Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"

Izdarīt likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 9., 24.nr.; 1996, 11.nr.; 1997, 24.nr.; 1999, 10., 24.nr.; 2001, 1., 7., 24.nr.; 2002, 21.nr.; 2003, 2., 15., 24.nr.; 2004, 2., 6., 8., 10., 23.nr.; 2005, 2., 14., 24.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 3.nr.; 2008, 5., 24.nr.; 2009, 2., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 178.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1.pantu ar 7.2 un 7.3 punktu šādā redakcijā:

"72) saimnieciskās darbības mītnes vieta - saimniecisko darbību veicošas personas pamata saimnieciskās darbības veikšanas vieta, kur atrodas minētās personas vadība un kur tiek pieņemti galvenie ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītie administratīvie lēmumi;

73) pastāvīgā iestāde - personas saimnieciskās darbības veikšanas vieta, kur tai pastāvīgi ir nepieciešamie tehniskie un darbaspēka resursi, lai piegādātu konkrētas preces vai sniegtu konkrētus pakalpojumus, kā arī saņemtu un izmantotu savai darbībai preces un pakalpojumus;".

2. Izteikt 2.panta astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Preču importa darījumā ar nodokli ir apliekama importēto preču muitas vērtība, kurai pieskaita šādas izmaksas:

1) pakalpojumu vērtību, ja pakalpojumi ir tieši saistīti ar preču importēšanu un ja šo pakalpojumu vērtība nav iekļauta importēto preču muitas vērtībā, tajā skaitā komisijas maksa, kā arī preču transportēšanas, iesaiņošanas un apdrošināšanas izmaksas, kas radušās līdz pirmajam galamērķim iekšzemē;

2) preču transportēšanas izmaksas līdz preču saņēmējam citā dalībvalstī, ja šī vieta ir zināma preču importēšanas brīdī. Ja starptautiskajā preču pārvadājumu pavadzīmē galapunkts nav konkrēti norādīts, tad, nosakot ar nodokli apliekamajā vērtībā iekļaujamo preču transporta pakalpojuma vērtību, par preču saņemšanas vietu uzskata muitas deklarācijā norādīto preču saņēmēja adresi;

3) normatīvajos aktos noteiktos nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus, kas aprēķināti par preču ievešanu, izņemot pievienotās vērtības nodokli."

3. 3.pantā:

papildināt pantu ar 5.7 daļu šādā redakcijā:

"(57) Šā panta 5.3 daļa neattiecas uz gadījumu, kad persona citas dalībvalsts personai, kas veic saimniecisko darbību, sniedz vai no citas dalībvalsts personas, kas veic saimniecisko darbību, saņem pakalpojumu, kuram sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 4.1 panta ceturto daļu.";

izteikt desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona, kurai nav noteiktas saimnieciskās darbības vai komercdarbības veikšanas vietas Latvijas Republikā un kura iekšzemē veic vienu vai vairākus ar nodokli apliekamus darījumus, par kuriem saskaņā ar šo likumu tā ir atbildīga par nodokļa nomaksu valsts budžetā, šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, aprēķina un maksā nodokli valsts budžetā neatkarīgi no apliekamo darījumu vērtības."

4. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

"4.pants. Preču piegādes vieta

(1) Preču piegādes vietu nosaka saskaņā ar šo pantu.

(2) Darījumiem Eiropas Savienības teritorijā:

1) preču piegādes vietu nosaka saskaņā ar šo pantu, ja šā likuma VI nodaļā nav noteikts citādi;

2) preču iegādes vietu Eiropas Savienības teritorijā un preču importēšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma VI nodaļu.

(3) Preču piegādes vieta:

1) ja preces tiek nosūtītas vai transportētas, - ir tā vieta, kur atrodas preces, kad tiek uzsākta preču nosūtīšana vai transportēšana;

2) ja preces netiek nosūtītas vai transportētas, - ir tā vieta, kur atrodas preces to piegādes laikā;

3) ja preces tiek piegādātas pasažieriem uz kuģiem, pasažieriem lidmašīnās vai vilcienos to pārvadāšanas posmā Eiropas Savienības teritorijā starp pasažieru pārvadājuma sākumpunktu un galamērķi bez apstāšanās ārpus Eiropas Savienības teritorijas, - ir pasažieru pārvadājuma sākumpunkts;

4) ja preces tiek montētas vai uzstādītas, - ir tā vieta, kur preces tiek montētas vai uzstādītas;

5) ja personai tiek piegādāta dabasgāze vai elektroenerģija, - ir šīs personas saimnieciskās darbības vai komercdarbības reģistrācijas vieta vai juridiskā adrese, ja:

a) šai personai dabasgāze tiek piegādāta, izmantojot sadales sistēmu,

b) šīs personas saimnieciskā darbība vai komercdarbība ir dabasgāzes un elektroenerģijas preču pirkšana un tālākpārdošana,

c) šīs personas dabasgāzes vai elektroenerģijas patēriņš ir niecīgs;

6) ja tiek piegādāta dabasgāze, izmantojot sadales sistēmu, vai elektroenerģija un uz tās piegādi neattiecas šīs daļas 5.punkts, - ir tā vieta, kur šī prece tiek patērēta.

(4) Pasažieru pārvadājuma sākumpunkts šā panta trešās daļas 3.punkta izpratnē ir pirmā paredzētā iekāpšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā (arī pēc apstāšanās ārpus Eiropas Savienības teritorijas).

(5) Pasažieru pārvadājuma galamērķis šā panta trešās daļas 3.punkta izpratnē ir pēdējā paredzētā izkāpšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā pasažieriem, kas iekāpuši kuģī, gaisakuģī vai vilcienā Eiropas Savienības teritorijā (arī pirms apstāšanās ārpus Eiropas Savienības teritorijas).

(6) Ja pasažieru pārvadājums notiek turp un atpakaļ, tad šā panta trešās daļas 3.punkta izpratnē atpakaļceļa posmu uzskata par atsevišķu pārvadājumu."

5. Papildināt likumu ar 4.1 pantu šādā redakcijā:

"4.1 pants. Pakalpojumu sniegšanas vieta

(1) Pakalpojumu sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šo pantu.

(2) Pakalpojumu sniegšanas vietu Eiropas Savienības teritorijā nosaka saskaņā ar šo pantu, ja šā likuma VI nodaļā nav noteikts citādi.

(3) Šā panta izpratnē uzskatāms, ka juridiskā persona, kura nav saimnieciskās darbības veicēja, veic saimniecisko darbību, ja tā nodokļa vajadzībām ir reģistrēta kādā no dalībvalstīm kā šā nodokļa maksātāja.

(4) Ja pakalpojums tiek sniegts jebkurai personai, kas veic saimniecisko darbību, pakalpojuma sniegšanas vieta, ja šajā pantā nav noteikts citādi, ir:

1) pakalpojuma saņēmēja saimnieciskās darbības mītnes vieta;

2) pakalpojuma saņēmēja pastāvīgās iestādes atrašanās vieta, ja pakalpojums tiek sniegts pakalpojuma saņēmēja pastāvīgajai iestādei, kas neatrodas šīs personas saimnieciskās darbības mītnes vietā;

3) pakalpojuma saņēmēja deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta, ja pakalpojuma saņēmējam nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes.

(5) Ja pakalpojums tiek sniegts personai, kas neveic saimniecisko darbību, pakalpojuma sniegšanas vieta, ja šajā pantā nav noteikts citādi, ir:

1) pakalpojuma sniedzēja saimnieciskās darbības mītnesvieta;

2) pakalpojuma sniedzēja pastāvīgās iestādes atrašanās vieta, ja pakalpojums tiek sniegts no pakalpojuma sniedzēja pastāvīgās iestādes, kas neatrodas šīs personas saimnieciskās darbības mītnes vietā;

3) pakalpojuma sniedzēja deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta, ja pakalpojuma sniedzējam nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes.

(6) Kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides un citu līdzīga rakstura pasākumu (piemēram, gadatirgu, izstāžu) norises vieta ir pakalpojumu sniegšanas vieta šādiem pakalpojumiem:

1) kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides un citi līdzīga rakstura pakalpojumi;

2) ar kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides un citiem līdzīga rakstura pasākumiem saistīti pakalpojumi;

3) šīs daļas 2.punktā minēto pasākumu organizēšanas pakalpojumi un ar tiem saistītie pakalpojumi.

(7) Ja pakalpojumu sniedz personai, kura neveic saimniecisko darbību, pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā vieta, kur faktiski tiek sniegti šādi pakalpojumi:

1) preču iekraušanas, izkraušanas, pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojumi, kā arī citi ar preču transportēšanu saistītie pakalpojumi;

2) ar kustamu lietu saistītie pakalpojumi (tai skaitā novērtēšana, remonts, apkope, apstrāde, pārstrāde).

(8) Ar nekustamo īpašumu saistīto pakalpojumu, tai skaitā nekustamā īpašuma starpnieku un ekspertu pakalpojumu, viesu izmitināšanas pakalpojumu, nekustamā īpašuma nomas pakalpojumu, būvdarbu pakalpojumu, būvdarbu sagatavošanas (tai skaitā arhitektu pakalpojumu), būvdarbu koordinācijas un uzraudzības pakalpojumu sniegšanas vieta ir tā vieta, kur šis nekustamais īpašums atrodas.

(9) Pasažieru transporta pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā vieta, kur faktiski notiek pasažieru pārvadāšana proporcionāli iekšzemē un citās valstīs veiktajiem attālumiem.

(10) Preču transporta pakalpojuma, kas nav preču transporta pakalpojums Eiropas Savienības teritorijā, sniegšanas vieta, ja šo pakalpojumu sniedz personai, kas neveic saimniecisko darbību, ir tā vieta, kur faktiski notiek preču pārvadāšana proporcionāli iekšzemē un citās valstīs veiktajiem attālumiem.

(11) Vieta, kur sniedz preču transporta pakalpojumu Eiropas Savienības teritorijā, ja šo pakalpojumu sniedz personai, kas neveic saimniecisko darbību, ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā uzsāk preču transportēšanu.

(12) Ja pakalpojumu sniedz Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētai personai, kas neveic saimniecisko darbību, pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā vieta, kur ir šīs personas mītnes vieta vai tās deklarētā dzīvesvieta, vai pastāvīgās uzturēšanās vieta šādiem pakalpojumiem:

1) autortiesību, patentu, licenču, preču zīmju un līdzīgu tiesību piešķiršana, nodošana citu personu rīcībā un kontrolē;

2) ar reklāmu vai sabiedriskajām attiecībām saistītie pakalpojumi, arī reklāmas aģentu un reklāmas aģentūru darbība;

3) juridiskie, grāmatvedības, revīzijas, konsultāciju, tulkošanas, ekspertīžu, inženieru un tirgus izpētes pakalpojumi, kā arī datu apstrāde un informācijas sniegšana;

4) saistības pilnībā vai daļēji atturēties no kādas šajā daļā minētās darbības vai rīcības;

5) personāla nodrošināšanas pakalpojumi, tai skaitā personāla atlases un komplektēšanas pakalpojumi, izņemot šā personāla sagatavošanu un apmācību;

6) kustamu lietu nomas pakalpojumi, izņemot visu veidu transportlīdzekļu nomu;

7) elektronisko sakaru pakalpojumi;

8) radio un televīzijas apraides pakalpojumi;

9) elektroniski sniegtie pakalpojumi;

10) finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi, ieskaitot pārapdrošināšanu, bet izņemot seifu nomu;

11) piekļuves nodrošināšana elektroenerģijas un dabasgāzes sadales sistēmām, kā arī pārvades un sadales pakalpojumi un citi ar tiem tieši saistītie pakalpojumi.

(13) Šā panta divpadsmitās daļas 9.punktā minēto pakalpojumu sniegšanas vieta ir iekšzeme, ja Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona šos pakalpojumus sniedz neapliekamai personai, kas neveic saimniecisko darbību.

(14) Preču transporta pakalpojuma, fiksētas tālruņa līnijas sakaru pakalpojuma, kustamas lietas nomas un transportlīdzekļu nomas pakalpojuma sniegšanas vieta ir:

1) ārpus Eiropas Savienības teritorijas, ja pakalpojumu izmanto ārpus Eiropas Savienības teritorijas, kaut arī saskaņā ar šā likuma prasībām pakalpojuma sniegšanas vieta ir iekšzeme;

2) iekšzeme, ja pakalpojumu izmanto iekšzemē, kaut arī saskaņā ar šā likuma prasībām pakalpojuma sniegšanas vieta ir ārpus Eiropas Savienības teritorijas.

(15) Šā panta četrpadsmitās daļas 2.punktu piemēro arī gadījumos, kad Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona sniedz elektronisko sakaru, radio un televīzijas apraides pakalpojumu neapliekamai personai, kas neveic saimniecisko darbību.

(16) Ja starpniecības aģents sniedz pakalpojumu personai, kas neveic saimniecisko darbību, šā pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā vieta, kur saskaņā ar šo likumu tiek veikts darījums, kurā starpniecības aģents iesaistās kā starpnieks.

(17) Transportlīdzekļa nomas pakalpojuma, kurā transportlīdzekļa nepārtraukts valdījums vai izmantošana nepārsniedz 30 dienas (kuģiem - 90 dienas), sniegšanas vieta ir tā vieta, kur transportlīdzekli faktiski nodod pakalpojuma saņēmēja rīcībā.

(18) Restorānu un ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vieta, izņemot gadījumus, kad šos pakalpojumus sniedz uz kuģiem, gaisakuģos vai vilcienos pasažieru pārvadāšanas posmā Eiropas Savienības teritorijā, ir tā vieta, kur faktiski tiek sniegti šie pakalpojumi.

(19) Restorānu un ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vieta ir pasažieru pārvadājuma sākumpunkts, ja šos pakalpojumus sniedz pasažieriem uz kuģiem, gaisakuģos vai vilcienos pasažieru pārvadāšanas posmā Eiropas Savienības teritorijā starp pasažieru pārvadājuma sākumpunktu un galamērķi bez apstāšanās ārpus Eiropas Savienības teritorijas.

(20) Pasažieru pārvadājuma sākumpunkts šā panta deviņpadsmitās daļas izpratnē ir pirmā paredzētā iekāpšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā (arī pēc apstāšanās ārpus Eiropas Savienības teritorijas).

(21) Pasažieru pārvadājuma galamērķis šā panta deviņpadsmitās daļas izpratnē ir pēdējā paredzētā izkāpšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā pasažieriem, kas iekāpuši kuģī, gaisakuģī vai vilcienā Eiropas Savienības teritorijā (arī pirms apstāšanās ārpus Eiropas Savienības teritorijas).

(22) Ja pasažieru pārvadājums notiek turp un atpakaļ, tad šā panta deviņpadsmitās daļas izpratnē atpakaļceļa posmu uzskata par atsevišķu pārvadājumu."

6. Papildināt 6.pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(12) Ar nodokli neapliek preču piegādi, ja apliekamā persona par attiecīgajām precēm nav atskaitījusi priekšnodokli un preces tika iegādātas un izmantotas šā panta pirmajā daļā minēto darījumu nodrošināšanai."

7. Izslēgt 7.panta pirmās daļas 3.punktu.

8. 8.pantā:

izslēgt 4.2 daļu;

izteikt 5.1 daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) rēķina vienas vai vairāku sēriju kārtas numurs, kas unikāli identificē rēķinu;";

papildināt pantu ar 5.3 daļu šādā redakcijā:

"(53) Ja šā panta 5.1 daļā noteiktajā kārtībā izrakstītais nodokļa rēķins ir anulēts, apliekamā persona savā grāmatvedībā saglabā anulēto nodokļa rēķinu, lai pamatotu izrakstīto nodokļa rēķinu kārtas numuru secības neievērošanu.";

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Par nodokļa rēķinu var izmantot dokumentu, kurā nav ietverta šā panta sestās daļas 2.punktā minētā informācija, ja tas izsniegts par darījumu, kura vērtība bez nodokļa ir mazāka par 20 latiem."

9. 9.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Nodokļa taksācijas periods ir viens kalendārais mēnesis apliekamajai personai, kuras veikto apliekamo darījumu vērtība pirmstaksācijas gadā pārsniedz 35 000 latu vai kura veic šā likuma 4.1 panta ceturtajā daļā vai 18.pantā noteiktos darījumus, kuru veikšanas vieta ir cita dalībvalsts.";

papildināt pantu ar 1.1, 1.2, 1.3, 1.4 un 1.5 daļu šādā redakcijā:

"(11) Apliekamajai personai, kura neatbilst šā panta pirmajā un 1.2 daļā minētajiem nosacījumiem vai kura taksācijas gadā reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, taksācijas periods ir viens kalendārais ceturksnis.

(12) Apliekamajai personai, kuras veikto apliekamo darījumu vērtība pirmstaksācijas gadā nepārsniedz 10 000 latu un kura neveic šā likuma 4.1 panta ceturtajā daļā vai 18.pantā noteiktos darījumus, kuru veikšanas vieta ir cita dalībvalsts, taksācijas periods ir puse no kalendārā gada.

(13) Ja pirmstaksācijas gada laikā veikto apliekamo darījumu apjoms ir mainījies, nodokļa taksācijas periodu maina taksācijas gada sākumā, izņemot šā panta 1.4 daļā noteiktos gadījumus.

(14) Ja apliekamā persona, kurai saskaņā ar šā panta 1.1 vai 1.2 daļu taksācijas periods ir viens kalendārais ceturksnis vai puse no kalendārā gada, veic šā likuma 4.1 panta ceturtajā daļā vai 18.pantā noteiktos darījumus, kuru veikšanas vieta ir cita dalībvalsts, tai taksācijas periods ir viens kalendārais mēnesis un tas tiek saglabāts līdz taksācijas gada beigām.

(15) Par taksācijas perioda maiņu apliekamā persona informē Valsts ieņēmumu dienestu:

1) ja periodam ir jāmainās no ceturkšņa uz mēnesi, - iesniedzot nodokļa deklarāciju par janvāri;

2) ja periodam ir jāmainās no mēneša uz ceturksni, - iesniedzot paziņojumu līdz taksācijas gada 31.janvārim.";

izslēgt otro daļu;

izslēgt 4.1 daļu.

10. 10.pantā:

izslēgt pirmās daļas 2.punktā vārdus "atbilstoši nodokļa samaksu apliecinošiem dokumentiem par preču importu, kuros kā pasūtītājs vai importētājs ir norādīta apliekamā persona";

izslēgt pirmās daļas 7.punktā vārdus "vai saņemtajiem pakalpojumiem";

izteikt 1.2 daļu šādā redakcijā:

"(12) Nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, izņemot tos pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 4.1 panta ceturto daļu, atskaitāmas pēc preču vai pakalpojuma un nodokļa rēķina saņemšanas vai pēc nodokļa rēķinā norādītās nodokļa summas samaksas avansā. Pakalpojumiem, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 4.1 panta ceturto daļu, priekšnodoklis atskaitāms pēc šo pakalpojumu saņemšanas vai tad, kad par šo pakalpojumu ir veikta samaksa avansā.";

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

"(31) Par dokumentiem, kas apliecina, ka nodoklis par šā likuma 2.panta astotajā daļā minētajiem pakalpojumiem samaksāts valsts budžetā saskaņā ar šā likuma 12.panta 2.4 daļu, uzskata no pakalpojumu sniedzēja saņemto nodokļa rēķinu, muitas deklarāciju par konkrēto preču ievešanu un attiecīgā taksācijas perioda deklarāciju.";

aizstāt septītajā daļā skaitli un vārdu "40 procenti" ar skaitli un vārdu "60 procenti";

izteikt 11.3 daļu šādā redakcijā:

"(113) Apliekamā persona pirms deklarācijas par taksācijas gadu iesniegšanas pārrēķina darījumu proporciju kopumā par gadu un koriģē atskaitāmā priekšnodokļa apmēru un budžetā maksājamo nodokli:

1) nepiemērojot šā panta desmitajā daļā noteikto proporciju, ja tā taksācijas periodā ir izmantojusi tiesības atskaitīt priekšnodokli šā panta 11.1 daļā noteiktajā kārtībā;

2) piemērojot šā panta devītajā un desmitajā daļā noteikto kārtību, ja tā gada laikā ir veikusi apliekamus un neapliekamus darījumus vai apliekamus un neapliekamus darījumus un valsts izpildvaras funkcijas, vai apliekamus darījumus un valsts izpildvaras funkcijas.";

izslēgt divpadsmito daļu.

11. 10.1 pantā:

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam ir tiesības valsts budžetā maksājamo nodokļa summu samazināt par pusi no zaudētā parāda nodokļa summas, ja ir izpildīti šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 7. un 8.punkta nosacījumi, pārtraukta preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana un uzsākta preču vai pakalpojumu saņēmēja bankrota procedūra. Par atlikušo zaudētā parāda nodokļa summu preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs samazina valsts budžetā maksājamo nodokļa summu pēc tam, kad preču vai pakalpojumu saņēmējam ir izbeigts maksātnespējas process sakarā ar bankrota procedūras pabeigšanu.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs, piemērojot šā panta pirmo un otro daļu, iekļauj nodokļa summu par zaudēto parādu pēctaksācijas gada marta vai pēctaksācijas gada pirmā ceturkšņa deklarācijā, papildus norādot personu, kuras parāds šā likuma izpratnē tiek uzskatīts par zaudēto parādu, parāda vērtību un nodokļa summu."

12. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

"11.pants. Nodokļa deklarācija

(1) Ja apliekamā persona nodokļa deklarāciju un tās pielikumus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, deklarācijas iesniegšanas termiņš ir 20 dienas pēc taksācijas perioda beigām.

(2) Ja apliekamā persona nodokļa deklarāciju un tās pielikumus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam papīra formā, deklarācijas iesniegšanas termiņš ir 15 dienas pēc taksācijas perioda beigām.

(3) Ja nodokļa deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam nosūta pa pastu, par iesniegšanas dienu uzskata dienu, kad nodokļa deklarācija nodota pastā (pasta zīmogs).

(4) Nodokļa deklarācija sastāv no deklarācijas par taksācijas periodu un deklarācijas pielikumiem.

(5) Nodokļa deklarācijai ir šādi pielikumi:

1) pārskats par priekšnodokļa un nodokļa summām, kas iekļautas nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu;

2) pārskats par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā;

3) labojumu pārskats par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā;

4) pārskats par piegādāto preču vērtību sadalījumā pa brīvostām un speciālajām ekonomiskajām zonām;

5) deklarācija par taksācijas gadu;

6) pielikums par kokmateriālu piegādēm un pakalpojumiem darījumos ar kokmateriāliem.

(6) PVN grupa šā panta piektajā daļā minētos deklarācijas pielikumus, izņemot deklarāciju par taksācijas gadu, iesniedz par katru PVN grupas dalībnieku atsevišķi.

(7) Nodokļa deklarāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam arī tajā gadījumā, ja apliekamā persona taksācijas periodā nav veikusi apliekamus darījumus.

(8) Apliekamā persona, kura šajā pantā noteiktajā termiņā vai vispār nav iesniegusi nodokļa deklarāciju, netiek atbrīvota no nodokļa maksāšanas valsts budžetā.

(9) Valsts ieņēmumu dienests var pieprasīt, lai apliekamā persona iesniedz nodokļa deklarāciju arī citā laikā, taču ne biežāk kā reizi taksācijas periodā.

(10) Apliekamā persona līdz nākamā gada 1.maijam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam deklarāciju par taksācijas gadu gadījumos, ja:

1) mainās ar nodokli apliekamo un neapliekamo darījumu proporcija par taksācijas gadu;

2) veikta jebkāda maksājamā nodokļa vai atskaitītā priekšnodokļa korekcija saskaņā ar šajā likumā noteiktajām prasībām;

3) veikti darījumi, kas saistīti ar maksāšanas līdzekļu (valūtas), citu naudas tirgus instrumentu, atvasināto finanšu instrumentu un pārvedamo vērtspapīru tirdzniecību Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē (tai skaitā valūtas nākotnes darījumi).

(11) Apliekamā persona, kura veic preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā vai citu dalībvalstu apliekamām personām citā dalībvalstī sniedz ar nodokli apliekamus pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 4.1 panta ceturto daļu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam nodokļa deklarāciju par katru kalendāro mēnesi šā panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktajā termiņā.

(12) Ministru kabinets nosaka par taksācijas periodu iesniedzamās nodokļa deklarācijas un tās pielikumu formas, kā arī to aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību."

13. 12.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Nodokli, kas aprēķināts par taksācijas periodu, apliekamā persona iemaksā valsts budžetā 20 dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām.";

izslēgt 1.1, 1.2 un 1.3 daļu;

papildināt 1.6 daļu pēc vārdiem "vai sniegtajiem pakalpojumiem" ar vārdiem "izņemot tos pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 4.1 panta ceturto daļu";

izslēgt 1.9 daļā vārdus "un saņemts nodokļa rēķins";

papildināt pantu ar 1.13, 1.14, 1.15, 1.16, 1.17, 1.18 un 1.19 daļu šādā redakcijā:

"(113) Apliekamā persona, kurai taksācijas periods mainās saskaņā ar šā likuma 9.panta 1.4 daļu, nodokli valsts budžetā par taksācijas ceturksni vai pusgadu, kurā mainās taksācijas periods, iemaksā 20 dienu laikā pēc taksācijas ceturkšņa vai pusgada beigām.

(114) Par pakalpojumiem, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 4.1 panta ceturto daļu un kuri saņemti no citas dalībvalsts personas vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētas personas, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē, nodokli aprēķina un valsts budžetā maksā:

1) pakalpojuma saņēmējs, ja tas ir persona, kas veic saimniecisko darbību un šos pakalpojumus saņem savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai;

2) Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā reģistrēta juridiskā persona, kas neveic saimniecisko darbību.

(115) Šā panta 1.14 daļas nosacījumi attiecas arī uz valsts vai pašvaldību institūcijām, ja tās šos pakalpojumus saņem saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

(116) Ja personai, kas iekšzemē sniedz pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 4.1 panta ceturto daļu, iekšzemē ir pastāvīgā iestāde, kas piedalās šo pakalpojumu sniegšanā, nodokli par šo pakalpojumu valsts budžetā maksā šīs personas pastāvīgā iestāde.

(117) Par šā likuma 4.1 panta sestajā un astotajā daļā minētajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šo likumu ir iekšzeme un kuri saņemti no citas dalībvalsts personas vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētas personas, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē, nodokli aprēķina un maksā valsts budžetā pakalpojuma saņēmējs, ja tas ir apliekamā persona.

(118) Par šā likuma 4.1 panta sestajā un astotajā daļā minētajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šo likumu ir iekšzeme, nodokli valsts budžetā maksā pakalpojuma sniedzējs, ja šo pakalpojumu saņēmējs ir neapliekama persona.

(119) Šā likuma 4.1 panta ceturtajā daļā minētos pakalpojumus, kuru sniegšanas vieta ir cita dalībvalsts, trešā valsts vai trešā teritorija, apliekamā persona iekļauj tā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kurā pakalpojums sniegts tā saņēmējam vai atlīdzība par pakalpojumu saņemta pirms pakalpojuma sniegšanas.";

papildināt pantu ar 2.4 daļu šādā redakcijā:

"(24) Ja preču importēšanas brīdī šā likuma 2.panta astotajā daļā minēto pakalpojumu faktiskā vērtība nav zināma vai pēc pakalpojumu sniedzēja nodokļa rēķina saņemšanas tā atšķiras no muitas deklarācijā uzrādītās pakalpojuma vērtības, apliekamā persona (importēto preču saņēmējs) papildus aprēķināto nodokli par saņemto pakalpojumu (starpību starp pakalpojuma sniedzēja nodokļa rēķinā un muitas deklarācijā uzrādīto pakalpojuma vērtību) aprēķina un iemaksā valsts budžetā, iesniedzot nodokļa deklarāciju par to taksācijas periodu, kurā saņemts šā likuma 2.panta astotajā daļā minētais pakalpojums un nodokļa rēķins.";

izslēgt 9.1 daļā vārdus "piektajā un";

izslēgt desmito un 10.1 daļu;

izslēgt vienpadsmito, 11.1 un divpadsmito daļu;

papildināt pantu ar 12.2, 12.3, 12.4, 12.5, 12.6, 12.7, 12.8, 12.9, 12.10 un 12.11 daļu šādā redakcijā:

"(122) Pārmaksātā nodokļa summa ir maksāšanai valsts budžetā aprēķinātās nodokļa summas un atskaitāmā priekšnodokļa starpība.

(123) Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemta nodokļa deklarācija par taksācijas periodu, pārceļ apstiprināto pārmaksāto nodokļa summu uz nākamo taksācijas periodu līdz taksācijas gada beigām, sedzot nākamajos taksācijas periodos valsts budžetā maksājamo nodokļa summu.

(124) Ja apliekamajai personai ir pievienotās vērtības nodokļa parāds vai citu nodokļu, nodevu vai citu valsts noteikto maksājumu parāds, Valsts ieņēmumu dienests pārmaksāto nodokļa summu pirms tās pārcelšanas uz nākamo taksācijas periodu novirza likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā kārtējo nodokļu maksājumu un nokavēto nodokļa maksājumu veikšanai.

(125) Ja apliekamajai personai pēc šā panta 12.4 daļā minētās pārmaksātās nodokļa summas novirzīšanas joprojām ir pārmaksātā nodokļa summa, to pārceļ uz nākamajiem taksācijas periodiem atbilstoši šā panta12.3 daļā noteiktajam.

(126) Beidzoties taksācijas gadam, Valsts ieņēmumu dienests šā panta 12.5 daļā minēto pārmaksu atmaksā apliekamās personas norādītajā bankas kontā 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemta nodokļa deklarācija par pirmstaksācijas gada pēdējo taksācijas periodu.

(127) Pārmaksāto nodokļa summu, kas izveidojusies taksācijas periodā, Valsts ieņēmumu dienests pēc apliekamās personas pieprasījuma atmaksā šīs personas norādītajā bankas kontā, ievērojot šā panta 12.3 daļā noteikto termiņu, ja īstenojas kāds no šādiem nosacījumiem:

1) apliekamās personas ar nodokļa 0 procentu likmi apliekamo darījumu un to darījumu, kuru veikšanas vieta nav iekšzeme, apjoms ir vismaz 90 procenti no kopējās ar nodokli apliekamo darījumu vērtības;

2) pārmaksātā nodokļa summa pārsniedz 1000 latu un apliekamās personas ar nodokļa 0 procentu likmi, 10 procentu likmi apliekamo darījumu vai to darījumu, kuru veikšanas vieta nav iekšzeme, apjoms ir vismaz 20 procenti no kopējās ar nodokli apliekamo darījumu vērtības;

3) pārmaksātā nodokļa summa pārsniedz 100 latu un ir izveidojusies par pamatlīdzekļiem;

4) pārmaksātā nodokļa summa pārsniedz 1000 latu un ir izveidojusies par precēm, kas iegādātas, un pakalpojumiem, kas saņemti, lai nodrošinātu darījumus ar kokmateriāliem;

5) pārmaksātā nodokļa summa pārsniedz 15 000 latu.

(128) Pēc personas izslēgšanas no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra, nodokļu administrācija mēneša laikā pārmaksāto nodokļa summu novirza nodokļa parādu, citu nodokļu, nodevu vai citu valsts noteikto maksājumu parādu segšanai.

(129) Personai, kura ir izslēgta no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra, pēc tās pieprasījuma, bet ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad pieņemts lēmums par tās izslēgšanu no minētā reģistra, pārmaksāto nodokļa summu atmaksā šīs personas norādītajā bankas kontā, ja pēc pārmaksātās nodokļa summas novirzīšanas joprojām ir pārmaksātā nodokļa summa.

(1210) Ja persona, kura ir izslēgta no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra, četru mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par tās izslēgšanu no minētā reģistra, nav iesniegusi pieprasījumu par pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu, Valsts ieņēmumu dienests to dzēš.

(1211) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pagarināt šā panta 12.3 daļā noteikto termiņu, ja:

1) pieņemts lēmums par apliekamās personas maksājamo nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu attiecībā uz tiem darījumiem, kuru pārbaudei nepieciešama papildu informācija, - līdz dienai, kad Valsts ieņēmumu dienests būs izvērtējis darījumu un pieņēmis lēmumu par pieprasījuma pamatotību;

2) apliekamajai personai ir jākoriģē atskaitītais priekšnodoklis par zaudētajiem parādiem, - līdz dienai, kad šī korekcija veikta;

3) persona nevar dokumentāri pierādīt nodokļa 0 procentu likmes piemērošanas pamatotību, - līdz dienai, kad Valsts ieņēmumu dienests varēs pārliecināties par šīs likmes piemērošanas pamatotību."

14. Papildināt likumu ar 12.4 un 12.5 pantu šādā redakcijā:

"12.4 pants. Apliekamās personas pieteikuma iesniegšana nodokļa atmaksas saņemšanai citā dalībvalstī

(1) Apliekamā persona iesniedz pieteikumu nodokļa atmaksas saņemšanai par citā dalībvalstī iegādātajām precēm, saņemtajiem pakalpojumiem un par preču importu, ja laika periodā, par kuru tā pieprasa atmaksāt nodokli, šī persona:

1) ir bijusi reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā;

2) nav bijusi reģistrēta tās dalībvalsts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, kurai pieprasa nodokļa atmaksu;

3) nav veikusi dalībvalstī, kurai pieprasa nodokļa atmaksu, apliekamus darījumus, kuru veikšanai būtu jāreģistrējas šīs dalībvalsts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.

(2) Ministru kabinets, ievērojot šā panta pirmās daļas nosacījumus, paredz:

1) kārtību, kādā apliekamā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pieteikumu nodokļa atmaksas saņemšanai citā dalībvalstī;

2) kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests izskata pieteikumu un pārsūta to dalībvalstij, kurai pieprasa nodokļa atmaksu;

3) pieteikumā iekļaujamo informāciju;

4) periodu, par kuru pieprasa atmaksāt nodokli, un atmaksājamā nodokļa minimālo summu.

12.5 pants. Nodokļa atmaksāšana citas dalībvalsts apliekamajai personai

(1) Citas dalībvalsts apliekamajai personai atmaksā samaksāto nodokli par iekšzemē iegādātajām precēm, saņemtajiem pakalpojumiem un par preču importu apliekamo darījumu nodrošināšanai citā dalībvalstī, ja laika periodā, par kuru pieprasa atmaksāt nodokli, šī persona:

1) ir bijusi reģistrēta citas dalībvalsts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā;

2) nav veikusi saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem reģistrējamu saimniecisko darbību iekšzemē;

3) nav veikusi iekšzemē apliekamus darījumus, kuru veikšanai būtu jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.

(2) Ministru kabinets, ievērojot šā panta pirmās daļas nosacījumus, paredz:

1) kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests saņem un izskata citas dalībvalsts apliekamās personas pieteikumu nodokļa atmaksāšanai iekšzemē;

2) kārtību, kādā atmaksā nodokli citas dalībvalsts apliekamai personai, un nodokļa atmaksāšanas termiņus."

15. Aizstāt 13.1 panta trešajā daļā skaitli un vārdu "12 procenti" ar skaitli un vārdu "14 procenti".

16. Papildināt likumu ar 13.4 pantu šādā redakcijā:

"13.4 pants. Īpašā nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtība

(1) Šajā pantā noteikto nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību ir tiesības piemērot ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajai personai, kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

1) iepriekšējā taksācijas gadā ar nodokli apliekamo darījumu vērtība nav pārsniegusi 70 000 latu;

2) reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, taksācijas gadā neplāno par 70 000 latu lielāku darījumu apjomu.

(2) Šajā pantā noteikto nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību ir tiesības piemērot apliekamajai personai, kurai iepriekšējā taksācijas gadā ar nodokli apliekamo darījumu vērtība ir sasniegusi vai pārsniegusi 70 000 latu un kura ir lauksaimniecības produkcijas ražotājs vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, attiecībā uz šādu lauksaimniecības produktu piegādi:

1) dzīvi dzīvnieki;

2) piens un piena pārstrādes produkti;

3) putnu olas;

4) dabīgais medus;

5) dārzeņi, sakņaugi, bumbuļaugi;

6) graudaugu produkti;

7) eļļas augu sēklas un augļi, dažādi graudi, sēklas un augļi.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās apliekamās personas nodokli valsts budžetā maksā par to taksācijas periodu, kurā saņemta samaksa par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajām apliekamajām personām priekšnodokli par saņemtajām precēm un pakalpojumiem šo darījumu nodrošināšanai ir tiesības atskaitīt tajā taksācijas periodā, kurā tās samaksājušas no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas.

(5) Šā panta otrajā daļā minētās apliekamās personas nodokli valsts budžetā maksā par to taksācijas periodu, kurā saņemta samaksa par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, taču ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc rēķina izrakstīšanas.

(6) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās apliekamās personas, kuras vēlas piemērot šajā pantā noteikto nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību, par to informē Valsts ieņēmumu dienestu līdz taksācijas gada 31.janvārim vai tad, kad iesniedz iesniegumu par reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.

(7) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajām apliekamajām personām nav tiesību šo kārtību mainīt agrāk par nākamo taksācijas gadu.

(8) Apliekamās personas, kuras taksācijas gadā ir piemērojušas šajā pantā noteikto nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību, bet pēctaksācijas gadā to nevēlas piemērot, par to informē Valsts ieņēmumu dienestu līdz taksācijas gada 31.decembrim."

17. Izslēgt 22., 23., 24. un 25.pantu.

18. 26.pantā:

izslēgt piekto un sesto daļu;

papildināt pantu ar desmito, vienpadsmito, divpadsmito un trīspadsmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Jebkura persona, kas veic saimniecisko darbību un sniedz pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 4.1 panta ceturto daļu, jebkurai citas dalībvalsts personai, kas veic saimniecisko darbību, vai nodokļa maksāšanas nolūkā identificētai citas dalībvalsts juridiskajai personai, kas neveic saimniecisko darbību, šo pakalpojumu sniegšanai reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā pirms pakalpojuma sniegšanas.

(11) Jebkura persona, kas veic saimniecisko darbību un saņem pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 4.1 panta ceturto daļu, no citas dalībvalsts personas vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētas personas, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē, šo pakalpojumu saņemšanai reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā pirms pakalpojuma saņemšanas.

(12) Ja citas dalībvalsts persona iekšzemē piegādā preces vai sniedz pakalpojumus, kas apliekami ar nodokli, un saskaņā ar šo likumu ir atbildīga par nodokļa samaksu valsts budžetā, tā pirms šo darījumu veikšanas reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā neatkarīgi no darījumu vērtības.

(13) Ja ārvalsts personas pastāvīgā iestāde iekšzemē iesaistās šīs personas preču piegādē vai pakalpojumu sniegšanā iekšzemē, tā pirms šo darījumu veikšanas reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā."

19. 28.pantā:

izslēgt trešo un ceturto daļu;

izslēgt sesto, septīto un astoto daļu;

izteikt devītās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) projektu ietvaros saņemtajiem šā likuma 4.1 panta septītajā, devītajā, desmitajā un divpadsmitajā daļā minētajiem pakalpojumiem."

20. Izslēgt 31.pantu.

21. Aizstāt 32.panta pirmajā daļā vārdus un skaitļus "šā likuma 4.panta septītās daļas 11.punktā" ar vārdiem un skaitļiem "šā likuma 4.1 panta divpadsmitās daļas 7.punktā".

22. Aizstāt 35.panta piektajā daļā skaitļus un vārdus "12.panta 1.1 daļu, 30. un 31.pantu" ar skaitļiem un vārdiem "12.panta 1.14, 1.16, 1.17 daļu un 30.pantu".

23. Papildināt pārejas noteikumus ar 63., 64., 65., 66., 67. un 68.punktu šādā redakcijā:

"63. Pārmaksāto nodokļa summu, kas izveidojusies par taksācijas periodiem līdz 2010.gada 30.jūnijam, atmaksā apliekamās personas norādītajā bankas kontā 30 dienu laikā pēc pamatota pieprasījuma saņemšanas un nodokļu administrēšanas pasākumu veikšanas.

64. Grozījumi šā likuma 12.pantā (attiecībā uz šā panta papildināšanu ar 12.2, 12.3, 12.4, 12.5, 12.6, 12.7, 12.8, 12.9, 12.10 un 12.11 daļu) ir attiecināmi uz to pārmaksātā nodokļa summu, kas izveidojusies, sākot ar 2010.gada 1.jūliju.

65. Šā likuma 12.2 panta pirmā daļa ir piemērojama attiecībā uz iesniegumiem pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai, kuri iesniegti līdz 2009.gada 31.decembrim.

66. Šā likuma 12.4 un 12.5 panta normas ir piemērojamas atmaksas pieteikumiem, kas iesniegti, sākot ar 2010.gada 1.janvāri.

67. Šā likuma 13.4 panta sestā daļa stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

68. Par šā likuma 13.4 panta piemērošanu 2010.gadā apliekamā persona Valsts ieņēmumu dienestu informē līdz 2010.gada 30.jūnijam vai tad, kad iesniedz iesniegumu par reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā. Šo kārtību piemēro ar nākamo 2010.gada taksācijas periodu pēc Valsts ieņēmumu dienesta informēšanas vai ar pirmo taksācijas periodu pēc reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā."

24. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

"8) Padomes 2008.gada 12.februāra direktīva 2008/9/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus direktīvā 2006/112/EK paredzētajai pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī;

9) Padomes 2008.gada 16.decembra direktīva 2008/117/EK, ar ko groza direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, lai apkarotu nodokļu krāpniecību, kas saistīta ar Kopienas iekšējiem darījumiem."

Likums stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 1.decembrī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2009.gada 21.decembrī

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 01.12.2009.Stājas spēkā: 01.01.2010.Zaudē spēku: 01.01.2013.Tēma:  Nodokļi un nodevasPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 200 (4186), 21.12.2009.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozītais
  • Anotācija / tiesību akta projekts
202360
01.01.2010
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva