Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

 

PROTOKOLS
PAR PIESĀRŅOJOŠO VIELU UN IZMEŠU PĀRNESES REĢISTRIEM

Šā protokola Puses,

atsaucoties uz 1998. gada Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas Konvencija) 5. panta 9. punktu un 10. panta 2. punktu,

atzīstot, ka piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistri nodrošina ar svarīgu mehānismu, lai palielinātu kolektīvo atbildību, samazinātu piesārņojumu un sekmētu ilgtspējīgu attīstību, kā minēts Lukas Deklarācijā, kas pieņemta Orhūsas Konvencijas Pušu pirmajā sanāksmē,

ņemot vērā 1992. gada Riodežaneiro Deklarācijas par vidi un attīstību 10. principu,

ņemot arī vērā principus un saistības, par kuriem vienojās 1992. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencē par vidi un attīstību, un jo īpaši Agenda 21 19. nodaļas noteikumus,

ievērojot turpmāku Agenda 21 īstenošanas programmu, ko pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja tās deviņpadsmitajā ārkārtas sesijā 1997. gadā, kurā tā pieprasīja, cita starpā, paaugstināt valsts pilnvaras un iespējas apkopot, pārstrādāt un izplatīt informāciju, lai ar attiecīgiem līdzekļiem sekmētu informācijas par globāliem vides jautājumiem pieejamību sabiedrībai,

ņemot vērā 2002. gada Pasaules augstākā līmeņa sanāksmes par ilgtspējīgu attīstību īstenošanas plānu, kas veicina saskaņotas, integrētas informācijas par ķimikālijām attīstību, piemēram, ar valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem,

ņemot vērā Starpvaldību foruma par ķīmisko vielu drošību, jo īpaši 2000. gada Bahijas Deklarāciju par ķīmisko vielu drošību, un Rīcības plāna pēc 2000. gada (Action Beyond 2000) prioritātes un piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra/emisiju uzskaites rīcības plānu,

ņemot arī vērā darbības, kas uzsāktas saskaņā ar starporganizāciju programmu par saprātīgu ķimikāliju apsaimniekošanu,

ņemot turklāt vērā ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas darbu, jo īpaši tās Padomes ieteikumu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru ieviešanu, kurā Padome aicina dalībvalstis ieviest un darīt sabiedrībai pieejamus valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrus,

vēloties nodrošināt mehānismu, kas sekmē katras pašreizējo vai nākamo paaudžu personas tiesības dzīvot vidē, kas atbilst šīs personas veselības stāvoklim un labsajūtai, nodrošinot sabiedrībai pieejamu vides informācijas sistēmu attīstīšanu,

vēloties arī nodrošināt, ka šādu sistēmu izstrādāšanā ir ņemti vērā ilgtspējīgu attīstību veicinoši principi, piemēram, 1992. gada Riodežaneiro Deklarācijas par vidi un attīstību 15. principā izklāstītā piesardzīgā pieeja,

atzīstot saikni starp atbilstīgām vides informācijas sistēmām un Orhūsas Konvencijā ietverto tiesību izmantošanu,

piezīmējot nepieciešamību sadarboties ar citām starptautiskām iniciatīvām attiecībā uz piesārņojošām vielām un atkritumiem, tostarp 2001. gada Stokholmas Konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem un 1989. gada Bāzeles Konvenciju par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu,

atzīstot, ka integrētās pieejas mērķi samazināt rūpniecisko iekārtu un citu avotu darbības rezultātā radīto piesārņojumu un atkritumu apjomu līdz minimumam, sasniegt vides augsta līmeņa aizsardzību, virzīties pretim ilgtspējīgai un videi nekaitīgai attīstībai un aizsargāt pašreizējo un nākamo paaudžu veselību,

pārliecinoties par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru vērtību kā par rentablu līdzekli, lai sekmētu vides efektivitātes uzlabošanos, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai par piesārņojošo vielu un izmešu pārnesēm apdzīvotās vietās un caur tām un lai valdības tās lietotu tendenču noteikšanā, uzrādītu piesārņojuma samazināšanās progresu, uzraudzītu konkrētu starptautisko nolīgumu ievērošanu, lai noteiktu prioritātes un novērtētu progresu, kas sasniegts ar vides politikām un programmām,

ticot, ka piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistri ar uzlabotu piesārņojošo vielu apsaimniekošanu var rūpniecībai nest taustāmus labumus,

piezīmējot iespējas lietot datus no piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem savienojumā ar veselības, vides, demogrāfisko, ekonomisko vai cita veida saistītu informāciju, lai iegūtu potenciālo problēmu labāku izpratni, noteiktu "karstos punktus", veiktu profilakses un mīkstinošus pasākumus un noteiktu vides apsaimniekošanas prioritātes,

atzīstot identificētu vai identificējamu fizisko personu privātuma aizsardzības nozīmīgumu, pārstrādājot informāciju, par ko sniegts pārskats piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem, saskaņā ar piemērojamiem starptautiskajiem standartiem saistībā ar datu aizsardzību,

atzīstot arī starptautiski saderīgu valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru sistēmu izstrādes nozīmīgumu, lai palielinātu datu salīdzināmību,

piezīmējot, ka daudzas Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas dalībvalstis, Eiropas Kopiena un Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības nolīguma Puses darbojas, lai apkopotu datus par piesārņojošo vielu un izmešu pārnesēm no dažādiem avotiem un, lai šie dati būtu pieejami sabiedrībai, un īpaši šajā nozarē atzīstot konkrētu valstu ilgo un vērtīgo pieredzi,

ņemot vērā pašreizējo emisiju reģistru atšķirīgās pieejas un nepieciešamību izvairīties no dublēšanās un tādēļ atzīstot, ka ir nepieciešams zināms elastīgums,

pieprasot uz valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru progresīvu izstrādi,

pieprasot arī ieviest saites starp valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem un informācijas sistēmām par citām emisijām, kas rada bažas sabiedrībā,

IR VIENOJUŠĀS ŠĀDI.

1.pants
Mērķis

Šā protokola mērķis ir palielināt informācijas pieejamību sabiedrībai, ieviešot saskaņotus, integrētus valsts mēroga piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrus (PRTRs) saskaņā ar šā protokola noteikumiem, kas varētu sekmēt sabiedrības līdzdalību ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā, kā arī veicinātu vides piesārņojuma novēršanu un samazināšanu.

2.pants
Definīcijas

Šajā protokolā:

1) "Puse", ja vien tekstā nav norādīts citādi, nozīmē 24. pantā minēto valsti vai reģionālu ekonomiskās integrācijas organizāciju, kas ir piekritusi šā protokola saistībām un attiecībā uz kuru protokols ir spēkā.

2) "Konvencija" nozīmē Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, kas pieņemta Orhūsā, Dānijā, 1998. gada 25. jūnijā.

3) "Sabiedrība" nozīmē vienu vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas un - saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai praksi - to apvienības, organizācijas vai grupas.

4) "Apsaimniekošanas objekts" nozīmē vienu vai vairākas iekārtas tajā pašā teritorijā vai blakus teritorijā, kas pieder vienai fiziskai vai juridiskai personai un kura to vada.

5) "Kompetentā valsts iestāde" nozīmē valsts iestādi vai iestādes vai citu kompetentu iestādi vai organizācijas, kuras Puse ir iecēlusi vadīt attiecīgās valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru sis­tēmu.

6) "Piesārņojošā viela" nozīmē vielu vai vielu grupu, kas var būt kaitīga videi vai cilvēka veselībai, ņemot vērā tās īpašības un tās ievadīšanu vidē.

7) "Emisija" nozīmē jebkādu piesārņojošo vielu ievadīšanu vidē jebkādas cilvēka darbības rezultātā, vai tā būtu tīša vai netīša, regulāra vai neregulāra, tostarp izliešanu, emisiju, izvadīšanu, ievadīšanu, apglabāšanu vai izgāšanu, vai caur kanalizācijas sistēmām bez galīgās notekūdeņu attīrīšanas.

8) "Pārnese ārpus teritorijas" nozīmē to piesārņojošo vielu vai atkritumu pārvietošanu ārpus apsaimniekošanas objekta robežām, kas paredzēti apglabāšanai vai reģenerācijai, un ārpus notekūdeņu piesārņojošo vielu attīrīšanas iekārtām.

9) "Difūzie avoti" nozīmē daudzus mazākus vai izkaisītus avotus, no kuriem piesārņojošās vielas var izplūst zemē, gaisā vai ūdenī un kuru kopējā ietekme uz šīm vidēm var būt nozīmīga, un saistībā ar kuriem ir nepraktiski apkopot pārskatus no katra atsevišķa avota.

10) Terminus "valsts" un "valsts mēroga" attiecībā uz šā protokola saistībām Pusēm, kas ir reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas, interpretē kā attiecināmus uz attiecīgo reģionu, ja vien nav noteikts kā savādāk.

11) "Atkritumi" nozīmē vielas vai objekti, kas ir:

a) apglabāti vai reģenerēti;

b) paredzēti apglabāšanai vai reģenerācijai vai;

c) jāapglabā vai jāreģenerē saskaņā ar valsts tiesību aktu noteikumiem.

12) "Bīstamie atkritumi" nozīmē atkritumus, ko valsts tiesību aktu noteikumi definē kā bīstamos atkritumus.

13) "Citi atkritumi" nozīmē atkritumus, kas nav bīstamie atkritumi.

14) "Notekūdeņi" nozīmē izlietoto ūdeni, kas satur vielas vai priekšmetus, ko reglamentē valsts tiesību akti.

3.pants
Vispārīgi noteikumi

1. Katra Puse veic nepieciešamos likumdošanas, reglamentējošus un citus pasākumus, kā arī attiecīgus izpildes pasākumus, lai īstenotu šā protokola noteikumus.

2. Šā protokola noteikumi neietekmē Puses tiesības uzturēt vai ieviest vēl plašāku vai sabiedrībai vairāk pieejamu piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru nekā to pieprasa šis protokols.

3. Katra Puse veic nepieciešamos pasākumus, lai pieprasītu, ka apsaimniekošanas objekta darbiniekus un sabiedrības locekļus, kas ziņo valsts iestādēm, ka apsaimniekošanas objekts pārkāpj valsts tiesību aktus, kuri īsteno šo protokolu, attiecīgais rūpnieciskais komplekss vai valsts iestādes nesoda, nevajā, neapgrūtina par to, ka viņi ziņojuši par šo pārkāpumu.

4. Īstenojot šo protokolu, katra Puse vadās pēc piesardzības principa, kā izklāstīts 1992. gada Riodežaneiro Deklarācijas par vidi un attīstību 15. principā.

5. Lai samazinātu atkārtotu pārskatu sniegšanu, piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru sistēmas var integrēt līdz pakāpei, kas ir realizējama ar pastāvošajiem informācijas avotiem, tādiem kā pārskata sniegšanas mehānismiem saskaņā ar licencēm vai spēkā esošajām atļaujām.

6. Puses cenšas sasniegt konverģenci starp valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem.

4.pants
Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru sistēmas Pamatelementi

Saskaņā ar šo protokolu katra Puse ievieš un uztur sabiedrībai pieejamu valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru, kas:

a) precizē apsaimniekošanas objektu attiecībā uz pārskata sniegšanu par stacionārajiem avotiem;

b) sniedz pārskatu par difūzajiem avotiem;

c) ir specifisks attiecībā uz piesārņojošām vielām vai atkritumiem;

d) ir multivides, ievērojot atšķirības starp emisijām gaisā, zemē un ūdenī;

e) ietver informāciju par pārnesēm;

f) ir balstīts uz obligātiem, periodiskiem pārskatiem;

g) ietver standartizētus un savlaicīgus datus, ierobežotu standartizētu pārskatu sliekšņu skaitu, kā arī ierobežotus noteikumus, ja tādi ir, attiecībā uz konfidencialitāti;

h) ir saskaņots un noformēts tā, lai tas būtu lietotājdraudzīgs un pieejams sabiedrībai, tostarp elektroniskā veidā;

i) pieļauj sabiedrības līdzdalību tā izstrādē un grozīšanā un

j) ir strukturēta, elektroniska datu bāze vai vairākas vienotas datu bāzes, ko uztur kompetentā iestāde.

5.pants
Noformējums un struktūra

1. Katra Puse nodrošina, ka reģistrā esošie dati, kas minēti 4. pantā, ir uzrādīti, sniegti gan apkopoti, gan neapkopoti, tā lai emisijas un pārneses var meklēt un identificēt saskaņā ar:

a) apsaimniekošanas objektu un tā ģeogrāfisko atrašanās vietu;

b) darbību;

c) īpašnieku vai operatoru un, atbilstīgi, uzņēmumu;

d) atbilstīgi, piesārņojošo vielu vai atkritumiem;

e) ikvienu no aģentiem, kuros piesārņojošās vielas ir ievadītas,

un

f) kā minēts 7. panta 5. punktā, pārneses galamērķi, un attiecīgo gadījumos atkritumu apglabāšanas vai reģenerācijas darbībām.

2. Katra Puse arī nodrošina, ka datus var meklēt un identificēt saskaņā ar tiem difūzajiem avotiem, kas ir iekļauti attiecīgajā reģistrā.

3. Katra Puse noformē tās reģistru, ņemot vērā tā turpmāku paplašināšanās iespēju, un nodrošina, ka sabiedrībai ir pieejami pārskata dati par vismaz pēdējiem desmit pārskata sniegšanas gadiem.

4. Reģistrs ir paredzēts, lai maksimāli atvieglotu pieejamību sabiedrībai ar elektroniskiem saziņas līdzekļiem, piemēram, interneta tīklu. Noformējums pieļauj, ka parastos darbības apstākļos informācija par reģistru nepārtraukti un uzreiz ir pieejama ar elektroniskiem saziņas līdzekļiem.

5. Katra Puse savā reģistrā norāda sai­tes uz tās saistītām aktuālajām sabiedrībai pieejamām datu bāzēm jautājumos, kas saistīti ar vides aizsardzību.

6. Katra Puse savā reģistrā norāda sai­tes uz citu protokola Pušu piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem un, kur iespējams, uz citu valstu reģistriem.

6.pants
Reģistra apjoms

1. Katra Puse nodrošina, ka tās reģistrā ietver informāciju par:

a) piesārņojošo vielu emisijām, par kurām jāsniedz pārskats saskaņā ar 7. panta 2. punktu;

b) pārnesēm ārpus teritorijas, par kurām jāsniedz pārskats saskaņā ar 7. panta 2. punktu, un

c) piesārņojošo vielu emisijām no difūzajiem avotiem, par kurām jāsniedz pārskats saskaņā ar 7. panta 4. punktu.

2. Kad ir izvērtēta pieredze, kas gūta no valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru izveides un šā protokola ieviešanas, un, ņemot vērā attiecīgos starptautiskos procesus, pārskata Pušu sanāksmē pārskata sniegšanas prasības saskaņā ar šo protokolu un tā turpmākā attīstībā izskata šādus jautājumus:

a) I pielikumā minēto darbību pārskatīšana;

b) II pielikumā minēto piesārņojošo vielu pārskatīšana;

c) I un II pielikumā minēto sliekšņu pārskatīšana; un

d) citu būtisku aspektu iekļaušana, piemēram, informācija par pārnesēm teritorijā, uzglabāšana, pārskata sniegšanas prasību precizēšana difūzajiem avotiem vai kritēriju izstrāde, lai ietvertu šajā protokolā minētās piesārņojošās vielas.

7.pants
Prasības pārskata sniegšanai

1. Katra Puse vai nu:

a) pieprasa saskaņā ar savu kompetenci katra atsevišķa apsaimniekošanas objekta īpašniekam vai operatoram, kas veic vienu vai vairākas no I pielikumā minētajām darbībām virs I pielikuma 1. slejā minētā piemērojamās jaudas sliekšņa un:

i. izvada jebkuru no II pielikumā minētajām piesārņojošajām vielām tādā apjomā, kas pārsniedz II pielikuma 1. slejā minēto piemērojamo slieksni;

ii. veic pārnesi ārpus teritorijas jebkuras II pielikumā minētās piesārņojošās vielas, pārsniedzot II pielikuma 2. slejā minēto piemērojamo slieksni, ja Puse izvēlējusies sniegt pārskatu par piesārņojošām vielām saskaņā ar 5. punkta d) apakšpunktu;

iii. veic bīstamo atkritumu pārnesi ārpus teritorijas, pārsniedzot 2 tonnas gadā, vai citu atkritumu pārnesi ārpus teritorijas, pārsniedzot 2 000 tonnas gadā, ja Puse ir izvēlējusies sniegt pārskatu par atkritumiem saskaņā ar 5. punkta d) apakšpunktu, vai

iv. veic jebkuru II pielikumā minēto piesārņojošo vielu pārnesi ārpus teritorijas notekūdeņos, kas paredzēti attīrīšanai, un apjoma ziņā pārsniedzot II pielikuma 1.b slejā minēto piemērojamo slieksni.

uzņemas šim īpašniekam vai operatoram uzlikto pienākumu saskaņā ar 2. punktu, vai

b) pieprasa saskaņā ar savu kompetenci katra atsevišķa apsaimniekošanas objekta īpašniekam vai operatoram, kas veic vienu vai vairākas no I pielikumā minētajām darbībām, atbilstīgi vai virs I pielikuma 2. slejā minētā darbinieku sliekšņa un ražo, apstrādā vai izmanto jebkuru no II pielikumā minētajām piesārņojošām vielām tādos apjomos, kas pārsniedz II pielikuma 3. slejā minēto piemērojamo slieksni, uzņemties attiecīgajam īpašniekam vai operatoram uzlikto pienākumu saskaņā ar 2. punktu;

2. Katra Puse pieprasa, lai 1. punktā minētā apsaimniekošanas objekta īpašnieks vai operators iesniegtu 5. un 6. punktā minēto informāciju saskaņā ar šajos punktos izklāstītajām prasībām par piesārņojošām vielām un atkritumiem, attiecībā uz kuriem ir pārsniegti sliekšņi.

3. Lai sasniegtu šā protokola mērķi, Puse var nolemt attiecībā uz konkrētu piesārņojošo vielu piemērot emisiju slieksni vai arī ražošanas, apstrādes vai lietošanas slieksni, ar noteikumu, ka tas palielina būtiskās informācijas apjomu par reģistrā pieejamajām emisijām vai pārnesēm.

4. Katra Puse nodrošina, ka tās kompetentā iestāde apkopo vai arī izvirza vienu vai vairākas sabiedriskās iestādes vai kompetentās struktūras apkopot informāciju par 7. un 8. punktā minēto piesārņojošo vielu emisijām no difūzajiem avotiem, lai to ietvertu Puses reģistrā.

5. Katra Puse pieprasa apsaimniekošanas objektu īpašniekiem vai operatoriem, kam ir jāsniedz pārskats saskaņā ar 2. punktu, aizpildīt un iesniegt attiecīgajai kompetentajai iestādei šādu informāciju par apsaimniekošanas objektu:

a) nosaukumu, adresi, ģeogrāfisko atrašanās vietu un attiecīgā apsaimniekošanas objekta darbību vai darbības, kā arī īpašnieka vai operatora vārdu, uzņēmuma nosaukumu;

b) katras piesārņojošās vielas, par kuru jāsniedz pārskats saskaņā ar 2. punktu, nosaukumu un skaitlisko identifikatoru;

c) katras piesārņojošās vielas apjomu, par kuru jāsniedz pārskats saskaņā ar 2. punktu, kas izvadīts no apsaimniekošanas objekta vidē pārskata gadā, norādot kopumā un, vai emisija ir gaisā, ūdenī vai zemē, tostarp ievadīšana zemē;

d) vai nu:

i. katras tās piesārņojošās vielas apjomu, par kuru jāsniedz pārskats saskaņā ar 2. punktu, kas pārnesta ārpus teritorijas pārskata gadā, izšķirot starp apjomiem, kas pārnesti apglabāšanai vai reģenerācijai, kā arī apsaimniekošanas objekta nosaukumu un adresi, kas saņem šo pārnesi; vai

ii. to atkritumu apjomu, par kuriem jāsniedz pārskats saskaņā ar 2. punktu, kas pārnesti ārpus teritorijas pārskata gadā, izšķirot starp bīstamajiem atkritumiem un citiem atkritumiem jebkādām reģenerācijas vai apglabāšanas darbībām, attiecīgi norādot ar "R" (reģenerācija) vai "D" (apglabāšana), vai atkritumi ir paredzēti reģenerācijai vai apglabāšanai saskaņā ar III pielikumu, un starp bīstamo atkritumu pārrobežu kustībām - atkritumu reģenerētāja vai apglabātāja nosaukumu un adresi, kā arī faktisko reģenerēšanas vai apglabāšanas vietu;

e) apjomu ikvienai tai piesārņojošai vielai notekūdeņos, par kuru jāsniedz pārskats saskaņā ar 2. punktu, kas pārnesta ārpus teritorijas pārskata gadā, un

f) izmantotās metodoloģijas veidu, lai iegūtu c) līdz e) apakšpunktā minēto informāciju saskaņā ar 9. panta 2. punktu, norādot, vai informācija ir balstīta uz mērījumiem, aprēķiniem vai novērtējumu.

6. Informācija, kas minēta 5. punkta c) līdz e) apakšpunktā, ietver informāciju par emisijām un pārnesēm, kas rodas no ikdienas darbībām un ārkārtējos gadījumos.

7. Katra Puse savā reģistrā, atbilstīgā telpiskā dezagregēšanā uzrāda informāciju par piesārņojošo vielu emisijām no difūzajiem avotiem, attiecībā uz kuriem attiecīgā Puse nosaka, ka datus ir apkopojušas attiecīgās valsts iestādes un ka tos praktiski var ietvert. Ja Puse nosaka, ka šādi dati nepastāv, tā veic pasākumus, lai ierosinātu pārskata sniegšanu par attiecīgo piesārņojošo vielu emisijām no viena vai vairākiem difūzajiem avotiem saskaņā ar to valsts prioritātēm.

8. Informācija, kas minēta 7. punktā, ietver informāciju par to, kāda veida metodoloģija ir pielietota informācijas ieguvē.

8.pants
Pārskata iesniegšanas cikls

1. Katra Puse nodrošina, ka informācija, kas jāiestrādā tās reģistrā, ir sabiedrībai pieejama, savākta un uzrādīta kalendārā gada reģistrā. Pārskata gads ir kalendārais gads, uz kuru šī informācija attiecas. Katrai Pusei pirmais pārskata gads ir kalendārais gads pēc tam, kad protokols attiecībā uz šo Pusi stājas spēkā. Pārskata sniegšana, kas pieprasīta saskaņā ar 7. pantu, ir ikgadēja. Tomēr otrais pārskata gads var būt otrais kalendārais gads, kas seko pirmajam pārskata gadam.

2. Katra Puse, kas nav reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, nodrošina, ka informācija ir iestrādāta tās reģistrā piecpadsmit mēnešu laikā, sākot no katra pārskata gada beigām. Tomēr informāciju par pirmo pārskata gadu tās reģistrā iestrādā divu gadu laikā, sākot no attiecīgā pārskata gada beigām.

3. Katra Puse, kas ir reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, nodrošina, ka informācija par attiecīgo pārskata gadu ir iestrādāta reģistrā sešus mēnešus pēc tam, kad Pusēm, kas nav reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas, ir prasīts iestrādāt šo informāciju.

9.pants
Datu apkopošana un lietvedība

1. Katra Puse pieprasa apsaimniekošanas objektu īpašniekiem vai operatoriem, kam jāsniedz pārskats saskaņā ar 7. punkta prasībām, apkopot datus, kas nepieciešami, lai saskaņā ar turpmāk minēto 2. punktu un pietiekami bieži noteiktu apsaimniekošanas objekta un izmešu pārneses ārpus teritorijas, kas pakļautas pārskata sniegšanai saskaņā ar 7. pantu, un uzglabāt kompetentajām valsts iestādēm pieejamus datu ierakstus, no kuriem pārskatā sniegtā informācija iegūta piecu gadu laikā, sākot no attiecīgā pārskata gada beigām. Šajos ierakstos arī uzrāda datu apkopošanā pielietoto metodoloģiju.

2. Katra Puse pieprasa, lai apsaimniekošanas objektu īpašnieki vai operatori, kam jāsniedz pārskats saskaņā ar 7. pantu, izmantotu vislabāko pieejamo informāciju, kas var ietvert monitoringa datus, emisiju faktorus, masas bilances vienādojumus, netiešu monitoringu vai citus aprēķinus, tehniskos pētījumus un citas metodes. Tas būtu jādara saskaņā ar starptautiski atzītām metodoloģijām.

10.pants
Kvalitātes novērtējums

1. Katra Puse pieprasa apsaimniekošanas objektu īpašniekiem vai operatoriem, kam jāsniedz pārskats saskaņā ar 7. panta 1. punkta prasībām, nodrošināt to sniegtās informācijas kvalitāti.

2. Katra Puse nodrošina, ka tās reģistrā ietvertie dati ir pakļauti kvalitātes izvērtējumam, ko veic kompetentā valsts iestāde, jo īpaši, kas attiecas uz to pabeigtību, konsekvenci un ticamību, ņemot vērā pamatnostādnes, ko var izstrādāt Pušu sanāksme.

11.pants
Informācijas pieejamība sabiedrībai

1. Katra Puse nodrošina tādas informācijas pieejamību sabiedrībai, kas ietverta tās piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrā, nepamatojot interesi, un saskaņā ar šā protokola noteikumiem, pirmkārt, nodrošinot to, ka reģistrs sniedz tiešu elektronisku pieeju caur publisko telekomunikāciju tīklu.

2. Ja tās reģistrā ietvertā informācija nav sabiedrībai viegli pieejama, izmantojot tiešus elektroniskos līdzekļus, katra Puse nodrošina, ka tās kompetentā valsts iestāde pēc pieprasījuma sniedz šo informāciju caur jebkuru citu efektīvu līdzekli, tiklīdz tas ir iespējams un vēlākais viena mēneša laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas.

3. Saskaņā ar 4. punktu katra Puse nodrošina, ka pieeja tās reģistrā ietvertajai informācijai ir bez maksas.

4. Katra Puse var atļaut tās kompetentajai valsts iestādei noteikt maksu par 2. punktā minētās konkrētās informācijas pavairošanu un nosūtīšanu, bet šāda maksa nedrīkst būt nepamatoti liela.

5. Ja tās reģistrā ietvertā informācija nav publiski viegli pieejama, izmantojot tiešus elektroniskos līdzekļus, katra Puse veicina elektronisku pieeju tās reģistram publiski pieejamās vietās, piemēram, publiskajās bibliotēkās, vietējo iestāžu birojos vai citās piemērotās vietās.

12.pants
Konfidencialitāte

1. Katra Puse var pilnvarot kompetento iestādi uzglabāt reģistra informāciju konfidenciāli, ja šīs informācijas publiskošana nelabvēlīgi ietekmētu:

a) starptautiskās attiecības, valsts aizsardzību vai sabiedrības drošību;

b) tiesvedību, personas tiesības uz taisnīgu tiesu vai valsts iestāžu spēju vadīt izmeklēšanu krimināllietā vai disciplinārlietā;

c) komercnoslēpumu vai rūpniecisku noslēpumu, ja šāda konfidencialitāte paredzēta tiesību aktos, lai aizsargātu likumīgās ekonomiskās intereses;

d) intelektuālā īpašuma tiesības vai

e) tādu personas datu un/vai lietu konfidencialitāti, kas attiecas uz fizisku personu, ja šī persona nav piekritusi tam, ka šāda informācija tiek izpausta sabiedrībai, un kur šāda konfidencialitāte ir paredzēta attiecīgās valsts tiesību aktos. Iepriekšminētos konfidencialitātes pamatojumus interpretē ierobežoti, ņemot vērā sabiedrības intereses par informācijas izpaušanu, kā arī to, vai informācija attiecas uz emisijām vidē.

2. Jebkuru tādu informāciju par emisijām, kas attiecas uz vides aizsardzību, saistībā ar 1. punkta c) apakšpunktu apsver saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

3. Kad vien informācija tiek turēta slepenībā saskaņā ar 1. punktu, reģistrs norāda, kāda veida informācija netiek izpausta, piemēram, sniedzot vispārēju ķīmisko informāciju, ja iespējams, kā arī to, kāda iemesla dēļ informācija netiek izpausta.

13.pants
Sabiedrības līdzdalība valstu piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru izveidē

1. Katra Puse saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem nodrošina piemērotas iespējas sabiedrības līdzdalībai attiecīgās valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra izveidē.

2. Katra Puse 1. punkta piemērošanas nolūkā nodrošina informācijas par ierosinātajiem pasākumiem saistībā uz attiecīgās valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra izstrādi bezmaksas pieejamību sabiedrībai un iespēju iesniegt jebkādas piezīmes, informāciju, analīzi vai atzinumus, kas attiecas uz lēmumu pieņemšanas procesu, un attiecīgā iestāde pienācīgi šo informāciju ņem vērā.

3. Kad ir pieņemts lēmums ieviest vai būtiski mainīt tās reģistru, katra Puse nodrošina, ka informācija par lēmumu un apsvērumi, uz kuriem tas balstās, tiek savlaicīgi padarīti publiski pieejami.

14.pants
Tiesas pieejamība

1. Katra Puse saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem nodrošina, ka ikvienai personai, kura uzskata, ka tās lūgums sniegt informāciju saskaņā ar 11. panta 2. punktu ir ticis ignorēts, daļēji vai pilnīgi nepamatoti noraidīts, nepietiekami atbildēts vai kā citādi nav izskatīts atbilstīgi minētā punkta noteikumiem, ir iespēja pārskatīšanas nolūkā griezties tiesā vai kādā citā neatkarīgā un objektīvā iestādē, kas izveidota ar tiesību aktu.

2. Šā panta 1. punkta prasības neskar attiecīgās Pušu tiesības un pienākumus saskaņā ar pašreizējiem līgumiem, kas tām piemērojami un kas izskata šā panta priekšmetu.

15.pants
Resursu palielināšana

1. Katra Puse veicina sabiedrības izpratni par tās piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru un nodrošina atbalsta un padomu sniegšanu reģistrā ietvertās informācijas pieejamībai, izpratnei un lietošanai.

2. Katrai Pusei būtu jānodrošina atbilstīgu atbildīgo iestāžu un organizāciju resursu palielināšanu, kā arī jāsniedz padomus, lai palīdzētu tām veikt savus pienākumus saskaņā ar šo protokolu.

16.pants
Starptautiskā sadarbība

1. Puses sadarbojas un palīdz viena otrai:

a) starptautiskās darbībās, atbalstot šā protokola mērķus;

b) uz savstarpēja nolīguma pamata starp iesaistītajām Pusēm, izpildot šo protokolu, ieviest valsts sistēmas;

c) daloties informācijā saskaņā ar šo protokolu par emisijām un pārnesēm pierobežu teritorijās un

d) daloties informācijā saskaņā ar šo protokolu attiecībā uz pārnesēm starp Pusēm.

2. Puses veicina savstarpēju sadarbību un attiecīgos gadījumos - ar nozīmīgām starptautiskām organizācijām, lai sekmētu:

a) sabiedrības informētību starptautiskā līmenī;

b) tehnoloģijas nodošanu un

c) tehniskās palīdzības nodrošināšanu Pusēm, kas ir jaunattīstības valstis, un Pusēm, kuru ekonomika ir pārejas posmā, jautājumos, kas saistīti ar šo protokolu.

17.pants
Pušu sanāksme

1. Ar šo tiek izveidota Pušu sanāksme. Tās pirmo sesiju sasauc ne vēlāk kā divus gadus pēc šā protokola spēkā stāšanās. Turpmāk kārtējās Pušu sanāksmes sesijas notiek pēc vai reizē ar konvencijas Pušu kārtējām sanāksmēm, ja vien protokola Puses nenolemj citādi. Pušu sanāksme organizē ārkārtas sesiju, ja tā tiek nolemts kārtējās sesijas gaitā vai pēc kādas Puses rakstiska lūguma, ar noteikumu, ka sešos mēnešos pēc tam, kad Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretārs attiecīgo lūgumu darījis zināmu visām Pusēm, to ir atbalstījusi vismaz viena trešdaļa Pušu.

2. Pušu sanāksme pastāvīgi pārskata šā protokola ieviešanu un izstrādi, pamatojoties uz Pušu regulāri sniegtajiem pārskatiem, un šajā nolūkā:

a) pārskata piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru izstrādi un sekmē to progresīvu stiprināšanu un konverģenci;

b) nosaka pamatnostādnes, kas atvieglo Pušu pārskatu sniegšanu tai, atceroties nepieciešamību izvairīties no darbību dubultošanas šai sakarā;

c) nosaka darba programmu;

d) izskata un attiecīgos gadījumos pieņem pasākumus, lai stiprinātu starptautisko sadarbību saskaņā ar 16. pantu;

e) izveido jebkādas palīgstruktūras, ko tā uzskata par vajadzīgām;

f) saskaņā ar 20. panta noteikumiem izskata un pieņem priekšlikumus par tādiem grozījumiem šajā protokolā un tā pielikumos, kurus uzskata par nepieciešamiem šā protokola piemērošanas nolūkā;

g) pirmajā sesijā izskata un vienprātīgi pieņem sesiju un tās palīgstruktūru reglamentu, ņemot vērā jebkuru reglamentu, ko pieņēmusi konvencijas Pušu sanāksme;

h) apsver finanšu nosacījumu vienprātīgu noteikšanu, kā arī tehniskās palīdzības mehānismu ieviešanu, lai sekmētu šā protokola īstenošanu;

i) attiecīgos gadījumos lūdz citu saistītu starptautisko organizāciju pakalpojumus, lai sasniegtu šā protokola mērķus, un

j) izskata un veic jebkādas papildu darbības, kas var būt vajadzīgas, lai sekmētu šā protokola mērķus, piemēram, pamatnostādņu un ieteikumu pieņemšana, kas veicina tā īstenošanu.

3. Pušu sanāksme sekmē informācijas apmaiņu par pieredzi, kas gūta no pārskatu sniegšanas par pārnesēm, izmantojot piesārņojošās vielas un atkritumus raksturojošas pieejas, un pārskata šo pieredzi, lai izpētītu konverģences iespējamību starp šīm divām pieejām, ņemot vērā sabiedrības interesi par informāciju saskaņā ar 1. pantu un vispārējo valsts piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru efektivitāti.

4. Apvienoto Nāciju Organizācijai, tās specializētajām iestādēm un Starptautiskajai atomenerģijas aģentūrai, kā arī ikvienai valstij vai reģionālajai ekonomiskās integrācijas organizācijai, kam saskaņā ar 24. pantu ir tiesības parakstīt šo protokolu, bet kas nav šā protokola Puses, kā arī ikvienai starpvaldību organizācijai, kas ir kompetenta jomās, uz kurām attiecas šis protokols, ir tiesības novērotāja statusā piedalīties Pušu sanāksmēs. To uzņemšana un piedalīšanās ir pakļauta reglamentam, kas pieņemts Pušu sanāksmē.

5. Ikvienai nevalstiskai organizācijai, kas ir kompetenta jomās, uz kurām attiecas šis protokols, un kas ir informējušas Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretāru par savu vēlmi būt pārstāvētai Pušu sanāksmēs, ir tiesības piedalīties novērotāja statusā, ja pret to neiebilst vismaz viena trešdaļa klātesošo Pušu. To uzņemšana un piedalīšanās ir pakļauta reglamentam, kas pieņemts Pušu sanāksmē.

18.pants
Balsstiesības

1. Izņemot gadījumus, kas paredzēti 2. punktā, katrai šā protokola Pusei ir viena balss.

2. Balsojot par jautājumiem, kas ir to kompetencē, reģionālajām ekonomiskās integrācijas organizācijām ir tāds balsu skaits, kas atbilst šo organizāciju dalībvalstu - šā protokola Pušu - skaitam. Šādas organizācijas nebalso, ja to dalībvalstis izmanto savas balsstiesības un otrādi.

19.pants
Pielikumi

Šā protokola pielikumi ir tā sastāvdaļa un, ja vien nav skaidri noteikts citādi, atsauce uz šo protokolu tajā pašā laikā ir atsauce uz ikvienu tā pielikumu.

20.pants
Grozījumi

1. Ikviena Puse var ierosināt grozījumus šajā protokolā.

2. Priekšlikumus izdarīt grozījumus šajā protokolā izskata Pušu sanāksmēs.

3. Jebkuru priekšlikumu izdarīt grozījumus šajā protokolā rakstiski iesniedz sekretariātam, kas vismaz sešus mēnešus pirms sanāksmes, kurā ierosināts pieņemt šo grozījumu, dara to zināmu visām Pusēm, citām valstīm un reģionālām ekonomiskās integrācijas organizācijām, kas ir piekritušas saistībām ar protokolu un attiecībā uz kurām protokols vēl nav stājies spēkā, un parakstītājiem.

4. Puses pieliek visas pūles, lai panāktu vienprātīgu vienošanos par katru ierosināto šā protokola grozījumu. Ja visi centieni rast vienprātību ir bijuši nesekmīgi un vienošanās netiek panākta, tad galīgo lēmumu par grozījumu var pieņemt, ja "par" balso trīs ceturtdaļas sanāksmē klātesošo un balsojošo Pušu.

5. Šā panta piemērošanas nolūkā "klātesošās un balsojošās Puses" nozīmē Puses, kas piedalās sanāksmē un balso "par" vai "pret".

6. Par ikvienu šā protokola grozījumu, kas pieņemts saskaņā ar 4. punktu, sekretariāts paziņo depozitāram, kas to nosūta visām Pusēm, citām valstīm un reģionālajām ekonomiskās integrācijas organizācijām, kas ir piekritušas protokola saistībām, kā arī protokola parakstītājiem.

7. Grozījums, kas nav pielikuma grozījums, stājas spēkā attiecībā uz tām Pusēm, kas ir ratificējušas, akceptējušas vai apstiprinājušas to deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad depozitārs ir saņēmis ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus, ko atbalstījušas vismaz trīs ceturtdaļas to Pušu, kuras bija Puses grozījuma pieņemšanas laikā. Pēc tam grozījums deviņdesmitajā dienā stājas spēkā attiecībā uz jebkuru citu Pusi pēc tam, kad Puse nodod grozījuma ratifikācijas, pieņemšanas un apstiprināšanas dokumentu.

8. Ja grozījums izdarīts pielikumā, Puse, kas nevar pieņemt šādu grozījumu, par to rakstiski paziņo depozitāram divpa­dsmit mēnešu laikā pēc tam, kad depozitārs saņēmis paziņojumu par grozījuma pieņemšanu. Depozitārs nekavējoties informē visas Puses par šāda paziņojuma saņemšanu. Puse jebkurā laikā var atcelt iepriekšējo paziņojumu par neapstiprināšanu, un pēc tam attiecībā uz šo Pusi stājas spēkā šā pielikuma grozījumi.

9. Divpadsmit mēnešus pēc tam, kad depozitārs saskaņā ar 6. punktu grozījumu nosūtījis Pusēm, pielikuma grozījums stājas spēkā attiecībā uz tām Pusēm, kuras nav iesniegušas depozitāram paziņojumu saskaņā ar 8. punktu, ar noteikumu, ka šādu paziņojumu ir iesniegusi ne vairāk kā viena trešdaļa Pušu no tām Pusēm, kas bija Puses grozījuma pieņemšanas laikā.

10. Ja pielikuma grozījums ir tieši saistīts ar šā protokola grozījumu, tas nestājas spēkā līdz laikam, kad stājas spēkā šā protokola grozījums.

21.pants
Sekretariāts

Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretārs attiecībā uz šo protokolu pilda šādas sekretariāta funkcijas:

a) sasauc un sagatavo Pušu sanāksmes;

b) pārsūta Pusēm ziņojumus un citu informāciju, kas saņemta saskaņā ar šā protokola noteikumiem;

c) ziņo Pušu sanāksmei par sekretariāta aktivitātēm; un

d) citas funkcijas, kuras var noteikt Pušu sanāksme uz pieejamo resursu pamata.

22.pants
Atbilstības pārskatīšana

Pirmajā sesijā Pušu sanāksme vienprātīgi nosaka sadarbības procedūras un konsultatīva rakstura iestāžu pasākumus, kas nav saistīti ar tiesu iestādēm, lai novērtētu un sekmētu atbilstību šā protokola noteikumiem un izskatītu gadījumus, kas tiem neatbilst. Ieviešot šīs procedūras un pasākumus, Pušu sanāksme apsver, cita starpā, vai atļaut saņemt informāciju no sabiedrības locekļiem attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar šo protokolu.

23.pants
Domstarpību izšķiršana

1. Ja divām vai vairākām Pusēm rodas domstarpības par šā protokola interpretāciju vai piemērošanu, attiecīgās Puses cenšas tās izšķirt sarunu ceļā vai ar jebkādiem citiem mierīgiem domstarpību izšķiršanas līdzekļiem, ko tās atzīst par pieņemamu.

2. Parakstot, ratificējot, pieņemot, apstiprinot šo protokolu vai pievienojoties tam, vai jebkurā laikā pēc tam valsts var rakstiski paziņot depozitāram par to, ka attiecībā uz domstarpībām, kas netiek izšķirtas saskaņā ar 1. punktu, tā attiecībās ar ikvienu Pusi, kas apņemas to pašu, atzīst par saistošu vienu vai abus no šādiem domstarpību izšķiršanas līdzekļiem:

a) domstarpību izskatīšana Starptautiskajā Tiesā;

b) domstarpību izšķiršana šķīrējtiesā saskaņā ar IV pielikumā noteikto procedūru.

Reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija var sastādīt deklarāciju ar līdzīgām sekām attiecībā uz šķīrējtiesu saskaņā ar b) apakšpunktā minētajām procedūrām.

3. Gadījumos, kad iesaistītās Puses ir atzinušas abus 2. punktā minētos domstarpību izšķiršanas veidus, domstarpības var izšķirt vienīgi Starptautiskajā Tiesā, ja vien Puses nevienojas par ko citu.

24.pants
Parakstīšana

Šis protokols ir atvērts parakstīšanai Kijevā (Ukrainā) no 2003. gada 21. līdz 23. maijam, piektajā Ministru konferencē "Vide Eiropai" un pēc tam Apvienoto Nāciju Organizācijas mītnē Ņujorkā līdz 2003. gada 31. decembrim visām Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijām, kuras veido suverēnas Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis un kurām šīs dalībvalstis nodevušas pilnvaras rīkoties jautājumos, uz ko attiecas šis protokols, tostarp pilnvaras slēgt līgumus, kas attiecas uz šiem jautājumiem.

25.pants
Depozitārs

Šā protokola depozitārs ir Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs.

26.pants
Ratificēšana, pieņemšana, apstiprināšana un pievienošanās

1. Šo protokolu ratificē, pieņem vai apstiprina 24. pantā minētās parakstītājvalstis un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas.

2. No 2004. gada 1. janvāra šim protokolam var pievienoties 24. pantā minētās valstis un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas.

3. Ikviena 24. pantā minētā reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija, kas kļūst par šā protokola Pusi arī tad, ja neviena no šīs organizācijas dalībvalstīm nav šā protokola Puse, uzņemas visas saistības, kas izriet no šā protokola. Gadījumā, ja viena vai vairākas no organizācijas dalībvalstīm ir šā protokola Puses, tad organizācija un tās dalībvalstis lemj par to, kāds ir atbildības sadalījums, pildot šajā protokolā paredzētos pienākumus. Šādos gadījumos organizācija un tās dalībvalstis nevar vienlaikus īstenot tiesības, kas izriet no šā protokola.

4. Šā protokola 24. pantā minētās reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas attiecīgajos ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentos norāda, kādas ir to pilnvaras jautājumos, uz kuriem attiecas šis protokols. Šīs organizācijas informē depozitāru arī par jebkādām nozīmīgām izmaiņām to pilnvarās.

27.pants
Stāšanās spēkā

1. Šis protokols stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc sešpadsmitā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta nodošanas.

2. Šā panta 1. punkta piemērošanas nolūkā reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas nodoto dokumentu nepievieno papildus pie dokumentiem, ko nodevušas šīs organizācijas dalībvalstis.

3. Attiecībā uz katru valsti vai organizāciju, kas šo protokolu ratificē, pieņem, apstiprina vai tam pievienojas pēc sešpa­dsmitā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta nodošanas, šis protokols stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad šī valsts vai organizācija ir nodevusi ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu.

28.pants
Atrunas

Attiecībā uz šo protokolu nevar veikt nekādas atrunas.

29.pants
Izstāšanās

Jebkurā laikā pēc trīs gadiem no dienas, kurā attiecībā uz Pusi spēkā stājās šis protokols, attiecīgā Puse var izstāties no protokola, iesniedzot rakstisku paziņojumu depozitāram. Ikviena šāda izstāšanās stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad depozitārs ir saņēmis šādu paziņojumu.

30.pants
Autentiski teksti

Šā protokola oriģināleksemplārs, kura teksti angļu, krievu un franču valodā ir vienlīdz autentiski, tiek nodots Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.

Kijevā, divi tūkstoši trešā gada divdesmit pirmajā maijā.

 

 

I PIELIKUMS

DARBĪBAS

Nr.

Darbība

Jaudas slieksnis

(1. sleja)

Darbinieku slieksnis

(2. sleja)

1.

Enerģētika

a)

Minerāleļlas un gāzes pārstrādes rūpnīcas

*

10 darbinieki

b)

Gazifikācijas un sašķidrināšanas iekārtas

*

c)

Termoelektrostacijas un citas sadedzināšanas iekārtas

Ar ievadītā siltuma jaudu - 50 megavati (MW)

d)

Koksa krāsnis

*

e)

Ogļu velmētavas

Ar jaudu - 1 tonna stundā

f)

Ogļu ražojumu un cieto bezdūmu kurināmo ražošanas iekārtas

*

2.

Metālu ražošana un pārstrāde

a)

Metālu rūdu (ieskaitot sēra rūdu) apdedzināšanas vai saķepināšanas iekārtas

*

10 darbinieki

b)

Čuguna vai tērauda ražošanas iekārtas (pirmējā vai otrējā kausēšana), tostarp liešanas iekārtas

Ar jaudu - 2,5 tonnas stundā

c)

Iekārtas melno metālu pārstrādei:

Karstās velmētavas

 

Kaltuves ar āmuriem

 

 

 

Metāla aizsargpārklājuma uzkausēšana

Ar jaudu - 20 tonnas neapstrādāta tērauda

stundā

Ar enerģijas patēriņu - 50 kilodžouli (kJ) uz

veseri, kur patērētā siltumspēja pārsniedz 20 MW

Ar neapstrādāta tērauda padevi - 2 tonnas stundā

d)

Melno metālu lietuves

Ar ražošanas jaudu - 20 tonnas dienā

e)

Iekārtas:

i) Neattīrītu krāsaino metālu ražošanai no rūdas, koncentrātiem vai otrreizējām izejvielām metalurģiskos, ķīmiskos vai elektrolītiskos procesos

*

ii) Krāsaino metālu kausēšanai, tostarp leģēšanai, ietverot reģenerētus produktus (rafinēšanu, liešanu, u.c.).

Ar kausēšanas jaudu - 4 tonnas dienā svinam

un kadmijam vai 20 tonnas dienā visiem

citiem metāliem

10 darbinieki

f)

Iekārtas metālu un plastmasu virsmas elektrolītiskai vai ķīmiskai apstrādei

Ja apstrādes tvertņu tilpums ir 30 m3

3.

Minerālu rūpniecība

a)

Derīgo izrakteņu ieguve zemes dzīlēs un ar to saistītas darbības

*

10 darbinieki

b)

Derīgo izrakteņu ieguve atklātos karjeros

Virsmas, kurās var veikt ieguves darbības,

platība ir 25 hektāri

c)

Iekārtas, lai ražotu:

cementa klinkeru rotācijas krāsnīs

kaļķus rotācijas krāsnīs

cementa klinkeru vai kaļķus citu veidu krāsnīs

Ar ražošanas jaudu - 500 tonnas dienā

Ar ražošanas jaudu - 50 tonnas dienā

Ar ražošanas jaudu - 50 tonnas dienā

d)

Iekārtas azbesta ražošanai un tādu izstrādājumu ražošanai, kuru pamatā ir azbests

*

10 darbinieki

e)

Iekārtas stikla ražošanai, ieskaitot stikla šķiedras ražošanu

Ar kausēšanas jaudu - 20 tonnas dienā

f)

Iekārtas minerālvielu kausēšanai, ieskaitot minerālšķiedru ražošanu

Ar kausēšanas jaudu - 20 tonnas dienā

g)

Iekārtas keramikas izstrādājumu ražošanai, tos apdedzinot, konkrēti

dakstiņu, ķieģeļu, ugunsizturīgo ķieģeļu, flīžu, keramikas izstrādājumu

vai porcelāna izstrādājumu ražošanai

Ar ražošanas jaudu - 75 tonnas dienā vai

krāsns ietilpību - 4 m3 un ar krāsns krāvuma

blīvumu - 300 kg/m3

4.

Ķīmiskā rūpniecība

a) Ķīmiskās iekārtas pamata organisko ķīmisko vielu ražošanai rūpnieciskā

mērogā, piemēram:

i) parastie ogļūdeņraži (lineārie vai cikliskie, piesātinātie vai nepiesātinātie,

alifātiskie vai aromātiskie);

ii) skābekli saturoši ogļūdeņraži, piemēram, spirti, aldehīdi, ketoni, karbonskābes, esteri, acetāti, ēteri, peroksīdi, epoksīdsveķi;

iii) sēru saturoši ogļūdeņraži;

iv) slāpekli saturoši ogļūdeņraži, piemēram, amīni, amīdi, nitrosavienojumi vai nitrātsavienojumi, nitrili, cianāti, izocianāti;

v) fosforu saturoši ogļūdeņraži;

vi) halogēnogļūdeņraži;

vii) metālorganiskie savienojumi;

viii) galvenie plastmasas materiāli (polimēri, sintētiskās šķiedras un

celulozes šķiedras);

ix) sintētiskais kaučuks;

x) krāsvielas un pigmenti;

xi) virsmas aktīvās vielas

*

10 darbinieki

b)

Ķīmiskās iekārtas pamata neorganisko ķīmisko vielu ražošanai rūpnieciskā mērogā, piemēram:

i) gāzes, tādas kā amonjaks, hlors vai hlorūdeņradis, fluors vai fluorūdeņradis, oglekļa oksīdi, sēra savienojumi, slāpekļa oksīdi, ūdeņradis, sēra dioksīds, karbonilhlorīds;

ii) skābes, tādas kā hromskābe, fluorūdeņražskābe, fosforskābe, slāpekļskābe, sālsskābe, sērskābe, oleums, sērpaskābe;

iii) bāzes, tādas kā amonija hidroksīds, kālija hidroksīds, nātrija hidroksīds;

*

10 darbinieki

iv) sāļi, tādi kā amonija hlorīds, kālija hlorāts, kālija karbonāts, nātrija

karbonāts, perborāts, sudraba nitrāts;

v) nemetāli, metālu oksīdi un citi neorganiski savienojumi, tādi kā kalcija karbīds, silīcijs, silīcija karbīds.

c)

Ķīmiskās iekārtas fosforu, slāpekli vai kāliju saturošu mēslošanas līdzekļu (vienkāršo vai kombinēto minerālmēslu) ražošanai rūpnieciskā mērogā

*

10 darbinieki

d)

Ķīmiskās iekārtas augu aizsardzības līdzekļu un biocīdu ražošanai rūpnieciskā mērogā

*

e)

Iekārtas pamata farmaceitisku preparātu ražošanai rūpnieciskā mērogā, izmantojot ķīmisku vai bioloģisku procesu

*

f)

Ķīmiskās iekārtas sprāgstvielu un pirotehnikas izstrādājumu ražošanai rūpnieciskā mērogā

*

5.

Atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošana

a)

Bīstamo atkritumu sadedzināšanas, pirolīzes, reģenerācijas, ķīmiskās apstrādes vai izgāšanas iekārtas

Uzņem 10 tonnas dienā

10 darbinieki

b)

Sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas

Jauda - 3 tonnas stundā

c)

Sadzīves atkritumu apglabāšanas iekārtas

Jauda - 50 tonnas dienā

d)

Atkritumu izgāztuves (izņemot inerto atkritumu izgāztuves)

Uzņem 10 tonnas dienā vai kuru kopējā jauda ir 25 000 tonnas

e)

Dzīvnieku kautķermeņu un dzīvnieku izcelsmes atkritumu apglabāšanas vai otrreizējās pārstrādes iekārtas

Pārstrādes jauda - 10 tonnas dienā

f)

Komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas

Ar jaudu - 100 000 cilvēk ekvivalenti

g)

Neatkarīgi strādājošas rūpniecisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras apkalpo vienu vai vairākas no šā pielikuma darbībām

Ar jaudu - 10 000 m3 dienā

6.

Papīra un koksnes pārstrādes un ražošanas

a)

Rūpnieciskas iekārtas celulozes ražošanai no koksnes vai līdzīgiem šķiedrainiem materiāliem

*

10 darbinieki

b)

Rūpnieciskas iekārtas papīra, kartona un citu pirmapstrādes koksnes produktu (piemēram, skaidu plākšņu, kokšķiedru plākšņu un saplākšņa) ražošanai

Ar ražošanas jaudu - 20 tonnas dienā

c)

Rūpnieciskas iekārtas koksnes un koksnes izstrādājumu apstrādāšanai ar ķīmiskām vielām

Ar ražošanas jaudu - 50 m3 dienā

7.

Intensīva mājlopu audzēšana un akvakultūra

a)

Iekārtas intensīvai mājputnu vai cūku audzēšanai

i) ar 40 000 vietām mājputniem

ii) ar 2 000 vietām nobarojamām cūkām

(virs 30 kg)

iii) ar 750 vietām sivēnmātēm

10 darbinieki

b)

Intensīva akvakultūra

Ar zivju vai vēžveidīgo ražotspēju - 1 000

tonnas gadā

8.

Pārtikas un dzērienu nozares dzīvnieku un augu izcelsmes produkti

a) Lopkautuves

Ar kautķermeņu ražošanas jaudu - 50 tonnas dienā

10 darbinieki

b) Apstrāde un pārstrāde, kas paredzēta pārtikas un dzērienu produktu ražošanai no:

dzīvnieku izcelsmes izejvielām (izņemot pienu)

 

 

Augu izcelsmes izejvielām

 

 

 

 

Ar gala produkcijas ražošanas jaudu - 75

tonnas dienā

Ar gala produkcijas ražošanas jaudu - 300

tonnas dienā (pamatojoties uz ceturksnī saražotās

produkcijas vidējo apjomu)

c) Piena apstrāde un pārstrāde

Ar iegūtā piena daudzumu dienā - 200 tonnas (pamatojoties uz vidēji gadā pārstrādāto piena daudzumu)

9.

Citas darbības

a)

Iekārtas materiālu pirmapstrādei (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija) vai šķiedru vai audumu krāsošanai

Ar apstrādes jaudu - 10 tonnas dienā

10 darbinieki

b)

Ādu un kažokādu miecēšanas ražotnes

Ar apstrādes jaudu - 12 tonnas gatavās produkcijas dienā

c)

Iekārtas vielu, priekšmetu vai produktu virsmas apstrādei, lietojot organiskos šķīdinātājus, jo īpaši apretēšanai, iespieddarbiem, apdrukai, pārklāšanai ar aizsargkārtām, attaukošanai, ūdensnecaurlaidībai, krāsošanai, tīrīšanai vai impregnēšanai

Ar patēriņu - 150 kg stundā vai 200 tonnas gadā

d)

Iekārtas ogles (cietās ogles) vai elektrografīta ražošanai ar dedzināšanas un grafitizācijas paņēmienu

*

e)

Iekārtas kuģu būvēšanai un krāsošanai vai krāsas noņemšanai no kuģiem

Ar kravnesību 100 metrus gariem kuģiem

 

Piezīmes:

Tabulas 1. slejā ietverts 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais jaudas slieksnis.

Zvaigznīte (*) norāda, ka nav piemērojams neviens jaudas slieksnis (visi apsaimniekošanas objekti ir pakļauti pārskata sniegšanai).

Tabulas 2. slejā ietverts 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais darbinieku slieksnis.

"10 darbinieki" atbilst 10 darbiniekiem, kas strādā pilnu slodzi.

 

 

II PIELIKUMS

PIESĀRŅOJOŠĀS VIELAS

Nr.

CAS numurs

Piesārņojošā viela

Emisiju slieksnis

(1. sleja)

Pie­sār­ņo­jo­šo vie­lu pār­ne­ses sliek­snis

ār­pus te­ri­to­ri­jas

(2. sle­ja)

Ra­žo­ša­nas, iz­strā­des vai lie­to­ša­nas

sliek­snis

(3. sle­ja)

gaisā

(1a. sleja)

ūdenī

(1b. sleja)

zemē

(1c. sleja)

kg/gadā

kg/gadā

kg/gadā

kg/gadā

kg/gadā

1

74-82-8

Metāns (CH4)

100 000

-

-

-

*

2

630-08-0

Oglekļa monoksīds (CO)

500 000

-

-

-

*

3

124-38-9

Oglekļa dioksīds (CO2)

100 miljoni

-

-

-

*

4

Fluorogļūdeņraži (HFCs)

100

-

-

-

*

5

10024-97-2

Slāpekļa oksīds (N2O)

10 000

-

-

-

*

6

7664-41-7

Amonjaks (NH3)

10 000

-

-

-

10 000

7

Gaistošie organiskie savienojumi, izņemot metānu (NMVOC)

100 000

-

-

-

*

8

Slāpekļa oksīdi (NOx/NO2)

100 000

-

-

-

*

9

Perfluoroglekļi (PFCs)

100

-

-

-

*

10

2551-62-4

Sēra heksafluorīds (SF6)

50

-

-

-

*

11

Sēra oksīdi (SOx/SO2)

150 000

-

-

-

*

12

Kopējais slāpeklis

-

50 000

50 000

10 000

10 000

13

Kopējais fosfors

-

5 000

5 000

10 000

10 000

14

Hidrohlorfluoroglekļi (HCFCs)

1

-

-

100

10 000

15

Hlorfluoroglekļi (CFCs)

1

-

-

100

10 000

16

Halons

1

-

-

100

10 000

17

7440-38-2

Arsēns un savienojumi (kā As)

20

5

5

50

50

18

7440-43-9

Kadmijs un savienojumi (kā Cd)

10

5

5

5

5

19

7440-47-3

Hroms un savienojumi (kā Cr)

100

50

50

200

10 000

20

7440-50-8

Varš un savienojumi (kā Cu)

100

50

50

500

10 000

21

7439-97-6

Dzīvsudrabs un savienojumi (kā Hg)

10

1

1

5

5

22

7440-02-0

Niķelis un savienojumi (kā Ni)

50

20

20

500

10 000

23

7439-92-1

Svins un savienojumi (kā as Pb)

200

20

20

50

50

24

7440-66-6

Cinks un savienojumi (kā as Zn)

200

100

100

1 000

10 000

25

15972-60-8

Alahlors

-

1

1

5

10 000

26

309-00-2

Aldrins

1

1

1

1

1

27

1912-24-9

Atrazīns

-

1

1

5

10 000

28

57-74-9

Hlordāns

1

1

1

1

1

29

143-50-0

Hlordekons

1

1

1

1

1

30

470-90-6

Hlorfenvinfoss

-

1

1

5

10 000

31

85535-84-8

Hloralkāni, C10-C13

-

1

1

10

10 000

32

2921-88-2

Hlorpirifoss

-

1

1

5

10 000

33

50-29-3

DDT

1

1

1

1

1

34

107-06-2

1,2-dihloretāns (EDC)

1 000

10

10

100

10 000

35

75-09-2

Dihlormetāns (DCM)

1 000

10

10

100

10 000

36

60-57-1

Dildrins

1

1

1

1

1

37

330-54-1

Diurons

-

1

1

5

10 000

38

115-29-7

Endosulpfāns

-

1

1

5

10 000

39

72-20-8

Endrīns

1

1

1

1

1

40

Halogēnorganiskie savienojumi (kā AOX)

-

1 000

1 000

1 000

10 000

41

76-44-8

Heptahlors

1

1

1

1

1

42

118-74-1

Heksahlorbenzols (HCB)

10

1

1

1

5

43

87-68-3

Heksahlorbutadiēns (HCBD)

-

1

1

5

10 000

44

608-73-1

1,2,3,4,5,6-heksahlor­cikloheksāns (HCH)

10

1

1

1

10

45

58-89-9

Lindāns

1

1

1

1

1

46

2385-85-5

Mirekss

1

1

1

1

1

47

PCDD + PCDF (dioksīni + furāni) (kā Teq)

0,001

0,001

0,001

0,001

0,001

48

608-93-5

Pentahlorbenzols

1

1

1

5

50

49

87-86-5

Pentahlorfenols (PCP)

10

1

1

5

10 000

50

1336-36-3

Polihlorēts bifenils (PCBs)

0,1

0,1

0,1

1

50

51

122-34-9

Simazīns

-

1

1

5

10 000

52

127-18-4

Tetrahloretilēns (PER)

2 000

-

-

1 000

10 000

53

56-23-5

Tetrahlormetāns (TCM)

100

-

-

1 000

10 000

54

12002-48-1

Trihlorbenzols (TCBs)

10

-

-

1 000

10 000

55

71-55-6

1,1,1-trihloretāns

100

-

-

1 000

10 000

56

79-34-5

1,1,2,2-tetrahloretāns

50

-

-

1 000

10 000

57

79-01-6

Trihloretilēns

2 000

-

-

1 000

10 000

58

67-66-3

Trihlormetāns

500

-

-

1 000

10 000

59

8001-35-2

Toksafēns

1

1

1

1

1

60

75-01-4

Vinila hlorīds

1 000

10

10

100

10 000

61

120-12-7

Antracēns

50

1

1

50

50

62

71-43-2

Benzols

1 000

200 (kā

BTEX) (a)

200 (kā

BTEX) (a)

2 000 (kā

BTEX) (a)

10 000

63

Bromētie difinelēteri (PBDE)

-

1

1

5

10 000

64

Nonilfenola etoksilāti (NP/NPEs) un saistītas vielas

-

1

1

5

10 000

65

100-41-4

Etila benzols

-

200 (kā

BTEX) (a)

200 (kā

BTEX) (a)

2 000 (kā

BTEX) (a)

10 000

66

75-21-8

Etilēna oksīds

1 000

10

10

100

10 000

67

34123-59-6

Izoproturons

-

1

1

5

10 000

68

91-20-3

Naftalīns

100

10

10

100

10 000

69

Alvorganiskie savienojumi (kā kopējais Sn)

-

50

50

50

10 000

70

117-81-7

Di(2-etilheksil)ftalāts (DEHP)

10

1

1

100

10 000

71

108-95-2

Fenoli (kā kopējais C)

-

20

20

200

10 000

72

Policikliski aromātiski ogļūdeņraži (PAHs) (b)

50

5

5

50

50

73

108-88-3

Toluols

-

200 (kā

BTEX) (a)

200 (kā

BTEX) (a)

2 000 (kā

BTEX) (a)

10 000

74

Tributilalva (tributyltin) un savienojumi

-

1

1

5

10 000

75

Trifeniltins (THT) (Triphenyltin) un savienojumi

-

1

1

5

10 000

76

Kopējais organiskais ogleklis (TOC) (kā

kopējais C vai COD/3)

-

50 000

-

-

**

77

1582-09-8

Trifluralīns

-

1

1

5

10 000

78

1330-20-7

Ksiloli

-

200 (kā

BTEX) (a)

200 (kā

BTEX) (a)

2 000 (kā

BTEX) (a)

10 000

79

Hlorīdi (kā kopējais Cl)

-

2 miljoni

2 miljoni

2 miljoni

10 000 (c)

80

Hlors un neorganiskie savienojumi (kā HCl)

10 000

-

-

-

10 000

81

1332-21-4

Azbests

1

1

1

10

10 000

82

Cianīdi (kā kopējais CN)

-

50

50

500

10 000

83

Fluorīdi (kā kopējais F)

-

2 000

2 000

10 000

10 000 (c)

84

Fluors un neorganiskie savienojumi (kā HF)

5 000

-

-

-

10 000

85

74-90-8

Ūdeņraža cianīds (HCN)

200

-

-

-

10 000

86

Cietās daļiņas (PM10)

50 000

-

-

-

*

Paskaidrojumi:

Piesārņojošās vielas CAS numurs nozīmē precīzu ķīmijas analītisko apskatu indeksu.

Tabulas 1. slejā ietverts 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļā un a) apakš­punkta iv) daļā minētais slieksnis. Ja slejas daļā (gaisā, ūdenī vai zemē) norādītais slieksnis ir pārsniegts, pārskatā par emisijām vai piesārņojošām vielām notekūdeņos, kas paredzēti attīrīšanai, pārneses uz attiecīgajā slejas daļā minēto vides aģentu ir nepieciešamas saistībā ar attiecīgo apsaimniekošanas objektu tām Pusēm, kas izvēlējušas pārskata sniegšanas sistēmu saskaņā ar 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Tabulas 2. slejā ietverts 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļā minētais slieksnis. Ja attiecīgajai piesārņojošai vielai ir pārsniegts šajā slejā norādītais

slieksnis, par šīs piesārņojošās vielas pārnesi ārpus teritorijas saistībā ar attiecīgo apsaimniekošanas objektu ir jāsniedz pārskats tām Pusēm, kas ir

izvēlējušas pārskata sniegšanas sis­tēmu saskaņā ar 7. panta 1. punkta a) apakš­punkta ii) daļu.

Tabulas 3. slejā ietverts 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais slieksnis. Ja attiecīgajai piesārņojošai vielai ir pārsniegts šajā slejā norādītais slieksnis, par šīs piesārņojošās vielas emisijām un pārnesi ārpus teritorijas saistībā ar attiecīgo apsaimniekošanas objektu ir jāsniedz pārskats tām Pusēm, kas ir izvēlējušas pārskata sniegšanas sistēmu saskaņā ar 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Defise (-) norāda, ka par apspriežamo parametru un līdzekļiem nav prasība sniegt pārskatu.

Zvaigznīte (*) norāda, ka attiecībā uz šo piesārņojošo vielu drīzāk jāpielieto 1.a slejas emisiju slieksnis, nevis ražošanas, apstrādes vai lietošanas slieksnis.

Dubulta zvaigznīte (**) norāda, ka attiecībā uz šo piesārņojošo vielu drīzāk jāpielieto 1.b slejas emisiju slieksnis, nevis ražošanas, apstrādes vai lietošanas slieksnis.

Piezīmes:

(a) Par vienkāršajām piesārņojošām vielām jāsniedz pārskats, ja ir pārsniegts BTEX slieksnis (benzola, toluola, etilbenzola un ksilola parametru summas).

(b) Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (PAHs) jāizmēra kā benzo(a)pirēns (50-32-8), benzo(b)fluorantēns (205-99-2), benzo(k)fluorantēns (207-08-9), indeno(1,2,3-cd)pirēns (193-39-5) (iegūti no Protokola par noturīgiem organiskiem piesārņotājiem Konvencijai par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos).

(c) Kā neorganiskie savienojumi.

 

 

III PIELIKUMS

A DAĻA
APGLABĀŠANAS OPERĀCIJA ("D")

- Glabāšana zemē vai uz zemes (piem., izgāztuvē)

- Attīrīšana augsnē (piem., šķidru vai dubļainu izmešu bioloģiskā deģenerācija augsnē)

- Iesūknēšana (piem., sūknējamu izmešu ievadīšana akās, dabīgi radušos krātuvju sāls kupolos)

- Virsmas nožogošana (piem., šķidru vai dubļainu izmešu ievietošana bedrēs, dīķos vai lagūnās)

- Speciāli projektēti poligoni (novietošana līnijā izvietotos atsevišķos sektoros, kas ir apsegti ar vāku un izolēti viens no otra un no vides)

- Emisijas ūdenstilpnē, izņemot jūras/okeānus

- Emisijas jūrās/okeānos, tostarp jūras gultnes iestarpināšana

- Bioloģiskā apstrāde, kura nekur citur šajā pielikumā nav norādīta un kuras rezultātā rodas galīgie savienojumi un maisījumi, kurus izsviež, pielietojot jebkuru no šajā daļā minētajām darbībām

- Fizikāli ķīmiskā apstrāde, kas šajā pielikumā nekur citur nav norādīta un kā rezultātā rodas galīgie savienojumi un maisījumi, kurus izsviež, pielietojot jebkuru no šajā daļā minētajām darbībām (piem., iztvaicēšanu, žāvēšanu, kalcinēšanu, neitralizēšanu, nogulsnēšanos)

- Sadedzināšana uz zemes

- Sadedzināšana jūrā

- Pastāvīga uzglabāšana (piem., konteinera novietne raktuvē)

- Samaisīšana pirms pakļaušanas jebkurai no šajā daļā minētajām darbībām

- Pārsaiņošana pirms pakļaušanas jebkurai no šajā daļā minētajām darbībām

- Uzglabāšana, kam paredzēta jebkura no šajā daļā minētajām darbībām

 

B DAĻA
REĢENERĀCIJAS DARBĪBAS ("R")

- Kurināmais (izņemot tiešo sadedzināšanu) vai kā citi līdzekļi, lai ražotu enerģiju

- Šķīdinātāju utilizācija/reģenerācija

- Otrreizējā to organisko vielu pārstrāde/utilizācija, kuras neizmanto kā šķīdinātājus

- Metālu un metālu savienojumu otrreizējā pārstrāde/utilizācija

- Neorganisko metālu otrreizējā pārstrāde/utilizācija

- Skābju vai bāzu reģenerācija

- To vielu reģenerācija, ko izmanto piesārņojuma apkarošanai

- Vielu reģenerācija no katalizatoriem

- Lietotas naftas otrreizēja attīrīšana vai citi iepriekš izmantotas naftas otrreizējās izmantošanas veidi

- Zemes apstrāde, kā rezultātā labumu gūst lauksaimniecība vai kā rezultātā notiek ekoloģiski uzlabojumi

- Pārpalikušo materiālu lietošana, kas iegūti no jebkuras no šajā daļā iepriekš minētajām reģenerācijas darbībām

- Atkritumu apmaiņa, lai tos nodotu jebkurai no šajā daļā iepriekšminētajām reģenerācijas darbībām

- To materiālu uzkrāšanas, kas paredzēti jebkurai no šajā daļā minētajām darbībām

 

 

IV PIELIKUMS

ŠĶĪRĒJTIESA

1. Ja saskaņā ar šā protokola 23. panta 2. punktu domstarpību izšķiršanu nodod šķīrējtiesai, puse vai puses par to paziņo citai domstarpību pusei vai pusēm ar diplomātiskām līdzekļiem, kā arī paziņo sekretariātam šķīrējtiesā par izskatāmā jautājuma būtību, un jo īpaši norāda tos šā protokola pantus, kuru interpretācija vai piemērošana ir domstarpību pamatā. Sekretariāts saņemto informāciju pārsūta visām šā protokola Pusēm.

2. Šķīrējtiesas sastāvā ir trīs locekļi. Gan prasītājs vai prasītāji, gan otra domstarpību puse vai puses ieceļ pa vienam šķīrējtiesnesim, un abi šādi ieceltie šķīrējtiesneši, savstarpēji vienojoties, ieceļ trešo šķīrējtiesnesi, kas ir šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Pēdējais minētais šķīrējtiesnesis nedrīkst būt tās valsts pilsonis, kura ir domstarpībās iesaistītā puse, un viņa parastā dzīvesvieta nedrīkst būt kādas domstarpībās iesaistītās puses teritorijā, kā arī viņš nedrīkst būt šo pušu valsts dienestā vai kā citādi saistīts ar izskatāmo lietu.

3. Ja divos mēnešos pēc otra šķīrējtiesneša iecelšanas nav iecelts šķīrējtiesas priekšsēdētājs, tad pēc kādas domstarpībās iesaistītās puses lūguma turpmākajos divos mēnešos priekšsēdētāju ieceļ Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretārs.

4. Ja viena no domstarpībās iesaistītajām pusēm neieceļ šķīrējtiesnesi divos mēnešos pēc 1. punktā minētā paziņojuma saņemšanas, otra puse var par to informēt Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretāru, kurš divos turpmākajos mēnešos ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētāju. Pēc iecelšanas šķīrējtiesas priekšsēdētājs lūdz pusi, kura vēl nav iecēlusi šķīrējtiesnesi, izdarīt to divu mēnešu laikā. Ja attiecīgā puse to neizdara minētajā termiņā, priekšsēdētājs par to informē Eiropas Ekonomikas komisijas izpildsekretāru, kurš turpmākajos divos mēnešos ieceļ šo šķīrējtiesnesi.

5. Šķīrējtiesa pieņem lēmumu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un šā protokola noteikumiem.

6. Jebkura šķīrējtiesa, kas izveidota saskaņā ar šajā pielikumā paredzētajiem noteikumiem, pieņem savu reglamentu.

7. Šķīrējtiesas lēmumus gan procedūras jautājumos, gan arī jautājumos par lietas būtību pieņem ar tās locekļu balsu vairākumu.

8. Tiesa var veikt visus vajadzīgos pasākumus faktu noskaidrošanai.

9. Domstarpībās iesaistītās puses sekmē šķīrējtiesas darbu, un jo īpaši, izmantojot visus to rīcībā esošos līdzekļus:

a) nodod tās rīcībā visus attiecīgos dokumentus, materiālus un informāciju;

b) vajadzības gadījumā nodrošina tai iespējas uzaicināt un uzklausīt lieciniekus vai ekspertus.

10. Puses un šķīrējtiesas locekļi ievēro visas tās informācijas konfidencialitāti, kuru tie ir konfidenciāli ieguvuši laikā, kad notiek lietas izskatīšana šķīrējtiesā.

11. Pēc vienas puses lūguma šķīrējtiesa var ieteikt veikt pagaidu aizsardzības pasākumus.

12. Ja viena no domstarpībās iesaistītajām pusēm neierodas šķīrējtiesā vai neaizstāv savu viedokli, otra puse var lūgt šķīrējtiesu turpināt lietas izskatīšanu un pieņemt galīgo lēmumu. Puses prombūtne vai sevis neaizstāvēšana nav šķērslis lietas izskatīšanai. Pirms galīgā lēmuma pieņemšanas šķīrējtiesai jāpārliecinās, ka prasība ir labi pamatota ar faktiem un tiesību aktiem.

13. Šķīrējtiesa var izskatīt un izlemt pretprasības, kas tieši izriet no domstarpību būtības.

14. Ja vien - ņemot vērā konkrētos lietas apstākļus - šķīrējtiesa nenolemj citādi, tad tiesāšanās izdevumus, tostarp atlīdzību šķīrējtiesas locekļiem, domstarpībās iesaistītās puses sedz vienādās daļās. Šķīrējtiesa uzskaita visus savus izdevumus un sniedz pusēm galīgo aprēķinu.

15. Jebkura šā protokola Puse, kam saistībā ar domstarpību priekšmetu ir likumīgas intereses, kuras var ietekmēt konkrētajā lietā pieņemtais lēmums, ar šķīrējtiesas piekrišanu var iesaistīties lietas izskatīšanā.

16. Šķīrējtiesa pieņem lēmumu piecos mēnešos no tās izveidošanas datuma, izņemot gadījumus, kad tā uzskata par vajadzīgu šo termiņu pagarināt par ne vairāk kā pieciem mēnešiem.

17. Šķīrējtiesas lēmumam ir pievieno pamatojums. Lēmums ir galīgs un saistošs visām domstarpībās iesaistītajām pusēm. Šķīrējtiesa paziņo savu lēmumu domstarpībās iesaistītajām pusēm un sekretariātam. Sekretariāts saņemto informāciju nosūta visām šā protokola Pusēm.

18. Visas domstarpības, kas pusēm varētu rasties par lēmuma interpretāciju vai izpildi, jebkura puse var nodot izskatīšanai šķīrējtiesā, kas pieņēmusi attiecīgo lēmumu, vai, ja to nav iespējams sasaukt, citai šķīrējtiesai, ko šim nolūkam izveido tādā pašā kārtībā, kā pirmo šķīrējtiesu.

 

 

B PIELIKUMS

Eiropas Kopienas deklarācija saskaņā ar 26. panta 4. punktu ANO/EEK Protokolā par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem

Eiropas Kopiena deklarē, ka saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu, tā ir kompetenta slēgt starptautiskus nolīgumus un izpildīt no tiem izrietošās saistības, kas veicina šādu mērķu sasniegšanu:

- vides saglabāšana, aizsargāšana un kvalitātes uzlabošana,

- cilvēku veselības aizsargāšana,

- saprātīga un racionāla dabas resursu izmantošana,

- pasākumu sekmēšana starptautiskā līmenī, lai risinātu reģionālās un pasaules mēroga vides problēmas.

Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistri ir piemēroti līdzekļi vides uzlabošanas veicināšanai, informācijas par piesārņojošo vielu emisijām pieejamības sabiedrībai nodrošināšanai un izmantošanai kompetentās valsts iestādēs, lai tās noteiktu tendences, uzrādītu piesārņojuma samazināšanas progresu, atbalstītu atbilstības monitoringu un novērtētu progresu nu, tādējādi dodot ieguldījumu iepriekšminēto mērķu sasniegšanā.

Turklāt Eiropas Kopiena deklarē, ka tā jau ir pieņēmusi tiesību aktus, kuri ir saistoši tās dalībvalstīm un ietver jautājumus, ko reglamentē šis protokols, un tā iesniegs un attiecīgā gadījumā atjaunos šo tiesību aktu sarakstu saskaņā ar šā protokola 26. panta 4. punktu.

Eiropas Kopiena ir atbildīga par to saistību izpildi, kuras izriet no šā protokola un uz kurām attiecas spēkā esošie Kopienas tiesību akti. Kopienas kompetences izmantošana, pēc savas būtības, ir pakļauta nepārtrauktai attīstībai.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 21.05.2003.
Stājas spēkā:
 08.10.2009.
Parakstīts:
 21.05.2003.
Pievienošanās:
 05.03.2009.
Pieņemšanas vieta: 
Arhūsa
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 41, 13.03.2008.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Citi saistītie dokumenti
1534
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"