|
Starptautisko līgumu uzskaiti
veic Ārlietu ministrija.
Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.
Tulkojums Starptautiskie standarti un ieteicamā prakse KONVENCIJAS PAR STARPTAUTISKO CIVILO AVIĀCIJU 13. PIELIKUMS AVIĀCIJAS NELAIMES GADĪJUMU UN INCIDENTU IZMEKLĒŠANAGROZĪJUMIIzdotie grozījumi regulāri tiek izziņoti Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas žurnālā [ICAO Journal] un Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas publikāciju un audiovizuālo mācību līdzekļu kataloga ikmēneša pielikumā [Supplement to the Catalogue of ICAO Publications and Audio-visual Training Aids], kurš šīs publikācijas lietotājiem jāņem vērā. Turpmāk redzamā tabula ir paredzēta šādu grozījumu reģistrēšanai. GROZĪJUMU UN LABOJUMU REĢISTRS
1 Šis izdevums ietver visus grozījumus, kurus Padome pieņēmusi līdz 2001. gada 27. februārim, un 2001. gada 1. novembrī aizstāj visus iepriekšējos 13. pielikuma izdevumus. Informāciju attiecībā uz standartu un ieteicamās prakses piemērojamību sk. 2. nodaļā un priekšvārdā. Devītais izdevums, 2001. gada jūlijs Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija SATURS PRIEKŠVĀRDS 1. NODAĻA. Definīcijas 2. NODAĻA. Piemērojamība 3. NODAĻA. Vispārīgi noteikumi Izmeklēšanas mērķis Pierādījumu aizsardzība, gaisa kuģa uzraudzība un aizvākšana Notikuma vietas valsts pienākumi
4. NODAĻA. Paziņošana Aviācijas nelaimes gadījumi vai nopietni incidenti, kas līgumslēdzējas valsts teritorijā notiek ar citas līgumslēdzējas valsts gaisa kuģiem Notikuma vietas valsts pienākumi
Reģistrētājvalsts, ekspluatantvalsts, projektētājvalsts un izgatavotājvalsts pienākumi
Aviācijas nelaimes gadījumi vai nopietni incidenti reģistrētājvalsts teritorijā, tās valsts teritorijā, kas nav līgumslēdzēja valsts, vai ārpus kādas valsts teritorijas Reģistrētājvalsts pienākumi
Ekspluatantvalsts, projektētājvalsts un izgatavotājvalsts pienākumi
5. NODAĻA. Izmeklēšana Atbildība par izmeklēšanas sākšanu un veikšanu Aviācijas nelaimes gadījumi vai nopietni incidenti līgumslēdzējas valsts teritorijā
Aviācijas nelaimes gadījumi vai nopietni incidenti tādas valsts teritorijā, kas nav līgumslēdzēja valsts
Aviācijas nelaimes gadījumi vai nopietni incidenti ārpus kādas valsts teritorijas
Izmeklēšanas organizēšana un veikšana Tās valsts pienākumi, kura veic izmeklēšanu
Citu valstu pienākumi
Reģistrētājvalsts un ekspluatantvalsts pienākumi
Piedalīšanās izmeklēšanā Reģistrētājvalsts, ekspluatantvalsts, projektētājvalsts un izgatavotājvalsts līdzdalība
Citu valstu līdzdalība
Pilnvaroto pārstāvju tiesības
To valstu līdzdalība, kuru pilsoņi gājuši bojā vai guvuši nopietnus miesas bojājumus
6. NODAĻA. Nobeiguma ziņojums Ikvienas valsts pienākumi
Tās valsts pienākumi, kura veic izmeklēšanu
Tās valsts pienākumi, kura saņēmusi drošības rekomendācijas
7. NODAĻA. ADREP ziņošana Iepriekšējs ziņojums Tās valsts pienākumi, kura veic izmeklēšanu
Aviācijas nelaimes gadījuma/incidenta datu ziņojums Tās valsts pienākumi, kura veic izmeklēšanu
8. NODAĻA. Aviācijas nelaimes gadījumu novēršanas pasākumi
Papildinājums. Nobeiguma ziņojuma izkārtojums PIEVIENOJUMI A PIEVIENOJUMS. Ekspluatantvalsts tiesības un pienākumi attiecībā uz aviācijas nelaimes gadījumiem un incidenti, kas notikuši ar nomātiem, fraktētiem vai savstarpēji apmainītiem gaisa kuģiem B PIEVIENOJUMS. Paziņojumu un ziņojumu pārbaudes saraksts C PIEVIENOJUMS. Nopietnu incidentu piemēri D PIEVIENOJUMS. Norādījumi lidojuma parametru reģistratoru informācijas atšifrēšanai un analīzei PRIEKŠVĀRDS Priekšvēsture Aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanas standartus un ieteicamo praksi Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas padome pirmoreiz pieņēma 1951. gada 11. aprīlī atbilstoši Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas (Čikāga, 1944) 37. pantam, un tie kļuva par Konvencijas 13. pielikumu. Šie standarti un ieteicamā prakse tika izstrādāta, pamatojoties uz Aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanas nodaļas rekomendācijām, ar kurām tā nāca klajā 1946. gada februāra sesijā un kuras pilnveidoja šīs nodaļas otrajā 1947. gada februāra sesijā. Asamblejas četrpadsmitajā sesijā (Roma, 1962. gada augusts-septembris) apsprieda aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanu un pieņēma Rezolūcijas Nr. A14-22 un A14-27, P pielikumu*. Pirmā rezolūcija 1) deva Padomei norādījumus "a) izpētīt iespēju uzsākt vienotu procedūru, kas valstīm jālieto, lai nekavējoties būtu pieejami aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanas ziņojumi, jo īpaši tad, ja tie attiecas uz lieliem mūsdienīgiem gaisa kuģiem, lai varētu uzlabot šādu ziņojumu izplatīšanu visās Līgumslēdzējās valstīs; b) izpētīt, vai ir iespējams noteikt procedūras, ar kuru palīdzību izgatavotājvalsts vai valsts, kura pirmā veikusi gaisa kuģa sertifikāciju, atbilstošos gadījumos un pēc lūguma nosūtītu kompetentus ekspertus konsultēt vai sniegt padomus aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanā, un, ņemot vērā šā pētījuma rezultātus, i) noteikt izmantošanai visderīgākos līdzekļus, lai nodrošinātu, ka šādu ekspertu specifiskās zināšanas tiek maksimāli izmantotas, un par tiem attiecīgi paziņot visām Līgumslēdzējām valstīm, un ii) mudināt visas Līgumslēdzējas valstis sadarboties, izmantojot šādu ekspertu palīdzību, lai veicinātu aeronavigācijas drošību", un 2) mudināja "visas Līgumslēdzējas valstis laicīgi paziņot izgatavotājvalstij vai valstij, kura pirmā sertificējusi gaisa kuģi, par aviācijas nelaimes gadījumiem, jo īpaši, ja tie attiecas uz lieliem mūsdienīgiem gaisa kuģiem, ja tiek uzskatīts, ka šāda rīcība būtu lietderīga". Turklāt Rezolūcijas Nr. A14-27 P pielikumā Asambleja nolēma, ka "attiecībā uz aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanu, vispārējas aeronavigācijas drošības uzlabošanas nolūkā ir ļoti svarīgi, lai, cik tas iespējams, Līgumslēdzēja valsts, kurā noticis aviācijas nelaimes gadījums saistībā ar gaisa kuģi un kura nav tā izgatavotājvalsts, paziņo izgatavotājvalstij, cik drīz vien iespējams, visu derīgo informāciju, kas savākta, veicot izmeklēšanu, un kas var atspoguļot šā gaisa kuģa tipa vai tā aprīkojuma lidojumderīgumu, vai kuru varētu izmantot, lai īstenotu drošības uzlabošanu". A tabulā redzama vēlāko grozījumu izcelsme un galveno grozījumu saturs, kā arī datums, kurā Padome ir pieņēmusi pielikumu un tā grozījumus, datums, kurā tie ir stājušies spēkā, un datums, no kura tie ir piemērojami. * Pēc tam Asambleja piecpadsmitajā sesijā (Monreāla, 1965. gada jūnijs - jūlijs) pieņēma Rezolūciju Nr. A15-8, P pielikumu, kas konsolidēja un aizstāja Rezolūcijas Nr. A14-222 preambulas otro noteikumu un Rezolūciju Nr. A14-27, P pielikumu. Piemērojamība Lai gan pielikums tika pieņemts atbilstoši Konvencijas 37. pantam, datu vākšanu aviācijas nelaimes gadījuma izmeklēšanai reglamentē Konvencijas 26. pants. Šis pants valstij, kurā notiek aviācijas nelaimes gadījums, nosaka pienākumu uzsākt datu vākšanu aviācijas nelaimes gadījuma izmeklēšanai noteiktos apstākļos un, ciktāl atļauj tiesību akti, veikt izmeklēšanu saskaņā ar ICAO procedūru. Tomēr 26. pants neliedz veikt papildu pasākumus aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanas jomā, un šajā pielikumā izklāstītās procedūras neattiecas vienīgi uz datu vākšanu aviācijas nelaimes gadījuma izmeklēšanai, kas uzsākta atbilstoši 26. panta prasībām, bet norādītajos apstākļos ir piemērojamas ikviena "aviācijas nelaimes gadījuma" izmeklēšanas gadījumā, kurš atbilst šajā pantā norādītajai definīcijai. Lai saglabātu pareizas attiecības starp 26. panta noteikumiem un šā pielikuma noteikumiem, ir ievēroti šādi principi: a) Konvencijas 37. pants reglamentē pielikuma izstrādi par aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanu, bet nekas šajā pielikumā nedrīkst būt pretrunā 26. panta vai kāda cita Konvencijas panta noteikumiem, un šim pielikumam nebūtu jāsatur noteikumi, kas ir pretrunā Konvencijas jēgai un nolūkam. b) Saskaņā ar a) apakšpunktu pielikums var reglamentēt visus saistītos jautājumus neatkarīgi no tā, vai tie skaidri noteikti 26. pantā vai kādā citā Konvencijas pantā. Piemēram, pielikums nav pretrunā Konvencijai, ja tajā noteiktas tiesības un pienākumi valstīm, kas nav reģistrētājvalstis un valstis, kurā noticis aviācijas nelaimes gadījums; līdzīgi pielikumā var būt aplūkotas tiesības, kas piešķiramas novērotājiem, kuriem 26. pants dod tiesības "būt klāt" datu vākšanā aviācijas nelaimes gadījuma izmeklēšanai. Šie ir jautājumi, uz kuriem 26. pants neattiecas. Pielikums var reglamentēt arī tādus aviācijas nelaimes gadījumus, kuri neatbilst 26. panta noteikumiem. Saistība starp 13. pielikumu un Konvencijas 26. pantu Lai izskaidrotu saistību starp 26. panta noteikumiem un šā pielikuma noteikumiem, Padome savas divpadsmitās sesijas 20. sanāksmē 1951. gada 13. aprīlī pieņēma šādu papildu rezolūciju: "Tā kā Konvencijas 26. pants paredz, ka valsts, kurā ar gaisa kuģi notiek aviācijas nelaimes gadījums šā panta nozīmē, "uzsāks šā aviācijas nelaimes gadījuma apstākļu izmeklēšanu, ciktāl atļauj tās tiesību akti, saskaņā ar procedūru, kuru var ieteikt Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija", un "tā kā Padome savas divpadsmitās sesijas 18. sanāksmē 1951. gada 11. aprīlī pieņēma 13. pielikumu par aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanu, "Padome iesaka aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanai Konvencijas 13. pielikumā iekļautos vajadzīgos standartus un ieteicamo praksi kā procedūru, kas jāievēro Līgumslēdzējām valstīm, izmeklējot aviācijas nelaimes gadījumus ar nāves iestāšanos vai nodarītiem nopietniem miesas bojājumiem, un kuru izmeklēšana jāuzsāk saskaņā ar 26. panta noteikumiem; "saprotot, ka "1) saskaņā ar Konvencijas 38. pantu valstis var atkāpties no 13. pielikuma noteikumiem, izņemot Konvencijas 26. pantā par aviācijas nelaimes gadījumiem minētos noteikumus, un saskaņā ar šo pantu "valsts, kurā notiek aviācijas nelaimes gadījums, uzsāk aviācijas nelaimes gadījuma izmeklēšanu", "nodrošina iespēju gaisa kuģa reģistrētājvalstij nosūtīt novērotājus un to klātbūtni izmeklēšanas laikā" un "valsts, kura veic izmeklēšanu, nosūta šai valstij ziņojumu un slēdzienu", un "2) šeit ieteiktā izmeklēšanas kārtība nav piemērojama, ja aviācijas nelaimes gadījums, kura dēļ nav iestājusies nāve vai gūti nopietni miesas bojājumi, "liecina par gaisa kuģa vai aeronavigācijas aprīkojuma nopietnu tehnisku defektu", un šādā gadījumā un līdz brīdim, kad ICAO iesaka kārtību, kā rīkoties, izmeklēšana jāveic saskaņā ar ieinteresētās valsts noteikumiem, ievērojot 26. panta noteikumus." Pilnvarotajam pārstāvim un pielikumā minētajiem padomniekiem ir novērotāja statuss, kam saskaņā ar 26. panta noteikumiem ir tiesības būt klāt aviācijas nelaimes gadījuma izmeklēšanā. Prasības Līgumslēdzējām valstīm Paziņošana par atšķirībām. Līgumslēdzējām valstīm jāpievērš uzmanība Konvencijas 38. pantā noteiktajam pienākumam, kas paredz, ka tām ir jāziņo Organizācijai par jebkurām savu tiesību aktu un prakses atšķirībām no šajā pielikumā ietvertajiem starptautiskajiem standartiem un to grozījumiem. Līgumslēdzējas valstis tiek aicinātas ziņot Organizācijai arī par jebkurām atšķirībām no šajā pielikumā ietvertās ieteicamās prakses un tās grozījumiem, ja šī informācija ir svarīga aeronavigācijas drošībai. Turklāt Līgumslēdzējas valstis tiek aicinātas pastāvīgi informēt Organizāciju par jebkurām atšķirībām, kas rodas vēlāk, vai par iepriekš paziņotu atšķirību novēršanu. Līgumslēdzējām valstīm tiks nosūtīts īpašs pieprasījums ziņot par atšķirībām tūlīt pēc ikviena šā pielikuma grozījumu pieņemšanas. Uzmanība jāpievērš ne tikai valstu pienākumam, kas paredzēts Konvencijas 38. pantā, bet arī 15. pielikuma noteikumiem, kas paredz publicēt informāciju par valsts tiesību aktu un prakses un attiecīgo ICAO standartu un ieteicamās prakses atšķirībām, izmantojot aeronavigācijas informācijas dienestu. Pielikuma teksta izmantošana valsts noteikumos. 1948. gada 13. aprīlī Padome pieņēma rezolūciju, vēršot Līgumslēdzēju valstu uzmanību uz to, ka tām savos noteikumos, ciktāl tas iespējams, ir vēlams lietot šo reglamentējošo ICAO standartu precīzo izteiksmi, kā arī norādīt atkāpes no standartiem, ieskaitot visus valsts papildu noteikumus, kas ir svarīgi aeronavigācijas drošības un regularitātes nodrošināšanai. Neskatoties uz to, ka 13. pielikuma standarti un ieteicamā prakse ir vispārīgi piemērojami, daudzos gadījumos, lai izstrādātu pilnīgu valsts likumu, to nepieciešams paplašināt. Pielikuma sastāvdaļu statuss Pielikumā parasti, taču ne vienmēr, ir turpmāk norādītās daļas; tām ir šāds statuss. 1. Pielikuma pamatdaļa a) Standarti un ieteicamā prakse, ko saskaņā ar Konvencijas noteikumiem ir pieņēmusi Padome. Tie ir šādi. Standarts. Jebkura tehniskā prasība attiecībā uz fiziskajiem raksturojumiem, konfigurāciju, materiālo daļu, tehniskajiem raksturojumiem, personālu vai procedūru, kuras vienāda piemērošana ir atzīta par nepieciešamu starptautiskās aeronavigācijas drošībai un regularitātei un kuru Līgumslēdzējas valstis ievēro atbilstoši Konvencijai; ja to nav iespējams ievērot, tad saskaņā ar 38. pantu par to ir obligāti jāziņo Padomei. Ieteicamā prakse. Jebkura tehniskā prasība attiecībā uz fiziskajiem raksturojumiem, konfigurāciju, materiālo daļu, tehniskajiem raksturojumiem, personālu vai procedūru, kuras vienāda piemērošana ir atzīta par vēlamu starptautiskās aeronavigācijas drošības, regularitātes un efektivitātes interesēs un kuru Līgumslēdzējas valstis cenšas ievērot atbilstoši Konvencijai. b) Papildinājumi ietver ērtākai lietošanai atsevišķi sagrupētu informāciju, bet tie ir daļa no Padomes pieņemtajiem standartiem un ieteicamās prakses. c) Noteikumi reglamentē standartu un ieteicamās prakses piemērojamību. d) Definīcijas tiem standartos un ieteicamajā praksē lietotajiem terminiem, kuri nav pašsaprotami, jo tiem nav vispārpieņemtu vārdnīcā dotu nozīmju. Definīcijai nav neatkarīga statusa, bet tā ir būtiska sastāvdaļa katra standarta un ieteicamās prakses aprakstā, kurā šis termins ir lietots, jo, mainoties termina nozīmei, mainās tehniskā prasība. 2. Informācija, ko Padome apstiprinājusi publicēšanai saistībā ar standartiem un ieteicamo praksi a) Priekšvārdi ietver vēsturiskus faktus un skaidrojumus saistībā ar Padomes rīcību, un tajos ir izskaidroti valstu pienākumi attiecībā uz standartu un ieteicamās prakses piemērošanu, kas izriet no Konvencijas un Pieņemšanas rezolūcijas. b) Ievadi ietver skaidrojošu informāciju, kas sniegta pielikuma daļu, nodaļu vai punktu sākumā, lai palīdzētu izprast teksta piemērošanu. c) Piezīmes, kas iekļautas tekstā, lai vajadzības gadījumā sniegtu faktisku informāciju vai atsauces, kas attiecas uz minētajiem standartiem un ieteicamo praksi, bet nav šo standartu un ieteicamās prakses sastāvdaļa. d) Pievienojumos iekļauta informācija, kas papildina standartus un ieteicamo praksi vai sniedz norādes to piemērošanai. Valodas izvēle Pielikums ir pieņemts sešās valodās - angļu, arābu, ķīniešu, franču, krievu un spāņu. Katrai Līgumslēdzējai valstij ir jāizvēlas viens no šiem tekstiem piemērošanai savā valstī un citiem šajā konvencijā paredzētajiem mērķiem, vai nu izmantojot tieši šo tekstu, vai tā tulkojumu savā valsts valodā, un par to attiecīgi jāpaziņo Organizācijai. Redakcionālie principi Lai no pirmā acu uzmetiena būtu redzams katra izteikuma statuss, ir ievēroti šādi redakcionālie principi. Standarti ir iespiesti gaišiem antīkvas (taisniem) burtiem; Ieteicamā prakse ir iespiesta gaišiem burtiem kursīvā, un uz tās statusu norāda vārds "Ieteikums" teksta sākumā. Piezīmes ir iespiestas gaišiem burtiem kursīvā, un uz to statusu norāda vārds "Piezīme" teksta sākumā. Tehnisko prasību aprakstos ir ievēroti šādi redakcionālie principi: standartos latviešu valodā lieto darbības vārdu īstenības izteiksmē, bet ieteicamajā praksē - darbības vārdu vajadzības izteiksmē. Jebkura atsauce uz kādu šā dokumenta daļu, kurai ir numurs, attiecas arī uz visām šīs daļas sīkākajām iedaļām. Šajā pielikumā ar vīriešu dzimti jāsaprot, ka tā ietver gan vīriešus, gan sievietes. A tabula. 13. pielikuma grozījumi
STARPTAUTISKIE STANDARTI UN IETEICAMĀ PRAKSE 1. nodaļa DEFINĪCIJAS Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas standartos un ieteicamajā praksē šiem terminiem ir šāda nozīme. Atbildīgais izmeklētājs. Persona, kurai, pamatojoties uz tās kvalifikāciju, ir uzticēta atbildība organizēt, veikt un kontrolēt izmeklēšanu. Piezīme. Iepriekšminētā definīcija nav jāsaprot kā tāda, kas liedz atbildīgā izmeklētāja funkcijas uzticēt komisijai vai citai struktūrvienībai. Aviācijas nelaimes gadījums. Ar gaisa kuģa ekspluatāciju saistīts notikums, kas notiek laikā no jebkuras personas iekāpšanas gaisa kuģī ar mērķi lidot, līdz brīdim, kamēr visas šādas personas ir atstājušas gaisa kuģi, kurā a) persona ir gājusi bojā vai guvusi nopietnus miesas bojājumus tāpēc, ka - tā ir atradusies gaisa kuģī vai - ir notikusi tās tieša saskare ar kādu gaisa kuģa daļu, ieskaitot tās daļas, kas ir atdalījušās no gaisa kuģa, vai - tā ir bijusi tieši pakļauta reaktīvā dzinēja gāzu strūklas iedarbībai, izņemot gadījumus, kad miesas bojājumiem ir dabīgi cēloņi, tie ir pašas personas vai citu personu radīti, vai kad ir ievainoti bezbiļetnieki, kas slēpušies ārpus pasažieriem un apkalpei parasti pieejamām zonām, vai b) gaisa kuģis gūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā - samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie parametri, un - parastos apstākļos ir nepieciešams liels remonts vai bojātās sastāvdaļas nomaiņa, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai daļas un palīgierīces, vai arī gadījumus, kad bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji, vai gaisa kuģa apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursitumi, vai c) gaisa kuģis pazūd vai nonāk pilnīgi nepieejamā vietā. 1. piezīme. Tikai statistikas datu vajadzībām miesas bojājumu, kura rezultātā trīsdesmit dienu laikā pēc aviācijas nelaimes gadījuma dienas iestājas nāve, ICAO klasificē kā nāvējošu ievainojumu. 2. piezīme. Gaisa kuģi uzskata par pazudušu, ja ir pārtraukta oficiālā meklēšana un nav atrastas tā atliekas. Cēloņi. Darbības, bezdarbība, notikumi, apstākļi vai to kombinācija, kas izraisījusi aviācijas nelaimes gadījumu vai incidentu. Drošības rekomendācija. Valsts, kura veic izmeklēšanu, aviācijas nelaimes gadījuma izmeklēšanas iestādes priekšlikums, kas balstīts uz izmeklēšanas laikā iegūto informāciju, kas sagatavota nolūkā novērst aviācijas nelaimes gadījumus vai incidentus. Ekspluatants. Persona, organizācija vai uzņēmums, kas nodarbojas ar gaisa kuģa ekspluatāciju vai piedāvā savus pakalpojumus šajā jomā. Ekspluatantvalsts. Valsts, kurā atrodas ekspluatanta galvenā uzņēmējdarbības vieta vai, ja nav šādas uzņēmējdarbības vietas, ekspluatanta juridiskā adrese. Gaisa kuģis. Lidaparāts, ko atmosfērā notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav no zemes virsmas reflektēta mijiedarbība ar gaisu. Iepriekšējs ziņojums. Ziņojums, kuru izmanto, lai nekavējoties izplatītu informāciju, kas iegūta izmeklēšanas sākuma posmos. Incidents. Gadījums, izņemot aviācijas nelaimes gadījumu, kurš saistīts ar gaisa kuģa ekspluatāciju un kurš apdraud vai varētu apdraudēt ekspluatācijas drošību. Piezīme. Tie incidentu tipi, kuri Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju interesē galvenokārt aviācijas nelaimes gadījumu novēršanas pētījumu vajadzībām, ir uzskaitīti "Aviācijas nelaimes gadījumu/incidentu paziņošanas rokasgrāmatā" (Doc 9156). Izgatavotājvalsts. Valsts, kuras jurisdikcijā ir organizācija, kas atbildīga par gaisa kuģa galīgo montāžu. Izmeklēšana. Process, kura mērķis ir novērst aviācijas nelaimes gadījumus un kurš ietver informācijas savākšanu un analīzi, atzinumu sagatavošanu, arī cēloņu noskaidrošanu un, ja nepieciešams, rekomendāciju izstrādāšanu drošības garantēšanai. Lidojuma parametru reģistrators. Gaisa kuģī uzstādīta jebkura tipa reģistrējoša iekārta papildinformācijas iegūšanai aviācijas nelaimes gadījumu/incidentu izmeklēšanas vajadzībām. Piezīme. Instrukcijas par lidojuma parametru reģistratoriem sk. 6. pielikuma I, II un III daļā. Maksimālā masa. Maksimālā sertificētā pacelšanās masa. Nopietns incidents. Incidents, kura apstākļi liecina par gandrīz notikušu aviācijas nelaimes gadījumu. 1. piezīme. Aviācijas nelaimes gadījums atšķiras no nopietna incidenta tikai ar rezultātu. 2. piezīme. Nopietnu incidentu piemēri ir atrodami 13. pielikuma C pievienojumā un "Aviācijas nelaimes gadījumu/incidentu paziņošanas rokasgrāmatā" (Doc 9156). Nopietns miesas bojājums. Miesas bojājums, ko persona gūst aviācijas nelaimes gadījumā un kas a) prasa vairāk nekā 48 stundu hospitalizāciju, kura sākas septiņu dienu laikā pēc ievainojuma iegūšanas dienas, vai b) rada jebkura kaula lūzumu (izņemot vienkāršus roku un kāju pirkstu vai deguna lūzumus), vai c) ir saistīts ar plēstām brūcēm, kas rada stipru asiņošanu, nervu, muskuļu vai cīpslu bojājumus, vai d) ir saistīts ar jebkura iekšējā orgāna ievainojumu, vai e) ir saistīts ar otrās vai trešās pakāpes apdegumiem vai apdegumiem, kas pārsniedz 5% ķermeņa virsmas, vai f) ir saistīts ar pierādītu pakļaušanu infekciozo vielu vai kaitīgā starojuma iedarbībai. Notikuma vietas valsts. Valsts, kuras teritorijā ir noticis aviācijas nelaimes gadījums vai incidents. Padomnieks. Persona, kuru, pamatojoties uz tās kvalifikāciju, valsts norīkojusi palīdzēt tās pilnvarotajam pārstāvim izmeklēšanas veikšanā. Pilnvarots pārstāvis. Persona, kuru, pamatojoties uz tās kvalifikāciju, valsts norīkojusi piedalīties citas valsts veiktā izmeklēšanā. Projektētājvalsts. Valsts, kuras jurisdikcijā ir organizācija, kas atbildīga par gaisa kuģa tipa projektu. Reģistrētājvalsts. Valsts, kuras reģistrā gaisa kuģis ir reģistrēts. Piezīme. Starptautiskas aģentūras gaisa kuģa reģistrācijas gadījumā valstīm, kuras izveidojušas aģentūru, ir kopīgi un atsevišķi atbildīgas par pienākumiem, kuri saskaņā ar Čikāgas konvenciju ir reģistrētājvalstij. Šai sakarā sk. Padomes 1967. gada 14. decembra Rezolūciju par gaisa kuģu, kurus ekspluatē starptautiski darbojošās aģentūras, valsts piederību un reģistrāciju, kas atrodama "Starptautisko gaisa pārvadājumu ekonomiskās regulēšanas politiskajās nostādnēs un noteikumos" (Doc 958). 2. nodaļa PIEMĒROJAMĪBA 2.1. Ja vien nav norādīts citādi, šā pielikuma instrukcijas attiecas uz darbībām pēc aviācijas nelaimes gadījumiem un incidentiem neatkarīgi no tā, kur tie notikuši. Piezīme. Šīs instrukcijas piemērojamība attiecībā uz aviācijas nelaimes gadījumiem un nopietniem incidentiem, kas notikuši valstī, kas nav Līgumslēdzēja valsts, nenoteiktas suverenitātes zonā vai virs starptautiskajiem ūdeņiem, ir aplūkota 5.2. un 5.3. punktā. 2.2. Šā pielikuma instrukcijas attiecībā uz ekspluatantvalsti piemēro tikai tad, ja gaisa kuģis ir nomāts, fraktēts vai savstarpēji apmainīts un ja šī valsts nav reģistrētājvalsts, un ja tā attiecībā uz šo pielikumu izpilda visas reģistrētājvalsts funkcijas un pienākumus vai to daļu. 3. nodaļa VISPĀRĪGI NOTEIKUMI Piezīme. Norādījumi par ekspluatantvalsts tiesībām un pienākumiem attiecībā uz aviācijas nelaimes gadījumiem un incidentiem, kuros iesaistīti nomāti, fraktēti vai savstarpēji apmainīti gaisa kuģi, ir sniegti A pievienojumā. IZMEKLĒŠANAS MĒRĶIS 3.1. Vienīgais aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta izmeklēšanas mērķis ir aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu novēršana. Šīs darbības mērķis nav noteikt vainīgo vai atbildīgo. PIERĀDĪJUMU AIZSARDZĪBA, GAISA KUĢA UZRAUDZĪBA UN AIZVĀKŠANA NOTIKUMA VIETAS VALSTS PIENĀKUMI Vispārīgi norādījumi 3.2. Notikuma vietas valsts veic visus nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu pierādījumus un nodrošinātu drošu gaisa kuģa un tā sastāvdaļu uzraudzību tik ilgi, cik tas var būt vajadzīgs izmeklēšanas nolūkos. Pierādījumu aizsardzība nodrošina, izmantojot fotografēšanu un citus līdzekļus, tādu pierādījumu saglabāšanu, kurus iespējams aizvākt, izdzēst, pazaudēt vai iznīcināt. Droša uzraudzība nodrošina aizsardzību pret papildu bojāšanu, nesankcionētu personu piekļuvi, zagšanu un sabojāšanu. 1. piezīme. Gaisa kuģa atlieku kontrole ir aplūkota 5.6. punktā. 2. piezīme. Lidojuma parametru reģistratora pierādījumu aizsardzībai nepieciešams, lai lidojuma parametru reģistratora un tā ierakstu atgūšanu un apstrādi uzticētu tikai kvalificētam personālam. Reģistrētājvalsts, ekspluatantvalsts, projektētājvalsts vai izgatavotājvalsts pieprasījums 3.3. Ja no reģistrētājvalsts, ekspluatantvalsts, projektētājvalsts vai izgatavotājvalsts saņemts pieprasījums gaisa kuģi, tā saturu vai kādus citus pierādījumus saglabāt neskartus, līdz tos pārbauda šīs valsts pilnvarots pārstāvis, tad notikuma vietas valsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu šo pieprasījumu, ciktāl tas ir pamatoti iespējams un atbilstoši pienācīgai izmeklēšanas veikšanai ar nosacījumu, ka gaisa kuģi var pārvietot, cik tas nepieciešams, lai atbrīvotu cilvēkus, dzīvniekus, izņemtu pastu vai vērtīgas lietas, lai nepieļautu tā iznīcināšanu uguns vai citu iemeslu dēļ vai lai novērstu visas briesmas vai šķēršļus aeronavigācijai, citam transportam vai cilvēkiem, un ar nosacījumu, ka tādēļ nepamatoti netiek novilcināta gaisa kuģa ekspluatācijas atsākšana, kad tas ir iespējams. Atbrīvošana no uzraudzības 3.4. Saskaņā ar 3.2. un 3.3. punkta noteikumiem notikuma vietas valsts atceļ uzraudzību gaisa kuģim, tā sastāvam vai kādām tā daļām, tiklīdz tas vairs nav vajadzīgs izmeklēšanas vajadzībām, un nodod gaisa kuģi personai vai personām, ko attiecīgā gadījumā likumīgi iecēlusi reģistrētājvalsts vai ekspluatantvalsts. Šajā nolūkā notikuma vietas valsts atvieglo piekļuvi gaisa kuģim, tā sastāvam vai kādām tā daļām ar nosacījumu, ka gadījumā, ja šis gaisa kuģis, tā sastāvs vai kādas tā daļas atrodas zonā, kurā pēc valsts uzskatiem nav iespējams atļaut šādu piekļuvi, tad šī valsts pati to nogādā vietā, kur šāda piekļuve var tikt atļauta. 4. nodaļa PAZIŅOŠANA 1. piezīme. B pievienojumā sniegta paziņojumu un ziņojumu kontrolkarte. 2. piezīme. Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas iestāžu adrešu saraksts ir atrodams "Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas rokasgrāmatas" I daļā "Organizēšana un plānošana" (Doc 9756) un ICAO/AIG tīmekļa vietnē, tiklīdz tas kļūst pieejams. AVIĀCIJAS NELAIMES GADĪJUMI VAI NOPIETNI INCIDENTI, KAS LĪGUMSLĒDZĒJAS VALSTS TERITORIJĀ NOTIEK AR CITAS LĪGUMSLĒDZĒJAS VALSTS GAISA KUĢIEM NOTIKUMA VIETAS VALSTS PIENĀKUMI Paziņojuma nosūtīšana 4.1. Notikuma vietas valsts, cik iespējams, nekavējoties un, izmantojot vispiemērotākos un ātrākos pieejamos līdzekļus, par aviācijas nelaimes gadījumu vai nopietnu incidentu nosūta paziņojumu a) reģistrētājvalstij, b) ekspluatantvalstij, c) projektētājvalstij, d) izgatavotājvalstij un e) Starptautiskajai Civilās aviācijas organizācijai, ja attiecīgā gaisa kuģa maksimālā masa ir lielāka nekā 2250 kg. Tomēr, ja notikuma vietas valsts nav informēta par nopietnu incidentu, reģistrētājvalsts vai attiecīgā gadījumā ekspluatantvalsts nosūta paziņojumu par šādu incidentu projektētājvalstij un izgatavotājvalstij. 1. piezīme. Gandrīz visos gadījumos "vispiemērotākie un ātrākie pieejamie līdzekļi" ir tālrunis, faksimils, elektroniskais pasts vai Aviācijas stacionārais elektrosakaru tīkls (AFTN). Var būt lietderīgi izmantot vairāk nekā vienu sakaru līdzekli. 2. piezīme. Noteikums, kas paredz, ka glābšanas koordinācijas centrs paziņo reģistrētājvalstij par briesmu fāzi, ir ietverts 12. pielikumā. Izkārtojums un saturs 4.2. Paziņojums ir vienkāršā, saprotamā valodā un tajā ir šāda viegli pieejama informācija, bet tā nosūtīšanu neaizkavē, ja nav pieejama visa informācija: a) aviācijas nelaimes gadījumiem - saīsinājums "ACCID", nopietniem incidentiem - "INCID"; b) izgatavotājs, modelis, valsts piederības un reģistrācijas zīmes un gaisa kuģa sērijas numurs; c) gaisa kuģa īpašnieka, ekspluatanta un nomātāja, ja tāds ir, nosaukums; d) gaisa kuģa kapteiņa vārds un uzvārds, un apkalpes locekļu un pasažieru pilsonība; e) aviācijas nelaimes gadījuma vai nopietna incidenta datums un laiks (vietējais laiks vai Griničas laiks); f) gaisa kuģa pēdējā izlidošanas vieta un paredzētā nosēšanās vieta; g) gaisa kuģa atrašanās vieta, atsaucoties uz kādu viegli nosakāmu ģeogrāfisku vietu, un ģeogrāfiskais platums un garums; h) gaisa kuģī esošo, bojā gājušo un nopietni ievainoto apkalpes locekļu un pasažieru skaits; citas bojā gājušās un nopietnus miesas bojājumus guvušās personas; i) aviācijas nelaimes gadījuma vai nopietnā incidenta apraksts un gaisa kuģa bojājumu apmērs, ciktāl tas ir zināms; j) norāde, kādā apmērā tiks veikta izmeklēšana vai kādā apmērā notikuma vietas valsts ir ieteikusi to uzticēt veikt citai; k) aviācijas nelaimes gadījuma vai nopietnā incidenta zonas fiziskās īpašības, kā arī norāde uz apgrūtinātu piekļuvi vai īpašām prasībām, lai nokļūtu tajā vietā; l) paziņojuma sagatavojušās iestādes identifikācija un veids, kā jebkurā laikā sazināties ar atbildīgo izmeklētāju un notikuma vietas valsts aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanas iestādi, un m) bīstamu izstrādājumu atrašanās gaisa kuģī un to apraksts. 1. piezīme. Četru burtu apzīmējums "YLYX" kopā ar ICAO četru burtu atrašanās vietas indeksu veido adresāta astoņu burtu indeksu ziņojumiem, kas tiek nosūti, izmantojot AFTN, iestādēm, kas atbildīgas par aviācijas nelaimes gadījumu un nopietnu incidentu izmeklēšanu. Ziņojumiem, kas tiek nosūtīti, izmantojot publisko telesakaru pakalpojumus, nevar izmantot adresāta indeksu, un tas jāaizvieto ar pasta vai telegrāfa adresi. Adresāta astoņu burtu indeksi un atbilstošās pasta un telegrāfa adreses, ja tās paziņotas ICAO, ir publicētas dokumentā "Apzīmējumi gaisa kuģa ekspluatācijas aģentūrām, aeronavigācijas atbildīgajām iestādēm un dienestiem" (Doc 8585). 2. piezīme. "Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas rokasgrāmatas" I daļa "Organizēšana un plānošana" (Doc 9756) satur norādījumus attiecībā uz paziņojumu sagatavošanu un pasākumiem, kas jāveic, lai tos nekavējoties nosūtītu adresātam. Valoda 4.3. Paziņojumus sagatavo kādā no ICAO darba valodām, ņemot vērā saņēmēja(-u) valodu, ja to iespējams izdarīt, neradot nepamatotu aizkavēšanos. Papildu informācija 4.4. Tiklīdz tas iespējams, notikuma vietas valsts nosūta sīkāku informāciju, kas nav iekļauta paziņojumā, kā arī citu zināmo būtisko informāciju. REĢISTRĒTĀJVALSTS, EKSPLUATANTVALSTS, PROJEKTĒTĀJVALSTS UN IZGATAVOTĀJVALSTS PIENĀKUMI Informācija - Līdzdalība 4.5. Ieteikums. Reģistrētājvalstij, ekspluatantvalstij, projektētājvalstij un izgatavotājvalstij jāapstiprina, ka tā ir saņēmusi paziņojumu par aviācijas nelaimes gadījumu vai nopietnu incidentu (sk. 4.1. punktu). 4.6. Saņemot paziņojumu, reģistrētājvalsts, ekspluatantvalsts, projektētājvalsts un izgatavotājvalsts, cik drīz vien iespējams, sniedz notikuma vietas valstij visu tām pieejamo būtisko informāciju par aviācijas nelaimes gadījumā vai nopietnā incidentā iesaistīto gaisa kuģi un tā apkalpi. Katra valsts arī informē notikuma vietas valsti, vai tā plāno iecelt pilnvarotu pārstāvi, un, ja šāds pilnvarots pārstāvis tiek iecelts, paziņo viņa vārdu un uzvārdu un kontaktinformāciju, kā arī plānoto ierašanās datumu, ja pilnvarotais pārstāvis dodas uz notikuma vietas valsti. 1. piezīme. Saskaņā ar 5.18. punktu reģistrētājvalstij, ekspluatantvalstij, projektētājvalstij un izgatavotājvalstij ir tiesības iecelt pilnvarotu pārstāvi, lai tas piedalītos izmeklēšanā. 2. piezīme. Saskaņā ar 5.22. punktu reģistrētājvalsts, ekspluatantvalsts, projektētājvalsts un izgatavotājvalsts uzmanība tiek vērsta uz to pienākumu iecelt pilnvarotu pārstāvi, ja to īpaši lūdz valsts, kas veic izmeklēšanu saistībā ar aviācijas nelaimes gadījumu, kas noticis ar gaisa kuģi, kura masa ir lielāka nekā 2250 kg. Uzmanība tiek vērsta arī uz to, ka būtu lietderīga minēto valstu klātbūtne un piedalīšanās izmeklēšanā. 4.7. Saņemot paziņojumu, ekspluatantvalsts, pēc iespējas nekavējoties un izmantojot vispiemērotākos un ātrākos pieejamos līdzekļus, sniedz notikuma vietas valstij sīku informāciju par gaisa kuģī esošajiem bīstamajiem izstrādājumiem. AVIĀCIJAS
NELAIMES GADĪJUMI VAI NOPIETNI INCIDENTI REĢISTRĒTĀJVALSTS
TERITORIJĀ, TĀS VALSTS TERITORIJĀ, KAS NAV LĪGUMSLĒDZĒJA VALSTS,
VAI REĢISTRĒTĀJVALSTS PIENĀKUMI Paziņojuma nosūtīšana 4.8. Ja reģistrētājvalsts uzsāk aviācijas nelaimes gadījuma vai nopietna incidenta izmeklēšanu, tad šī valsts saskaņā ar iepriekšminēto 4.2. un 4.3. punktu, pēc iespējas nekavējoties un izmantojot vispiemērotākos un ātrākos pieejamos līdzekļus, nosūta paziņojumu a) ekspluatantvalstij, b) projektētājvalstij, c) izgatavotājvalstij un d) Starptautiskajai Civilās aviācijas organizācijai, ja attiecīgā gaisa kuģa maksimālā masa ir lielāka nekā 2250 kg. 1. piezīme. Gandrīz visos gadījumos "vispiemērotākie un ātrākie pieejamie līdzekļi" ir tālrunis, faksimils, elektroniskais pasts vai Aviācijas stacionārais elektrosakaru tīkls (AFTN). Var būt lietderīgi izmantot vairāk nekā vienu sakaru līdzekli. 2. piezīme. Noteikums, kas paredz, ka glābšanas koordinācijas centrs paziņo reģistrētājvalstij par briesmu fāzi, ir ietverts 12. pielikumā. EKSPLUATANTVALSTS, PROJEKTĒTĀJVALSTS UN IZGATAVOTĀJVALSTS PIENĀKUMI Informācija - Līdzdalība 4.9. Ieteikums. Ekspluatantvalstij, projektētājvalstij un izgatavotājvalstij jāapstiprina, ka tā ir saņēmusi paziņojumu par aviācijas nelaimes gadījumu vai nopietnu incidentu (sk. 4.1. punktu). 4.10. Saņemot paziņojumu, ekspluatantvalsts, projektētājvalsts un izgatavotājvalsts, cik drīz vien iespējams, sniedz reģistrētājvalstij visu tām pieejamo būtisko informāciju par aviācijas nelaimes gadījumā vai nopietnā incidentā iesaistīto gaisa kuģi un tā apkalpi. Katra valsts arī informē reģistrētājvalsti, vai tā plāno iecelt pilnvarotu pārstāvi, un, ja šāds pilnvarots pārstāvis tiek iecelts, paziņo viņa vārdu un uzvārdu un kontaktinformāciju, kā arī plānoto ierašanās datumu, ja pilnvarotais pārstāvis piedalās izmeklēšanā. 1. piezīme. Saskaņā ar 5.18. punktu ekspluatantvalstij, projektētājvalstij un izgatavotājvalstij ir tiesības iecelt pilnvarotu pārstāvi, lai tas piedalītos izmeklēšanā. 2. piezīme. Saskaņā ar 5.22. punktu ekspluatantvalsts, projektētājvalsts un izgatavotājvalsts uzmanība tiek vērsta uz to pienākumu iecelt pilnvarotu pārstāvi, ja to īpaši lūdz valsts, kas veic izmeklēšanu saistībā ar aviācijas nelaimes gadījumu, kas noticis ar gaisa kuģi, kura masa ir lielāka nekā 2250 kg. Uzmanība tiek vērsta arī uz to, ka būtu lietderīga minēto valstu klātbūtne un piedalīšanās izmeklēšanā. 4.11. Saņemot paziņojumu, ekspluatantvalsts, pēc iespējas nekavējoties un izmantojot vispiemērotākos un ātrākos pieejamos līdzekļus, sniedz reģistrētājvalstij sīku informāciju par gaisa kuģī esošajiem bīstamajiem izstrādājumiem. 5. nodaļa IZMEKLĒŠANA ATBILDĪBA PAR IZMEKLĒŠANAS SĀKŠANU UN VEIKŠANU AVIĀCIJAS NELAIMES GADĪJUMI VAI NOPIETNI INCIDENTI LĪGUMSLĒDZĒJAS VALSTS TERITORIJĀ Notikuma vietas valsts 5.1. Notikuma vietas valsts uzsāk aviācijas nelaimes gadījuma apstākļu izmeklēšanu un ir atbildīga par izmeklēšanas veikšanu, bet tā var pilnībā vai daļēji deleģēt šādas izmeklēšanas veikšanu kādai citai valstij, savstarpēji vienojoties. Jebkurā gadījumā notikuma vietas valsts izmanto visus līdzekļus, lai veicinātu izmeklēšanu. 5.1.1. Ieteikums. Notikuma vietas valstij jāuzsāk nopietna incidenta apstākļu izmeklēšana. Šī valsts var pilnībā vai daļēji deleģēt šādas izmeklēšanas veikšanu kādai citai valstij, uz abpusējas vienošanās un piekrišanas pamata. Jebkurā gadījumā notikuma vietas valstij jāizmanto visi līdzekļi, lai veicinātu izmeklēšanu. 1. piezīme. Iepriekšējais noteikums neizslēdz citus jau pastāvošus incidentu (arī nopietnu) izmeklēšanas veidus, ko praktizē citas organizācijas. 2. piezīme. Ja izmeklēšana pilnībā tiek deleģēta kādai citai valstij, tad tiek paredzēts, ka šī valsts ir atbildīga par izmeklēšanas veikšanu, tostarp par nobeiguma ziņojuma un ADREP ziņojumu sagatavošanu. Ja izmeklēšana ir deleģēta daļēji, tad notikuma vietas valsts parasti saglabā atbildību par izmeklēšanas veikšanu. AVIĀCIJAS NELAIMES GADĪJUMI VAI NOPIETNI INCIDENTI TĀDAS VALSTS TERITORIJĀ, KAS NAV LĪGUMSLĒDZĒJA VALSTS Reģistrētājvalsts 5.2. Ieteikums. Ja aviācijas nelaimes gadījums vai nopietns incidents ir noticis tās valsts teritorijā, kas nav Līgumslēdzēja valsts, un tā negrasās uzsākt izmeklēšanu saskaņā ar 13. pielikumu, tad reģistrētājvalstij vai, ja tā nespēj, ekspluatantvalstij, projektētājvalstij vai izgatavotājvalstij jācenšas uzsākt un veikt izmeklēšanu sadarbībā ar notikuma vietas valsti, bet, ja šāda sadarbība nav iespējama, tad tai pašai jāveic izmeklēšana, izmantojot tās rīcībā esošo informāciju. AVIĀCIJAS NELAIMES GADĪJUMI VAI NOPIETNI INCIDENTI ĀRPUS KĀDAS VALSTS TERITORIJAS Reģistrētājvalsts 5.3. Ja nav iespējams noteikti konstatēt, ka aviācijas nelaimes gadījums vai nopietns incidents noticis kādas valsts teritorijā, tad reģistrētājvalsts uzsāk un veic visu nepieciešamo aviācijas nelaimes gadījuma vai nopietna incidenta izmeklēšanu. Tomēr šī valsts var pilnībā vai daļēji deleģēt šādas izmeklēšanas veikšanu kādai citai valstij uz savstarpējas vienošanās un piekrišanas pamata. 5.3.1. Ja aviācijas nelaimes gadījums noticis starptautiskajos ūdeņos, tad notikuma vietai vistuvāk esošās valstis sniedz tādu palīdzību, kādu tās var sniegt, un arī izpilda reģistrētājvalsts lūgumus. 5.3.2. Ieteikums. Ja reģistrētājvalsts nav Līgumslēdzēja valsts un negrasās veikt izmeklēšanu saskaņā ar 13. pielikumu, tad ekspluatantvalstij vai citā gadījumā projektētājvalstij vai izgatavotājvalstij jācenšas uzsākt un veikt izmeklēšanu. Tomēr šī valsts var pilnībā vai daļēji deleģēt šādas izmeklēšanas veikšanu kādai citai valstij uz savstarpējas vienošanās un piekrišanas pamata. IZMEKLĒŠANAS ORGANIZĒŠANA UN VEIKŠANA Piezīme. "Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas rokasgrāmata" (Doc 6920) satur norādījumus par izmeklēšanas organizēšanu, veikšanu un kontroli. TĀS VALSTS PIENĀKUMI, KURA VEIC IZMEKLĒŠANU Piezīme. Turpmāk minētie noteikumi neliedz valstij, kas veic izmeklēšanu, pieprasīt vislabāko tehnisko ekspertīzi no jebkura avota. Vispārīgi norādījumi 5.4. Aviācijas nelaimes gadījuma izmeklēšanas iestādei ir iespēja neatkarīgi veikt izmeklēšanu un ir neierobežotas tiesības to veikt saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem. Izmeklēšana ietver a) visas pieejamās informācijas vākšanu, reģistrēšanu un analizēšanu par šo aviācijas nelaimes gadījumu vai incidentu; b) nepieciešamības gadījumā drošības rekomendāciju izdošanu; c) ja iespējams, cēloņu noteikšanu un d) nobeiguma ziņojuma sagatavošanu. Ja iespējams, tiek apmeklēta aviācijas nelaimes gadījuma vieta, pārbaudītas gaisa kuģa atliekas un nopratināti liecinieki. 5.4.1. Ieteikums. Ikviens tiesas process vai administratīva tiesvedība, kuras nolūks ir noteikt vainīgo vai atbildīgo, jānodala no izmeklēšanas, kas tiek veikta atbilstoši šā pielikuma noteikumiem. Atbildīgais izmeklētājs - Iecelšana 5.5. Valsts, kura veic izmeklēšanu, ieceļ atbildīgo izmeklētāju un nekavējoties uzsāk izmeklēšanu. Atbildīgais izmeklētājs - Piekļuve un pārbaude 5.6. Tiek nodrošināts, lai atbildīgajam izmeklētājam būtu netraucēta piekļuve gaisa kuģa atliekām un visiem svarīgajiem materiāliem, tostarp lidojuma parametru reģistratoriem un gaisa satiksmes dienesta (ATS) ierakstiem, un lai viņš varētu neierobežoti tos pārbaudīt, nodrošinot, ka atbildīgais personāls, kas piedalās izmeklēšanā, var nekavējoties veikt to vispusīgu izpēti. Lidojuma parametru reģistratori - Aviācijas nelaimes gadījumi un incidenti 5.7. Izmeklējot aviācijas nelaimes gadījumu vai incidentu, efektīvi izmanto lidojuma parametru reģistratorus. Valsts, kas veic izmeklēšanu, nekavējoties organizē lidojuma parametru reģistratoru informācijas atšifrēšanu. 5.8. Ieteikums. Gadījumā, ja valstij, kura veic aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta izmeklēšanu, nav atbilstošu iekārtu, lai veiktu lidojuma parametru reģistratoru informācijas atšifrēšanu, tai jāizmanto iespēja lietot citu valstu pieejamās iekārtas, ņemot vērā a) atšifrēšanas iekārtas tehniskās iespējas; b) atšifrēšanas savlaicīgumu un c) atšifrēšanas iekārtas atrašanās vietu. Piezīme. Prasības par radiolokatoru datu un ATS sakaru ierakstīšanu ir ietvertas 11. pielikuma 6. nodaļā. Līķu sekcijas veikšanas pārbaudes 5.9. Valsts, kura veic aviācijas nelaimes gadījuma, kurā ir bojā gājušie, izmeklēšanu, organizē bojā gājušo gaisa kuģa apkalpes locekļu un atbilstoši konkrētajiem apstākļiem bojā gājušo pasažieru un stjuartu līķu sekcijas veikšanas pārbaudi, kuru, vēlams, veic patologs ar pieredzi aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanā. Šīs pārbaudes ir paātrinātas un pilnīgas. Piezīme. Sīki norādījumi par līķu sekcijas veikšanu ir sniegti "Civilās aviācijas medicīnas rokasgrāmatā" (Doc 8984) un "Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas rokasgrāmatā" (Doc 6920); pirmajā minētajā dokumentā ir sīki norādījumi attiecībā uz toksikoloģiskajām pārbaudēm. Ārsta pārbaudes 5.9.1. Ieteikums. Valstij, kas veic izmeklēšanu, jāorganizē ārsta pārbaudes gaisa kuģa apkalpei, pasažieriem un attiecīgajam aviācijas personālam, vēlama ārsta pieredze aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanā. Šīs pārbaudes jāveic nekavējoties. 1. piezīme. Šādās pārbaudēs var arī noteikt, vai gaisa kuģa apkalpes un cita personāla, kas tieši iesaistīts nelaimes gadījumā, fiziskais un psiholoģiskais stāvoklis ir tāds, lai tas varētu sekmēt izmeklēšanu. 2. piezīme. "Civilās aviācijas medicīnas rokasgrāmata" (Doc 8984) satur norādījumus par ārsta pārbaudēm. Koordinācija - Tiesu iestādes 5.10. Valsts, kas veic izmeklēšanu, atzīst nepieciešamību koordinēt atbildīgā izmeklētāja un tiesu iestāžu darbības. Īpašu uzmanību pievērš pierādījumiem, kuri nekavējoties jāreģistrē un jāizanalizē, lai izmeklēšana būtu sekmīga, piemēram, pārbauda un identificē cietušos un atšifrē lidojuma parametru reģistratoru informāciju. 1. piezīme. Notikuma vietas valsts pienākumi par šādu koordināciju ir izklāstīti 5.1. punktā. 2. piezīme. Iespējamās nesaskaņas izmeklēšanas un tiesu iestāžu starpā par lidojuma parametru reģistratoru un to informācijas uzraudzību var atrisināt tiesu iestādes ierēdnis, pārvedot tos uz atšifrēšanas vietu, tādējādi nodrošinot uzraudzību. Aviācijas drošības iestāžu informēšana 5.11. Ja izmeklēšanas gaitā kļūst zināms vai rodas aizdomas, ka ir noticis nelikumīgas iejaukšanās akts, tad atbildīgais izmeklētājs nekavējoties uzsāk pasākumus, lai nodrošinātu, ka par to tiek informētas attiecīgās(-o) valsts(-u) aviācijas drošības iestādes. Ierakstu neizpaušana 5.12. Valsts, kas veic aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta izmeklēšanu, nepublisko turpmāk tekstā minēto informāciju citam nolūkam kā tikai aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta izmeklēšanas vajadzībām, ja vien atbilstošā pilnvarotā tiesu iestāde šajā valstī nenosaka, ka šādas informācijas izpaušanai ir svarīgāka nozīme šai un turpmākai izmeklēšanai nekā negatīvajai rezonansei valsts un starptautiskajā mērogā: a) visas liecības, kuras no personām savākušas izmeklēšanas iestādes, veicot izmeklēšanu; b) visus saziņas materiālus starp personām, kas bijušas saistītas ar gaisa kuģa ekspluatāciju; c) medicīnisku vai privātu informāciju par personām, kas iesaistītas aviācijas nelaimes gadījumā vai incidentā; d) pilotu kabīnes skaņas reģistratora ierakstus un šādu ierakstu atšifrējumus, un e) viedokļus, kas izteikti, analizējot informāciju, tostarp lidojuma parametru reģistratora informāciju. 5.12.1. Šos ierakstus iekļauj nobeiguma ziņojumā vai tā pielikumos tikai tādā gadījumā, ja tie attiecas uz aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta analīzi. Netiek atklātas izmeklēšanai mazsvarīgas ierakstu daļas. Piezīme. Iepriekš uzskaitītajos ierakstos esošo informāciju, kas ietver arī informāciju, ko brīvprātīgi sniegušas aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta izmeklēšanas laikā intervētās personas, varētu izmantot neatbilstošā veidā vēlākā tiesvedībā disciplinārlietās, civillietās, administratīvajās un krimināllietās. Ja šāda informācija tiek izplatīta, tad nākamo aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanas laikā, iespējams, tā vairs netiktu atklāta izmeklētājiem. Šādas informācijas trūkums kavētu izmeklēšanas procesu un nopietni iespaidotu drošību. Atkārtota izmeklēšanas atsākšana 5.13. Ja pēc tam, kad izmeklēšana ir pabeigta, kļūst pieejami jauni un nozīmīgi pierādījumi, tad valsts, kura veica izmeklēšanu, to atsāk atkārtoti. Tomēr, ja valsts, kura veica izmeklēšanu, to neatsāk, tā vispirms saņem tās valsts piekrišanu, kura uzsāka izmeklēšanu. CITU VALSTU PIENĀKUMI Informācija - Aviācijas nelaimes gadījumi un incidenti 5.14. Visas valstis pēc tās valsts pieprasījuma, kura veic aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta izmeklēšanu, sniedz šai valstij visu to rīcībā esošo būtisko informāciju. Piezīme. Sk. arī 5.16. punktu. 5.15. Visas valstis, kuru iekārtas vai pakalpojumus gaisa kuģis ir vai parasti būtu izmantojis pirms aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta un kurām ir izmeklēšanā noderīga informācija, sniedz šo informāciju valstij, kas veic izmeklēšanu. REĢISTRĒTĀJVALSTS UN EKSPLUATANTVALSTS PIENĀKUMI Lidojuma parametru reģistratori - Aviācijas nelaimes gadījumi un nopietni incidenti 5.16. Ja aviācijas nelaimes gadījumā vai nopietnā incidentā iesaistīts gaisa kuģis nosēžas valstī, kas nav notikuma vietas valsts, tad reģistrētājvalsts vai ekspluatantvalsts pēc tās valsts pieprasījuma, kas veic izmeklēšanu, tai sagādā lidojuma parametru reģistratoru informāciju un vajadzības gadījumā attiecīgos lidojuma parametru reģistratorus. Piezīme. Īstenojot 5.16. punktu, reģistrētājvalsts vai ekspluatantvalsts var lūgt jebkuras citas valsts sadarbību lidojuma parametru reģistratoru informācijas atšifrēšanā. Informācija par organizācijām 5.17. Reģistrētājvalsts un ekspluatantvalsts pēc valsts, kas veic izmeklēšanu, pieprasījuma sniedz informāciju par visām organizācijām, kuru darbības var būt tiešā vai netiešā veidā ietekmējušas gaisa kuģa ekspluatāciju. PIEDALĪŠANĀS IZMEKLĒŠANĀ Piezīme. Šā pielikuma noteikumi nav paredzēti, lai netieši norādītu, ka pilnvarotajam pārstāvim un valsts padomniekiem visu laiku jāatrodas valstī, kurā notiek izmeklēšana. REĢISTRĒTĀJVALSTS, EKSPLUATANTVALSTS, PROJEKTĒTĀJVALSTS UN IZGATAVOTĀJVALSTS LĪDZDALĪBA Tiesības 5.18. Reģistrētājvalsts, ekspluatantvalsts, projektētājvalsts un izgatavotājvalsts katra ir tiesīga iecelt pilnvaroto pārstāvi, lai tas piedalītos izmeklēšanā. Piezīme. Šā standarta noteikumi neliedz valstij, kura projektējusi vai ražojusi gaisa kuģa dzinēju vai galvenās sastāvdaļas, lūgt atļaut piedalīties aviācijas nelaimes gadījuma izmeklēšanā. 5.19. Reģistrētājvalsts vai ekspluatantvalsts norīko vienu vai vairākus ekspluatanta ieteiktus padomniekus, lai tie palīdzētu tās pilnvarotajam pārstāvim. 5.19.1. Ieteikums. Gadījumā, ja ne reģistrētājvalsts, ne ekspluatantvalsts neieceļ pilnvaroto pārstāvi, valstij, kas veic izmeklēšanu, saskaņā ar tajā noteikto kārtību jāuzaicina piedalīties ekspluatants. 5.20. Projektētājvalsts un izgatavotājvalsts ir tiesīgas iecelt vienu vai vairākus padomniekus, kurus ieteikušas par šā gaisa kuģa tipa projektu un gaisa kuģa galīgo montāžu atbildīgās organizācijas, lai tie palīdzētu to pilnvarotajiem pārstāvjiem. 5.21. Ieteikums. Ja ne projektētājvalsts, ne izgatavotājvalsts neieceļ pilnvarotus pārstāvjus, valstij, kas veic izmeklēšanu, jāuzaicina par šā gaisa kuģa tipa projektu un gaisa kuģa galīgo montāžu atbildīgās organizācijas piedalīties saskaņā ar tās valsts noteikto kārtību, kura veic izmeklēšanu. Pienākumi 5.22. Ja valsts, kas veic izmeklēšanu saistībā ar aviācijas nelaimes gadījumu, kas noticis ar gaisa kuģi, kura maksimālā masa pārsniedz 2250 kg, īpaši lūdz piedalīties reģistrētājvalsti, ekspluatantvalsti, projektētājvalsti vai izgatavotājvalsti, tad katra attiecīgā valsts ieceļ pilnvaroto pārstāvi. 1. piezīme. 5.22. punkta noteikumu nolūks nav aizliegt valstij, kas veic izmeklēšanu, lūgt valsti, kura projektējusi vai ražojusi gaisa kuģa dzinēju vai galvenās sastāvdaļas, iecelt pilnvaroto pārstāvi vienmēr, kad pirmā minētā valsts uzskata, ka tas varētu būt lietderīgi izmeklēšanai vai ja šāda līdzdalība varētu paaugstināt drošību. 2. piezīme. 5.22. punkta noteikumu nolūks nav aizliegt valstij, kas veic izmeklēšanu, lūgt projektētājvalsti vai izgatavotājvalsti sniegt palīdzību, izmeklējot citus aviācijas nelaimes gadījumus, kas nav minēti 5.22. punktā. CITU VALSTU LĪDZDALĪBA Tiesības 5.23. Visas valstis, kas pēc pieprasījuma sniedz informāciju, nodrošina ar iekārtām vai ekspertu palīdzību valsti, kura veic izmeklēšanu, ir tiesīgas iecelt pilnvarotos pārstāvjus, lai tie piedalītos izmeklēšanā. Piezīme. Ikviena valsts, kas nodrošina darbības bāzi lauka izmeklēšanai aviācijas nelaimes gadījuma vietā vai kas ir iesaistīta meklēšanas un glābšanas darbos vai gaisa kuģa atlieku meklēšanā, arī var būt tiesīga iecelt pilnvaroto pārstāvi, lai tas piedalītos izmeklēšanā. PILNVAROTO PĀRSTĀVJU TIESĪBAS Padomnieki 5.24. Valsts, kurai ir tiesības iecelt pilnvaroto pārstāvi, ir tiesības arī iecelt vienu vai vairākus padomniekus, lai tie palīdzētu pilnvarotajam pārstāvim izmeklēšanā. 1. piezīme. Iepriekšminētie noteikumi neparedz liegt valstij, kas piedalās izmeklēšanā, pieprasīt no citiem avotiem labāko tehnisko ekspertu palīdzību un iecelt šādus ekspertus par savu pilnvaroto pārstāvju padomniekiem. 2. piezīme. Atviegloti noteikumi pilnvaroto pārstāvju un to padomnieku iebraukšanai un aprīkojuma ievešanai ir ietverti 9. pielikumā "Pārvadājumu atvieglošanas pasākumi". Valsts izdota pase vai dienesta pase var paātrināt iebraukšanu. 5.24.1. Padomniekiem, kas palīdz pilnvarotajiem pārstāvjiem, atļauj pilnvaroto pārstāvju pārraudzībā piedalīties izmeklēšanā tādā mērā, kāds nepieciešams, lai pilnvaroto pārstāvju piedalīšanās būtu efektīva. Līdzdalība 5.25. Līdzdalība izmeklēšanā dod tiesības piedalīties visos izmeklēšanas posmos atbildīgā izmeklētāja vadībā, jo īpaši a) apmeklēt aviācijas nelaimes gadījuma vietu; b) pārbaudīt gaisa kuģa atliekas; c) iegūt informāciju no lieciniekiem un ieteikt uzdodamos jautājumus; d) pilnībā piekļūt visiem pierādījumiem, cik drīz vien iespējams; e) saņemt visu izmeklēšanai nepieciešamo dokumentu kopijas; f) piedalīties informācijas līdzekļos veikto ierakstu atšifrēšanā; g) piedalīties izmeklēšanas pasākumos, kas netiek veikti aviācijas nelaimes gadījuma vietā, piemēram, sastāvdaļu pārbaudēs, tehniskajās sanāksmēs, testēšanā un lidojuma modelēšanā; h) piedalīties izmeklēšanas norises sanāksmēs, tostarp apspriedēs par analīzi, secinājumiem, cēloņiem un drošības rekomendācijām, un i) iesniegt priekšlikumus par dažādiem izmeklēšanas etapiem. Tomēr to valstu līdzdalību, kas nav reģistrētājvalstis, ekspluatantvalstis, projektētājvalstis vai izgatavotājvalstis, var ierobežot, ņemot vērā šādām valstīm 5.23. punktā noteiktās tiesības. 1. piezīme. Tiek atzīts, ka līdzdalības veidu nosaka tās valsts noteiktā kārtība, kurā tiek veikta izmeklēšana vai tās daļa. 2. piezīme. Informācijas vākšana un reģistrēšana nav jānovilcina, lai sagaidītu kāda pilnvarotā pārstāvja ierašanos. 3. piezīme. Šā standarta noteikumi neliedz valstij, kas veic izmeklēšanu, paplašināt līdzdalību, piešķirot citas tiesības, ne tikai uzskaitītās. 4. piezīme. Šā punkta e) apakšpunktā minētie atbilstošie dokumenti ietver arī tādus dokumentus kā ziņojumus par sastāvdaļu pārbaudēm vai pētījumus, kas veikti saistībā ar izmeklēšanu. Pienākumi 5.26. Pilnvarotie pārstāvji un viņu padomnieki a) sniedz valstij, kas veic izmeklēšanu, visu tiem pieejamo būtisko informāciju un b) neizpauž informāciju par izmeklēšanas gaitu un secinājumiem, bez tās valsts piekrišanas, kas veic izmeklēšanu. Piezīme. Šā standarta noteikumi neliedz nekavējoties darīt zināmus faktus, ja to atļāvusi valsts, kas veic izmeklēšanu, un šā standarta noteikumi arī neliedz pilnvarotajiem pārstāvjiem ziņot savām attiecīgajām valstīm, lai veicinātu atbilstošu drošības pasākumu noteikšanu. TO VALSTU LĪDZDALĪBA, KURU PILSOŅI GĀJUŠI BOJĀ VAI GUVUŠI NOPIETNUS MIESAS BOJĀJUMUS Tiesības 5.27. Valsts, kura veic izmeklēšanu, atļauj valstij, kura ir īpaši ieinteresēta aviācijas nelaimes gadījuma izmeklēšanā, jo gājuši bojā vai nopietnus miesas bojājumus guvuši tās pilsoņi, ja tā lūdz, norīkot ekspertu, kurš būtu tiesīgs a) apmeklēt aviācijas nelaimes gadījuma vietu; b) iepazīties ar būtisku informāciju un faktiem; c) piedalīties cietušo atpazīšanā; d) palīdzēt izdzīvojušo pasažieru, kuri ir eksperta valsts pilsoņi, izjautāšanā un e) saņemt nobeiguma ziņojuma kopiju. 6. nodaļa NOBEIGUMA ZIŅOJUMS 6.1. Ieteikums. Jāizmanto papildinājumā norādītais nobeiguma ziņojuma izkārtojums. Tomēr to var pielāgot aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta apstākļiem. IKVIENAS VALSTS PIENĀKUMI Informācijas publiskošana - Piekrišana 6.2. Valstis neizplata, nepublicē vai nepadara pieejamu nobeiguma ziņojuma vai tā daļu projektu vai dokumentus, kas iegūti aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta izmeklēšanas laikā, bez valsts piekrišanas, kas veica izmeklēšanu, ja vien šī valsts jau nav publicējusi vai publiskojusi šādus ziņojumus vai dokumentus. TĀS VALSTS PIENĀKUMI, KURA VEIC IZMEKLĒŠANU Saskaņošana 6.3. Valsts, kas veic izmeklēšanu, nosūta nobeiguma ziņojuma projekta kopiju valstij, kura uzsāka izmeklēšanu, un visām valstīm, kas piedalījās izmeklēšanā, lūdzot tām sniegt būtiskas un pamatotas piezīmes par ziņojumu, cik drīz vien iespējams. Izmeklēšanas nobeiguma ziņojuma projektu nosūta atsauksmēm šādām valstīm: a) reģistrētājvalstij, b) ekspluatantvalstij, c) projektētājvalstij un d) izgatavotājvalstij. Ja valsts, kas veic izmeklēšanu, saņem atsauksmes sešdesmit dienu laikā no nosūtīšanas vēstules datuma, tā vai nu groza nobeiguma ziņojuma projektu, lai iekļautu saņemto komentāru saturu, vai, ja tā vēlas valsts, kura sniedza atsauksmes, pievieno tās nobeiguma ziņojumam kā pielikumu. Ja valsts, kas veic izmeklēšanu, sešdesmit dienu laikā no nosūtīšanas vēstules datuma nesaņem atsauksmes, tā sagatavo nobeiguma ziņojumu saskaņā ar 6.4. punktu, ja vien attiecīgās valstis nav vienojušās šo laiku pagarināt. 1. piezīme. Šā standarta noteikumu nolūks nav aizliegt valstij, kas veic izmeklēšanu, apspriesties ar citām valstīm, piemēram, ar tām valstīm, kuras sniedza būtisku informāciju, nodrošināja ar nozīmīgām iekārtām vai nosūtīja ekspertus, kuri izmeklēšanā piedalījās saskaņā ar 5.27. punkta noteikumiem. 2. piezīme. Nobeiguma ziņojumam pievienojamas tikai piezīmes par nobeiguma ziņojuma specifiski tehniskiem, neredakcionāliem aspektiem, par kuriem nav bijis iespējams panākt vienošanos. 3. piezīme. Lai saņēmējvalstīm nosūtītu nobeiguma ziņojuma projektu, valsts, kas veic izmeklēšanu, var apsvērt iespēju par vispiemērotāko un ātrāko pieejamo sakaru līdzekļu izmantošanu, piemēram, faksimilu, elektronisko pastu vai kurjerpastu. 6.3.1. Ieteikums. Valstij, kas veic izmeklēšanu, jānosūta ar ekspluatantvalsts starpniecību nobeiguma ziņojuma projekta kopija ekspluatantam, lai tas varētu iesniegt savas atsauksmes par nobeiguma ziņojuma projektu. 6.3.2. Ieteikums. Valstij, kas veic izmeklēšanu, jānosūta ar projektētājvalsts un izgatavotājvalsts starpniecību nobeiguma ziņojuma projekta kopija organizācijām, kuras atbildīgas par šā gaisa kuģa tipa projektu un galīgo montāžu, lai tās varētu iesniegt savas atsauksmes par nobeiguma ziņojuma projektu. Saņēmējvalstis 6.4. Aviācijas nelaimes gadījuma izmeklēšanas nobeiguma ziņojumu valsts, kas veic izmeklēšanu, ar iespējami minimālu kavēšanos nosūta a) valstij, kura uzsāka izmeklēšanu; b) reģistrētājvalstij, c) ekspluatantvalstij; d) projektētājvalstij; e) izgatavotājvalstij; f) visām valstīm, kuru pilsoņi gājuši bojā vai guvuši nopietnus miesas bojājumus, un g) visām valstīm, kuras sniedza būtisku informāciju vai nodrošināja ar nozīmīgām iekārtām vai ekspertu palīdzību. Nobeiguma ziņojuma sagatavošana 6.5. Lai novērstu aviācijas nelaimes gadījumus, valsts, kura veic aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta izmeklēšanu, sagatavo nobeiguma ziņojumu, cik drīz vien iespējams. 6.6. Ieteikums. Valstij, kura veic aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta izmeklēšanu, jāsagatavo nobeiguma ziņojums iespējami īsākā laika periodā un, ja iespējams, divpadsmit mēnešu laikā pēc notikuma dienas. Ja ziņojumu nevar sagatavot divpadsmit mēnešu laikā, tad valstij, kura veic izmeklēšanu, jāsagatavo starpziņojums katrā notikuma gadadienā, sīki izklāstot izmeklēšanas gaitu un visus aplūkotos drošības jautājumus. 6.7. Ja valsts, kas veikusi izmeklēšanu saistībā ar aviācijas nelaimes gadījumu vai incidentu, kas noticis ar gaisa kuģi, kura maksimālā masa pārsniedz 5700 kg, ir sagatavojusi nobeiguma ziņojumu, tad šī valsts nosūta nobeiguma ziņojuma kopiju Starptautiskajai Civilās aviācijas organizācijai. Piezīme. Kad vien tas ir iespējams, ICAO nosūtītais nobeiguma ziņojums jāsagatavo kādā no Organizācijas darba valodām un papildinājumā norādītajā izkārtojumā. Drošības rekomendācijas 6.8. Jebkurā aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta izmeklēšanas stadijā aviācijas nelaimes gadījumu vai incidentu izmeklēšanas iestāde valstī, kas veic izmeklēšanu, iesaka citām iestādēm, tostarp arī iestādēm citās valstīs, veikt visus profilaktiskos pasākumus, kurus tā uzskata par vajadzīgiem, lai nekavējoties uzlabotu aviācijas drošību. 6.9. Valsts, kura veic aviācijas nelaimes gadījumu vai incidentu izmeklēšanu, vajadzības gadījumā nosūta visas drošības rekomendācijas, kas izriet no tās veiktās izmeklēšanas, citas(-u) attiecīgās(-o) valsts(-u) aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanas iestādēm un, ja tās attiecas uz ICAO dokumentiem, tad arī ICAO. Piezīme. Ja nobeiguma ziņojumos ietvertās drošības rekomendācijas attiecas uz ICAO izstrādātajiem aviācijas darbību reglamentējošajiem dokumentiem, šiem ziņojumiem jāpievieno priekšlikumi par nepieciešamajiem grozījumiem šajos dokumentos. TĀS VALSTS PIENĀKUMS, KURA SAŅĒMUSI DROŠĪBAS REKOMENDĀCIJAS Rīcība, saņemot drošības rekomendācijas 6.10. Valsts, kura saņem drošības rekomendācijas, informē valsti, kura tās ierosinājusi, par veiktajiem vai plānotajiem profilaktiskajiem pasākumiem vai iemesliem, kādēļ netiks veikti nekādi pasākumi. Piezīme. Šā standarta noteikumi neparedz liegt valstij, kas veic izmeklēšanu, ierosināt cita veida profilaktiskos pasākumus, nekā norādīts drošības rekomendācijas. 7. nodaļa ADREP ZIŅOŠANA 1. piezīme. B pievienojumā sniegta paziņojumu un ziņojumu kontrolkarte. 2. piezīme. Šīs nodaļas noteikumi var paredzēt nosūtīt divus atsevišķus ziņojumus par jebkuru aviācijas nelaimes gadījumu vai incidentu. Tie ir: iepriekšējs ziņojums; aviācijas nelaimes gadījuma/incidenta datu ziņojums. 3. piezīme. Norādījumi iepriekšēja ziņojuma un aviācijas nelaimes gadījuma/incidenta datu ziņojuma sagatavošanai ir ietverti "Aviācijas nelaimes gadījumu/incidentu paziņošanas rokasgrāmatā" (Doc 9156). IEPRIEKŠĒJS ZIŅOJUMS TĀS VALSTS PIENĀKUMS, KURA VEIC IZMEKLĒŠANU Aviācijas nelaimes gadījumi ar gaisa kuģiem, kuru masa pārsniedz 2250 kg 7.1. Ja aviācijas nelaimes gadījumā iesaistītā gaisa kuģa maksimālā masa pārsniedz 2250 kg, valsts, kas veic izmeklēšanu, nosūta iepriekšēju ziņojumu a) reģistrētājvalstij vai nepieciešamības gadījumā notikuma vietas valstij; b) ekspluatantvalstij; c) projektētājvalstij; d) izgatavotājvalstij; g) visām valstīm, kuras sniedza būtisku informāciju vai nodrošināja ar nozīmīgām iekārtām vai ekspertu palīdzību, un f) Starptautiskajai Civilās aviācijas organizācijai. Aviācijas nelaimes gadījumi ar gaisa kuģiem, kuru masa ir 2250 kg vai mazāka 7.2. Ja aviācijas nelaimes gadījumā ir iesaistīts gaisa kuģis, kas nav minēts 7.1. punktā, un ja uzskata, ka tiek skarti tādi lidojumderīguma jautājumi, kuri varētu interesēt citas valstis, tad valsts, kas veic izmeklēšanu, nosūta iepriekšēju ziņojumu a) reģistrētājvalstij vai nepieciešamības gadījumā notikuma vietas valstij; b) ekspluatantvalstij; c) projektētājvalstij; d) izgatavotājvalstij un e) visām valstīm, kuras sniedza būtisku informāciju vai nodrošināja ar nozīmīgām iekārtām vai ekspertu palīdzību. Valoda 7.3. Iepriekšēju ziņojumu iesniedz attiecīgajām valstīm un Starptautiskajai Civilās aviācijas organizācijai vienā no ICAO darba valodām. Nosūtīšana 7.4. Iepriekšēju ziņojumu nosūta, izmantojot faksimilu, elektronisko pastu vai aviopastu trīsdesmit dienu laikā no aviācijas nelaimes gadījuma dienas, ja vien līdz tam laikam nav nosūtīts aviācijas nelaimes gadījuma/incidenta datu ziņojums. Ja ir skarti jautājumi, kas tieši ietekmē drošību, tad to nosūta, tiklīdz informācija ir pieejama un, izmantojot vispiemērotākos un ātrākos pieejamos līdzekļus. AVIĀCIJAS NELAIMES GADĪJUMA/INCIDENTA DATU ZIŅOJUMS TĀS VALSTS PIENĀKUMS, KURA VEIC IZMEKLĒŠANU Aviācijas nelaimes gadījumi ar gaisa kuģiem, kuru masa pārsniedz 2250 kg 7.5. Ja aviācijas nelaimes gadījumā iesaistītā gaisa kuģa maksimālā masa pārsniedz 2250 kg, tad valsts, kas veic izmeklēšanu, cik drīz vien iespējams pēc izmeklēšanas, nosūta Starptautiskajai Civilās aviācijas organizācijai aviācijas nelaimes gadījuma/incidenta datu ziņojumu. Papildu informācija 7.6. Ieteikums. Valstij, kas veic izmeklēšanu, pēc pieprasījuma jāsniedz citām valstīm visa atbilstošā informācija papildus tai, kas sniegta aviācijas nelaimes gadījuma/incidenta datu ziņojumā. Incidenti ar gaisa kuģiem, kuru masa pārsniedz 5700 kg 7.7. Ja valsts veic izmeklēšanu par incidentu, kas noticis ar gaisa kuģi, kura maksimālā masa pārsniedz 5700 kg, tad šī valsts, cik drīz vien iespējams, pēc izmeklēšanas nosūta Starptautiskajai Civilās aviācijas organizācijai aviācijas nelaimes gadījuma/incidenta datu ziņojumu. Piezīme. Tie incidenti, kuri galvenokārt interesē Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju aviācijas nelaimes gadījumu profilakses pētījumu veikšanai, ir minēti C pievienojumā. 8. nodaļa AVIĀCIJAS NELAIMES GADĪJUMU NOVĒRŠANAS PASĀKUMI Piezīme. Šo instrukciju mērķis ir veicināt aviācijas nelaimes gadījumu novēršanu, izanalizējot nelaimes gadījumu un incidentu datus un nekavējoties apmainoties ar informāciju. Incidentu ziņošanas sistēmas 8.1. Valstis izveido obligāto incidentu ziņošanas sistēmu, lai atvieglotu informācijas savākšanu par faktiskajiem un iespējamajiem drošības trūkumiem. 8.2. Ieteikums. Valstīm jāizveido brīvprātīgā incidentu ziņošanas sistēma, lai atvieglotu tādas informācijas saņemšanu, ko nav iespējams iegūt, izmantojot obligātās ziņošanas sistēmu. 8.3. Brīvprātīgās ziņošanas sistēma ir nerepresīva un nodrošina informācijas avotu aizsardzību. 1. piezīme. Nerepresīva vide ir brīvprātīgas ziņošanas pamatprincips. 2. piezīme. Valstis tiek mudinātas atvieglot un veicināt brīvprātīgu ziņošanu par notikumiem, kas varētu ietekmēt aviācijas drošību, vajadzības gadījumā pielāgojot savus piemērojamos tiesību un normatīvos aktus un politiskās nostādnes. 3. piezīme. Norādījumi gan par obligātās, gan brīvprātīgās ziņošanas sistēmām ir ietverti "Aviācijas nelaimes gadījumu novēršanas rokasgrāmatā" (Doc 9422). Datubāzu sistēmas 8.4. Ieteikums. Valstij jāizveido aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu datubāze, lai atvieglotu iegūtās informācijas, tostarp no incidentu ziņošanas sistēmām saņemtās informācijas, efektīvu analīzi. 8.5. Ieteikums. Datubāzu sistēmās jālieto standartizēti izkārtojumi, lai atvieglotu datu apmaiņu. 1. piezīme. Norādījumus par instrukciju šādām datubāzēm ICAO sniegs pēc valstu pieprasījuma. 2. piezīme. Valstis tiek mudinātas, īstenojot 8.4. punktu, sekmēt reģionālus pasākumus. Datu analīze - Profilaktiski pasākumi 8.6. Valsts, kas izveidojusi aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu datubāzi un incidentu ziņošanas sistēmu, izanalizē tās aviācijas nelaimes gadījumu/incidentu ziņojumos un datubāzē ietverto informāciju, lai noteiktu vajadzīgos profilaktiskos pasākumus. Piezīme. Papildu informācija par profilaktisko pasākumu izstrādāšanu var būt ietverta nobeiguma ziņojumos par izmeklētajiem aviācijas nelaimes gadījumiem un incidentiem. 8.7. Ieteikums. Ja valsts, analizējot savā datubāzē ietverto informāciju, konstatē jautājumus par drošību, kurus tā uzskata par svarīgiem citām valstīm, tad šai valstij tām jānosūta šāda informācija, cik drīz iespējams. 8.8. Ieteikums. Bez drošības rekomendācijām, kas izriet no aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas, drošības rekomendācijas var izstrādāt, balstoties uz dažādiem avotiem, tostarp drošības pētījumiem. Ja drošības rekomendācijas tiek adresētas kādai organizācijai citā valstī, tās jānosūta arī šīs valsts izmeklēšanas iestādei. Drošības informācijas apmaiņa 8.9. Ieteikums. Valstīm jāveicina drošības informācijas koplietošanas tīkli starp visiem aviācijas sistēmas lietotājiem un jāatvieglo brīva informācijas apmaiņa par faktiskajiem un iespējamajiem drošības trūkumiem. Piezīme. Datu apmaiņas atvieglošanai vajadzīgas standartizētas definīcijas, klasifikācijas sistēma un izkārtojumi. Norādījumus attiecībā uz šādiem informācijas koplietošanas tīkliem ICAO sniedz pēc pieprasījuma. PAPILDINĀJUMS. NOBEIGUMA ZIŅOJUMA IZKĀRTOJUMS (Sk. 6. nodaļu) NOLŪKS Šā izkārtojuma nolūks ir atspoguļot nobeiguma ziņojumu uzskatāmi un vienādi. Sīki izstrādāti norādījumi katras nobeiguma ziņojuma sadaļas izpildīšanai ir atrodami "Aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanas rokasgrāmatā" (Doc 6920). IZKĀRTOJUMS Nosaukums. Nobeiguma ziņojums sākas ar nosaukumu, kurā norādīts gaisa kuģa ekspluatanta vārds vai nosaukums, gaisa kuģa izgatavotājs, modelis, valsts piederības un reģistrācijas zīmes, aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta vieta un datums. Izklāsts. Pēc nosaukuma seko izklāsts, kurā īsi aprakstīta visa būtiskā informācija attiecībā uz paziņošanu par aviācijas nelaimes gadījumu valsts un ārvalstu iestādēm; norādīta aviācijas nelaimes gadījuma izmeklēšanas iestāde un pilnvarotie pārstāvji, izmeklēšanas organizācija, kā arī iestāde, kas izdevusi ziņojumu, un publicēšanas datums, un visbeidzot īss to apstākļu izklāsts, kuru rezultātā notika aviācijas nelaimes gadījums. Ziņojuma galvenā daļa. Nobeiguma ziņojuma galvenajā daļā ir šādas sadaļas: 1. Faktiskā informācija; 2. Analīze; 3. Secinājumi; 4. Lidojumu drošības rekomendācijas. Katru sadaļu veido vairākas apakšsadaļas, kas aprakstītas turpmāk tekstā. Papildinājumus pievieno pēc vajadzības. Piezīme. Sagatavojot nobeiguma ziņojumu atbilstoši šim izkārtojumam, nodrošina, ka a) katrā attiecīgajā sadaļā tiek iekļauta visa informācija, kas būtiska faktiskās informācijas izprašanai, analīze un secinājumi; b) ja nav pieejama informācija attiecībā uz kādu no punktiem 1. sadaļā "Faktiskā informācija" vai ja tā neattiecas uz aviācijas nelaimes gadījumu izraisījušajiem apstākļiem, tad atbilstošajās apakšsadaļās par to jāiekļauj piezīme. 1. FAKTISKĀ INFORMĀCIJA 1.1. Lidojuma apstākļi. Īss šādas informācijas izklāsts: - reisa numurs, lidojuma veids, pēdējā izlidošanas vieta, izlidošanas laiks (vietējais laiks vai Griničas laiks), plānotā nosēšanās vieta; - lidojuma sagatavošana, lidojuma un aviācijas nelaimes gadījumu izraisījušo notikumu apraksts, tostarp vajadzības gadījumā ietver lidojuma norises pa maršrutu galvenās daļas aprakstu; - atrašanās vieta (ģeogrāfiskais platums un garums, pacēlums), aviācijas nelaimes gadījuma laiks (vietējais laiks vai Griničas laiks), dienā vai naktī. 1.2. Miesas bojājumi cilvēkiem. Izpildīta šāda tabula (jānorāda skaits):
Piezīme. Bojā eja ietver visus nāves gadījumus, kas konstatēti kā tiešs aviācijas nelaimes gadījumā gūto miesas bojājumu rezultāts. Nopietni miesas bojājumi ir definēti pielikuma 1. nodaļā. 1.3. Gaisa kuģim nodarītie bojājumi. Īss gaisa kuģim aviācijas nelaimes gadījumā radušos bojājumu pārskats (iznīcināts, pamatīgi bojāts, nedaudz bojāts, nav bojāts). 1.4. Citi bojājumi. Īss to bojājumu apraksts, kas radušies citiem objektiem, nevis gaisa kuģim. 1.5. Informācija par personālu a) Informācija par katru gaisa kuģa apkalpes locekli, tostarp vecums, apliecību derīgums, kvalifikācijas novērtējums, obligātās pārbaudes, lidošanas pieredze (kopējā un ar attiecīgo gaisa kuģa tipu) un būtiska informācija par pienākumu pildīšanas laiku. b) Īss citu apkalpes locekļu kvalifikācijas un pieredzes apraksts. c) Informācija par citu personālu, piemēram, attiecīgā gadījumā par gaisa satiksmes dienestu, tehniskās apkopes u. c. personālu. 1.6. Informācija par gaisa kuģi a) Īss gaisa kuģa lidojumderīguma un tehniskās apkopes pārskats (jāiekļauj norādes par trūkumiem, kas bija zināmi pirms lidojuma vai kļuva zināmi tā laikā, ja tiem bija kāda nozīme aviācijas nelaimes gadījumā. b) Īss gaisa kuģa tehniskā stāvokļa apraksts, ja nepieciešams, norādot, vai masa un smaguma centrs bija atļautajās robežās tajā lidojuma fāzē, kad notika aviācijas nelaimes gadījums. (Ja netika ievēroti atļautie nosacījumi un ja tie attiecas uz aviācijas nelaimes gadījumu, sniedz sīkāku informāciju). c) Izmantotās degvielas tips. 1.7. Meteoroloģiskā informācija a) Īss pārskats par meteoroloģiskajiem apstākļiem aviācijas nelaimes gadījuma vietā un laikā, tostarp par prognozi un faktiskajiem laikapstākļiem, kā arī meteoroloģiskās informācijas pieejamību gaisa kuģa apkalpei. b) Dabiskais apgaismojums aviācijas nelaimes gadījuma laikā (spīd saule, mēness, ir krēsla u.c.). 1.8. Navigācijas līdzekļi. Informācija par pieejamiem navigācijas līdzekļiem, tostarp par tādiem nosēšanās līdzekļiem kā ILS (instrumentālās nosēšanās sistēma), MLS (mikroviļņu nosēšanās sistēma), NDB (nenoteikta virziena darbības radiobāka), PAR (precīzas nolaišanās radiolokators), VOR (augstfrekvences visu virzienu radiobāka), vizuālajiem virszemes līdzekļiem u.c., kā arī dati par to efektivitāti aviācijas nelaimes gadījuma laikā. 1.9. Sakari. Informācija par aeronavigācijas mobilajiem un fiksētajiem sakariem un to efektivitāti. 1.10. Informācija par lidlauku. Informācija par lidlauku, tā iekārtām un stāvokli vai par pacelšanās un nosēšanās zonu, ja nav izmantots lidlauks. 1.11. Lidojuma parametru reģistratori. Lidojuma parametru reģistratoru iekārtu izvietojums gaisa kuģī, to stāvoklis pēc atrašanas un šo iekārtu reģistrēto datu atgūšana. 1.12. Informācija par gaisa kuģa atliekām un sadursmi. Vispārīga informācija par aviācijas nelaimes gadījumā cietušā gaisa kuģa atliekām un sadursmes brīdi - kopējie dati par aviācijas nelaimes gadījuma vietu un gaisa kuģa atlieku zonas raksturu, noteiktiem tehniskiem vai agregātu bojājumiem. Sīka informācija par aviācijas nelaimes gadījuma vietu un dažādu gaisa kuģa atlieku stāvokli gadījumā, ja gaisa kuģis ir sadalījies daļās vēl pirms sadursmes. Diagrammas, shēmas un fotogrāfijas var pievienot šim ziņojumam vai tā pielikumiem. 1.13. Medicīniskā un patoloģiskā informācija. Īss veikto izmeklējumu rezultātu un tajos iegūto atbilstošo datu apraksts. Piezīme. Medicīniskā informācija saistībā ar gaisa kuģa apkalpes locekļu apliecībām būtu jāiekļauj 1.5. punktā "Informācija par personālu". 1.14. Ugunsgrēks. Ja bija izcēlies ugunsgrēks, informācija par tā veidu un par izmantoto ugunsdzēšanas aprīkojumu un tā efektivitāti. 1.15. Izdzīvošanas iespējas. Īss meklēšanas, evakuācijas un glābšanas darbu apraksts, apkalpes locekļu un pasažieru atrašanās vieta, viņu gūtie miesas bojājumi, tādu gaisa kuģa elementu kā sēdvietu un drošības jostu sprādžu bojājumi. 1.16. Testēšana un izpēte. Īss testēšanas un izpētes darbu apraksts. 1.17. Informācija par institūcijām un to administratīvo darbību. Informācija par institūciju un to administratīvo darbību, ja tās ietekmējušas gaisa kuģa ekspluatāciju. Par šādām institūcijām uzskatāmas, piemēram, gaisa kuģu ekspluatanti, gaisa satiksmes dienesti, gaisa trašu, lidlauku un meteoroloģisko dienestu aģentūras un valsts pārvaldes iestādes. Informācijā varētu iekļaut arī (bet ne tikai) ziņas institūciju struktūrvienībām un to funkcijām, resursiem, administratīvo politiku un praksi, kā arī par to darbību reglamentējošiem noteikumiem. 1.18. Papildu informācija. Būtiska informācija, kas jau nav iekļauta 1.1. - 1.17. punktā. 1.19. Noderīgas vai efektīvas izmeklēšanas metodes. Ja izmeklēšanas laikā ir izmantotas noderīgas vai efektīvas izmeklēšanas metodes, īsi pamato šādu metožu nepieciešamību un izskaidro to galvenās iezīmes, kā arī apraksta iegūtos rezultātus 1.1. - 1.18. apakšpunktā. 2. ANALĪZE Ziņojumā analizē tikai to informāciju, kas noteikta 1. sadaļā "Faktiskā informācija" un attiecas uz secinājumu izdarīšanu un cēloņu konstatēšanu. 3. SECINĀJUMI Secinājumos iekļauj iegūtos datus un cēloņus, kuri atklāti aviācijas nelaimes gadījuma izmeklēšanās gaitā. Secinājumos iekļauj aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta tiešos un netiešos cēloņus. 4. DROŠĪBAS REKOMENDĀCIJAS Ja nepieciešams, īsi norāda visas rekomendācijas, kas izstrādātas, lai novērstu aviācijas nelaimes gadījumus, un no tām izrietošos pasākumus aviācijas nelaimes gadījumu novēršanai. PAPILDINĀJUMI Lai nodrošinātu ziņojuma labāku izpratni, tā pielikumā var iekļaut papildu informāciju. PIEVIENOJUMI Šie pievienojumi nav 13. pielikuma "Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana" daļa. Šeit ietvertā informācija ir paredzēta, lai palīdzētu piemērot 13. pielikumu.
A pievienojums EKSPLUATANTVALSTS TIESĪBAS UN PIENĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ AVIĀCIJAS NELAIMES GADĪJUMIEM UN INCIDENTIEM, KAS NOTIKUŠI AR NOMĀTIEM, FRAKTĒTIEM VAI SAVSTARPĒJI APMAINĪTIEM GAISA KUĢIEM 13. pielikuma "Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana" standarti un ieteicamā prakse tika izstrādāti, kad reģistrētājvalsts un ekspluatantvalsts parasti bija viena un tā pati. Tomēr pēdējos gados ir attīstījusies starptautiskās gaisa kuģu noma un savstarpējā apmaiņa, un tādēļ daudzos gadījumos ekspluatantvalsts nav reģistrētājvalsts. Dažreiz nomas un savstarpējās apmaiņas līgumi ietver gaisa kuģa nodrošināšanu ar apkalpi no reģistrētājvalsts. Tomēr lielākoties gaisa kuģus ar apkalpi nodrošina ekspluatantvalsts, un gaisa kuģis tiek ekspluatēts saskaņā ar ekspluatantvalsts tiesību aktiem. Tāpat, ņemot vērā šādu vienošanos daudzveidību, var rasties nepieciešamība veikt dažādus pasākumus lidojumderīguma nodrošināšanai. Par lidojumderīgumu pilnībā vai daļēji var būt atbildīga ekspluatantvalsts vai reģistrētājvalsts. Dažos gadījumos ekspluatants saskaņā ar reģistrētājvalsts noteikto lidojumderīguma vadības sistēmu veic tehnisko apkopi un dokumentu noformēšanu. Aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta gadījumā ir svarīgi, lai valstij, kura uzņēmusies atbildību par gaisa kuģa drošību, būtu tiesības piedalīties izmeklēšanā vismaz šīs atbildības ietvaros. Svarīgi ir arī tas, lai valstij, kas veic izmeklēšanu, būtu paātrināta piekļuve visiem dokumentiem un citai informācijai, kas attiecas uz šo izmeklēšanu. Ja aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta vietu nav iespējams precīzi noteikt, jo tas noticis citas valsts teritorijā, tad ekspluatantvalstij pēc apspriešanās ar reģistrētājvalsti jāuzņemas pilna vai daļēja atbildība par izmeklēšanas veikšanu.
B pievienojums PAZIŅOJUMU UN ZIŅOJUMU PĀRBAUDES SARAKSTS Piezīme. Šajā kontrolkartē lietotajiem šādiem terminiem ir turpmāk norādītā nozīme: - starptautiskie notikumi: aviācijas nelaimes gadījumi un incidenti, kas Līgumslēdzējas valsts teritorijā notikuši ar citā Līgumslēdzējā valstī reģistrētu gaisa kuģi; - iekšzemes notikumi: aviācijas nelaimes gadījumi un incidenti, kas notikuši reģistrētājvalsts teritorijā; - citi notikumi: aviācijas nelaimes gadījumi un incidenti, kas notikuši tādas valsts teritorijā, kas nav Līgumslēdzēja valsts, vai ārpus kādas valsts teritorijas. 1. PAZIŅOŠANA - AVIĀCIJAS NELAIMES GADĪJUMI UN NOPIETNI INCIDENTI
2. NOBEIGUMA ZIŅOJUMS Aviācijas nelaimes gadījumi un nopietni incidenti neatkarīgi no notikuma vietas
3. ADREP ZIŅOJUMS Aviācijas nelaimes gadījumi un nopietni incidenti neatkarīgi no notikuma vietas
4. AVIĀCIJAS NELAIMES GADĪJUMU NOVĒRŠANAS PASĀKUMI Citām valstīm svarīgi drošības jautājumi
C pievienojums NOPIETNU INCIDENTU PIEMĒRI 1. Termins "nopietns incidents" 1. nodaļā ir definēts šādi. Nopietns incidents. Incidents, kura apstākļi liecina par gandrīz notikušu aviācijas nelaimes gadījumu. 2. Uzskaitītie incidenti ir tipiski incidentu piemēri, kurus var uzskatīt par nopietniem incidentiem. Uzskaitījums nav pilnīgs un kalpo, lai paskaidrotu nopietna incidenta definīciju. Ir gandrīz notikusi sadursme, kas prasījusi manevra veikšanu, lai izvairītos no sadursmes vai nedrošas situācijas. Lidojuma laikā pēdējā brīdī ir notikusi izvairīšanās no sadursmes ar zemi. Pacelšanās pārtraukta no slēgta vai aizņemta skrejceļa. Pacelšanās no slēgta vai aizņemta skrejceļa, pēdējā brīdī izvairoties no sadursmes ar šķēršļi(-iem). Nosēšanās vai nosēšanās mēģinājums uz slēgta vai aizņemta skrejceļa. Būtiska kļūda paredzēto parametru sasniegšanā gaisa kuģa pacelšanās laikā vai lidojuma sākuma augstuma uzņemšanas laikā. Ir konstatēta uguns vai dūmi pasažieru salonā vai kravas telpās, kā arī dzinēja aizdegšanās, lai gan šāda aizdegšanās tika nodzēsta ar ugunsdzēšanas aparātiem. Gaisa kuģa apkalpei ir bijusi nepieciešamība avārijas situācijā izmantot gaisa kuģa skābekļa sistēmu. Gaisa kuģa konstrukcijas bojājums vai dzinēja sabrukšana, kas neizraisa aviācijas nelaimes gadījumu. Daudzkārtēji vienas vai vairāku gaisa kuģu sistēmu bojājumi, kas būtiski ietekmē tā vadīšanu. Gaisa kuģa apkalpes loceklis lidojuma laikā ir kļuvis darbnespējīgs. Degvielas atlikums ir mazāks par minimālo noteikto degvielas rezervi, kā dēļ pilots izziņo avārijas stāvokli. Incidenti pacelšanās vai nosēšanās laikā. Tādi incidenti kā nosēšanās ārpus skrejceļa vai novirzīšanās no skrejceļa pacelšanās vai nolaišanās laikā. Sistēmu kļūmes, kritiski laikapstākļi, lidojums ārpus apstiprinātā lidojuma režīma diapazona vai citi gadījumi, kas varētu radīt grūtības gaisa kuģa lidojuma vadīšanā. Bojājums vairāk nekā vienā gaisa kuģa sistēmā, kam paredzēta rezerves sistēma un kas ir obligāta lidojuma veikšanai un navigācijai.
D pievienojums NORĀDĪJUMI LIDOJUMA PARAMETRU REĢISTRATORU INFORMĀCIJAS ATŠIFRĒŠANAI UN ANALĪZEI Pirmā reakcija Nopietna aviācijas nelaimes gadījuma radīto seku novēršana prasa laiku jebkurai valsts izmeklēšanas iestādei. Viens no jautājumiem, kam nepieciešams tūlītējs lēmums, ir, kur atšifrēt un analizēt lidojuma parametru reģistratoru informāciju. Ir svarīgi atšifrēt lidojuma parametru reģistratoru informāciju, cik vien drīz iespējams pēc aviācijas nelaimes gadījuma. Savlaicīga galveno problēmu noteikšana var ietekmēt izmeklēšanu aviācijas nelaimes gadījuma vietā, kur pierādījumi dažreiz saglabājas neilgu laiku. Savlaicīga galveno problēmu noteikšana var arī ļaut izstrādāt steidzamas drošības rekomendācijas, kas var būt nepieciešamas, lai novērstu līdzīgus aviācijas nelaimes gadījumus. Daudzām valstīm nav savu iekārtu lidojuma parametru reģistratoru informācijas atšifrēšanai un (gan balss, gan datu) analīzei, un tāpēc tās lūdz citu valstu palīdzību. Tāpēc ir svarīgi, lai tās valsts aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanas iestāde, kas veic izmeklēšanu, veic savlaicīgus pasākumus, lai atšifrētu lidojuma parametru reģistratoru informāciju ar piemērotu iekārtu. Iekārtas izvēle Valsts, kas veic izmeklēšanu, var lūgt palīdzību jebkurai valstij, kura, pēc tās domām, var vislabāk palīdzēt izmeklēšanā. Gaisa kuģa ražotāju standarta atšifrēšanas aprīkojums un programmatūra, ko parasti izmanto aviosabiedrības un tehniskās apkopes organizācijas, netiek uzskatīti par atbilstošu izmeklēšanas vajadzībām. Ja lidojuma parametru reģistratori ir bojāti, parasti ir vajadzīgas īpašas informācijas apstrādes un analīzes metodes. Lidojuma parametru reģistratoru informācijas atšifrēšanas iekārtām ir šādas iespējas: a) iespēja izjaukt lidojuma parametru reģistratorus un atšifrēt informāciju, ja tie ievērojami bojāti; b) iespēja nolasīt informāciju no oriģinālā informācijas nesēja/atmiņas moduļa bez ražotāja kopēšanas ierīces vai lidojuma parametru reģistratora korpusa, kas bija iesaistīts aviācijas nelaimes gadījumā vai incidentā, izmantošanas; c) iespēja manuāli veikt neapstrādāta binārā izkārtojumā kodēta sinusoidālās formas signāla analīzi, kas ierakstīts binārā izkārtojumā lidojuma parametru reģistratoru ciparu lentē; d) iespēja uzlabot ciparu izkārtojumā ierakstītu signālu apstrādi un balss ierakstu filtrēšanu, izmantojot piemērotu programmatūru, un e) iespēja veikt datu grafisku analīzi neskaidri ierakstītu parametru restaurēšanai, kā arī lai ar savstarpējas pārbaudes un citu analītisko metožu palīdzību apstiprinātu ierakstītās informācijas precizitāti un ierobežojumus. Izgatavotājvalsts (vai projektētājvalsts) un ekspluatantvalsts līdzdalība Izgatavotājvalsts (vai projektētājvalsts) ir atbildīga par lidojumderīgumu un tai ir speciālisti ar zināšanām, kas parasti vajadzīgas, lai veiktu lidojuma parametru reģistratoru informācijas atšifrēšanu un analīzi. Tā kā ar lidojuma parametru reģistratoru informācijas palīdzību bieži var atklāt lidojumderīguma problēmas, izgatavotājvalsts (vai projektētājvalsts) pārstāvim jāpiedalās lidojuma parametru reģistratoru informācijas atšifrēšanā un analizēšanā, ja tā tiek veikta citā valstī, nevis izgatavotājvalstī (vai projektētājvalstī). Ekspluatantvalstij ir ar normatīviem aktiem noteikti pienākumi par lidojuma veikšanu, un tā var sniegt palīdzību jautājumos par gaisa kuģa ekspluatāciju, kas var būt specifiski attiecīgajam ekspluatantam. Tā kā ar lidojuma parametru reģistratoru informācijas palīdzību var atklāt ekspluatācijas problēmas, ekspluatantvalsts pārstāvim jābūt klāt, kad tiek veikta lidojuma parametru reģistratoru informācijas atšifrēšana un analizēšana. Ieteicamās procedūras Lidojuma parametru reģistratora un pilotu kabīnes skaņas reģistratora informācija jāatšifrē ar vienu un to pašu iekārtu, jo to informācija satur papildinošus datus, kas var palīdzēt novērtēt katru ierakstu un noteikt laiku un sinhronizāciju. Lidojuma parametru reģistratori nav jāatver vai jāiedarbina un oriģinālie ieraksti nav jākopē (jo īpaši, izmantojot ātrdarbīgas kopēšanas ierīces) pirms atšifrēšanas, jo pastāv risks sabojāt ierakstus. Ja ar atšifrēšanas iekārtu lidojuma parametru reģistratoru informācija tiek atšifrēta kādai citai valstij, jānodrošina iespēja dot atsauksmes nobeiguma ziņojumā, lai pārliecinātos, ka lidojuma parametru reģistratoru informācijas analīzes rezultāti tiek ņemti vērā. Lai lietotu iekārtu, ar kuru tiek atšifrēta lidojuma parametru reģistratoru informācija, var būt nepieciešamas gaisa kuģa izgatavotāja un ekspluatanta speciālistu zināšanas, lai pārbaudītu tās precizitāti un novērtētu ierakstītās informācijas pareizību. Valsts, kas veic izmeklēšanu, līdz izmeklēšanas beigām var atstāt oriģinālos ierakstus vai to kopijas kopā ar atšifrēšanas iekārtu, lai atvieglotu papildu pieprasījumu atrisināšanu vai noskaidrošanu, ar nosacījumu, ka šai iekārtai ir piemērotas aviācijas drošības procedūras ierakstu aizsardzībai. |
Tiesību akta pase
Statuss: Spēkā esošs Starpt. org.: Veids: starptautisks dokuments daudzpusējs Pieņemts: 07.12.1944. Stājas spēkā: 12.08.1992. Atruna: Nav Deklarācija: Nav Depozitārijs: Starptautiskā Civilās Aviācijas Organizācija Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 173, 30.10.2009.Dokumenta valoda: Saistītie dokumenti
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Šajā vietnē oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu sistematizācijas funkciju. Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas. |
Par Likumi.lv Aktualitātes Noderīgas saites Atsauksmēm Kontakti |
Mobilā versija Lietošanas noteikumi Privātuma politika Sīkdatnes |
|
