(Noteikumu nosaukums MK 27.09.2011. noteikumu Nr.734 redakcijā)

1. Noteikumi nosaka gadījumus, kādos par atbilstošu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanai uzskatāms īpašuma stāvoklis un ienākumu līmenis personai, kurai atbilstoši Latvijas Republikas noslēgtajām starptautiskajām saistībām ir tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību, personai, kurai nepieciešama valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība pārrobežu strīdos un kuras pastāvīgā dzīvesvieta vai domicils ir kāda no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī ārzemniekam, kurš Imigrācijas likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā ir pakļauts izraidīšanas procedūrai (turpmāk – pieprasītājs), un minētās atbilstības izvērtēšanas kārtību.

(MK 27.09.2011. noteikumu Nr.734 redakcijā)

2. Pieprasītāja īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni uzskata par atbilstošu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanai, ja pieprasītāja vidējie ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 50 % no Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasīšanas dienā un:

2.1. pieprasītājam nepieder kustamais vai nekustamais īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai;

2.2. pieprasītāja īpašumā esošais kustamais un nekustamais īpašums ir nepieciešams pieprasītāja un viņa ģimenes locekļu pamatvajadzību nodrošināšanai;

2.3. pieprasītāja īpašumā esošā kustamā vai nekustamā īpašuma atsavināšana nav samērojama ar nepieciešamās valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apmēru.

3. Nosakot ienākumu līmeni, ņem vērā:

3.1. ienākumus no darba samaksas un pensijas (ieskaitot piemaksu pie pensijas), valsts sociālos pabalstus, atlīdzības, stipendijas, kompensācijas, uzturlīdzekļus un apdrošināšanas atlīdzību;

3.2. ienākumus no saimnieciskās darbības, autoratlīdzības un honorāra, nekustamās mantas nomas (īres) un atsavināšanas, kustamās mantas nomas un atsavināšanas;

3.3. saņemtos dāvinājumus, mantojumus, dividendes un laimestus;

3.4. atsevišķi dzīvojoša laulātā vai bērna vecāka sniegto materiālo atbalstu naudas izteiksmē.

4. Šo noteikumu 2.punktā minētais vidējais ienākumu apmērs var būt lielāks par 50 % no Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra par katru pieprasītāja apgādībā esošu personu. Šo noteikumu izpratnē apgādībā esoša persona ir:

4.1. bērns;

4.2. persona pēc pilngadības sasniegšanas, kas turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu un nestrādā algotu darbu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;

4.3. nestrādājošs laulātais;

4.4. nestrādājoši vecāki vai vecvecāki;

4.5. persona, kuras labā pēc tiesas sprieduma no pieprasītāja tiek piedzīti uzturlīdzekļi (alimenti);

4.6. aizgādnībā vai aizbildnībā esošas personas.

5. Šo noteikumu 2.punktā minētais vidējais ienākumu apmērs var būt lielāks atbilstoši šo noteikumu 4.punktam, ja apgādībā esošajai personai nav piešķirta pensija (izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju).

6. Pieprasītājs Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktajā iesniegumā norāda šo noteikumu 2. un 4.punktā minētās ziņas un iesniegumam pievieno attiecīgus dokumentus vai dokumentu kopijas, kas apliecina minēto ziņu patiesumu.

(Grozīts ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.734)

7. Pieprasītāja atbilstību valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai sakarā ar viņa īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni izvērtē Juridiskās palīdzības administrācija, pamatojoties uz Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteikto iesniegumu un tam pievienotajiem dokumentiem.

(Grozīts ar MK 27.09.2011. noteikumiem Nr.734)

8. Ja Juridiskās palīdzības administrācijā ir pieņemts lēmums par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu lietā un pieprasītājs lūdz piešķirt turpmāko valsts nodrošināto juridisko palīdzību tajā pašā lietā vai valsts nodrošināto juridisko palīdzību citā lietā, Juridiskās palīdzības administrācija neveic atkārtotu pieprasītāja atbilstības izvērtēšanu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai sakarā ar tās īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni, ja pēc lēmuma pieņemšanas par juridiskās palīdzības piešķiršanu nav pagājuši vairāk kā trīs mēneši.

9. Ja iesniegums par valsts nodrošināto juridisko palīdzību un tam pievienotie dokumenti iesniegti līdz 2009.gada 31.decembrim, Juridiskās palīdzības administrācija izvērtē pieprasītāja atbilstību valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai sakarā ar tā īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni un pieņem atbilstošu lēmumu saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumiem Nr.558 "Noteikumi par personas īpašās situācijas, īpašuma stāvokļa un ienākumu līmeņa atbilstību valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanai".

10. Noteikumi stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.