Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Starptautisko līgumu uzskaiti
veic Ārlietu ministrija.
Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.
Eiropas Kopienas un Latvijas Republikas līgums par Latvijas Republikas dalību Eiropas Vides aģentūrā un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklā EIROPAS KOPIENA no vienas puses, un Latvijas Republika, turpmāk "Latvija" no otras puses, ŅEMOT VĒRĀ Latvijas pieteikumu dalībai Eiropas Vides aģentūrā pirms iestāšanās Eiropas Savienībā, ATSAUCOTIES uz to, ka Eiropas Savienības Padome Luksemburgā (1997.gada decembrī) apstiprināja Centrālās un Austrumeiropas valstu piedalīšanos Kopienas programmās un aģentūrās, tādejādi veidojot to pirmsiestāšanās stratēģiju, ŅEMOT VĒRĀ Padomes Nolikumu 1219/901, kurš grozīts ar Padomes Nolikumu 933/19992 Par Eiropas Vides aģentūras un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīkla izveidi, ATZĪSTOT faktu, ka Latvijas galamērķis ir kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti, un dalība Eiropas Vides aģentūrā palīdzēs Latvijai sasniegt šo mērķi, VIENOJĀS PAR SEKOJOŠO: 1.pants. Latvija pilnībā darbojas Eiropas Vides aģentūrā (turpmāk saukta par "Aģentūru") un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklā (EIONET), kas izveidots ar Padomes Nolikumu (EEC) Nr. 1210/90, kurš grozīts ar Padomes Nolikumu Nr. 933/99. 2. pants. Latvija veic finansiālo ieguldījumu 1. pantā minētajās darbībās (Aģentūrā un EIONET) šādi: · Ieguldījums pakāpeniski palielināsies 3 gados, kuru laikā Latvija pakāpeniski iesaistīsies Aģentūras darbībā. Finansiālais ieguldījums ir:
Sākot ar ceturto gadu, Latvija pilnā apmērā sedz finansiālos ieguldījumus, kas sastāda: EUR 90 000. · Pirmajos trīs gados Latvija var daļēji izmantot Kopienas palīdzību, lai veiktu ieguldījumus Aģentūrā; pirmajā gadā Phare programmas līdzekļi nepārsniedz 75% no ieguldījuma kopapjoma attiecīgajā gadā, otrajā gadā - 60% un trešajā gadā - 50%. Sākot ar ceturto gadu, Latvija pilnā apmērā sedz finansiālos ieguldījumus dalībai Aģentūrā. Latvijas finansiālo ieguldījumu termiņi un nosacījumi ir noteikti līguma 1.pielikumā, kas ir līguma neatņemama sastāvdaļa. 3. pants. Latvija pilnībā, bet bez balsošanas tiesībām, darbojas Aģentūras vadības padomē un pievienojas Aģentūras Zinātniskās komitejas darbam. 4. pants. Trīs mēnešos pēc šā līguma spēkā stāšanās Latvija informē Aģentūru par valsts informācijas tīklu galvenajām sastāvdaļām, kā paredz Padomes Nolikuma (EEC) Nr.1210/90, kurš grozīts ar Padomes Nolikumu Nr.933/199, 4. panta 2. punkts. 5. pants. Latvija no šī līguma 4. pantā minētajām iestādēm vai no citām tās teritorijā esošajām organizācijām nozīmē "nacionālo koordinatoru", kas koordinē un/vai nosūta nacionālo vides informāciju Aģentūrai un iestādēm vai organizācijām, kas ir daļa no EIONET, tai skaitā šī līguma 6. pantā minētajiem tematiskajiem centriem. 6. pants. Šā līguma 4. pantā paredzētajā termiņā Latvija var noteikt iestādes vai citas tās teritorijā esošas organizācijas, kuras varētu īpaši pilnvarot sadarbībai ar Aģentūru noteiktu speciālas intereses jautājumu risināšanai. Šādi noteikta institūcija ir tiesīga slēgt ar Aģentūru līgumu, lai darbotos kā tematiskais centrs specifisku uzdevumu izpildei. Šādi centri sadarbojas ar citām iestādēm, kas ir daļa no informācijas tīkla. 7. pants. Trīs mēnešos pēc šī līguma 4., 5. un 6. pantā minētās informācijas saņemšanas Aģentūras vadības padome pārskata informācijas tīkla galvenās sastāvdaļas, ņemot vērā Latvijas līdzdalību. 8. pants. Latvija sniedz informāciju Aģentūrai saskaņā ar tās darbā noteiktajiem pienākumiem un iedibināto praksi. 9. pants. Aģentūra var vienoties ar Latvijas noteiktām iestādēm vai organizācijām, kas ir daļa no informācijas tīkla un kas minētas šī līguma 4., 5. un 6. pantā, par pasākumiem - jo īpaši līgumiem -, kas vajadzīgi, lai šīs iestādes varētu sekmīgi veikt uzticēto pienākumu izpildi. 10. pants. Vides datus, kas sniegti Aģentūrai vai ko sniegusi Aģentūra, var publicēt un darīt pieejamus sabiedrībai ar nosacījumu, ka konfidenciālajai informācijai Latvijā tiek nodrošināts tāds pats aizsardzības līmenis, kāds tas ir Kopienā. 11. pants. Latvijā Aģentūrai ir juridiskas personas statuss, un tai ir visplašākā tiesībspēja, kādu Latvijas likumi paredz juridiskajām personām. 12. pants. Latvija Aģentūrai piemēro Protokolu par privilēģijām un imunitātēm Eiropas Kopienās, kas kā līguma 2. pielikums ir līguma neatņemama sastāvdaļa. 13. pants. Atkāpjoties no Padomes Nolikuma 259/68, Par ierēdņu un citu Eiropas Kopienas kalpotāju nodarbinātības noteikumu 12. panta 2. punkta a) apakšpunktu3, Aģentūras izpilddirektors var slēgt darba līgumus ar pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem. 14. pants. Līgumslēdzējas puses veic visus vispārīgos vai konkrētos pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šajā līgumā paredzētās saistības. Tās rūpējas par to, lai sasniegtu līgumā noteiktos mērķus. 15. pants. Šis līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz Latvija kļūst par Eiropas Savienības dalībvalsti. Jebkura Līgumslēdzēja puse var lauzt šo līgumu, par to paziņojot otrai līgumslēdzējai pusei. Šā līguma piemērošanu pārtrauc pēc sešiem mēnešiem pēc dienas, kad notikusi šāda paziņošana. 16. pants. Šis līgums attiecas, no vienas puses, uz teritorijām, kurās piemēro Eiropas Ekonomiskās Kopienas dibināšanas līgumu, Eiropas Atomenerģētikas Kopienas dibināšanas līgumu un Eiropas Ogļu un Tērauda Kopienas dibināšanas līgumu, un atbilstīgi minēto līgumu noteikumiem, un - no otras puses - uz Latvijas teritoriju. 17. pants. Šis līgums ir sagatavots divos eksemplāros dāņu, holandiešu, angļu, somu, franču, vācu, itāļu, spāņu, zviedru, grieķu, portugāļu un latviešu valodā, katrs no minētajiem tekstiem ir autentisks. 18. pants. Līgumslēdzējas puses apstiprina šo līgumu saskaņā ar savām procedūrām. Šis līgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā no dienas, kad līgumslēdzējas puses paziņo viena otrai par to, ka attiecīgās procedūras ir pabeigtas. 1 Eiropas Savienības oficiālais žurnāls OJ L120, 11/05/1990 p.0001-0006 2 Eiropas Savienības oficiālais žurnāls OJ L117, 05/05/1999 p.0001-0004 3 Eiropas Savienības oficiālais žurnāls OJ L56, 4.3.1968
1.pielikums Latvijas Republikas finansiālie ieguldījumi Eiropas Vides aģentūrā 1. Latvijas veiktie finansiālie ieguldījumi Eiropas Savienības budžetā, lai piedalītos Eiropas Vides aģentūrā ir:
Sākot no ceturtā gada Latvijai ir jānodrošina pilnīga dalības maksa, kas sastāda EUR 90 000. 2. Pirmo trīs gadu laikā Latvija var daļēji lietot Kopienas palīdzību ieguldījumu apmaksā Eiropas Vides aģentūrā ar maksimālo Phare ieguldījumu 75% apmērā pirmajā gadā, 60% apmērā otrajā gadā un 50% trešajā gadā. Tā kā Phare programmai ir atsevišķa plānošanas procedūra, pieprasītie Phare līdzekļi tiks pārsūtīti uz Latviju ar atsevišķa Finansu Memoranda palīdzību. Atlikušo ieguldījuma daļu apmaksās Latvija. Sākot no ceturtā gada Latvija nodrošinās pilnu dalības maksu Aģentūrā. 3. Latvijas finansiālie ieguldījumi tiks pārvaldīti saskaņā ar finansiāliem noteikumiem, kas tiek piemēroti kopīgajam Eiropas Savienības budžetam. Ceļojuma un uzturēšanās izdevumus Latvijas pārstāvjiem un ekspertiem, lai piedalītos Eiropas Vides aģentūras pasākumos vai sanāksmēs, Aģentūras darba programmas ietvaros atmaksā Eiropas Vides aģentūra uz tādiem pašiem nosacījumiem un saskaņā ar procedūrām, kas pašreiz ir spēkā Eiropas Savienības dalībvalstīm. 4. Pēc tam, kad šis līgums stājies spēkā un katra sekojošā gada sākumā Komisija nosūtīs Latvijai pieprasījumu apmaksāt tās līdzdalības ieguldījumu Eiropas Vides aģentūrā atbilstoši šim līgumam. Pirmā kalendāra gada laikā Latvija veiks maksājumu, kas tiks aprēķināts no tās dalības datuma līdz gada beigām, pamatojoties uz pro rata basis , kas tiks proporcionāli aprēķināts no tās dalības datuma līdz gada beigām. Nākamo gadu līdzdalības ieguldījumi tiks veikti atbilstoši šim līgumam. 5. Šim ieguldījumam ir jābūt izteiktam EURO un nomaksātam Eiropas Komisijas EURO bankas kontā. 6. Latvija veiks savus ieguldījumus saskaņā ar pieprasījumu apmaksāt tās dalību: Apmaksājot savu daļu līdz 1.maijam, ja Komisija uzaicinājumu ir nosūtījusi pirms 1.aprīļa vai vēlākais 30 dienu laikā kopš uzaicinājums nosūtīts. Phare daļai līdz 1.maijam, ja atbilstošās summas ir nosūtītas uz Latviju līdz tam laikam vai vēlākais 30 dienu laikā, kopš šie naudas līdzekļi ir nosūtīti uz Latviju. 7. Jebkādi nokavējumi ieguldījumu daļas apmaksā ir pamats Latvijai nokavējumu naudas maksāšanai noteiktā laikā nenomaksātai daļai. Nokavējuma naudas apmērs atbilst Eiropas Centrālās bankas piemērotai likmei, noteiktā laikā, tās operācijām ar EURO, pieaugums līdz 1,5 procentiem.
2. pielikums Protokols par privilēģijām un imunitātēm Eiropas Kopienās Augstās Līgumslēdzējas Puses, ņemot vērā, ka saskaņā ar Eiropas Kopienu Padomes un Komisijas dibināšanas līguma 28. pantu šīm Kopienām un Eiropas Investīciju bankai dalībvalstu teritorijās ir tās privilēģijas un imunitātes, kas vajadzīgas, lai pildītu to uzdevumus, ir vienojušās par šādiem noteikumiem, ko pievieno šim Līgumam. I nodaļa EIROPAS KOPIENU ĪPAŠUMI, FONDI, AKTĪVI UN OPERĀCIJAS 1. pants Kopienu zemesgabali un ēkas ir imūnas. Tās nevar pārmeklēt, rekvizēt, konfiscēt vai atsavināt. Kopienu īpašumi un aktīvi bez Tiesas atļaujas nav pakļauti nekādiem administratīviem vai juridiskiem piespiedu pasākumiem. 2. pants Kopienu arhīvi ir imūni. 3. pants Kopienas, to aktīvi, ienākumi un citi īpašumi ir atbrīvoti no visiem tiešiem nodokļiem. Ja vien tas iespējams, dalībvalstu valdības veic attiecīgus pasākumus, lai atlaistu vai atlīdzinātu netiešo nodokļu vai tirdzniecības nodokļu summas, kas iekļautas kustama vai nekustama īpašuma cenā, ja Kopienas savam oficiālam lietojumam izdara lielus pirkumus, kuru cenā ietilpst šādi nodokļi. Šos noteikumus tomēr nepiemēro tā, lai to iespaids Kopienās novirzītu konkurenci. Nekādus izņēmumus neparedz nodokļiem un nodevām, kas pieder tikai pie maksājumiem par sabiedriskiem pakalpojumiem. 4. pants Kopienas ir atbrīvotas no visām muitas nodevām un visiem importa un eksporta aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz precēm, kas paredzētas Kopienu oficiālām vajadzībām. Šādi ievestas preces nedz pret samaksu, nedz bez tās nenodod atkritumos tās valsts teritorijā, kur tās ievestas, izņemot gadījumus, kad to dara saskaņā ar šis valsts valdības apstiprinātiem noteikumiem. Kopienas ir atbrīvotas arī no visām muitas nodevām un visiem importa un eksporta aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz to publikācijām. 5. pants Eiropas Ogļu un tērauda kopienas rīcībā var atrasties jebkāda valūta un tai var būt norēķinu konti jebkurām valūtām. II nodaļa SAZIŅA UN CEĻOŠANAS ATĻAUJAS 6. pants Katras dalībvalsts teritorijā Kopienu iestāžu oficiālai saziņai un visu dokumentu sūtījumiem ir tāds pats statuss, kādu šī valsts piešķir diplomātiskām pārstāvniecībām. Kopienu iestāžu oficiālo korespondenci un citu oficiālu saziņu necenzē. 7. pants 1. Kopienu iestāžu locekļiem un darbiniekiem šo iestāžu vadītāji var izsniegt ceļošanas atļaujas Padomes noteiktā formā, ko dalībvalstu varas iestādes atzīst par derīgiem ceļojuma dokumentiem. Šīs ceļošanas atļaujas izdod amatpersonām un citiem darbiniekiem saskaņā ar nosacījumiem, kas ietverti Kopienu amatpersonu nolikumā un citu darbinieku darba līgumos. Komisija var noslēgt nolīgumus par to, lai šīs ceļošanas atļaujas atzītu par derīgiem ceļojuma dokumentiem trešo valstu teritorijās. 2. Tikmēr, kamēr šā panta 1. punkts nav piemērots, 6. pantu, kas ietverts Protokolā par privilēģijām un imunitātēm Eiropas Ogļu un tērauda kopienā, tomēr joprojām piemēro iestāžu locekļiem un darbiniekiem, kam dienā, kad šis līgums stājas spēkā, ir šajā pantā paredzētās ceļošanas atļaujas. III nodaļa EIROPAS PARLAMENTA LOCEKĻI 8. pants Eiropas Parlamenta locekļiem, kas dodas uz Eiropas Parlamenta sanāksmes vietu vai prom no tās, nerada nekādus administratīvus vai citādus brīvas pārvietošanās ierobežojumus. Eiropas Parlamenta locekļiem attiecībā uz muitām un valūtas kontrolēm: a. viņu valstu valdības piešķir tos pašus atvieglojumus, ko tās piešķir vecākajām amatpersonām, kas dodas uz ārzemēm īslaicīgā oficiālā vizītē; b. citu valstu valdības piešķir tos pašus atvieglojumus, ko tās piešķir ārvalstu valdību pārstāvjiem, kas pilda īslaicīgus oficiālus uzdevumus. 9. pants Eiropas Parlamenta locekļus nedrīkst pārmeklēt, aizturēt vai vajāt viņu paustā viedokļa dēļ, vai viņu balsojuma dēļ, kas veikts, pildot pienākumus. 10. pants Eiropas Parlamenta sesijās tā locekļiem ir: a. savas valsts teritorijā - imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem; b. visu citu dalībvalstu teritorijā - imunitāte attiecībā uz aizturēšanu un kriminālvajāšanu. Imunitāte tāpat attiecas uz Eiropas Parlamenta locekļiem, kamēr viņi dodas uz Eiropas Parlamenta sanāksmes vietu un prom no tās. Uz imunitāti nevar pretendēt, ja konstatē, ka Parlamenta loceklis izdara likumpārkāpumu, un tā neliedz Eiropas Parlamentam īstenot tiesības atņemt imunitāti kādam no tā locekļiem. IV nodaļa DALĪBVALSTU PĀRSTĀVJI, KAS PIEDALĀS EIROPAS KOPIENU IESTĀŽU DARBĀ 11. pants Dalībvalstu pārstāvjiem, kas piedalās Kopienas iestāžu darbā, viņu padomdevējiem un tehniskiem ekspertiem, veicot pienākumus, kā arī dodoties uz sanāksmes vietu un prom no tās, ir parastās privilēģijas, imunitātes un atvieglojumi. Šis pants attiecas arī uz Kopienu padomdevējiestāžu locekļiem. V nodaļa EIROPAS KOPIENU AMATPERSONAS UN CITI DARBINIEKI 12. pants Neatkarīgi no nacionalitātes Kopienu amatpersonām un citiem darbiniekiem visu dalībvalstu teritorijā: a. saskaņā ar attiecīgiem līgumiem, kas, no vienas puses, attiecas uz noteikumiem par amatpersonu un citu darbinieku atbildību attiecībā uz Kopienām un, no otras puses, uz Tiesas kompetenci Kopienu konfliktos ar to amatpersonām un citiem darbiniekiem, ir imunitāte darbībās, ko viņi veikuši, pildot oficiālos pienākumus, ieskaitot teikto vai rakstīto. Šī imunitāte saglabājas arī tad, kad viņi beiguši pildīt amata pienākumus; b. uz viņiem, kā arī viņu dzīvesbiedriem un apgādājamiem ģimenes locekļiem neattiecas imigrācijas ierobežojumi vai ārvalstnieku reģistrācijas formalitātes; c. attiecībā uz naudas vai valūtas maiņas noteikumiem viņiem piešķir tādas pašas iespējas, ko parasti piešķir starptautisku organizāciju amatpersonām; d. viņiem ir tiesības, pirmo reizi stājoties amatā, bez muitas nodevām attiecīgā valstī ievest savas mēbeles un sadzīves priekšmetus, un tiesības bez muitas nodevām pārvest savas mēbeles un sadzīves priekšmetus, kad viņu pienākumi šajā zemē beigušies - abos gadījumos pakļaujoties nosacījumiem, ko par vajadzīgiem atzinusi tās valsts valdība, kurā īsteno šīs tiesības; e. viņiem ir tiesības savām personiskām vajadzībām bez muitas nodevām ievest automašīnu, kas iegādāta vai nu valstī, kas bijusi viņu iepriekšējā pastāvīgās uzturēšanās vieta, vai arī valstī, kuras pilsoņi viņi ir, saskaņā ar nosacījumiem, kas ir spēkā attiecīgās valsts vietējā tirgū, un atkal to izvest bez muitas nodevām, abos gadījumos ievērojot nosacījumus, ko attiecīgās valsts valdība uzskata par vajadzīgiem. 13. pants Kopienu amatpersonas un citi darbinieki maksā Kopienām nodokļus no algām un ienākumiem, ko viņiem maksā Kopienas, saskaņā ar nosacījumiem un procedūru, ko pēc Komisijas priekšlikuma ir noteikusi Padome. Viņi ir atbrīvoti no savu valstu nodokļiem no algām un ienākumiem, ko viņiem izmaksā Kopienas. 14. pants Uzliekot ienākuma nodokļus, īpašuma nodokļus un mantojuma nodevas, kā arī piemērojot starp Kopienu dalībvalstīm noslēgtās nodokļu konvencijas, Kopienu amatpersonas un citi darbinieki, kas vienīgi Kopienu dienesta pienākumu veikšanas dēļ apmetas uz dzīvi dalībvalsts teritorijā, kas nav tā valsts, kurā, uz brīdi, kad viņi stājās Kopienu dienestā, atradās viņu dzīvesvieta nodokļu uzlikšanas vajadzībām, gan valstij, kurā ir viņu faktiskā dzīvesvieta, gan valstij, kurā atradās viņu dzīvesvieta nodokļu uzlikšanas vajadzībām, ir jāuzskata viņus par tādiem, kuru dzīvesvieta atrodas pēdējā minētajā valstī ar nosacījumu, ka šī valsts ir Kopienu dalībvalsts. Šie noteikumi attiecas arī uz minēto personu dzīvesbiedriem, ja vien viņi nav atsevišķi iesaistījušies peļņas darbā, un uz apgādājamiem bērniem, kas ir šajā pantā minēto personu aprūpē. Kustamo īpašumu, kas pieder iepriekšējā punktā minētajām personām un atrodas tās valsts teritorijā, kurā tās uzturas, neapliek ar šīs valsts mantojuma nodevām; aprēķinot šādu nodevu uzskata, ka minētais īpašums nodokļu uzlikšanas vajadzībām atrodas valstī, kurā atrodas minētās personas dzīvesvieta nodokļu uzlikšanas vajadzībām, ņemot vērā trešo valstu tiesības un iespējamo starptautisko nodokļu konvencijas piemērošanu. 15. pants Padome pēc Komisijas priekšlikuma vienprātīgi nosaka Kopienu amatpersonu un citu darbinieku sociālās nodrošināšanas sistēmu. 16. pants Padome pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar citām attiecīgām iestādēm nosaka to Kopienu amatpersonu un citu darbinieku kategorijas, uz ko pilnībā vai daļēji attiecas 12. pants, 13. panta 2. daļa un 14.pants. Šādās kategorijās iekļautu amatpersonu un citu darbinieku vārdus, rangus un adreses periodiski dara zināmus dalībvalstu valdībām. VI nodaļa EIROPAS KOPIENĀS AKREDITĒTO TREŠO VALSTU PĀRSTĀVNIECĪBU PRIVILĒĢIJAS UN IMUNITĀTES 17. pants Dalībvalsts, kuras teritorijā ir Kopienu galvenā mītne, Kopienās akreditēto trešo valstu pārstāvniecībām piešķir parastās diplomātiskās imunitātes un privilēģijas. VII nodala VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI 18. pants Privilēģijas, imunitātes un atvieglojumus Kopienu amatpersonām un citiem darbiniekiem piešķir vienīgi Kopienu interesēs. Visām Kopienu iestādēm jāizpilda prasība atņemt kādai amatpersonai vai citam darbiniekam piešķirto imunitāti, ja šī iestāde uzskata, ka šādas imunitātes atņemšana nav pretrunā Kopienu interesēm. 19. pants Lai varētu piemērot šo Protokolu, Kopienu iestādes sadarbojas ar attiecīgo dalībvalstu atbildīgām varasiestādēm. 20. pants Uz Komisijas locekļiem attiecas 12. līdz 15. un 18. pants. 21. pants Protokola 12. līdz 15. pants un 18. pants attiecas uz Tiesas tiesnešiem, galveno aizstāvju, sekretāru un referenta palīgiem, neskarot 3. pantu Protokolā par Tiesas Statūtiem, kas attiecas uz tiesnešu un galveno aizstāvju imunitāti. 22. pants Šis Protokols attiecas arī uz Eiropas Investīciju banku, tās iestāžu locekļiem, tās darbiniekiem un uz dalībvalstu pārstāvjiem, kas piedalās tās darbā, neskarot Protokolu par bankas Statūtiem. Eiropas Investīciju banka turklāt ir atbrīvota no jebkādas formas nodokļiem vai maksājumiem ar līdzīgu iedarbību visos gadījumos, kad vien palielinās tās kapitāls, kā arī no dažādām formalitātēm, kas var būt ar to saistītas valstī, kurā ir bankas galvenā mītne. Arī Fonda slēgšanas vai likvidācijas gadījumā tam neuzliek nekādus maksājumus. Visbeidzot, Bankai un tās iestāžu darbībām, kas veiktas saskaņā ar Statūtiem, neuzliek nekādus apgrozījuma nodokļus. 23. pants Šis Protokols attiecas arī uz Eiropas Centrālo banku, tās iestāžu locekļiem, tās darbiniekiem, neskarot Protokolu par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem. Eiropas Centrālā banka turklāt ir atbrīvota no jebkādas formas nodokļiem vai maksājumiem ar līdzīgu iedarbību visos gadījumos, kad vien palielinās tās kapitāls, kā arī no dažādām formalitātēm, kas var būt ar to saistītas valstī, kurā ir bankas galvenā mītne. Bankas un tās iestāžu darbībām, kas veiktas saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem, neuzliek nekādus apgrozījuma nodokļus. Augstākminētie noteikumi attiecas arī uz Eiropas Monetāro Institūtu. Tā sadalīšanas vai likvidācijas gadījumā tam neuzliek nekādus maksājumus. To apliecinot, attiecīgi Pilnvarotie ir parakstījuši šo Protokolu savu valdību vārdā. Briselē, tūkstoš deviņi simti sešdesmit piektā gada astotajā aprīlī.
Pauls Henrijs Spāks (Paul Henri SPAAK)Kurts Šmukers (Kurt SCHM†CKER)Moriss Kūvs de Mirivils (Maurice COUVE DE MURVILLE) Amitore Fanfani (Amintore FANFANI)Pjērs Verners (Pierre WERNER)J.M.A.H. Luns (J. M. A. H. LUNS) |
Tiesību akta pase
Statuss: Spēku zaudējis Starpt. org.: Veids: starptautisks dokuments daudzpusējs Pieņemts: 09.10.2000. Stājas spēkā: 01.10.2001. Pieņemšanas vieta: BriseleZaudē spēku: 01.05.2004. Ratificēja: Saeima Atruna: Nav Deklarācija: Nav Depozitārijs: Eiropas Savienības PadomePublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 74, 15.05.2001.Saistītie dokumenti
|