Ministru kabineta
noteikumi Nr.1353
Rīgā 2009.gada 24.novembrī (prot.
Nr.84 48.§)
Grozījumi
Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027
"Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un
pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem"
Izdoti saskaņā
ar Izglītības likuma 14.panta 19.punktu un Vispārējās izglītības
likuma 4.panta 11.punktu
Izdarīt Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos
Nr.1027 "Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un
pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem" (Latvijas
Vēstnesis, 2006, 204.nr.; 2007, 83.nr.; 2008, 36.nr.; 2009,
99.nr.) šādus grozījumus:
1. Papildināt noteikumus ar 10.1 punktu šādā
redakcijā:
"10.1 Izglītības programmās, kuras īsteno
vakara (maiņu) vai neklātienes formā, var neiekļaut šo noteikumu
6.17. un 6.18.apakšpunktā minētos mācību priekšmetus."
2. Izteikt 11.punktu šādā redakcijā:
"11. Speciālajās izglītības programmās izglītības
iestāde šajos noteikumos minētās prasības īsteno atbilstoši
izglītojamā attīstības traucējuma veidam, viņa spējām un
veselības stāvoklim:
11.1. speciālajās pamatizglītības programmās
izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem var neiekļaut
šo noteikumu 6.3., 6.4. un 6.5.apakšpunktā minētos mācību
priekšmetus, atsevišķus šo mācību priekšmetu tematus integrēti
iekļaujot šo noteikumu 6.2., 6.16. un 6.17.apakšpunktā minēto
mācību priekšmetu saturā;
11.2. speciālajās pamatizglītības programmās
izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai
vairākiem smagiem attīstības traucējumiem var neiekļaut šo
noteikumu 6.19. un 6.20.apakšpunktā minētos mācību priekšmetus,
atsevišķus šo mācību priekšmetu tematus integrēti iekļaujot šo
noteikumu 6.16.apakšpunktā minētā mācību priekšmeta saturā, kā
arī šo noteikumu 6.3., 6.4., 6.5., 6.6., 6.11., 6.12. un
6.15.apakšpunktā minētos mācību priekšmetus."
3. Svītrot 17.punktu.
4. Aizstāt 18.punktā skaitli "5" ar skaitli
"4".
5. Izteikt 19.punktu šādā redakcijā:
"19. Centralizētajos eksāmenos izglītojamo mācību
sasniegumus vērtē līmeņos A, B, C, D, E, F (kur A - augstākais
līmenis, F - zemākais līmenis) (23.pielikums). Iegūto vērtējumu
ieraksta pamatizglītības sertifikātā, norādot kopējo procentuālo
vērtējumu un procentuālo vērtējumu katrai eksāmena
daļai."
6. Izteikt 21. un 22.punktu šādā redakcijā:
"21. Valsts pārbaudījumi, beidzot 6.klasi, ir
šādi:
21.1. ieskaite latviešu valodā latviešu mācībvalodas
izglītības programmās;
21.2. ieskaite latviešu valodā mazākumtautību izglītības
programmās;
21.3. ieskaite matemātikā;
21.4. ieskaite dabaszinībās;
21.5. ieskaite mazākumtautības valodā mazākumtautību
izglītības programmās.
22. Valsts pārbaudījumi, beidzot 9.klasi, ir šādi:
22.1. eksāmens latviešu valodā latviešu mācībvalodas
izglītības programmās;
22.2. centralizētais eksāmens latviešu valodā
mazākumtautību izglītības programmās;
22.3. eksāmens matemātikā;
22.4. eksāmens Latvijas un pasaules vēsturē;
22.5. eksāmens mazākumtautības valodā mazākumtautību
izglītības programmās;
22.6. eksāmens svešvalodā."
7. Svītrot 27.3.apakšpunktu.
8. Izteikt 27.4.apakšpunktu šādā redakcijā:
"27.4. nobeiguma vērtēšana, nosakot izglītojamā
zināšanu un prasmju apguves līmeni, kā arī izglītojamā
produktīvās darbības prasmes temata vai loģiskas temata daļas,
semestra, mācību gada, kursa vai izglītības pakāpes
nobeigumā."
9. Papildināt V nodaļu ar 28.1 punktu šādā
redakcijā:
"28.1 Vērtējumu mācību priekšmetā gadā
izliek:
28.1 1. visās klasēs (izņemot 3. un 6.klasi),
ņemot vērā pirmā un otrā semestra vērtējumu, kā arī mācību gada
nobeiguma pārbaudes darba vērtējumu;
28.1 2. 3. un 6.klasē, papildus ņemot
vērā valsts pārbaudījuma vērtējumu."
10. Papildināt noteikumus ar 34.punktu šādā
redakcijā:
"34. Valsts pārbaudījumi 2009./2010.mācību gadā,
beidzot 6.klasi, ir šādi:
34.1. ieskaite latviešu valodā latviešu mācībvalodas
izglītības programmās;
34.2. ieskaite latviešu valodā mazākumtautību izglītības
programmās;
34.3. ieskaite matemātikā;
34.4. ieskaite mazākumtautības valodā mazākumtautību
izglītības programmās."
11. Izteikt 12.pielikumu šādā redakcijā:
"12.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 19.decembra
noteikumiem Nr.1027
Svešvaloda.
Mācību priekšmeta standarts 3.-9.klasei
I. Vispārīgais
jautājums
1. Mācību priekšmeta standarts "Svešvaloda" ir
veidots jebkurai svešvalodai un nosaka mācību priekšmeta mērķi,
uzdevumus, obligāto saturu un pamatprasības mācību priekšmeta
apguvei, beidzot 3., 6. un 9.klasi.
II. Mācību
priekšmeta mērķis un uzdevumi
2. Mācību priekšmeta "Svešvaloda" mērķis ir
veidot izglītojamā valodas komunikatīvo kompetenci un
sociokultūras kompetenci, lietojot svešvalodu mācībās, saziņā un
sadarbībā mainīgajā daudzkultūru pasaulē.
3. Mācību priekšmeta "Svešvaloda" uzdevums ir
radīt izglītojamajam iespēju:
3.1. sazināties svešvalodā mutvārdos un rakstos;
3.2. apgūt pamatzināšanas par svešvalodas likumsakarībām
un lietojuma funkcijām;
3.3. sekmēt atvērtību pret neierasto un vērtējošu
attieksmi pret sevi, citiem, pasauli, apgūstot un salīdzinot
dzimto valodu un svešvalodu, kā arī iepazīstot kultūru
daudzveidību;
3.4. izprast valodu nozīmi citu mācību priekšmetu
apguvē.
III. Mācību
priekšmeta obligātais saturs
4. Valodas komunikatīvā kompetence:
4.1. saziņa: saziņas situācija, saziņas veidi un
līdzekļi, saziņas kultūra;
4.2. valodas prasmes: klausīšanās, lasīšana, stāstīšana,
sarunāšanās, rakstīšana, sarakstīšanās;
4.3. izruna, intonācijas: vārda uzsvars, uzsvars
teikumā;
4.4. teksts: teksta veselums, sakarīgums, pabeigtība,
teksta veidi, temats, galvenā doma;
4.5. teikums: teikumu veidi, interpunkcija;
4.6. vārds: vārda gramatiskā un leksiskā nozīme,
vārdšķiras, vārdu krājums.
5. Sociokultūras kompetence:
5.1. kopīgais un atšķirīgais, sazinoties dzimtajā valodā
un svešvalodā;
5.2. valodu etiķete;
5.3. valodu kontekstā ietvertā informācija par dažādu
tautu kultūru;
5.4. kultūras parādības: dzīves apstākļi, svētki,
paražas, cieņa pret citu tautu valodām un kultūru
daudzveidību.
IV.
Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi
6. Izglītojamo rosina sasniegt valodas komunikatīvo
kompetenci un sociokultūras kompetenci atbilstoši valodas prasmes
A1 līmenim. Atsevišķi valodas komunikatīvās kompetences un
sociokultūras kompetences elementi var būt dažādos līmeņos.
Valodas prasmes līmenis un tā kritēriji noteikti šā pielikuma
18.punktā.
7. Valodas komunikatīvā kompetence:
7.1. saklausa un saprot pazīstamus vārdus un dažas ļoti
vienkāršas frāzes un teikumus;
7.2. lasa un saprot pazīstamus vārdus un nosaukumus, kā
arī ļoti vienkāršus teikumus;
7.3. vienkāršā veidā sazinās par ļoti labi zināmām
tēmām;
7.4. izmanto atsevišķus vārdus, pamatfrāzes un ļoti
vienkāršus teikumus, lai atbildētu un uzdotu jautājumus par
tuvākās apkārtnes lietām un priekšmetiem;
7.5. vienkāršos teikumos stāsta par savu dzīvesvietu un
cilvēkiem, kurus pazīst;
7.6. raksta atsevišķus vārdus, pamatfrāzes un ļoti
vienkāršus teikumus par sevi un savu tuvāko apkārtni.
8. Sociokultūras kompetence:
8.1. iepazīstas ar valsti, kuras valodu apgūst;
8.2. izrāda pozitīvu attieksmi un interesi par
valodām.
9. Izglītojamā attieksmi raksturo šā pielikuma
8.2.apakšpunktā minētā prasība.
V. Pamatprasības
mācību priekšmeta apguvei, beidzot 6.klasi
10. Izglītojamo rosina sasniegt valodas komunikatīvo
kompetenci un sociokultūras kompetenci atbilstoši valodas prasmes
A2 līmenim. Atsevišķi valodas komunikatīvās kompetences un
sociokultūras kompetences elementi var būt dažādos līmeņos.
Apgūstot otro svešvalodu no 6.klases, 6.klases beigās izglītojamo
rosina sasniegt valodas prasmes A1 līmeni. Valodas prasmes
līmenis un tā kritēriji noteikti šā pielikuma 18.punktā.
11. Valodas komunikatīvā kompetence:
11.1. klausās un saprot biežāk lietotos vārdus un frāzes
par sevi un savu tuvāko apkārtni;
11.2. uztver galveno domu vienkāršos un skaidri izrunātos
izteikumos;
11.3. lasa un saprot vienkāršus tekstus par zināmām
tēmām;
11.4. sameklē konkrētu informāciju vienkāršos, ar
ikdienas dzīvi saistītos tekstos;
11.5. sazinās ikdienišķās situācijās, kur notiek
vienkārša informācijas apmaiņa par zināmiem tematiem vai
darbībām;
11.6. iesaistās sarunā, bet tās uzturēšanai var būt
nepieciešama sarunas biedra palīdzība;
11.7. vienkāršos teikumos stāsta par sevi, savu tuvāko
apkārtni un citām zināmām tēmām;
11.8. raksta īsas zīmītes, vienkāršus paziņojumus,
pastkartes un ļoti vienkāršas vēstules;
11.9. aizpilda vienkāršas veidlapas, ierakstot
informāciju par sevi;
11.10. raksta īsu, vienkāršu tekstu par zināmām tēmām.
12. Sociokultūras kompetence:
12.1. zina to valstu iedzīvotāju paradumus un tradīcijas,
kuru valodu apgūst;
12.2. saredz kopīgo un atšķirīgo savas valsts un
svešvalodā runājošās valsts iedzīvotāju saziņā un kultūras
tradīcijās;
12.3. ir iecietīgs pret svešo un nepazīstamo.
13. Izglītojamā attieksmi raksturo šā pielikuma
12.3.apakšpunktā minētā prasība.
VI. Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot
9.klasi
14. Izglītojamo rosina sasniegt valodas komunikatīvo
kompetenci un sociokultūras kompetenci atbilstoši valodas prasmes
B1 līmenim. Atsevišķi valodas komunikatīvās kompetences un
sociokultūras kompetences elementi var būt dažādos līmeņos.
Apgūstot otro svešvalodu no 6.klases, 9.klases beigās izglītojamo
rosina sasniegt valodas prasmes A2-B1 līmeni. Valodas prasmes
līmenis un tā kritēriji noteikti šā pielikuma 18.punktā.
15. Valodas komunikatīvā kompetence:
15.1. klausās un saprot skaidru un literāri pareizu runu
par pazīstamām tēmām;
15.2. saprot radio un televīzijas raidījumu saturu, ja
par zināmiem notikumiem vai tematiem runā samērā lēni un
skaidri;
15.3. lasa un saprot tekstus, kuros izmantota ikdienā
bieži lietota valoda, kā arī vienkāršus literārus tekstus;
15.4. sameklē konkrētu informāciju dažādu stilu un žanru
tekstos;
15.5. piedalās sarunā par zināmiem vai interesējošiem, kā
arī ar ikdienas dzīvi saistītiem tematiem;
15.6. iesaistās diskusijās par labi zināmām un ar
ikdienas dzīvi saistītām problēmām;
15.7. pamato un paskaidro savus uzskatus un nodomus;
15.8. stāsta par dzirdēto, redzēto, piedzīvoto vai
lasīto, izsakot savu attieksmi;
15.9. raksta saistītu tekstu par zināmiem vai
interesējošiem jautājumiem;
15.10. raksta vēstuli par saviem pārdzīvojumiem un
iespaidiem.
16. Sociokultūras kompetence:
16.1. ir iepazinis tās valsts kultūru, raksturīgākos
iedzīvotāju paradumus un tradīcijas, kuras valodu apgūst, un
salīdzina tās ar situāciju Latvijā;
16.2. izprot kultūru dažādību un izmanto iegūto
informāciju sevis bagātināšanai;
16.3. veido un uztur kontaktus ar vienaudžiem un
pieaugušajiem, pieņem viedokļu daudzveidību;
16.4. ar cieņu izturas pret citām tautām un valodām.
17. Izglītojamā attieksmes raksturo šā pielikuma 15.8.,
16.3. un 16.4.apakšpunktā minētās prasības.
18. Valodas prasmes līmeni nosaka šādi kritēriji:
18.1. C2 - spēj viegli saprast gandrīz visu
dzirdēto vai lasīto. Atsaucot atmiņā izteiktos argumentus un
viedokļus, spēj apkopot informāciju no dažādiem mutvārdu vai
rakstiskiem avotiem un secīgi to izklāstīt. Spēj izteikties
spontāni, raiti un precīzi, ņemot vērā nozīmju nianses pat
komplicētās situācijās;
18.2. C1 - spēj saprast dažādas tematikas
sarežģītus, garus tekstus un uztvert zemtekstu. Spēj izteikties
radoši un spontāni, īpaši nemeklējot vārdus. Spēj atbilstoši un
prasmīgi lietot valodu sociālajā, akadēmiskajā un profesionālajā
jomā. Spēj izveidot skaidru, labi strukturētu, detalizētu tekstu
par sarežģītiem jautājumiem, labi pārzinot tekstveides principus
un lietojot atbilstošus saistījuma un saskaņojuma līdzekļus;
18.3. B2 - spēj saprast galveno domu sarežģītos
tekstos gan par konkrētiem, gan abstraktiem tematiem, arī
diskusijās par profesionāliem jautājumiem savā specialitātē. Spēj
sarunāties samērā brīvi un spontāni, saziņa ar dzimtās valodas
lietotājiem noris bez aizķeršanās. Spēj skaidri un detalizēti
izteikties par dažādiem tematiem, pamatot savu viedokli,
izklāstot dažādu variantu priekšrocības un trūkumus;
18.4. B1 - spēj saprast svarīgāko skaidros
izteikumos literārā valodā par zināmiem tematiem tekstos, kas
saistīti ar darbu, skolu, brīvo laiku. Spēj gandrīz vienmēr tikt
galā situācijās, kādas var rasties, ceļojot pa vietām, kur runā
apgūstamajā valodā. Spēj izveidot vienkāršu, saistītu tekstu par
tuviem vai personīgi interesējošiem tematiem. Spēj aprakstīt
pieredzēto, notikumus, sapņus, cerības un centienus, īsi pamatot
un paskaidrot savus uzskatus, plānus;
18.5. A2 - spēj saprast atsevišķus teikumus un
bieži lietotus izteicienus par aktuāliem sadzīves jautājumiem
(piemēram, informāciju par sevi un ģimeni, iepirkšanos, tuvāko
apkārtni, darba iespējām). Spēj sazināties situācijās, kurās
notiek vienkārša informācijas apmaiņa par zināmiem jautājumiem.
Spēj vienkāršos vārdos pastāstīt par sevi, tuvāko apkārtni,
izteikt savas vajadzības;
18.6. A1 - spēj saprast un lietot vienkāršus
izteikumus un elementāras frāzes, lai nodrošinātu konkrētas
vajadzības. Prot iepazīstināt ar sevi un citiem, uzdot
personiskus jautājumus un atbildēt uz tiem, piemēram, par savu
dzīvesvietu, pazīstamiem cilvēkiem, par lietām, kas pieder. Spēj
elementārā līmenī sazināties, ja otrs runā lēnām, skaidri, un ir
gatavs palīdzēt otram."
Ministru prezidents
V.Dombrovskis
Izglītības un zinātnes ministre
T.Koķe