Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Eiropas
Padomes konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas
un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu
meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju
1.pants. 2005.gada 16.maija Eiropas Padomes konvencija
par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma
finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu
un konfiskāciju (turpmāk - Konvencija) ar šo likumu tiek pieņemta
un apstiprināta.
2.pants. Saskaņā ar Konvencijas 24.panta trešo punktu
noteikt, ka Konvencijas 24.panta otrā daļa ir piemērojama tikai
saskaņā ar Latvijas Republikas konstitucionālajiem principiem un
tiesiskās sistēmas pamatnostādnēm, un par to Ārlietu ministrija
paziņo Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.
3.pants. Saskaņā ar Konvencijas 31.panta otro punktu
noteikt, ka Latvijas Republikā tiesas dokumentu oficiālo
izsniegšanu pirmstiesas kriminālprocesā veic Ģenerālprokuratūra
un lietas izskatīšanā - Tieslietu ministrija, un par to Ārlietu
ministrija paziņo Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.
4.pants. Saskaņā ar Konvencijas 33.panta otro punktu
noteikt, ka Konvencijā paredzētajai starptautiskajai sadarbībai
Latvijas Republikas pilnvarotās institūcijas, par kurām Ārlietu
ministrija paziņo Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, ir:
1) Valsts policija - pirmstiesas
kriminālprocesā līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai;
2) Ģenerālprokuratūra - pirmstiesas
kriminālprocesā līdz lietas nodošanai tiesai;
3) Tieslietu ministrija - lietas
izskatīšanā.
5.pants. Saskaņā ar Konvencijas 35.panta trešo punktu
noteikt, ka lūgumiem un tiem pievienotajiem dokumentiem
nodrošināms tulkojums latviešu vai angļu valodā, un par to
Ārlietu ministrija paziņo Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.
6.pants. Saskaņā ar Konvencijas 42.panta otro punktu
noteikt, ka pieprasītājas puses institūcijas bez Latvijas
Republikas pilnvaroto institūciju iepriekšējas piekrišanas
nedrīkst izmantot vai nodot tām sniegto informāciju vai
pierādījumus tādu lietu izmeklēšanai vai tiesvedībai, kas nav
minētas lūgumā, un par to Ārlietu ministrija paziņo Eiropas
Padomes ģenerālsekretāram.
7.pants. Konvencija stājas spēkā tās 49.pantā
noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo
laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
8.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā
izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināma Konvencija angļu
valodā un tās tulkojums latviešu valodā.
Likums pieņemts Saeimā 2009.gada 17.decembrī.
Valsts prezidents
V.Zatlers
Rīgā 2009.gada 30.decembrī
Warsaw,
16.V.2005
Preamble
The member States of the Council of Europe and the other
Signatories hereto,
Considering that the aim of the Council of Europe is to
achieve a greater unity between its members;
Convinced of the need to pursue a common criminal policy aimed
at the protection of society;
Considering that the fight against serious crime, which has
become an increasingly international problem, calls for the use
of modern and effective methods on an international scale;
Believing that one of these methods consists in depriving
criminals of the proceeds from crime and instrumentalities;
Considering that for the attainment of this aim a
well‑functioning system of international co-operation also must
be established;
Bearing in mind the Council of Europe Convention on
Laundering, Search, Seizure and Confiscation of the Proceeds from
Crime (ETS No. 141 - hereinafter referred to as "the 1990
Convention");
Recalling also Resolution 1373(2001) on threats to
international peace and security caused by terrorist acts adopted
by the Security Council of the United Nations on 28 September
2001, and particularly its paragraph 3.d;
Recalling the International Convention for the Suppression of
the Financing of Terrorism, adopted by the General Assembly of
the United Nations on 9 December 1999 and particularly its
Articles 2 and 4, which oblige States Parties to establish the
financing of terrorism as a criminal offence;
Convinced of the necessity to take immediate steps to ratify
and to implement fully the International Convention for the
Suppression of the Financing of Terrorism, cited above,
Have agreed as follows:
Chapter I - Use
of terms
Article 1 - Use
of terms
For the purposes of this Convention:
a "proceeds" means any economic advantage, derived
from or obtained, directly or indirectly, from criminal offences.
It may consist of any property as defined in sub‑paragraph b of
this article;
b "property" includes property of any description,
whether corporeal or incorporeal, movable or immovable, and legal
documents or instruments evidencing title to or interest in such
property;
c "instrumentalities" means any property used or
intended to be used, in any manner, wholly or in part, to commit
a criminal offence or criminal offences;
d "confiscation" means a penalty or a measure,
ordered by a court following proceedings in relation to a
criminal offence or criminal offences resulting in the final
deprivation of property;
e "predicate offence" means any criminal offence as
a result of which proceeds were generated that may become the
subject of an offence as defined in Article 9 of this
Convention.
f "financial intelligence unit" (hereinafter
referred to as "FIU") means a central, national agency
responsible for receiving (and, as permitted, requesting),
analysing and disseminating to the competent authorities,
disclosures of financial information
i concerning suspected proceeds and potential financing of
terrorism, or
ii required by national legislation or regulation,
in order to combat money laundering and financing of
terrorism;
g "freezing" or "seizure" means
temporarily prohibiting the transfer, destruction, conversion,
disposition or movement of property or temporarily assuming
custody or control of property on the basis of an order issued by
a court or other competent authority;
h "financing of terrorism" means the acts set out in
Article 2 of the International Convention for the Suppression of
the Financing of Terrorism, cited above.
Chapter II -
Financing of terrorism
Article 2 -
Application of the Convention to the financing of terrorism
1 Each Party shall adopt such legislative and other measures
as may be necessary to enable it to apply the provisions
contained in Chapters III, IV and V of this Convention to the
financing of terrorism.
2 In particular, each Party shall ensure that it is able to
search, trace, identify, freeze, seize and confiscate property,
of a licit or illicit origin, used or allocated to be used by any
means, in whole or in part, for the financing of terrorism, or
the proceeds of this offence, and to provide co-operation to this
end to the widest possible extent.
Chapter III -
Measures to be taken at national level
Section 1 -
General provisions
Article 3 -
Confiscation measures
1 Each Party shall adopt such legislative and other measures
as may be necessary to enable it to confiscate instrumentalities
and proceeds or property the value of which corresponds to such
proceeds and laundered property.
2 Provided that paragraph 1 of this article applies to money
laundering and to the categories of offences in the appendix to
the Convention, each Party may, at the time of signature or when
depositing its instrument of ratification, acceptance, approval
or accession, by a declaration addressed to the Secretary General
of the Council of Europe, declare that paragraph 1 of this
article applies
a only in so far as the offence is punishable by deprivation
of liberty or a detention order for a maximum of more than one
year. However, each Party may make a declaration on this
provision in respect of the confiscation of the proceeds from tax
offences for the sole purpose of being able to confiscate such
proceeds, both nationally and through international cooperation,
under national and international tax-debt recovery legislation;
and/or
b only to a list of specified offences.
3 Parties may provide for mandatory confiscation in respect of
offences which are subject to the confiscation regime. Parties
may in particular include in this provision the offences of money
laundering, drug trafficking, trafficking in human beings and any
other serious offence.
4 Each Party shall adopt such legislative or other measures as
may be necessary to require that, in respect of a serious offence
or offences as defined by national law, an offender demonstrates
the origin of alleged proceeds or other property liable to
confiscation to the extent that such a requirement is consistent
with the principles of its domestic law.
Article 4 -
Investigative and provisional measures
Each Party shall adopt such legislative and other measures as
may be necessary to enable it to identify, trace, freeze or seize
rapidly property which is liable to confiscation pursuant to
Article 3, in order in particular to facilitate the enforcement
of a later confiscation.
Article 5 -
Freezing, seizure and confiscation
Each Party shall adopt such legislative and other measures as
may be necessary to ensure that the measures to freeze, seize and
confiscate also encompass:
a the property into which the proceeds have been transformed
or converted;
b property acquired from legitimate sources, if proceeds have
been intermingled, in whole or in part, with such property, up to
the assessed value of the intermingled proceeds;
c income or other benefits derived from proceeds, from
property into which proceeds of crime have been transformed or
converted or from property with which proceeds of crime have been
intermingled, up to the assessed value of the intermingled
proceeds, in the same manner and to the same extent as
proceeds.
Article 6 -
Management of frozen or seized property
Each Party shall adopt such legislative or other measures as
may be necessary to ensure proper management of frozen or seized
property in accordance with Articles 4 and 5 of this
Convention.
Article 7 -
Investigative powers and techniques
1 Each Party shall adopt such legislative and other measures
as may be necessary to empower its courts or other competent
authorities to order that bank, financial or commercial records
be made available or be seized in order to carry out the actions
referred to in Articles 3, 4 and 5. A Party shall not decline to
act under the provisions of this article on grounds of bank
secrecy.
2 Without prejudice to paragraph 1, each Party shall adopt
such legislative and other measures as may be necessary to enable
it to::
a determine whether a natural or legal person is a holder or
beneficial owner of one or more accounts, of whatever nature, in
any bank located in its territory and, if so obtain all of the
details of the identified accounts;
b obtain the particulars of specified bank accounts and of
banking operations which have been carried out during a specified
period through one or more specified accounts, including the
particulars of any sending or recipient account;
c monitor, during a specified period, the banking operations
that are being carried out through one or more identified
accounts; and,
d ensure that banks do not disclose to the bank customer
concerned or to other third persons that information has been
sought or obtained in accordance with sub-paragraphs a, b, or c,
or that an investigation is being carried out.
Parties shall consider extending this provision to accounts
held in non-bank financial institutions.
3 Each Party shall consider adopting such legislative and
other measures as may be necessary to enable it to use special
investigative techniques facilitating the identification and
tracing of proceeds and the gathering of evidence related
thereto, such as observation, interception of telecommunications,
access to computer systems and order to produce specific
documents.
Article 8 -
Legal remedies
Each Party shall adopt such legislative and other measures as
may be necessary to ensure that interested parties affected by
measures under Articles 3, 4 and 5 and such other provisions in
this Section as are relevant, shall have effective legal remedies
in order to preserve their rights.
Article 9 -
Laundering offences
1 Each Party shall adopt such legislative and other measures
as may be necessary to establish as offences under its domestic
law, when committed intentionally:
a the conversion or transfer of property, knowing that such
property is proceeds, for the purpose of concealing or disguising
the illicit origin of the property or of assisting any person who
is involved in the commission of the predicate offence to evade
the legal consequences of his actions;
b the concealment or disguise of the true nature, source,
location, disposition, movement, rights with respect to, or
ownership of, property, knowing that such property is
proceeds;
and, subject to its constitutional principles and the basic
concepts of its legal system;
c the acquisition, possession or use of property, knowing, at
the time of receipt, that such property was proceeds;
d participation in, association or conspiracy to commit,
attempts to commit and aiding, abetting, facilitating and
counselling the commission of any of the offences established in
accordance with this article.
2 For the purposes of implementing or applying paragraph 1 of
this article:
a it shall not matter whether the predicate offence was
subject to the criminal jurisdiction of the Party;
b it may be provided that the offences set forth in that
paragraph do not apply to the persons who committed the predicate
offence;
c knowledge, intent or purpose required as an element of an
offence set forth in that paragraph may be inferred from
objective, factual circumstances.
3 Each Party may adopt such legislative and other measures as
may be necessary to establish as an offence under its domestic
law all or some of the acts referred to in paragraph 1 of this
article, in either or both of the following cases where the
offender
a suspected that the property was proceeds, b ought to have
assumed that the property was proceeds.
4 Provided that paragraph 1 of this article applies to the
categories of predicate offences in the appendix to the
Convention, each State or the European Community may, at the time
of signature or when depositing its instrument of ratification,
acceptance, approval or accession, by a declaration addressed to
the Secretary General of the Council of Europe, declare that
paragraph 1 of this article applies::
a only in so far as the predicate offence is punishable by
deprivation of liberty or a detention order for a maximum of more
than one year, or for those Parties that have a minimum threshold
for offences in their legal system, in so far as the offence is
punishable by deprivation of liberty or a detention order for a
minimum of more than six months; and/or
b only to a list of specified predicate offences; and/or
c to a category of serious offences in the national law of the
Party.
5 Each Party shall ensure that a prior or simultaneous
conviction for the predicate offence is not a prerequisite for a
conviction for money laundering.
6 Each Party shall ensure that a conviction for money
laundering under this Article is possible where it is proved that
the property, the object of paragraph 1.a or b of this article,
originated from a predicate offence, without it being necessary
to establish precisely which offence.
7 Each Party shall ensure that predicate offences for money
laundering extend to conduct that occurred in another State,
which constitutes an offence in that State, and which would have
constituted a predicate offence had it occurred domestically.
Each Party may provide that the only prerequisite is that the
conduct would have constituted a predicate offence had it
occurred domestically.
Article 10 -
Corporate liability
1 Each Party shall adopt such legislative and other measures
as may be necessary to ensure that legal persons can be held
liable for the criminal offences of money laundering established
in accordance with this Convention, committed for their benefit
by any natural person, acting either individually or as part of
an organ of the legal person, who has a leading position within
the legal person, based on:
a a power of representation of the legal person; or b an
authority to take decisions on behalf of the legal person; or c
an authority to exercise control within the legal person,
as well as for involvement of such a natural person as
accessory or instigator in the above-mentioned offences.
2 Apart from the cases already provided for in paragraph 1,
each Party shall take the necessary measures to ensure that a
legal person can be held liable where the lack of supervision or
control by a natural person referred to in paragraph 1 has made
possible the commission of the criminal offences mentioned in
paragraph 1 for the benefit of that legal person by a natural
person under its authority.
3 Liability of a legal person under this Article shall not
exclude criminal proceedings against natural persons who are
perpetrators, instigators of, or accessories to, the criminal
offences mentioned in paragraph 1.
4 Each Party shall ensure that legal persons held liable in
accordance with this Article, shall be subject to effective,
proportionate and dissuasive criminal or non-criminal sanctions,
including monetary sanctions.
Article 11 -
Previous decisions
Each Party shall adopt such legislative and other measures as
may be necessary to provide for the possibility of taking into
account, when determining the penalty, final decisions against a
natural or legal person taken in another Party in relation to
offences established in accordance with this Convention.
Section 2 -
Financial intelligence unit (FIU) and prevention
Article 12 -
Financial intelligence unit (FIU)
1 Each Party shall adopt such legislative and other measures
as may be necessary to establish an FIU as defined in this
Convention.
2 Each Party shall adopt such legislative and other measures
as may be necessary to ensure that its FIU has access, directly
or indirectly, on a timely basis to the financial, administrative
and law enforcement information that it requires to properly
undertake its functions, including the analysis of suspicious
transaction reports.
Article 13 -
Measures to prevent money laundering
1 Each Party shall adopt such legislative and other measures
as may be necessary to institute a comprehensive domestic
regulatory and supervisory or monitoring regime to prevent money
laundering and shall take due account of applicable international
standards, including in particular the recommendations adopted by
the Financial Action Task Force on Money Laundering (FATF).
2 In that respect, each Party shall adopt, in particular, such
legislative and other measures as may be necessary to:
a require legal and natural persons which engage in activities
which are particularly likely to be used for money laundering
purposes, and as far as these activities are concerned, to:
i identify and verify the identity of their customers and,
where applicable, their ultimate beneficial owners, and to
conduct ongoing due diligence on the business relationship, while
taking into account a risk based approach;
ii report suspicions on money laundering subject to
safeguard;
iii take supporting measures, such as record keeping on
customer identification and transactions, training of personnel
and the establishment of internal policies and procedures, and if
appropriate, adapted to their size and nature of business;
b prohibit, as appropriate, the persons referred to in
sub-paragraph a from disclosing the fact that a suspicious
transaction report or related information has been transmitted or
that a money laundering investigation is being or may be carried
out;
c ensure that the persons referred to in sub-paragraph a are
subject to effective systems for monitoring, and where applicable
supervision, with a view to ensure their compliance with the
requirements to combat money laundering, where appropriate on a
risk sensitive basis.
3 In that respect, each Party shall adopt such legislative or
other measures as may be necessary to detect the significant
physical cross border transportation of cash and appropriate
bearer negotiable instruments.
Article 14 -
Postponement of domestic suspicious transactions
Each Party shall adopt such legislative and other measures as
may be necessary to permit urgent action to be taken by the FIU
or, as appropriate, by any other competent authorities or body,
when there is a suspicion that a transaction is related to money
laundering, to suspend or withhold consent to a transaction going
ahead in order to analyse the transaction and confirm the
suspicion. Each party may restrict such a measure to cases where
a suspicious transaction report has been submitted. The maximum
duration of any suspension or withholding of consent to a
transaction shall be subject to any relevant provisions in
national law.
Chapter IV -
International co-operation
Section 1 -
Principles of international co-operation
Article 15 -
General principles and measures for international
co-operation
1 The Parties shall mutually co‑operate with each other to the
widest extent possible for the purposes of investigations and
proceedings aiming at the confiscation of instrumentalities and
proceeds.
2 Each Party shall adopt such legislative or other measures as
may be necessary to enable it to comply, under the conditions
provided for in this chapter, with requests:
a for confiscation of specific items of property representing
proceeds or instrumentalities, as well as for confiscation of
proceeds consisting in a requirement to pay a sum of money
corresponding to the value of proceeds;
b for investigative assistance and provisional measures with a
view to either form of confiscation referred to under a
above.
3 Investigative assistance and provisional measures sought in
paragraph 2.b shall be carried out as permitted by and in
accordance with the internal law of the requested Party. Where
the request concerning one of these measures specifies
formalities or procedures which are necessary under the law of
the requesting Party, even if unfamiliar to the requested Party,
the latter shall comply with such requests to the extent that the
action sought is not contrary to the fundamental principles of
its law.
4 Each Party shall adopt such legislative or other measures as
may be necessary to ensure that the requests coming from other
Parties in order to identify, trace, freeze or seize the proceeds
and instrumentalities, receive the same priority as those made in
the framework of internal procedures.
Section 2 -
Investigative assistance
Article 16 -
Obligation to assist
The Parties shall afford each other, upon request, the widest
possible measure of assistance in the identification and tracing
of instrumentalities, proceeds and other property liable to
confiscation. Such assistance shall include any measure providing
and securing evidence as to the existence, location or movement,
nature, legal status or value of the aforementioned property.
Article 17 -
Requests for information on bank accounts
1 Each Party shall, under the conditions set out in this
article, take the measures necessary to determine, in answer to a
request sent by another Party, whether a natural or legal person
that is the subject of a criminal investigation holds or controls
one or more accounts, of whatever nature, in any bank located in
its territory and, if so, provide the particulars of the
identified accounts.
2 The obligation set out in this article shall apply only to
the extent that the information is in the possession of the bank
keeping the account.
3 In addition to the requirements of Article 37, the
requesting party shall, in the request:
a state why it considers that the requested information is
likely to be of substantial value for the purpose of the criminal
investigation into the offence;
b state on what grounds it presumes that banks in the
requested Party hold the account and specify, to the widest
extent possible, which banks and/or accounts may be involved;
and
c include any additional information available which may
facilitate the execution of the request.
4 The requested Party may make the execution of such a request
dependant on the same conditions as it applies in respect of
requests for search and seizure.
5 Each State or the European Community may, at the time of
signature or when depositing its instrument of ratification,
acceptance, approval or accession, by a declaration addressed to
the Secretary General of the Council of Europe, declare that this
article applies only to the categories of offences specified in
the list contained in the appendix to this Convention.
6 Parties may extend this provision to accounts held in
non-bank financial institutions. Such extension may be made
subject to the principle of reciprocity.
Article 18 -
Requests for information on banking transactions
1 On request by another Party, the requested Party shall
provide the particulars of specified bank accounts and of banking
operations which have been carried out during a specified period
through one or more accounts specified in the request, including
the particulars of any sending or recipient account.
2 The obligation set out in this article shall apply only to
the extent that the information is in the possession of the bank
holding the account.
3 In addition to the requirements of Article 37, the
requesting Party shall in its request indicate why it considers
the requested information relevant for the purpose of the
criminal investigation into the offence.
4 The requested Party may make the execution of such a request
dependant on the same conditions as it applies in respect of
requests for search and seizure.
5 Parties may extend this provision to accounts held in
non-bank financial institutions. Such extension may be made
subject to the principle of reciprocity.
Article 19 -
Requests for the monitoring of banking transactions
1 Each Party shall ensure that, at the request of another
Party, it is able to monitor, during a specified period, the
banking operations that are being carried out through one or more
accounts specified in the request and communicate the results
thereof to the requesting Party.
2 In addition to the requirements of Article 37, the
requesting Party shall in its request indicate why it considers
the requested information relevant for the purpose of the
criminal investigation into the offence.
3 The decision to monitor shall be taken in each individual
case by the competent authorities of the requested Party, with
due regard for the national law of that Party.
4 The practical details regarding the monitoring shall be
agreed between the competent authorities of the requesting and
requested Parties.
5 Parties may extend this provision to accounts held in
non-bank financial institutions.
Article 20 -
Spontaneous information
Without prejudice to its own investigations or proceedings, a
Party may without prior request forward to another Party
information on instrumentalities and proceeds, when it considers
that the disclosure of such information might assist the
receiving Party in initiating or carrying out investigations or
proceedings or might lead to a request by that Party under this
chapter.
Section 3 -
Provisional measures
Article 21 -
Obligation to take provisional measures
1 At the request of another Party which has instituted
criminal proceedings or proceedings for the purpose of
confiscation, a Party shall take the necessary provisional
measures, such as freezing or seizing, to prevent any dealing in,
transfer or disposal of property which, at a later stage, may be
the subject of a request for confiscation or which might be such
as to satisfy the request.
2 A Party which has received a request for confiscation
pursuant to Article 23 shall, if so requested, take the measures
mentioned in paragraph 1 of this article in respect of any
property which is the subject of the request or which might be
such as to satisfy the request.
Article 22 -
Execution of provisional measures
1 After the execution of the provisional measures requested in
conformity with paragraph 1 of Article 21, the requesting Party
shall provide spontaneously and as soon as possible to the
requested Party all information which may question or modify the
extent of these measures. The requesting Party shall also provide
without delays all complementary information requested by the
requested Party and which is necessary for the implementation of
and the follow up to the provisional measures.
2 Before lifting any provisional measure taken pursuant to
this article, the requested Party shall, wherever possible, give
the requesting Party an opportunity to present its reasons in
favour of continuing the measure.
Section 4 -
Confiscation
Article 23 -
Obligation to confiscate
1 A Party, which has received a request made by another Party
for confiscation concerning instrumentalities or proceeds,
situated in its territory, shall:
a enforce a confiscation order made by a court of a requesting
Party in relation to such instrumentalities or proceeds; or
b submit the request to its competent authorities for the
purpose of obtaining an order of confiscation and, if such order
is granted, enforce it.
2 For the purposes of applying paragraph 1.b of this article,
any Party shall whenever necessary have competence to institute
confiscation proceedings under its own law.
3 The provisions of paragraph 1 of this article shall also
apply to confiscation consisting in a requirement to pay a sum of
money corresponding to the value of proceeds, if property on
which the confiscation can be enforced is located in the
requested Party. In such cases, when enforcing confiscation
pursuant to paragraph 1, the requested Party shall, if payment is
not obtained, realise the claim on any property available for
that purpose.
4 If a request for confiscation concerns a specific item of
property, the Parties may agree that the requested Party may
enforce the confiscation in the form of a requirement to pay a
sum of money corresponding to the value of the property.
5 The Parties shall co‑operate to the widest extent possible
under their domestic law with those Parties which request the
execution of measures equivalent to confiscation leading to the
deprivation of property, which are not criminal sanctions, in so
far as such measures are ordered by a judicial authority of the
requesting Party in relation to a criminal offence, provided that
it has been established that the property constitutes proceeds or
other property in the meaning of Article 5 of this
Convention.
Article 24 -
Execution of confiscation
1 The procedures for obtaining and enforcing the confiscation
under Article 23 shall be governed by the law of the requested
Party.
2 The requested Party shall be bound by the findings as to the
facts in so far as they are stated in a conviction or judicial
decision of the requesting Party or in so far as such conviction
or judicial decision is implicitly based on them.
3 Each State or the European Community may, at the time of
signature or when depositing its instrument of ratification,
acceptance, approval or accession, by a declaration addressed to
the Secretary General of the Council of Europe, declare that
paragraph 2 of this article applies only subject to its
constitutional principles and the basic concepts of its legal
system.
4 If the confiscation consists in the requirement to pay a sum
of money, the competent authority of the requested Party shall
convert the amount thereof into the currency of that Party at the
rate of exchange ruling at the time when the decision to enforce
the confiscation is taken.
5 In the case of Article 23, paragraph 1.a, the requesting
Party alone shall have the right to decide on any application for
review of the confiscation order.
Article 25 -
Confiscated property
1 Property confiscated by a Party pursuant to Articles 23 and
24 of this Convention, shall be disposed of by that Party in
accordance with its domestic law and administrative
procedures.
2 When acting on the request made by another Party in
accordance with Articles 23 and 24 of this Convention, Parties
shall, to the extent permitted by domestic law and if so
requested, give priority consideration to returning the
confiscated property to the requesting Party so that it can give
compensation to the victims of the crime or return such property
to their legitimate owners.
3 When acting on the request made by another Party in
accordance with Articles 23 and 24 of this Convention, a Party
may give special consideration to concluding agreements or
arrangements on sharing with other Parties, on a regular or
case-by-case basis, such property, in accordance with its
domestic law or administrative procedures.
Article 26 -
Right of enforcement and maximum amount of confiscation
1 A request for confiscation made under Articles 23 and 24
does not affect the right of the requesting Party to enforce
itself the confiscation order.
2 Nothing in this Convention shall be so interpreted as to
permit the total value of the confiscation to exceed the amount
of the sum of money specified in the confiscation order. If a
Party finds that this might occur, the Parties concerned shall
enter into consultations to avoid such an effect.
Article 27 -
Imprisonment in default
The requested Party shall not impose imprisonment in default
or any other measure restricting the liberty of a person as a
result of a request under Article 23, if the requesting Party has
so specified in the request.
Section 5 -
Refusal and postponement of co-operation
Article 28 -
Grounds for refusal
1 Co-operation under this chapter may be refused if:
a the action sought would be contrary to the fundamental
principles of the legal system of the requested Party; or
b the execution of the request is likely to prejudice the
sovereignty, security, ordre public or other essential interests
of the requested Party; or
c in the opinion of the requested Party, the importance of the
case to which the request relates does not justify the taking of
the action sought; or
d the offence to which the request relates is a fiscal
offence, with the exception of the financing of terrorism;
e the offence to which the request relates is a political
offence, with the exception of the financing of terrorism; or
f the requested Party considers that compliance with the
action sought would be contrary to the principle of "ne
bis in idem"; or
g the offence to which the request relates would not be an
offence under the law of the requested Party if committed within
its jurisdiction. However, this ground for refusal applies to
co‑operation under Section 2 only in so far as the assistance
sought involves coercive action. Where dual criminality is
required for co-operation under this chapter, that requirement
shall be deemed to be satisfied regardless of whether both
Parties place the offence within the same category of offences or
denominate the offence by the same terminology, provided that
both Parties criminalise the conduct underlying the offence.
2 Co-operation under Section 2, in so far as the assistance
sought involves coercive action, and under Section 3 of this
chapter, may also be refused if the measures sought could not be
taken under the domestic law of the requested Party for the
purposes of investigations or proceedings, had it been a similar
domestic case.
3 Where the law of the requested Party so requires,
co-operation under Section 2, in so far as the assistance sought
involves coercive action, and under Section 3 of this chapter may
also be refused if the measures sought or any other measures
having similar effects would not be permitted under the law of
the requesting Party, or, as regards the competent authorities of
the requesting Party, if the request is not authorised by either
a judge or another judicial authority, including public
prosecutors, any of these authorities acting in relation to
criminal offences.
4 Co-operation under Section 4 of this chapter may also be
refused if:
a under the law of the requested Party confiscation is not
provided for in respect of the type of offence to which the
request relates; or
b without prejudice to the obligation pursuant to Article 23,
paragraph 3, it would be contrary to the principles of the
domestic law of the requested Party concerning the limits of
confiscation in respect of the relationship between an offence
and:
i an economic advantage that might be qualified as its
proceeds; or
ii property that might be qualified as its instrumentalities;
or
c under the law of the requested Party confiscation may no
longer be imposed or enforced because of the lapse of time;
or
d without prejudice to Article 23, paragraph 5, the request
does not relate to a previous conviction, or a decision of a
judicial nature or a statement in such a decision that an offence
or several offences have been committed, on the basis of which
the confiscation has been ordered or is sought; or
e confiscation is either not enforceable in the requesting
Party, or it is still subject to ordinary means of appeal; or
f the request relates to a confiscation order resulting from a
decision rendered in absentia of the person against whom the
order was issued and, in the opinion of the requested Party, the
proceedings conducted by the requesting Party leading to such
decision did not satisfy the minimum rights of defence recognised
as due to everyone against whom a criminal charge is made.
5 For the purpose of paragraph 4.f of this article a decision
is not considered to have been rendered in absentia
if:
a it has been confirmed or pronounced after opposition by the
person concerned; or
b it has been rendered on appeal, provided that the appeal was
lodged by the person concerned.
6 When considering, for the purposes of paragraph 4.f of this
article if the minimum rights of defence have been satisfied, the
requested Party shall take into account the fact that the person
concerned has deliberately sought to evade justice or the fact
that that person, having had the possibility of lodging a legal
remedy against the decision made in absentia, elected not
to do so. The same will apply when the person concerned, having
been duly served with the summons to appear, elected not to do so
nor to ask for adjournment.
7 A Party shall not invoke bank secrecy as a ground to refuse
any co‑operation under this chapter. Where its domestic law so
requires, a Party may require that a request for co‑operation
which would involve the lifting of bank secrecy be authorised by
either a judge or another judicial authority, including public
prosecutors, any of these authorities acting in relation to
criminal offences.
8 Without prejudice to the ground for refusal provided for in
paragraph 1.a of this article:
a the fact that the person under investigation or subjected to
a confiscation order by the authorities of the requesting Party
is a legal person shall not be invoked by the requested Party as
an obstacle to affording any co‑operation under this chapter;
b the fact that the natural person against whom an order of
confiscation of proceeds has been issued has died or the fact
that a legal person against whom an order of confiscation of
proceeds has been issued has subsequently been dissolved shall
not be invoked as an obstacle to render assistance in accordance
with Article 23, paragraph 1.a;
c the fact that the person under investigation or subjected to
a confiscation order by the authorities of the requesting Party
is mentioned in the request both as the author of the underlying
criminal offence and of the offence of money laundering, in
accordance with Article 9.2.b of this Convention, shall not be
invoked by the requested Party as an obstacle to affording any
co‑operation under this chapter.
Article 29 -
Postponement
The requested Party may postpone action on a request if such
action would prejudice investigations or proceedings by its
authorities.
Article 30 -
Partial or conditional granting of a request
Before refusing or postponing co‑operation under this chapter,
the requested Party shall, where appropriate after having
consulted the requesting Party, consider whether the request may
be granted partially or subject to such conditions as it deems
necessary.
Section 6 -
Notification and protection of third parties' rights
Article 31 -
Notification of documents
1 The Parties shall afford each other the widest measure of
mutual assistance in the serving of judicial documents to persons
affected by provisional measures and confiscation.
2 Nothing in this article is intended to interfere with:
a the possibility of sending judicial documents, by postal
channels, directly to persons abroad;
b the possibility for judicial officers, officials or other
competent authorities of the Party of origin to effect service of
judicial documents directly through the consular authorities of
that Party or through judicial officers, officials or other
competent authorities of the Party of destination,
unless the Party of destination makes a declaration to the
contrary to the Secretary General of the Council of Europe at the
time of signature or when depositing its instrument of
ratification, acceptance, approval or accession.
3 When serving judicial documents to persons abroad affected
by provisional measures or confiscation orders issued in the
sending Party, this Party shall indicate what legal remedies are
available under its law to such persons.
Article 32 -
Recognition of foreign decisions
1 When dealing with a request for co‑operation under Sections
3 and 4, the requested Party shall recognise any judicial
decision taken in the requesting Party regarding rights claimed
by third parties.
2 Recognition may be refused if:
a third parties did not have adequate opportunity to assert
their rights; or
b the decision is incompatible with a decision already taken
in the requested Party on the same matter; or
c it is incompatible with the ordre public of the requested
Party; or
d the decision was taken contrary to provisions on exclusive
jurisdiction provided for by the law of the requested Party.
Section 7 -
Procedural and other general rules
Article 33 -
Central authority
1 The Parties shall designate a central authority or, if
necessary, authorities, which shall be responsible for sending
and answering requests made under this chapter, the execution of
such requests or the transmission of them to the authorities
competent for their execution.
2 Each Party shall, at the time of signature or when
depositing its instrument of ratification, acceptance, approval
or accession, communicate to the Secretary General of the Council
of Europe the names and addresses of the authorities designated
in pursuance of paragraph 1 of this article.
Article 34 -
Direct communication
1 The central authorities shall communicate directly with one
another.
2 In the event of urgency, requests or communications under
this chapter may be sent directly by the judicial authorities,
including public prosecutors, of the requesting Party to such
authorities of the requested Party. In such cases a copy shall be
sent at the same time to the central authority of the requested
Party through the central authority of the requesting Party.
3 Any request or communication under paragraphs 1 and 2 of
this article may be made through the International Criminal
Police Organisation (Interpol).
4 Where a request is made pursuant to paragraph 2 of this
article and the authority is not competent to deal with the
request, it shall refer the request to the competent national
authority and inform directly the requesting Party that it has
done so.
5 Requests or communications under Section 2 of this chapter,
which do not involve coercive action, may be directly transmitted
by the competent authorities of the requesting Party to the
competent authorities of the requested Party.
6 Draft requests or communications under this chapter may be
sent directly by the judicial authorities of the requesting Party
to such authorities of the requested Party prior to a formal
request to ensure that it can be dealt with efficiently upon
receipt and contains sufficient information and supporting
documentation for it to meet the requirements of the legislation
of the requested Party.
Article 35 -
Form of request and languages
1 All requests under this chapter shall be made in writing.
They may be transmitted electronically, or by any other means of
telecommunication, provided that the requesting Party is
prepared, upon request, to produce at any time a written record
of such communication and the original. However each Party may,
at any time, by a declaration addressed to the Secretary General
of the Council of Europe, indicate the conditions in which it is
ready to accept and execute requests received electronically or
by any other means of communication.
2 Subject to the provisions of paragraph 3 of this article,
translations of the requests or supporting documents shall not be
required.
3 At the time of signature or when depositing its instrument
of ratification, acceptance, approval or accession, any State or
the European Community may communicate to the Secretary General
of the Council of Europe a declaration that it reserves the right
to require that requests made to it and documents supporting such
requests be accompanied by a translation into its own language or
into one of the official languages of the Council of Europe or
into such one of these languages as it shall indicate. It may on
that occasion declare its readiness to accept translations in any
other language as it may specify. The other Parties may apply the
reciprocity rule.
Article 36 -
Legalisation
Documents transmitted in application of this chapter shall be
exempt from all legalisation formalities.
Article 37 -
Content of request
1 Any request for co‑operation under this chapter shall
specify:
a the authority making the request and the authority carrying
out the investigations or proceedings;
b the object of and the reason for the request;
c the matters, including the relevant facts (such as date,
place and circumstances of the offence) to which the
investigations or proceedings relate, except in the case of a
request for notification;
d insofar as the co-operation involves coercive action:
i the text of the statutory provisions or, where this is not
possible, a statement of the relevant law applicable; and
ii an indication that the measure sought or any other measures
having similar effects could be taken in the territory of the
requesting Party under its own law;
e where necessary and in so far as possible:
i details of the person or persons concerned, including name,
date and place of birth, nationality and location, and, in the
case of a legal person, its seat; and
ii the property in relation to which co‑operation is sought,
its location, its connection with the person or persons
concerned, any connection with the offence, as well as any
available information about other persons, interests in the
property; and
f any particular procedure the requesting Party wishes to be
followed.
2 A request for provisional measures under Section 3 in
relation to seizure of property on which a confiscation order
consisting in the requirement to pay a sum of money may be
realised shall also indicate a maximum amount for which recovery
is sought in that property.
3 In addition to the indications mentioned in paragraph 1, any
request under Section 4 shall contain:
a in the case of Article 23, paragraph 1.a:
i a certified true copy of the confiscation order made by the
court in the requesting Party and a statement of the grounds on
the basis of which the order was made, if they are not indicated
in the order itself;
ii an attestation by the competent authority of the requesting
Party that the confiscation order is enforceable and not subject
to ordinary means of appeal;
iii information as to the extent to which the enforcement of
the order is requested; and
iv information as to the necessity of taking any provisional
measures;
b in the case of Article 23, paragraph 1.b, a statement of the
facts relied upon by the requesting Party sufficient to enable
the requested Party to seek the order under its domestic law;
c when third parties have had the opportunity to claim rights,
documents demonstrating that this has been the case.
Article 38 -
Defective requests
1 If a request does not comply with the provisions of this
chapter or the information supplied is not sufficient to enable
the requested Party to deal with the request, that Party may ask
the requesting Party to amend the request or to complete it with
additional information.
2 The requested Party may set a time‑limit for the receipt of
such amendments or information.
3 Pending receipt of the requested amendments or information
in relation to a request under Section 4 of this chapter, the
requested Party may take any of the measures referred to in
Sections 2 or 3 of this chapter.
Article 39 -
Plurality of requests
1 Where the requested Party receives more than one request
under Sections 3 or 4 of this chapter in respect of the same
person or property, the plurality of requests shall not prevent
that Party from dealing with the requests involving the taking of
provisional measures.
2 In the case of plurality of requests under Section 4 of this
chapter, the requested Party shall consider consulting the
requesting Parties.
Article 40 -
Obligation to give reasons
The requested Party shall give reasons for any decision to
refuse, postpone or make conditional any co‑operation under this
chapter.
Article 41 -
Information
1 The requested Party shall promptly inform the requesting
Party of:
a the action initiated on a request under this chapter;
b the final result of the action carried out on the basis of
the request;
c a decision to refuse, postpone or make conditional, in whole
or in part, any co‑operation under this chapter;
d any circumstances which render impossible the carrying out
of the action sought or are likely to delay it significantly;
and
e in the event of provisional measures taken pursuant to a
request under Sections 2 or 3 of this chapter, such provisions of
its domestic law as would automatically lead to the lifting of
the provisional measure.
2 The requesting Party shall promptly inform the requested
Party of:
a any review, decision or any other fact by reason of which
the confiscation order ceases to be wholly or partially
enforceable; and
b any development, factual or legal, by reason of which any
action under this chapter is no longer justified.
3 Where a Party, on the basis of the same confiscation order,
requests confiscation in more than one Party, it shall inform all
Parties which are affected by an enforcement of the order about
the request.
Article 42 -
Restriction of use
1 The requested Party may make the execution of a request
dependent on the condition that the information or evidence
obtained will not, without its prior consent, be used or
transmitted by the authorities of the requesting Party for
investigations or proceedings other than those specified in the
request.
2 Each State or the European Community may, at the time of
signature or when depositing its instrument of ratification,
acceptance, approval or accession, by declaration addressed to
the Secretary General of the Council of Europe, declare that,
without its prior consent, information or evidence provided by it
under this chapter may not be used or transmitted by the
authorities of the requesting Party in investigations or
proceedings other than those specified in the request.
Article 43 -
Confidentiality
1 The requesting Party may require that the requested Party
keep confidential the facts and substance of the request, except
to the extent necessary to execute the request. If the requested
Party cannot comply with the requirement of confidentiality, it
shall promptly inform the requesting Party.
2 The requesting Party shall, if not contrary to basic
principles of its national law and if so requested, keep
confidential any evidence and information provided by the
requested Party, except to the extent that its disclosure is
necessary for the investigations or proceedings described in the
request.
3 Subject to the provisions of its domestic law, a Party which
has received spontaneous information under Article 20 shall
comply with any requirement of confidentiality as required by the
Party which supplies the information. If the other Party cannot
comply with such requirement, it shall promptly inform the
transmitting Party.
Article 44 -
Costs
The ordinary costs of complying with a request shall be borne
by the requested Party. Where costs of a substantial or
extraordinary nature are necessary to comply with a request, the
Parties shall consult in order to agree the conditions on which
the request is to be executed and how the costs shall be
borne.
Article 45 -
Damages
1 When legal action on liability for damages resulting from an
act or omission in relation to co‑operation under this chapter
has been initiated by a person, the Parties concerned shall
consider consulting each other, where appropriate, to determine
how to apportion any sum of damages due.
2 A Party which has become subject of a litigation for damages
shall endeavour to inform the other Party of such litigation if
that Party might have an interest in the case.
Chapter V -
Co-operation between FIUs
Article 46 -
Co-operation between FIUs
1 Parties shall ensure that FIUs, as defined in this
Convention, shall cooperate for the purpose of combating money
laundering, to assemble and analyse, or, if appropriate,
investigate within the FIU relevant information on any fact which
might be an indication of money laundering in accordance with
their national powers.
2 For the purposes of paragraph 1, each Party shall ensure
that FIUs exchange, spontaneously or on request and either in
accordance with this Convention or in accordance with existing or
future memoranda of understanding compatible with this
Convention, any accessible information that may be relevant to
the processing or analysis of information or, if appropriate, to
investigation by the FIU regarding financial transactions related
to money laundering and the natural or legal persons
involved..
3 Each Party shall ensure that the performance of the
functions of the FIUs under this article shall not be affected by
their internal status, regardless of whether they are
administrative, law enforcement or judicial authorities.
4 Each request made under this article shall be accompanied by
a brief statement of the relevant facts known to the requesting
FIU. The FIU shall specify in the request how the information
sought will be used.
5 When a request is made in accordance with this article, the
requested FIU shall provide all relevant information, including
accessible financial information and requested law enforcement
data, sought in the request, without the need for a formal letter
of request under applicable conventions or agreements between the
Parties.
6 An FIU may refuse to divulge information which could lead to
impairment of a criminal investigation being conducted in the
requested Party or, in exceptional circumstances, where divulging
the information would be clearly disproportionate to the
legitimate interests of a natural or legal person or the Party
concerned or would otherwise not be in accordance with
fundamental principles of national law of the requested Party.
Any such refusal shall be appropriately explained to the FIU
requesting the information.
7 Information or documents obtained under this article shall
only be used for the purposes laid down in paragraph 1.
Information supplied by a counterpart FIU shall not be
disseminated to a third party, nor be used by the receiving FIU
for purposes other than analysis, without prior consent of the
supplying FIU.
8 When transmitting information or documents pursuant to this
article, the transmitting FIU may impose restrictions and
conditions on the use of information for purposes other than
those stipulated in paragraph 7. The receiving FIU shall comply
with any such restrictions and conditions.
9 Where a Party wishes to use transmitted information or
documents for criminal investigations or prosecutions for the
purposes laid down in paragraph 7, the transmitting FIU may not
refuse its consent to such use unless it does so on the basis of
restrictions under its national law or conditions referred to in
paragraph 6. Any refusal to grant consent shall be appropriately
explained.
10 FIUs shall undertake all necessary measures, including
security measures, to ensure that information submitted under
this article is not accessible by any other authorities, agencies
or departments.
11 The information submitted shall be protected, in conformity
with the Council of Europe Convention of 28 January 1981 for the
Protection of Individuals with regard to Automatic Processing of
Personal Data (ETS No. 108) and taking account of Recommendation
No R(87)15 of 15 September 1987 of the Committee of Ministers of
the Council of Europe Regulating the Use of Personal Data in the
Police Sector, by at least the same rules of confidentiality and
protection of personal data as those that apply under the
national legislation applicable to the requesting FIU.
12 The transmitting FIU may make reasonable enquiries as to
the use made of information provided and the receiving FIU shall,
whenever practicable, provide such feedback.
13 Parties shall indicate the unit which is an FIU within the
meaning of this article.
Article 47 -
International co-operation for postponement of suspicious
transactions
1 Each Party shall adopt such legislative or other measures as
may be necessary to permit urgent action to be initiated by a
FIU, at the request of a foreign FIU, to suspend or withhold
consent to a transaction going ahead for such periods and
depending on the same conditions as apply in its domestic law in
respect of the postponement of transactions.
2 The action referred to in paragraph 1 shall be taken where
the requested FIU is satisfied, upon justification by the
requesting FIU, that:
a the transaction is related to money laundering; and
b the transaction would have been suspended, or consent to the
transaction going ahead would have been withheld, if the
transaction had been the subject of a domestic suspicious
transaction report.
Chapter VI -
Monitoring mechanism and settlement of disputes
Article 48 -
Monitoring mechanism and settlement of disputes
1 The Conference of the Parties (COP) shall be responsible for
following the implementation of the Convention. The COP:
a shall monitor the proper implementation of the Convention by
the Parties;
b shall, at the request of a Party, express an opinion on any
question concerning the interpretation and application of the
Convention.
The COP shall carry out the functions under paragraph 1.a
above by using any available Select Committee of Experts on the
Evaluation of Anti-Money Laundering Measures (Moneyval) public
summaries (for Moneyval countries) and any available FATF public
summaries (for FATF countries), supplemented by periodic self
assessment questionnaires, as appropriate. The monitoring
procedure will deal with areas covered by this Convention only in
respect of those areas which are not covered by other relevant
international standards on which mutual evaluations are carried
out by the FATF and Moneyval.
3 If the COP concludes that it requires further information in
the discharge of its functions, it shall liaise with the Party
concerned, taking advantage, if so required by the COP, of the
procedure and mechanism of Moneyval. The Party concerned shall
then report back to the COP. The COP shall on this basis decide
whether or not to carry out a more in-depth assessment of the
position of the Party concerned. This may, but need not
necessarily, involve, a country visit by an evaluation team.
4 In case of a dispute between Parties as to the
interpretation or application of the Convention, they shall seek
a settlement of the dispute through negotiation or any other
peaceful means of their choice, including submission of the
dispute to the COP, to an arbitral tribunal whose decisions shall
be binding upon the Parties, or to the International Court of
Justice, as agreed upon by the Parties concerned.
5 The COP shall adopt its own rules of procedure.
6 The Secretary General of the Council of Europe shall convene
the COP not later than one year following the entry into force of
this Convention. Thereafter, regular meetings of the COP shall be
held in accordance with the rules of procedure adopted by the
COP.
Chapter VII -
Final Provisions
Article 49 -
Signature and entry into force
1 The Convention shall be open for signature by the member
States of the Council of Europe, the European Community and
non‑member States which have participated in its elaboration.
Such States or the European Community may express their consent
to be bound by:
a signature without reservation as to ratification, acceptance
or approval; or
b signature subject to ratification, acceptance or approval,
followed by ratification, acceptance or approval.
2 Instruments of ratification, acceptance or approval shall be
deposited with the Secretary General of the Council of
Europe.
3 This Convention shall enter into force on the first day of
the month following the expiration of a period of three months
after the date on which 6 signatories, of which at least four are
member States of the Council of Europe, have expressed their
consent to be bound by the Convention in accordance with the
provisions of paragraph 1.
4 In respect of any Signatory which subsequently expresses its
consent to be bound by it, the Convention shall enter into force
on the first day of the month following the expiration of a
period of three months after the date of the expression of its
consent to be bound by the Convention in accordance with the
provisions of paragraph 1.
5 No Party to the 1990 Convention may ratify, accept or
approve this Convention without considering itself bound by at
least the provisions corresponding to the provisions of the 1990
Convention to which it is bound.
6 As from its entry into force, Parties to this Convention,
which are at the same time Parties to the 1990 Convention:
a shall apply the provisions of this Convention in their
mutual relationships;
b shall continue to apply the provisions of the 1990
Convention in their relations with other Parties to the said
Convention, but not to the present Convention.
Article 50 -
Accession to the Convention
1 After the entry into force of this Convention, the Committee
of Ministers of the Council of Europe, after consulting the
Parties to the Convention, may invite any State not a member of
the Council and not having participated in its elaboration to
accede to this Convention, by a decision taken by the majority
provided for in Article 20.d. of the Statute of the Council of
Europe and by the unanimous vote of the representatives of the
Parties entitled to sit on the Committee.
2 In respect of any acceding State, the Convention shall enter
into force on the first day of the month following the expiration
of a period of three months after the date of deposit of the
instrument of accession with the Secretary General of the Council
of Europe.
Article 51 -
Territorial application
1 Any State or the European Community may, at the time of
signature or when depositing its instrument of ratification,
acceptance, approval or accession, specify the territory or
territories to which the Convention shall apply.
2 Any Party may, at any later date, by a declaration addressed
to the Secretary General of the Council of Europe, extend the
application of the Convention to any other territory specified in
the declaration. In respect of such territory the Convention
shall enter into force on the first day of the month following
the expiration of a period of three months after the date of
receipt of such declaration by the Secretary General.
3 Any declaration made under the two preceding paragraphs may,
in respect of any territory specified in such declaration, be
withdrawn by a notification addressed to the Secretary General.
The withdrawal shall become effective on the first day of the
month following the expiration of a period of three months after
the date of receipt of such notification by the Secretary
General.
Article 52 -
Relationship to other conventions and agreements
1 This Convention does not affect the rights and undertakings
of Parties derived from international multilateral instruments
concerning special matters.
2 The Parties to this Convention may conclude bilateral or
multilateral agreements with one another on the matters dealt
with in this Convention, for the purposes of supplementing or
strengthening its provisions or facilitating the application of
the principles embodied in it.
3 If two or more Parties have already concluded an agreement
or treaty in respect of a subject which is dealt with in this
Convention or otherwise have established their relations in
respect of that subject, they shall be entitled to apply that
agreement or treaty or to regulate these relations accordingly,
in lieu of the Convention, if it facilitates international
co-operation.
4 Parties which are members of the European Union shall, in
their mutual relations, apply Community and European Union rules
in so far as there are Community or European Union rules
governing the particular subject concerned and applicable to the
specific case, without prejudice to the object and purpose of the
present Convention and without prejudice to its full application
with other Parties. (1)
Article 53 -
Declarations and reservations
1 Any State or the European Community may, at the time of
signature or when depositing its instrument of ratification,
acceptance, approval or accession, make one or more of the
declaration provided for in Article 3, paragraph 2, Article 9,
paragraph 4, Article 17, paragraph 5, Article 24, paragraph 3,
Article 31, paragraph 2, Article 35, paragraphs 1 and 3 and
Article 42, paragraph 2.
2 Any State or the European Community may also, at the time of
signature or when depositing its instrument of ratification,
acceptance, approval or accession, by a declaration addressed to
the Secretary General, reserve its right not to apply, in part or
in whole, the provisions of Article 7, paragraph 2, sub-paragraph
c; Article 9, paragraph 6; Article 46, paragraph 5; and Article
47.
3 Any State or the European Community may, at the time of
signature or when depositing its instrument of ratification,
acceptance, approval or accession, declare the manner in which it
intends to apply Articles 17 and 19 of this Convention,
particularly taking into account applicable international
agreements in the field of international co-operation in criminal
matters. It shall notify any changes in this information to the
Secretary General of the Council of Europe.
4 Any State or the European Community may, at the time of
signature or when depositing its instrument of ratification,
acceptance, approval or accession, declare:
a that it will not apply Article 3, paragraph 4 of this
Convention; or b that it will apply Article 3, paragraph 4 of
this Convention only partly; or c the manner in which it intends
to apply Article 3, paragraph 4 of this Convention.
It shall notify any changes in this information to the
Secretary General of the Council of Europe.
5 No other reservation may be made.
6 Any Party which has made a reservation under this article
may wholly or partly withdraw it by means of a notification
addressed to the Secretary General of the Council of Europe. The
withdrawal shall take effect on the date of receipt of such
notification by the Secretary General.
7 A Party which has made a reservation in respect of a
provision of the Convention may not claim the application of that
provision by any other Party; it may, however, if its reservation
is partial or conditional, claim the application of that
provision in so far as it has itself accepted it.
Article 54 -
Amendments
1 Amendments to the Convention may be proposed by any Party,
and shall be communicated by the Secretary General of the Council
of Europe to the member States of the Council of Europe, to the
European Community and to every non‑member State which has
acceded to or has been invited to accede to this Convention in
accordance with the provisions of Article 50.
2 Any amendment proposed by a Party shall be communicated to
the European Committee on Crime Problems (CDPC) which shall
submit to the Committee of Ministers its opinion on that proposed
amendment.
3 The Committee of Ministers shall consider the proposed
amendment and the opinion submitted by the CDPC and may adopt the
amendment by the majority provided for in Article 20.d of the
Statute of the Council of Europe.
4 The text of any amendment adopted by the Committee of
Ministers in accordance with paragraph 3 of this article shall be
forwarded to the Parties for acceptance.
5 Any amendment adopted in accordance with paragraph 3 of this
article shall come into force on the thirtieth day after all
Parties have informed the Secretary General of their acceptance
thereof.
6 In order to update the categories of offences contained in
the appendix, as well as amend Article 13, amendments may be
proposed by any Party or by the Committee of Ministers. They
shall be communicated by the Secretary General of the Council of
Europe to the Parties.
7 After having consulted the Parties which are not members of
the Council of Europe and, if necessary the CDPC, the Committee
of Ministers may adopt an amendment proposed in accordance with
paragraph 6 by the majority provided for in Article 20.d of the
Statute of the Council of Europe. The amendment shall enter into
force following the expiry of a period of one year after the date
on which it has been forwarded to the Parties. During this
period, any Party may notify the Secretary General of any
objection to the entry into force of the amendment in its
respect.
8 If one-third of the Parties notifies the Secretary General
of an objection to the entry into force of the amendment, the
amendment shall not enter into force.
9 If less than one-third of the Parties notifies an objection,
the amendment shall enter into force for those Parties which have
not notified an objection.
10 Once an amendment has entered into force in accordance with
paragraphs 6 to 9 of this article and a Party has notified an
objection to it, this amendment shall come into force in respect
of the Party concerned on the first day of the month following
the date on which it has notified the Secretary General of the
Council of Europe of its acceptance. A Party which has made an
objection may withdraw it at any time by notifying it to the
Secretary General of the Council of Europe.
11 If an amendment has been adopted by the Committee of
Ministers, a State or the European Community may not express
their consent to be bound by the Convention, without accepting at
the same time the amendment.
Article 55 -
Denunciation
1 Any Party may, at any time, denounce the Convention by means
of a notification addressed to the Secretary General of the
Council of Europe.
2 Such denunciation shall become effective on the first day of
the month following the expiration of a period of three months
after the date of receipt of the notification by the Secretary
General.
3 The present Convention shall, however, continue to apply to
the enforcement under Article 23 of confiscation for which a
request has been made in conformity with the provisions of the
Convention before the date on which such a denunciation takes
effect.
Article 56 -
Notifications
The Secretary General of the Council of Europe shall notify
the member States of the Council of Europe, the European
Community, the non‑member States which have participated in the
elaboration of the Convention, any State invited to accede to it
and any other Party to the Convention of:
a any signature;
b the deposit of any instrument of ratification, acceptance,
approval or accession;
c any date of entry into force of the Convention in accordance
with Articles 49 and 50;
d any declaration or reservation made under Article 53;
e any other act, notification or communication relating to the
Convention.
In witness whereof the undersigned, being duly authorised
thereto, have signed this Convention.
Done at Warsaw, this 16th day of May 2005, in
English and in French, both texts being equally authentic, in a
single copy which shall be deposited in the archives of the
Council of Europe. The Secretary General of the Council of Europe
shall transmit certified copies to each member State of the
Council of Europe, to the European Community, to the non‑member
States which have participated in the elaboration of the
Convention and to any State invited to accede to it.
Note by the Secretariat: See the Declaration formulated
by the European Community and the Member States of the European
Union upon the adoption of the Convention by the Committee of
Ministers of the Council of Europe, on 3 May 2005:
"The European Community/European Union and its Member States
reaffirm that their objective in requesting the inclusion of a
"disconnection clause" is to take account of the institutional
structure of the Union when acceding to international
conventions, in particular in case of transfer of sovereign
powers from the Member States to the Community.
This clause is not aimed at reducing the rights or increasing the
obligations of a non-European Union Party vis-à-vis the European
Community/European Union and its Member States, inasmuch as the
latter are also parties to this Convention.
The disconnection clause is necessary for those parts of the
Convention which fall within the competence of the
Community/Union, in order to indicate that European Union Member
States cannot invoke and apply the rights and obligations
deriving from the Convention directly among themselves (or
between themselves and the European Community/Union). This does
not detract from the fact that the Convention applies fully
between the European Community/European Union and its Member
States on the one hand, and the other Parties to the Convention,
on the other; the Community and the European Union Members States
will be bound by the Convention and will apply it like any Party
to the Convention, if necessary, through Community/Union
legislation. They will thus guarantee the full respect of the
Convention's provisions vis-à-vis non-European Union
Parties."
Appendix
a participation in an organised criminal group and
racketeering;
b terrorism, including financing of terrorism;
c trafficking in human beings and migrant smuggling;
d sexual exploitation, including sexual exploitation of
children;
e illicit trafficking in narcotic drugs and psychotropic
substances;
f illicit arms trafficking;
g illicit trafficking in stolen and other goods;
h corruption and bribery;
i fraud;
j counterfeiting currency;
k counterfeiting and piracy of products;
l environmental crime;
m murder, grievous bodily injury;
n kidnapping, illegal restraint and hostage-taking;
o robbery or theft;
p smuggling;
q extortion;
r forgery;
s piracy; and
t insider trading and market manipulation.
Varšava,
2005.gada 16.maijs
Preambula
Eiropas Padomes dalībvalstis un pārējās valstis, kuras
parakstījušas šo konvenciju,
uzskatot, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt lielāku
vienotību starp dalībvalstīm;
būdamas pārliecinātas par to, ka nepieciešams īstenot
kopīgu krimināltiesību politiku, kuras mērķis ir aizsargāt
sabiedrību;
uzskatot, ka cīņā pret smagiem noziegumiem, kas ir
kļuvuši par arvien pieaugošu starptautisku problēmu,
starptautiskā mērogā jāizmanto mūsdienīgas un efektīvas
metodes;
atzīstot, ka viena no šīm metodēm ir atņemt
noziedzniekiem noziedzīgi iegūtos līdzekļus un nozieguma
rīkus;
uzskatot, ka šā mērķa sasniegšanai ir jāizveido arī labi
funkcionējoša starptautiskās sadarbības sistēma;
paturot prātā Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizācijas novēršanu, meklēšanu, izņemšanu un
konfiskāciju (ELS Nr.141 - turpmāk tekstā "1990.gada
Konvencija");
atsaucoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes
2001.gada 28.septembrī pieņemto Rezolūciju 1373(2001) par
terorisma aktu draudiem starptautiskajam mieram un drošībai, it
īpaši šīs rezolūcijas 3.panta d) punktu;
atsaucoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās
asamblejas 1999.gada 9.decembrī pieņemto Starptautisko konvenciju
par cīņu pret terorisma finansēšanu, it īpaši šīs konvencijas 2.
un 4.pantu, kurā noteikts, ka dalībvalstis terorisma finansēšanu
atzīst par noziedzīgu nodarījumu;
būdamas pārliecinātas, ka steidzami jāveic pasākumi, lai
ratificētu un pilnībā īstenotu iepriekšminēto Starptautisko
konvenciju par cīņu pret terorisma finansēšanu,
ir vienojušās par turpmāko.
I nodaļa -
Terminu lietojums
1. pants -
Terminu lietojums
Šajā konvencijā:
a) ar terminu "noziedzīgi iegūti līdzekļi" saprot jebkāda
veida ekonomisku ieguvumu, kas tieši vai netieši rodas vai ir
iegūts, izdarot noziedzīgu nodarījumu. Saskaņā ar šā panta b)
punktu noziedzīgi iegūti līdzekļi var būt jebkāda veida
īpašums;
b) ar terminu "īpašums" saprot jebkāda veida mantu, arī
īpašumu, ķermenisku vai bezķermenisku, kustamu vai nekustamu, kā
arī juridiskus dokumentus vai instrumentus, kas apliecina
īpašumtiesības uz šādu mantu vai cita veida tiesības uz
to;
c) ar terminu "nozieguma rīki" saprot jebkādu īpašumu, kas
kādā veidā pilnīgi vai daļēji izmantota vai ko ir paredzēts
izmantot, lai izdarītu noziedzīgu nodarījumu vai noziedzīgus
nodarījumus;
d) ar terminu "konfiskācija" saprot tādu sodu vai pasākumu, ko
pēc tiesvedības saistībā ar noziedzīgu nodarījumu vai
noziedzīgiem nodarījumiem nosaka tiesa un ko piemērojot tiek
atņemts īpašums;
e) ar terminu "predikatīvais nodarījums" saprot jebkādu
noziedzīgu nodarījumu, ko pastrādājot ir iegūti līdzekļi, kurus
saskaņā ar šīs konvencijas 9.pantu var uzskatīt par
likumpārkāpuma priekšmetu;
f) "finanšu izlūkošanas vienība" (turpmāk tekstā - FIV) ir
centrālā valsts iestāde, kuras pienākums ir saņemt (un lūgt, ja
tas ir atļauts), analizēt, nodot kompetentajām iestādēm konkrētu
finanšu informācijas ziņojumus
i) kuri attiecas uz iespējamiem noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem
un iespējamu terorisma finansēšanu un
ii) kuri saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir nepieciešami, lai
apkarotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma
finansēšanu;
g) ar terminu "iesaldēšana" vai "izņemšana" saprot pagaidu
aizliegumu nodot, iznīcināt, pārveidot, pārdot vai pārvietot
īpašumu vai īpašuma pagaidu arestu vai kontroli, ko veic,
pamatojoties uz orderi, kuru izsniegusi tiesa vai cita kompetenta
iestāde;
h) ar terminu "terorisma finansēšana" saprot tās darbības, kas
norādītas iepriekšminētās Starptautiskās konvencijas par cīņu
pret terorisma finansēšanu 2.pantā.
II nodaļa -
Terorisma finansēšana
2. pants -
Konvencijas piemērošana attiecībā uz terorisma finansēšanu
1. Ikviena dalībvalsts pieņem tādus normatīvos un cita veida
aktus, kas var būt nepieciešami, lai tā varētu piemērot šīs
konvencijas III, IV un V nodaļas noteikumus attiecībā uz
terorisma finansēšanas novēršanu.
2. It īpaši ikviena dalībvalsts nodrošina iespēju meklēt,
atrast, identificēt, iesaldēt, izņemt un konfiscēt tādu likumīgas
vai nelikumīgas izcelsmes īpašumu, kas jebkādā veidā pilnīgi vai
daļēji izmantots vai ko paredzēts izmantot, lai finansētu
terorismu, vai līdzekļus, kas noziedzīgi iegūti, pastrādājot šo
nodarījumu, un šajā nolūkā nodrošina pēc iespējas plašāku
sadarbību.
III nodaļa -
Valsts līmenī veicamie pasākumi
1.sadaļa -
Vispārīgie noteikumi
3.pants -
Konfiskācijas pasākumi
1. Ikviena dalībvalsts pieņem tādus normatīvos un cita veida
aktus, kas var būt nepieciešami, lai tā varētu konfiscēt
nozieguma rīkus un noziedzīgi iegūtos līdzekļus vai īpašumu, kura
vērtība atbilst šādu noziedzīgi iegūto līdzekļu un legalizētā
īpašuma vērtībai.
2. Ar nosacījumu, ka šā panta 1.punkts attiecas uz noziedzīgi
iegūtu līdzekļu legalizāciju un Konvencijas pielikumā norādītajām
nodarījumu kategorijām, ikviena dalībvalsts, iesniedzot Eiropas
Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju, laikā, kad tā
paraksta šo konvenciju vai deponē tās ratifikācijas, pieņemšanas,
apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, var paziņot, ka šā
panta 1.punktu piemēro:
a) tikai tad, ja par nodarījumu soda, nosakot brīvības
atņemšanu vai brīvību ierobežojošu piespiedu līdzekli uz laika
posmu, kas ir ilgāks par vienu gadu. Taču ikviena dalībvalsts var
iesniegt deklarāciju par šo noteikumu attiecībā uz tādu
noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju, kas iegūti no
nodarījumiem nodokļu jomā, lai saskaņā ar valsts un
starptautiskajiem tiesību aktiem nodokļu parādu atgūšanas jomā
attiecīgā dalībvalsts varētu konfiscēt šādus noziedzīgi iegūtus
līdzekļus gan valsts līmenī, gan ar starptautiskās sadarbības
palīdzību, un/vai
b) tikai attiecībā uz norādīto nodarījumu sarakstu.
3. Dalībvalstis var paredzēt, ka konfiskāciju obligāti piemēro
saistībā ar tādiem nodarījumiem, uz kuriem attiecas konfiskācijas
režīms. Šajā noteikumā dalībvalstis it īpaši var norādīt tādus
nodarījumus, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizāciju, narkotiku tirdzniecību, cilvēku tirdzniecību, kā
arī visus citus smagus noziedzīgus nodarījumus.
4. Ikviena dalībvalsts pieņem tādus normatīvos un cita veida
aktus, kas var būt nepieciešami, lai likumpārkāpējam, kas, kā
noteikts valsts tiesību aktos, pastrādājis smagu noziedzīgu
nodarījumu vai nodarījumus, pieprasītu uzrādīt iespējamo
noziedzīgi iegūto līdzekļu vai cita konfiscējamā īpašuma
izcelsmi, ciktāl šāda prasība atbilst vietējiem tiesību
aktiem.
4.pants -
Izmeklēšanas pasākumi un pagaidu pasākumi
It īpaši tādēļ, lai atvieglotu turpmākās konfiskācijas
veikšanu, ikviena dalībvalsts pieņem tādus normatīvos un cita
veida aktus, kas var būt nepieciešami, lai tā varētu nekavējoties
identificēt, atrast, iesaldēt vai izņemt tādu īpašumu, kas ir
konfiscējams saskaņā ar 3.pantu.
5.pants -
Īpašuma iesaldēšana, izņemšana un konfiskācija
Ikviena dalībvalsts pieņem tādus normatīvos un cita
veida aktus, kas var būt nepieciešami, lai nodrošinātu to, ka
īpašuma iesaldēšanas, izņemšanas un konfiskācijas pasākumi
attiecas arī:
a) uz tādu īpašumu, kas radies, pārveidojot vai konvertējot
noziedzīgi iegūtos līdzekļus;
b) ja noziedzīgi iegūtie līdzekļi pilnīgi vai daļēji ir
pievienoti likumīgas izcelsmes īpašumam, - uz šo likumīgās
izcelsmes īpašumu, nepārsniedzot aprēķināto pievienoto noziedzīgi
iegūto līdzekļu vērtību;
c) tādā pašā veidā un apjomā kā attiecībā uz noziedzīgi
iegūtajiem līdzekļiem - uz tādiem ieņēmumiem vai cita veida
labumiem, kuri cēlušies no noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem, no
īpašuma, kas radies, pārveidojot vai konvertējot noziedzīgi
iegūtos līdzekļus, vai no tāda īpašuma, kam pievienoti noziedzīgi
iegūtie līdzekļi, - šajā gadījumā nepārsniedzot aprēķināto
pievienoto noziedzīgi iegūto līdzekļu vērtību.
6.pants -
Iesaldēta vai izņemta īpašuma pārvaldība
Ikviena dalībvalsts pieņem tādus normatīvos un cita veida
aktus, kas var būt nepieciešami, lai saskaņā ar šīs konvencijas
4. un 5.pantu nodrošinātu iesaldēta vai izņemta īpašuma pienācīgu
pārvaldību.
7.pants -
Izmeklēšanas pilnvaras un metodes
1. Ikviena dalībvalsts pieņem tādus normatīvos un cita veida
aktus, kas var būt nepieciešami, lai tās tiesas vai citas
kompetentās iestādes būtu tiesīgas pieprasīt pieejamību banku,
finanšu un komerciālajiem dokumentiem vai tos izņemt ar nolūku
veikt 3., 4. un 5.pantā norādītās darbības. Dalībvalstis nevar
atteikties pildīt šā panta noteikumus, pamatojot to ar bankas
noslēpumu.
2. Neietekmējot 1.punktu, ikviena dalībvalsts pieņem tādus
normatīvos un cita veida aktus, kas var būt nepieciešami, lai tā
varētu:
a) noteikt, vai fiziska vai juridiska persona ir viena vai
vairāku kontu turētāja vai īpašuma patiesā labuma guvēja kādā no
bankām, kas atrodas attiecīgās valsts teritorijā, un attiecīgā
gadījumā iegūt visu informāciju par norādītajiem kontiem;
b) iegūt ziņas par konkrētajiem banku kontiem un tām bankas
operācijām, kas ir veiktas norādītajā laika posmā, izmantojot
vienu vai vairākus no norādītajiem kontiem, tostarp ziņas par
jebkuru nosūtītāja vai saņēmēja kontu;
c) noteiktu laika posmu pārraudzīt tādas bankas operācijas,
kuras veic, izmantojot vienu vai vairākus no norādītajiem
kontiem, un
d) nodrošināt, lai bankas neatklātu attiecīgajiem bankas
klientiem vai citām trešām personām to, ka saskaņā ar a), b) vai
c) apakšpunktu ir prasīta vai iegūta informācija vai ka tiek
veikta izmeklēšana.
Dalībvalstis apsver iespēju paplašināt šo noteikumu,
attiecinot to arī uz tādiem kontiem, kas atvērti ārpusbanku
sektora finanšu iestādēs.
3. Ikviena dalībvalsts apsver iespēju pieņemt tādus normatīvos
un cita veida aktus, kas var būt nepieciešami, lai tā varētu
izmantot īpašas izmeklēšanas metodes, kuras atvieglo noziedzīgi
iegūto līdzekļu identificēšanu un atrašanu, kā arī ar šādiem
līdzekļiem saistīto pierādījumu iegūšanu, piemēram, novērošanu,
telesakaru pārtveršanu, piekļuvi datorsistēmām un prasību
izsniegt konkrētus dokumentus.
8.pants -
Tiesiskās aizsardzības līdzekļi
Ikviena dalībvalsts pieņem tādus normatīvos un cita veida
aktus, kas var būt nepieciešami, lai nodrošinātu to, ka
ieinteresētajām personām, kuras ietekmē 3., 4. un 5.pantā minētie
pasākumi un citi attiecīgie šīs sadaļas noteikumi, ir pieejami
efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi nolūkā aizsargāt šo
personu tiesības.
9.pants -
Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācija
1. Ikviena dalībvalsts pieņem tādus normatīvos un cita veida
aktus, kas var būt nepieciešami, lai noteiktu to, ka saskaņā ar
attiecīgās valsts tiesību aktiem turpmāk minētās tīšās darbības
ir noziedzīgi nodarījumi:
a) īpašuma pārveide vai nodošana, zinot, ka šis īpašums ir
noziedzīgi iegūti līdzekļi, un to darot, lai noklusētu vai slēptu
šā īpašuma noziedzīgo izcelsmi vai lai palīdzētu jebkurai
personai, kas ir iesaistīta predikatīvajā nodarījumā, izvairīties
no savas rīcības tiesiskajām sekām;
b) zinot, ka attiecīgais īpašums ir noziedzīgi iegūti
līdzekļi, šāda īpašuma patiesā veida, izcelsmes, atrašanās
vietas, izvietojuma, pārvietošanas fakta noklusēšana vai
slēpšana, kā arī tādu tiesību vai īpašumtiesību noklusēšana vai
slēpšana, kuras saistītas ar šādu īpašumu,
un saskaņā ar attiecīgās valsts konstitucionālajiem principiem
un tiesību sistēmas pamatnostādnēm
c) īpašuma iegāde, valdījums vai lietošana, tā saņemšanas
brīdī zinot, ka šis īpašums ir noziedzīgi iegūti līdzekļi;
d) līdzdalība kādā no nodarījumiem, kas minēti šajā
pantā, vai jebkāda veida iesaistīšanās šādos nodarījumos,
slepena vienošanās vai mēģinājums izdarīt šādu nodarījumu vai
līdzzināšana, sniedzot atbalstu, palīdzību vai padomu saistībā ar
šādu nodarījumu izdarīšanu.
2. Saistībā ar šā panta 1.punkta īstenošanu vai
piemērošanu:
a) nav būtiski, vai predikatīvais nodarījums ir bijis
attiecīgās dalībvalsts kriminālajā jurisdikcijā;
b) var būt noteikts, ka attiecīgajā punktā norādītie
nodarījumi neattiecas uz tām personām, kas ir izdarījušas
predikatīvo nodarījumu;
c) šajā punktā norādītos nepieciešamos nodarījuma elementus -
apzināšanos, nodomu vai nolūku - var secināt no lietas
objektīvajiem, faktiskajiem apstākļiem.
3. Ikviena dalībvalsts var pieņemt tādus normatīvos un cita
veida aktus, kas var būt nepieciešami, lai saskaņā ar attiecīgās
valsts tiesību aktiem kvalificētu atsevišķas vai visas šā panta
1. punktā minētās darbības par noziedzīgiem nodarījumiem vienā
vai abos no turpmāk minētajiem gadījumiem:
a) kad likumpārkāpējam ir bijušas aizdomas, ka attiecīgais
īpašums ir noziedzīgi iegūti līdzekļi;
b) kad likumpārkāpējam būtu vajadzējis apzināties, ka
attiecīgais īpašums ir noziedzīgi iegūti līdzekļi.
4. Ar nosacījumu, ka šā panta 1.punkts attiecas uz Konvencijas
pielikumā norādītajām predikatīvo nodarījumu kategorijām, ikviena
valsts vai Eiropas Kopiena ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāram
adresētu deklarāciju laikā, kad tā paraksta šo konvenciju vai
deponē tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai
pievienošanās dokumentu, var paziņot, ka šā panta 1. punktu
piemēro:
a) tikai tad, ja par nodarījumu soda, nosakot brīvības
atņemšanu vai brīvību ierobežojošu piespiedu līdzekli uz laika
posmu, kas ir ilgāks par vienu gadu; tajās dalībvalstīs, kuru
tiesību sistēmā attiecībā uz nodarījumiem ir norādīta zemākā
robeža, šā panta 1.punktu piemēro tikai tad, ja par nodarījumu
soda, nosakot brīvības atņemšanu vai brīvību ierobežojošu
piespiedu līdzekli uz tādu laika posmu, kas pārsniedz vismaz
sešus mēnešus, un/vai
b) tikai attiecībā uz norādīto predikatīvo nodarījumu
sarakstu, un/vai
c) attiecībā uz konkrētās dalībvalsts tiesību aktos
noteiktajiem smagajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
5. Ikviena dalībvalsts nodrošina to, ka iepriekšēja vai
vienlaicīga notiesāšana par predikatīvo nodarījumu nav
priekšnoteikums tam, lai personu notiesātu par noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizāciju.
6. Ikviena dalībvalsts nodrošina to, ka saskaņā ar šo pantu
personu var notiesāt par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju,
ja ir pierādīts, ka šā panta 1.punkta a) vai b) apakšpunktā
norādītais īpašums ir iegūts, izdarot predikatīvu nodarījumu,
turklāt šādā gadījumā nav precīzi jāpierāda, ar kuru noziegumu ir
saistīta šāda īpašuma ieguve.
7. Ikviena dalībvalsts nodrošina to, ka predikatīvie
nodarījumi saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju
attiecas arī uz tādām darbībām, kuras veiktas citā valstī, kuras
šajā citā valstī ir uzskatāmas par nodarījumu un kuras būtu
uzskatāmas par predikatīvu nodarījumu, ja tās būtu veiktas
pirmajā minētajā valstī. Ikviena dalībvalsts kā vienīgo
priekšnoteikumu var noteikt to, ka attiecīgās darbības būtu
uzskatāmas par predikatīvu nodarījumu tad, ja tās būtu veiktas
šajā valstī.
10.pants -
Juridisko personu atbildība
1. Ikviena dalībvalsts pieņem tādus normatīvos un cita veida
aktus, kas var būt nepieciešami, lai nodrošinātu to, ka
juridiskas personas var saukt pie atbildības par tādiem
noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizāciju, kuri ir konstatēti saskaņā ar šo konvenciju un
kurus juridisko personu labā ir izdarījusi kāda fiziska persona,
kas rīkojusies vai nu individuāli, vai juridiskās personas
institūcijas sastāvā, un kas veic šīs juridiskās personas vadības
pienākumus, pamatojoties uz:
a) pilnvarām pārstāvēt attiecīgo juridisko personu vai
b) pilnvarām pieņemt lēmumus attiecīgās juridiskās personas
vārdā, vai
c) pilnvarām veikt kontroli juridiskās personas struktūrā,
kā arī par šādas fiziskās personas kā līdzdalībnieka vai
kūdītāja iesaistīšanos iepriekšminētajos nodarījumos.
2. Neatkarīgi no 1.punktā minētajiem gadījumiem ikviena
dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka
juridisko personu var saukt pie atbildības, ja 1.punktā minētā
fiziskā persona nav veikusi pārraudzību vai kontroli un tādējādi
šai fiziskajai personai, kura ir minētās juridiskās personas
pakļautībā, ir radusies iespēja izdarīt 1.punktā minētos
noziedzīgos nodarījumus par labu šai juridiskajai personai.
3. Šajā pantā noteiktā juridiskās personas atbildība nenozīmē
to, ka netiek pieļauta iespēja uzsākt kriminālprocesu pret tādām
fiziskām personām, kuras ir izdarījušas 1.punktā minētos
noziedzīgos nodarījumus, kūdījušas uz to izdarīšanu vai ir
līdzdalīgas šādos nodarījumos.
4. Ikviena dalībvalsts nodrošina to, ka juridiskām personām,
kuras sauc pie atbildības saskaņā ar šo pantu, piemēro efektīvas,
proporcionālas un preventīvas kriminālās vai cita veida
sankcijas, tostarp naudas sodus.
11.pants -
Iepriekšējie lēmumi
Ikviena dalībvalsts pieņem tādus normatīvos un cita veida
aktus, kas var būt nepieciešami, lai nodrošinātu iespēju soda
noteikšanā ņemt vērā galīgos lēmumus, kurus cita dalībvalsts ir
pieņēmusi pret fizisko vai juridisko personu saistībā ar
nodarījumiem, kas konstatēti saskaņā ar šo konvenciju.
2.sadaļa -
Finanšu izlūkošanas vienība (FIV) un novēršana
12.pants -
Finanšu izlūkošanas vienība (FIV)
1. Ikviena dalībvalsts pieņem tādus normatīvos un cita veida
aktus, kas var būt nepieciešami, lai izveidotu FIV, kā norādīts
šajā konvencijā.
2. Ikviena dalībvalsts pieņem tādus normatīvos un cita veida
aktus, kas var būt nepieciešami, lai nodrošinātu to, ka tās FIV
tieši vai netieši laikus ir pieejama tās lūgtā finanšu,
administratīvā un tiesībaizsardzības informācija, kura FIV ir
vajadzīga, lai tā pienācīgi veiktu savas funkcijas, tostarp
analizētu ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem.
13.pants -
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pasākumi
1. Ikviena dalībvalsts pieņem tādus normatīvos un cita veida
aktus, kas var būt nepieciešami, lai vietējā līmenī ieviestu
vispusīgu reglamentējošu un uzraudzības vai pārraudzības režīmu
ar nolūku novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Ikvienai dalībvalstij pienācīgi jāņem vērā piemērojamie
starptautiskie standarti, tostarp jo īpaši tādi ieteikumi, kurus
pieņēmusi Finanšu darbības uzdevumu grupa noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizācijas jautājumos (FATF).
2. Šajā saistībā ikviena dalībvalsts it īpaši pieņem tādus
normatīvos un cita veida aktus, kas var būt nepieciešami:
a) lai gadījumos, kad fiziskas vai juridiskas personas
iesaistās tādās darbībās, ko, ļoti iespējams, izmanto noziedzīgi
iegūtu līdzekļu legalizācijas nolūkā, šīm personām saistībā ar
minētajām darbībām noteiktu pienākumu:
i) identificēt un apstiprināt savu klientu identitāti, kā arī
attiecīgā gadījumā norādīt galīgos īpašuma patiesā labuma guvējus
un veikt pastāvīgu uzticamības pārbaudi saistībā ar darījuma
attiecībām, ņemot vērā uz risku pamatotu pieeju;
ii) saskaņā ar drošības pasākumiem ziņot, kad radušās aizdomas
par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju;
iii) veikt atbalsta pasākumus, piemēram, veidot reģistru
attiecībā uz klientu identifikāciju un darījumiem, veikt
personāla apmācību, izstrādāt iekšējo politiku un procedūras,
attiecīgā gadījumā pielāgojot to darbību apjomam un veidam;
b) lai attiecīgā gadījumā a) apakšpunktā norādītajām personām
aizliegtu atklāt to, ka ir nosūtīts ziņojums par aizdomīgu
darījumu vai ar to saistīta informācija vai ka tiek veikta vai,
iespējams, tiks veikta izmeklēšana saistībā ar noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizāciju;
c) lai nodrošinātu (attiecīgā gadījumā pamatojoties uz riska
pakāpi) to, ka attiecībā uz a) apakšpunktā norādītajām personām
piemēro efektīvu pārraudzības un attiecīgā gadījumā uzraudzības
sistēmu ar nolūku nodrošināt to, ka šīs personas ievēro prasības,
kas attiecas uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas
apkarošanu.
3. Šajā saistībā ikviena dalībvalsts pieņem tādus normatīvos
un cita veida aktus, kas var būt nepieciešami, lai atklātu
skaidras naudas un apgrozāmu uzrādītāja instrumentu būtiskus
fiziskus pārrobežu pārvadājumus.
14.pants -
Aizdomīgu vietējo darījumu atlikšana
Ikviena dalībvalsts pieņem tādus normatīvos un cita veida
aktus, kas var būt nepieciešami, lai gadījumos, kad ir aizdomas,
ka darījums ir saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizāciju, FIV vai attiecīgā gadījumā jebkura cita kompetentā
iestāde vai organizācija būtu tiesīga nekavējoties rīkoties,
apturot vai neatļaujot veikt šādu darījumu, lai analizētu
attiecīgo darījumu un apstiprinātu minētās aizdomas. Ikviena
dalībvalsts ir tiesīga ierobežot minētos pasākumus, atļaujot šādi
rīkoties tikai tādos gadījumos, kad iesniegts ziņojums par
aizdomīgu darījumu. To, uz cik ilgu laiku iespējams apturēt vai
neatļaut veikt darījumu, nosaka saskaņā ar attiecīgiem valsts
tiesību aktu noteikumiem.
IV nodaļa -
Starptautiskā sadarbība
1.sadaļa -
Starptautiskās sadarbības principi
15.pants -
Starptautiskās sadarbības vispārējie principi un pasākumi
1. Dalībvalstis pēc iespējas plašāk sadarbojas, lai veiktu
izmeklēšanu un izskatītu lietas ar nolūku konfiscēt nozieguma
rīkus un noziedzīgi iegūtus līdzekļus.
2. Ikviena dalībvalsts pieņem tādus normatīvos un cita veida
aktus, kas var būt nepieciešami, lai tā saskaņā ar šajā nodaļā
izklāstītajiem nosacījumiem varētu atbildēt uz lūgumu:
a) konfiscēt tādas konkrētas īpašuma vienības, kas ir
noziedzīgi iegūtie līdzekļi vai nozieguma rīki, kā arī konfiscēt
noziedzīgi iegūtos līdzekļus, pieprasot samaksāt tādu naudas
summu, kura atbilst noziedzīgi iegūto līdzekļu vērtībai;
b) palīdzēt izmeklēšanā un veikt pagaidu pasākumus attiecībā
uz jebkuru no iepriekšminētajiem konfiskācijas veidiem.
3. 2.punkta b) apakšpunktā minēto palīdzību izmeklēšanā sniedz
un pagaidu pasākumus veic saskaņā ar lūguma saņēmējas dalībvalsts
iekšējiem tiesību aktiem. Ja lūgumā attiecībā uz kādu no šiem
pasākumiem ir norādītas tādas formalitātes vai procedūras, kas
nepieciešamas saskaņā ar lūguma iesniedzējas dalībvalsts tiesību
aktiem, lūguma saņēmēja dalībvalsts ievēro šīs prasības arī tad,
ja tai tās ir neierastas, un tiktāl, cik minēto lūgumu izpilde
nav pretrunā šīs dalībvalsts tiesību aktu pamatprincipiem.
4. Lai identificētu, atrastu, iesaldētu vai arestētu
noziedzīgi iegūtos līdzekļus un nozieguma rīkus, ikviena
dalībvalsts pieņem tādus normatīvos un cita veida aktus, kas var
būt nepieciešami, lai nodrošinātu to, ka citu dalībvalstu
iesniegtajiem lūgumiem ir tāda pati prioritāte kā lūgumiem, kas
iesniegti atbilstoši iekšējai kārtībai.
2.sadaļa -
Palīdzība izmeklēšanā
16.pants -
Pienākums palīdzēt
Pēc attiecīga lūguma dalībvalstis cita citai sniedz iespējami
plašu palīdzību saistībā ar nozieguma rīku, noziedzīgi iegūto
līdzekļu un cita veida konfiscējamā īpašuma identificēšanu un
atrašanu. Šāda palīdzība ir visi tie pasākumi, kurus izmanto, lai
sniegtu un nodrošinātu pierādījumus par iepriekšminētā īpašuma
esamību, atrašanās vietu vai pārvietošanu, veidu, juridisko
statusu vai vērtību.
17.pants -
Lūgumi saistībā ar informāciju par bankas kontiem
1. Saskaņā ar šā panta nosacījumiem ikviena dalībvalsts veic
nepieciešamos pasākumus, lai, izpildot citas dalībvalsts lūgumu,
noteiktu, vai kādā no bankām, kas atrodas lūguma saņēmējas
dalībvalsts teritorijā, fiziskā vai juridiskā persona, saistībā
ar kuru notiek kriminālizmeklēšana, ir atvērusi vienu vai
vairākus jebkāda veida kontus vai arī tās rīcībā ir šādi konti,
un attiecīgā gadījumā sniedz precīzu informāciju par norādītajiem
kontiem.
2. Šajā pantā norādītais pienākums ir piemērojams tikai tādos
gadījumos, kad attiecīgā informācija ir tās bankas rīcībā, kas
uztur attiecīgo kontu.
3. Papildus 37.panta prasībām lūguma iesniedzēja dalībvalsts
lūgumā norāda:
a) kāpēc tā uzskata, ka lūgtajai informācijai varētu būt
būtiska nozīme, veicot kriminālizmeklēšanu saistībā ar attiecīgo
nodarījumu;
b) kāpēc tā uzskata, ka attiecīgo kontu uztur kāda lūguma
saņēmējas dalībvalsts banka, un iespējami plaši norāda, kuras
bankas un/vai konti varētu būt iesaistīti;
c) visu pieejamo papildu informāciju, kas varētu atvieglot
attiecīgā lūguma izpildi.
4. Lūguma saņēmēja dalībvalsts attiecībā uz šāda lūguma
izpildi var piemērot tos pašus nosacījumus, kas attiecas uz
lūgumiem saistībā ar līdzekļu meklēšanu un izņemšanu.
5. Ikviena valsts vai Eiropas Kopiena ar Eiropas Padomes
ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju laikā, kad tā paraksta šo
konvenciju vai deponē tās ratifikācijas, pieņemšanas,
apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, var paziņot, ka šo
pantu piemēro tikai attiecībā uz nodarījumu kategorijām, kuras
norādītas Konvencijas pielikumā iekļautajā sarakstā.
6. Dalībvalstis var paplašināt šo noteikumu, attiecinot to arī
uz tādiem kontiem, kas atvērti ārpusbanku sektora finanšu
iestādēs. Paplašinot šo noteikumu, var piemērot savstarpējības
principu.
18.pants -
Lūgumi saistībā ar informāciju par bankas darījumiem
1. Saņēmusi citas dalībvalsts lūgumu, lūguma saņēmēja
dalībvalsts sniedz precīzu informāciju par konkrētiem bankas
kontiem un bankas operācijām, kas veiktas konkrētā laika posmā,
izmantojot vienu vai vairākus no lūgumā norādītajiem kontiem,
tostarp precīzu informāciju par jebkuru nosūtītāja vai saņēmēja
kontu.
2. Šajā pantā norādītais pienākums ir piemērojams tikai tādos
gadījumos, kad attiecīgā informācija ir tās bankas rīcībā, kas
uztur attiecīgo kontu.
3. Papildus 37.panta prasībām lūguma iesniedzēja dalībvalsts
savā lūgumā norāda, kāpēc tā uzskata, ka prasītā informācija ir
būtiska saistībā ar attiecīgā nodarījuma kriminālizmeklēšanu.
4. Lūguma saņēmēja dalībvalsts attiecībā uz šāda lūguma
izpildi var piemērot tos pašus nosacījumus, kas attiecas uz
lūgumiem saistībā ar noziedzīgi iegūto līdzekļu meklēšanu un
izņemšanu.
5. Dalībvalstis var paplašināt šo noteikumu, attiecinot to arī
uz tādiem kontiem, kas atvērti ārpusbanku sektora finanšu
iestādēs. Paplašinot šo noteikumu, var piemērot savstarpējības
principu.
19.pants -
Lūgumi saistībā ar bankas darījumu pārraudzību
1. Ikviena dalībvalsts nodrošina to, ka pēc citas dalībvalsts
lūguma tā noteiktu laika posmu var pārraudzīt bankas operācijas,
kuras veic, izmantojot vienu vai vairākus no lūgumā norādītajiem
kontiem, kā arī paziņot šādas pārraudzības rezultātus lūguma
iesniedzējai dalībvalstij.
2. Papildus 37.panta prasībām lūguma iesniedzēja dalībvalsts
savā lūgumā norāda, kāpēc tā uzskata, ka lūgtā informācija ir
būtiska saistībā ar attiecīgā nodarījuma kriminālizmeklēšanu.
3. Lēmumu par šādas pārraudzības veikšanu katrā atsevišķajā
gadījumā pieņem lūguma saņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes
saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.
4. Lūguma iesniedzējas dalībvalsts un lūguma saņēmējas
dalībvalsts kompetentās iestādes vienojas par šādas pārraudzības
praktisko daļu.
5. Dalībvalstis var paplašināt šo noteikumu, attiecinot to arī
uz tādiem kontiem, kas atvērti ārpusbanku sektora finanšu
iestādēs.
20.pants -
Informācijas sniegšana pēc savas ierosmes
Ikviena dalībvalsts, neierobežojot tās veikto izmeklēšanu vai
lietu izskatīšanu, bez iepriekšēja lūguma var nosūtīt citai
dalībvalstij informāciju par nozieguma rīkiem un noziedzīgi
iegūtiem līdzekļiem, ja tā uzskata, ka šādas informācijas
atklāšana var palīdzēt saņēmējai dalībvalstij uzsākt vai veikt
izmeklēšanu vai tiesvedību vai ka, saņēmusi šādu informāciju, šī
dalībvalsts var iesniegt lūgumu atbilstīgi šīs nodaļas
noteikumiem.
3.sadaļa -
Pagaidu pasākumi
21.pants -
Pienākums veikt pagaidu pasākumus
1. Pēc lūguma, ko izteikusi cita dalībvalsts, kas ir uzsākusi
kriminālprocesu vai lietu par konfiskāciju, dalībvalsts veic
nepieciešamos pagaidu pasākumus, piemēram, īpašuma iesaldēšanu
vai izņemšanu, lai nepieļautu nekādus darījumus ar minēto
īpašumu, tā atsavināšanu vai nodošanu citai personai, ja
attiecībā uz šo īpašumu vēlāk varētu izteikt konfiskācijas lūgumu
vai ja attiecībā uz to šādu lūgumu varētu uzskatīt par
pamatotu.
2. Tā dalībvalsts, kas saskaņā ar 23.pantu ir saņēmusi
konfiskācijas lūgumu, attiecīgā gadījumā veic šā panta 1. punktā
norādītos pasākumus attiecībā uz jebkuru īpašumu, uz kuru
attiecas konkrētais lūgums vai kurš atbilst vajadzīgajām
prasībām, lai to konfiscētu, izpildot šādu lūgumu.
22.pants -
Pagaidu pasākumu izpilde
1. Pēc tādu pagaidu pasākumu izpildes, kurus veic saskaņā ar
21.panta 1.punktu, lūguma iesniedzēja dalībvalsts pēc savas
ierosmes pēc iespējas drīzāk sniedz lūguma saņēmējai dalībvalstij
visu informāciju, kas var kādā veidā ietekmēt šo pasākumu
apjomu. Lūguma iesniedzēja dalībvalsts turklāt nekavējoties
sniedz visu lūguma saņēmējas dalībvalsts lūgto papildu
informāciju, kas vajadzīga, lai īstenotu pagaidu pasākumus un
veiktu pārbaudi saistībā ar pagaidu pasākumu izpildi.
2. Ja tas ir iespējams, pirms atcelt tādus pagaidu pasākumus,
kas veikti saskaņā ar šo pantu, lūguma saņēmēja dalībvalsts dod
lūguma iesniedzējai dalībvalstij iespēju sniegt pamatojumu, kādēļ
šādi pasākumi būtu jāturpina.
4.sadaļa -
Konfiskācija
23.pants -
Pienākums veikt konfiskāciju
1. Dalībvalsts, kura ir saņēmusi kādas citas dalībvalsts
lūgumu konfiscēt nozieguma rīkus vai noziedzīgi iegūtos
līdzekļus, kas atrodas tās teritorijā:
a) izpilda lūguma iesniedzējas dalībvalsts tiesas nolēmumu
konfiscēt šādus nozieguma rīkus vai noziedzīgi iegūtos līdzekļiem
vai
b) iesniedz šo lūgumu savas valsts kompetentajām iestādēm, lai
saņemtu konfiskācijas rīkojumu, un attiecīgā gadījumā to
izpilda.
2. Lai piemērotu šā panta 1.punkta b) apakšpunktu, jebkura
dalībvalsts, ja vien tas nepieciešams, ir tiesīga uzsākt
konfiskācijas procedūru saskaņā ar savas valsts tiesību
aktiem.
3. Šā panta 1. punkta noteikumi attiecas arī uz konfiskāciju,
kas tiek veikta, izpildot prasību samaksāt naudas summu, kura
atbilst noziedzīgi iegūto līdzekļu vērtībai, ja konfiscējamais
īpašums atrodas lūguma saņēmējas dalībvalsts teritorijā.
Gadījumos, kad konfiskāciju veic saskaņā ar 1.punktu, lūguma
saņēmēja dalībvalsts tad, ja attiecīgā naudas summa netiek
samaksāta, šo lūgumu īsteno, konfiscējot jebkuru šim nolūkam
derīgu īpašumu.
4. Ja konfiskācijas lūgums attiecas uz konkrētu īpašuma
vienību, dalībvalstis var vienoties par to, ka lūguma saņēmēja
dalībvalsts veic konfiskāciju, pieprasot samaksāt naudas summu,
kas atbilst īpašuma vērtībai.
5. Dalībvalstis atbilstoši saviem tiesību aktiem pēc iespējas
plašāk sadarbojas ar tām dalībvalstīm, kas lūdz veikt tādus
konfiskācijai līdzvērtīgus pasākumus, kurus īstenojot tiek
atņemts īpašums un kuri nav kriminālsankcijas, ja šos pasākumus
veic saskaņā ar lūguma iesniedzējas dalībvalsts tiesu iestāžu
nolēmumu saistībā ar noziedzīgu nodarījumu un ir pierādīts, ka
attiecīgais īpašums ir noziedzīgi iegūti līdzekļi vai cita veida
īpašums šīs konvencijas 5. panta nozīmē.
24.pants -
Konfiskācijas veikšana
1. Kārtību attiecībā uz 23.pantā minētās konfiskācijas
nolēmuma saņemšanu un šīs konfiskācijas īstenošanu nosaka lūguma
saņēmējas dalībvalsts tiesību akti.
2. Lūguma saņēmējai dalībvalstij ir saistoši konstatētie
fakti, ja tie ir norādīti lūguma iesniedzējas dalībvalsts tiesas
spriedumā vai tiesas nolēmumā vai ja minētie fakti ir šāda tiesas
sprieduma vai tiesas nolēmuma pamatā.
3. Ikviena valsts vai Eiropas Kopiena laikā, kad tā paraksta
šo konvenciju vai deponē tās ratifikācijas, pieņemšanas,
apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, var, iesniedzot
Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju, paziņot,
ka šā panta 2.punktu piemēro tikai saskaņā ar attiecīgās valsts
konstitucionālajiem principiem un tiesību sistēmas
pamatnostādnēm.
4. Ja konfiskāciju veic, piemērojot prasību samaksāt noteiktu
naudas summu, lūguma saņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde
pārrēķina šo summu lūguma iesniedzējas dalībvalsts valūtā
atbilstoši valūtas maiņas kursam, kāds ir spēkā tajā brīdī, kad
pieņemts lēmums īstenot konfiskāciju.
5. Gadījumā, kas minēts 23.panta 1.punkta a) apakšpunktā,
tikai lūguma iesniedzēja dalībvalsts ir tiesīga lemt par prasības
pieteikumiem saistībā ar konfiskācijas rīkojuma pārskatīšanu.
25.pants -
Konfiscētais īpašums
1. Ar īpašumu, ko dalībvalsts konfiscējusi saskaņā ar šīs
konvencijas 23. un 24.pantu, minētā dalībvalsts rīkojas
atbilstoši saviem tiesību aktiem un administratīvajam
procesam.
2. Rīkojoties atbilstoši lūgumam, ko kāda cita dalībvalsts
iesniegusi saskaņā ar šīs konvencijas 23. un 24.pantu,
dalībvalstis atbilstoši to tiesību aktiem un tad, ja tas tiek
prasīts, prioritāri apsver iespēju atdot konfiscēto īpašumu
lūguma iesniedzējai dalībvalstij, lai tā varētu sniegt
kompensāciju nozieguma upuriem vai atdot konfiscēto īpašumu tā
likumīgajiem īpašniekiem.
3. Ja kāda dalībvalsts rīkojas atbilstoši lūgumam, ko
iesniegusi kāda cita dalībvalsts saskaņā ar šīs konvencijas 23.
un 24.pantu, tad pirmā minētā dalībvalsts saskaņā ar savas valsts
tiesību aktiem vai administratīvo procesu var īpaši apsvērt
iespēju noslēgt līgumus vai vienoties ar citām dalībvalstīm par
šāda īpašuma sadali, izmantojot sistemātisku pieeju vai lemjot
par šādu sadali katrā gadījumā atsevišķi.
26.pants -
Konfiskācijas izpildes tiesības un maksimālais apjoms
1. Lūgums veikt konfiskāciju, kas izteikts saskaņā ar 23. un
24.pantu, neietekmē lūguma iesniedzējas dalībvalsts tiesības
pašai īstenot konfiskācijas rīkojumu.
2. Neko šajā konvencijā nedrīkst interpretēt tā, lai tiktu
pieļauts, ka konfiscētā īpašuma kopējā vērtība pārsniedz naudas
summu, kas minēta konfiskācijas rīkojumā. Ja kāda dalībvalsts
uzskata, ka tas varētu notikt, attiecīgās dalībvalstis
apspriežas, lai šādu iespēju novērstu.
27.pants -
Brīvības atņemšana nesamaksāšanas gadījumā
Dalībvalsts, atbildot uz lūgumu, kas tai iesniegts saskaņā ar
23.pantu, nedrīkst piemērot ne brīvības atņemšanu, ne kādu citu
sodu, kas ierobežo personas brīvību, ja lūguma iesniedzēja
dalībvalsts to ir norādījusi savā lūgumā.
5.sadaļa -
Atteikums sadarboties vai sadarbības atlikšana
28.pants -
Atteikuma iemesli
1. Šajā nodaļā minēto sadarbību dalībvalstis var atteikt tad,
ja:
a) lūgtā darbība ir pretrunā lūguma saņēmējas dalībvalsts
tiesību sistēmas pamatprincipiem vai
b) lūguma izpilde var apdraudēt lūguma saņēmējas dalībvalsts
suverenitāti, drošību, sabiedrisko kārtību vai citas būtiskas
intereses, vai
c) lūguma saņēmēja dalībvalsts uzskata, ka lieta, uz ko
attiecas konkrētais lūgums, svarīguma ziņā neattaisno lūgtās
darbības veikšanu, vai
d) nodarījums, uz ko attiecas lūgums, ir finanšu noziegums,
izņemot gadījumu, kad lūgums attiecas uz terorisma
finansēšanu;
e) nodarījums, uz ko attiecas lūgums, ir politisks noziegums,
izņemot gadījumu, kad lūgums attiecas uz terorisma finansēšanu,
vai
f) lūguma saņēmēja dalībvalsts uzskata, ka lūguma izpilde būtu
pretrunā ne bis in idem principam, vai
g) lūgums attiecas uz tādu nodarījumu, kas saskaņā ar lūguma
saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem nav uzskatāms par noziedzīgu
nodarījumu, ja tas ir izdarīts attiecīgās valsts jurisdikcijā.
Tomēr saskaņā ar 2.sadaļu dalībvalsts var atteikt sadarbību šā
iemesla dēļ tikai tad, ja lūgtā palīdzība ir saistīta ar
piespiedu līdzekļu piemērošanu. Kad šajā nodaļā noteiktajai
sadarbībai nepieciešama abpusējā sodāmība, šo lūgumu uzskata par
izpildītu neatkarīgi no tā, vai abas dalībvalstis attiecīgo
nodarījumu iekļauj vienā un tajā pašā kategorijā un vai šā
nodarījuma nosaukšanai izmanto vienu un to pašu terminoloģiju, ja
abas dalībvalstis attiecīgo darbību klasificē kā noziedzīgu.
2. Sadarbību, kas paredzēta šīs nodaļas 2.sadaļā, ciktāl lūgtā
palīdzība ir saistīta ar piespiedu līdzekļa piemērošanu, un šīs
nodaļas 3.sadaļā, var atteikt arī tad, ja lūgtos pasākumus
saskaņā ar lūguma saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem nevarētu
veikt saistībā ar izmeklēšanu vai tiesvedību līdzīgā lietā lūguma
saņēmējā dalībvalstī.
3. Ja to nosaka lūguma saņēmējas dalībvalsts tiesību akti,
sadarbību, kas paredzēta šīs nodaļas 2.sadaļā, ciktāl lūgtā
palīdzība ir saistīta ar piespiedu līdzekļu piemērošanu, un šīs
nodaļas 3.sadaļā, var atteikt arī tad, ja lūgtos pasākumus vai
kādus citus pasākumus, kam ir līdzīga ietekme, nav atļauts veikt
saskaņā ar lūguma iesniedzējas dalībvalsts tiesību aktiem vai
attiecībā uz lūguma iesniedzējas dalībvalsts kompetentajām
iestādēm, ja konkrēto lūgumu nav sankcionējis lūguma iesniedzējas
dalībvalsts tiesnesis vai kāda cita tiesu iestāde, tostarp
prokurori, kas nodarbojas ar noziedzīgiem nodarījumiem.
4. Šīs nodaļas 4.sadaļā paredzēto sadarbību var atteikt arī
tad, ja:
a) saskaņā ar lūguma saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem
īpašuma konfiskāciju nepiemēro attiecībā uz nodarījuma veidu, kas
norādīts lūgumā;
b) neierobežojot 23.panta 3 punktā noteikto pienākumu, šāda
sadarbība būtu pretrunā lūguma saņēmējas dalībvalsts tiesību aktu
principiem attiecībā uz konfiskācijas ierobežojumiem, vērtējot
atbilstību starp nodarījumu un
i) ekonomisko ieguvumu, ko var kvalificēt kā noziedzīgi
iegūtus līdzekļus, vai
ii) īpašumu, ko var kvalificēt kā nozieguma rīkus, vai
c) saskaņā ar lūguma saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem
noilguma dēļ konfiskāciju vairs nav iespējams piemērot vai
īstenot, vai,
d) neierobežojot 23.panta 5.punktu, lūgums neattiecas uz
iepriekšējo sodāmību vai tiesas pieņemtu lēmumu, vai šādā lēmumā
izteiktu secinājumu, ka ir izdarīts viens vai vairāki tādi
nodarījumi, saistībā ar kuriem ir izdots vai tiek lūgts rīkojums
veikt konfiskāciju, vai
e) konfiskācija lūguma iesniedzējā dalībvalstī nav īstenojama,
vai arī uz to attiecas parastie pārsūdzības līdzekļi, vai
f) lūgums attiecas uz tādu konfiskācijas rīkojumu, kas
pieņemts, pamatojoties uz in absentia pieņemtu nolēmumu
saistībā ar personu, uz kuru šis rīkojums attiecas, un lūguma
saņēmēja dalībvalsts uzskata, ka lūguma iesniedzējas dalībvalsts
veiktā tiesvedībā, kuras rezultātā pieņemts attiecīgais lēmums,
nav ievērotas minimālās tiesības uz aizstāvību, kādas tiek
atzītas attiecībā uz ikvienu personu, pret kuru izvirzīta
apsūdzība krimināllietā.
5. Saistībā ar šā panta 4.punktu lēmumu neuzskata par pieņemtu
in absentia, ja:
a) tas ir apstiprināts vai pasludināts pēc tam, kad persona,
uz kuru tas attiecas, cēlusi iebildumus, vai
b) tas ir pieņemts pēc pārsūdzības, ja pārsūdzību ir
iesniegusi persona, uz kuru tas attiecas.
6. Saistībā ar šā panta 4.punktu izvērtējot, vai ir ievērotas
minimālās tiesības uz aizstāvību, lūguma saņēmēja dalībvalsts ņem
vērā to, ka persona, uz kuru tas attiecas, ir tīši centusies
izvairīties no tiesas vai ka šai persona ir bijusi iespēja
izmantot tiesisku aizsardzības līdzekli, lai apstrīdētu in
absentia pieņemtu lēmumu, bet tā to nav darījusi. Tas pats
noteikums ir spēkā arī tajā gadījumā, kad attiecīgā persona ir
laikus saņēmusi pavēsti ierasties tiesā, bet nav to darījusi, kā
arī nav lūgusi lietas izskatīšanu atlikt.
7. Dalībvalsts neatsaucas uz bankas noslēpumu, lai pamatotu
šajā nodaļā minētās sadarbības atteikumu. Ja to nosaka
dalībvalsts tiesību akti, dalībvalsts var lūgt, lai tādas
sadarbības lūgumu, saskaņā ar kuru būtu jāatklāj bankas
noslēpums, būtu sankcionējis tiesnesis vai kāda cita tiesu
iestāde, tostarp prokurori, kas nodarbojas ar noziedzīgiem
nodarījumiem.
8. Neierobežojot šā panta 1.punkta a) apakšpunktā noteikto
atteikuma iemeslu:
a) lūguma saņēmēja dalībvalsts nevar atteikties īstenot šajā
nodaļā paredzēto sadarbību, par šķērsli norādot to, ka
izmeklēšana vai lūguma iesniedzējas dalībvalsts iestāžu
konfiskācijas rīkojums attiecas uz juridisku personu;
b) to, ka fiziskā persona, uz kuru attiecas izsniegtais
noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskācijas rīkojums, ir mirusi vai
ka juridiskā persona, uz kuru attiecas izsniegtais noziedzīgi
iegūto līdzekļu konfiskācijas rīkojums, ir likvidēta, nevar
norādīt par šķērsli, kas liedz sniegt 23.panta 1.punkta a)
apakšpunktā minēto palīdzību;
c) lūguma saņēmēja dalībvalsts par šķērsli šajā nodaļā
paredzētajai sadarbībai nevar norādīt to, ka izmeklēšana vai
lūguma iesniedzējas dalībvalsts iestāžu konfiskācijas rīkojums
saskaņā ar šīs konvencijas 9.panta 2.punkta b) apakšpunktu
attiecas uz tādu personu, kura lūgumā ir norādīta kā vainīgā gan
saistībā ar pamata noziedzīgo nodarījumu, gan noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizāciju.
29.pants -
Atlikšana
Lūguma saņēmēja dalībvalsts var atlikt lūguma izpildi, ja
šādas darbības varētu kaitēt tās iestāžu veiktajai izmeklēšanai
vai tiesvedībai.
30.pants -
Lūguma daļēja izpilde vai izpilde ar nosacījumu
Iekams atteikties no šajā nodaļā paredzētās sadarbības vai to
atlikt, lūguma saņēmēja dalībvalsts apsver, vajadzības gadījumā
apspriežoties ar lūguma iesniedzēju dalībvalsti, vai lūgumu var
izpildīt daļēji vai arī ar tādiem nosacījumiem, kādus tā uzskata
par nepieciešamiem.
6.sadaļa -
Paziņojumi un trešo personu tiesību aizsardzība
31.pants -
Dokumentu nodošana
1. Dalībvalstis cita citai sniedz pēc iespējas plašāku
savstarpējo palīdzību tiesas dokumentu izsniegšanā personām, pret
kurām tiek veikti pagaidu pasākumi un konfiskācija.
2. Neko no šā panta nosacījumiem nedrīkst izmantot, lai radītu
šķēršļus:
a) iespējai tieši nosūtīt tiesas dokumentus pa pastu personām,
kas atrodas ārzemēs;
b) izcelsmes dalībvalsts tiesu varas amatpersonām, citām
amatpersonām vai kompetentajām iestādēm nogādāt tiesas dokumentus
ar šīs dalībvalsts konsulāro institūciju vai saņēmējas
dalībvalsts tiesu varas amatpersonu, citu amatpersonu vai
kompetento iestāžu starpniecību, ja vien saņēmēja dalībvalsts
laikā, kad tā paraksta šo konvenciju vai deponē tās
ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās
dokumentu, Eiropas Padomes ģenerālsekretāram neiesniedz
deklarāciju par pretējo.
3. Izsniedzot tiesas dokumentus personām, kuras atrodas
ārzemēs un pret kurām tiek piemēroti pagaidu pasākumi vai
konfiskācijas rīkojumi, kas izdoti nosūtītājā dalībvalstī, šī
dalībvalsts nosaka, kādi tiesiskās aizsardzības līdzekļi
minētajām personām ir pieejami saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts
tiesību aktiem.
32.pants -
Ārvalstu lēmumu atzīšana
1. Izskatot sadarbības lūgumu saskaņā ar 3. un 4.sadaļu,
lūguma saņēmēja dalībvalsts atzīst jebkuru tiesas lēmumu, kas
pieņemts lūguma iesniedzējā dalībvalstī un attiecas uz trešo
personu lūgtajām tiesībām.
2. Dalībvalsts var atteikties atzīt ārvalstu lēmumus tad,
ja:
a) trešām personām nav bijusi pienācīga iespēja aizstāvēt
savas tiesības vai
b) attiecīgais nolēmums nav saderīgs ar lēmumu, kas tajā pašā
lietā jau ir pieņemts lūguma saņēmējā dalībvalstī, vai
c) šāds lēmums nav saderīgs ar lūguma saņēmējas dalībvalsts
sabiedrisko kārtību, vai
d) nolēmums ir pretrunā lūguma saņēmējas dalībvalsts likumos
paredzētajiem ekskluzīvās jurisdikcijas noteikumiem.
7.sadaļa -
Procesuālie un citi vispārējie noteikumi
33.pants -
Centrālā iestāde
1. Dalībvalstis izraugās vienu vai vajadzības gadījumā
vairākas centrālās iestādes, kas ir atbildīgas par šajā nodaļā
paredzēto lūgumu nosūtīšanu un atbildēšanu uz tiem, šo lūgumu
izpildi vai to pārsūtīšanu iestādēm, kuras ir kompetentas tos
izpildīt.
2. Ikviena dalībvalsts laikā, kad tā paraksta šo konvenciju
vai deponē tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai
pievienošanās dokumentu, paziņo Eiropas Padomes ģenerālsekretāram
saskaņā ar šā panta 1.punktu izraudzīto iestāžu nosaukumu un
adresi.
34.pants - Tiešā
saziņa
1. Centrālās iestādes savstarpēji sazinās tiešā veidā.
2. Steidzamā gadījumā lūgumus un paziņojumus, kas sniegti
saskaņā ar šo nodaļu, lūguma iesniedzējas dalībvalsts tiesu
iestādes, tostarp prokurori, var tieši nosūtīt lūguma saņēmējas
dalībvalsts attiecīgajām iestādēm. Šādos gadījumos ar lūguma
iesniedzējas dalībvalsts centrālās iestādes starpniecību
attiecīgo dokumentu kopiju tajā pašā laikā nosūta lūguma
saņēmējas dalībvalsts centrālajai iestādei.
3. Visus lūgumus vai paziņojumus, kas minēti šā panta 1. un
2.punktā, var sniegt ar Starptautiskās Kriminālo policiju
organizācijas (Interpol) starpniecību.
4. Ja saskaņā ar šā panta 2. punktu ir iesniegts lūgums un
attiecīgā iestāde nav kompetenta to izskatīt, tā šo lūgumu
iesniedz izskatīšanai kompetentajai valsts iestādei un
nekavējoties par to paziņo lūguma iesniedzējai dalībvalstij.
5. Lūgumus un paziņojumus, kas minēti šīs nodaļas 2.sadaļā un
kas neparedz piespiedu līdzekļu piemērošanu, lūguma iesniedzējas
dalībvalsts kompetentās iestādes var tieši pārsūtīt lūguma
saņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.
6. Lūgumu vai paziņojumu projektus, ko sniedz saskaņā ar šo
nodaļu, lūguma iesniedzējas dalībvalsts tiesu iestādes pirms
oficiālā lūguma var tieši nosūtīt lūguma saņēmējas dalībvalsts
attiecīgajām iestādēm, lai nodrošinātu to, ka minētos lūgumus pēc
to saņemšanas ir iespējams efektīvi izpildīt un ka tajos ir
iekļauta pietiekama informācija un apliecinošie dokumenti, lai
iesniegtais lūgums atbilstu tā saņēmējas dalībvalsts tiesību aktu
prasībām.
35.pants -
Lūguma forma un valodas
1. Visi lūgumi, kas minēti šajā nodaļā, iesniedzami rakstiski.
Tos var pārsūtīt elektroniski vai izmantojot citus telesakaru
līdzekļus, ja lūguma iesniedzēja dalībvalsts pēc attiecīga lūguma
ir gatava jebkurā laikā sniegt rakstisku šādas saziņas
dokumentāciju, kā arī attiecīgā lūguma oriģinālu. Tomēr ikviena
dalībvalsts, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram
adresētu deklarāciju, jebkurā laikā var noteikt, kādos apstākļos
tā ir gatava pieņemt un izpildīt lūgumus, kas nosūtīti
elektroniski vai izmantojot citus telesakaru līdzekļus.
2. Saskaņā ar šā panta 3.punktu lūgumi un apliecinošie
dokumenti nav jātulko.
3. Ikviena valsts vai Eiropas Kopiena laikā, kad tā paraksta
šo konvenciju vai deponē tās ratifikācijas, pieņemšanas,
apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, var nosūtīt Eiropas
Padomes ģenerālsekretāram deklarāciju, kurā paziņo, ka tā patur
tiesības lūgt, lai tai adresētajiem lūgumiem un šo lūgumu
apliecinošajiem dokumentiem pievieno tulkojumu lūguma saņēmējas
valsts valodā vai kādā no Eiropas Padomes oficiālajām valodām,
vai kādā citā valodā, ko tā norādīs. Šādā gadījumā saņēmēja
valsts var paziņot, ka ir gatava pieņemt tulkojumus jebkurā citā
tās norādītajā valodā. Citas dalībvalstis var piemērot
savstarpējības likumu.
36.pants -
Legalizācija
Attiecībā uz dokumentiem, kas pārsūtīti saskaņā ar šo nodaļu,
legalizācijas formalitātes nepiemēro.
37.pants -
Lūguma saturs
1. Jebkurā sadarbības lūgumā saskaņā ar šo nodaļu norāda:
a) lūguma iesniedzēju iestādi un iestādi, kas veic izmeklēšanu
vai lietas izskatīšanu;
b) lūguma mērķi un iemeslu;
c) jautājumus, tostarp attiecīgos faktus (piemēram, nodarījuma
datumu, vietu un apstākļus), uz ko attiecas izmeklēšana vai
tiesvedība, izņemot gadījumus, kad nosūtītais lūgums ir
paziņojuma lūgums;
d) ja sadarbība ir saistīta ar piespiedu līdzekļu
piemērošanu:
i) tiesību normu tekstu vai tad, ja tas nav iespējams,
attiecīgo piemērojamo tiesību aktu izklāstu;
ii) norādi, ka prasīto pasākumu vai jebkuru citu pasākumu, kam
ir līdzīga ietekme, saskaņā ar lūguma iesniedzējas dalībvalsts
tiesību aktiem būtu iespējams veikt attiecīgās valsts
teritorijā;
e) vajadzības gadījumā un tad, ja tas iespējams:
i) precīzu informāciju par attiecīgo personu vai personām,
tostarp vārdu un uzvārdu, dzimšanas datumu un vietu, pilsonību un
atrašanās vietu, kā arī galvenās mītnes vietu, ja lūgums attiecas
uz juridisku personu;
ii) uz kādu īpašumu attiecas lūgums par sadarbību, šā īpašuma
atrašanās vietu, tā saistību ar attiecīgo personu vai personām,
visas ziņas par šā īpašuma saistību ar nodarījumu, kā arī visu
pieejamo informāciju par citu personu tiesībām uz šo īpašumu;
f) jebkuru konkrēto procedūru, kas jāievēro saskaņā ar lūguma
iesniedzēja dalībvalsts gribu.
2. Lūgumā par pagaidu pasākumiem saskaņā ar 3.sadaļu saistībā
ar tāda īpašuma izņemšanu, kuram var piemērot konfiskācijas
rīkojumu, pieprasot samaksāt noteiktu naudas summu, norādāma arī
maksimālā naudas summa, kuru paredzēts atgūt, konfiscējot
attiecīgo īpašumu.
3. Papildus norādījumiem, kas minēti 1.punktā, jebkurā lūgumā
saskaņā ar 4. sadaļu iekļaujami:
a) 23.panta 1.punkta a) apakšpunkta gadījumā -
i) lūguma iesniedzējas dalībvalsts tiesas izsniegta
konfiskācijas rīkojuma apliecināta kopija un paziņojums par
iemesliem, kas ir šā rīkojuma pamatā, ja šie iemesli nav norādīti
rīkojumā;
ii) lūguma iesniedzējas dalībvalsts kompetentās iestādes
apliecinājums, ka konfiskācijas rīkojums ir izpildāms un uz to
nav attiecināmi parastie pārsūdzības līdzekļi;
iii) informācija par to, kādā apjomā konfiskācijas rīkojums ir
jāizpilda;
iv) informācija par nepieciešamību veikt kādus pagaidu
pasākumus;
b) 23.panta 1.punkta b) apakšpunkta gadījumā - paziņojums par
faktiem, uz kuriem balstījusies lūguma iesniedzēja dalībvalsts un
kuri ir pietiekami, lai lūguma saņēmēja dalībvalsts saskaņā ar
saviem tiesību aktiem varētu izdot rīkojumu par konfiskāciju;
c) kad trešām personām ir bijusi iespēja lūgt savas tiesības -
dokumenti, kas pierāda, ka trešām personām patiešām ir bijusi
šāda iespēja.
38.pants -
Nepilnīgi lūgumi
1. Ja lūgums neatbilst šīs nodaļas noteikumiem vai ja sniegtā
informācija nav pietiekama, lai lūguma saņēmēja dalībvalsts
varētu izpildīt attiecīgo lūgumu, šī dalībvalsts var lūgt lūguma
iesniedzēju dalībvalsti izdarīt lūgumā grozījumus vai papildināt
attiecīgo lūgumu, iekļaujot papildu informāciju.
2. Lūguma saņēmēja dalībvalsts var noteikt, kādā termiņā
iesniedzami minētie grozījumi vai informācija.
3. Līdz lūgto grozījumu veikšanai vai informācijas saņemšanai
attiecībā uz tādu lūgumu, kas iesniegts saskaņā ar šīs nodaļas 4.
sadaļu, lūguma saņēmēja dalībvalsts var veikt jebkurus šīs
nodaļas 2. un 3.sadaļā norādītos pasākumus.
39.pants -
Vairāki lūgumi
1. Ja lūguma saņēmēja dalībvalsts saskaņā ar šīs nodaļas 3. un
4.sadaļu saņem vairākus lūgumus attiecībā uz vienu un to pašu
personu vai īpašumu, minēto lūgumu daudzums attiecīgo dalībvalsti
nekavē izskatīt lūgumus, kas saistīti ar pagaidu pasākumu
veikšanu.
2. Ja kāda dalībvalsts saskaņā ar šīs nodaļas 4.sadaļu saņem
vairākus lūgumus, tā apsver iespēju konsultēties ar lūguma
iesniedzējām dalībvalstīm.
40.pants -
Pienākums norādīt iemeslus
Lūguma saņēmēja dalībvalsts pamato jebkuru lēmumu, kas
saistīts ar šajā nodaļā paredzētās sadarbības atteikumu,
atlikšanu vai ierobežošanu.
41.pants -
Informācija
1. Lūguma saņēmēja dalībvalsts nekavējoties informē lūguma
iesniedzēju dalībvalsti:
a) par darbību, kas uzsākta pēc lūguma, kas iesniegts saskaņā
ar šo nodaļu;
b) par to, kāds ir galarezultāts rīcībai, kas veikta,
pamatojoties uz attiecīgo lūgumu;
c) par lēmumu pilnīgi vai daļēji atteikt, atlikt vai ierobežot
sadarbību saskaņā ar šo nodaļu;
d) par jebkādiem apstākļiem, kuru dēļ nav iespējams izpildīt
attiecīgo lūgumu vai kuru dēļ šāda lūguma izpilde var būtiski
aizkavēties;
e) ja tiek veikti pagaidu pasākumi saskaņā ar lūgumu
atbilstoši šīs nodaļas 2. un 3.sadaļai - par tādiem lūguma
saņēmējas dalībvalsts tiesību aktu noteikumiem, kuru dēļ būtu
automātiski jāatceļ kāds no pagaidu pasākumiem.
2. Lūguma iesniedzēja dalībvalsts nekavējoties informē lūguma
saņēmēju dalībvalsti:
a) par ikvienu pārskatīšanu, lēmumu vai kādu citu faktu, kura
dēļ konfiskācijas rīkojumu pilnīgi vai daļēji vairs nevar
izpildīt;
b) par visām faktiskajām vai tiesiskajām izmaiņām, kuru dēļ
vairs nav pamata veikt kādu no šajā nodaļā paredzētajām
darbībām.
3. Ja kāda dalībvalsts lūdz veikt konfiskāciju vairākās
valstīs, pamatojoties uz vienu un to pašu konfiskācijas rīkojumu,
tā informē par attiecīgo lūgumu visas tās dalībvalstis, uz kurām
attiecas minētā rīkojuma izpilde.
42.pants -
Lietošanas ierobežojums
1. Lūguma saņēmēja dalībvalsts uz lūguma izpildi var
attiecināt nosacījumu, ka lūguma iesniedzējas dalībvalsts
iestādes iegūto informāciju vai pierādījumus bez lūguma saņēmējas
dalībvalsts iepriekšējas piekrišanas neizmantos vai nenodos, lai
veiktu tādu lietu izmeklēšanu vai tiesvedību, kas nav minētas
attiecīgajā lūgumā.
2. Ikviena valsts vai Eiropas Kopiena laikā, kad paraksta
Konvenciju vai kad deponē tās ratifikācijas, pieņemšanas,
apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, ar Eiropas Padomes
ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju var paziņot, ka
informāciju vai pierādījumus, ko lūguma saņēmēja valsts sniedz
saskaņā ar šo nodaļu, lūguma iesniedzējas dalībvalsts iestādes
bez lūguma saņēmējas valsts iepriekšējas piekrišanas nedrīkst
izmantot vai nodot, lai veiktu tādu lietu izmeklēšanu vai
tiesvedību, kas nav norādītas attiecīgajā lūgumā.
43.pants -
Konfidencialitāte
1. Lūguma iesniedzēja dalībvalsts var prasīt, lai lūguma
saņēmēja dalībvalsts lūgumā minētos faktus un tā saturu patur
slepenībā, izņemot tikai tādu informācijas apjomu, kāds ir
nepieciešams, lai izpildītu lūgumu. Lūguma saņēmēja dalībvalsts
nekavējoties informē lūguma iesniedzēju dalībvalsti, ja tā nevar
ievērot šo konfidencialitātes prasību.
2. Lūguma iesniedzēja dalībvalsts tad, ja tas nav pretrunā šīs
valsts tiesību aktu pamatprincipiem un ja tai ir izteikta šāda
prasība, patur slepenībā visus lūguma saņēmējas dalībvalsts
sniegtos pierādījumus un informāciju, izņemot tikai tādu
informācijas apjomu, kāds ir nepieciešams lūgumā norādītās
izmeklēšanas vai tiesvedības nolūkā.
3. Saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem tāda dalībvalsts,
kam cita dalībvalsts pēc savas ierosmes sniedz informāciju
atbilstīgi 20.pantam, ievēro visas konfidencialitātes prasības,
kuras izvirza dalībvalsts, kas sniedz informāciju. Ja otra
dalībvalsts nevar izpildīt šīs prasības, tā par to nekavējoties
paziņo dalībvalstij, kas sniegusi informāciju.
44.pants -
Izdevumi
Parastās izmaksas, kas rodas saistībā ar lūguma izpildi, sedz
lūguma saņēmēja dalībvalsts. Ja lūguma izpildei nepieciešamas
būtiskas vai neparasti lielas izmaksas, dalībvalstis apspriežas,
lai vienotos par lūguma izpildes nosacījumiem un attiecīgo
izmaksu segšanu.
45.pants -
Zaudējumu atlīdzināšana
1. Ja kāda persona ceļ prasību par tāda zaudējuma
atlīdzināšanu, kurš radies tādas darbības vai bezdarbības dēļ,
kas saistīta ar dalībvalstu sadarbību saskaņā ar šo nodaļu,
konkrētās dalībvalstis attiecīgā gadījumā apsver iespēju
savstarpēji konsultēties, lai noteiktu, kā sadalīt atlīdzināmo
zaudējumu segšanai nepieciešamo naudas summu.
2. Dalībvalsts, pret kuru ir ierosināta tiesas prāva par
zaudējumu atlīdzināšanu, cenšas par šo tiesas prāvu informēt otru
dalībvalsti, ja šai otrai dalībvalstij par attiecīgo tiesas prāvu
varētu būt interese.
V nodaļa -
Sadarbība starp finanšu izlūkošanas vienībām
46.pants -
Sadarbība starp finanšu izlūkošanas vienībām
1. Dalībvalstis nodrošina to, ka finanšu izlūkošanas vienības,
kā noteikts šajā konvencijā, atbilstīgi savām valsts pilnvarām
nolūkā apkarot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju
sadarbojas, lai apkopotu un analizētu vai attiecīgā gadījumā FIV
izpētītu attiecīgo informāciju par jebkuru tādu faktu, kas var
norādīt uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
2. Saistībā ar 1.punktu ikviena dalībvalsts nodrošina to, ka
finanšu izlūkošanas vienības pēc savas ierosmes vai pēc lūguma
vai nu saskaņā ar šo konvenciju, vai tādiem esošiem vai
turpmākiem saprašanās memorandiem, kas saderīgi ar šo konvenciju,
veic apmaiņu ar tādu pieejamo informāciju, kas var būt svarīga
informācijas apstrādes vai analīzes procesā vai attiecīgā
gadījumā FIV veiktajā izpētē attiecībā uz tādiem finanšu
darījumiem, kuri ir saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizāciju un iesaistītajām fiziskajām vai juridiskajām
personām.
3. Ikviena dalībvalsts nodrošina to, ka finanšu izlūkošanas
vienību funkciju izpildi saskaņā ar šo pantu neietekmē to statuss
attiecīgajā valstī neatkarīgi no tā, vai šīs vienības ir
administratīvas, tiesībaizsardzības vai tiesu iestādes.
4. Katram lūgumam, ko iesniedz saskaņā ar šo pantu, pievieno
īsu paziņojumu, norādot lūguma iesniedzējai FIV zināmus būtiskus
faktus. Lūgumā FIV norāda, kā tiks izmantota lūgtā
informācija.
5. Ja lūgumu iesniedz saskaņā ar šo pantu, lūguma saņēmēja FIV
sniedz visu būtisko informāciju, tostarp pieejamo finanšu
informāciju un pieprasītos tiesībaizsardzības datus, uz kuriem
attiecas konkrētais lūgums, bez nepieciešamības nosūtīt oficiālu
lūguma vēstuli atbilstīgi piemērojamām konvencijām vai attiecīgo
dalībvalstu savstarpējiem nolīgumiem.
6. FIV var atteikties izpaust tādu informāciju, kuras
atklāšana var traucēt lūguma saņēmējā dalībvalstī veikt
kriminālizmeklēšanu, vai izņēmuma gadījumos atteikties izpaust
informāciju, kad tās atklāšana acīmredzami nesaskan ar attiecīgās
dalībvalsts vai attiecīgās fiziskās vai juridiskās personas
likumīgajām interesēm vai kā citādi neatbilst lūguma saņēmējas
dalībvalsts tiesību aktu pamatprincipiem. Jebkuru šādu atteikumu
pienācīgi izskaidro tai FIV, kura lūdz attiecīgo informāciju.
7. Informāciju un dokumentus, kas iegūti saskaņā ar šo pantu,
izmanto tikai 1.punktā norādītajā nolūkā. Citas FIV sniegtu
informāciju neizplata trešām personām, turklāt saņēmēja FIV to
izmanto tikai analīzes veikšanai; lai minēto informāciju
izmantotu citiem mērķiem, ir vajadzīga informācijas sniedzējas
FIV iepriekšēja piekrišana.
8. Nosūtot informāciju vai dokumentus saskaņā ar šo pantu,
nosūtītāja FIV var noteikt ierobežojumus un nosacījumus attiecībā
uz informācijas izmantošanu tādiem mērķiem, kas nav norādīti
7.punktā. Saņēmēja FIV ievēro visus minētos ierobežojumus un
nosacījumus.
9. Ja dalībvalsts vēlas izmantot saņemto informāciju vai
dokumentus, lai veiktu kriminālizmeklēšanu vai kriminālvajāšanu
7.punktā noradītajā nolūkā, informācijas pārsūtītāja FIV nedrīkst
liegt izmantot attiecīgo informāciju šādiem mērķiem, izņemot
gadījumus, kad šāds atteikums ir iespējams, pamatojoties uz
attiecīgās FIV valsts tiesību aktos paredzētajiem ierobežojumiem
vai 6.punktā norādītajiem nosacījumiem. Jebkuru šādu atteikumu
pienācīgi izskaidro.
10. Finanšu izlūkošanas vienības veic visus nepieciešamos
pasākumus, tostarp drošības pasākumus, lai nodrošinātu to, ka
informācija, kas iesniegta saskaņā ar šo pantu, nav pieejama
citām iestādēm, aģentūrām vai departamentiem.
11. Iesniegto informāciju aizsargā atbilstoši Eiropas Padomes
1981.gada 28.janvāra Konvencijai par indivīda aizsardzību
attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi (ETS Nr. 108), kā
arī ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas 1987.gada
15.septembra Ieteikumu Nr. R(87)15, kas reglamentē personas datu
izmantošanu policijas vajadzībām, piemērojot vismaz tos pašus
personas datu konfidencialitātes un aizsardzības noteikumus,
kurus piemēro saskaņā ar informācijas lūdzējas FIV valsts tiesību
aktiem.
12. Informācijas sniedzēja FIV var iesniegt pamatotus lūgumus
attiecībā uz sniegtās informācijas izmantošanu, un informācijas
saņēmēja FIV attiecīgi nodrošina atgriezenisko saikni, ja tas
iespējams.
13. Dalībvalstis norāda to vienību, kas šā panta nozīmē ir
FIV.
47.pants -
Starptautiskā sadarbība saistībā ar aizdomīgu darījumu
atlikšanu
1. Ikviena dalībvalsts pieņem tādus normatīvos un cita veida
aktus, kas var būt nepieciešami, lai attiecīgās valsts FIV pēc
ārvalstu FIV lūguma varētu nekavējoties rīkoties un apturēt vai
neatļaut veikt darījumu uz tādu pašu laika posmu un piemērojot
tādus pašus nosacījumus, kas saistībā ar darījumu atlikšanu
piemērojami saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.
2. 1. punktā norādītās darbības veic tad, ja lūguma
iesniedzēja FIV pietiekami pamato lūguma saņēmējai FIV, ka:
a) attiecīgais darījums ir saistīts ar noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizāciju un
b) attiecīgo darījumu vajadzētu apturēt vai aizliegt veikt, ja
uz to attiecas iekšzemes ziņojums par aizdomīgu darījumu.
VI nodaļa -
Pārraudzības mehānisms un strīdu izšķiršana
48.pants -
Pārraudzības mehānisms un strīdu izšķiršana
1. Dalībvalstu konferences (DK) pienākums ir pārraudzīt
Konvencijas īstenošanu. DK:
a) uzrauga, vai dalībvalstis pienācīgi īsteno Konvenciju;
b) saņēmusi dalībvalsts lūgumu, izsaka savu viedokli par
jebkuru jautājumu saistībā ar Konvencijas interpretāciju un
piemērošanu.
2. DK pilda šā panta 1.punkta a) apakšpunktā noteiktās
funkcijas, izmantojot visus pieejamos Noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas
(Moneyval) publiskos pārskatus (attiecībā uz
Moneyval valstīm) un visus pieejamos Finanšu darījumu
darba grupas (FATF) publiskos pārskatus (attiecībā uz
FATF valstīm), attiecīgā gadījumā periodiski sagatavojot
arī pašnovērtējuma anketas. Pārraudzības procedūru piemēro
vienīgi tām jomām, uz kurām attiecas šī konvencija un uz kurām
neattiecas citi attiecīgie starptautiskie standarti, saistībā ar
kuriem FATF un Moneyval veic savstarpējus
novērtējumus.
3. Ja DK secina, ka tai ir vajadzīga papildu informācija, lai
pildītu savas funkcijas, tā sadarbojas ar attiecīgo dalībvalsti,
izmantojot, ja DK tā nolemj, Moneyval procedūru un
mehānismu. Attiecīgā dalībvalsts pēc tam atskaitās DK.
Pamatojoties uz to, DK nolemj, vai veikt attiecīgās dalībvalsts
stāvokļa padziļinātu izvērtējumu. Saistībā ar šo
izvērtējumu novērtēšanas komanda var apmeklēt attiecīgo valsti,
taču tas nav jādara obligāti.
4. Ja starp dalībvalstīm rodas strīdi par Konvencijas
interpretāciju vai piemērošanu, attiecīgās dalībvalstis saskaņā
ar savstarpēju vienošanos šos strīdus mēģina atrisināt, veicot
pārrunas vai izmantojot citus pašu izvēlētus mierīgus strīdu
risināšanas līdzekļus, tostarp uzticot šo strīdu izskatīšanu DK,
šķīrējtiesai, kuras lēmumi ir saistoši attiecīgajām dalībvalstīm,
vai Starptautiskajai Tiesai.
5. DK pieņem savu reglamentu.
6. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs sasauc DK ne vēlāk kā
vienu gadu pēc šīs konvencijas spēkā stāšanās dienas. Pēc tam
saskaņā ar DK pieņemto reglamentu regulāri rīko DK sanāksmes.
VII nodaļa -
Nobeiguma noteikumi
49.pants -
Parakstīšana un stāšanās spēkā
1. Šo konvenciju var parakstīt Eiropas Padomes dalībvalstis,
Eiropas Kopienas dalībvalstis, kā arī tās trešās valstis, kas ir
piedalījušās šīs konvencijas izstrādē. Šīs valstis vai Eiropas
Kopiena var atzīt šo konvenciju par saistošu:
a) apstiprinot to ar parakstu, bez atrunām par Konvencijas
ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu;
b) apstiprinot to ar parakstu, ar atrunām par Konvencijas
ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu, kam seko
ratifikācija, pieņemšana vai apstiprināšana.
2. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus
deponē Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.
3. Šī konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas
sākas tad, kad apritējuši trīs mēneši kopš dienas, kurā seši
parakstītāji, no kuriem vismaz četri ir Eiropas Padomes locekļi,
Konvenciju ir atzinuši par saistošu saskaņā ar 1.punkta
noteikumiem.
4. Attiecībā uz jebkuru citu parakstītājvalsti, kas turpmāk
atzīst Konvenciju par saistošu, tā stājas spēkā tā mēneša pirmajā
dienā, kas sākas tad, kad apritējuši trīs mēneši kopš dienas,
kurā attiecīgais parakstītājs ir atzinis Konvenciju par saistošu
saskaņā ar 1.punkta noteikumiem.
5. Neviena 1990.gada Konvencijas dalībvalsts nevar ratificēt,
pieņemt vai apstiprināt šo konvenciju, ja tā neatzīst, ka tai ir
saistoši vismaz tie šīs konvencijas noteikumi, kas atbilst tiem
1990.gada Konvencijas noteikumiem, kuri tai ir saistoši.
6. No šīs konvencijas spēkā stāšanās dienas tās dalībvalstis,
kas tajā pašā laikā ir 1990.gada Konvencijas dalībvalstis:
a) piemēro šīs konvencijas noteikumus savstarpējās
attiecībās;
b) turpina piemērot 1990.gada Konvencijas noteikumus
attiecībās ar tām 1990.gada Konvencijas dalībvalstīm, kas nav šīs
konvencijas dalībvalstis.
50.pants -
Pievienošanās Konvencijai
1. Pēc tam, kad šī konvencija ir stājusies spēkā, Eiropas
Padomes Ministru komiteja, apspriedusies ar Konvencijas
dalībvalstīm, ar lēmumu, kas pieņemts ar Eiropas Padomes statūtu
20.panta d) punktā paredzēto balsu vairākumu un vienprātīgi
balsojot dalībvalstu pārstāvjiem, kuri ir tiesīgi piedalīties
Ministru komitejā, var uzaicināt pievienoties šai konvencijai
jebkuru tādu valsti, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts un nav
piedalījusies šīs konvencijas izstrādē.
2. Ikvienā valstī, kas pievienojas Konvencijai, Konvencija
stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas sākas tad, kad
apritējuši trīs mēneši kopš dienas, kurā Eiropas Padomes
ģenerālsekretāram deponēts pievienošanās dokuments.
51.pants -
Teritoriālā piemērošana
1. Jebkura valsts vai Eiropas Kopiena laikā, kad paraksta šo
konvenciju vai iesniedz tās ratifikācijas, pieņemšanas,
apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, var norādīt
teritoriju vai teritorijas, kurās šo konvenciju piemēro.
2. Jebkura dalībvalsts, iesniedzot Eiropas Padomes
ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju, vēlāk var paplašināt šīs
konvencijas darbību, attiecinot to uz citām teritorijām, kas
norādītas deklarācijā. Šādās teritorijās Konvencija stājas spēkā
tā mēneša pirmajā dienā, kas sākas tad, kad apritējuši trīs
mēneši kopš dienas, kurā ģenerālsekretārs minēto deklarāciju
saņēmis.
3. Iesniedzot ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu,
dalībvalstis jebkurā laikā var atsaukt jebkuru saskaņā ar
iepriekšējiem diviem punktiem iesniegtu deklarāciju attiecībā uz
tajā norādītajām teritorijām. Atsaukums stājas spēkā tā mēneša
pirmajā dienā, kas sākas tad, kad apritējuši trīs mēneši kopš
dienas, kurā ģenerālsekretārs ir saņēmis minēto paziņojumu.
52.pants -
Saistība ar citām konvencijām un nolīgumiem
1. Šī konvencija neietekmē dalībvalstu tiesības un pienākumus,
kas izriet no starptautiskiem daudzpusējiem dokumentiem attiecībā
uz īpašiem jautājumiem.
2. Šīs konvencijas dalībvalstis cita ar citu var noslēgt
divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus attiecībā uz šajā
konvencijā aplūkotajiem jautājumiem, lai papildinātu vai
pastiprinātu šīs konvencijas noteikumus vai atvieglotu tajā
ietverto principu piemērošanu.
3. Ja divas vai vairāk dalībvalstis saistībā ar kādu šajā
konvencijā aplūkotu jautājumu jau ir noslēgušas nolīgumu vai
līgumu vai kā citādi apstiprinājušas savas attiecības saistībā ar
šo jautājumu, tās ir tiesīgas Konvencijas vietā piemērot minēto
nolīgumu vai līgumu vai attiecīgi regulēt savas attiecības, ja
tas sekmē starptautisko sadarbību.
4. Tās Konvencijas dalībvalstis, kuras ir Eiropas Savienības
dalībvalstis, savstarpējās attiecībās piemēro Eiropas Kopienas un
Eiropas Savienības normas, ja šīs Eiropas Kopienas vai Eiropas
Savienības normas attiecas uz konkrēto jautājumu un ir
piemērojamas attiecībā uz konkrēto gadījumu, neietekmējot šīs
konvencijas mērķi un nolūku un iespējas pilnīgi piemērot šo
konvenciju attiecībās ar citām Konvencijas dalībvalstīm.
1)
53.pants -
Deklarācijas un atrunas
1. Ikviena valsts vai Eiropas Kopiena laikā, kad paraksta šo
konvenciju vai deponē tās ratifikācijas, pieņemšanas,
apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, var iesniegt vienu
vai vairākas no 3.panta 2.punktā, 9.panta 4.punktā, 17.panta
5.punktā, 24.panta 3.punktā, 31.panta 2.punktā, 35.panta 1. un
3.punktā, kā arī 42 panta 2.punktā norādītajām deklarācijām.
2. Ikviena valsts vai Eiropas Kopiena laikā, kad paraksta šo
konvenciju vai deponē tās ratifikācijas, pieņemšanas,
apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, iesniedzot
ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju, var arī saglabāt tiesības
pilnīgi vai daļēji nepiemērot 7.panta 2.punkta c) apakšpunkta,
9.panta 6.punkta, 46.panta 5.punkta un 47.panta noteikumus.
3. Ikviena valsts vai Eiropas Kopiena laikā, kad paraksta šo
konvenciju vai deponē tās ratifikācijas, pieņemšanas,
apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, var paziņot, kādā
veidā tā plāno piemērot šīs konvencijas 17. un 19.punktu, jo
īpaši ņemot vērā piemērojamos starptautiskos nolīgumus saistībā
ar starptautisko sadarbību krimināllietās. Valstis Eiropas
Padomes ģenerālsekretāram dara zināmas jebkādas izmaiņas, kas
attiecas uz šo informāciju.
4. Ikviena valsts vai Eiropas Kopiena laikā, kad paraksta šo
konvenciju vai deponē tās ratifikācijas, pieņemšanas,
apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, var paziņot:
a) ka tā nepiemēros šīs konvencijas 3. panta 4.punktu vai
b) ka tā šīs konvencijas 3. panta 4.punktu piemēros daļēji,
vai
c) kā tā ir paredzējusi piemērot šīs konvencijas 3. panta
4.punktu.
Valstis Eiropas Padomes ģenerālsekretāram dara zināmas
jebkādas izmaiņas, kas attiecas uz šo informāciju.
5. Citas atrunas nav iespējamas.
6. Ikviena dalībvalsts, kas ir izdarījusi atrunu saskaņā ar šo
pantu, var to pilnīgi vai daļēji atsaukt, iesniedzot Eiropas
Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu. Atsaukums stājas
spēkā tajā dienā, kurā ģenerālsekretārs saņem šo paziņojumu.
7. Ja kāda dalībvalsts ir iesniegusi atrunu attiecībā uz kādu
Konvencijas noteikumu, tā nevar prasīt, lai attiecīgo noteikumu
piemēro cita dalībvalsts; ja šāda atruna ir daļēja vai ja uz to
attiecas kādi nosacījumi, atrunas iesniedzēja dalībvalsts var
prasīt, lai citas dalībvalstis piemēro attiecīgo noteikumu tādā
pašā apjomā.
54.pants -
Grozījumi
1. Ikviena dalībvalsts var ierosināt Konvencijas grozījumus,
un Eiropas Padomes ģenerālsekretārs par tiem informē Eiropas
Padomes dalībvalstis, Eiropas Kopienu un visas trešās valstis,
kuras ir pievienojušās vai ir uzaicinātas pievienoties šai
konvencijai saskaņā ar 50. panta noteikumiem.
2. Par jebkuru grozījumu, ko ierosinājusi kāda dalībvalsts,
tiek informēta Eiropas Noziedzības problēmu komiteja (ENPK), kura
iesniedz Ministru komitejai savu atzinumu par ierosināto
grozījumu.
3. Ministru komiteja izskata priekšlikumu par grozījumu un
ENPK sniegto atzinumu un var šo grozījumu pieņemt ar Eiropas
Padomes statūtu 20.panta d) punktā paredzēto balsu vairākumu.
4. Jebkura grozījuma teksts, ko ir pieņēmusi Ministru komiteja
saskaņā ar šā panta 3.punktu, tiek nosūtīts dalībvalstīm
akceptēšanai.
5. Jebkurš grozījums, kas pieņemts saskaņā ar šā panta
3.punktu, stājas spēkā trīsdesmitajā dienā, skaitot no tā datuma,
kad visas dalībvalstis ir paziņojušas ģenerālsekretāram par šā
grozījuma akceptēšanu.
6. Ikviena dalībvalsts vai Ministru komiteja var ierosināt
grozījumus, lai atjauninātu pielikumā norādītās nodarījumu
kategorijas, kā arī grozīt 13.pantu. Eiropas Padomes
ģenerālsekretārs minētos ierosinājumus dara zināmus
dalībvalstīm.
7. Konsultējusies ar tām Konvencijas dalībvalstīm, kuras nav
Eiropas Padomes dalībvalstis, vajadzības gadījumā - ar ENPK,
Ministru komiteja var pieņemt grozījumu, kas ierosināts
atbilstoši 6.punktam, ar Eiropas Padomes statūtu 20.panta d)
punktā paredzēto balsu vairākumu. Šis grozījums stājas spēkā, kad
apritējis gads kopš dienas, kurā tas darīts zināms dalībvalstīm.
Šā gada laikā ikviena dalībvalsts ģenerālsekretāram var darīt
zināmus jebkādus iebildumus saistībā ar minētā grozījuma stāšanos
spēkā attiecībā uz konkrēto dalībvalsti.
8. Ja viena trešdaļa dalībvalstu ģenerālsekretāram paziņo, ka
tās iebilst pret attiecīgā grozījuma stāšanos spēkā, tad minētais
grozījums nestājas spēkā.
9. Ja saistībā ar kādu grozījumu savus iebildumus dara zināmus
mazāk nekā viena trešdaļa dalībvalstu, tad minētais grozījums
stājas spēkā attiecībā uz tām valstīm, kuras nav paziņojušas, ka
tām ir iebildumi.
10. Ja grozījums ir stājies spēkā saskaņā ar šā panta
6.-9.punktu, bet kāda dalībvalsts saistībā ar šo grozījumu ir
darījusi zināmus savus iebildumus, tad attiecībā uz šo
dalībvalsti minētais grozījums stājas spēkā tā mēneša pirmajā
dienā, kas sākas tad, kad apritējis mēnesis kopš dienas, kurā
attiecīgā dalībvalsts ir paziņojusi Eiropas Padomes
ģenerālsekretāram par šā grozījuma pieņemšanu. Ja dalībvalsts ir
izteikusi iebildumu, tā jebkurā laikā šo iebildumu var atsaukt,
paziņojot par to Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.
11. Ja Ministru komiteja ir pieņēmusi kādu grozījumu, valsts
vai Eiropas Kopiena nevar atzīt Konvenciju par saistošu,
līdztekus neatzīstot par saistošu arī attiecīgo grozījumu.
55.pants -
Denonsēšana
1. Ikviena dalībvalsts jebkurā laikā šo konvenciju var
denonsēt, nosūtot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu
paziņojumu.
2. Denonsēšana stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas sākas
tad, kad apritējuši trīs mēneši kopš dienas, kurā
ģenerālsekretārs ir saņēmis attiecīgo paziņojumu.
3. Taču šī konvencija paliek spēkā attiecībā uz 23.pantā
minēto konfiskāciju, par kuru atbilstīgi Konvencijas noteikumiem
ir iesniegts lūgums pirms dienas, kurā šī denonsēšana stājas
spēkā.
56.pants -
Paziņojumi
Eiropas Padomes ģenerālsekretārs informē Eiropas Padomes
dalībvalstis, Eiropas Kopienu, tās trešās valstis, kas ir
piedalījušās Konvencijas izstrādē, un visas tās valstis, kuras ir
uzaicinātas pievienoties Konvencijai, kā arī visas citas
Konvencijas dalībvalstis:
a) par ikvienu Konvencijas parakstīšanas gadījumu;
b) par ikvienu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai
pievienošanās dokumenta deponēšanu;
c) par ikvienu datumu, kad Konvencija stājas spēkā saskaņā ar
49. un 50.pantu;
d) par ikvienu deklarāciju vai atrunu, kas izdarīta saskaņā ar
53.pantu;
e) par ikvienu citu ar Konvenciju saistītu darbību, paziņojumu
vai iesniegumu.
To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas
šo konvenciju.
Konvencija parakstīta Varšavā 2005.gada 16.maijā angļu
un franču valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski, vienā
eksemplārā, un tos deponē Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes
ģenerālsekretārs nosūta Konvencijas apliecinātās kopijas visām
Eiropas Padomes dalībvalstīm, Eiropas Kopienai, tām trešām
valstīm, kuras piedalījušās Konvencijas izstrādē, un visām
valstīm, kuras ir uzaicinātas tai pievienoties.
Sekretariāta piezīme: sk. Eiropas Kopienas un Eiropas
Savienības dalībvalstu 2005. gada 3. maija deklarāciju par
Konvencijas pieņemšanu, ko veic Eiropas Padomes Ministru
komiteja:
"Eiropas Kopiena/Eiropas Savienība un tās dalībvalstis
atkārtoti apstiprina - lūdzot iekļaut nošķīruma klauzulu, to
mērķis ir nodrošināt, ka, pievienojoties starptautiskām
konvencijām, tiek ņemta vērā Savienības institucionālā struktūra,
it īpaši gadījumos, kad dalībvalstis uztic suverēno varu
Kopienai.
Šīs klauzulas nolūks nav samazināt to Konvencijas dalībvalstu
tiesības, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, vai
palielināt šo Konvencijas dalībvalstu pienākumus attiecībā uz
Eiropas Kopienu/Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, tā kā
pēdējās minētās arī ir šīs konvencijas dalībvalstis.
Nošķīruma klauzula ir vajadzīga attiecībā uz tām Konvencijas
daļām, kuras ir Kopienas/Savienības kompetencē, lai noteiktu, ka
Eiropas Savienības dalībvalstis nevar savstarpēji (vai saskarsmē
ar Eiropas Kopienu/Savienību) atsaukties uz tiesībām un
pienākumiem, kas izriet no Konvencijas, un tos piemērot. No
vienas puses, Konvenciju savstarpēji pilnīgi piemēro Eiropas
Kopiena/Savienība un tās dalībvalstis, no otras puses, to piemēro
citas Konvencijas dalībvalstis, un nošķīruma klauzula šo faktu
neietekmē; Konvencija ir saistoša Kopienai un Eiropas Savienības
dalībvalstīm, un tās Konvenciju piemēro kā jebkura Konvencijas
dalībvalsts, vajadzības gadījumā izmantojot Kopienas/Savienības
tiesību aktus. Tādējādi tās garantē Konvencijas noteikumu pilnīgu
ievērošanu attiecībā uz tām Konvencijas dalībvalstīm, kas nav
Eiropas Savienības dalībvalstis."
Pielikums
a) līdzdalība organizētā noziedzīgā grupā un rekets,
b) terorisms, tostarp terorisma finansēšana,
c) cilvēku tirdzniecība un nelikumīga migrantu
pārvadāšana,
d) seksuālā izmantošana, tostarp bērnu seksuālā
izmantošana,
e) nelikumīga narkotisko un psihotropo vielu tirdzniecība,
f) nelikumīga ieroču tirdzniecība,
g) zagtu preču un citu preču nelikumīga tirdzniecība,
h) korupcija un uzpirkšana,
i) krāpšana,
j) naudas viltošana,
k) produktu viltošana un pirātisms,
l) noziegumi pret vidi,
m) slepkavība, smagi miesas bojājumi,
n) personas nolaupīšana, nelikumīga brīvības atņemšana un
ķīlnieku sagrābšana,
o) laupīšana vai zādzība,
p) kontrabanda,
r) izspiešana,
s) viltošana,
t) pirātisms,
u) iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana darījumos un
tirgus manipulācijas.
