecīgajām valstīm tos piemērot
vienotā veida. Šī iemesla dēļ ICAO Padome aicina
Līgumslēdzējas valstis paziņot ICAO par visām atšķirībām,
kas var pastāvēt starp to attiecīgajiem valsts noteikumiem vai
praksi un šīm īpašajām rekomendācijām.
2. Vispārīgi
norādījumi
2.1. Ir jāizvairās no civilā gaisa kuģa pārtveršanas, un tā
jāuzsāk tikai tad, ja nav citas iespējas. Ja tā tiek uzsākta,
pārtveršana jāaprobežo tikai ar gaisa kuģa identificēšanu, ja
vien nav nepieciešams atgriezt gaisa kuģi uz tā plānotā ceļa,
pavadīt to līdz valsts gaisa telpas robežām, pavadīt prom no
aizliegtas, ierobežotu lidojumu vai bīstamās zonas vai sniegt tam
noradījumus nosēšanās veikšanai noradītā lidlaukā. Netiek
praktizēta civilā gaisa kuģa pārtveršana treniņa nolūkos.
2.2. Lai novērstu vai samazinātu nepieciešamību pārtvert
civilu gaisa kuģi, ir svarīgi, lai:
a) pārtveršanas vadības struktūrvienības darītu visu
iespējamo, lai garantētu ikviena gaisa kuģa, kurš var būt
civilais gaisa kuģis, identificēšanu un sniegtu visus
nepieciešamos noradījumus vai konsultācijas šādam gaisa kuģim ar
atbilstošo gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību
starpniecību. Šajā nolūkā ir būtiski, lai starp pārtveršanas
vadības struktūrvienībām un gaisa satiksmes pakalpojumu
struktūrvienību tiktu izveidoti ātru un uzticamu sakaru līdzekļi
un lai tiktu formulētas vienošanās attiecībā uz informācijas
apmaiņu šo struktūrvienību starpā attiecībā uz civilo gaisa kuģu
kustību saskaņā ar 11. pielikuma noteikumiem;
b) saskaņā ar 15. pielikuma noteikumiem aeronavigācijas
informācijas publikācijās (AIP) tiktu skaidri noteiktas
zonas, kurās aizliegti jebkādi civilie lidojumi, un zonas, kurās
civilie lidojumi nav atļauti bez īpašas valsts atļaujas, norādot
pārtveršanas risku, ja tāds pastāv, ielidošanas gadījumā šādā
zonā. Norādot šādas zonas, kas atrodas tuvumā noteiktajiem
ATS maršrutiem vai citām bieži izmantojamām ceļa līnijām,
valstīm jāņem vērā gaisa kuģa izmantojamo navigācijas sistēmu
pieejamība un kopējā sistēmas precizitāte un to spēja saglabāt
distanci līdz noteiktajām zonām;
c) tiktu apsvērta papildu aeronavigācijas līdzekļu izveide, ja
tas vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka civilie gaisa kuģi var droši
aplidot apkārt aizliegtajām vai, ja vajadzīgs, ierobežotu
lidojumu zonām.
2.3. Lai novērstu vai samazinātu apdraudējumu saistībā ar
pārtveršanu, kas veikta, ja nav citas iespējas, jādara viss
iespējamais, lai nodrošinātu, ka piloti un attiecīgās
struktūrvienības uz zemes rīkojas saskaņoti. Tālab ir būtiski,
lai Līgumslēdzējas valstis veiktu pasākumus, nodrošinot, ka
a) visi civilā gaisa kuģa piloti ir pilnībā informēti par to,
kādi pasākumi tiem jāveic un kādi vizuālie signāli ir jāizmanto
saskaņā ar šā pielikuma 1. papildinājuma 3. nodaļu;
b) civilā gaisa kuģa ekspluatanti vai kapteiņi īsteno 6.
pielikuma I, II un III daļas noteikumus attiecībā uz gaisa kuģa
iespējām sazināties 121.5 MHz frekvencē un pārtveršanas
procedūru, un vizuālo signālu izmantojamību gaisa kuģī;
c) viss gaisa satiksmes dienestu personāls ir informēts, kādi
pasākumi tam jāveic saskaņā ar 11. pielikuma 2. nodaļas un
PANS-ATM (Dokuments Nr. 4444) noteikumiem;
d) visi pārtverošā gaisa kuģa kapteiņi tiek informēti par
civilā gaisa kuģa veiktspējas vispārējiem ierobežojumiem un par
iespējamību, ka tehnisku grūtību vai nelikumīgas iejaukšanās dēļ
pārtvertais gaisa kuģis varētu nonākt avārijas situācijā;
e) tiek izdoti skaidri un nepārprotami noradījumi pārtveršanas
vadības struktūrvienībām un iespējamo pārtverošo gaisa kuģu
kapteiņiem, ietverot noradījumus par pārtveršanas manevriem,
pārtvertā gaisa kuģa vadīšanu, pārtvertā gaisa kuģa rīcību,
"gaiss-gaiss" vizuālajiem signāliem, radiosakariem ar pārtverto
gaisa kuģi un nepieciešamību atturēties izmantot ieročus;
Piezīme. Sk. 3. līdz 8. punktu.
f) pārtveršanas vadības struktūrvienības un pārtverošie gaisa
kuģi tiek nodrošināti ar radiosakaru iekārtām, kas ir saderīgas
ar 10. pielikuma I sējuma specifikācijām, lai tie varētu
sazināties ar pārtverto gaisa kuģi, izmantojot avārijas frekvenci
121.5 MHz;
g) sekundārā novērošanas radiolokatora iespējas ir pieejamas
tādā mērā, lai pārtveršanas vadības struktūrvienības varētu
identificēt civilo gaisa kuģi zonās, kur pretējā gadījumā tas
varētu tikt pārtverts. Šādām iespējām jāļauj atpazīt diskrētus
četrciparu kodus A režīmā, to skaitā nekavējoties jāatpazīst A
režīma kodi 7500, 7600 un 7700.
3. Pārtveršanas
manevri
3.1. Jānosaka standarta metode gaisa kuģa, kurš veic civilā
gaisa kuģa pārtveršanu, manevriem, lai nepieļautu pārtvertā gaisa
kuģa apdraudēšanu. Šajā metodē pienācīgi jāņem vērā civilā gaisa
kuģa veiktspējas ierobežojumi, nepieciešamība izvairīties no
lidošanas tik tuvu pārtvertajam gaisa kuģim, ka var rasties
apdraudējums, un nepieciešamība izvairīties šķērsot gaisa kuģa
lidojuma trajektoriju vai veikt citus manevrus tā, ka pēcstrūklas
turbulence var kļūt bīstama, jo īpaši, ja pārtvertais gaisa kuģis
ir viegls gaisa kuģis.
3.2. Gaisa kuģis, kas aprīkots ar gaisa kuģa sadursmju
brīdināšanas sistēmu (ACAS) un kas tiek pārtverts, var
uztvert pārtvērēju kā sadursmes draudus un tādējādi uzsākt
izvairīšanās manevru, reaģējot uz ACAS ieteikumu attiecībā
uz izvairīšanos no sadursmes. Pārtvērējs šādu manevru var
kļūdaini interpretēt kā nedraudzīgu nolūku izpausmi. Tādēļ ir
svarīgi, ka pārtverošā gaisa kuģa, kas aprīkots ar sekundārā
novērošanas radiolokatora (SSR) uztvērējraidītāju, piloti
nepieļauj barometriska augstuma informācijas pārraidīšanu (C
režīma atbildes vai S režīma AC lauka atbildes) vismaz 37 km (20
NM) rādiusā ap pārtverto gaisa kuģi. Tas neļauj ACAS
pārtvertajā gaisa kuģī pret pārtvērēju izmantot ieteikumus
attiecībā uz izvairīšanos no sadursmes, turpretī ACAS
satiksmes konsultatīvā informācija paliks pieejama.
3.3. Manevri vizuālai
identificēšanai
Ir ieteicama šāda metode pārtveroša gaisa kuģa manevriem, lai
vizuāli identificētu civilo gaisa kuģi.
I posms
Pārtverošajam gaisa kuģim jātuvojas pārtvertajam gaisa kuģim
no aizmugures. Grupas līderim vai atsevišķam pārtverošajam gaisa
kuģim parasti jāieņem pozīcija gaisa kuģa kreisajā pusē, nedaudz
virs pārtvertā gaisa kuģa un nedaudz tam priekšā, pārtvertā gaisa
kuģa pilota redzeslokā un sākotnēji gaisa kuģim ne tuvāk kā 300m.
Visiem pārējiem gaisa kuģiem grupā jāsaglabā distance līdz
pārtvertajam gaisa kuģim, vēlams virs tā un aiz tā. Pēc tam, kad
noteikts ātrums un atrašanās vieta, gaisa kuģim vajadzības
gadījumā jāpāriet pie procedūras II posma.
II posms
Grupas līderim vai atsevišķam pārtverošajam gaisa kuģim
uzmanīgi jāsāk tuvošanās pārtvertajam gaisa kuģim tajā pašā
līmenī, ne tuvāk kā tas absolūti nepieciešams vajadzīgās
informācijas iegūšanai. Grupas līderim vai atsevišķam
pārtverošajam gaisa kuģim jārīkojas piesardzīgi, lai nepārbiedētu
gaisa kuģa apkalpi vai pasažierus, visu laiku paturot prātā
faktu, ka manevrus, kurus par normāliem uzskata pārtverošais
gaisa kuģis, civila gaisa kuģa pasažieri un apkalpe var uzskatīt
par bīstamiem. Visiem pārējiem gaisa kuģiem joprojām jāsaglabā
distance ar pārtverto gaisa kuģi. Kad identificēšana pabeigta,
pārtverošajam gaisa kuģim jāatkāpjas no pārtvertā gaisa kuģa
saskaņā ar III posma norādījumiem.
III posms
Grupas līderim vai atsevišķam pārtverošajam gaisa kuģim
uzmanīgi jāatvirzās no pārtvertā gaisa kuģa ar lēnu pikējošu
kustību. Visiem pārējiem gaisa kuģiem jāsaglabā pietiekama
distance ar pārtverto gaisa kuģi un jāpiebiedrojas savam
līderim.
3.4. Manevri navigācijas norādījumu
sniegšanai
3.4.1. Ja pēc I un II posma identificēšanas manevriem tiek
uzskatīts par vajadzīgu iejaukties pārtvertā gaisa kuģa
navigācijā, grupas līderim vai atsevišķam pārtverošajam gaisa
kuģim parasti jāieņem pozīcija kreisajā pusē, nedaudz virs un
nedaudz priekšā pārtvertajam gaisa kuģim, lai tā kapteinis varētu
redzēt parādītos vizuālos signālus.
3.4.2. Pārtverošā gaisa kuģa kapteinim obligāti jāpārliecinās,
ka pārtvertā gaisa kuģa kapteinis ir informēts par pārtveršanu un
apstiprina saņemtos signālus. Ja atkārtoti mēģinājumi pievērst
pārtvertā gaisa kuģa kapteiņa uzmanību, izmantojot 1. sērijas
signālus, kas noteikti 1. papildinājuma 2. punktā, ir
neveiksmīgi, šim nolūkam var izmantot citas metodes, tostarp kā
pēdējo iespēju vilces forsēšanu, ar nosacījumu, ka tādā veidā
netiek apdraudēts pārtvertais gaisa kuģis.
3.5. Ir atzīts, ka dažreiz meteoroloģisko apstākļu vai reljefa
dēļ grupas līderim vai atsevišķam pārtverošajam gaisa kuģim var
būt nepieciešams ieņemt pozīciju labajā pusē, nedaudz virs un
nedaudz priekšā pārtvertajam gaisa kuģim. Šādā gadījumā
pārtverošā gaisa kuģa kapteinim īpaši jārūpējas, lai pārtverošais
gaisa kuģis visu laiku būtu redzams pārtvertā gaisa kuģa
kapteinim.
4. Pārtvertā
gaisa kuģa vadīšana
4.1. Navigācijas norādījumi un cita saistītā informācija
pārtvertajam gaisa kuģim jāsniedz pa radiotelefonu, ja vien
iespējams nodibināt radiosakarus.
4.2. Kad pārtvertajam gaisa kuģim tiek sniegti navigācijas
norādījumi, jāuzmanās, lai gaisa kuģis netiktu ievirzīts
apstākļos, kur redzamība var būt sliktāka nekā vajadzīgs, lai
turpinātu veikt lidojumu vizuālos meteoroloģiskajos apstākļos, un
lai no pārtvertā gaisa kuģa pieprasītie manevri neradītu vēl
lielāku apdraudējumu gadījumā, ja ir pasliktināta gaisa kuģa
ekspluatācijas efektivitāte.
4.3. Ārkārtas gadījumā, ja pārtvertajam gaisa kuģim pieprasa
nosēsties pārlidojamajā teritorijā, jārūpējas, lai:
a) norādītais lidlauks ir piemērots attiecīgā tipa gaisa kuģa
drošas nosēšanās vajadzībām, it īpaši, ja lidlauks parasti netiek
izmantots civilo gaisa kuģu operācijām;
b) apkārtējais reljefs ir piemērots riņķošanai, pieejai un
otra riņķa manevriem;
c) pārtvertajam gaisa kuģim ir atlicis pietiekami daudz
degvielas, lai sasniegtu lidlauku;
d) ja pārtvertais gaisa kuģis ir civilais gaisa kuģis,
norādītajam lidlaukam ir skrejceļš, kura garums ir vismaz 2500 m
vidējā jūras līmenī, un tā balsta virsmas izturība ir pietiekama
gaisa kuģa atbalstam; un
e) kad vien tas iespējams, norādītais lidlauks ir tas, kurš
sīki aprakstīts attiecīgajā aeronavigācijas informācijas
publikācijā.
4.4. Pieprasot civilam gaisa kuģim nolaisties nezināmā
lidlaukā, ir būtiski dot pietiekami ilgu laiku, lai būtu
iespējams sagatavoties nolaišanās veikšanai, paturot prātā, ka
tikai civilā gaisa kuģa kapteinis var spriest par nosēšanās
operācijas drošību saistībā ar skrejceļa garumu un gaisa kuģa
masu attiecīgajā brīdī.
4.5. Ir īpaši svarīgi, lai pārtvertajam gaisa kuģim pa
radiotelefonu tiktu sniegta visa informācija, kas vajadzīga, lai
atvieglotu drošu pieeju un nosēšanos.
5. Pārtvertā
gaisa kuģa rīcība
2. Papildinājuma 2. punktā standarti paredz:
2.1. Gaisa kuģis, kuru pārtver cits gaisa kuģis,
nekavējoties:
a) izpilda pārtverošā gaisa kuģa norādījumus, vizuālos
signālus interpretējot un atbildot uz tiem saskaņā ar
specifikācijām 1. papildinājumā;
b) ja iespējams, informē atbilstošo gaisa satiksmes
pakalpojumu struktūrvienību;
c) cenšas nodibināt radiosakarus ar pārtverošo gaisa kuģi vai
ar atbilstošo pārtveršanas vadības struktūrvienību, veicot
izsaukumu avārijas frekvencē 121.5 MHz, paziņojot pārtvertā gaisa
kuģa identitāti un lidojuma veidu; ja sakarus nodibināt neizdodas
un ja ir iespējams, atkārto šo izsaukumu avārijas frekvencē 243
MHz;
d) ja gaisa kuģis ir aprīkots ar SSR uztvērējraidītāju,
izvēlieties kodu 7700 A režīmā, ja vien atbilstošā gaisa
satiksmes pakalpojumu struktūrvienība nav devusi citus
norādījumus.
2.2. Ja norādījumi, kas saņemti pa radio no citiem avotiem, ir
pretrunā ar tiem, ko ar vizuālajiem signāliem devis pārtverošais
gaisa kuģis, pārtvertajam gaisa kuģim jāpieprasa tūlītējs
paskaidrojums, turpinot ievērot pārtverošā gaisa kuģa vizuālos
norādījumus.
2.3. Ja kādi norādījumi, kas saņemti pa radio no citiem
avotiem, ir pretrunā tiem, kurus pa radio devis pārtverošais
gaisa kuģis, pārtvertajam gaisa kuģim jāpieprasa tūlītējs
paskaidrojums, turpinot ievērot pārtverošā gaisa kuģa dotos radio
norādījumus."
6. "Gaiss-gaiss"
tipa vizuālie signāli
Vizuālie signāli, kas jāizmanto gan pārtverošajam gaisa kuģim,
gan pārtvertajam gaisa kuģim, ir izklāstīti šā pielikuma 1.
papildinājumā. Ir būtiski, ka gan pārtverošais gaisa kuģis, gan
pārtvertais gaisa kuģis stingri ievēro šos signālus un pareizi
iztulko otra gaisa kuģa rādītos signālus un ka pārtverošais gaisa
kuģis pievērš īpašu uzmanību visiem pārtvertā gaisa kuģa
rādītajiem signāliem, kas norāda uz to, ka šis kuģis ir avārijas
stāvoklī vai ka nepieciešama steidzama rīcība.
7. Radiosakari
starp pārtveršanas vadības struktūrvienību vai pārtverošo gaisa
kuģi un pārtverto gaisa kuģi
7.1. Kad tiek veikta pārtveršana, pārtveršanas vadības
struktūrvienībai un pārtverošajam gaisa kuģim:
a) vispirms jācenšas nodibināt divpusējus sakarus ar pārtverto
gaisa kuģi kopīgā valodā avārijas frekvencē 121.5 MHz, izmantojot
izsaukuma zīmes attiecīgi "PĀRTVERŠANAS VADĪBA", "PĀRTVĒRĒJS
(izsaukuma zīme)" un "PĀRTVERTAIS GAISA KUĢIS; un
b) ja tas neizdodas, jācenšas nodibināt divpusējus sakarus ar
pārtverto gaisa kuģi tādā citā frekvencē vai frekvencēs, kādas
var būt paredzējusi atbilstošā pilnvarotā ATS iestāde, vai
sazināties ar atbilstošās(-o) pilnvarotās(-o) ATS iestādes
(iestāžu) starpniecību.
7.2. Ja pārtveršanas laikā tiek nodibināti radiosakari, bet
nav iespējams sazināties kopīgā valodā, jācenšas darīt zināmus
norādījumus un būtisko informāciju, izmantojot A-1. tabulā
noteiktās frāzes un izrunu, un katra frāze jāpārraida divas
reizes.
8. Atturēšanās
lietot ieročus
Piezīme. ICAO Asamblejas 25.
(ārkārtas) sēdē 1984. gada 10. maijā vienprātīgi pieņemot 3.'
pantu Starptautiskās civilās aviācijas konvencijā, Līgumslēdzējas
valstis ir atzinušas, ka "visām valstīm jāatturas lietot ieročus
pret civilajiem gaisa kuģiem lidojuma laikā".
Ir bīstami izmantot trasējošās lodes uzmanības piesaistīšanas
nolūkā, un tiek sagaidīts, ka tiks veikti pasākumi, lai
izvairītos tās lietot, lai netiktu apdraudēta gaisa kuģī esošo
cilvēku dzīvība un gaisa kuģa drošība.
9. Pārtveršanas
vadības struktūrvienību un gaisa satiksmes pakalpojumu
struktūrvienību saskaņota rīcība
Ir būtiski, ka tiek nodrošināta cieša sadarbība starp
pārtveršanas vadības struktūrvienību un atbilstošo gaisa
satiksmes pakalpojumu struktūrvienību visu gaisa kuģa, kurš ir
vai varētu būt civilais gaisa kuģis, pārtveršanas posmu laikā,
lai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība tiktu pilnībā
informēta par notikumu gaitu un rīcību, kas tiek pieprasīta no
pārtvertā gaisa kuģa.
A -1. tabula
|
Frāzes
PĀRTVEROŠĀ gaisa kuģa lietošanai
|
Frāzes PĀRTVERTĀ gaisa kuģa lietošanai |
|
Frāze |
Izruna1 |
Nozīme |
Frāze |
Izruna1 |
Nozīme |
| CALL SIGN |
KOL SA-IN |
Kāda ir
jūsu izsaukuma zīme? |
CALL
SIGN
(izsaukuma zīme2) |
KOL SA-IN
(izsaukuma zīme) |
Mana izsaukuma zīme ir [izsaukuma
zīme]. |
| FOLLOW |
FOL-LO |
Sekojiet
man |
WILCO
Will comply |
VILL-KO |
Sapratu, izpildu. |
| DESCEND |
DEE-SEND |
Samaziniet augstumu, lai veiktu nosēšanos |
CAN
NOT |
KANN NOTT |
Nav iespējams izpildīt |
| YOU LAND |
YOU LAAND |
Nosēdieties šajā lidlaukā |
REPEAT |
REE-PEET |
Atkārtojiet savus norādījumus. |
| PROCEED |
PRO-SEED |
Varat
turpināt lidojumu |
AM
LOST |
AM LOSST |
Nav zināma atrašanās vieta. |
| |
|
|
MAYDAY |
MAYDAY |
Esmu briesmās. |
| |
|
|
HIJACK3 |
HI-JACK |
Esmu nolaupīts. |
| |
|
|
ZEME
(vietvārds) |
LAAND
(vietvārds) |
Nepieciešama nosēšanās [tiek minēts
vietvārds] |
| |
|
|
DESCEND |
DEE-SEND |
Nepieciešams samazināt augstumu. |
| 1.
Otrajā ailē zilbes, kas jāuzsver, ir pasvītrotas. |
| 2. Šī
norādāmā izsaukuma zīme ir zīme, ko izmanto radiosakaros ar
gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību un kas atbilst
gaisa kuģa identifikācijas indeksam lidojuma plānā. |
| 3.
Var būt apstākļi, kad nedrīkst vai nav vēlams lietot frāzi
"HIJACK". |
B PIESAISTNE. NELIKUMĪGA
IEJAUKŠANĀS
1. Vispārīgi
noteikumi
Tālāk tekstā minētās procedūras ir paredzētas kā norādījumi
gaisa kuģim gadījumā, ja notiek nelikumīga iejaukšanās un gaisa
kuģis nav spējīgs par šo faktu paziņot ATS
struktūrvienībai.
2.
Procedūras
2.1. Ja vien apstākļi gaisa kuģī nenosaka citādu rīcību,
kapteinim jācenšas turpināt lidojumu pa noteikto ceļa līniju un
noteiktajā kreisēšanas līmenī vismaz tik ilgi, kamēr tas var
paziņot ATS struktūrvienībai vai kamēr tas atrodas
radiolokatora seguma robežās.
2.2. Ja gaisa kuģim, attiecībā uz kuru ir notikusi nelikumīga
iejaukšanās, jānovirzās no savas noteiktās ceļa līnijas vai sava
noteiktā kreisēšanas līmeņa un nav pa radiotelefonu iespējams
sazināties ar ATS, kapteinim, kad vien tas iespējams,
a) jācenšas pa radio VHF avārijas frekvencē un citās
atbilstošās frekvencēs pārraidīt brīdinājumus, ja vien apstākļi
gaisa kuģī neliedz to darīt. Kad tas ir izdevīgi un kad to atļauj
apstākļi, jāizmanto arī cits aprīkojums, piemēram, gaisa kuģa
uztvērējraidītāji un datu posmi; un
b) jāturpina lidojums saskaņā ar piemērojamajām īpašajām
procedūrām attiecībā uz neparedzētām situācijām lidojuma laikā,
ja šādas procedūras ir noteiktas un izsludinātas "Reģionālajās
papildprocedūrās" (Dokuments Nr. 7030); vai
c) ja nav noteiktas piemērojamās reģionālās procedūras,
jāturpina lidojums līmenī, kas no IFR lidojumos parasti
izmantojamajiem kreisēšanas līmeņiem atšķiras par
1) 150 m (500 ft) zonā, kur tiek piemērota minimālā vertikālā
distancēšana 300 m (1 000 ft); vai
2) 300 m (1 000 ft) zonā, kur tiek piemērota minimālā
vertikālā distancēšana 600 m (2 000 ft).
Piezīme. Pasākumi, kas jāveic
pārtvertajam civilajam gaisa kuģim, ja ir notikusi nelikumīga
iejaukšanās, ir noteikti šā pielikuma 3.8. punktā.
ICAO TEHNISKĀS
PUBLIKĀCIJAS
Šajā kopsavilkumā noteikts dažādu Starptautiskās civilās
aviācijas organizācijas izdotu tehnisko publikāciju sēriju
statuss un vispārīgi izklāstīts to saturs. Tas neietver
specializētas publikācijas, kuras neietilpst konkrēti kādā no
sērijām, piemēram, Aeronavigācijas karšu katalogu vai
Meteoroloģiskās tabulas starptautiskajai
aeronavigācijai.
Starptautiskos standartus un ieteicamo praksi Padome pieņēma
saskaņā ar 54., 37. un 90. pantu Starptautiskās civilās aviācijas
konvencijā un ērtības labad nosauca par Konvencijas pielikumiem.
Ir atzīts, ka starptautiskas aeronavigācijas drošībai vai
regularitātei ir nepieciešams, lai visas Līgumslēdzējas valstis
vienotā veidā piemērotu Starptautiskajos standartos ietvertās
specifikācijas, turpretī Ieteicamajā praksē ietverto
specifikāciju vienota piemērošana tiek uzskatīta par vēlamu, lai
nodrošinātu starptautiskas aeronavigācijas drošību, regularitāti
vai efektivitāti. Starptautiskas aeronavigācijas drošības vai
regularitātes nodrošināšanai ir būtiski zināt visas atšķirības,
kādas pastāv starp valsts noteikumiem vai praksi un
Starptautiskajos standartos noteikto praksi. Neatbilstības
Starptautiskajiem standartiem gadījumā valstij saskaņā ar
Konvencijas 38. pantu faktiski ir pienākums par visām atšķirībām
paziņot Padomei. Aeronavigācijas drošībai var būt svarīgi zināt
arī par atšķirībām no Ieteicamās prakses, un, lai gan Konvencija
neuzliek pienākumu šajā ziņā, Padome ir aicinājusi Līgumslēdzējas
valstis ziņot ne tikai par atšķirībām no Starptautiskajiem
standartiem, bet arī par šādām atšķirībām.
Aeronavigācijas pakalpojumu procedūras (PANS)
Padome apstiprināja piemērošanai visā pasaulē. Tās lielākoties
ietver ekspluatācijas procedūras, kuras tiek uzskatītas par
tādām, kas vēl nav pietiekami izstrādātas, lai tās pieņemtu kā
Starptautiskos standartus un ieteicamo praksi, kā arī ilgstošāku
informāciju, ko uzskata par pārāk sīku, lai to ietvertu
pielikumā, vai kura bieži tiek grozīta un tādēļ attiecībā uz šādu
informāciju Konvencijā paredzētā kārtība būtu pārāk
apgrūtinoša.
Reģionālajām papildprocedūrām (SUPPS) ir līdzīgs
statuss kā PANS tajā ziņā, ka tās ir apstiprinājusi
Padome, bet tikai piemērošanai attiecīgajos reģionos. Tās tiek
sagatavotas konsolidētā veidā, jo noteiktas procedūras piemēro
reģionos, kas pārklājas, vai arī divos vai vairāk reģionos.
Šīs publikācijas tiek sagatavotas
ar ģenerālsekretāra pilnvarojumu saskaņā ar Padomes
apstiprinātiem principiem un politikas nostādnēm.
Tehniskās rokasgrāmatas sniedz norādījumus un
informāciju, paplašinot Starptautiskos standartus un ieteicamo
praksi un PANS, kuru īstenošanas atvieglošanai tās ir
paredzētas.
Aeronavigācijas plāni sīki izklāsta prasības
starptautiskās aeronavigācijas iekārtām un pakalpojumiem
attiecīgajos ICAO aeronavigācijas reģionos. Tie tiek
sagatavoti ar ģenerālsekretāra pilnvarojumu, balstoties uz
reģionālo aeronavigācijas sanāksmju ieteikumiem un Padomes rīcību
sakarā ar tiem. Šie plāni periodiski tiek grozīti, lai
atspoguļotu izmaiņas prasībās un ieteicamo iekārtu un pakalpojumu
ieviešanas stāvokli.
ICAO apkārtrakstos publicē specializētu
informāciju, kas interesē Līgumslēdzējas valstis. Tā ietver
pētījumus par tehniskām tēmām.
Starptautiskie standarti un ieteicamā prakse
GAISA KUĢU
EKSPLUATĀCIJA
KONVENCIJAS PAR
STARPTAUTISKO CIVILO AVIĀCIJU
6. PIELIKUMS
I DAĻA
STARPTAUTISKAIS KOMERCIĀLAIS GAISA TRANSPORTS.
LIDMAŠĪNAS
Šis izdevums ietver visus
grozījumus, ko Padome pieņēmusi līdz 2001. gada 10. martam,
un no 2001. gada 1. novembra
aizstāj visus iepriekšējos 6. pielikuma I daļas izdevumus.
Informāciju par standartu un
ieteicamās prakses piemērojamību skatīt priekšvārdā.
Astotais izdevums, 2001. gada
jūlijs
Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija
GROZĪJUMI
Izdotie grozījumi regulāri tiek izziņoti Starptautiskās
Civilās aviācijas organizācijas žurnālā [ICAO Journal] un
Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas publikāciju un
audiovizuālo mācību līdzekļu kataloga ikmēneša pielikumā
[Supplement to the Catalogue of ICAO Publications and
Audio-visual Training Aids], kas šīs publikācijas lietotājiem
jāņem vērā. Turpmāk redzamā tabula ir paredzēta šādu grozījumu
reģistrēšanai.
GROZĪJUMU UN LABOJUMU REĢISTRS
|
GROZĪJUMI
|
|
LABOJUMI
|
|
Nr.
|
Piemērošanas datums
|
Reģistrēšanas datums
|
Reģistrējis
|
|
Nr.
|
Izdošanas datums
|
Reģistrēšanas datums
|
Reģistrējis
|
|
1.-26.
|
Iekļauti šajā izdevumā
|
|
|
|
|
|
|
27.
|
No 28/11/02
|
|
ICAO
|
|
|
|
|
|
|
28.
|
No 27/11/03
|
|
ICAO
|
|
|
|
|
|
|
29.
|
No 24/11/05
|
|
ICAO
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
|
SATURA
RĀDĪTĀJS
SAĪSINĀJUMI UN SIMBOLI
PUBLIKĀCIJAS
PRIEKŠVĀRDS
1. NODAĻA. DEFINĪCIJAS
2. NODAĻA. PIEMĒROJAMĪBA
3. NODAĻA. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
3.1. Tiesību aktu, noteikumu un procedūru ievērošana
3.2. Aviācijas nelaimes gadījumu novēršanas un lidojumu
drošības programma
3.3. Lidojuma drošības dokumentu sistēma
3.4. Bīstami izstrādājumi
3.5. Psihoaktīvu vielu lietošana
4. NODAĻA. LIDOJUMU VEIKŠANA
4.1. Ekspluatācijas aprīkojums
4.2. Lidojumu veikšanas sertifikācija un uzraudzība
4.3. Sagatavošanās lidojumiem
4.4. Lidojumu procedūras
4.5. Gaisa kuģa komandiera pienākumi
4.6. Lidojumu nodrošināšanas darbinieka/lidojumu dispečera
pienākumi
4.7. Papildprasības palielināta tāluma lidojumiem, kurus veic
lidmašīnas ar divām turbīnu spēka iekārtām (ETOPS)
4.8. Rokas bagāža
4.9. Papildprasības lidojumu veikšanai ar vienu pilotu saskaņā
ar instrumentālo lidojumu noteikumiem (IFR) vai nakts
laikā
5. NODAĻA. LIDMAŠĪNAS LIDTEHNISKO RAKSTUROJUMU EKSPLUATĀCIJAS
IEROBEŽOJUMI
5.1. Vispārīgi noteikumi
5.2. Lidtehnisko raksturojumu ekspluatācijas ierobežojumi, kas
piemērojami lidmašīnām, kas sertificētas saskaņā ar 8. pielikuma
IIIA un IIIB daļu
5.3. Dati par šķēršļiem
5.4. Papildprasības attiecībā uz lidmašīnu ar vienu
turbīndzinēju ekspluatāciju nakts laikā un/vai instrumentālajos
meteoroloģiskajos apstākļos (IMC)
6. NODAĻA. LIDMAŠĪNAS INSTRUMENTI, APRĪKOJUMS UN LIDOJUMA
DOKUMENTI
6.1. Vispārīgi noteikumi
6.2. Visas lidmašīnas visos lidojumus
6.3. Lidojuma parametru reģistratori
6.4. Visas lidmašīnas, kuras veic VFR lidojumus
6.5. Visas lidmašīnas, kuras veic lidojumus virs ūdens
6.6. Visas lidmašīnas, kuras veic lidojumus virs īpaši
apzīmētiem sauszemes rajoniem
6.7. Visas lidmašīnas, kuras veic lidojumus lielā absolūtajā
augstumā
6.8. Visas lidmašīnas, kuras veic lidojumus apledošanas
apstākļos
6.9. Visas lidmašīnas, kuras veic lidojumus saskaņā ar
instrumentālo lidojumu noteikumiem
6.10. Visas lidmašīnas, kuras veic lidojumus naktī
6.11. Hermētiskās lidmašīnas, kas veic pasažieru pārvadājumus
- meteoroloģiskais radars
6.12. Visas lidmašīnas, kuras veic lidojumus vairāk nekā 15
000 m (49 000 ft) augstumā - radiācijas līmeņa rādītājs
6.13. Visas lidmašīnas, kas atbilst trokšņa sertifikācijas
standartiem 16. pielikuma I sējumā
6.14. Maha skaitļa rādītājs
6.15. Lidmašīnas, kurām jābūt aprīkotām ar brīdināšanas
sistēmām par tuvošanos zemei (GPWS)
6.16. Pasažieru lidmašīnas - salona apkalpes sēdvietas
6.17. Avārijas vietas noteicējraidītājs (ELT)
6.18. Lidmašīnas, kuras jāaprīko ar gaisa kuģa sadursmju
brīdināšanas sistēmām (ACAS II)
6.19. Lidmašīnas, kuras jāaprīko ar barometriskā augstuma
ziņojuma transponderiem
6.20. Mikrofoni
6.21. Lidmašīnas ar turboreaktīvajiem dzinējiem - savlaicīgas
brīdināšanas sistēma par vēja nobīdi
6.22. Visas lidmašīnas, kuras ekspluatē viens pilots saskaņā
ar instrumentālo lidojumu noteikumiem (IFR) vai nakts laikā
7. NODAĻA. LIDMAŠĪNAS SAKARU UN NAVIGĀCIJAS IEKĀRTAS
7.1. Sakaru iekārtas
7.2. Navigācijas iekārta
7.3. Iekārtas uzstādīšana
7.4. Elektronisko navigācijas datu pārvaldība
8. NODAĻA. LIDMAŠĪNU TEHNISKĀ APKOPE
8.1. Ekspluatanta pienākumi saistībā ar tehnisko apkopi
8.2. Ekspluatanta tehniskās apkopes kontroles rokasgrāmata
8.3. Tehniskās apkopes programma
8.4. Tehnisko apkopju dokumentācija
8.5. Informācija par lidojumderīguma saglabāšanu
8.6. Modifikācijas un remonts
8.7. Apstiprināta tehniskās apkopes organizācija
8.8. Tehniskās apkopes apliecība
9. NODAĻA. LIDOJUMA APKALPE
9.1. Lidojuma apkalpes sastāvs
9.2. Lidojuma apkalpes locekļa pienākumi avārijas gadījumā
9.3. Lidojuma apkalpes locekļu mācību programmas
9.4. Kvalifikācija
9.5. Lidojuma apkalpes aprīkojums
9.6. Lidojuma laiks, lidojuma apkalpes darba laiks un atpūtas
laiks
10. NODAĻA. LIDOJUMU NODROŠINĀŠANAS DARBINIEKS/LIDOJUMU
DISPEČERS
11. NODAĻA. ROKASGRĀMATAS, TEHNISKIE ŽURNĀLI UN
DOKUMENTĀCIJA
11.1. Lidojumu rokasgrāmata
11.2. Ekspluatanta tehniskās apkopes kontroles
rokasgrāmata
11.3. Tehniskās apkopes programma
11.4. Lidojuma žurnāls
11.5. Gaisa kuģī esošā avārijas un glābšanas aprīkojuma
uzskaite
11.6. Lidojuma parametru reģistratoru ieraksti
12. NODAĻA. SALONA APKALPE
12.1. Pienākumu sadalīšana avārijas gadījumā
12.2. Salona apkalpe avārijas evakuācijas vietās
12.3. Salona apkalpes aizsardzība lidojuma laikā
12.4. Mācības
12.5. Lidojuma laiks, lidojuma apkalpes darba laiks un atpūtas
laiks
13. NODAĻA. AVIĀCIJAS DROŠĪBA
13.1. Iekšzemes komerciālie pārvadājumi
13.2. Lidojuma apkalpes nodalījuma drošība
13.3. Lidmašīnas pārmeklēšanas procedūru kontrolsaraksts
13.4. Mācību programmas
13.5. Ziņošana par nelikumīgas iejaukšanās aktiem
13.6. Citi noteikumi
1. PAPILDINĀJUMS. UGUNIS, KAS JĀLIETO LIDMAŠĪNĀM
1. Terminoloģija
2. Gaisā lietojamās navigācijas ugunis
3. Uz ūdens lietojamās ugunis
2. PAPILDINĀJUMS. LIDOJUMU VEIKŠANAS ROKASGRĀMATAS STRUKTŪRA
UN SATURS
1. Struktūra
2. Saturs
3. PAPILDINĀJUMS. PAPILDU PRASĪBAS APSTIPRINĀTIEM LIDOJUMIEM,
KURUS NAKTS LAIKĀ VAI INSTRUMENTĀLAJOS METEOROLOĢISKAJOS
APSTĀKĻOS (IMC) VEIC LIDMAŠĪNAS AR VIENU TURBĪNDZINĒJU
1. Turbīndzinēja drošums
2. Sistēmas un aprīkojums
3. Obligāto iekārtu saraksts
4. Lidojumu rokasgrāmatas informācija
5. Ziņošana par notikumu
6. Ekspluatanta veicamā plānošana
7. Lidojuma apkalpes pieredze, mācības un pārbaudīšana
8. Maršrutu ierobežojumi virs ūdens
9. Ekspluatanta sertificēšana vai sertifikāta
apstiprināšana
4. PAPILDINĀJUMS. ALTIMETRIJAS SISTĒMAS TEHNISKO RAKSTUROJUMU
PRASĪBAS LIDOJUMIEM RVSM GAISA TELPĀ
A PIEVIENOJUMS. LIDOJUMA LAIKA UN LIDOJUMA APKALPES DARBA
LAIKA IEROBEŽOJUMI
1. Mērķis un piemērošanas joma
2. Definīcijas
3. Ierobežojumu veidi
B PIEVIENOJUMS. MEDICĪNISKIE LĪDZEKĻI PIRMĀS PALĪDZĪBAS
SNIEGŠANAI
1. Veidi
2. Pirmās palīdzības komplektu skaits
3. Atrašanās vieta
4. Saturs
C PIEVIENOJUMS. LIDMAŠĪNAS LIDTEHNISKO RAKSTUROJUMU
EKSPLUATĀCIJAS IEROBEŽOJUMI
1. piemērs
Nolūks un piemērošanas joma
1. Definīcijas
2. Iekrišanas ātrums - minimālais lidojuma ar nemainīgiem
parametriem ātrums
3. Pacelšanās
4. Maršrutlidojums
5. Nosēšanās
PAPILDINĀJUMS 1. PIEMĒRAM
1. Vispārīgi noteikumi
2. Pacelšanās
3. Nosēšanās
2. piemērs
Nolūks un piemērošanas joma
1. Definīcijas
2. Pacelšanās
3. Maršrutlidojums
4. Nosēšanās
PAPILDINĀJUMS 2. PIEMĒRAM
1. Vispārīgi noteikumi
2. Pacelšanās
3. Nosēšanās
3. piemērs
Nolūks un piemērošanas joma
1. Vispārīgi noteikumi
2. Lidmašīnas pacelšanās raksturojumu ierobežojumi
3. Šķēršļu pārlidošanas ierobežojumi pacelšanās laikā
4. Ierobežojumi, veicot lidojumu maršrutā
5. Nosēšanās ierobežojumi
D PIEVIENOJUMS. LIDOJUMA PARAMETRU REĢISTRATORI
Ievads
1. Lidojuma datu reģistrators (FDR)
2. Pilotu kabīnes sarunu reģistrators (CVR)
3. FDR un CVR sistēmu pārbaudīšana
E PIEVIENOJUMS. LIDMAŠĪNU AR DIVIEM TURBĪNDZINĒJIEM
PALIELINĀTA TĀLUMA LIDOJUMI
1. Nolūks un piemērošanas joma
2. Terminu skaidrojums
3. Lidojumderīguma sertifikācijas prasības palielināta tāluma
lidojumiem
4. Dzinējsistēmas gatavība un drošums
5. Lidojumderīguma modifikācijas un tehniskās apkopes
programmas prasības
6. Izlidošanas koordinēšanas prasības
7. Ekspluatācijas principi
8. Ekspluatācijas atļaušana
F PIEVIENOJUMS. GAISA KUĢA EKSPLUATANTA APLIECĪBA VAI
LĪDZVĒRTĪGS DOKUMENTS
G PIEVIENOJUMS. OBLIGĀTO IEKĀRTU SARAKSTS (MEL)
H PIEVIENOJUMS. LIDOJUMA DROŠĪBAS DOKUMENTU SISTĒMA
1. Ievads
2. Struktūra
3. Aprobēšana
4. Izstrādāšana
5. Ieviešana
6. Izmainīšana
I PIEVIENOJUMS. PAPILDU NORĀDĪJUMI APSTIPRINĀTIEM LIDOJUMIEM,
KURUS NAKTS LAIKĀ UN/VAI INSTRUMENTĀLAJOS METEOROLOĢISKAJOS
APSTĀKĻOS (IMC) VEIC LIDMAŠĪNAS AR VIENU TURBĪNDZINĒJU
1. Nolūks un piemērošanas joma
2. Turbīndzinēja drošums
3. Lidojumu veikšanas rokasgrāmata
4. Ekspluatanta sertifikācija vai sertifikāta
apstiprināšana
5. Ekspluatācijas un tehniskās apkopes programmas prasības
6. Maršrutu ierobežojumi virs ūdens
SAĪSINĀJUMI UN SIMBOLI
(lietoti šajā
pielikumā)
Saīsinājumi
| AC |
Maiņstrāva |
| ACAS |
Gaisa kuģa sadursmju brīdināšanas
sistēma |
| ADREP |
Ziņošana par aviācijas nelaimes
gadījumu/incidentu |
| ADS |
Automātiskā atkarīgā novērošana |
| AFCS |
Automātiskā lidojumu vadības sistēma |
| AGA |
Lidlauki, lidojumu maršruti un zemes
līdzekļi |
| AIG |
Aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšana un
novēršana |
| AOC |
Aviācijas operatīvā kontrole vadība |
| AOC |
Gaisa kuģa ekspluatanta apliecība |
| APU |
Spēka palīgiekārta |
| ASDA |
Pieejamā pārtrauktās pacelšanās
distance |
| ASE |
Altimetrijas sistēmas kļūda |
| ASIA/PAC |
Āzijas reģions/Klusā okeāna reģions |
| ATC |
Gaisa satiksmes vadība |
| ATM |
Gaisa satiksmes pārvaldība |
| ATS |
Gaisa satiksmes pakalpojumi |
| CAS |
Kalibrētais gaisa ātrums |
| CAT I |
I kategorija |
| CAT II |
II kategorija |
| CAT III |
III kategorija |
| CAT IIIA |
IIIA kategorija |
| CAT IIIB |
IIIB kategorija |
| CAT IIIC |
IIIC kategorija |
| cm |
Centimetrs |
| CDL |
Konfigurācijas noviržu saraksts |
| CFIT |
Sadursme ar zemi, nezaudējot lidojuma
vadību |
| CPDLC |
Dispečera-pilota datu pārraides posma
sakari |
| CVR |
Pilotu kabīnes sarunu reģistrators |
| DA |
Lēmuma pieņemšanas absolūtais augstums |
| DA/H |
Lēmuma pieņemšanas absolūtais/relatīvais
augstums |
| DC |
Ierīču vadība |
| D-FIS |
Lidojumu informācijas pakalpojumi pa datu
pārraides posmu |
| DH |
Lēmuma pieņemšanas relatīvais augstums |
| DME |
Tāluma mērīšanas aprīkojums |
| DSTRK |
Vēlamā trajektorija |
| ECAM |
Elektroniskais centralizētais gaisa kuģa
monitors |
| EFIS |
Gaisa kuģa elektroniskā instrumentu
sistēma |
| EOT |
Izplūdes gāzu temperatūra |
| EICAS |
Dzinēja rādījumu un apkalpes brīdināšanas
sistēma |
| ELT |
Avārijas vietas noteicējraidītājs |
| ELT(AD) |
Automātiskais atdalāmais ELT |
| ELT(AF) |
Automātiskais stacionārais ELT |
| ELT(AP) |
Automātiskais pārnēsājamais ELT |
| ELT(S) |
Glābšanas ELT |
| EPR |
Spiediena palielināšanās pakāpe dzinējā |
| ETOPS |
Palielināta tāluma lidojumi lidmašīnām ar
diviem turbīndzinējiem |
| EUROCAE |
Eiropas Civilās aviācijas aprīkojuma
organizācija |
| FDAU |
Lidojuma datu iegūšanas bloks |
| FDR |
Lidojuma datu reģistrators |
| FL |
Lidojuma līmenis |
| FM |
Frekvences modulācija |
| ft |
Pēda |
| ft/min |
Pēdas minūtē |
| g |
Normālais paātrinājums |
| GCAS |
Sadursmju ar zemi brīdināšanas sistēma |
| GNSS |
Globālā navigācijas satelītsistēma |
| GPWS |
Brīdināšanas sistēma par tuvošanos
zemei |
| hPa |
Hektopaskāls |
| IFR |
Instrumentālo lidojumu noteikumi |
| ILS |
Instrumentālā nosēšanās sistēma |
| IMC |
Instrumentālie meteoroloģiskie apstākļi |
| INS |
Inerciālā navigācijas sistēma |
| ISA |
Starptautiskā standarta atmosfēra |
| kg |
Kilograms |
| kg/m2 |
Kilogrami uz kvadrātmetru |
| km |
Kilometrs |
| km/h |
Kilometri stundā |
| kt |
Mezgls |
| kt/s |
Mezgli sekundē |
| Ib |
Mārciņa |
| LDA |
Pieejamā nosēšanas distance |
| m |
Metrs |
| MDA |
Minimālais augstuma samazināšanas absolūtais
augstums |
| MDA/H |
Minimālais augstuma samazināšanas
absolūtais/relatīvais augstums |
| MDH |
Minimālais augstuma samazināšanas relatīvais
augstums |
| MEL |
Obligāto iekārtu saraksts |
| MHz |
Megahercs |
| MLS |
Mikroviļņu nosēšanās sistēma |
| MMEL |
Obligāto iekārtu pamatsaraksts |
| MNPS |
Navigācijas raksturojumu minimālās
prasības |
| MOPS |
Ekspluatācijas raksturojumu minimālās
prasības |
| m/s |
Metri sekundē |
| (m/s2) |
Metri sekundē kvadrātā |
| N |
Ņūtons |
| Nj |
Augstspiediena turbīnas apgriezienu
skaits |
| N2 |
Ventilatora apgriezienu skaits |
| N3 |
Kompresora apgriezienu skaits |
| NAV |
Navigācija |
| NM |
Jūras jūdze |
| OCA |
Šķēršļu pārlidošanas absolūtais
augstums |
| OCA/H |
Šķēršļu pārlidošanas absolūtais/relatīvais
augstums |
| OCH |
Šķēršļu pārlidošanas relatīvais
augstums |
| PANS |
Aeronavigācijas pakalpojumu noteikumi |
| RNP |
Nepieciešamie navigācijas raksturojumi |
| RVR |
Redzamība uz skrejceļa |
| RVSM |
Samazinātie vertikālās distancēšanas
minimumi |
| SICASP |
Sekundārā novērošanas radara uzlabojumu un
sadursmes brīdināšanas sistēmu ekspertu grupa |
| SOP |
Ekspluatācijas standartprocedūras |
| SST |
Virsskaņas transports |
| STOL |
Īsskrējiena pacelšanās un nosēšanās |
| TAS |
Patiesais gaisa ātrums |
| TAWS |
Brīdināšanas sistēma par bīstamu tuvošanos
zemei |
| TCAS |
trauksmes izziņošanas sistēma gaisa kuģu
brīdināšanai par sadursmēm |
| TLA |
Dzinēja vadības sviras leņķis |
| TLS |
Sasniedzamais drošības līmenis |
| TODA |
Pieejamā pacelšanās distance |
| TORA |
Pieejamā ieskrējiena distance |
| TVE |
Kopējā vertikālā kļūda |
| UTC |
Koordinētais universālais laiks |
| VFR |
Vizuālo lidojumu noteikumi |
| VD |
Noteiktais pikēšanas ātrums |
| VMC |
Vizuālie meteoroloģiskie apstākļi |
| VMC |
Minimālais evolutīvais ātrums ar
nedarbojošos kritisko dzinēju |
| VOR |
Ļoti augstas frekvences (VHF) riņķa
darbības radiobāka |
| VS0 |
Iekrišanas ātrums vai minimālais lidojuma ar
nemainīgiem parametriem ātrums nosēšanās konfigurācijā |
| VS1 |
Iekrišanas ātrums vai minimālais lidojuma ar
nemainīgiem parametriem ātrums noteiktā konfigurācijā |
| VTOL |
Vertikālā pacelšanās un nosēšanās |
| WXR |
Laikapstākļi |
Simboli
| … °C |
Celsija grādi |
| % |
Procenti |
PUBLIKĀCIJAS
(minētas šajā
pielikumā)
Starptautiskās civilās aviācijas konvencija (Doc
7300)
Eiropas Civilās aviācijas aprīkojuma organizācijas
(EUROCAE) dokumenti ED55 un ED56A
Starptautiskie noteikumi sadursmju novēršanai jūrā
Starptautiskā gaisa transporta ekonomiskās regulēšanas
politiskās nostādnes un norādījumi (Doc 9587)
Protokols attiecībā uz grozījumu Starptautiskajā civilās
aviācijas konvencijā (831. pants) (Doc 9318)
Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas pielikumi:
1. pielikums. Personāla
sertificēšana
2. pielikums. Lidojumu
noteikumi
3. pielikums. Starptautiskās
aeronavigācijas meteoroloģiskā apkalpošana
4. pielikums. Aeronavigācijas
kartes
5. pielikums. Darbībās gaisā un uz
zemes lietojamās mērvienības
6. pielikums. Gaisa kuģu
ekspluatācija
II daļa. Starptautiskā vispārējā aviācija.
Lidmašīnas
III daļa. Starptautiskie lidojumi. Helikopteri
7. pielikums. Gaisa kuģu nacionālās
piederības un reģistrācijas zīmes
8. pielikums. Gaisa kuģu
lidojumderīgums
9. pielikums. Pārvadājumu
atvieglošanas pasākumi
10. pielikums. Aviācijas
telesakari
III sējums (I daļa. Ciparu datu sakaru sistēmas,
II daļa. Balss sakaru sistēmas)
IV sējums (Novērošanas radiolokācijas un sadursmes
brīdināšanas sistēmas)
11. pielikums. Gaisa satiksmes
pakalpojumi
12. pielikums. Meklēšana un
glābšana
13. pielikums. Aviācijas nelaimes
gadījumu un incidentu izmeklēšana
14. pielikums. Lidlauki
I sējums. Lidlauku projektēšana un ekspluatācija
15. pielikums. Aeronavigācijas
informācijas pakalpojumi
16. pielikums. Vides
aizsardzība
I sējums. Gaisa kuģu radītais troksnis
18. pielikums. Bīstamu izstrādājumu
droša pārvadāšana pa gaisu
Aeronavigācijas pakalpojumu noteikumi
OPS. Gaisa kuģu lidojumi (Doc 8168)
I sējums. Lidojumu procedūras
II sējums. Vizuālo un instrumentālo lidojumu procedūru
izstrādāšana
ATM. Gaisa satiksmes pārvaldība (Doc 4444)
Reģionālie papildnoteikumi (Doc 7030)
Rokasgrāmatas
Aviācijas nelaimes gadījumu/incidentu datu paziņošanas
rokasgrāmata (ADREP rokasgrāmata) [Accident/Incident
Reporting Manual (ADREP Manual)] (Doc 9156)
Aviācijas nelaimes gadījumu novēršanas rokasgrāmata
(Doc 9422)
Lidostas dienestu rokasgrāmata [Airport Services
Manual] (Doc 9137)
1. daļa. Glābšana un ugunsdzēšana
8. daļa. Lidostas operatīvie dienesti
Lidojumderīguma rokasgrāmata [Airworthiness
Manual ] (Doc 9760)
Rokasgrāmata par cilvēkfaktoru [Human Factors
Training Manual] (Doc 9683)
Rokasgrāmata par gaisa kuģu atledošanas/pretapledošanas
apstrādi uz zemes [Manual of Aircraft Ground
De-icing/Anti-icing Operations] (Doc 9640)
Lidojumu visos laikapstākļos rokasgrāmata
[Manual of All-Weather Operations] ( Doc 9365)
Lidojumu simulatoru atbilstības kritēriju rokasgrāmata
[Manual of Criteria for the Qualification of Flight
Simulators] (Doc 9625)
Lidojumu pārbaužu, sertifikācijas un pastāvīgas novērošanas
procedūru rokasgrāmata [Manual of Procedures for
Operations Inspection, Certification and Continued
Surveillance] (Doc 8335)
Rokasgrāmata par 300 m (1000 ft) vertikālās distancēšanas
minimuma starp FL 290 un FL 410 ieskaitot īstenošanu
[Manual on Implementation of a 300 m (1000ft) Vertical
Separation Minimum Between FL 290 and FL 410 Inclusive] (Doc
9574)
Nepieciešamo navigācijas raksturojumu (RNP)
rokasgrāmata [Manual on Required Navigation Performance
(RNP)] (Doc 9613)
Lidojumu veikšanas rokasgrāmatas sagatavošana
[Preparation of Operations Manual] (Doc 9376)
Apkārtraksti
Norādījumi par SST gaisa kuģu lidojumiem [Guidance
Material on SST Aircraft Operations] (Apkārtraksts Nr.
126)
6. PIELIKUMA I DAĻA.
STARPTAUTISKAIS KOMERCIĀLAIS GAISA TRANSPORTS - LIDMAŠĪNAS
PRIEKŠVĀRDS
Priekšvēsture
Gaisa kuģu ekspluatācijas standartus un ieteicamo praksi
"Starptautiskais komerciālais gaisa transports" Padome pirmoreiz
pieņēma 1948. gada 10. decembrī atbilstoši Starptautiskās civilās
aviācijas konvencijas (Čikāga, 1944) 37. pantam un nosauca par
Konvencijas 6. pielikumu. Tie stājās spēkā 1949. gada 15. jūlijā.
Standarti un ieteicamā prakse tika balstīta uz ieteikumiem, kurus
Lidojumu veikšanas nodaļa [Operations Division] pieņēma
savā pirmajā sesijā 1946. gada aprīlī un kuri sīkāk tika
izstrādāti šīs nodaļas otrajā sesijā 1947. gada februārī.
Pielikuma grozījumus, kas ietver papildu standartus un
ieteicamo praksi, kā arī izmaiņas esošajos standartos un kas tika
balstīti uz ieteikumiem, kurus Lidojumu veikšanas nodaļa pieņēma
savā trešajā un ceturtajā sesijā 1949. gada februārī un martā un
1951. gada martā un aprīlī, Padome pieņēma 1950. gada 5. decembrī
(grozījumi Nr. 1-127), 1951. gada 4. decembrī (grozījumi Nr.
128-131), 1952. gada 28. novembrī (grozījumi Nr. 132 un 133),
1952. gada 2. decembrī (grozījums Nr. 134), 1953. gada 20.
oktobrī (grozījums Nr. 135), 1956. gada 23. februārī (grozījums
Nr. 136), 1956. gada 8. maijā (grozījums Nr. 17) un 1956. gada
15. maijā (grozījums Nr. 138), un tie stājās spēkā attiecīgi
1951. gada 1. jūnijā, 1952. gada 1. maijā, 1953. gada 1. aprīlī,
1953. gada 1. maijā, 1954. gada 1. martā, 1956. gada 1. jūlijā,
1956. gada 1. septembrī un 1956. gada 15. septembrī.
Trešajā Aeronavigācijas konferencē (Monreāla, 1956. gada
septembris un oktobris), cita starpā, pilnībā tika pārskatīta šā
pielikuma 5. nodaļa. Ņemot vērā šos ieteikumus, un pēc to
iesniegšanas Līgumslēdzējām valstīm un to pārskatīšanas
Aeronavigācijas komisijā Padome 1957. gada 13. jūnijā pieņēma
pilnīgi jaunu 5. nodaļas tekstu kā grozījumu Nr. 139, un tas
stājās spēkā 1957. gada 1. oktobrī.
Turklāt 1957. gada 13. jūnijā Padome pieņēma grozījumu Nr.
140, kas satur 6. nodaļas grozījumus, kuri aptver uzlaušanas
vietu marķēšanu gaisa kuģos un navigācijas uguņu īpašības, 8.
nodaļas grozījumus attiecībā uz personu atbilstību, lai tās
drīkstētu atzīt gaisa kuģus par lidojumderīgiem, 9. nodaļas
grozījumus attiecībā uz tiesību nodrošināšanu pilotiem izmantot
tos vai citus maršrutus un lidlaukus un 10. nodaļas grozījumus
attiecībā uz lidojumu nodrošināšanas darbinieku sertificēšanu, un
šie grozījumi stājās spēkā 1957. gada 1. oktobrī. Pēc piektā
izdevuma izdošanas Padome 1958. gada 12. maijā pieņēma grozījumu
Nr. 141 (4.1.1. un 4.1.2. punkts), kas stājās spēkā 1958. gada 1.
decembrī. 1959. gada 8. decembrī Padome pieņēma grozījumu Nr. 142
attiecībā uz 6. nodaļas noteikumiem par pārnēsājamiem avārijas
radioraidītājiem gaisa kuģos. Šis grozījums stājās spēkā 1960.
gada 1. maijā un ir piemērojams no 1960. gada 1. augusta. 1960.
gada 2. decembrī Padome pieņēma grozījumu Nr. 143 attiecībā uz 4.
nodaļas noteikumiem par tādu ekspluatācijas norādījumu
saskaņošanu, kuri ietver izmaiņas gaisa satiksmes vadībai
iesniedzamajā lidojuma plānā. Šis grozījums stājās spēkā 1961.
gada 1. aprīlī un ir piemērojams no 1961. gada 1. jūlija. 1961.
gada 24. martā Padome pieņēma grozījumu Nr. 144 attiecībā uz
ierobežojumu noteikšanu lidojuma apkalpes locekļu lidojuma
apkalpes darba un atpūtas laiku, un šā pielikuma pievienojumu,
kurā ietverti norādījumi par lidojuma laika noteikšanu un
lidojuma apkalpes darba laika ierobežojumiem un atpūtas laiku.
Šis grozījums stājās spēkā 1961. gada 1. aprīlī un ir piemērojams
no 1961. gada 1. jūlija. Padome 1961. gada 24. maijā apstiprināja
grozījumu Nr. 145, kas ietver piezīmi pēc 6.2.2. punkta a)
apakšpunkta. 1961. gada 13. decembrī Padome pieņēma grozījumus
Nr. 146 un 147 un apstiprināja grozījumu Nr. 148. Tie attiecas uz
tehnisko prasību modernizēšanu saistībā ar skābekļa padeves
sistēmu nodrošināšanu un lietošanu, uz augstas intensitātes
pretsadursmju uguņu uzstādīšanu lidmašīnām un uz tikai
redakcionālām izmaiņām saistībā ar atsaucēm uz citiem
dokumentiem. Šie grozījumi stājās spēkā 1962. gada 1. aprīlī un
ir piemērojami no 1962. gada 1. jūlija. 1963. gada 8. aprīlī
Padome pieņēma grozījumu Nr. 149. Šis grozījums attiecās uz
prasību, kura nosaka apstākļus, kādos avārijas un glābšanas
aprīkojumam jābūt gaisa kuģos, kas veic liela tāluma lidojumos
virs ūdens. Šis grozījums stājās spēkā 1963. gada 1. augustā un
ir piemērojams no 1963. gada 1. novembra.
Pēc grozījuma Nr. 150 pieņemšanas tika publicēts pielikuma
sestais izdevums. Tas bija vajadzīgs, jo saskaņā ar ceturtās
Aeronavigācijas konferences (Monreāla, 1965. gada novembris un
decembris) ieteikumiem pārskatīt šo pielikumu tika izdarīti
daudzi grozījumi, galvenokārt ar mērķi to atjaunināt, lai
pielikums atbilstu ekspluatācijas prasībām, kādas ir augstu
lidtehnisko raksturojumu lidmašīnām ar turboreaktīvajiem
dzinējiem. Turklāt saskaņā ar Konferences ieteikumiem pielikums
tagad attiecas uz "lidmašīnām", kuras veic regulārus un
neregulārus starptautiskos gaisa pārvadājumus. Iepriekš šis
ierobežojums attiecās tikai uz neregulāriem starptautiskajiem
gaisa pārvadājumiem. 1966. gada 14. decembrī Padome pieņēma
grozījumu Nr. 150, kas stājās spēkā 1967. gada 14. aprīlī un ir
piemērojams no 1967. gada 24. augusta.
1967. gada 8. novembrī Padome pieņēma grozījumu Nr. 151, kurā
tā mainīja definīciju "gaisa kuģis", kas bija nepieciešams, jo
Padome bija pieņēmusi Konvencijas 7. pielikuma grozījumu Nr. 2,
un tā grozīja 5.2.7.2.2. punktu, ietverot lidmašīnas ar trim
dzinējiem. Šis grozījums stājās spēkā 1968. gada 8. maijā un ir
piemērojams no 1968. gada 22. augusta.
1969. gada 23. janvārī Padome pieņēma grozījumu Nr. 152. Šajā
grozījumā ir ne tikai precizēti 4., 7. un 8. nodaļas noteikumi,
bet arī 4. nodaļā pievienots noteikums, kas pasažieru
pārvadāšanas laikā aizliedz imitēt tādas avārijas situācijas
lidojumā, kas iespaido lidmašīnas lidtehniskos raksturojumus. Ar
šo grozījumu palīdzību tika arī ieviestas pielikuma izmaiņas, kas
bija nepieciešamas, jo Padome pieņēma pavaddokumentu
"Starptautiskie standarti un ieteicamā prakse. Gaisa kuģu
ekspluatācija. 6. pielikuma II daļa. Starptautiskā
vispārējā aviācija". Veicot šīs izmaiņas, šis dokuments, kurš
agrāk saucās "6. pielikums", tika pārsaukts - "6. pielikuma I
daļas pirmais izdevums". Grozījums Nr. 152 stājās spēkā 1969.
gada 23. maijā un ir piemērojams no 1969. gada 18. septembra.
Tā kā tika pieņemta 6. pielikuma III daļa "Starptautiskie
lidojumi. Helikopteri", tad tika grozīts arī 6. pielikuma I
daļas nosaukums, norādot, ka šī daļa ir piemērojama tikai
lidmašīnām.
A tabulā redzama vēlāko grozījumu izcelsme, kā arī uzskaitītas
galvenās aplūkotās tēmas un datumi, kuros Padome pieņēma minēto
pielikumu un tā grozījumus, kuros tie stājās spēkā un no kuriem
tie ir piemērojami.
Piemērojamība
Šis 6. pielikuma I daļas izdevums satur standartus un
ieteicamo praksi, ko Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija
pieņēmusi kā obligātos standartus, kas piemērojami gadījumos, kad
lidmašīnas ekspluatē ekspluatanti, kuri ir pilnvaroti veikt
starptautiskus komerciālos gaisa pārvadājumus. Šie starptautiskie
komerciālie gaisa pārvadājumi ietver regulāros starptautiskos
gaisa pārvadājumus un neregulāros starptautiskos gaisa
pārvadājumus par atlīdzību vai uz nomas līguma pamata.
Šie abi pārvadājumu tipi kopā aptver visus starptautiskos
gaisa pārvadājumus, kurus lidmašīnas veic par atlīdzību vai uz
nomas pamata. Tie atšķiras ar to, ka regulārie starptautiskie
gaisa pārvadājumi Konvencijā ir īpaši paredzēti pretstatā
starptautiskajiem gaisa pārvadājumiem kopumā, no kuriem pirmām
kārtām tika izskatīti neregulāri starptautiskie gaisa
pārvadājumi, lai pieprasītu noteikt starptautiskos standartus un
ieteicamo praksi. Vairs neuzskata, ka standartos un ieteicamajā
praksē pārvadājumi ir jāiedala regulārajos starptautiskajos gaisa
pārvadājumos un neregulārajos starptautiskajos gaisa
pārvadājumos.
6. pielikuma I daļas nolūks ir veicināt starptautiskās
aeronavigācijas drošību, nosakot drošas ekspluatācijas prakses
kritērijus, un veicināt starptautiskās aeronavigācijas
efektivitāti un regularitāti, mudinot valstis atvieglot savas
teritorijas pārlidošanu starptautisko, komerciālo gaisa
pārvadājumu lidmašīnām, kuras pieder citām valstīm, kas tās
ekspluatē atbilstoši šiem standartiem.
5. nodaļa
Lidojuma drošība ietver paša gaisa kuģa drošību, respektīvi,
tā lidojumderīguma līmeni. Tomēr, piemērojot 8. pielikuma
lidojumderīguma standartus, lidojumderīguma līmenis netiek
pilnībā definēts, un ir jāpiemēro arī tie šā pielikuma standarti,
kuri papildina minētos 8. pielikuma standartus.
Šajā pielikumā sākotnēji un arī ar grozījumiem Nr. 1-138 bija
iekļauta nodaļa ar nosaukumu "Lidmašīnas ekspluatācijas
ierobežojumi", kura saturēja vispārīgus noteikumus, kas bija
piemērojami visu to lidmašīnu ekspluatācijai, uz kurām attiecās
šis pielikums, punktu vai punktus, kas bija piemērojami
lidmašīnām, kas sertificētas ICAO kategorijās atbilstoši
tajā laikā esošajam 8. pielikumam, un punktu, kas bija
piemērojams lidmašīnām, kuras nav šādi sertificētas.
Savā ceturtajā sesijā Lidojumu veikšanas nodaļa sadarbībā ar
Lidojumderīguma nodaļu papildus priekšlikumiem, kuru rezultātā
tika pieņemti grozījumi Nr. 128-133, izstrādāja ieteikumus
attiecībā uz lidtehnisko raksturojumu normu lietošanu to
raksturojumu vietā, kurus noteikusi ICAO A kategorijas
lidmašīnām, un šajos ieteikumos dažiem būtiskiem augstuma
uzņemšanas lielumiem bija ieteicamās prakses statuss. Turklāt
Lidojumderīguma nodaļa sagatavoja ieteikumus attiecībā uz
noteiktiem ICAO kategoriju sertificēšanas aspektiem.
Atbilstoši šiem ieteikumiem Padome 1952. gada 2. decembrī pieņēma
grozījumu Nr. 134 (kas stājās spēkā 1953. gada 1. maijā) un
apstiprināja alternatīva lidtehnisko raksturojumu normu
apkopojuma iekļaušanu kā A pievienojumu, bet pauda savu viedokli,
ka, tā kā vēl nav panākta vienošanās par standartiem, kas aptver
lidtehniskos raksturojumus, tad nav pamata sertifikācijai
ICAO A kategorijā. Tas mudināja Līgumslēdzējas valstis
atturēties no šādas sertifikācijas, līdz stājas spēkā lidtehnisko
raksturojumu standarti vai līdz Padome pieņem lēmumu par
lidojumderīguma politikas pamatnostādnēm.
Asambleja savā septītajā sesijā (1953. gada jūnijs)
apstiprināja jau veiktos Padomes un Aeronavigācijas komisijas
pasākumus, lai uzsāktu fundamentālu ICAO starptautiskās
lidojumderīguma politikas pētījumu, un deva Padomei norādījumus
paveikt šo pētījumu, cik drīz vien iespējams.
Veicot šo pētījumu, Aeronavigācijas komisijai palīdzēja
starptautiska ekspertu grupa "Lidojumderīguma ekspertu grupa",
kas sekmēja Trešās aeronavigācijas konferences darba
sagatavošanu.
Šo pētījumu rezultātā tika izstrādāta pārskatīta starptautiskā
lidojumderīguma politika, un Padome to apstiprināja 1956. gadā.
Atbilstoši šai politikai tika atmests princips attiecībā uz
sertifikāciju ICAO kategorijās. Tā vietā 8. pielikums
ietvēra plašus standartus, kas kompetentu valstu iestāžu
piemērošanai definēja pilnīgu minimālo starptautisko pamatu, lai
valstis atzītu lidojumderīguma sertifikātus un citu valstu gaisa
kuģi varētu veikt lidojumus to teritorijā vai virs tās, tādējādi,
cita starpā, panākot citu gaisa kuģu, trešu personu un īpašuma
aizsardzību. Tika uzskatīts, ka šādi Organizācija izpilda savu
pienākumu saskaņā ar Konvencijas 37. pantu pieņemt starptautiskos
lidojumderīguma standartus.
Tika atzīts, ka ICAO lidojumderīguma standarti
neaizstās valstu noteikumus un ka valstu lidojumderīguma normas,
kas pilnībā satur atsevišķām valstīm nepieciešamu sīku
informāciju, būs vajadzīgas kā pamats atsevišķu gaisa kuģu
sertifikācijai. Katra valsts pieņems savas pilnīgas un sīki
izstrādātās lidojumderīguma normas vai arī izvēlēsies citas
Līgumslēdzējas valsts noteiktas pilnīgas un sīki izstrādātās
lidojumderīguma normas. Šajās normās noteikto lidojumderīguma
līmeni norādīs standarti, ko vajadzības gadījumā papildinās
pieņemami līdzekļi atbilstības nodrošināšanai.
Saskaņā ar iepriekšminētajiem principiem tika sagatavots
labots 6. pielikuma 5. nodaļas teksts. Tas ietvēra a) vispārīgus
standartus, kas papildināja 8. pielikuma standartus attiecībā uz
lidmašīnas lidtehniskajiem raksturojumiem un b) divus pieņemamus
līdzekļus atbilstības nodrošināšanai, kas ar piemēriem ilustrēja
vispārīgajos standartos paredzēto lidtehnisko raksturojumu
līmeni. Tādu normu pieņemšana, kas paredz ievērojami zemāku
lidtehnisko raksturojumu līmeni nekā ilustrēts šajos pieņemamajos
atbilstības nodrošināšanas līdzekļos, tika uzskatīta par šā
pielikuma 5. nodaļas standartu pārkāpumu.
Pašreizējā starptautiskā lidojumderīguma politika. Ir
tikušas izteiktas bažas par lēno progresu šo gadu laikā,
izstrādājot lidojumderīguma papildu prasības pieņemamo
atbilstības nodrošināšanas līdzekļu veidā. Tika atzīmēts, ka
vairākums 6. un 8. pielikumā ietverto pieņemamo atbilstības
nodrošināšanas līdzekļu bija izstrādāti 1957. gadā un tādēļ
attiecas tikai uz tiem lidmašīnu tipiem, kurus ekspluatēja tajā
laikā. Nav bijis mēģinājumu atjaunināt šo pieņemamo atbilstības
nodrošināšanas līdzekļu prasības, un arī Lidojumderīguma komiteja
nav ieteikusi uzlabot kādus no šiem pieņemamajiem atbilstības
nodrošināšanas līdzekļiem, kas izstrādāti kā iespējamais
materiāls pilnīgiem pieņemamajiem atbilstības nodrošināšanas
līdzekļiem. Tādēļ Aeronavigācijas komisija lūdza Lidojumderīguma
komitejai pārskatīt kopš savas dibināšanas panākto progresu, lai
konstatētu, vai ir sasniegti vēlamie rezultāti, un lai ieteiktu
izmaiņas nolūkā uzlabot sīku lidojumderīguma prasību
izstrādi.
Lidojumderīguma komiteja savā devītajā sanāksmē (Monreāla,
1970. gada novembris/decembris) sagatavoja problēmu sīku izpēti
un ieteica atteikties no koncepcijas izstrādāt lidojumderīguma
prasības pieņemamo atbilstības nodrošināšanas līdzekļu veidā un
uzdot ICAO sagatavot un izdot lidojumderīguma tehnisko
rokasgrāmatu, tajā iekļaujot norādījumus, kas atvieglotu
Līgumslēdzēju valstu nacionālo lidojumderīguma normu izstrādi un
viendabīguma panākšanu.
Aeronavigācijas komisija izskatīja Lidojumderīguma komitejas
ieteikumus, ņemot vērā Padomes 1956. gadā apstiprinātās
lidojumderīguma politikas izstrādes vēsturi. Tā secināja, ka
galvenie mērķi un principi, uz kuriem bija balstīta ICAO
lidojumderīguma politika, ir pareizi un nav vajadzības tos
ievērojami mainīt. Tā arī secināja, ka galvenais iemesls, kāpēc
tik lēni notiek lidojumderīguma prasību izstrāde pieņemamo
atbilstības nodrošināšanas līdzekļu un pagaidu pieņemamo
atbilstības nodrošināšanas līdzekļu veidā, ir pirmajiem piemītošā
obligātuma pakāpe, kas netieši tika noteikta ar šādu teikumu 6.
un 8. pielikuma priekšvārdos:
"Tādu normu pieņemšana, kas paredz ievērojami zemāku
lidojumderīguma līmeni nekā noteikts pieņemamajos atbilstības
nodrošināšanas līdzekļos, būtu pārkāpums attiecībā uz standartu,
ko papildina pieņemamie atbilstības nodrošināšanas līdzekļi".
Lai novērstu šīs grūtības, Aeronavigācijas komisija apsvēra
vairākas pieejas. Visbeidzot tā nonāca pie secinājuma, ka
jāatsakās no nodoma izstrādāt lidojumderīguma prasības pieņemamo
atbilstības nodrošināšanas līdzekļu un pagaidu pieņemamo
atbilstības nodrošināšanas līdzekļu veidā un ka ICAO
vajadzētu paziņot, ka valstīm savi pienākumi saskaņā ar
Konvencijas 33. pantu jāpilda, ievērojot 8. pielikuma standartus,
ko vajadzības gadījumā papildina lidojumderīguma tehniskie
norādījumi bez jebkādām obligātām saistībām vai pienākumiem.
Jāsaglabā arī prasība, ka Līgumslēdzējām valstīm ir vai nu
jānosaka savas pilnīgas un sīki izstrādātās lidojumderīguma
normas, vai jāizvēlas kādas citas Līgumslēdzējas valsts noteiktas
pilnīgas un sīki izstrādātās lidojumderīguma normas.
Padome 1972. gada 15. martā apstiprināja iepriekš izklāstīto
pieeju, kas veidoja pamatu pašreizējai ICAO politikai
lidojumderīguma jomā.
Tā piekrita arī izdot lidojumderīguma norādījumus ar nosaukumu
"Lidojumderīguma tehniskā rokasgrāmata" [Airworthiness
Technical Manual]. Vienojās, ka šiem norādījumiem nebūs
oficiāla statusa un to galvenais nolūks būs sniegt norādījumus
Līgumslēdzējām valstīm, kā izstrādāt 8. pielikuma II daļas 2.2.
punktā minētās sīki izstrādātās valsts lidojumderīguma
normas.
Attiecībā uz 6. pielikuma I daļu tika nolemts, ka atbilstoši
jārediģē pieņemamajos atbilstības nodrošināšanas līdzekļos
iekļautie norādījumi attiecībā uz lidmašīnas lidtehnisko
raksturojumu ekspluatācijas ierobežojumiem un jāsaglabā
pielikumā, bet kā pievienojums (zaļās lappuses).
8. pielikuma lidtehnisko raksturojumu standarti. 8.
pielikuma 2. nodaļas IIIA daļa un IIIB daļas B apakšdaļa satur
lidmašīnas lidtehnisko raksturojumu standartus, kas papildina
standartus šā pielikuma 5. nodaļā. Tie abi nosaka vispārīgus
mērķus. Padome ir mudinājusi Līgumslēdzējas valstis ārvalsts
lidmašīnām, uz kurām neattiecas 41. panta izņēmums, neizvirzīt
citas ekspluatācijas prasības, izņemot tās, kuras noteikusi
reģistrētājvalsts, ar nosacījumu, ka šīs prasības nodrošina tādu
lidtehnisko raksturojumu līmeni, kas ir līdzvērtīgs šā pielikuma
5. nodaļas standartu un 8. pielikuma 2. nodaļas IIIA daļas un
IIIB daļas B apakšdaļas papildu standartu noteiktajam
līmenim.
Attiecībā uz gaisa kuģiem, kuriem ir piemērojams 41. panta
izņēmums, šā pielikuma 5. nodaļa satur ieteicamo praksi, kas
paredz, ka reģistrētājvalstij ir jānodrošina, lai lidmašīnas, uz
kurām neattiecas minētais izņēmums, pēc iespējas sasniegtu šīm
lidmašīnām piemērojamo lidtehnisko raksturojumu līmeni atbilstoši
5.2. punktam. Padome ir mudinājusi Līgumslēdzējas valstis tām
ārvalsts lidmašīnām, uz kurām neattiecas 41. panta izņēmums,
neizvirzīt citas ekspluatācijas prasības, izņemot tās, kuras
noteikusi reģistrētājvalsts, ar nosacījumu, ka, nosakot šīs
prasības, reģistrētājvalsts ir ievērojusi ieteicamo praksi. Šie
ieteikumi papildina ieteikumu, kuru Padome izstrādāja attiecībā
uz tiem gaisa kuģiem, uz kuriem ir attiecināms izņēmums 41.
pantā, paredzot, ka Līgumslēdzējas valstis, ciktāl tas iespējams,
8. pielikuma IIIA un IIIB daļas standartus piemēro lidmašīnām,
kuru masa ir lielāka nekā 5700 kg un kuras paredzētas
starptautiskiem pasažieru vai kravas, vai pasta gaisa
pārvadājumiem.
Prasības
Līgumslēdzējām valstīm
Paziņošana par atšķirībām. Līgumslēdzējām valstīm
jāpievērš uzmanība pienākumam, ko uzliek Konvencijas 38. pants,
kas paredz, ka tām ir jāziņo Organizācijai par jebkurām savu
tiesību aktu un prakses atšķirībām no šajā pielikumā ietvertajiem
starptautiskajiem standartiem un to grozījumiem. Līgumslēdzējas
valstis tiek aicinātas ziņot Organizācijai arī par jebkurām
atšķirībām no šajā pielikumā ietvertās ieteicamās prakses un tās
grozījumiem, ja šī informācija ir svarīga aeronavigācijas
drošībai. Turklāt Līgumslēdzējas valstis tiek aicinātas pastāvīgi
informēt Organizāciju par jebkurām atšķirībām, kas rodas vēlāk,
vai par iepriekš paziņotu atšķirību novēršanu. Līgumslēdzējām
valstīm tiks nosūtīts īpašs pieprasījums ziņot par atšķirībām
tūlīt pēc ikviena šā pielikuma grozījuma pieņemšanas.
Uzmanība jāpievērš ne tikai valstu pienākumam, kas paredzēts
Konvencijas 38. pantā, bet arī 15. pielikuma noteikumiem, kas
paredz publicēt informāciju par valsts tiesību aktu un prakses un
attiecīgo ICAO standartu un ieteicamās prakses atšķirībām,
izmantojot aeronavigācijas informācijas dienestu.
Informācijas izsludināšana. Ieviešot, atceļot vai
mainot nosacījumus attiecībā uz aprīkojumu, pakalpojumiem un
procedūrām veidā, kas ietekmē gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstoši
šajā pielikumā noteiktajiem standartiem un ieteicamajai praksei,
par to jāpaziņo un izmaiņām jāstājas spēkā saskaņā ar 15.
pielikuma noteikumiem.
Pielikuma
sastāvdaļu statuss
Pielikumā parasti, taču ne vienmēr, ir turpmāk norādītās
daļas; tām ir šāds statuss.
1. Informācija, kas veido pielikuma pamatdaļu
a) Standarti un ieteicamā prakse, ko saskaņā ar
Konvencijas normām ir pieņēmusi Padome. Tie ir šādi.
Standarts. Jebkura tehniskā prasība attiecībā uz
fiziskajiem raksturojumiem, konfigurāciju, materiālo daļu,
tehniskajiem raksturojumiem, personālu vai procedūru, kuras
vienāda piemērošana ir atzīta par nepieciešamu starptautiskās
aeronavigācijas drošībai un regularitātei un kuru Līgumslēdzējas
valstis ievēro atbilstoši Konvencijai; ja to nav iespējams
ievērot, tad saskaņā ar 38. pantu par to ir obligāti jāziņo
Padomei.
Ieteicamā prakse. Jebkura tehniskā prasība attiecībā uz
fiziskajiem raksturojumiem, konfigurāciju, materiālo daļu,
tehniskajiem raksturojumiem, personālu vai procedūru, kuras viena
piemērošana ir atzīta par vēlamu starptautiskās aeronavigācijas
drošības, regularitātes un efektivitātes interesēs un kuru
Līgumslēdzējas valstis cenšas ievērot atbilstoši Konvencijai.
b) Papildinājumi ietver ērtākai lietošanai atsevišķi
sagrupētu informāciju, bet tie ir daļa no Padomes pieņemtajiem
standartiem un ieteicamās prakses.
c) Definīcijas tiem standartos un ieteicamajā praksē
lietotajiem terminiem, kuri nav pašsaprotami, jo tiem nav
vispārpieņemtu vārdnīcā dotu nozīmju. Definīcijai nav neatkarīga
statusa, bet tā ir būtiska sastāvdaļa katra standarta un
ieteicamās prakses aprakstā, kurā šis termins ir lietots, jo,
mainoties termina nozīmei, mainās tehniskā prasība.
d) Tabulas un attēli, kas papildina vai ilustrē
standartu vai ieteicamo praksi un uz kuriem šajā dokumentā ir
atsauce, ir saistītā standarta vai ieteicamās prakses sastāvdaļa,
un tiem ir tāds pats statuss.
Jāpiezīmē, ka dažos no šā pielikuma standartiem sniegta
atsauce uz citām tehniskajām prasībām, kam ir ieteicamās prakses
statuss. Šādos gadījumos ieteicamās prakses teksts kļūst par
standarta sastāvdaļu.
2. Informācija, ko Padome apstiprinājusi publicēšanai
saistībā ar standartiem un ieteicamo praksi
a)Priekšvārdi ietver vēsturiskus faktus un skaidrojumus
saistībā ar Padomes rīcību, un tajos ir izskaidroti valstu
pienākumi attiecībā uz standartu un ieteicamās prakses
piemērošanu, kas izriet no Konvencijas un Pieņemšanas
rezolūcijas.
b) Ievadi ietver skaidrojošu informāciju, kas sniegta
pielikuma daļu, nodaļu vai punktu sākumā, lai palīdzētu izprast
teksta piemērošanu.
c)Piezīmes, kas iekļautas tekstā, lai vajadzības
gadījumā sniegtu faktisku informāciju vai atsauces, kas attiecas
uz minētajiem standartiem un ieteicamo praksi, bet nav šo
standartu un ieteicamās prakses sastāvdaļa.
d) Pievienojumos iekļauta informācija, kas papildina
standartus un ieteicamo praksi vai sniedz norādes to
piemērošanai.
Valodas
izvēle
Šis pielikums ir pieņemts sešās valodās - angļu, arābu,
ķīniešu, franču, krievu un spāņu valodā.
Katrai Līgumslēdzējai valstij ir jāizvēlas viens no šiem
tekstiem piemērošanai savā valstī un citiem šajā Konvencijā
paredzētajiem mērķiem, vai nu izmantojot tieši šo tekstu, vai tā
tulkojumu savā valsts valodā, un par to attiecīgi jāpaziņo
Organizācijai.
Redakcionālie
principi
Lai no pirmā acu uzmetiena būtu redzams katra paziņojuma
statuss, ir ievēroti šādi redakcionālie principi.
Standarti ir iespiesti gaišiem antīkvas (taisniem)
burtiem; ieteicamā prakse ir iespiesta slīprakstā gaišiem
burtiem, un uz tās statusu norāda priekšā pievienotais vārds
"Ieteikums". Piezīmes ir iespiestas slīprakstā
gaišiem burtiem, un uz to statusu norāda priekšā pievienotais
vārds "Piezīme".
Tehnisko prasību aprakstos ir ievēroti šādi redakcionālie
principi: standartos lieto īstenības izteiksmi, bet ieteicamajā
praksē - vajadzības izteiksmi.
Šajā dokumentā izmantotās mērvienības ir saskaņā ar
Starptautisko mērvienību sistēmu (SI), kā noteikts Starptautiskās
civilās aviācijas konvencijas 5. pielikumā. Ja 5. pielikums
atļauj izmantot alternatīvas mērvienības, kuru nav SI sistēmā,
tās ir norādītas iekavās aiz pamata mērvienībām. Ja tiek
norādītas vērtības divās mērvienību sistēmās, nedrīkst uzskatīt,
ka šie vērtību pāri ir līdzvērtīgi un savstarpēji aizvietojami.
Tomēr var uzskatīt, ka, izmantojot jebkuru no šīm mērvienību
sistēmām, tiek panākts vienāds drošības līmenis.
Jebkura atsauce uz kādu šā dokumenta daļu, kurai ir numurs
un/vai virsraksts, attiecas arī uz visām šīs daļas sīkākajām
iedaļām.
A tabula. 6. pielikuma
grozījumi
|
Grozījumi
|
Izcelsme
|
Grozījumu
saturs
|
Pieņemšana/ Spēkā stāšanās/ Piemērošana
|
|
1. izdevums
|
6. pielikuma
sestais izdevums, tostarp grozījums Nr. 152 |
|
1969. gada 23. janvārī
1969. gada 23. maijā
No 1969. gada 18. septembra
|
|
1.
(2. izdevums)
|
Sestā Aeronavigācijas
konference |
a) galvenās atbildības par minimālo
maršrutlidojuma augstumu noteikšanu novirzīšana no
ekspluatanta uz valsti, virs kuras notiek lidojums; |
1970. gada 25. maijā
1970. gada 25. septembrī
No 1971. gada 4. februāra
|
| b) prasība, lai lidmašīnās, kas tiek
ekspluatētas kontrolējamos VFR lidojumos, maršruta
fāzē atrastos papildu instrumenti, un jo īpaši |
| c) lidmašīnām, kuras nespēj veikt lidojumus,
vizuāli vadoties pēc orientieriem, atļaut veikt lidojumus,
izmantojot citu aprīkojumu, nevis radionavigācijas
aprīkojumu, piemēram, tikai autonomus aeronavigācijas
līdzekļus, ar nosacījumu, ka tiek ievērotas noteiktas
aprīkojuma iespējas, tādējādi atceļot prasību, lai lidmašīnās
būtu radionavigācijas aprīkojums |
|
2.
|
Īpašā sanāksme par gaisa kuģu
radīto troksni lidlauku apkārtnē [Special Meeting on
Aircraft Noise in the Vicinity of Aerodromes] (1969) un
Virsskaņas transporta lidmašīnu ekspertu grupas
[Supersonic Transport Panel] otrā sanāksme |
a) izņemot noteiktos apstākļos, lidmašīnas
svars pacelšanās sākumā vai paredzamajā nosēšanās laikā
nedrīkst pārsniegt relatīvo maksimālo svaru, ar kādu ir
pierādīta atbilstība piemērojamajiem trokšņa sertifikācijas
standartiem; |
1971. gada 2. aprīlī
1971. gada 2. augustā
No 1972. gada 6. janvāra
|
| b) lidmašīnā jābūt trokšņa sertifikāciju
apliecinošam dokumentam; |
| c) visās lidmašīnās, kuras paredzētas
ekspluatēšanai vairāk nekā 15 000 m (49 000 ft) augstumā,
jābūt aprīkojumam, kas nepārtraukti mēra un rāda kopējo
saņemto kosmisko radiāciju |
|
3.
|
Padomes rīcība atbilstoši Asamblejas
Rezolūcijai A17-10 |
Ieteicamā prakses iekļaušana pielikumā, kura
paredz, ka visās pasažieru lidmašīnās lidojuma apkalpes
locekļu nodalījuma durvīm jābūt aizslēdzamām no
iekšpuses |
1971. gada 10. decembrī
1972. gada 10. aprīlī
No 1972. gada 7. decembra
|
|
4.
(3. izdevums)
|
Aeronavigācijas komisijas
veiktais pielikuma pārskats |
a) noteikuma svītrošana 2. nodaļā, kurš
paredzēja, ka prasībām, kas klasificētas kā standarti,
noteiktos apstākļos var būt ieteicamās prakses statuss; |
1972. gada 27. jūnijā
1972. gada 27. oktobrī
No 1973. gada 1. marta
|
| b) termina "lidlauka meteoroloģiskais
minimums" ieviešana termina "lidlauka ekspluatācijas
minimums" vietā; |
| c) terminu "lēmuma pieņemšanas relatīvais
augstums", "instrumentālie meteoroloģiskie apstākļi",
"redzamība uz skrejceļa" un "vizuālie meteoroloģiskie
apstākļi" ieviešana; |
| d) noteikumu ieviešana, kuri paredz, ka
ekspluatantam jāiesniedz reģistrētājvalstij savas Lidojumu
veikšanas rokasgrāmatas kopija un rokasgrāmatā jāiekļauj
noteikta obligāta informācija; |
| e) atjaunināta saraksta iekļaušana, kurā
norādīti priekšmeti, līdzekļi u. c., kam jāatrodas gaisa
kuģos pirmās palīdzības komplektos; |
| f) 5700 kg ekvivalenta mainīšana no 12 566
lb uz 12 500 lb; |
| g) norādes ieviešana, ka noteikti lidmašīnu
tipi ir jāaprīko ar Maha skaitļa rādītāju; |
| h) noteikuma ieviešana, kurš paredz, ka
noteiktās lidojuma fāzēs stjuartiem jāapsēžas sēdeklī un
jāpiesprādzējas |
|
5.
|
Septītā Aeronavigācijas konference |
Terminu "lidojuma parametru reģistrators" un
"(gaisa kuģa) maksimālais svars" definīciju iekļaušana
pielikumā un prasību pārskatīšana attiecībā uz lidojuma
parametru reģistratoru esamību, reģistrēšanas parametriem un
ekspluatāciju |
1973. gada 29. maijā
1973. gada 1. oktobrī
No 1974. gada 23. maija
|
|
6.
|
Jaunas starptautiskās lidojumderīguma
politikas ieviešana un rīcība saskaņā ar Asamblejas
Rezolūciju A18-16 |
Pieņemamo atbilstības nodrošināšanas
līdzekļu attiecībā uz lidmašīnas lidtehnisko raksturojumu
ekspluatācijas ierobežojumiem aizstāšana ar norādījumiem par
šo jautājumu pievienojuma veidā, un noteikumu iekļaušana
attiecībā uz aviohorizonta avārijas strāvas avotu, lai
galvenās elektroapgādes sistēmas pilnīgas atteices gadījumā
varētu izmantot absolūto augstumu norādošus instrumentus.
Izdarot šo grozījumu, tika arī pārskatīta šā pielikuma 3.
nodaļas ievada piezīme. Pārskatītajā tekstā norādīts uz
praktisku metodi, kā valstis var izpildīt savas funkcijas
gaisa kuģu nomas, fraktēšanas un savstarpējās apmaiņas
gadījumos, veicot starptautiskus pārvadājumus |
1973. gada 30. oktobrī
1974. gada 28. februārī
No 1974. gada 23. maija
|
|
7.
|
Padomes rīcība saskaņā ar Asamblejas
rezolūcijām A 17- 10 un A18-10 |
Ieviesti noteikumi attiecībā uz praksi, kas
jāievēro gadījumā, ja gaisa kuģis ir kļuvis par nelikumīgas
iejaukšanās objektu |
1973. gada 7. decembrī
1974. gada 7. aprīlī
No 1974. gada 23. maija
|
|
8.
|
Aeronavigācijas komisijas pētījums par
civilo gaisa kuģu pārtveršanu |
Ieviesti noteikumi, kuru nolūks ir
pārtvertam gaisa kuģim samazināt riskus |
1975. gada 4. februārī
1975. gada 4. jūnijā
No 1975. gada 9. oktobra
|
|
9.
|
Aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanas un
novēršanas nodaļas sanāksme [Accident Investigation and
Prevention Divisional Meeting] (1974). Virsskaņas
transporta lidmašīnu ekspertu grupas piektā sanāksme.
Grozījumu 3. un 14. pielikumā sekas |
Ieviestas prasības attiecībā uz aviācijas
nelaimes gadījumos un incidentos iesaistīto lidmašīnu
lidojuma parametru reģistratoru ierakstu aizsardzību un
saglabāšanu, lidojuma apkalpes nodrošināšanu ar fiksācijas
ierīcēm un to lietošanu, rīcības kārtība, kas jāievēro, ja
lidojuma laikā gaisa kuģis tiek pakļauts pārmērīgai
kosmiskajai radiācijai, un ierakstu saglabāšanu par kopējo
kosmiskās radiācijas devu, ko saņēmuši apkalpes locekļi.
Grozījums arī paplašināja prasības attiecībā uz hronometra
tipu, kāds nepieciešamas ekspluatācijai saskaņā ar
instrumentālo lidojumu noteikumiem un kontrolējamiem
VFR lidojumiem, kā arī sniedza savstarpēju atsauci uz
norādījumiem attiecībā uz SST degvielas krājumiem. Ar
šo grozījumu pielikumā ieviestas arī izmaiņas, kas bija
nepieciešamas, jo Padome bija pieņēmusi grozījumus
saistītajos dokumentos - 3. un 14. pielikumā. Šīs izmaiņas
paredz svītrot atsauci uz PANS-MET un labot lidlauka,
redzamības uz skrejceļa, pieejamās ieskrējiena distances un
pieejamās nosēšanās distances definīcijas |
1976. gada 7. aprīlī
1976. gada 7. augustā
No 1976. gada 30. decembra
|
|
10.
|
ASIA/PAC Reģionālā Aeronavigācijas
sanāksme (1973) |
Prasība, lai valstis, nevis reģionālās
aeronavigācijas vienošanās noteiktu, ka, lidojot pāri
teritorijām, kurās būtu īpaši grūti veikt meklēšanas un
glābšanas darbus, lidmašīnās ir jāatrodas glābšanas
radioiekārtām |
1976. gada 16. jūnijā
1976. gada 16. oktobrī
No 1977. gada 6. oktobra
|
|
11.
|
Septītā Aeronavigācijas konference un
Aeronavigācijas komisijas pētījums |
Prasība, lai ekspluatants noteiktu
ekspluatācijas prasības, kuru nolūks ir nodrošināt, lai
lidmašīna, veicot precīzu nolaišanos, skrejceļa slieksni
šķērsotu ar augstuma rezervi |
1977. gada 23. jūnijā
1977. gada 23. oktobrī
No 1978. gada 23. februāra
|
|
12.
|
Aeronavigācijas komisijas pētījums |
Prasība noteiktās lidmašīnās ierīkot
brīdināšanas sistēmas par tuvošanos zemei |
1977. gada 15. decembrī
1978. gada 15. aprīlī
No 1978. gada 10. augusta
|
|
13.
|
Aeronavigācijas komisijas pētījums |
Prasība sēdvietas aprīkot ar drošības siksnu
sistēmām un tās lietot arī stjuartiem, kuru pienākums ir
veikt evakuāciju avārijas gadījumā |
1978. gada 13. decembrī
1979. gada 13. aprīlī
No 1979. gada 29. novembra
|
|
14.
|
Aeronavigācijas komisijas pētījums |
Jauna definīcija terminam "lidojumu vadība"
un ieviestas prasības, lai navigācijas iekārtas atbilstu
navigācijas raksturojumu minimālajām prasībām
(MNPS) |
1980. gada 2. aprīlī
1980. gada 2. augustā
No 1980. gada 27. novembra
|
|
15.
|
Aeronavigācijas komisijas pētījums |
Noteikumu pārskatīšana attiecībā uz ārējām
ugunīm saskaņā ar 2. un 8. pielikuma noteikumiem, un prasības
Lidojumu veikšanas rokasgrāmatā iekļaut avārijas un drošības
aprīkojuma kontrolsarakstu, tostarp šāda aprīkojuma
lietošanas norādījumus |
1982. gada 22. martā
1982. gada 22. jūlijā
No 1982. gada 25. novembra
|
|
16.
(4. izdevums)
|
Trešā un ceturtā Lidojumu veikšanas ekspertu
grupas [Operations Panel] AGA nodaļas sanāksme
(1981), grozījumi, kas izdarīti pēc 18. pielikuma
pieņemšanas, un Aeronavigācijas komisijas pētījums |
Ieviesti noteikumi attiecībā uz gaisa kuģa
ekspluatācijas procedūrām saistībā ar trokšņa samazināšanu,
instrumentālo lidojumu procedūru izstrādi un izmantošanu,
pilnvarām un kvalifikāciju manevrēt lidmašīnas un uzpildīt
degvielu laikā, kad lidmašīnā atrodas pasažieri. Izmaiņas
pielikumā ieviestas pēc tam, kad Padome pieņēma 18. pielikumu
attiecībā uz bīstamu izstrādājumu pārvadāšanu un prasībām
attiecībā uz apkalpes mācību programmām saistībā ar bīstamu
izstrādājumu pārvadāšanu komerciālās lidmašīnās. Laboti
noteikumi attiecībā uz lidlauku ekspluatācijas minimumiem,
lai paskaidrotu prasības un iekļautu prasību sniegt
RVR informāciju. Mērvienības saskaņotas ar 5.
pielikuma noteikumiem, un atjaunināta piezīme 3. nodaļā
attiecībā uz nomu, fraktēšanu un savstarpējo apmaiņu |
1983. gada 29. martā
1983. gada 29. jūlijā
No 1983. gada 24. novembra
|
|
17.
|
Aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanas un
novēršanas nodaļa sanāksme (AIG, 1979) |
Noteikumu pārskatīšana attiecībā uz lidojuma
parametru reģistratoriem. Pievienojumā ieviesti saistīti
norādījumi |
1985. gada 6. martā
1985. gada 29. jūlijā
No 1985. gada 21. novembra
|
|
18.
|
Šķēršļu pārlidošanas ekspertu grupas
[Obstacle Clearance Panel] septītā sanāksme,
Aeronavigācijas komisijas pētījums un valsts
priekšlikums |
Datu sniegšana par lidmašīnas spēju uzņemt
augstumu, ja tai darbojas visi dzinēji; palielināta tāluma
lidojumi, kurus veic lidmašīnas ar divām spēka iekārtām;
šķēršļu datu sniegšana; pacelšanās izlīdzināšanas distances
ņemšana vērā |
1986. gada 25.martā
1986. gada 27. jūlijā
No 1986. gada 20. novembra
|
|
19.
(5. izdevums)
|
Aeronavigācijas komisijas
veiktais pielikuma pārskats, 1. posms. Vizuālo lidojumu
noteikumu ekspertu grupas [Visual Flight Rules Operations
Panel] trešā sanāksme. Aeronavigācijas komisijas
pētījums |
a) jaunu definīciju "komerciālie gaisa
pārvadājumi, gaisa kuģa ekspluatanta apliecība, obligāto
iekārtu pamatsaraksts un obligāto iekārtu saraksts"
ieviešana. Pārskatīto definīciju "speciālie aviācijas darbi
un vispārējā aviācija" ieviešana 6. pielikuma I daļā.
Definīcijas "rezerves lidlauks" pārskatīšana, lai ieviestu
jēdzienus "pēcpacelšanās rezerves lidlauks", "rezerves
lidlauks maršrutā" un "galapunkta rezerves lidlauks "; |
1990. gada 19. martā
1990. gada 30. jūlijā
No 1990. gada 15. novembra
|
| b) atšķirību novēršana tehniskajās prasībās
attiecībā uz regulāriem un neregulāriem pārvadājumiem; |
| c) 6. pielikuma I daļas piemērojamības
jēdziena ieviešana attiecībā uz lidmašīnu ekspluatāciju, ko
veic ekspluatanti, kuri ir pilnvaroti veikt starptautiskus
komerciālus gaisa pārvadājumus; |
| d) prasības attiecībā uz gaisa kuģa
ekspluatanta apliecību izdošanu un norādījumu ieviešanu; |
| e) prasības attiecībā uz obligāto iekārtu
sarakstu izstrādi un norādījumu ieviešanu; |
| f) prasības attiecībā uz rezerves lidlauku
norādīšanu; |
| g) prasība nodrošināt, lai būtu gaisa kuģa
ekspluatācijas rokasgrāmata; |
| h) prasība, lai ekspluatants ievieš
aviācijas nelaimes gadījumu novēršanas un lidojumu drošības
programmu, un tehniskās prasības attiecībā uz rokas
bagāžu; |
| i) atšķirību noteikšana 6. pielikuma I daļā
starp lidojuma veikšanas plānu un ATS lidojuma
plānu; |
| j) prasības gaisa kuģa komandierim
atbilstošā gadījumā pierādīt savas zināšanas par tāldarbības
navigācijas procedūrām; |
| k) termina "kontrolējams VFR
lidojums" svītrošana un atzīšana, ka VFR lidojums var
būt kontrolējams lidojums; |
| l) grozījums 13. nodaļā "Drošība", iesakot
visām lidmašīnām, nevis tikai pasažieru lidmašīnām piemērot
noteikumu par aizslēdzamu lidojuma apkalpes nodalījuma durvju
nodrošināšanu, pieprasot lidmašīnas meklēšanas procedūru
kontrolkarti papildināt ar norādījumiem un pieprasot, lai
ekspluatants ievieš darbinieku mācību programmu par
preventīviem pasākumiem un paņēmieniem saistībā ar diversijas
un nelikumīgas iejaukšanās aktiem; |
| m) norādījumu iekļaušana attiecībā uz
svarīgas informācijas reģistrēšanu par lidojumu lidmašīnās ar
elektroniskajiem displejiem; |
| n) prasību pārskatīšana attiecībā uz
lidojumu veikšanas rokasgrāmatu saturu; |
| o) prasības attiecībā uz rokas bagāžu; |
| p) izteiciena "lidojuma kontrokaršu sistēma"
nomainīšana ar terminu "kontrolkarte" |
|
20.
|
Piektā Lidojumu veikšanas
ekspertu grupas sanāksme, septītā un astotā Distancēšanas
vispārīgās koncepcijas pārskatīšanas ekspertu grupas
[Review of the General Concept of Separation Panel]
Aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanas nodaļas
(AIG/1992) sanāksme, trešā Lidojumderīguma uzturēšanas
ekspertu grupas sanāksme, Aeronavigācijas pētījumi |
a) definīciju "lidlauka ekspluatācijas
minimumi, lēmuma pieņemšanas absolūtais/relatīvais augstums,
minimālais augstuma samazināšanas absolūtais/relatīvais
augstums un šķēršļu pārlidošanas absolūtais/relatīvais
augstums" pārskatīšana; |
1994. gada 21. martā
1994. gada 25. jūlijā
No 1994. gada 10. novembra
|
| b) jaunu definīciju "avārijas vietas
noteicējraidītāji (ELT), nepieciešamie navigācijas
raksturojumi (RNP) un RNP tips" ieviešana; |
| c) definīcijas "instrumentālās nolaišanās un
nosēšanās operāciju klasifikācija" ieviešana; |
| d) atsauces ieviešana uz "Lidojumderīguma
uzturēšanas rokasgrāmatu"; |
| e) prasību pārskatīšana attiecībā uz
lidojuma datu reģistratoru ar mehānisku ierakstīšanu uz
folijas izmantošanu; |
| f) prasību ieviešana avārijas vietas
noteicējraidītāju (ELT) esamībai gaisa kuģī, kuras
aizstāj noteikumus attiecībā uz glābšanas radioiekārtām un
avārijas vietas noteicējraidītājiem; |
| g) prasības ieviešana, kas paredz, ka gaisa
kuģī jābūt tādai navigācijas iekārtai, lai gaisa kuģis varētu
veikt lidojumu atbilstoši RNP tipiem, kas noteikti
paredzētajam(-iem) maršrutam(-iem), noteikumi; kas atļauj
vienādi īstenot 300 m (1000 ft) VSM virs FL 290, un
norāde lidojumu veikšanas rokasgrāmatā uz prasībām saistībā
ar lidojumu veikšanu RNP gaisa telpā; |
| h) prasību pārskatīšana attiecībā uz
tehniskās apkopes pārbaudīšanu, modifikācijām un
remontdarbiem un lidojumderīguma saglabāšanas
informāciju |
|
21.
(6. izdevums)
|
Aeronavigācijas komisijas
pētījumi, četrpadsmitā Bīstamu izstrādājumu ekspertu grupas
sanāksme, redakcionāli grozījumi, teksta saskaņošana ar 6.
pielikuma II daļu un/vai III daļu, no tā izrietoši
grozījumi |
a) jaunu un pārskatītu definīciju "stjuarts,
lidojumu rokasgrāmata, liela lidmašīna, lidojumu veikšanas
rokasgrāmata un maza lidmašīna" ieviešana; |
1995. gada 8. martā
1995. gada 24. jūlijā
No 1995. gada 9. novembra
|
| b) noteikumu pārskatīšana attiecībā uz
ekspluatācijas aprīkojumu, lidojuma sagatavošanu, lidojuma
laiku, lidojuma apkalpes locekļu lidojuma darba un atpūtas
laiku, skābekļa nodrošinājumu un palielināta tāluma
lidojumiem (ETOPS); |
| c) jaunas prasības pieejamā skrejceļa garuma
noteikšanai; |
| d) pārskatīti un jauni noteikumi attiecībā
uz brīdināšanas sistēmām par tuvošanos zemei (GPWS),
medicīnisko līdzekļu krājumiem, skābekļa aprīkojumu
lidmašīnām, kas veic lidojumus lielā absolūtajā
augstumā; |
| e) noteikumu pārskatīšana attiecībā uz
lidmašīnām, kas tiek ekspluatētas saskaņā ar instrumentālo
lidojumu noteikumiem (IFR); |
| f) norāžu iekļaušana attiecībā uz ICAO
"Lidojumu simulatoru atbilstības kritēriju rokasgrāmatu"
(Doc 9625) un jaunas prasības lidojuma apkalpes mācību
programmai attiecībā uz zināšanām un prasmēm, kas saistītas
ar cilvēka veiktspējas ierobežojumiem; |
| g) lidojumu nodrošināšanas darbinieka
nosaukuma pārskatīšana saskaņā ar 1. pielikumu; |
| h) lidojumu veikšanas rokasgrāmatas satura
pārskatīšana un jauni noteikumi attiecībā uz lidlauku
ekspluatācijas minimumiem, skābekļa nodrošinājumu, lidojuma
un lidojuma apkalpes darba laiku ierobežojumiem, procedūrām
izlidošanai neparedzētos apstākļos, norādījumiem svara un
centrēšanas kontrolei un norādījumiem un mācību prasībām
saistībā ar izvairīšanos no sadursmes ar zemi, nezaudējot
lidojuma vadību (CFIT), un brīdināšanas sistēmas par
tuvošanos zemei (GPWS) lietošanas principiem; |
| i) jauni noteikumi par lidojuma laiku,
lidojuma apkalpes darba un atpūtas laiku un noteikumu par
mācībām pārskatīšana, un |
| j) pārskatītas un jaunas prasības saistībā
ar drošības aspektu ņemšanu vērā gaisa kuģa projektēšanā |
|
22.
|
Ceturtā un piektā Sekundārā novērošanas
radara uzlabojumu un sadursmju novēršanas ekspertu grupas
[Secondary Surveillance Radar Improvements and Collision
Avoidance Systems Panel] sanāksme (SICASP/4 un
SICASP/5) |
Prasības attiecībā uz barometriskā augstuma
ziņojuma transponderiem un gaisa kuģa sadursmju brīdināšanas
sistēmām (ACAS) lidmašīnās |
1996. gada 19. februārī
1996. gada 15. jūlijā
No 1996. gada 7. novembra
|
|
23.
(7. izdevums)
|
Pirmā Lidojuma parametru
reģistratoru ekspertu grupas sanāksme, ceturtā
Lidojumderīguma uzturēšanas ekspertu grupas sanāksme,
ICAO un nozares CFIT darba grupa,
Aeronavigācijas komisijas pētījumi, 1. pielikuma grozījums
Nr. 162, 11. pielikuma grozījums Nr. 38, redakcionāli
grozījumi |
a) jaunu un pārskatītu definīciju "gaisa
kuģu ekspluatācijas rokasgrāmata, konfigurācijas noviržu
saraksts, rezerves lidlauks ETOPS maršrutā,
cilvēkfaktora principi, cilvēka veiktspēja, obligāto iekārtu
pamatsaraksts, tehniskā apkope, psihoaktīvās vielas un
nepieciešamie navigācijas raksturojumi" ieviešana; |
1998. gada 19.
martā
1998. gada 20. jūlijā
No 1998. gada 5. novembra |
| b) piezīmes pārskatīšana attiecībā uz nomu
un savstarpējo apmaiņu; |
| c) jaunas un pārskatītas prasības attiecībā
uz lidojuma parametru reģistratoriem; |
| d) piezīmes ieviešana attiecībā uz
psihoaktīvu vielu lietošanu; |
| e) jauni noteikumi attiecībā uz gaisa kuģī
esošajām sistēmām savlaicīgai brīdināšanai par vēja
nobīdi; |
| f) jauni un pārskatīti noteikumi attiecībā
uz lidojumderīguma nodrošināšanu, lai atspoguļotu
apstiprinātu tehniskās apkopes organizāciju izmantošanu un
izskaidrotu ekspluatanta un tehniskās apkopes organizācijas
pienākumus; |
| g) jauni un pārskatīti noteikumi attiecībā
uz ekspluatācijas rokasgrāmatas saturu, kas pārvietots uz
papildinājumu, un jauna ieteicamā prakse attiecībā uz
virzuļdzinēju lidmašīnu aprīkošanu ar brīdināšanas sistēmām
par tuvošanos zemei; |
| h) jauni noteikumi par valstu pienākumu
uzraudzīt, lai ekspluatācija tiktu veikta atbilstoši gaisa
kuģa ekspluatanta apliecībai, par ekspluatācijas
rokasgrāmatas pieņemšanu un sertifikācijas sistēmas
izveidošanu un ekspluatanta rīcības pastāvīgu
novērošanu; |
| i) jauni noteikumi saistībā ar gaisa kuģa
atledošanu/pretapledošanu uz zemes, lidmašīnas lidtehnisko
raksturojumu ekspluatācijas ierobežojumiem, masas
ierobežojumiem, jutīgiem barometriskajiem altimetriem un otrā
pilota iepriekšēju pieredzi; |
| j) jauni noteikumi attiecībā uz gaisa kuģa
sadursmju brīdināšanas sistēmām (ACAS) un barometriskā
augstuma transponderiem gaisa kuģos un |
| k) jauni noteikumi attiecībā uz
cilvēkfaktoru |
|
24.
|
Otrā Lidojuma parametru
reģistratoru ekspertu grupas sanāksme, Asamblejas 32. sesija,
Aeronavigācijas komisijas pētījumi |
a) Termina "stjuarts" nomainīšana ar terminu
"salona apkalpes loceklis"; |
1999. gada 15. martā
1999. gada 19. jūlijā
No 1999. gada 4. novembra
|
| b) pārskatītas definīcijas; |
| c) jauni noteikumi, kas paredz, ka gaisa
kuģos obligāti jābūt ELT raidītājiem, kas strādā 406
MHz un 121,5 MHz frekvencē, savlaicīgas brīdināšanas par
bīstamu tuvošanos zemei funkcijas iekļaušana brīdināšanas
sistēmā par tuvošanos zemei (GPWS) un ciparu sakaru
ierakstīšanas nodrošināšanas datuma ieviešana |
|
25.
|
Aeronavigācijas komisijas
pētījumi |
a) pārskatītas definīcijas, un |
2000. gada 15. martā
2000. gada 17. jūlijā
No 2000. gada 2. novembra
|
| b) prasību ieviešana RVR un kritēriju
instrumentālās nolaišanās operācijām nodrošināšanai, kā arī
gaisa kuģa komandiera pienākumu pārskatīšana |
|
26.
(8. izdevums)
|
Otrā Lidojuma parametru
reģistratoru ekspertu grupas sanāksme, AIG nodaļas
sanāksme (1999), trešā Globālās satelītu navigācijas sistēmas
ekspertu grupas [Global Navigation Satellite System
Panel] sanāksme, piektā Lidojumderīguma uzturēšanas
ekspertu grupas sanāksme, Aeronavigācijas komisijas
pētījumi |
a) noteikumu atjaunināšana attiecībā uz
lidojuma parametru reģistratoriem, tostarp attiecībā uz
ciparu sakaru ierakstīšanu; FDR prasības jauniem gaisa
kuģiem; pārskatītie parametru saraksti; noteikuma par
CVR 2 stundu ierakstīšanas ilgumu ieviešana; |
2001. gada 9. martā
2001. gada 16. jūlijā
No 2001. gada 1. novembra
|
| b) jauni noteikumi attiecībā uz lidojuma
datu analizēšanas programmām; |
| c) grozījums instrumentālās nolaišanās un
nosēšanās operāciju klasifikācijā; |
| d) jauni noteikumi attiecībā uz nolaišanās
operācijām pēc vertikālajiem norādījumiem (APV); |
| e) jaunas definīcijas un noteikumu
atjaunināšana attiecībā uz prasībām saistībā ar tehnisko
apkopi un |
| f) trokšņa sertifikāciju apliecinošu
dokumentu tulkojums angļu valodā |
|
27.
|
Aeronavigācijas komisijas pētījumi |
a) pārskatītas prasības brīdināšanas
sistēmai par tuvošanos zemei (GPWS) un brīdināšanas
funkcijai par apvidus reljefu lidojuma virzienā un |
2002. gada 15. martā
2002. gada 5. jūlijā
No 2002. gada 28. novembra
|
| |
|
b) jaunas un pārskatītas prasības saistībā
ar drošības aspektu ņemšanu vērā gaisa kuģa projektēšanā |
|
|
28.
|
Distancēšanas un gaisa telpas drošības
ekspertu grupas un Aeronavigācijas komisijas pētījumi |
a) jauni noteikumi attiecībā uz valodas
prasmes prasībām; |
2003. gada 13. martā
2003. gada 14. jūlijā |
| |
|
b) jauna definīcija un noteikums attiecībā
uz ekspluatanta lidojuma drošības dokumentu sistēmu; |
No 2003. gada 27. novembra |
| |
|
c) jauna definīcija un noteikumi attiecībā
uz apkalpošanas uz zemes kārtības drošības aspektiem; |
|
| |
|
d) valsts atļauja ekspluatantam veikt
lidojumus RNP gaisa telpā un |
|
| |
|
e) jauni noteikumi attiecībā uz lidojumu
veikšanas rokasgrāmatas saturu saistībā ar gaisa kuģa
sadursmju brīdināšanas sistēmu (ACAS) |
|
|
29.
|
Sestā
Lidojumu veikšanas ekspertu grupas sanāksme un Distancēšanas
un gaisa telpas drošības ekspertu grupa |
a) jaunas definīcijas saistībā ar lidojumiem
ar samazinātu vertikālās distancēšanas minimumu (RVSM)
un maiņas pilotiem kreisēšanas fāzē; |
2005. gada 9. martā
2005. gada 11. jūlijā
No 2005. gada 24. novembra
|
| b) jauni standarti 4.9.1. un 4.9.2. punktā
attiecībā uz lidojumu veikšanu ar vienu pilotu saskaņā ar
instrumentālo lidojumu noteikumiem (IFR) vai nakts
laikā; |
| c) izņēmums ekspluatācijas ierobežojumiem
5.1.2. punktā attiecībā uz apstiprinātām lidmašīnām ar vienu
turbīndzinēju; |
| d) jauni standarti 5.4.1. un 5.4.2. punktā,
kas nosaka prasības atļaujai komerciālo lidojumu veikšanai ar
lidmašīnām, kurām ir viens turbīndzinējs, instrumentālajos
meteoroloģiskajos apstākļos (IMC) vai nakts
laikā; |
| e) jauni standarti 6.22. punktā, kas nosaka
lidmašīnas aprīkojuma prasības ekspluatācijai ar vienu pilotu
saskaņā ar instrumentālo lidojumu noteikumiem (IFR)
vai nakts laikā; |
| f) grozījumi 7.2.4. punktā attiecībā uz
lidojuma līmeņiem lidojumiem ar samazinātu vertikālās
distancēšanas minimumu (RVSM) un jauni standarti
7.2.5., 7.2.6. un 7.2.7. punktā, kas nosaka attiecīgās valsts
iestādes pienākumu veikt tūlītējus un atbilstošus pasākumus,
ja kontroles rezultāti norāda, ka noteiktā gaisa kuģa vai
gaisa kuģu tipa augstuma ievērošanas raksturojumi pārsniedz
paredzētos ierobežojumus; |
| g) jauni standarti 7.4.1. un 7.4.2. punktā
attiecībā uz ekspluatanta veiktu elektronisko navigācijas
datu produktu pārvaldību; |
| h) standartu grozījumi 9.4.1. un 9.4.2.
punktā attiecībā uz gaisa kuģa komandiera, otrā pilota un
maiņas pilota kreisēšanas fāzē iepriekšējo pieredzi; |
| i) standartu grozījumi 9.4.3.5. un 9.4.3.6.
punktā attiecībā uz gaisa kuģa komandiera tiesībām izmantot
konkrētu rajonu, maršrutu un lidlauku; |
| j) jauns standarts 9.4.5.1. punktā, kas
pieprasa, lai valstis noteiktu prasības, kas piemērojamas
ekspluatācijai ar vienu pilotu saskaņā ar instrumentālo
lidojumu noteikumiem vai nakts laikā; |
| k) jauna ieteicamā prakse 9.4.5.2. punktā,
kas nosaka prasības attiecībā uz gaisa kuģa komandiera
pieredzi un mācībām lidojumus veikt ar vienu pilotu saskaņā
ar instrumentālo lidojumu noteikumiem vai nakts laikā; |
| 1) 2. papildinājuma grozījumi attiecībā uz
lidojumu veikšanas rokasgrāmatas saturu saistībā ar gaisa
kuģa komandiera tiesībām izmantot konkrētu rajonu, maršrutu
un lidlauku un maksimālās sānvēja un ceļavēja komponenšu
ekspluatācijas vērtības un |
| m)
jauns 3. papildinājums, kurā noteiktas papildu prasības
atļautiem lidojumiem, ko veic lidmašīnas ar vienu
turbīndzinēju nakts laikā un/vai IMC apstākļos, un
jauns 4. papildinājums attiecībā uz augstuma ieturēšanas
raksturojumu kritērijiem ekspluatācijai RVSM gaisa
telpā |
STARPTAUTISKIE
STANDARTI UN IETEICAMĀ PRAKSE
1. NODAĻA.
DEFINĪCIJAS
Terminiem, kas standartos un ieteicamajā praksē lietoti
attiecībā uz gaisa kuģu ekspluatāciju starptautiskajā gaisa
komerciālajā transportā, ir šāda nozīme.
Speciālie aviācijas darbi.
Gaisa kuģa lidojums, kura laikā gaisa kuģis tiek izmantots
specializētiem pakalpojumiem, piemēram, lauksaimniecībai,
celtniecībai, fotografēšanai, topogrāfiskajai uzmērīšanai,
novērošanai un patrulēšanai, meklēšanai un glābšanai,
avioreklāmai u. c.
Lidlauks. Noteikts zemes vai
ūdens virsmas iecirknis (ieskaitot jebkuras ēkas, būves un
iekārtas), kurš ir pilnīgi vai daļēji paredzēts gaisa kuģu
atlidošanai, aizlidošanai un kustībai pa šo iecirkni.
Lidlauka ekspluatācijas
minimumi. Lidlauka izmantojamības ierobežojumi attiecībā
uz
a) pacelšanos gaisā, kas izteikti, norādot redzamību uz
skrejceļa un/vai redzamību un, ja nepieciešams, mākoņainību;
b) nosēšanos precīzas nolaišanās un nosēšanās operācijās, kas
izteikti, norādot redzamību un/vai redzamību uz skrejceļa un
nosēšanās kategorijai atbilstošo lēmuma pieņemšanas
absolūto/relatīvo augstumu (DA/H);
c) nosēšanos nolaišanās un nosēšanās operācijās pēc
vertikālajiem norādījumiem, norādot redzamību un/vai redzamību uz
skrejceļa un lēmuma pieņemšanas absolūto/relatīvo augstumu
(DA/H);
d) nosēšanos neprecīzas nolaišanās un nosēšanās operācijās,
kas izteikti, norādot redzamību un/vai redzamību uz skrejceļa,
minimālo augstuma samazināšanas absolūto/relatīvo augstumu
(MDA/H) un, ja nepieciešams, mākoņainību.
Lidmašīna. Par gaisu smagāks
gaisa kuģis, kurš pārvietojas ar dzinēja palīdzību un kura
cēlējspēks lidojuma laikā rodas aerodinamiskas reakcijas
rezultātā uz tā virsmām, kas noteiktajos lidojuma apstākļos
paliek nekustīgas.
Gaisa kuģis.
Lidaparāts, ko atmosfērā notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav
no zemes virsmas reflektēta mijiedarbība ar gaisu.
Gaisa kuģa ekspluatācijas
rokasgrāmata. Rokasgrāmata, kas pieņemama ekspluatantvalstij
un kas satur parastās, ārkārtas un avārijas procedūras,
kontrolkartes, ierobežojumus, informāciju par lidtehniskajiem
raksturojumiem, informāciju par gaisa kuģa sistēmām un citu
materiālu, kas ir saistīts ar gaisa kuģa ekspluatāciju.
Piezīme. Gaisa kuģa ekspluatācijas
rokasgrāmata ir lidojumu veikšanas rokasgrāmatas daļa.
Gaisa kuģa ekspluatanta
apliecība (AOC). Apliecība, kas atļauj ekspluatantam veikt
noteiktus komerciālos gaisa pārvadājumus.
Rezerves lidlauks. Lidlauks,
uz kuru gaisa kuģis var doties gadījumos, kad nav iespējams vai
nav ieteicams doties uz lidlauku vai nosēsties lidlaukā, kurā
bija paredzēts veikt nosēšanos. Rezerves lidlaukus iedala
šādi:
Pēcpacelšanās rezerves lidlauks. Rezerves lidlauks,
kurā gaisa kuģis nepieciešamības gadījumā var nosēsties neilgi
pēc pacelšanās, ja tas nav iespējams izlidošanas lidlaukā.
Rezerves lidlauks maršrutā. Lidlauks, kurā gaisa kuģis
var nosēsties lidojuma maršrutā, ja lidojuma laikā ir iestājušies
ārkārtas vai avārijas apstākļi.
ETOPS rezerves lidlauks maršrutā. Piemērots un
atbilstošs rezerves lidlauks, kurā lidmašīna var veikt nosēšanos
pēc dzinēja izslēgšanās vai citiem ārkārtas vai avārijas
apstākļiem, kas iestājušies maršrutā, veicot ETOPS.
Galapunkta rezerves lidlauks. Rezerves lidlauks, uz
kuru gaisa kuģis var doties, ja nav iespējams vai nav ieteicams
nosēsties lidlaukā, kurā nosēšanās bija sākotnēji paredzēta.
Piezīme. Lidlauks, no kura lidojums
tiek uzsākts, var būt šim lidojumam rezerves lidlauks maršrutā
vai arī galapunkta rezerves lidlauks.
Altimetrijas sistēmas kļūda
(ASE). Starpība starp absolūto augstumu, ko rāda altimetra
displejs, un barometrisko augstumu, kas atbilst neizmainītam
apkārtējās atmosfēras spiedienam, pieņemot, ka altimetra
barometriskā spiediena iestatījumi ir pareizi.
Nolaišanās un nosēšanās
operācijas, kurās izmanto instrumentālās nolaišanās
procedūras. Instrumentālās nolaišanās un nosēšanās operācijas
klasificē šādi:
Neprecīzas nolaišanās un nosēšanās operācijas.
Instrumentālā nolaišanās un nosēšanās, kurā izmanto laterālos
norādījumus, nevis vertikālos norādījumus.
Nolaišanās un nosēšanās operācijas pēc vertikālajiem
norādījumiem. Instrumentālā nolaišanās un nosēšanās, kurā
izmanto laterālos un vertikālos norādījumus, bet kura neatbilst
prasībām, kas noteiktas precīzas nolaišanās un nosēšanās
operācijām.
Precīzas nolaišanās un nosēšanās operācijas.
Instrumentālā nolaišanās un nosēšanās, kurā izmanto precīzus
laterālos un vertikālos norādījumus ar minimumiem, kādi noteikti
attiecīgās pieejas un nosēšanās operācijas kategorijai.
Piezīme. Laterālie un vertikālie
norādījumi attiecas uz norādījumiem, kurus nodrošina vai nu
a) uz zemes esoši navigācijas
līdzekļi, vai
b) ar datoru ģenerēti navigācijas
dati.
Precīzas nolaišanās un nosēšanās
kategorijas
I kategorija (CAT I). Tāda precīza instrumentālā
nolaišanās un nosēšanās, kurā lēmuma pieņemšanas relatīvais
augstums nav mazāks kā 60 m (200 ft), un vai nu redzamība nav
mazāka kā 800 m, vai arī redzamība uz skrejceļa nav mazāka kā 550
m.
II kategorija (CAT II). Tāda precīza instrumentālā
nolaišanās un nosēšanās, kurā lēmuma pieņemšanas relatīvais
augstums ir mazāks nekā 60 m (200 ft), bet nav mazāks kā 30 m
(100 ft), un redzamība uz skrejceļa nav mazāka kā 350 m.
IIIA kategorija (CAT IIIA). Tāda precīza instrumentālā
nolaišanās un nosēšanās, kurā
a) lēmuma pieņemšanas relatīvais augstums ir mazāks nekā 30 m
(100 ft) vai arī lēmuma pieņemšanas relatīvais augstums nav
noteikts un
b) redzamība uz skrejceļa nav mazāka kā 200 m.
IIIB kategorija (CAT IIIB). Tāda precīza instrumentālā
nolaišanās un nosēšanās, kurā
a) lēmuma pieņemšanas relatīvais augstums ir mazāks nekā 15 m
(50 ft) vai arī lēmuma pieņemšanas relatīvais augstums nav
noteikts un
b) skrejceļa redzamība ir mazāka nekā 200 m, bet nav mazāka kā
50 m.
IIIC kategorija (CAT IIIC). Tāda precīza instrumentālā
nolaišanās un nosēšanās, kurai nav noteikti ne lēmuma pieņemšanas
relatīvā augstuma, ne redzamības uz skrejceļa ierobežojumi.
Piezīme. Ja lēmuma pieņemšanas
relatīvais augstums (DH) un redzamība uz skrejceļa (RVR) atbilst
dažādām kategorijām, tad instrumentālās nolaišanās un nosēšanās
veicamas saskaņā ar prasībām, kas noteiktas kategorijai ar
visaugstākajām prasībām (piemēram, operāciju ar CAT IIIA lēmuma
pieņemšanas relatīvo augstumu (DH), bet ar CAT IIIB redzamību uz
skrejceļa (RVR) uzskatīs par CAT IIIB operāciju, vai arī
operāciju ar CAT II lēmuma pieņemšanas relatīvo augstumu (DH),
bet ar CAT I redzamību uz skrejceļa (RVR) uzskatīs par CAT II
operāciju).
Salona apkalpes loceklis.
Apkalpes loceklis, kurš pasažieru drošības labā veic pienākumus,
kurus tam uzticējis gaisa kuģa ekspluatants vai komandieris, bet
kurš nav lidojuma apkalpes loceklis.
Komerciāls gaisa
pārvadājums. Gaisa kuģa lidojums pasažieru, kravas vai pasta
pārvadāšanai par samaksu vai saskaņā ar nomu.
Konfigurācijas noviržu saraksts
(CDL). Par tipa projektēšanu atbildīgās organizācijas
izveidots un projektētājvalsts apstiprināts saraksts, kurā
norādītas visas tās gaisa kuģa tipa ārējās daļas, kuras lidojuma
sākumā drīkst nebūt, un kurā vajadzības gadījumā var ietvert
jebkuru informāciju par atbilstošajiem ekspluatācijas
ierobežojumiem un lidtehnisko raksturojumu izmaiņām.
Apkalpes loceklis.
Ekspluatanta norīkota persona noteiktu pienākumu pildīšanai gaisa
kuģī lidojuma apkalpes darba laikā.
Maiņas pilots kreisēšanas
fāzē. Lidojuma apkalpes loceklis, kuram tiek uzticēts veikt
pilota uzdevumus lidojuma kreisēšanas fāzē, lai gaisa kuģa
komandieris vai otrais pilots varētu izmantot paredzēto
atpūtu.
Kreisēšanas ešelons.
Ešelons, ko saglabā ievērojamā lidojuma daļā.
Bīstami izstrādājumi.
Priekšmeti vai vielas, kas var apdraudēt veselību, drošību,
īpašumu vai vidi un kas ir iekļauti tehnisko instrukciju bīstamu
izstrādājumu sarakstā, vai kas tiek klasificēti atbilstoši šīm
instrukcijām.
Piezīme. Bīstami izstrādājumi ir
klasificēti 18. pielikuma 3. nodaļā.
Lēmuma pieņemšanas absolūtais
augstums (DA) vai lēmuma pieņemšanas relatīvais augstums
(DH). Noteikts absolūtais vai relatīvais augstums, veicot
precīzu nolaišanos vai nolaišanos pēc vertikālajiem norādījumiem,
kurā jāuzsāk aiziešana uz otro riņķi, ja nav nolaišanās
turpināšanai nepieciešamā vizuālā kontakta ar orientieriem.
1. piezīme. Lēmuma pieņemšanas
absolūto augstumu (DA) norāda attiecībā pret vidējo jūras līmeni,
bet lēmuma pieņemšanas relatīvo augstumu (DH) - pret skrejceļa
sliekšņa pacēlumu.
2. piezīme. Nepieciešamais
vizuālais kontakts ar orientieriem nozīmē to vizuālo līdzekļu vai
nosēšanās zonas daļu redzamību pietiekami ilgā laikā, lai pilots
varētu novērtēt gaisa kuģa atrašanās vietu un atrašanās vietas
izmainīšanās ātrumu attiecībā pret nominālo lidojuma
trajektoriju. Veicot III kategorijas operācijas ar kādu noteiktu
lēmuma pieņemšanas relatīvo augstumu, nepieciešamais vizuālais
kontakts ar orientieriem ir tas, kas noteikts konkrētajai
procedūrai un operācijai.
3. piezīme. Ja lieto abus terminus,
tad ērtības labad tos var rakstīt šādi: "lēmuma pieņemšanas
absolūtais/relatīvais augstums" un saīsināt kā "DA/H".
Avārijas vietas
noteicējraidītājs (ELT). Vispārīgs termins, kas raksturo
aprīkojumu, kas raida īpašus signālus norādītās frekvencēs un
kuru atkarībā no lietojuma veida iespējams aktivizēt automātiski
trieciena rezultātā vai arī manuāli. ELT var būt šādi:
Automātiskais stacionārais ELT (ELT(AF)). Automātiski
aktivizējams ELT, kas ir pastāvīgi uzstādīts gaisa
kuģī.
Automātiskais pārnēsājamais ELT (ELT(AP)). Automātiski
aktivizējams ELT, kas ir nekustīgi uzstādīts gaisa kuģī,
bet kuru iespējams viegli noņemt no gaisa kuģa.
Automātiskais atdalāmais ELT (ELT(AD)). ELT, kas
nekustīgi uzstādīts gaisa kuģī, un kuru automātiski atdala un
aktivizē trieciens un dažos gadījumos arī hidrostatiski sensori.
Ir paredzēta arī manuālā atdalīšana.
Glābšanas ELT (ELT(S)). ELT, kas ir noņemams no gaisa
kuģa un ir novietots tā, lai atvieglotu ērtu tā lietošanu
avārijas situācijā, un kuru manuāli iedarbina izdzīvojušie.
Lidojuma apkalpes loceklis.
Sertificēts apkalpes loceklis, kura pienākumi ir saistīti ar
gaisa kuģa ekspluatāciju lidojuma apkalpes darba laikā.
Lidojuma datu analīze.
Reģistrēto lidojuma datu analizēšanas process nolūkā uzlabot
lidojumu drošību.
Lidojuma apkalpes darba
laiks. Kopējais laiks no brīža, kad lidojuma apkalpes
loceklis tūlīt pēc atpūtas laika un pirms lidojuma vai lidojumu
sērijas veikšanas sāk darba pienākumu pildīšanu, līdz brīdim, kad
šis lidojuma apkalpes loceklis tiek atbrīvots no visiem
pienākumiem pēc šā lidojuma vai lidojumu sērijas pabeigšanas.
Lidojumu rokasgrāmata.
Rokasgrāmata kopā ar lidojumderīguma sertifikātu un noteiktajiem
ierobežojumiem, kuru ietvaros gaisa kuģis tiek uzskatīts par
lidojumderīgu, satur lidojuma apkalpes locekļiem nepieciešamo
informāciju un instrukcijas gaisa kuģa drošai ekspluatācijai.
Lidojuma plāns. Gaisa
satiksmes dienestu struktūrvienībām iesniedzamā noteikta
informācija par paredzamo gaisa kuģa lidojumu vai lidojuma
posmu.
Lidojuma parametru
reģistrators. Gaisa kuģī uzstādīta jebkura tipa reģistrējoša
iekārta papildinformācijas iegūšanai aviācijas nelaimes
gadījumu/incidentu izmeklēšanas vajadzībām.
Lidojuma drošības dokumentu
sistēma. Savstarpēji saistītu ekspluatanta noteiktu dokumentu
kopums, kas satur sistematizētā veidā informāciju, kas
nepieciešama lidojumiem un operācijām uz zemes, un kas ietver kā
minimumu lidojumu veikšanas rokasgrāmatu un ekspluatanta
tehniskās apkopes vadības rokasgrāmatu.
Lidmašīnas lidojuma laiks.
Kopējais laiks no lidmašīnas kustības sākuma brīža, lai paceltos,
līdz tās apstāšanās brīdim pēc lidojuma beigām.
Piezīme. Šeit definētais lidojuma
laiks ir sinonīms vispārēji lietotajam terminam "laiks no
paliktņiem līdz paliktņiem", kas tiek noteikts no lidmašīnas
kustības sākuma, lai paceltos, līdz tās apstāšanās brīdim pēc
lidojuma beigām.
Vispārējās aviācijas gaisa kuģa
lidojums. Jebkurš gaisa kuģa lidojums, izņemot komerciālu
gaisa transporta lidojumu vai lidojumu, kas saistīts ar aviācijas
speciālo darbu izpildi.
Apkalpošana uz zemes.
Pakalpojumi, kas nepieciešami, lai gaisa kuģis varētu ielidot
lidostā un izlidot no tās, un kas nav gaisa satiksmes
pakalpojumi.
Cilvēkfaktora
principi. Principi, kas tiek ievēroti gaisa kuģu
projektēšanas, sertifikācijas, mācību, ekspluatācijas un
tehniskās apkopes procesā, lai nodrošinātu saskaņotu un drošu
cilvēka mijiedarbību ar citiem sistēmas komponentiem, atbilstīgi
ievērojot cilvēka veiktspēju.
Cilvēka veiktspēja. Cilvēka
spējas un iespējas, kas ietekmē aeronavigācijas darbību drošību
un efektivitāti.
Instrumentālie meteoroloģiskie
apstākļi (IMC). Meteoroloģiskie apstākļi, kas izteikti tādos
lielumos kā redzamība, attālums līdz mākoņiem un mākoņu apakšējās
robežas augstums*; šie lielumi ir mazāki nekā minimumi, kas
noteikti vizuālajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem.
* Saskaņā ar 2. pielikumu.
Piezīme. Vizuālo meteoroloģisko
apstākļu noteiktie minimumi ir ietverti 2. pielikuma 4.
nodaļā.
Liela lidmašīna. Lidmašīna,
kuras maksimālā sertificētā pacelšanās masa pārsniedz 5700
kg.
Tehniskā apkope. Gaisa kuģa
lidojumderīguma uzturēšanai nepieciešamo darbību veikšana,
ieskaitot, atsevišķi vai apvienojumā ar citu darbību, kapitālo
remontu, pārbaudi, nomaiņu, defektu novēršanu, modifikācijas
ieviešanu vai remontu.
Tehniskās apkopes organizācijas
procedūru rokasgrāmata. Dokuments, kuru apstiprinājis
tehniskās apkopes organizācijas vadītājs un kurā sīki aprakstīta
tehniskās apkopes organizācijas struktūra un vadības pienākumi,
darbības joma, iekārtas, tehniskās apkopes procedūras un
kvalitātes nodrošināšanas vai pārbaužu sistēmas.
Tehniskās apkopes
programma. Dokuments, kurā aprakstīti noteikti
plānotās tehniskās apkopes uzdevumi un to veikšanas biežums, un
ar tiem saistītās procedūras, piemēram, drošuma programma, un šis
dokuments ir nepieciešams to gaisa kuģu drošai ekspluatācijai, uz
kuriem tas attiecas.
Tehniskās apkopes apliecība.
Dokuments, kas satur apliecinājumu, ka tehniskās apkopes darbi,
uz kuriem tas attiecas, ir apmierinoši paveikti atbilstoši
prasībām vai nu saskaņā ar apstiprinātajiem datiem un procedūrām,
kas aprakstītas tehniskās apkopes organizācijas rokasgrāmatā, vai
saskaņā ar kādu līdzvērtīgu sistēmu.
Obligāto iekārtu pamatsaraksts (MMEL). Saraksts, kuru
noteiktam gaisa kuģu tipam sastāda par tipa projektu atbildīgā
organizācija un kuru apstiprina projektētājvalsts, un kurā nosaka
aprīkojuma komponentus, kuru viens vai vairāki defekti netraucē
lidojuma sākumam. MMEL var būt reglamentēti īpaši
ekspluatācijas apstākļi, ierobežojumi vai noteikumi.
Maksimālā masa. Maksimālā
sertificētā pacelšanās masa.
Minimālais nolaišanās absolūtais
augstums (MDA) vaiminimālais
nolaišanās relatīvais augstums (MHD). Noteikts absolūtais vai
relatīvais augstums neprecīzas nolaišanās vai nolaišanās
veikšanai pa riņķi, zemāk par kuru nedrīkst nolaisties bez
vizuālā kontakta ar orientieriem.
1. piezīme. Minimālo nolaišanās
absolūto augstumu (MDA) norāda attiecībā pret vidējo jūras
līmeni, bet minimālo nolaišanās relatīvo augstumu (MDH) - pret
lidlauka pacēlumu vai skrejceļa sliekšņa pacēlumu, ja tā pacēlums
ir mazāks vairāk nekā 2 m (7 ft) par lidlauka pacēlumu.
Nolaišanās veikšanai pa riņķi minimālo nolaišanās relatīvo
augstumu norāda attiecībā pret lidlauka pacēlumu.
2. piezīme. Nepieciešamais
vizuālais kontakts ar orientieriem nozīmē to vizuālo līdzekļu vai
nosēšanās zonas daļu redzamību pietiekami ilgā laikā, lai pilots
varētu novērtēt gaisa kuģa atrašanās vietu un atrašanās vietas
izmainīšanās ātrumu attiecībā pret nominālo lidojuma
trajektoriju. Nolaišanās veikšanai pa riņķi nepieciešams
vizuālais kontakts ar orientieriem skrejceļa apkārtnē.
3. piezīme. Ja lieto abus terminus,
tad ērtības labad tos var rakstīt šādi: "minimālais nolaišanās
absolūtais/relatīvais augstums" un saīsināt kā "MDA/H".
Obligāto iekārtu saraksts (MEL). Saraksts, kurā ir
paredzēta gaisa kuģa ekspluatācija noteiktos apstākļos, ja ir
aprīkojuma konkrēta komponenta atteice, un kuru sastāda
ekspluatants atbilstoši gaisa kuģu tipam sastādītajam MMEL
vai augstākām prasībām.
Nakts. Laika periods no
civilās vakara krēslas beigām līdz civilās rītausmas sākumam vai
cits tāds laika periods starp saulrietu un saullēktu, kuru var
noteikt attiecīgā iestāde.
Piezīme. Civilā krēsla beidzas
vakarā, kad saules diska centrs atrodas 6° zem horizonta, un
sākas rītā, kad saules diska centrs atrodas 6° zem horizonta.
Šķēršļu pārlidošanas absolūtais augstums (OCA) vai
šķēršļu pārlidošanas relatīvais augstums (OCH).
Zemākais absolūtais augstums vai zemākais relatīvais augstums
virs attiecīgā skrejceļa sliekšņa pacēluma vai attiecīgā gadījumā
virs lidlauka pacēluma, ko lieto, lai noteiktu atbilstību
attiecīgajiem šķēršļu pārlidošanas kritērijiem.
1. piezīme. Šķēršļu pārlidošanas
absolūto augstumu norāda attiecībā pret vidējo jūras līmeni, bet
šķēršļu pārlidošanas relatīvo augstumu - attiecībā pret sliekšņa
pacēlumu vai neprecīzas nolaišanās gadījumā attiecībā pret
lidlauka pacēlumu vai pret skrejceļa sliekšņa pacēlumu, ja tas ir
vairāk nekā 2 m (7 ft) zem lidlauka pacēluma. Šķēršļu
pārlidošanas relatīvo augstumu nolaišanās veikšanai pa riņķi
norāda attiecībā pret lidlauka pacēlumu.
2. piezīme. Ja lieto abus
izteicienus, tad ērtības labad tos var rakstīt šādā veidā:
"šķēršļu pārlidošanas absolūtais/relatīvais augstums" un saīsināt
kā "OCA/H.
Lidojumu vadība. Pilnvaru
realizācija attiecībā uz lidojuma uzsākšanu, turpināšanu vai
beigšanu, kā arī maršruta mainīšanu gaisa kuģa drošības un
lidojuma regularitātes un efektivitātes interesēs.
Lidojuma veikšanas plāns.
Ekspluatanta plāns drošai lidojuma veikšanai, ņemot vērā
lidmašīnas lidojuma un tehniskos raksturojumus, citus
ekspluatācijas ierobežojumus un attiecīgos gaidāmos apstākļus
noteiktajā maršrutā un attiecīgajos lidlaukos.
Lidojumu veikšanas
rokasgrāmata. Rokasgrāmata, kas satur noteikumus,
instrukcijas un norādījumus ekspluatācijas personālam lietošanai,
pildot savus pienākumus.
Ekspluatants. Persona,
organizācija vai uzņēmums, kas nodarbojas ar gaisa kuģa
ekspluatāciju vai piedāvā savus pakalpojumus šajā jomā.
Ekspluatanta tehniskās apkopes
kontroles rokasgrāmata. Dokuments, kurā aprakstītas
ekspluatanta procedūras, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka
visi plānotie un neplānotie tehniskās apkopes darbi ekspluatanta
gaisa kuģim tiek veikti savlaicīgi un pārbaudāmi, un
apmierinoši.
Gaisa kuģa komandieris.
Ekspluatanta vai, vispārējās aviācijas gadījumā, gaisa kuģa
īpašnieka iecelts pilots, kurš ir atbildīgs par gaisa kuģa
vadīšanu un par drošu lidojuma veikšanu.
Barometriskais augstums.
Absolūtā augstuma mērvienībās izteikts atmosfēras spiediens, kas
atbilst šim spiedienam standarta atmosfērā*.
* Saskaņā ar 8. pielikumu.
Psihotropas vielas.
Alkohols, opiāti, kanabioīdi, sedatīvi un miega zāles, kokaīns,
citi psihostimulatori, halucinogēni un gaistoši šķīdinātāji,
izņemot kafiju un tabaku.
Remonts. Aviācijas produkta
atjaunošana lidojumderīgā stāvoklī pēc tam, kad tas ticis bojāts
vai ir bijis nolietots, lai nodrošinātu, ka gaisa kuģis joprojām
atbilst ar konstrukciju saistītajiem attiecīgo lidojumderīguma
prasību aspektiem, kas izmantoti, lai atbilstošajam gaisa kuģu
tipam izdotu tipa sertifikātu.
Nepieciešamie navigācijas
raksturojumi (RNP). Navigācijas raksturojumu uzskaitījums,
kuri ir nepieciešami lidojuma veikšanai noteiktas gaisa telpas
robežās.
Piezīme. Navigācijas raksturojumi
un prasības ir definētas noteiktam RNP tipam un/vai
piemērošanai.
Atpūtas laiks. Jebkurš laika
periods uz zemes, kura laikā ekspluatants atbrīvo lidojuma
apkalpes locekli no visiem darba pienākumiem.
RNP tips. Ierobežojošs
lielums, kas izteikts kā attālums jūras jūdzēs no paredzētās
atrašanās vietas, kurā lidojumi tiek veikti vismaz 95 % no kopējā
lidošanas laika.
Piemērs. RNP 4 atspoguļo navigācijas precizitāti plus
vai mīnus 7,4 km (4 NM) ar 95 % ierobežošanas pamatu.
Redzamība uz skrejceļa
(RVR). Attālums, kura robežās uz skrejceļa ass līnijas esoša
gaisa kuģa pilots var saskatīt skrejceļa marķējumu vai skrejceļu
ierobežojošās ugunis, vai skrejceļa ass līniju apzīmējošās
ugunis.
Maza lidmašīna. Lidmašīna,
kuras maksimālā sertificētā pacelšanās masa ir 5700 kg vai
mazāka.
Reģistrētājvalsts. Valsts,
kuras reģistrā gaisa kuģis ir reģistrēts.
Piezīme. Gaisa kuģa reģistrācijas gadījumā kādā
starptautiskā civilās aviācijas aģentūrā, kas izveidota ne uz
nacionālā pamata, valstis, kuras izveidojušas aģentūru, ir kopīgi
un katra atsevišķi atbildīgas par Čikāgas Konvencijā noteikto
reģistrētājvalsts pienākumu veikšanu. Šajā sakarā sk. Padomes
1967. gada 14. decembra Rezolūciju par gaisa kuģu, kurus
ekspluatē starptautiskās ekspluatācijas aģentūras, nacionālās
piederību un reģistrāciju, kas atrodama "Starptautiskā gaisa
transporta ekonomiskās regulēšanas politiskajās nostādnēs un
norādījumos" (Doc 9587).
Ekspluatantvalsts.
Valsts, kurā atrodas ekspluatanta galvenā uzņēmējdarbības vieta
vai, ja nav šādas uzņēmējdarbības vietas, ekspluatanta juridiskā
adrese.
Kompleksais lidojumu
trenažieris. Jebkura no šādu triju veidu iekārtām, kurās uz
zemes tiek imitēti lidojuma apstākļi.
Lidojumu simulators precīzi atveido noteiktā gaisa kuģa
tipa pilotu kabīni līdz tādai pakāpei, ka tiek reālistiski
imitētas mehānisko, elektrisko, elektronisko u. c. gaisa kuģa
sistēmu vadības funkcijas, lidojuma apkalpes locekļu parasta vide
un noteiktā gaisa kuģa tipa lidtehniskie raksturojumi.
Pilotēšanas trenažieris atveido reālistisku pilotu
kabīnes vidi un imitē instrumentu rādījumus, vienkāršas
mehānisko, elektrisko, elektronisko u. c. gaisa kuģa sistēmu
vadības funkcijas un noteiktā gaisa kuģa tipa lidtehniskos
raksturojumus.
Pamatlīmeņa instrumentālo lidojumu trenažieris ir
aprīkots ar atbilstošiem instrumentiem un imitē gaisa kuģa pilotu
kabīnes lidojuma vidi instrumentālo lidojumu apstākļos.
Sasniedzamais drošības līmenis
(TLS). Vispārīgs termins, kas apzīmē riska līmeni, kas
noteiktos apstākļos tiek uzskatīts par pieļaujamu.
Kopējā vertikālā kļūda
(TVE). Ģeometriskā starpība vertikālajā plaknē starp faktisko
barometrisko augstumu, kurā lido gaisa kuģis, un tam noteikto
barometrisko augstumu (lidojuma līmenis).
Vizuālie meteoroloģiskie
apstākļi (VMC). Meteoroloģiskie apstākļi, kas izteikti kā
redzamība, attālums līdz mākoņiem un apakšējās mākoņu robežas
augstums* un kas atbilst noteiktajiem minimumiem vai tos
pārsniedz.
* Saskaņā ar 2. pielikumu.
Piezīme. Noteiktie minimumi ir
ietverti 2. pielikuma 4. nodaļā.
2. NODAĻA. PIEMĒROJAMĪBA
6. pielikuma I daļā ietvertie standarti un ieteicamā prakse ir
piemērojama lidmašīnu ekspluatācijai, ja to veic ekspluatanti,
kuriem ir atļauts nodarboties ar starptautiskajiem komerciālajiem
gaisa pārvadājumiem.
1. piezīme. Standarti un ieteicamā
prakse, kas piemērojama starptautiskajiem vispārējās aviācijas
lidmašīnu lidojumiem, ir atrodama 6. pielikuma II daļā.
2. piezīme. Standarti un ieteicamā
prakse, kas piemērojama starptautiskajiem komerciālajiem gaisa
pārvadājumiem vai starptautiskajiem vispārējās aviācijas
lidojumiem ar helikopteriem, ir atrodama 6. pielikuma III
daļā.
3. NODAĻA. VISPĀRĪGI
NOTEIKUMI
1. piezīme. Lai gan Starptautiskās
civilās aviācijas konvencija nosaka reģistrētājvalstij noteiktas
funkcijas, kuras šai valstij ir attiecīgi tiesības vai pienākums
izpildīt, Asambleja Rezolūcijā A23-13 atzina, ka
reģistrētājvalstij var būt neiespējami pienācīgi izpildīt savus
pienākumus gadījumos, ja gaisa kuģi ir iznomājis, nofraktējis vai
savstarpēji apmainījis kādas citas Līgumslēdzējas valsts
ekspluatants, jo sevišķi gadījumos, kad tas tiek darīts bez
apkalpes, un ka līdz brīdim, kad spēkā stājas Konvencijas
83.1 pants, Konvencijā var nebūt atbilstoši noteiktas
ekspluatantvalsts tiesības un pienākumi šādos gadījumos.
Atbilstoši Padome mudināja, lai tad, ja iepriekšminētajos
gadījumos reģistrētājvalsts konstatē, ka tā nespēj pienācīgi
izpildīt funkcijas, kuras tai nosaka Konvencija, tā deleģētu
ekspluatantvalstij tās reģistrētājvalsts funkcijas, kuras
ekspluatantvalsts var veikt prasmīgāk, ja ekspluatantvalsts
uzņemas šīs funkcijas. Uzskata, ka līdz Konvencijas
83.1 panta spēkā stāšanās brīdim iepriekšminēto
darbību veiks tikai praktisku apsvērumu dēļ un tā neietekmēs
Čikāgas Konvencijas noteikumus ne attiecībā uz reģistrētājvalsts
pienākumiem, ne attiecībā uz kādas trešās valsts pienākumiem. Tā
kā tomēr 1997. gada 20. jūnijā stājās spēkā Konvencijas
83.1 pants, tad šāda veida funkciju nodošanas līgumi
attiecībā uz tām Līgumslēdzējām valstīm, kuras ir ratificējušas
attiecīgo protokolu (Doc 9318), stāsies spēkā pēc 83.1
pantā iekļauto nosacījumu izpildes.
2. piezīme. Gadījumos, ja
starptautiskus pārvadājumus veic kopīgi, izmantojot lidmašīnas,
kuras ne visas ir reģistrētas vienā un tajā pašā Līgumslēdzējā
valstī, šīs daļas noteikumi neliedz attiecīgajām valstīm noslēgt
līgumu par kopīgu to funkciju realizāciju, kuras
reģistrētājvalstij nosaka attiecīgo pielikumu noteikumi.
3.1. Tiesību
aktu, noteikumu un procedūru ievērošana
3.1.1. Ekspluatants nodrošina, ka visi darbinieki, atrodoties
ārzemēs, zina, ka tiem ir jāievēro to valstu tiesību akti,
noteikumi un procedūras, kurās tiek veikti lidojumi.
3.1.2. Ekspluatants nodrošina, ka visi piloti pārzina tos
tiesību aktus, noteikumus un procedūras saistībā ar savu darba
pienākumu pildīšanu, kas paredzēti šķērsojamajās teritorijās, kā
arī pārzina izmantojamos lidlaukus un ar tiem saistītās
aeronavigācijas iespējas. Ekspluatants nodrošina, ka citi
lidojuma apkalpes locekļi pārzina šos tiesību aktus, noteikumus
un procedūras saistībā ar saviem attiecīgajiem darba pienākumiem
lidmašīnas ekspluatācijā.
3.1.3. Ekspluatants vai pilnvarots pārstāvis ir atbildīgs par
lidojumu vadību.
Piezīme. Šis noteikums neiespaido valsts tiesības un
pienākumus attiecībā uz šajā valstī reģistrētu lidmašīnu
ekspluatāciju.
3.1.4. Ja avārijas situācijā, kas apdraud lidmašīnas vai
cilvēku drošību, ir nepieciešams veikt tādu pasākumu, kas ietver
vietējo noteikumu vai procedūru pārkāpumu, tad gaisa kuģa
komandieris par to nekavējoties paziņo atbilstošajai
pilnvarotajai vietējai iestādei. Ja to prasa valsts, kurā notiek
incidents, gaisa kuģa komandieris par šādu pārkāpumu iesniedz
ziņojumu atbilstošajai pilnvarotajai šīs valsts iestādei; šādā
gadījumā komandieris ziņojuma kopiju iesniedz arī
ekspluatantvalstij. Šie ziņojumi tiek iesniegti, cik drīz vien
iespējams, bet parasti desmit dienu laikā.
3.1.5. Ekspluatanti nodrošina, ka komandieriem lidmašīnā ir
pieejama visa būtiskā informācija attiecībā uz meklēšanas un
glābšanas dienestiem teritorijā, pār kuru lidmašīnai būs
jālido.
Piezīme. Šo informāciju pilotiem var sniegt ar lidojumu
veikšanas rokasgrāmatas vai citu tādu līdzekļu palīdzību, kādi
tiek uzskatīti par atbilstošiem.
3.1.6. Ekspluatanti nodrošina, ka lidojuma apkalpes locekļi
demonstrē spēju runāt un saprast valodu, kas tiek lietota 1.
pielikumā norādītajos aviācijas radiotelefona sakaros.
3.2. Aviācijas
nelaimes gadījumu novēršanas un lidojumu drošības programma
3.2.1. Ekspluatants nosaka un nodrošina aviācijas nelaimes
gadījumu novēršanas un lidojumu drošības programmu.
Piezīme. Norādījumi attiecībā uz aviācijas nelaimes
gadījumu novēršanu ir ietverti "Aviācijas nelaimes gadījumu
novēršanas rokasgrāmatā" [Accident Prevention Manual] (Doc
9422) un dokumentā "Lidojumu veikšanas rokasgrāmatas
sagatavošana" [Preparation of an Operations Manual] (Doc
9376).
3.2.2. Ieteikums. No 2002. gada 1. janvāra tādas
lidmašīnas ekspluatantam, kuras sertificētā pacelšanās masa
pārsniedz 20 000 kg, jāizveido un jāuztur lidojuma datu
analizēšanas programma kā aviācijas nelaimes gadījumu novēršanas
un lidojumu drošības programmas sastāvdaļa.
3.2.3. No 2005. gada 1. janvāra tādas lidmašīnas ekspluatants,
kuras sertificētā pacelšanās masa pārsniedz 27 000 kg, izveido un
uztur lidojuma datu analizēšanas programmu kā aviācijas nelaimes
gadījumu novēršanas un lidojumu drošības programmas
sastāvdaļu.
Piezīme. Ekspluatants var noslēgt līgumu, lidojuma datu
analizēšanas programmas pārvaldīšanu uzticot kādai citai pusei,
tomēr saglabājot vispārējo atbildību par šādas programmas
nodrošināšanu.
3.2.4. Lidojuma datu analizēšanas programma ir nerepresīva un
ietver atbilstošus pasākumus datu avota(-u) aizsardzībai.
Piezīme. Norādījumi attiecībā uz lidojuma datu analizēšanas
programmu ir ietverti "Aviācijas nelaimes gadījumu novēršanas
rokasgrāmatā" (Doc 9422).
3.3. Lidojuma
drošības dokumentu sistēma
Ekspluatants nosaka lidojuma drošības dokumentu sistēmu
ekspluatācijas personāla lietošanai un informācijas
iegūšanai.
Piezīme. Norādījumi attiecībā uz lidojuma drošības
dokumentu sistēmas izstrādi un struktūru ir sniegti H
pievienojumā.
3.4. Bīstami
izstrādājumi
1. piezīme. Noteikumi bīstamu izstrādājumu pārvadāšanai ir
ietverti 18. pielikumā.
2. piezīme. Konvencijas 35. pants attiecas uz
ierobežojumiem, kas piemērojami noteiktām kravu klasēm.
3.5. Psihoaktīvu
vielu lietošana
Piezīme. Noteikumi attiecībā uz psihoaktīvu vielu lietošanu
ir ietverti 1. pielikuma 1.2.7. punktā un 2. pielikuma 2.5.
punktā.
4. NODAĻA. LIDOJUMU VEIKŠANA
4.1.
Ekspluatācijas aprīkojums
4.1.1. Ekspluatants nodrošina, ka lidojums netiek sākts, ja ar
visu pamatoto datu palīdzību nav noskaidrots, ka tas aprīkojums
uz sauszemes un/vai ūdens, kas drošai lidmašīnas ekspluatācijai
un pasažieru aizsardzībai pieejams un nekavējoties nepieciešams
lidojuma laikā, ir atbilstošs tam ekspluatācijas veidam, kādā
jāveic lidojums, un tiek atbilstoši izmantots šim nolūkam.
Piezīme. Šajā standartā lietotā
vārdkopa "pamatoti dati" nozīmē tādas informācijas izmantošanu
pirms izlidošanas, kas vai nu ir pieejama ekspluatantam
aeronavigācijas informācijas dienestu publicētajā oficiālajā
informācijā, vai kas ir viegli iegūstama no citiem avotiem.
4.1.2. Ekspluatants nodrošina, ka atbildīgajai iestādei bez
pamatotas kavēšanās tiek ziņots par ikvienu ekspluatācijas laikā
novēroto iekārtu neatbilstības gadījumu.
4.1.3. Neatkarīgi no laikapstākļiem publicētajās
ekspluatācijas stundās lidlauki un to iekārtas ir nepārtraukti
pieejamas lidojumu veikšanai saskaņā ar to publicētajiem
izmantošanas apstākļiem.
4.2. Lidojumu
veikšanas sertifikācija un uzraudzība
4.2.1. Gaisa kuģa ekspluatanta
apliecība
4.2.1.1. Ekspluatants nenodarbojas ar komerciāliem gaisa
pārvadājumiem, ja tam nav derīgas gaisa kuģa ekspluatanta
apliecības vai līdzvērtīga dokumenta, ko izdevusi
ekspluatantvalsts.
4.2.1.2. Gaisa kuģa ekspluatanta apliecība vai līdzvērtīgs
dokuments atļauj gaisa kuģa ekspluatantam veikt komerciālus gaisa
pārvadājumus atbilstoši tiem nosacījumiem un ierobežojumiem, kas
var tikt noteikti.
4.2.1.3. Gaisa kuģa ekspluatanta apliecību vai līdzvērtīgu
dokumentu ekspluatantvalsts izdod, ja ekspluatants demonstrē
atbilstošu lidojumu veikšanas organizatorisko struktūru, vadības
metodes un uzraudzību, mācību programmu, kā arī apkalpošanas un
tehniskās apkopes pasākumus uz zemes atbilstoši norādīto darbu
veidam un apmēram.
Piezīme. F pievienojums satur
norādījumus attiecībā uz gaisa kuģa ekspluatanta apliecības
izdošanu.
4.2.1.4. Gaisa kuģa ekspluatanta apliecības vai līdzvērtīga
dokumenta derīguma pagarināšana ir atkarīga no tā, vai
ekspluatants ir nodrošinājis 4.2.1.3. punkta prasību izpildi
ekspluatantvalsts uzraudzībā.
4.2.1.5. Gaisa kuģa ekspluatanta apliecība vai līdzvērtīgs
dokuments satur vismaz šādu informāciju:
a) ekspluatanta identifikācija (nosaukums, atrašanās
vieta);
b) izdošanas datums un derīguma termiņš;
c) atļauto lidojumu veidu apraksts;
d) gaisa kuģu tips(-i), kuru(-us) atļauts lietot, un
e) atļautās lidojumu zonas vai maršruti.
4.2.1.6. Ekspluatantvalsts izveido sistēmu gan ekspluatanta
sertificēšanai, gan turpmākai uzraudzībai, lai nodrošinātu, ka
tiek saglabāta atbilstība 4.2. punktā noteiktajiem ekspluatācijas
standartiem.
4.2.2. Lidojumu veikšanas
rokasgrāmata
4.2.2.1. Ekspluatants nodrošina attiecīgā lidojumu veikšanas
personāla lietošanai un norādījumiem lidojumu veikšanas
rokasgrāmatu saskaņā ar 2. papildinājumu. Lidojumu veikšanas
rokasgrāmata vajadzības gadījumā tiek grozīta vai labota, lai
nodrošinātu, ka attiecīgā informācija tajā ir aktuāla. Visi šie
grozījumi vai labojumi tiek darīti zināmi visiem tiem
darbiniekiem, kuriem ir jālieto šī rokasgrāmata.
4.2.2.2. Ekspluatantvalsts nosaka prasību, lai ekspluatants
nodrošinātu lidojumu veikšanas rokasgrāmatas eksemplāru un visus
tās grozījumus un/vai labojumus pārskatīšanai un pieņemšanai, un
vajadzības gadījumā apstiprināšanai. Ekspluatants lidojumu
veikšanas rokasgrāmatā iekļauj tādu obligātu informāciju, kādu
ekspluatantvalsts var pieprasīt.
1. piezīme. Prasības attiecībā uz
lidojumu veikšanas rokasgrāmatas struktūru un saturu ir sniegtas
2. papildinājumā.
2. piezīme. Konkrētiem lidojumu
veikšanas rokasgrāmatā ietvertajiem jautājumiem nepieciešams
ekspluatantvalsts apstiprinājums saskaņā ar standartiem 4.2.7.,
6.1.2., 9.3.1., 12.4. un 13.4.1. punktā.
4.2.3. Ekspluatācijas instrukcijas
- vispārīgi noteikumi
4.2.3.1. Ekspluatants nodrošina, ka viss lidojumu veikšanas
personāls ir atbilstoši apmācīts pildīt savus pienākumus un ir
informēts par šo pienākumu saistību ar lidojumu veikšanu
kopumā.
4.2.3.2. Lidmašīnu nemanevrē lidlauka kustības zonā, ja
persona, kura to vada,
a) nav saņēmusi atbilstošu atļauju no ekspluatanta vai
atbildīgā pārstāvja;
b) nav pilnībā sagatavota manevrēt lidmašīnu;
c) nav saņēmusi atļauju lietot radiotelefonu un
d) no kompetentas personas nav saņēmusi informāciju attiecībā
uz lidlauka shēmu, maršrutiem, zīmēm, marķējumiem, ugunīm, gaisa
satiksmes vadības (ATC) signāliem un norādēm, frazeoloģiju
un procedūrām un nevar izpildīt ekspluatācijas standartus, kas
nepieciešams drošai lidmašīnu kustībai lidlaukā.
4.2.3.3. Ieteikums. Ekspluatantam jāizdod
ekspluatācijas instrukcijas un jāsniedz informācija par
lidmašīnas lidtehniskajiem raksturojumiem, uzņemot augstumu, ja
tai darbojas visi dzinēji, lai gaisa kuģa komandieris varētu
noteikt, kādu augstuma uzņemšanas gradientu ir iespējams sasniegt
izlidošanās fāzē esošajos pacelšanās apstākļos un izmantojot
plānoto pacelšanās metodi. Šī informācija jāiekļauj lidojumu
veikšanas rokasgrāmatā.
4.2.4. Avārijas situāciju imitēšana
lidojuma laikā
Ekspluatants nodrošina, ka pasažieru vai kravas pārvadāšanas
laikā netiek imitētas nekādas avārijas vai ārkārtas
situācijas.
4.2.5. Kontrolkartes
Pirms un pēc visām lidojumu fāzēm un to laikā, kā arī avārijas
situācijā lidojuma apkalpe lieto 6.1.3. punktā paredzētās
kontrolkartes, lai nodrošinātu gaisa kuģa ekspluatācijas
rokasgrāmatā, lidmašīnu lidojumu rokasgrāmatā vai citos ar
lidojumderīguma sertifikātu saistītos dokumentos ietverto
lidojumu veikšanas procedūru ievērošanu. Izstrādājot un lietojot
kontrolkartes, tiek ievēroti cilvēkfaktora principi.
Piezīme. Norādījumi par cilvēkfaktora principu piemērošanu
ir atrodami "Rokasgrāmatā par cilvēkfaktoru" [Human
Factors Training Manual] (Doc 9683).
4.2.6. Minimālie lidojuma
augstumi
4.2.6.1. Ekspluatantam atļauj noteikt minimālos lidojuma
augstumus tajos maršrutos, kuros lidojuma minimālos absolūtos
augstumus ir noteikusi valsts, virs kuras teritorijas notiek
lidojums, vai atbildīgā valsts, ar nosacījumu, ka tie nav mazāki
kā šīs valsts noteiktie absolūtie augstumi.
4.2.6.2. Ekspluatants norāda metodi, ar kuru ir plānots
noteikt minimālos lidojuma augstumus tiem lidojumiem, kas tiek
veikti maršrutos, kuriem valsts, virs kuras teritorijas notiek
lidojums, vai atbildīgā valsts nav noteikusi nekādus lidojuma
minimālos absolūtos augstumus, un šo metodi norāda lidojumu
veikšanas rokasgrāmatā. Minimālie lidojuma augstumi, kas noteikti
ar iepriekš minētās metodes palīdzību, nav mazāki, kā noteikts 2.
papildinājumā.
4.2.6.3. Ieteikums. Ekspluatantvalstij jāapstiprina
metode minimālo lidojuma augstumu noteikšanai.
4.2.6.4. Ieteikums. Ekspluatantvalstij šī metode
jāapstiprina tikai pēc tam, kad tā rūpīgi apsvērusi, kā attiecīgā
lidojuma drošību var ietekmēt šādi faktori:
a) precizitāte un ticamība, ar kādu
iespējams noteikt lidmašīnas atrašanās vietu;
b) izmantojamo altimetru rādījumu
neprecizitātes;
c) apvidus īpašības (piemēram,
negaidītas pacēluma izmaiņas);
d) nelabvēlīgu meteoroloģisko
apstākļu (piemēram, spēcīgas turbulences un lejupejošu gaisa
straumju) iespējamība;
e) iespējamās neprecizitātes
aeronavigācijas kartēs un
f) gaisa telpas ierobežojumi.
4.2.7. Lidlauka ekspluatācijas
minimumi
4.2.7.1. Ekspluatantvalsts pieprasa, lai ekspluatants katram
ekspluatācijā izmantojamajam lidlaukam nosaka ekspluatācijas
minimumu, un apstiprina metodi šo minimumu noteikšanai. Šie
minimumi nav zemāki kā tie, kurus šiem lidlaukiem noteikusi
valsts, kurā tie atrodas, izņemot tos gadījumus, kuriem speciāli
piekritusi šī valsts.
Piezīme. Šis standarts nepieprasa,
lai valsts, kurā atrodas lidlauks, noteiktu lidlauka
ekspluatācijas minimumus.
4.2.7.2. Ekspluatantvalsts pieprasa, lai, nosakot lidlauka
ekspluatācijas minimumus, kas attieksies uz kādu konkrētu
lidojumu, pilnībā tiktu ņemts vērā:
a) lidmašīnas tips, lidtehniskie raksturojumi un vadāmības
raksturojumi;
b) lidojuma apkalpes sastāvs, tās locekļu kvalifikācija un
pieredze;
c) to skrejceļu izmēri un raksturojumi, kuri var tikt izvēlēti
lietošanai;
d) pieejamo vizuālo un nevizuālo zemes līdzekļu piemērotība un
raksturojumi;
e) aprīkojums, kas pieejams lidmašīnā navigācijai un/vai
lidojuma trajektorijas kontrolei, veicot nolaišanos, lai
nosēstos, un aiziešana uz otro riņķi;
f) šķēršļi nosēšanās un aiziešanas uz otro riņķi zonās un
šķēršļu pārlidošanas absolūtais/relatīvais augstums
instrumentālās nolaišanās procedūrās;
g) līdzekļi, kas izmantoti meteoroloģisko apstākļu noteikšanai
un ziņošanai, un
h) šķēršļi augstuma uzņemšanas zonās un nepieciešamās augstuma
rezerves virs tiem.
Piezīme. Norādījumi par lidlauka ekspluatācijas minimumu
noteikšanu ir ietverti "Rokasgrāmatā par lidojumiem jebkuros
laikapstākļos" [Manual of All-Weather Operations] (Doc
9365).
4.2.7.3. Nav atļautas II un III kategorijas instrumentālās
nolaišanās un nosēšanās operācijas, ja vien netiek sniegta
RVR informācija.
4.2.7.4. Ieteikums. Instrumentālās nolaišanās un
nosēšanās operācijām nav jāatļauj noteikt tādus lidlauka
ekspluatācijas minimumus, kas paredz, ka minimālā redzamība var
būt mazāka nekā 800 m, ja vien netiek sniegta RVR
informācija.
4.2.8. Skrejceļa sliekšņa
šķērsošanas augstums precīzas nolaišanās veikšanai
Ekspluatants nosaka ekspluatācijas noteikumus, kuru nolūks ir
nodrošināt, lai lidmašīna veiktu precīzas nolaišanās operācijas,
ar drošu rezervi pārlidojot skrejceļa slieksni, lidmašīnai
atrodoties nosēšanās konfigurācijā un nosēšanās stāvoklī.
4.2.9. Degvielas un eļļas uzpildes
uzskaite
4.2.9.1. Ekspluatants veic degvielas un eļļas uzpildes
uzskaiti, lai ekspluatantvalsts varētu pārliecināties, ka katrā
lidojumā ir ievērotas 4.3.6. punkta prasības.
4.2.9.2. Degvielas un eļļas uzpildes uzskaites dokumentus
ekspluatants glabā trīs mēnešus.
4.2.10. Apkalpe
4.2.10.1. Gaisa kuģa komandieris. Katram lidojumam
ekspluatants norīko vienu pilotu veikt gaisa kuģa komandiera
funkcijas.
4.2.10.2. Lidojuma laiks, lidojuma apkalpes darba laiks un
atpūtas laiks. Ekspluatants formulē noteikumus, kas ierobežo
lidojuma laiku un lidojuma apkalpes darba laiku un nodrošina
pietiekamu atpūtas laiku visiem tā apkalpes locekļiem. Šie
noteikumi ir saskaņā ar tiem noteikumiem, kurus noteikusi vai
apstiprinājusi ekspluatantvalsts un kuri iekļauti lidojumu
veikšanas rokasgrāmatā.
4.2.10.3. Ekspluatants uzskaita lidojuma laiku, lidojuma
apkalpes darba laiku un atpūtas laiku visiem tā apkalpes
locekļiem.
Piezīme. Norādījumi par
ierobežojumu noteikšanu ir sniegti A pievienojumā.
4.2.10.4. Visiem lidmašīnas lidojumiem augstāk par 15 000 m
(49 000 ft) ekspluatants saglabā uzskaites dokumentus, lai būtu
iespējams konstatēt, kādu kopējo kosmiskās radiācijas devu 12
mēnešu laikā pēc kārtas saņēmis katrs apkalpes loceklis.
Piezīme. Norādījumi attiecībā uz kopējās radiācijas
uzskaiti ir sniegti Apkārtrakstā Nr. 126 "Norādījumi par
SST gaisa kuģu lidojumiem".
4.2.11. Pasažieri
4.2.11.1. Ekspluatants nodrošina, ka pasažieriem tiek
paskaidrots, kur atrodas un kā jālieto
a) drošības jostas;
b) avārijas izejas;
c) glābšanas vestes, ja ir paredzēts, ka lidmašīnā jābūt
glābšanas vestēm;
d) skābekļa maskas, ja ir paredzēta skābekļa padeve pasažieru
lietošanai, un
e) cits avārijas aprīkojums, kas paredzēts individuālai
lietošanai, tostarp pasažieru drošības informācijas kartes.
4.2.11.2. Ekspluatants informē pasažierus par galvenā
koplietošanai paredzētā avārijas aprīkojuma atrašanās vietu un tā
lietošanas vispārējās kārtības veidu.
4.2.11.3. Ja lidojuma laikā rodas avārijas situācija,
pasažieri tiek instruēti par tādiem avārijas pasākumiem, kādi var
būt atbilstoši attiecīgajos apstākļos.
4.2.11.4. Ekspluatants nodrošina, ka pacelšanās un nosēšanās
laikā un vienmēr, kad turbulences vai citu avārijas apstākļu dēļ,
kas rodas lidojuma laikā, uzskata par nepieciešamiem veikt
drošības pasākumus, visi lidmašīnā esošie pasažieri piesprādzējas
ar drošības jostām vai siksnām.
4.3.
Sagatavošanās lidojumiem
4.3.1. Lidojums nesākas, līdz nav aizpildītas lidojuma
sagatavošanas veidlapas, apstiprinot, ka gaisa kuģa komandieris
ir pārliecinājies, ka
a) gaisa kuģis ir lidojumderīgā stāvoklī;
b) instrumenti un aprīkojums, kas 6. nodaļā paredzēti
veicamajam lidojuma tipam, ir uzstādīti un ir pietiekamā daudzumā
lidojuma veikšanai;
c) attiecībā uz lidmašīnu ir izdota 8.8. punktā paredzētā
tehniskās apkopes apliecība;
d) lidmašīnas masa un smaguma centra izvietojums netraucē
veikt drošu lidojumu, ņemot vērā paredzamos lidojuma
apstākļus;
e) visas pārvadājamās kravas ir pareizi sadalītas un droši
nostiprinātas;
f) ir pabeigta pārbaude un tās rezultāti norāda, ka veicamajā
lidojumā ir iespējams izpildīt 5. nodaļā noteiktos ekspluatācijas
ierobežojumus, un
g) ir izpildīti 4.3.3. punkta standarti attiecībā uz lidojuma
veikšanas plānošanu.
4.3.2. Ekspluatants aizpildītās lidojuma sagatavošanas
veidlapas glabā trīs mēnešus.
4.3.3. Lidojuma veikšanas
plānošana
4.3.3.1. Katram plānotajam lidojumam sastāda lidojuma
veikšanas plānu. Lidojuma veikšanas plānu apstiprina un paraksta
gaisa kuģa komandieris un atbilstošā gadījumā to paraksta arī
lidojumu nodrošināšanas darbinieks/lidojumu dispečers, un tā
kopiju iesniedz ekspluatantam vai norīkotam pārstāvim, vai
gadījumā, ja šīs procedūras nav iespējams veikt, tad pirms
izlidošanas atstāj lidlauka pilnvarotajā iestādē vai reģistrē
piemērotā vietā.
Piezīme. Lidojumu nodrošināšanas
darbinieka/lidojumu dispečera pienākumi ir noteikti 4.6.
punktā.
4.3.3.2. Lidojumu veikšanas rokasgrāmatā jāapraksta lidojuma
veikšanas plāna saturs un lietojums.
4.3.4. Rezerves lidlauki
4.3.4.1. Pēcpacelšanās rezerves lidlauks
4.3.4.1.1. Ja laikapstākļi izlidošanas lidlaukā atbilst
piemērojamajiem lidlauku ekspluatācijas minimumiem vai ir
sliktāki, vai ja citu iemeslu dēļ nebūs iespējams atgriezties
izlidošanas lidlaukā, tad lidojuma veikšanas plānā izvēlas un
norāda pēcpacelšanās rezerves lidlauku.
4.3.4.1.2. Pēcpacelšanās rezerves lidlauks atrodas šādā
attālumā no izlidošanas lidlauka:
a) lidmašīnām ar divām spēka iekārtām - ne tālāk kā attālumā,
kas atbilst vienas stundas lidojumam ar kreisēšanas ātrumu,
darbojoties vienam dzinējam, un
b) lidmašīnām ar trim vai vairākām spēka iekārtām - ne tālāk
kā attālumā, kas atbilst divu stundu lidojumam ar kreisēšanas
ātrumu, nedarbojoties vienam dzinējam.
4.3.4.1.3. Attiecībā uz lidlauku, kas jāizvēlas kā
pēcpacelšanās rezerves lidlauks, pieejamā informācija liecina, ka
aprēķinātajā izmantošanas laikā apstākļi atbildīs šai
ekspluatācijai noteiktajiem lidlauku ekspluatācijas minimumiem
vai tos pārsniegs.
4.3.4.2. Rezerves lidlauki maršrutā
4.7. punkts paredz, ka palielināta tāluma lidojumiem, kurus
veic lidmašīnas ar divām turbīnu spēka iekārtām, izvēlas un
lidojuma veikšanas plānā un gaisa satiksmes pakalpojumu
(ATS) lidojuma plānā norāda rezerves lidlaukus
maršrutā.
4.3.4.3. Galapunkta rezerves lidlauki
Lidojumam, kas veicams saskaņā ar instrumentālo lidojumu
noteikumiem, izvēlas un lidojuma veikšanas plānā un ATS
lidojuma plānā norāda vismaz vienu galapunkta rezerves lidlauku,
ja vien
a) lidojuma ilgums un valdošie meteoroloģiskie apstākļi nerada
pamatotu pārliecību, ka laikā, kad paredzēts ierasties paredzētās
nosēšanās lidlaukā, un pietiekamu periodu pirms un pēc šā laika
nolaišanos un nosēšanos būs iespējams veikt vizuālajos
meteoroloģiskajos apstākļos, vai
b) paredzētās nosēšanās lidlauks neatrodas izolētā vietā un
nav piemērota galapunkta rezerves lidlauka.
4.3.5. Laikapstākļi
4.3.5.1. Saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem veicamo
lidojumu nesāk, ja spēkā esošie meteoroloģiskie ziņojumi vai
meteoroloģiskie ziņojumi un prognozes neliecina, ka
meteoroloģiskie apstākļi maršrutā vai tajā maršruta daļā, kas
jāveic atbilstoši vizuālajiem lidojuma noteikumiem, atbilstošajā
laikā nebūs tādi, lai šo noteikumu ievērošana būtu iespējama.
4.3.5.2. Saskaņā ar instrumentālo lidojumu noteikumiem veicamu
lidojumu nesāk, ja nav pieejama informācija, kas liecina, ka
aprēķinātajā ielidošanas laikā apstākļi paredzētās nosēšanās
lidlaukā vai, ja ir nepieciešams galapunkta rezerves lidlauks,
vismaz viens galapunkta rezerves lidlauks atbildīs lidlauku
ekspluatācijas minimumiem vai tos pārsniegs.
Piezīme. Dažās valstīs lidojuma
plānošanas nolūkos lidlaukam, kuru norāda kā galapunkta rezerves
lidlauku, mēdz paziņot augstākus minimumus nekā šim pašam
lidlaukam, ja to plānā norāda kā paredzētās nosēšanās
lidlauku.
4.3.5.3. Lidojumu, par kuru zināms vai tiek paredzēts, ka tas
būs jāveic apledošanas apstākļos, nesāk, ja lidmašīna nav
sertificēta un aprīkota atbilstoši šādiem apstākļiem.
4.3.5.4. Lidojumu, kuru tiek plānots vai ir paredzēts veikt
iespējamos vai konstatētos zemes apledošanas apstākļos, nesāk, ja
lidmašīnai nav veiktas apledojuma pārbaudes un vajadzības
gadījumā nav veikta atbilstoša atledošana/pretapledošana. Ledu
vai citu dabisku piesārņojumu noņem, lai lidmašīna līdz
izlidošanai būtu lidojumderīgā stāvoklī.
Piezīme. Norādījumi ir sniegti "Rokasgrāmatā par gaisa
kuģu atledošanas/pretapledošanas apstrādi uz zemes" (Doc
9640).
4.3.6. Degvielas un eļļas
krājumi
Piezīme. Lemjot par degvielas un eļļas rezervju apjomu
virsskaņas lidmašīnām, rūpīgi jāņem vērā šā tipa lidmašīnu
ekspluatācijas īpatnības. Norādījumi attiecībā uz virsskaņas
lidmašīnu degvielas rezervēm ir sniegti Apkārtrakstā Nr. 126
"Norādījumi par SST gaisa kuģu lidojumiem".
4.3.6.1. Visas lidmašīnas. Lidojumu nesāk, ja vien
lidmašīnā nav pietiekami daudz degvielas un eļļas, lai
nodrošinātu, ka tā varēs droši pabeigt lidojumu, ņemot vērā gan
meteoroloģiskos apstākļus, gan lidojuma laikā paredzamās
aizkavēšanās. Turklāt tiek nodrošināta arī rezerve neparedzētiem
gadījumiem.
4.3.6.2. Propelleru lidmašīnas. Lai izpildītu 4.3.6.1.
punkta prasības, propelleru lidmašīnas gadījumā degvielas un
eļļas daudzums lidmašīnā ir vismaz pietiekams, lai tā varētu
veikt turpmāk minētās darbības.
4.3.6.2.1. Ja ir nepieciešams galapunkta rezerves lidlauks,
lidmašīna spēj vai nu
a) aizlidot uz lidlauku, uz kuru lidojums bija plānots, no
turienes - uz viskritiskāko (degvielas patēriņa ziņā) rezerves
lidlauku, kas norādīts lidojuma veikšanas plānā un ATS
lidojuma plānā, un pēc tam turpināt lidojumu 45 minūtes, vai
arī
b) aizlidot uz rezerves lidlauku caur kādu iepriekš noteiktu
punktu un pēc tam turpināt lidojumu 45 minūtes, ar nosacījumu, ka
tā veikšanai nepieciešamais degvielas daudzums nav mazāks kā
daudzums, kas nepieciešams, lai aizlidotu uz lidlauku, uz kuru
lidojums ir plānots un pēc tam turpinātu lidojumu
1) 45 minūtes, kā arī 15 % no tā lidojuma laika, ko plānots
pavadīt kreisēšanas ešelonā(-os), vai
2) divas stundas,
attiecīgi izvēloties mazāko laiku.
4.3.6.2.2. Ja galapunkta rezerves lidlauks nav nepieciešams,
lidmašīna spēj vai nu
a) aizlidot uz lidlauku, uz kuru ir plānots lidojums un pēc
tam turpināt lidojumu 45 minūtes (gadījumā, ja ir spēkā 4.3.4.3.
punkta a) apakšpunkta nosacījums), vai arī
b) aizlidot uz lidlauku, uz kuru ir plānots lidojums un pēc
tam turpināt lidojumu (gadījumā, ja ir spēkā 4.3.4.3. punkta b)
apakšpunkta nosacījums)
1) 45 minūtes, kā arī 15 % no tā lidojuma laika, ko plānots
pavadīt kreisēšanas ešelonā(-os), vai
2) divas stundas,
attiecīgi izvēloties mazāko laiku.
4.3.6.3. Lidmašīnas, kas aprīkotas ar turboreaktīvajiem
dzinējiem. Lai izpildītu 4.3.6.1. punkta prasības, lidmašīnās
ar turboreaktīvajiem dzinējiem degvielas un eļļas daudzums ir
vismaz pietiekams, lai tā varētu veikt turpmāk minētās
darbības.
4.3.6.3.1. Ja ir nepieciešams galapunkta rezerves lidlauks,
lidmašīna spēj vai nu
a) aizlidot uz lidlauku, uz kuru ir plānots lidojums, un
veiktu tajā nolaišanos, un aiziet uz otro riņķi, un pēc tam
1) aizlidot uz lidojuma veikšanas plānā un ATS lidojuma
plānā norādīto rezerves lidlauku, un pēc tam
2) 30 minūtes lidot ar ātrumu gaidīšanas zonā 450 m (1500 ft)
virs rezerves lidlauka standarta temperatūras apstākļos, veikt
nolaišanos un nosēšanos, un,
3) lai tai papildus būtu pietiekams degvielas daudzums, ko
varētu izmantot palielinātam patēriņam, ja rodas kāds no
iespējamiem neparedzētiem gadījumiem, kurus ekspluatants
norādījis ekspluatantvalstij, vai arī
b) aizlidot uz rezerves lidlauku caur kādu iepriekš noteiktu
punktu un pēc tam turpināt lidojumu 450 m (1500 ft) virs rezerves
lidlauka, pienācīgi nodrošinot, ka paliek pietiekami daudz
degvielas palielinātam patēriņam, ja rodas kāds no iespējamiem
neparedzētiem gadījumiem, kurus ekspluatants norādījis
ekspluatantvalstij, ar nosacījumu, ka šis degvielas daudzums nav
mazāks kā daudzums, kas nepieciešams, lai aizlidotu uz lidlauku,
uz kuru plānots lidojums, un pēc tam divas stundas turpinātu
lidojumu ar parasto kreisēšanas patēriņu.
4.3.6.3.2. Ja galapunkta rezerves lidlauks nav nepieciešams,
lidmašīna spēj vai nu
a) aizlidot līdz lidlaukam, uz kuru ir plānots lidojums, un
pēc tam (gadījumā, ja ir spēkā 4.3.4.3. punkta a) apakšpunkta
nosacījums)
1) 30 minūtes lidot ar ātrumu gaidīšanas zonā 450 m (1500 ft)
virs lidlauka, uz kuru plānots lidojums, standarta temperatūras
apstākļos un,
2) lai tai papildus būtu pietiekams degvielas daudzums, ko
varētu izmantot palielinātam patēriņam, ja rodas kāds no
iespējamiem ārkārtējiem gadījumiem, kas minēti turpmāk un ko
ekspluatants norādījis ekspluatantvalstij, vai arī
b) aizlidot līdz lidlaukam, uz kuru ir plānots lidojums un pēc
tam divas stundas lidot ar parasto kreisēšanas patēriņu
(gadījumā, ja ir spēkā 4.3.4.3. punkta b) apakšpunkta
nosacījums).
4.3.6.4. Aprēķinot degvielas un eļļas daudzumu, kas paredzēts
4.3.6.1. punktā, tiek ņemta vērā vismaz
a) meteoroloģisko apstākļu prognoze;
b) paredzamie gaisa satiksmes vadības maršruti un satiksmes
aizkavēšanās;
c) IFR lidojuma gadījumā viena instrumentālā nolaišanās
galapunkta lidlaukā, tostarp aiziešana uz otro riņķi;
d) procedūras, kas lidojumu veikšanas rokasgrāmatā paredzētas
dehermetizācijas gadījumiem (atbilstošā gadījumā) vai gadījumā,
ja maršrutā pārstāj darboties viena spēka iekārta, un
e) jebkuri citi apstākļi, kas var aizkavēt lidmašīnas
nosēšanos vai palielināt degvielas un/vai eļļas patēriņu.
Piezīme. 4.3.6. punkta noteikumi
neaizliedz lidojuma laikā grozīt lidojuma plānu, lai mainītu
lidojuma maršrutu uz kādu citu lidlauku, ar nosacījumu, ka no
punkta, kurā lidojuma maršruts ir mainīts, ir iespējams izpildīt
4.3.6. punkta prasības.
4.3.7. Degvielas uzpilde, gaisa
kuģī atrodoties pasažieriem
4.3.7.1. Lidmašīnai neuzpilda degvielu pasažieru iekāpšanas
vai izkāpšanas laikā vai laikā, kad pasažieri atrodas lidmašīnā,
ja vien to pienācīgi neuzrauga kvalificēts personāls, kas ir
gatavs sākt un vadīt lidmašīnas evakuāciju, izmantojot pašus
praktiskākos un ātrākos pieejamos līdzekļus.
4.3.7.2. Veicot degvielas uzpildi pasažieru iekāpšanas vai
izkāpšanas laikā vai laikā, kad pasažieri atrodas lidmašīnā,
lidmašīnas iekšējo sakaru sistēma vai citi piemēroti līdzekļi
nodrošina divvirzienu sakarus starp apkalpi uz zemes, kas uzrauga
degvielas uzpildi, un kvalificēto personālu lidmašīnā.
1. piezīme. 4.3.7.1. punkta
noteikumi neparedz lidmašīnas iebūvēto kāpņu obligātu izvietošanu
vai avārijas izeju atvēršanu kā priekšnosacījumu degvielas
uzpildei.
2. piezīme. Noteikumi attiecībā uz degvielas uzpildi ir
ietverti 14. pielikuma I sējumā, bet norādījumi par drošu
degvielas uzpildes praksi ir ietverti "Lidostas dienestu
rokasgrāmatas" (Doc 9137) 1. un 8. daļā.
3. piezīme. Uzpildot citu degvielu,
kas nav aviācijas petroleja, vai gadījumā, ja uzpildes rezultātā
aviācijas petroleja tiek sajaukta ar citiem aviācijas
turbīndzinēju degvielas veidiem vai ja tiek izmantots vaļējs
degvielas vads, ir nepieciešami papildu drošības pasākumi.
4.3.8. Skābekļa nodrošinājums
Piezīme. Tekstā ir lietoti šādi
absolūtie augstumi standarta atmosfērā, kas atbilst absolūtā
spiediena vērtībām:
|
Absolūtais spiediens
|
Metri
|
Pēdas
|
|
700
hPa
|
3000
|
10000
|
|
620
hPa
|
4000
|
13000
|
|
376
hPa
|
7600
|
25000
|
4.3.8.1. Lidojumu, kas veicams absolūtajos lidojuma augstumos,
kuros atmosfēras spiediens apkalpes nodalījumos būs mazāks nekā
700 hPa, nesāk, ja krājumos nav pietiekami daudz skābekļa
elpošanai, lai ar to nodrošinātu
a) visus apkalpes locekļus un 10 % no pasažieriem visos laika
periodos, kas pārsniedz 30 minūtes un kuros spiediens viņu
nodalījumos būs robežās no 700 hPa un 620 hPa, un
b) apkalpi un pasažierus vienmēr, kad atmosfēras spiediens
viņu nodalījumos būs mazāks nekā 620 hPa.
4.3.8.2. Lidojumu, kas veicams hermētiskā lidmašīnā, nesāk, ja
vien nav pietiekamu elpošanai paredzēta skābekļa krājumu, lai
spiediena zuduma gadījumā ar to nodrošinātu visus apkalpes
locekļus un pasažierus, atbilstoši veicamā lidojuma apstākļiem,
visu laiku, kamēr atmosfēras spiediens kādā nodalījumā būs mazāks
nekā 700 hPa. Turklāt, ja lidmašīna tiek ekspluatēta lidojuma
absolūtajos augstumos, kuros atmosfēras spiediens ir mazāks nekā
376 hPa vai kuros atmosfēras spiediens ir lielāks nekā 376 hPa,
bet četru minūšu laikā nav iespējams droši samazināt augstumu
līdz absolūtajam augstumam, kurā atmosfēras spiediens ir vienāds
ar 620 hPa, skābekli cilvēkiem pasažieru nodalījumā piegādā
vismaz 10 minūtes.
4.4. Lidojumu
procedūras
4.4.1. Lidlauku ekspluatācijas
minimumi
4.4.1.1. Lidojumu uz paredzētās nosēšanās lidlauku neturpina,
ja jaunākā pieejamā informācija neliecina, ka plānotajā ierašanās
laikā šajā lidlaukā vai vismaz vienā no galapunkta rezerves
lidlaukiem būs iespējams veikt nosēšanos saskaņā ar lidlauku
ekspluatācijas minimumiem, kas noteikti 4.2.7.1. punktā.
4.4.1.2. Precīzas nolaišanās gadījumā instrumentālo nolaišanos
neturpina pēc ārējā radiomarķiera kontrolpunkta pārlidošanas, bet
neprecīzas nolaišanās gadījumā - zemāk nekā 300 m (1000 ft)
augstumā virs lidlauka, ja paziņotā redzamība vai
kontrolredzamība uz RVR nepārsniedz noteikto minimumu.
4.4.1.3. Ja pēc tam, kad, izpildot precīzu nolaišanos,
lidmašīna pārlidojusi ārējā radiomarķiera kontrolpunktu vai,
izpildot neprecīzu nolaišanos, nolaidusies zemāk nekā 300 m (1000
ft) augstumā virs lidlauka, paziņotā redzamība vai
kontrolredzamība uz RVR kļūst mazāka nekā noteiktais
minimums, tādā gadījumā ir atļauts turpināt veikt nolaišanos līdz
DA/H vai MDA/H. Nekādā gadījumā lidmašīna neturpina
nolaišanos nevienā lidlaukā tai punktā, kurā nenodrošina šim
lidlaukam noteiktos ekspluatācijas minimumus.
Piezīme. Kontrolredzamība uz RVR nozīmē paziņotās
vērtības vienā vai vairākos RVR kontrolpunktos (zemskares punktā,
viduspunktā un apstāšanās beigu punktā), kas tiek izmantotas, lai
noteiktu, vai ir izpildīti ekspluatācijas minimumi. Ja tiek
izmantota RVR, kontrolredzamība uz RVR ir zemskares RVR, ja vien
valsts nav noteikusi citādi.
4.4.2. Meteoroloģiskie
novērojumi
Piezīme. Procedūras meteoroloģisko novērojumu veikšanai
gaisa kuģī lidojuma laikā, lai tos reģistrētu un paziņotu, ir
ietvertas 3. pielikumā, dokumentā "PANS-ATM" (Doc 4444) un
atbilstošajos "Reģionālajos papildnoteikumos" (Doc
7030).
4.4.3. Bīstami lidojuma
apstākļi
Ja rodas kādi bīstami lidojuma apstākļi, kas nav saistīti ar
meteoroloģiskajiem apstākļiem, par tiem ziņo atbilstošajai
aviācijas stacijai, cik drīz vien iespējams. Šādi sniegtajos
ziņojumos norāda tik sīku informāciju, cik tas var būt noderīgi
citu gaisa kuģu drošībai.
4.4.4. Lidojuma apkalpes locekļi
savās darba vietās
4.4.4.1. Pacelšanās un nosēšanās. Visi lidojuma
apkalpes locekļi, kuriem jāpilda pienākumi pilotu kabīnē, atrodas
savās darba vietās.
4.4.4.2. Maršrutlidojums. Visi lidojuma apkalpes
locekļi, kuriem jāpilda pienākumi pilotu kabīnē, paliek savās
darba vietās, izņemot gadījumus, ja to pamešana ir nepieciešama,
lai izpildītu pienākumus saistībā ar lidmašīnas ekspluatāciju vai
fizioloģisku vajadzību apmierināšanas dēļ.
4.4.4.3. Drošības jostas. Visi lidojuma apkalpes
locekļi, tiem atrodoties savās darba vietās, piesprādzējas ar
drošības jostām.
4.4.4.4. Drošības siksnu sistēmas. Visiem lidojuma
apkalpes locekļiem, kas atrodas pilota vietā, pacelšanās un
nosēšanās fāžu laikā ir piesprādzētas drošības siksnu sistēmas;
visi pārējie lidojuma apkalpes locekļi pacelšanās un nosēšanās
fāžu laikā lieto drošības siksnu sistēmas, ja vien plecu siksnas
tiem netraucē pildīt pienākumus, un šajā gadījumā plecu siksnas
var nebūt piesprādzētas, bet drošības jostas paliek
piesprādzētas.
Piezīme. Drošības siksnu sistēmas
sastāv no plecu siksnām un drošības jostas, ko iespējams lietot
savstarpēji neatkarīgi.
4.4.5. Skābekļa lietošana
4.4.5.1. Visi lidojuma apkalpes locekļi, kad tie pilda
pienākumus, kas ir būtiski lidojumā esošas lidmašīnas drošībai,
nepārtraukti lieto elpošanai paredzēto skābekli, ja attiecīgajos
apstākļos tā padevi paredz 4.3.8.1. vai 4.3.8.2. punkts.
4.4.5.2. Hermētiskās lidmašīnās, kuras veic lidojumus augstāk
par absolūto augstumu, kur atmosfēras spiediens ir mazāks nekā
376 hPa, visiem lidojuma apkalpes locekļiem to darba vietās ir
pieejamas avārijas skābekļa maskas, kas vajadzības gadījumā ērti
nodrošina skābekli.
4.4.6. Salona apkalpes locekļu un
pasažieru aizsardzība hermētiskajās lidmašīnās spiediena zuduma
gadījumā
Ieteikums. Jāveic salona apkalpes locekļu
aizsargāšanas pasākumi, lai nodrošinātu pietiekamu iespēju, ka
tiek novērsta samaņas zaudēšana jebkuras avārijas augstuma
samazināšanas laikā, kas var būt nepieciešama spiediena zuduma
gadījumā, un turklāt viņu rīcībā jābūt līdzekļiem, ar kuru
palīdzību viņi varētu sniegt pirmo palīdzību pasažieriem
stabilizēta lidojuma laikā pēc avārijas augstuma samazināšanas
situācijas. Pasažieri jāaizsargā ar tādu ierīču vai
ekspluatācijas noteikumu palīdzību, kuras spiediena zuduma
gadījumā nodrošinās pietiekamu iespēju novērst dzīvībai bīstamo
hipoksijas iedarbību.
Piezīme. Nav paredzēts, ka avārijas
augstuma samazināšanas procedūru laikā, kas var būt nepieciešamas
spiediena zuduma gadījumā, salona apkalpe vienmēr spēs sniegt
palīdzību pasažieriem.
4.4.7. Ekspluatācijas norādes
lidojuma laikā
Operatīvās instrukcijas, kas ietver izmaiņas ATS
lidojuma plānā, ja iespējams, pirms to nosūtīšanas lidmašīnas
apkalpei tiek saskaņotas ar atbilstošo ATS
struktūrvienību.
Piezīme. Ja iepriekšminētā
saskaņošana nav iespējama, operatīvās instrukcijas neatbrīvo
pilotu no pienākuma vajadzības gadījumā pirms izmaiņu veikšanas
lidojuma plānā saņemt atbilstošu atļauju no ATS
struktūrvienības.
4.4.8. Instrumentālo lidojumu
procedūras
4.4.8.1. Attiecībā uz katru instrumentālo skrejceļu vai
lidlauku, kas tiek izmantots instrumentālajiem lidojumiem,
valsts, kurā atrodas šis lidlauks, apstiprina un izsludina vienu
vai vairākas instrumentālās nolaišanās procedūras, kas
izstrādātas saskaņā ar instrumentālās nolaišanās un nosēšanās
operāciju klasifikāciju.
4.4.8.2. Visas lidmašīnas, kuras tiek ekspluatētas saskaņā ar
instrumentālo lidojumu noteikumiem, ievēro tās valsts
apstiprinātās instrumentālo lidojumu procedūras, kurā atrodas
lidlauks.
1. piezīme. Definīcijas
instrumentālās nolaišanās un nosēšanās operāciju klasifikācijai
ir sniegtas 1. nodaļā.
2. piezīme. Dokumenta "PANS-OPS"
(Doc 8168) I sējumā ir aprakstīti ekspluatācijas noteikumi, kas
ir ieteicami kā norādījumi lidojumu veikšanas personālam, kas
veic instrumentālos lidojumus.
3. piezīme. Dokumenta "PANS-OPS"
(Doc 8168) II sējumā ir sniegti kritēriji instrumentālo lidojumu
procedūru izstrādei procedūru speciālistu informācijai.
4.4.9. Ekspluatācijas procedūras
lidmašīnu radītā trokšņa samazināšanai
4.4.9.1. Ieteikums. Ekspluatācijas procedūrām
lidmašīnas radītā trokšņa samazināšanai jāatbilst noteikumiem
dokumenta "PANS-OPS" (Doc 8168) I sējuma V daļā.
4.4.9.2. Ieteikums. Trokšņa samazināšanas
procedūrām, ko ekspluatants noteicis katram lidmašīnu tipam,
jābūt vienādām visos lidlaukos.
4.5. Gaisa kuģa
komandiera pienākumi
4.5.1. Gaisa kuģa komandieris ir atbildīgs par visu lidmašīnā
esošo apkalpes locekļu, pasažieru un kravas drošību pēc durvju
aizvēršanas. Gaisa kuģa komandieris ir atbildīgs arī par
lidmašīnas vadīšanu un drošību no brīža, kad lidmašīna ir gatava
sākt kustību, lai paceltos, līdz brīdim, kad tā lidojuma beigās
beidzot pilnīgi apstājas un tiek izslēgts(-i) dzinējs(-i), kas
izmantots(-i) kā galvenā(-ās) spēka iekārta(-as).
4.5.2. Gaisa kuģa komandieris nodrošina, ka precīzi tiek
ievērotas 4.2.5. punktā norādīto kontrolkaršu sistēmas.
4.5.3. Gaisa kuģa komandiera pienākums ir, izmantojot ātrākos
pieejamos līdzekļus, paziņot tuvākajai atbilstošajai
pilnvarotajai iestādei par ikvienu aviācijas nelaimes gadījumu,
kurā iesaistīta lidmašīna un kas izraisījis nopietnus miesas
bojājumus kādai personai vai tās nāvi vai radījis būtisku
bojājumu lidmašīnai vai īpašumam.
Piezīme. Termina "nopietns miesas bojājums" definīcija ir
ietverta 13. pielikumā, bet termina "būtisks bojājums"
izskaidrojums ir sniegts "Aviācijas nelaimes
gadījumu/incidentu datu paziņošanas rokasgrāmatā" (Doc
9156).
4.5.4. Gaisa kuģa komandiera pienākums ir, beidzot lidojumu,
paziņot ekspluatantam par visiem konstatētajiem vai varbūtējiem
defektiem lidmašīnā.
4.5.5. Gaisa kuģa komandieris ir atbildīgs par lidojuma
žurnāla vai vispārīgās deklarācijas aizpildīšanu, kurā norāda
11.4.1. punktā uzskaitīto informāciju.
Piezīme. Saskaņā ar Asamblejas
desmitās sesijas Rezolūciju A10-36 (Karakasa, 1956. gada jūnijs -
jūlijs) "Līgumslēdzējas valstis var uzskatīt, ka pieņemama gaisa
kuģa tehniskā žurnāla forma ir vispārīgā deklarācija, [kas
aprakstīta 9. pielikumā], ja tā ir sagatavota tā, ka tā ietver
visu [Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas] 34. pantā
noteikto informāciju".
4.6. Lidojumu
nodrošināšanas darbinieka/lidojumu dispečera pienākumi
4.6.1. Ja lidojumu nodrošināšanas darbinieks/lidojumu
dispečers strādā, izmantojot 4.2.1. punktā norādīto lidojuma
uzraudzības metodi, viņš
a) palīdz gaisa kuģa komandierim sagatavoties lidojumam un
sniedz visu nepieciešamo būtisko informāciju;
b) palīdz gaisa kuģa komandierim sagatavot lidojuma veikšanas
plānu un ATS lidojuma plānu, vajadzības gadījumā parakstīt
un iesniegt ATS lidojuma plānu atbilstošajai ATS
struktūrvienībai;
c) lidojuma laikā ar atbilstošu līdzekļu palīdzību sniedz
gaisa kuģa komandierim informāciju, kas var būt vajadzīgai drošai
lidojuma veikšanai, un
d) avārijas gadījumā uzsāk procedūras, kas var būt aprakstītas
lidojumu veikšanas rokasgrāmatā.
4.6.2. Lidojumu nodrošināšanas darbinieks/lidojumu dispečers
izvairās veikt tādas darbības, kas būtu pretrunā ar procedūrām,
kuras noteikusi
a) gaisa satiksmes vadība,
b) meteoroloģiskais dienests vai
c) sakaru dienests.
4.7.
Papildprasības palielināta tāluma lidojumiem, kurus veic
lidmašīnas ar divām turbīnu spēka iekārtām (ETOPS)
4.7.1. Izņemot 4.7.4. punktā norādīto gadījumu, un, ja vien
lidojumu nav īpaši atļāvusi ekspluatantvalsts, lidmašīnu ar divām
turbīnu spēka iekārtām neekspluatē maršrutā, kurā lidojuma laiks
līdz piemērotam rezerves lidlaukam maršrutā, lidojot ar
kreisēšanas ātrumu un darbojoties vienam dzinējam, pārsniedz
laika limitu, kuru šādai ekspluatācijai noteikusi minētā
valsts.
1. piezīme. Norādījumi attiecībā uz
laika limitu ir ietverti E pievienojumā.
2. piezīme. Saistībā ar tādu
lidojumu apstiprināšanu, kuru laikā ir iespējams izpildīt 5.2.11.
punkta prasības, norādījumi attiecībā uz atbilstošiem un
piemērotiem rezerves lidlaukiem ir ietverti E pievienojumā.
4.7.2. Apstiprinot lidojumu, ekspluatantvalsts garantē, ka
a) lidmašīnas tipa lidojumderīguma sertifikācija,
b) dzinējsistēmas drošums un
c) ekspluatanta tehniskās apkopes kārtība, lidojumu veikšanas
prakse, izlidošanas koordinēšanas procedūras un apkalpes mācību
programmas
1) nodrošina vispārējo drošības līmeni, kādu paredz 6. un 8.
pielikuma noteikumi. Veicot šo novērtējumu, tiek ņemts vērā
veicamais maršruts, paredzamie ekspluatācijas apstākļi un
piemērotu rezerves lidlauku atrašanās vieta maršrutā.
1. piezīme. Norādījumi attiecībā uz
šīs normas prasību ievērošanu ir ietverti E pievienojumā.
2. piezīme. "Lidojumderīguma rokasgrāmata" (Doc
9760) satur norādījumus attiecībā uz 4.7.2. punktā paredzēto
lidmašīnas sistēmu tehnisko raksturojumu līmeni un drošumu, kā
arī norādījumus attiecībā uz tiem 4.7.2. punkta prasību
aspektiem, kas saistīti ar lidojumderīguma nodrošināšanu.
4.7.3. Lidojumu, kas veicams saskaņā ar 4.7.1. punkta
prasībām, nesāk, ja iespējamajā ierašanās laikā nebūs
pieejams(-i) nepieciešamais(-ie) rezerves lidlauks(-i) maršrutā
un pieejamā informācija neliecina, ka apstākļi šajos lidlaukos
atbildīs lidojumu veidam noteiktajiem lidlauku ekspluatācijas
minimumiem vai tos pārsniegs.
4.7.4. Ieteikums. Lidmašīnas tipa ar divām turbīnu
spēka iekārtām ekspluatantvalstij, kurā līdz 1986. gada 25.
martam bija atļauti maršrutlidojumi, kuros lidojuma laiks līdz
piemērotam rezerves lidlaukam maršrutā, lidojot ar kreisēšanas
ātrumu un darbojoties vienam dzinējam, pārsniedz laika limitu,
kas šādiem lidojumiem noteikta saskaņā ar 4.7.1. punktu,
jāapsver, vai pēc minētā datuma atļaut šāda veida lidojumu
veikšanu šajā maršrutā.
4.8. Rokas
bagāža
Ekspluatants nodrošina, ka visa bagāža, kas ienesta lidmašīnā
un atrodas pasažieru nodalījumā, tiek izvietota pienācīgi un
droši.
4.9.
Papildprasības lidojumu veikšanai ar vienu pilotu saskaņā ar
instrumentālo lidojumu noteikumiem (IFR) vai nakts
laikā
4.9.1. Lidmašīnu neekspluatē saskaņā ar IFR vai nakts
laikā viens pilots, ja vien to nav atļāvusi
ekspluatantvalsts.
4.9.2. Lidmašīnu neekspluatē saskaņā ar IFR vai nakts
laikā viens pilots, izņemot, ja
a) lidojumu rokasgrāmata nepieprasa vairāk kā vienu lidojuma
apkalpes locekli;
b) lidmašīna ir propelleru lidmašīna;
c) maksimālajā atļautajā konfigurācijā pasažieru sēdvietu
skaits nepārsniedz deviņas sēdvietas;
d) maksimālā sertificētā pacelšanās masa nepārsniedz 5700
kg;
e) lidmašīna ir aprīkota saskaņā ar 6.22. punktu un
f) gaisa kuģa komandieris atbilst 9.4.5. punktā aprakstītajām
prasībām attiecībā uz pieredzi, sagatavotību, pārbaudi un
pārtraukumu ilgumu darbā.
5. NODAĻA. LIDMAŠĪNAS LIDTEHNISKO
RAKSTUROJUMU EKSPLUATĀCIJAS IEROBEŽOJUMI
5.1. Vispārīgi
noteikumi
5.1.1. Lidmašīnas ekspluatē saskaņā ar visaptverošu un sīki
izstrādātu lidtehnisko raksturojumu normām, kuras
reģistrētājvalsts ir noteikusi atbilstoši piemērojamajiem šīs
nodaļas standartiem.
5.1.2. Izņemot 5.4. punktā paredzēto gadījumu, viendzinēja
lidmašīnas ekspluatē tikai tādos laika un apgaismojuma apstākļos
un tikai tādos maršrutos un ar tādu novirzīšanos no tiem, kuros
ir iespējams veikt drošu nosēšanos dzinēja atteices gadījumā.
5.1.3. Ieteikums. Reģistrētājvalstij jānodrošina,
lai attiecībā uz lidmašīnām, kurām saskaņā ar Konvencijas 41.
pantā paredzēto izņēmumu nepiemēro 8. pielikuma procedūras
PANS IIIA un IIIB, tiktu nodrošināts 5.2. punktā norādītais
lidtehnisko raksturojumu līmenis, ciktāl tas iespējams.
5.2. Lidtehnisko
raksturojumu ekspluatācijas ierobežojumi, kas piemērojami
lidmašīnām, kas sertificētas saskaņā ar 8. pielikuma IIIA un IIIB
daļu
5.2.1. Standarti, kas ietverti no 5.2.2. līdz 5.2.11. punktam
ieskaitot, attiecas uz lidmašīnām, kurām piemēro 8. pielikuma
IIIA un IIIB daļu.
Piezīme. Turpmāk izklāstītie
standarti neietver kvantitatīvus normatīvus, kas ir analogi tiem,
kas atrodami valsts lidojumderīguma normās. Saskaņā ar 5.1.1.
punktu tie ir jāpapildina ar Līgumslēdzēju valstu sagatavotām
nacionālajām prasībām.
5.2.2. Šā pielikuma 5.1.1. punktā minētā visaptverošo un sīki
izstrādāto valsts normu atbilstošajās daļās noteiktais
lidtehnisko raksturojumu līmenis attiecībā uz 5.2.1. punktā
norādītajām lidmašīnām ir vismaz līdzvērtīgs tādam vispārējam
līmenim, kādu paredz šīs nodaļas standarti.
Piezīme. C pievienojums ietver
norādījumus, kas ar piemēru palīdzību norāda šīs nodaļas
standartu un ieteicamās prakses paredzēto lidtehnisko
raksturojumu līmeni.
5.2.3. Lidmašīnu ekspluatē saskaņā ar tās lidojumderīguma
sertifikāta noteikumiem un atbilstoši apstiprinātajiem
ekspluatācijas ierobežojumiem, kas ietverti tās lidojumu
rokasgrāmatā.
5.2.4. Reģistrētājvalsts veic tādus drošības pasākumus, kādi
ir pietiekamā mērā iespējami, lai nodrošinātu, ka šajos
noteikumos paredzētais vispārējais drošības līmenis tiek
saglabāts jebkuros paredzamajos ekspluatācijas apstākļos, tostarp
tādos, kas nav īpaši aplūkoti šīs nodaļas noteikumos.
5.2.5. Lidojumu nesāk, ja vien lidojumu rokasgrāmatā sniegtā
informācija par lidtehniskajiem raksturojumiem neliecina, ka
attiecībā uz veicamo lidojumu ir iespējams izpildīt 5.2.6. -
5.2.11. punkta standartus.
5.2.6. Piemērojot šīs nodaļas standartus, tiek ņemti vērā visi
apstākļi, kas būtiski iespaido lidmašīnas lidtehniskos
raksturojumus (piemēram, masa, ekspluatācijas procedūras,
lidlauka pacēlumam atbilstošais barometriskais augstums,
temperatūra, vējš, skrejceļa gradients un stāvoklis, t. i.,
sauszemes lidmašīnu gadījumā slapjš sniegs, ūdens un/vai ledus uz
skrejceļa, bet hidrolidmašīnu gadījumā - ūdens virsmas
stāvoklis). Šos apstākļus ņem vērā tiešā veidā kā ekspluatācijas
parametrus un netiešā veidā ar atkāpju un rezervju palīdzību,
kuras var paredzēt, plānojot lidtehnisko raksturojumu datus
visaptverošajās un sīki izstrādātajās lidtehnisko raksturojumu
normās, saskaņā ar kurām lidmašīna tiek ekspluatēta.
5.2.7. Masas ierobežojumi
a) Lidmašīnas masa pacelšanās sākumā nepārsniedz ne masu, kas
atbilst 5.2.8. punkta noteikumiem, ne masu, kas atbilst 5.2.9.,
5.2.10. un 5.2.11. punkta noteikumiem, ņemot vērā paredzamo masas
samazināšanos lidojuma laikā un rēķinoties ar tādu degvielas
avārijas noliešanu, kāda ir paredzēta, piemērojot 5.2.9. un
5.2.10. punktu, kā arī attiecībā uz rezerves lidlaukiem -
piemērojot 5.2.7. punkta c) apakšpunktu un 5.2.11. punktu.
b) Nekādā gadījumā masa pacelšanās sākumā nepārsniedz
maksimālo pacelšanās masu, kas lidojumu rokasgrāmatā norādīta
lidlauka pacēlumam atbilstošajam barometriskajam augstumam, bet
gadījumā, ja to lieto kā parametru maksimālās pacelšanās masas
noteikšanai, tad jebkuriem citiem vietējiem atmosfēras
apstākļiem.
c) Nekādā gadījumā aprēķinātā masa laikā, kad paredzēts veikt
nosēšanos paredzētās nosēšanās lidlaukā un jebkurā galapunkta
rezerves lidlaukā, nepārsniedz maksimālo nosēšanās masu, kas
lidojumu veikšanas rokasgrāmatā norādīta šo lidlauku pacēlumam
atbilstošajam barometriskajam augstumam, bet gadījumā, ja to
lieto kā parametru maksimālās nosēšanās masas noteikšanai, tad
jebkuriem citiem vietējiem atmosfēras apstākļiem.
d) Nekādā gadījumā masa pacelšanās sākumā vai laikā, kad
paredzēts veikt nosēšanos paredzētās nosēšanās lidlaukā un
jebkurā galapunkta rezerves lidlaukā, nepārsniedz tās attiecīgās
maksimālās masas vērtības, ar kādām ir pierādīta atbilstība
piemērojamajiem trokšņa sertifikācijas standartiem 16. pielikuma
I sējumā, izņemot, ja izņēmuma apstākļos noteiktā lidlaukā vai uz
noteikta skrejceļa, kur nav trokšņa radīto traucējumu problēmas,
citādi ir atļāvusi tās valsts kompetentā iestāde, kurā atrodas
attiecīgais lidlauks.
5.2.8. Pacelšanās. Kritiskas spēka iekārtas bojājuma
gadījumā jebkurā pacelšanās brīdī lidmašīna spēj vai nu pārtraukt
pacelšanos un apstāties pieejamajā pārtrauktās pacelšanās
distancē, vai turpināt pacelšanos un pārlidot visus šķēršļus
lidojuma trajektorijā ar pietiekamu rezervi, līdz lidmašīna spēj
izpildīt 5.2.9. punkta prasības.
Piezīme. Šajā normā minētā
"pietiekamā rezerve" C pievienojumā ir paskaidrota ar
atbilstošiem piemēriem.
5.2.8.1. Nosakot pieejamo skrejceļa garumu, ņem vērā skrejceļa
kādas daļas iespējamo zudumu, rodoties nepieciešamībai lidmašīnu
izstūrēt uz ass līnijas pirms pacelšanās.
5.2.9. Maršrutlidojumā - nedarbojas viena spēka
iekārta. Gadījumā, ja kādā maršruta vai tā novirzes punktā
pārtrauc darboties kritiskā spēka iekārta, lidmašīna spēj
turpināt lidojumu uz lidlauku, kurā iespējams izpildīt 5.2.11.
punkta standartus, nevienā brīdī nelidojot zemāk par minimālo
lidojuma augstumu.
5.2.10. Maršrutlidojumā - nedarbojas divas spēka
iekārtas. Tādu lidmašīnu gadījumā, kurām ir trīs vai vairākas
spēka iekārtas, jebkurā maršruta daļā, kurā rezerves lidlauku
atrašanās vieta maršrutā un kopējais lidojuma laiks ir tāds, ka
jārēķinās ar otras spēka iekārtas atteici, lai nodrošinātu šīs
nodaļas standartu paredzēto vispārējo drošības līmeni, lidmašīna
jebkuru divu spēka iekārtu atteices gadījumā spēj turpināt
lidojumu uz maršruta rezerves lidlauku un nosēsties.
5.2.11. Nosēšanās. Lidmašīna spēj nosēsties paredzētās
nosēšanās lidlaukā vai jebkurā rezerves lidlaukā pēc visu šķēršļu
pārlidošanas pa nolaišanās trajektoriju ar drošu rezervi ar
pārliecību, ka tā spēj apstāties, vai hidrolidmašīnas gadījumā
sasniegt pietiekami mazu ātrumu pieejamajā nosēšanās distancē.
Tiek paredzētas pielaides attiecībā uz paredzamajām nolaišanās un
nosēšanās pilotēšanas tehnikas izmaiņām, ja tas nav paredzēts,
nosakot lidtehniskos raksturojumus.
5.3. Dati par
šķēršļiem
5.3.1. Datus par šķēršļiem sniedz, lai ekspluatants varētu
izstrādāt noteikumus 5.2.8. punkta izpildīšanai.
Piezīme. Metodes, kā parādīt
noteiktus datus par šķēršļiem, sk. 4. pielikumā un 15.
pielikumā.
5.3.2. Novērtējot, vai ir izpildīti 5.2.8. punkta noteikumi,
ekspluatants ņem vērā karšu precizitāti.
5.4.
Papildprasības attiecībā uz lidmašīnu ar vienu turbīndzinēju
ekspluatāciju nakts laikā un/vai instrumentālajos
meteoroloģiskajos apstākļos (IMC)
5.4.1. Atļaujot lidmašīnu ar vienu turbīndzinēju ekspluatēt
nakts laikā un/vai IMC apstākļos, ekspluatantvalsts
garantē lidmašīnas lidojumderīguma sertifikācijas atbilstību 6.
un 8. pielikuma noteikumos paredzētajam vispārējam drošības
līmenim, nodrošinot
a) turbīndzinēja drošumu;
b) ekspluatanta tehniskās apkopes procedūras, ekspluatācijas
praksi, izlidošanas koordinēšanas procedūras un apkalpes mācību
programmas, un
c) aprīkojumu un citas prasības saskaņā ar 3.
papildinājumu.
5.4.2. Visām tām lidmašīnām ar vienu turbīndzinēju, kas veic
lidojumus nakts laikā un/vai IMC apstākļos, ir dzinēja
tehniskā stāvokļa kontroles sistēma, bet tām lidmašīnām, kurām
individuālie lidojumderīguma sertifikāti pirmo reizi izdoti 2005.
gada 1. janvārī vai vēlāk, ir dzinēja tehniskā stāvokļa kontroles
automātiskā sistēma.
6. NODAĻA. LIDMAŠĪNAS INSTRUMENTI,
APRĪKOJUMS UN LIDOJUMA DOKUMENTI
Piezīme. Prasības attiecībā uz
lidmašīnas sakaru un navigācijas aprīkojuma nodrošināšanu ir
ietvertas 7. nodaļā.
6.1. Vispārīgi
noteikumi
6.1.1. Papildus obligātajam aprīkojumam, kas nepieciešams
lidojumderīguma sertifikāta izdošanai, lidmašīnā tiek uzstādīti
vai atrodas instrumenti, aprīkojums un lidojuma dokumenti, kas
paredzēti turpmākajos punktos, atbilstoši izmantotajai lidmašīnai
un apstākļiem, kādos lidojums veicams. Paredzētos instrumentus un
aprīkojumu, tostarp to uzstādīšanu, apstiprina vai atzīst
reģistrētājvalsts.
6.1.2. Ekspluatants lidojumu veikšanas rokasgrāmatā iekļauj
ekspluatantvalsts apstiprinātu obligāto iekārtu sarakstu
(MEL), ar kura palīdzību gaisa kuģa komandieris var
noteikt, vai viņš drīkst sākt lidojumu vai turpināt to pēc
nosēšanās starpposmā, ja vairs nedarbojas kāds instruments,
aprīkojums vai sistēma. Ja ekspluatantvalsts nav
reģistrētājvalsts, tad ekspluatantvalsts nodrošina, ka MEL
neiespaido lidmašīnas atbilstību reģistrētājvalstī piemērojamajām
lidojumderīguma prasībām.
Piezīme. G pievienojums satur
norādījumus attiecībā uz obligāto iekārtu sarakstu.
6.1.3. Ekspluatants nodrošina apkalpojošajam personālam un
lidojuma apkalpei gaisa kuģa ekspluatācijas rokasgrāmatu katram
ekspluatētajam gaisa kuģu tipam, kas satur parastās, ārkārtas un
avārijas procedūras attiecībā uz gaisa kuģa ekspluatāciju.
Rokasgrāmatā tiek iekļauta sīka informācija par gaisa kuģa
sistēmām un izmantojamajām kontrolkartēm. Izstrādājot
rokasgrāmatu, ievēro cilvēkfaktoru principus.
Piezīme. Norādījumi par cilvēkfaktora principu piemērošanu
ir atrodami "Rokasgrāmatā par cilvēkfaktoru" (Doc
9683).
6.2. Visas
lidmašīnas visos lidojumus
6.2.1. Lidmašīna ir aprīkota ar instrumentiem, kuri lidojuma
apkalpei ļauj kontrolēt lidmašīnas lidojuma trajektoriju, veikt
noteikumos paredzētos manevrus un ievērot lidmašīnas
ekspluatācijas ierobežojumus paredzamajos ekspluatācijas
apstākļos.
6.2.2. Lidmašīna ir aprīkota ar
a) pieejamiem un piemērotiem medicīniskajiem līdzekļiem
atbilstoši tam, cik pasažierus lidmašīnā ir atļauts pārvadāt;
Ieteikums. Medicīniskajiem līdzekļiem
jāietver
1) viens vai vairāki pirmās
palīdzības komplekti un
2) medicīniskās palīdzības komplekts ārstu vai citu
kvalificētu personu lietošanai, sniedzot neatliekamo medicīnisko
palīdzību lidmašīnās, kurās atļauts pārvadāt vairāk nekā 250
pasažieru.
Piezīme. Norādījumi attiecībā uz
medicīnisko līdzekļu tipiem, skaitu, atrašanās vietu un saturu ir
sniegti B pievienojumā.
b) tāda veida pārnēsājamiem ugunsdzēšamajiem aparātiem, kuri
pēc to izlietošanas neradīs bīstamu gaisa piesārņojumu lidmašīnā.
Vismaz viens atrodas
1) lidojuma apkalpes nodalījumā un
2) katrā pasažieru salonā, kas ir atdalīts no lidojuma
apkalpes nodalījuma un kas nav viegli pieejams lidojuma
apkalpei;
Piezīme. Var uzskatīt, ka šai
prasībai atbilst visi pārnēsājamie ugunsdzēšamie aparāti, kas
uzstādīti saskaņā ar lidmašīnas lidojumderīguma sertifikātu.
c) 1) sēdvietām vai guļvietām katrai personai, kas ir
sasniegusi ekspluatantvalsts noteikto vecumu;
2) drošības jostu katrai sēdvietai un fiksējošu drošības jostu
katrai guļvietai, un
3) drošības siksnu sistēmām katra lidojuma apkalpes locekļa
sēdeklī. Drošības siksnu sistēmas katra pilota sēdeklī ietver
ierīci, kas straujas augstuma samazināšanas gadījumā automātiski
notur tajā sēdošā cilvēka ķermeni;
Ieteikums. Katra pilota sēdekļa drošības siksnu
sistēmās jābūt ierīcei, kas neļauj pilotam iejaukties lidmašīnas
vadīšanā pēkšņas darbnespējas dēļ.
Piezīme. Drošības siksnu sistēmas
sastāv no plecu siksnām un drošības jostas, ko iespējams lietot
savstarpēji neatkarīgi.
d) līdzekļiem, lai nodrošinātu, ka pasažieriem tiek sniegta
šāda informācija un norādījumi:
1) kad jānostiprina drošības jostas;
2) kad un kādā veidā jālieto skābekļa aprīkojums, ja lidmašīnā
ir jābūt skābeklim;
3) smēķēšanas ierobežojumi;
4) kur atrodas un kā lietojamas glābšanas vestes vai
līdzvērtīgi individuālie peldlīdzekļi, ja tiem ir jābūt gaisa
kuģī,
5) kur atrodas un kādā veidā jāatver avārijas izejas, un
e) atbilstošas jaudas rezerves elektriskajiem, kūstošajiem
drošinātājiem lidojuma laikā pieejamo drošinātāju nomaiņai.
6.2.3. Lidmašīnā atrodas
a) 4.4.2. punktā paredzētā lidojumu veikšanas rokasgrāmata vai
tās šīs rokasgrāmatas daļas, kuras attiecas uz lidojumu
veikšanu;
b) lidmašīnas lidojumu rokasgrāmata vai citi dokumenti, kas
satur lidtehnisko raksturojumu datus, kas nepieciešami 5. nodaļas
piemērošanai, un jebkāda cita informācija, kas nepieciešama
lidmašīnas ekspluatēšanai saskaņā ar tās lidojumderīguma
sertifikātu, ja vien šie dati nav sniegti lidojumu veikšanas
rokasgrāmatā, un
c) precizētas un lietošanai ērtas kartes, kurās parādīts
plānotā lidojuma maršruts un jebkurš maršruts, kuru var nākties
izmantot, ja notiek novirzīšanās no galvenā maršruta.
6.2.4. Uzlaušanas vietu marķēšana
6.2.4.1. Ja uz lidmašīnas ir marķētas fizelāžas zonas, kurās
glābēju brigādēm ir ērti tās uzlauzt avārijas situācijā, tad
šādas zonas marķē saskaņā ar turpmāk sniegtajiem norādījumiem
(sk. attēlu). Marķējumi ir sarkanā vai dzeltenā krāsā, un
vajadzības gadījumā tos iekrāso ar baltu joslu, lai tie
kontrastētu ar fonu.
6.2.4.2. Ja atstatums starp stūru marķējumiem ir vairāk nekā 2
m, tad starp tiem iekļauj līnijas ar izmēriem 9 cm x 3 cm tā, lai
atstatums starp blakus esošiem marķējumiem nepārsniegtu 2 m.
Piezīme. Šis standarts nepieprasa,
lai katrā lidmašīnā būtu uzlaušanas vietas.
6.3. Lidojuma
parametru reģistratori
1. piezīme. Lidojuma parametru
reģistratori ietver divas sistēmas - lidojuma datu reģistratoru
(FDR) un pilotu kabīnes sarunu reģistratoru (CVR).
Ne vairāk kā
UZLAUŠANAS VIETU
MARĶĒŠANA (sk. 6.2.4. punktu)
2. piezīme. Kombinētos
reģistratorus (FDR/CVR) atļauts izmantot tikai, lai izpildītu tās
prasības attiecībā uz lidojuma parametru reģistratoriem, kas
īpaši noteiktas šajā pielikumā.
3. piezīme. Sīkāki norādījumi
attiecībā uz lidojuma parametru reģistratoriem ir ietverti D
pievienojumā.
6.3.1. Lidojuma datu reģistratori -
tipi
6.3.1.1. I tipa FDR reģistrē parametrus, kas ir
nepieciešami, lai precīzi noteiktu lidmašīnas lidojuma
trajektoriju, ātrumu, telpisko stāvokli, dzinēja jaudu,
konfigurāciju un lidojuma režīmu.
6.3.1.2. II tipa FDR reģistrē parametrus, kas ir
nepieciešami, lai precīzi noteiktu lidmašīnas lidojuma
trajektoriju, ātrumu, telpisko stāvokli, dzinēja jaudu un
cēlējspēku un frontālo pretestību radošo ierīču
konfigurāciju.
6.3.1.3. No 1995. gada 1. janvāra pārtrauc lietot FDR
ar mehānisku ierakstīšanu uz folijas.
6.3.1.4. Ieteikums. No 1998. gada 5. novembra ir
jāpārtrauc lietot analogos FDR, kuri izmanto frekvences
modulāciju (FM).
6.3.1.4.1. No 2003. gada 1. janvāra pārtrauc lietot FDR
ar ierakstīšanu uz fotofilmas.
6.3.1.5. Visas lidmašīnas, kurām individuālais lidojumderīguma
sertifikāts pirmo reizi ir izdots pēc 2005. gada 1. janvāra un
kuras izmanto datu pārraides posma sakarus, un kurās tādēļ jābūt
CVR, ieraksta lidojuma parametru reģistratorā visus datu
pārraides posma sakarus virzienā uz lidmašīnu un no tās.
Minimālais ierakstīšanas ilgums ir vienāds ar CVR ilgumu,
un to korelē atbilstoši ierakstītajiem pilotu kabīnes skaņu
signāliem.
6.3.1.5.1. No 2007. gada 1. janvāra visas lidmašīnas, kuras
izmanto datu pārraides posma sakarus un kurās jābūt CVR,
ieraksta lidojuma parametru reģistratorā visus datu pārraides
posma sakarus virzienā uz lidmašīnu un no tās. Minimālais
ierakstīšanas ilgums ir vienāds ar CVR ilgumu, un to
korelē atbilstoši ierakstītajiem pilotu kabīnes skaņu
signāliem.
6.3.1.5.2. Tiek ierakstīts pietiekami daudz informācijas, lai
no tās iegūtu datu pārraides posma sakaru ziņojuma saturu un, ja
tas iespējams, laiku, kad ziņojums parādījās uz apkalpes displeja
vai kad apkalpe to sastādīja.
Piezīme. Datu pārraides posma sakari ietver vismaz
automātisko atkarīgo novērošanu (ADS), dispečera-pilota datu
pārraides posma sakarus (CPDLC), datu pārraides posma lidojumu
informācijas pakalpojumus (D-FIS) un aviācijas operatīvās
kontroles (AOC) ziņojumus.
6.3.1.6. Ieteikums. Visas tās lidmašīnas, kuru
maksimālā sertificētā pacelšanās masa pārsniedz 5700 kg un kurām
jābūt aprīkotām ar FDR un CVR, ir atļauts alternatīvi aprīkot arī
ar diviem kombinētajiem reģistratoriem (FDR/CVR).
6.3.1.7. Ieteikums. Visas tās lidmašīnas ar
vairākiem turbīndzinējiem, kuru maksimālā sertificētā pacelšanās
masa ir 5700 kg vai mazāka un kurām jābūt aprīkotām ar FDR un
CVR, ir atļauts alternatīvi aprīkot arī ar vienu kombinēto
reģistratoru (FDR/CVR).
6.3.1.8. IA tipa FDR reģistrē parametrus, kas ir
nepieciešami, lai precīzi noteiktu lidmašīnas lidojuma
trajektoriju, ātrumu, absolūto augstumu, dzinēja jaudu,
lidmašīnas lidojuma konfigurāciju un lidojuma režīmu. Turpmākajos
punktos ir uzskaitīti parametri, kas atbilst prasībām, kas
izvirzītas IA tipa FDR. Parametri, kas nav atzīmēti ar
zvaigznīti (*), ir parametri, kuri ir obligāti jāreģistrē.
Parametrus, kas nav atzīmēti ar zvaigznīti (*), reģistrē, ja
lidmašīnas sistēmas vai lidojuma apkalpe izmanto šīs informācijas
datu avotu, lai ekspluatētu lidmašīnu.
6.3.1.8.1. Šādi parametri atbilst prasībām attiecībā uz
lidojuma trajektorijas un ātruma noteikšanu:
- barometriskais augstums;
- instrumentālais gaisa ātrums vai kalibrētais gaisa
ātrums;
- "gaiss-zeme" statuss un, ja iespējams, katra šasijas sensora
"gaiss-zeme" dati;
- kopējā vai āra gaisa temperatūra;
- kurss (pamata standartdati lidojuma apkalpei);
- parastais paātrinājums;
- laterālais paātrinājums;
- garenvirziena paātrinājums (lidmašīnas ass);
- laiks vai relatīvā laika aprēķināšana;
- navigācijas dati*: nonesuma leņķis, vēja ātrums, vēja
virziens, ģeogrāfiskais platums/garums;
- ātrums attiecībā pret zemi*;
- radioaugstums*.
6.3.1.8.2. Šādi parametri atbilst prasībām attiecībā uz gaisa
kuģa telpiskā stāvokļa noteikšanu:
- stāvoklis pēc garensveres;
- stāvoklis pēc sānsveres;
- orpēšana vai sānslīdes leņķis*;
- uzplūdes leņķis*.
6.3.1.8.3. Šādi parametri atbilst prasībām attiecībā uz
dzinēja jaudas noteikšanu:
- dzinēja vilce/jauda: katra dzinēja vilce/jauda un
vilces/jaudas sviru stāvoklis pilotu kabīnē;
- reversās vilces stāvoklis*;
- dzinēja vilces noteiktā maiņa*;
- dzinēja aprēķinātā vilce*;
- dzinēja gaisa pārplūdes vārsta stāvoklis*;
- papildu dzinēja parametri*: EPR, N1
apgriezienu skaits, faktiskais vibrācijas līmenis, N2
apgriezienu skaits, EGT, TLA, degvielas patēriņš,
sviras stāvoklis, kādā tiek pārtraukta degvielas padeve,
N3 apgriezienu skaits..
6.3.1.8.4. Šādi parametri atbilst prasībām attiecībā uz
konfigurācijas noteikšanu:
- garensveres trimmera virsmas stāvoklis;
- aizplākšņi*: aizplākšņa aizmugurējās malas stāvoklis,
vadības sviras pilotu kabīnē stāvoklis;
- priekšplākšņi*: aizplākšņa (priekšplākšņa) priekšējās malas
stāvoklis, vadības sviras pilotu kabīnē stāvoklis;
- šasija*: šasijas, šasijas vadības sviras stāvoklis;
- orpēšanas trimmera plaknes stāvoklis*;
- sānsveres trimmera plaknes stāvoklis*;
- ar trimmeru vadāmas garensveres vadības sviras stāvoklis
pilotu kabīnē*;
- ar trimmeru vadāmas sānsveres vadības sviras stāvoklis
pilotu kabīnē *;
- ar trimmeru vadāmas orpēšanas vadības sviras stāvoklis
pilotu kabīnē *;
- zemes spoileris un aerodinamiskās bremzes*: zemes spoilera
stāvoklis, zemes spoilera pārslēdzēja stāvoklis, aerodinamisko
bremžu stāvoklis, aerodinamisko bremžu pārslēdzēja stāvoklis;
- gaisa kuģu atledošanas/pretapledošanas sistēmu pārslēdzēja
stāvoklis*;
- hidrauliskais spiediens (katrā sistēmā)*;
- degvielas daudzums*;
- gaisa kuģa maiņstrāvas kopnes statuss*;
- gaisa kuģa līdzstrāvas kopnes statuss *;
- APU izplūdes vārsta stāvoklis*;
- aprēķinātā centrēšana*.
6.3.1.8.5. Šādi parametri atbilst prasībām attiecībā uz
ekspluatāciju:
- brīdināšana;
- primārā lidojuma vadība - vadības virsma un pilota ievadītā
informācija: garensveres ass, sānsveres ass, orpēšanas ass;
- marķiera radiobākas pārlidošana;
- radiofrekvences izvēle katram navigācijas datu
uztvērējam;
- radioraidīšanas manuālās manipulācijas un CVR/FDR
sinhronizācijas frekvence;
- autopilota/automātiskās vilces kontroles/AFCS režīms
un darbības statuss*;
- izvēlētie barometra iestatījumi*: pilots, otrais pilots;
- izvēlētais absolūtais augstums (visi pilota izvēlētie
ekspluatācijas režīmi)*;
- izvēlētais ātrums (visi pilota izvēlētie ekspluatācijas
režīmi)*;
- izvēlētais Maha skaitlis (visi pilota izvēlētie
ekspluatācijas režīmi)*;
- izvēlētais vertikālais ātrums (visi pilota izvēlētie
ekspluatācijas režīmi)*;
- izvēlētais kurss (visi pilota izvēlētie ekspluatācijas
režīmi)*;
- izvēlētā lidojuma trajektorija (visi pilota izvēlētie
ekspluatācijas režīmi)*: kurss/DSTRK, trajektorijas
leņķis;
- izvēlētais lēmuma pieņemšanas relatīvais augstums*;
- EFIS displeja formāts*: pilots, otrais pilots;
- daudzfunkciju/dzinēja/trauksmes ziņojuma displeja
formāts*;
- GPWS/TAWS/GCAS statuss*: reljefa displeja režīma
izvēle, ieskaitot uznirstošā displeja stāvokli, signalizēšana par
tuvošanos zemei brīdinājumu veidā, konsultatīvie ziņojumi,
pārslēdzēja stāvoklis "ieslēgts/izslēgts";
- brīdināšana par zemu spiedienu*: hidrauliskais spiediens,
pneimatiskais spiediens;
- datora atteice*;
- spiediena zudums pilotu kabīnē*;
- TCAS/ACAS (trauksmes izziņošanas sistēma gaisa kuģu
brīdināšanai par sadursmēm/gaisa kuģa sadursmju brīdināšanas
sistēma)*;
- apledojuma konstatēšana*;
- signalizēšana par katra dzinēja vibrēšanu*;
- dzinēja brīdināšanas par maksimālo temperatūru katrā dzinējā
*;
- signalizēšana par zemu eļļas spiedienu katrā dzinējā*;
- signalizēšana par katra dzinēja maksimālo apgriezienu
skaitu*;
- signalizēšana par vēja virziena nobīdi*;
- aizsardzība pret plūsmas norāvumu, vadības stūres
vibroautomāta un vadības stūres stūmēja iedarbināšana*;
- iedarbošanās uz visām pilotu kabīnē esošajām lidojuma
vadības ierīcēm*: stūres ratu, stūres statni, stūres pedāli;
- vertikālā novirzīšanās*: ILS glisāde, MLS
pacēlums, GNSS nolaišanās trajektorija;
- horizontālā novirzīšanās*: ILS kursa radiobāka,
MLS azimuts, GNSS nolaišanās trajektorija;
- attālumi līdz DME 1 un 2*;
- galvenā orientēšanās navigācijas sistēma*: GNSS,
INS, VOR/DME, MLS, LORAN C,
ILS;
- bremzes*: spiediens kreisās un labās puses bremzēs, kreisās
un labās puses bremžu pedāļa stāvoklis;
- datums*;
- notikuma atzīmētājs*;
- lietojamais kolimatora indikators*;
- paravizuālais indikators ieslēgts*.
1. piezīme. Prasības attiecībā uz
parametriem, tostarp diapazonu, atlasi, precizitāti un
izšķirtspēju, kas ietvertas "Ekspluatācijas raksturojumu minimālo
prasību (MOPS) dokumentā Eiropas Civilās aviācijas aprīkojuma
organizācijas (EUROCAE) lidojuma datu reģistratoru sistēmām" vai
līdzvērtīgos dokumentos.
2. piezīme. Reģistrējamo parametru
skaits ir atkarīgs no lidmašīnas sarežģītības. Parametri, kuri
nav atzīmēti ar zvaigznīti (*), jāreģistrē neatkarīgi no
lidmašīnas sarežģītības. Parametri, kas atzīmēti ar zvaigznīti
(*), jāreģistrē, ja lidmašīnas sistēmas un/vai lidojuma apkalpe
izmanto parametra datu avotu, lai ekspluatētu lidmašīnu.
6.3.2. Lidojuma datu reģistratori -
datu saglabāšanas ilgums
Visi FDR spēj saglabāt informāciju, kas reģistrēta
vismaz pēdējās 25 to ekspluatācijas stundās, izņemot IIA tipa
FDR, kuri spēj saglabāt informāciju, kas reģistrēta vismaz
pēdējās 30 to ekspluatācijas stundās.
6.3.3. Lidojuma datu reģistratori -
lidmašīnas, kurām individuālais lidojumderīguma sertifikāts pirmo
reizi izdots 1989. gada 1. janvārī vai vēlāk
6.3.3.1. Visas lidmašīnas, kuru maksimālā sertificētā
pacelšanās masa pārsniedz 27 000 kg, ir aprīkotas ar I tipa
FDR.
6.3.3.2. Visas lidmašīnas, kuru maksimālā sertificētā
pacelšanās masa ir robežās no 5700 kg līdz 27 000 kg, ir
aprīkotas ar II tipa FDR.
6.3.3.3. Ieteikums. Visām lidmašīnām ar vairākiem
turbīndzinējiem, kuru maksimālā sertificētā pacelšanās masa ir
5700 kg vai mazāka un kurām individuālie lidojumderīguma
sertifikāti pirmo reizi tika izdoti 1990. gada 1. janvārī vai
vēlāk, jābūt aprīkotām ar IIA tipa FDR.
6.3.4. Lidojuma datu reģistratori -
lidmašīnas, kurām individuālais lidojumderīguma sertifikāts pirmo
reizi izdots 1987. gada 1. janvārī vai vēlāk, bet līdz 1989. gada
1. janvārim
6.3.4.1. Visas lidmašīnas ar turbīndzinējiem, kuru maksimālā
sertificētā pacelšanās masa pārsniedz 5700 kg, izņemot 6.3.4.3.
punktā minētās lidmašīnas, ir aprīkotas ar tādiem FDR, kas
var reģistrēt laiku, absolūto augstumu, gaisa ātrumu, parasto
paātrinājumu un kursu.
6.3.4.2. Ieteikums. Visām lidmašīnām ar vairākiem
turbīndzinējiem, kuru maksimālā sertificētā pacelšanās masa
pārsniedz 5700 kg, izņemot 6.3.4.3. punktā minētās lidmašīnas,
jābūt aprīkotām ar tādiem FDR, kas var reģistrēt laiku, absolūto
augstumu, gaisa ātrumu, parasto paātrinājumu, kursu un tādus
papildu parametrus, kādi ir vajadzīgi, lai noteiktu stāvokli pēc
garensveres, stāvokli pēc sānsveres, radioraidīšanas
manipulācijas un katra dzinēja jaudu.
6.3.4.3. Visas lidmašīnas ar turbīndzinējiem, kuru maksimālā
sertificētā pacelšanās masa pārsniedz 27 000 kg un kuru tipiem
prototipu atbilstošā valsts iestāde sertificēja pēc 1969. gada
30. septembra, ir aprīkotas ar II tipa FDR.
6.3.5. Lidojuma datu reģistratori -
lidmašīnas, kurām individuālais lidojumderīguma sertifikāts pirmo
reizi izdots pirms 1987. gada 1. janvāra
6.3.5.1. Visas lidmašīnas ar turbīndzinējiem, kuru maksimālā
sertificētā pacelšanās masa pārsniedz 5700 kg, ir aprīkotas ar
tādiem FDR, kas var reģistrēt laiku, absolūto augstumu,
gaisa ātrumu, parasto paātrinājumu un kursu.
6.3.5.2. Ieteikums. Visām lidmašīnām ar
turbīndzinējiem, kuru maksimālā sertificētā pacelšanās masa
pārsniedz 27 000 kg un kuru tipiem prototipu atbilstošā valsts
iestāde sertificēja pēc 1969. gada 30. septembra, jābūt aprīkotām
ar tādiem FDR, kas papildus datiem par laiku, gaisa ātrumu,
parasto paātrinājumu un kursu, spēj reģistrēt arī tādus citus
parametrus, kas ir vajadzīgi, lai noteiktu
a) lidmašīnas telpisko stāvokli tās
lidojuma trajektorijā un
b) galvenos spēkus, kas iedarbojas
uz lidmašīnu un nosaka tās lidojuma trajektoriju, un šo galveno
spēku izcelsmi.
6.3.6. Lidojuma datu reģistratori -
lidmašīnas, kurām individuālais lidojumderīguma sertifikāti pirmo
reizi izdoti pēc 2005. gada 1. janvāra
Visas lidmašīnas, kuru maksimālā sertificētā pacelšanās masa
pārsniedz 5 700 kg, ir aprīkotas ar I tipa FDR.
6.3.7. Pilotu kabīnes sarunu
reģistratori - lidmašīnas, kurām individuālais lidojumderīguma
sertifikāts pirmo reizi izdots 1987. gada 1. janvārī vai
vēlāk
6.3.7.1. Visas lidmašīnas, kuru maksimālā sertificētā
pacelšanās masa pārsniedz 5700 kg, ir aprīkotas ar CVR,
kura mērķis ir reģistrēt akustisko vidi pilotu kabīnē lidojuma
laikā.
6.3.7.2. Ieteikums. Visām lidmašīnām ar vairākiem
turbīndzinējiem, kuru maksimālā sertificētā pacelšanās masa ir
5700 kg vai mazāka un kurām individuālie lidojumderīguma
sertifikāti pirmo reizi tika izdoti 1990. gada 1. janvārī vai
vēlāk, jābūt aprīkotām ar CVR, kura mērķis ir reģistrēt akustisko
vidi pilotu kabīnē lidojuma laikā.
6.3.8. Pilotu kabīnes sarunu
reģistratori - lidmašīnas, kurām individuālais lidojumderīguma
sertifikāts pirmo reizi izdots pirms 1987. gada 1. janvāra
1. piezīme. CVR tehnisko
raksturojumu prasības ir saskaņā ar "Ekspluatācijas raksturojumu
minimālo prasību (MOPS) dokumentu Eiropas Civilās aviācijas
aprīkojuma organizācijas (EUROCAE) lidojuma datu reģistratoru
sistēmām" vai līdzvērtīgiem dokumentiem.
6.3.8.1. Visas lidmašīnas, kuru maksimālā sertificētā
pacelšanās masa pārsniedz 27 000 kg un kuru tipiem prototipus
atbilstošā valsts iestāde sertificēja pēc 1969. gada 30.
septembra, ir aprīkotas ar CVR, kura mērķis ir ierakstīt
akustisko vidi pilotu kabīnē lidojuma laikā.
6.3.8.2. Ieteikums. Visām lidmašīnām, kuru maksimālā
sertificētā pacelšanās masa ir robežās no 5700 kg līdz 27 000 kg
ieskaitot un kuru tipiem prototipu atbilstošā valsts iestāde
sertificēja pēc 1969. gada 30. septembra, jābūt aprīkotām ar CVR,
kura mērķis ir reģistrēt akustisko vidi pilotu kabīnē lidojuma
laikā.
6.3.9. Pilotu kabīnes sarunu
reģistratori - informācijas saglabāšanas ilgums
6.3.9.1. CVR spēj saglabāt informāciju, kas ierakstīta
vismaz pēdējās 30 to ekspluatācijas minūtēs.
6.3.9.2. Ieteikums. CVR, kas uzstādīti tādās
lidmašīnās, kuru maksimālā sertificētā pacelšanās masa
pārsniedz 5700 kg un kurām individuālie lidojumderīguma
sertifikāti pirmo reizi izdoti 1990. gada 1. janvārī vai vēlāk,
jābūt spējīgiem saglabāt informāciju, kas ierakstīta vismaz
pēdējās divās to ekspluatācijas stundās.
6.3.9.3. CVR, kas uzstādīts lidmašīnās, kuru maksimālā
sertificētā pacelšanās masa pārsniedz 5700 kg un kurām
individuālie lidojumderīguma sertifikāti pirmo reizi izdoti pēc
2003. gada 1. janvāra, spēj saglabāt informāciju, kas ierakstīta
vismaz pēdējās divās to ekspluatācijas stundās.
6.3.10. Lidojuma parametru
reģistratori - uzbūve un uzstādīšana
Lidojumu parametru reģistratorus konstruē, novieto un uzstāda
tā, lai ierakstiem nodrošinātu maksimālo iespējamo aizsardzību,
lai reģistrēto informāciju varētu saglabāt, atjaunot un atšifrēt.
Lidojumu parametru reģistratori atbilst noteiktajām
triecienizturības un ugunsdrošības specifikācijām.
Piezīme. Nozares triecienizturības
un ugunsdrošības specifikācijas ir atrodamas tādos dokumentos kā
Eiropas Civilās aviācijas aprīkojuma organizācijas (EUROCAE)
dokumenti ED55 un ED56A.
6.3.11. Lidojumu parametru
reģistratori - ekspluatācija
6.3.11.1. Lidojuma laikā lidojuma parametru reģistratoru
neizslēdz.
6.3.11.2. Lai saglabātu lidojuma parametru reģistratoru
ierakstus, beidzoties lidojuma laikam pēc aviācijas nelaimes
gadījuma vai incidenta, lidojuma parametru reģistrācijas
aparatūru deaktivizē. Lidojumu parametru reģistratorus atkārtoti
neaktivizē pirms to izvietošanas saskaņā ar 13. pielikuma
noteikumiem.
1. piezīme. Izmeklēšanas iestāde
valstī, kura veic izmeklēšanu, noteiks, vai no gaisa kuģa ir
jāizņem lidojuma parametru reģistratoru ieraksti, pienācīgi ņemot
vērā gadījuma nopietnību un apstākļus, tostarp ietekmi uz
ekspluatāciju.
2. piezīme. Ekspluatanta pienākumi
attiecībā uz lidojuma parametru reģistratoru ierakstu saglabāšanu
ir ietverti 11.6. punktā.
6.3.12. Lidojumu parametru
reģistratori - nepārtraukts darbspējīgums
Lai nodrošinātu aparatūras nepārtrauktu darbspējīgumu, veic
ekspluatācijas pārbaudes un FDR un CVR sistēmu
ierakstu izvērtēšanu.
Piezīme. Procedūras FDR un CVR
sistēmu apskatei ir sniegtas D pievienojumā.
6.4. Visas
lidmašīnas, kuras veic VFR lidojumus
6.4.1. Visās lidmašīnās, kad tās veic VFR lidojumos, ir
šāds aprīkojums:
a) magnētiskais kompass;
b) precīzs hronometrs, kas rāda laiku stundās, minūtēs un
sekundēs;
c) jutīgs barometriskais altimetrs;
d) gaisa ātruma indikators un
e) tādi papildu instrumenti vai aprīkojums, kādu var paredzēt
atbilstošā pilnvarotā iestāde.
6.4.2. Lidmašīnas, kas veic VFR lidojumus kā
kontrolētus lidojumus, ir aprīkotas saskaņā ar 6.9. punktu.
6.5. Visas
lidmašīnas, kuras veic lidojumus virs ūdens
6.5.1. Hidrolidmašīnas
Visas hidrolidmašīnas jebkura lidojuma veikšanai ir aprīkotas
ar šādu aprīkojumu:
a) katrai lidmašīnā esošai personai - ar vienu glābšanas vesti
vai līdzvērtīgu individuālo peldlīdzekli, kas novietots vietā,
kas viegli aizsniedzama no personas sēdvietas vai guļvietas, kurā
tā atrodas;
b) atbilstošā gadījumā ar Starptautiskajos noteikumos
sadursmju novēršanai jūrā paredzēto skaņas signālu ierīci un
c) ar jūras (peldošu) enkuru.
Piezīme. Termins "hidrolidmašīnas"
ietver amfībijas, kas tiek ekspluatētas kā hidrolidmašīnas.
6.5.2. Sauszemes lidmašīnas
6.5.2.1. Sauszemes lidmašīnās ir 6.5.2.2. punktā paredzētais
aprīkojums šādos gadījumos:
a) tādas sauszemes lidmašīnas gadījumā, kas tiek ekspluatēta
saskaņā ar 5.2.9. vai 5.2.10. punktu - ja tā veic lidojumu virs
ūdens un vairāk nekā 93 km (50 NM) attālumā no krasta;
b) jebkuras citas sauszemes lidmašīnas gadījumā - ja tā veic
lidojumu maršrutā virs ūdens attālumā no krasta, kas lielāks par
planējuma distanci no faktiskā lidojuma augstuma, un
c) veicot pacelšanos vai nolaišanos lidlaukā, kurā pēc
ekspluatantvalsts viedokļa pacelšanās vai nolaišanās trajektorija
ir tā izvietota virs ūdens, ka neveiksmes gadījumā būtu iespējams
veikt piespiedu nosēšanos uz ūdens.
6.5.2.2. Aprīkojums, kas minēts 6.5.2.1. punktā, ietver katrai
gaisa kuģī esošai personai vienu glābšanas vesti vai līdzvērtīgu
individuālo peldlīdzekli, kas novietots vietā, kas viegli
aizsniedzama no personas sēdvietas vai guļvietas, kurā tā
atrodas.
Piezīme. Termins "sauszemes
lidmašīnas" ietver amfībijas, kas tiek ekspluatētas kā sauszemes
lidmašīnas.
6.5.3. Visas lidmašīnas, kuras veic
palielināta tāluma lidojumus virs ūdens
6.5.3.1. Papildus aprīkojumam, kas paredzēts attiecīgi 6.5.1.
vai 6.5.2. punktā, visās lidmašīnās, kuras tiek ekspluatētas
maršrutos, kur tās var atrasties virs ūdens un attālumā, kas
saskaņā ar 5.2.10. punktu ekspluatētu gaisa kuģu gadījumā atbilst
vairāk nekā 120 minūšu lidojumam ar kreisēšanas ātrumu vai 740 km
(400 NM) (izvēloties mazāko no attālumiem) no avārijas nosēšanās
veikšanai piemērotas sauszemes, vai visu pārējo lidmašīnu
gadījumā - 30 minūšu lidojumam vai 185 km (100 NM) (izvēloties
mazāko no attālumiem), tiek nodrošināts šāds aprīkojums:
a) glābšanas plosti, kas ir pietiekamā skaitā, lai pārvadātu
visus gaisa kuģī esošos cilvēkus, un kas novietoti tā, lai tos
būtu ērti lietot avārijas gadījumā, un kas ir apgādāti ar
veicamajam lidojumam atbilstošu glābšanas aprīkojumu, tostarp
līdzekļiem dzīvības glābšanai, un
b) aprīkojums 2. pielikumā aprakstīto briesmu signālu
raidīšanai ar signālraķešu palīdzību.
6.5.3.2. Katra glābšanas veste un līdzvērtīgs individuālais
peldlīdzeklis, ja tas gaisa kuģī atrodas saskaņā ar 6.5.1. punkta
a) apakšpunkta, 6.5.2.1. un 6.5.2.2. punkta noteikumiem, ir
aprīkots ar elektrisko apgaismojumu vieglākai personu atrašanās
vietas noteikšanai, izņemot gadījumu, ja 6.5.2.1. punkta c)
apakšpunkta prasības tiek izpildītas, nodrošinot citus
individuālos peldlīdzekļus, nevis glābšanas vestes.
6.6. Visas
lidmašīnas, kuras veic lidojumus virs īpaši apzīmētiem sauszemes
rajoniem
Lidmašīnas, kas veic lidojumus virs tādiem sauszemes rajoniem,
kurus attiecīgā valsts norādījusi kā rajonus, kuros meklēšana un
glābšana būtu īpaši grūta, ir aprīkotas ar tādām signālierīcēm un
glābšanas aprīkojumu (tostarp dzīvības uzturēšanas līdzekļiem),
kādi var būt nepieciešami pārlidojamajā rajonā.
6.7. Visas
lidmašīnas, kuras veic lidojumus lielā absolūtajā augstumā
Piezīme. Šajā tekstā lietotie
aptuvenie absolūtie augstumi standarta atmosfērā atbilst šādām
absolūtā spiediena vērtībām:
|
Absolūtais spiediens
|
Metri
|
Pēdas
|
|
700
hPa
|
3000
|
10
000
|
|
620
hPa
|
4000
|
13
000
|
|
376
|
