Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā Papildprotokols par cilvēku klonēšanas aizliegumu

Eiropas Padomes dalībvalstis, citas valstis un Eiropas kopiena, kas parakstījušas Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā Papildprotokolu par cilvēku klonēšanas aizliegumu,

Atzīmējot zinātnes attīstību zīdītāju klonēšanas jomā, īpaši izmantojot embriju pārdalīšanu un kodolu pārnesi;

Apzinoties progresu, ko klonēšanas metodes pašas par sevi var sniegt zinātnes attīstībai un to medicīniskai izmantošanai;

Uzskatot, ka cilvēku klonēšana var kļūt tehniski iespējama;

Piezīmējot, ka embrija dalīšanās var notikt dabiskā veidā, dzimstot ģenētiski identiskiem dvīņiem;

Tomēr ņemot vērā, ka cilvēku instrumentalizācija, ar iepriekšēju nodomu radot ģenētiski identiskus cilvēkus, ir pretrunā ar cilvēku cieņu un tādējādi noved pie nepareizas un ļaunprātīgas bioloģijas un medicīnas izmantošanas;

Ņemot vērā arī, ka šāda ar iepriekšēju nodomu veikta medicīniska prakse attiecībā uz iesaistītajiem indivīdiem varētu radīt nopietnus medicīniskas, psiholoģiskas un sociālas iedabas sarežģījumus;

Ņemot vērā, ka Konvencijas par cilvēktiesībām un medicīnu mērķis, īpaši 1. pantā minētais princips, paredz aizsargāt katra cilvēka cieņu un identitāti,

Vienojušās par šo:

1. Jebkura darbība un mērķi radīt cilvēku, kas ģenētiski identisks citam cilvēkam, vienalga, dzīvam vai mirušam, ir aizliegta. Šā panta sakarā termins "ģenētiski identisks" otram cilvēkam nozīmē, ka vienam cilvēkam ir tāds pats kodolu gēnu komplekss kā otram cilvēkam.

2. Šī Protokola nosacījumus nevar pakļaut nekādiem ierobežojumiem sakarā ar Konvencijas 26. pantu.

3. Puses uzskata, ka šī Protokola 1. un 2. panti ir uzlūkojami par Konvencijas papildu pantiem un attiecīgi arī apņemas tos piemērot.

4. Šis Protokols tika nodots parakstīšanai Konvenciju parakstījušām pusēm. Tas ir jāratificē, jāpieņem vai jāatzīst. Puse nevar ratificēt, pieņemt vai atzīt protokolu, ja iepriekš vai vienlaikus nav ratificējusi, pieņēmusi vai atzinusi Konvenciju. Ratifikācijas, pieņemšanas vai atzīšanas dokumenti glabājami pie Eiropas Padomes ģenerālsekretāra.

5.1. Šis Protokols stāsies spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu periodam pēc datuma, kad piecas valstis, to vidū vismaz četras Eiropas Padomes dalībvalstis, ir izteikušas savu piekrišanu pakļauties šim protokolam saskaņā ar 4. panta nosacījumiem.

5.2. Attiecībā uz katru pusi, kas pēc tam ir ar mieru pakļauties šim Protokolam, tas stāsies spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu periodam pēc datuma, kad būs nodevusi glabāšanā ratifikācijas, pieņemšanas vai atzīšanas dokumentu.

6.1. Pēc šī Protokola stāšanās spēkā katra valsts, kas pievienojusies Konvencijai, var pievienoties arī šim Protokolam.

6.2. Pievienošanās notiek, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram glabāšanā pievienošanās dokumentus, un pievienošanās stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko trīs mēnešu periodam pēc datuma, kad būs nodoti glabāšanā pievienošanās dokumenti.

7.1. Katra puse jebkurā laikā var demonstrēt šo Protokolu, nosūtot notu, kas adresēta Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

7.2. Šāda denonsācija stāsies spēkā tā mēneša pirmajā, kas seko trīs mēnešu periodam pēc datuma, kad notu būtu saņēmis ģenerālsekretārs.

8. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs paziņos padomes dalībvalstīm, Eiropas kopienai, jebkurai valstij, kas parakstījusi Konvenciju, jebkurai pusei vai citai valstij, kas aicināta pievienoties Konvencijai, par:

a) jebkuru parakstīšanu;

b) jebkura ratifikācijas, pieņemšanas, atzīšanas vai pievienošanās dokumenta nodošanu glabāšanā;

c) jebkuru datumu, kad šis Protokols stājas spēkā saskaņā ar 5. vai 6. pantu;

d) jebkuru citu aktu, notu vai paziņojumu, kas attiecas uz šo protokolu.

Protokolu apliecinot, apakšā parakstījušies attiecīgi, pilnvaroti pārstāvji.

Sastādīts Parīzē 1998. gada 12. janvārī angļu un franču valodā, vienā eksemplārā. Abi teksti ir vienlīdz autentiski un tiek nodoti glabāšanā Eiropas padomes arhīvos. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs nosūtīs apstiprinātas kopijas visām Eiropas Padomes dalībvalstīm, valstīm, kas nav iestājušās EP, taču ir piedalījušās Konvencijas izstrādāšanā, un katrai valstij, kas uzaicināta pievienoties šai Konvencijai, un Eiropas kopienai.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 12.01.1998.
Stājas spēkā:
 01.06.2010.
Pieņemšanas vieta: 
Parīze
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Depozitārijs:
 Eiropas Padome
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 205, 30.12.2009.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Citi saistītie dokumenti
1411
{"selected":null,"data":[{"value":"28.11.2003","iso_value":"2003\/11\/28","content":"<font class='s-1'>28.11.2003.-05.12.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.02.2000","iso_value":"2000\/02\/19","content":"<font class='s-1'>19.02.2000.-27.11.2003.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"