Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta rīkojums Nr.33

Rīgā 2010.gada 27.janvārī (prot. Nr.2 24.§)

Par Koncepciju par efektīva patērētāju tiesību aizsardzības mehānisma izveidi nebanku kreditēšanas jomā

1. Atbalstīt šādus Koncepcijā par efektīva patērētāju tiesību aizsardzības mehānisma izveidi nebanku kreditēšanas jomā (turpmāk - koncepcija) ietverto problēmu risinājuma variantus:

1.1. par licencējamo personu loku un tam atbilstošiem licences izsniegšanas kritērijiem (koncepcijas 5.2.apakšnodaļa) - II variantu;

1.2. par kompetentās iestādes izvēli (koncepcijas 7.nodaļa) - I variantu.

2. Noteikt Ekonomikas ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3. Ekonomikas ministrijai atbilstoši šā rīkojuma 1.punktā atbalstītajiem risinājuma variantiem izstrādāt un ekonomikas ministram līdz 2010.gada 31.martam iesniegt Ministru kabinetā šādus likumprojektus:

3.1. par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, nosakot, ka kreditēšanas pakalpojumu patērētājam var sniegt tikai persona, kas saņēmusi speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanai;

3.2. par grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām", papildinot to ar jaunu valsts nodevas objektu par atļaujas (licences) izsniegšanu kredītu pakalpojumu sniegšanai un ikgadējo nodevu par licenci.

4. Lai nodrošinātu patērētāju tiesību aizsardzību, Ekonomikas ministrijai apkopot informāciju par normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz nebanku kreditēšanas līgumu nosacījumiem, un līdz 2010.gada 31.martam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā, kā arī sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai un standartlīgumu paraugu projektu izveidei.

5. Ekonomikas ministrijai izstrādāt un ekonomikas ministram līdz 2010.gada 1.novembrim iesniegt Ministru kabinetā šādus noteikumu projektus:

5.1. par kārtību, kādā izsniedzamas licences kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai;

5.2. par valsts nodevas likmi un tās maksāšanas kārtību.

6. Izstrādājot valsts budžeta projektu 2011.gadam, Ekonomikas ministrijai sagatavot valsts budžeta pieprasījumu, lai nodrošinātu līdzekļu piešķiršanu Patērētāju tiesību aizsardzības centram koncepcijas īstenošanai. Līdzekļus piešķir no valsts budžeta ieņēmumos iemaksātās ikgadējās valsts nodevas par speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu veikšanai. Minēto valsts budžeta pieprasījumu noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Ekonomikas ministrs A.Kampars

 


(Ministru kabineta
2010.gada 27.janvāra
rīkojums Nr.33)

Koncepcijas par efektīva patērētāju tiesību aizsardzības mehānisma izveidi nebanku kreditēšanas jomā kopsavilkums

Atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 23.septembra sēdes protokola Nr.68 9.§ 4.punktam Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju tika uzdots līdz 2009.gada 1.aprīlim sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai patērētāju tiesību aizsardzības jomā, lai patērētāji tiktu pasargāti no negodīgu kreditēšanas līgumu noteikumiem, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centram būtu skaidri zināms uzraugāmo personu loks.

Koncepcijas mērķis ir nodrošināt augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni godīgā, caurskatāmā un konkurētspējīgā tirgū, izveidojot efektīvu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzības mehānismu.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.panta pirmo daļu ar patērētāja kreditēšanu var nodarboties jebkura persona, kas piešķir vai apsola piešķirt patērētājam kredītu, tai skaitā kredītu nekustamā īpašuma iegādei. Kredīts noformējams kā atlikts maksājums, aizdevums vai cita finansiāla vienošanās. Tātad ar patērētāju kreditēšanu var nodarboties ikviens, sākot no fiziskajām personām (kuras saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros sniedz pakalpojumu patērētājam) līdz pat kapitālsabiedrībām.

Tiesiskais regulējums nebanku sektora kreditēšanas jomā jau vairākus gadus tiek veidots, ņemot vērā gan patērētāju tiesību aizsardzību, gan noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iespējas, gan nodokļu maksātāju intereses, turklāt tiesiskais regulējums pastāvīgi tiek pilnveidots.

Tomēr, ņemot vērā datus par iedzīvotāju nenokārtotajām parādsaistībām (arī iedzīvotāju brīvo naudas līdzekļu samazināšanos) un banku pieaugošo piesardzību kredītu izsniegšanā, prognozējams, ka palielināsies patērētāju pieprasījums pēc nebanku sektora kredītdevēju pakalpojumiem. Tādēļ ir nepieciešams izveidot efektīvu šīs jomas uzraudzības mehānismu Latvijā.

Galvenās problēmas nebanku kreditēšanas jomā ir šādas:

1) negodprātīgi kreditori;

2) patērētājus apdraudošu kreditēšanas pakalpojumu attīstība;

3) nezināms uzraugāmo personu loks;

4) bezatbildīga un (vai) uz nepilnīgu informāciju balstīta kredītu ņēmēju maksātspējas izvērtēšana.

Problēmu risinājums

Koncepcija paredz ieviest nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas sistēmu, kas galvenokārt nodrošinātu preventīvos pasākumus to tirgus dalībnieku izslēgšanai no tirgus, kuru darbība apdraud patērētāju tiesiskās un ekonomiskās intereses. Licencēšanas sistēmas ieviešana ļautu arī sekot līdzi norisēm nebanku kredītdevēju tirgus attīstībā un ātri reaģēt uz patērētājiem nelabvēlīgām tirgus izmaiņām un tendencēm.

Kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai bez licences nepieciešams noteikt stingras un efektīvas soda sankcijas. Šobrīd spēkā esošajos normatīvajos aktos par komercdarbību bez speciālas atļaujas (licences) jau ir paredzēta gan administratīvā, gan kriminālatbildība.

Licencējamo personu loks

Koncepcija piedāvā trīs variantus ar atšķirīgu pieeju nebanku kreditoru licencēšanas modelim atkarībā no to personu loka, kuras drīkstēs piešķirt kredītu patērētājam. Ekonomikas ministrija par atbilstošāko uzskata II variantu.

II variants piedāvā šādu risinājumu - licence jāsaņem komersantam, kas piedāvā finanšu kreditēšanas pakalpojumus (naudas aizdevumus) patērētājiem, bet nav uzskatāmas par kredītiestādi (banka vai elektroniskās naudas institūcija) Kredītiestāžu likuma 1.panta 1.punkta izpratnē.

Komersants sniedz kreditēšanas pakalpojumu, ja tas, noslēdzot līgumu ar patērētāju, izsniedz naudas aizdevumu (patēriņa kredīts, kredīts pret ķīlu (piemēram, lombardu pakalpojumi), aizdevums konkrētas preces iegādei, finanšu līzings, hipotekārais kredīts).

II varianta priekšrocības

Patērētājiem

1. Drošāks, uzticamāks kreditēšanas pakalpojumu tirgus.

2. Publiski pieejama informācija par licencētiem kredītdevējiem.

3. Pakalpojumu sniedzēju kompetences un līdz ar to arī patērētāju tiesību aizsardzības līmeņa paaugstināšanās.

4. Bezatbildīgas aizņemšanās ierobežošana, izmantojot objektīvu kredītriska izvērtējumu.

Pakalpojumu sniedzējiem

1. Tirgus dalībnieki varēs paļauties, ka arī citi konkurenti ir godprātīgi un ievēro normatīvo aktu prasības.

2. Kredītdevēju tirgus reputācijas uzlabošanās. Negodprātīgu uzņēmumu darbība tirgū veido negatīvu viedokli par pakalpojumu tirgu kopumā un var izpausties kā neuzticība pakalpojumu sniedzējiem gan no patērētāju, gan darījumu partneru puses.

3. Zemāks administratīvais slogs nekā III variantā. Licences iegūšanas prasības ir minimālas, lai nepamatoti neierobežotu konkurenci.

4. Publiska informācija par tirgus konkurentiem. Tas palīdz analizēt tirgus attīstību un plānot savu uzņēmējdarbības stratēģiju.

5. Licencēto kredītdevēju turpmāka iekļaušana Kredītu reģistrā veicinās atbildīgu aizdošanu un objektīvāku patērētāju kredītspējas izvērtējumu.

Valstij

1. Iespēja novērst pārkāpumus, pirms tie vērsti pret patērētājiem, radot nelabvēlīgas sekas valstij.

2. Darbības (uzraudzības) efektivitāte; uz riska vadību balstīta uzraudzība.

3. Atvieglota nebanku kredītdevēju uzraudzība, izslēdzot no kredītdevēju loka fiziskas personas.

4. Izskatāmo sūdzību skaita samazināšanās, tādējādi atvieglojot valsts darba resursus, kas skata sūdzības un pieņem lēmumus (Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, tiesas), un samazinot iestāžu administratīvos izdevumus sūdzību izskatīšanai ilgtermiņā.

5. Mazāki izdevumi sistēmas ieviešanai un uzraudzībai.

Atbildīgā iestāde

Koncepcija paredz divus variantus nebanku kreditoru licencēšanas mehānisma ieviešanas un uzraudzības iestādes noteikšanai. Ekonomikas ministrija par atbilstošāko uzskata I variantu.

I variants paredz noteikt Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) par atbildīgo iestādi, ņemot vērā tā kompetenci patērētāju tiesību uzraudzībā finanšu pakalpojumu jomā.

I varianta priekšrocības

Patērētājiem

1. Patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu izpildi pirms licences izsniegšanas un tās gaitā uzraudzīs iestāde ar ilgu gadu pieredzi un kompetenci minētajos jautājumos.

2. Licencēšanu un patērētāju prasījumu izskatīšanu veiks viena iestāde.

Pakalpojumu sniedzējiem

Zemākas licences iegūšanas izmaksas (500 latu licences saņemšanai un ikgadējā nodeva 300 latu).

Valstij

Nebanku kredītdevēju licencēšana un turpmāka uzraudzība no patērētāju tiesību aizsardzības viedokļa tiks īstenota vienā valsts iestādē.

Licences saņemšanas pienākuma izņēmumi

Licence nav jāsaņem šādos kreditēšanas pakalpojumu sniegšanas gadījumos:

- ja personas darbība neatbilst saimnieciskas darbības kritērijiem, t.i., uz to neattiecas vismaz viens no Komerclikuma 1.panta trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem - sistemātiskums, patstāvība vai atlīdzība;

- ja persona (komersants) nenodrošina naudas aizdevumu izsniegšanu patērētājam, bet, piemēram, piedāvā iegādāties savas preces vai pakalpojumus uz nomaksu;

- ja saskaņā ar Direktīvas 2008/48/EK 2.pantu kreditēšanas pakalpojumi ir pieejami ierobežotam klientu lokam bez procentiem vai ar procentu likmēm, kas ir zemākas nekā tirgus likmes, uz noteikumiem, kas ir izdevīgāki nekā tirgū. Tādi ir, piemēram, darba devēju piešķirtie kredīti saviem darbiniekiem vai aizdevumi, ko organizācijas, kuras izveidotas savu biedru savstarpējam labumam un darbojas sociāla mērķa labā, piešķir tikai saviem biedriem.

Ilgākā laikposmā izvērtējama arī nepieciešamība licencēt komersantus, kas piedāvā iegādāties savas preces vai pakalpojumus uz nomaksu.

Licences piešķiršanas kritēriji

- pamatkapitāla prasības pirms un pēc licences saņemšanas;

- prasības attiecībā uz pamatkapitālā ieguldīto finanšu līdzekļu tiesisku ieguvi;

- laba reputācija;

- pakalpojuma un par to sniegtās informācijas atbilstība normatīvajiem aktiem patērētāju tiesību aizsardzības jomā. Piemēram, iesniegtajiem kreditēšanas līgumu projektiem jāatbilst normatīvo aktu prasībām un aizdevuma un gada procentu likmei jābūt aprēķinātai atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 1.septembra noteikumiem Nr.692 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanas līgumu" un norādītai skaidrā, patērētājam saprotamā un nemaldinošā veidā;

- pozitīva līdzšinējā darbība patērētāju kreditēšanas jomā (ja tāda ir), tai skaitā izvērtēts pārkāpumu daudzums un būtiskums, sadarbība ar uzraudzības iestādi pārkāpumu novēršanā, atbildīga aizdošana un klienta maksātspējas izvērtēšana.

Citi ar licences izsniegšanu saistīti aspekti

1. Licenci izsniedz uz nenoteiktu termiņu.

2. Uzraudzības iestāde var anulēt kredītdevēja licenci (atļauju), ja netiek izpildīti noteiktie kritēriji.

3. Licencēšanas sistēmas ieviešana sniegs iespēju apzināt nebanku kredītdevējus un piesaistīt tos Kredītu reģistram, tādējādi paplašinot tajā iekļauto informāciju par Latvijas iedzīvotāju kredītsaistībām un veicinot atbildīgu aizdošanu.

Citu valstu pieredze

Kā veiksmīgākos piemērus no Eiropas Savienības valstīm var minēt Lielbritāniju un Īriju, kurās pastāv kredītdevēju licencēšanas sistēma.

Licencēšanas ieviešanas pasākumu laika grafiks

Lai licencēšanas sistēma varētu pilnvērtīgi sākt darboties ar 2011.gada 1.jūliju (tas ir, kad tirgū visiem licencēšanas subjektiem jābūt licencētiem), licencēšanas sistēmas ieviešanai nepieciešamie normatīvie akti jāpieņem līdz 2010.gada 31.decembrim, ņemot vērā, ka tirgus dalībniekiem nepieciešams sešu mēnešu pārejas periods.

Ekonomikas ministrs A.Kampars

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Koncepciju par efektīva patērētāju tiesību aizsardzības mehānisma izveidi nebanku kreditēšanas .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 33Pieņemts: 27.01.2010.Stājas spēkā: 27.01.2010.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 16, 29.01.2010.
Saistītie dokumenti
  • Politikas plānošanas dokuments
  • Citi saistītie dokumenti
204339
27.01.2010
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)