Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta rīkojums Nr.743

Rīgā 2009.gada 27.oktobrī (prot. Nr.76 12.§)

Par Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolas Satversmes apstiprināšanu


1. Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu apstiprināt Starp­tautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolas Satversmes sapulces 2008.gada 23.aprīlī pieņemto Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolas Satversmi.

2. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2002.gada 7.augusta rīkojumu Nr.419 ''Par Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolas Satversmes apstiprināšanu'' (Latvijas Vēstnesis, 2002, 114.nr.).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe

 

Apstiprināta ar

Ministru kabineta

2009.gada 27.oktobra rīkojumu Nr.743

Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolas Satversme

Preambula

Starptautiskā praktiskās psiholoģijas augstskola (iepriekšējais nosaukums līdz 2004.gadam: Starptautiskais praktiskās psiholoģijas institūts) dibināta 1991.gada 10.aprīlī uz Latvijas Universitātes Psiholoģijas un pedagoģijas centra bāzes, kurš bija izveidots 1998.gadā. 1991.gada 19.augustā tika saņemta Latvijas Republikas Tautas izglītības ministrijas licence Nr.05003 "Par tiesībām izveidot uzņēmējsabiedrību speciālistu sagatavošanai praktiskajā psiholoģijā un viņu kvalifikācijas celšanai".

Starptautiskā praktiskās psiholoģijas augstskola reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā ar reģistrācijas Nr. 3343801569.

2004.gada 22.janvārī ar Latvijas Republikas Augstākās izglītības padomes lēmumu Nr.5 Starptautiskā praktiskās psiholoģijas augstskola ir akreditēta uz neierobežotu laiku (akreditācijas lapa Nr.047 no 28.01.2004.)

Saskaņā ar Augstskolu likumu Satversme pieņemta Starptautiskās Praktiskās psiholoģijas institūta Satversmes sapulcē 1997.gada 30.oktobrī. Tajā grozījumi izdarīti un jauna redakcija pieņemta 2001.gada 23.jūlijā.

2008.gada 23.aprīlī Starptautiskās Praktiskās psiholoģijas augstskolas Satversmes sapulce izskatīja un pieņēma jaunu Satversmes redakciju.

I. Vispārīgie noteikumi

1. Starptautiskā praktiskās psiholoģijas augstskola (turpmāk - Augstskola) ir autonoma augstākā izglītības un zinātnes institūcija, kura īsteno akadēmiskās un profesionālās studiju programmas, kā arī nodarbojas ar zinātnisko pētniecību. Augstskola darbojas saskaņā ar Izglītības likumu, Augstskolu likumu, Zinātniskās darbības likumu, citiem normatīviem aktiem un Augstskolas Satversmi.

2. Augstskolas dibinātāji: ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību "ALBA MVM", reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā 1996.gada 12.jūnijā reģistrācijas apliecības Nr.010310263, juridiskā adrese - Zentenes ielā 17, dz. 26, Rīgā, LV-1069 un Jānis Mihailovs, adrese - Bruņinieku iela 65, Rīgā, LV-1011 (turpmāk - Dibinātājs).

3. Augstskola ir 2004.gada 28.decembrī Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību (vienotais reģistrācijas numurs 40003011275), ar savu zīmogu un simboliku. Simbolika apstiprināta Augstskolas Satversmes sapulcē.

4. Augstskolas pilns nosaukums ir:

latviešu valodā - Starptautiskā praktiskās psiholoģijas augstskola;

krievu valodā - Международная высшая школа практической психологии;

angļu valodā - International Higher School of Practical Psychology;

vācu valodā - Internationale Hochschule für Praktische Psychologie;

franču valodā - Ecole Supérieure Internationale de Psychologie Pratique;

itāļu valodā - Scuola Superiore Internazionale della Psicologia Pratica.

Augstskolas saīsināts nosaukums ir SPPA.

5. Augstskola darbojas pēc pašpārvaldes principiem.

6. Augstskolas dibināšanas diena - 10. aprīlis, Augstskolas atklāšanas diena (licences saņemšanas diena) - 19. augusts, kuras ir Augstskolas svinamās dienas.

7. Augstskolas juridiskā adrese ir: Bruņinieku 65, Rīga, Latvijas Republika, LV-1011.

II. Augstskolas darbības mērķis, uzdevumi un tiesības

8. Augstskolas darbības galvenais uzdevums ir nodrošināt iespēju iegūt plašu, praktiskai izmantošanai derīgu, uz zinātniskiem pamatiem balstītu augstāko izglītību. Augstskola veic studiju darbu un pētniecību psiholoģijas, svešvalodu, dizaina, reklāmas un sabiedrisko attiecību, uzņēmējdarbības un audiovizuālo mākslu jomās.

9.Augstskolas mērķis ir:

9.1. īstenot augstākās izglītības studiju programmas saistībā ar zinātniskās pētniecības darbu, ieviešot efektīvākās darbības metodes un ārvalstu labāko pieredzi profesionālajā darbībā. Izglītot starptautiska līmeņa speciālistus, organizēt speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanu un pārkvalificēšanu visās Augstskolā pārstāvētajās jomās;

9.2. veicināt tālākizglītojošas studijas.

Augstskola sadarbojas ar citām augstskolām un izglītības iestādēm. Augstskola sadarbojas ar ārvalstu augstskolām, veicina šo sadarbību, kā arī organizē studējošo un akadēmiskā personāla apmaiņu ar Latvijas un ārvalstu augstskolām.

10. Augstskola atbilstoši savam darbības mērķim un uzdevumiem:

10.1. patstāvīgi nosaka studiju saturu un formu, studējošo uzņemšanas papildu noteikumus, imatrikulācijas kārtību, kā arī zinātniskā darba pamatvirzienus, augstskolas organizatorisko un pārvaldes struktūru, nosaka darba samaksu atbilstoši Latvijas Republikas likumiem un citiem normatīvajiem aktiem;

10.2. nodibina un piešķir Augstskolas prēmijas un personālstipendijas.

11. Saistībā ar studijām un zinātnisko darbību Augstskolai ir tiesības:

11.1. organizēt kursus, lekcijas, seminārus, rīkot kongresus, konferences un citus pasākumus;

11.2. darboties starptautiskajos un nacionālajos fondos, veidot savus fondus;

11.3. slēgt līgumus ar citām Latvijas Republikas un ārvalstu izglītības un zinātniskajām iestādēm;

11.4. veikt komercdarbību, saistītu ar izglītības procesu, lietišķajiem pētījumiem, slēgt attiecīgus saimnieciskos līgumus, dibināt biedrības.

12. Augstskolā dibinātās biedrības darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

13. Augstskola patstāvīgi izstrādā studiju programmas, patstāvīgi izraugās akadēmisko personālu, iekārto laboratorijas, bibliotēkas un citas struktūras vai nodrošina pieeju tām tā, lai studējošajiem dotu iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi atbilstoši zinātnes attīstības līmenim un Latvijas kultūras tradīcijām, turklāt iespējami koncentrētā un didaktiski pilnvērtīgā veidā. Augstskola nodrošina tādas pārbaudījumu un eksāmenu prasības un tādu procedūru, lai piešķirtos grādus un nosaukumus, iegūtos diplomus un profesionālo kvalifikāciju, kā arī studiju programmu daļu apgūšanu varētu savstarpēji atzīt Latvijas un ārvalstu augstskolās.

14. Augstskola organizē savu darbu sabiedrības interesēs, kā arī informē sabiedrību par savu darbību, par studiju un zinātnisko pētījumu virzieniem. Augstskola piedāvā sabiedrībai iegūtās zinātniskās un profesionālās atziņas, metodes un pētījumu rezultātus.

15. Augstskola rūpējas par jauno zinātnieku sagatavošanu un nodrošina viņiem iespēju iekļauties pasaules akadēmiskajos procesos. Augstskola garantē akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību.

16. Augstskolā tiek nodrošināta studiju un pētniecības darba brīvība, ja šī brīvība nav pretrunā ar citu personu tiesībām, Augstskolas Satversmi, Latvijas Republikas likumiem un citiem normatīvajiem aktiem:

16.1. Studiju brīvība izpaužas studējošo tiesībās izvēlēties fakultāti (nodaļu), studiju laikā mainīt studiju programmu, izvēloties to citā augstskolā vai fakultātē, apmeklēt nodarbības citās augstskolās vai fakultātēs, sastādīt un apgūt individuālu studiju papildprogrammu, nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu un māksliniecisko jaunradi;

16.2. Pētniecības darba brīvība izpaužas akadēmiskā personāla tiesībās izvēlēties zinātniskās darbības tematiku un virzienu. Akadēmiskais personāls ir tiesīgs izvēlēties izglītības metodes Augstskolas koncepcijas par augstāko izglītību ietvaros;

16.3. Augstskolas administrācijai ir pienākums garantēt un respektēt šajā pantā paredzētās studējošo un akadēmiskā personāla tiesības, ja tās nav pretrunā ar šā punkta pirmās daļas nosacījumiem.

17. Zinātniskā pētniecība ir Augstskolas darba neatņemama sastāvdaļa, un tajā piedalās Augstskolas akadēmiskais personāls. Tās mērķis ir zinātnisku atziņu iegūšana, mācību un studiju zinātniska pamatošana un tālāka attīstīšana, praktiski svarīgu uzdevumu risināšana ar pētnieciskām metodēm. Zinātniskās pētniecības darbs Augstskolā notiek saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu.

18. Augstskolas finansējuma ietvaros atbilstoši zinātniskās pētniecības darbam iedalītajiem līdzekļiem zinātniskā darba vadītāji patstāvīgi nosaka savu pētījumu tematus. Pētījumu kopējos plānus un svarīgākos aspektus koordinē Augstskola:

18.1. Augstskola, sadarbojoties gan ar citām augstskolām, gan ar attiecīgām zinātniskām iestādēm, Latvijas Zinātnes padomi un citām ieinteresētām institūcijām, saskaņo pētījumu virzienus, izvērtē pētījumu nozīmību un zinātnisko līmeni un lemj par to finansējumu no saviem līdzekļiem, dažādiem starptautiskajiem zinātnisko un lietišķo pētījumu atbalstu fondiem, Eiropas Kopienas programmām un zinātniskajiem grantiem;

18.2. Augstskola veicina starptautiskās augstskolu sadarbības programmas pētniecībā.

19. Augstskolai ir tiesības ievēlēt Augstskolas Goda biedrus, piešķirt emeritus profesora goda nosaukumu pensionētiem profesoriem vai asociētajiem profesoriem par īpašu ieguldījumu augstākajā izglītībā.

III. Augstskolas personāls

20. Augstskolas personālu veido:

20.1. akadēmiskais personāls - Augstskolas akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki;

20.2. vispārējais Augstskolas personāls;

20.3. pilna laika studējošie.

21. Tiesības studēt Augstskolā ir katram Latvijas Republikas pilsonim, Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, personām, kurām ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņu pase, kā arī personām, kurām izsniegtas pastāvīgās uzturēšanas atļaujas.

22. Augstskolā var studēt katrs, kas ieguvis vidējo izglītību un kuram ir imatrikulācijai nepieciešamie dokumenti.

23. Studējošo imatrikulācijas kārtību apstiprina Senāts.

24. Studējošiem mācību maksu nosaka ar Augstskolas Senāta lēmumu par visu studiju programmu kopumā. Studiju maksa tiek maksāta kārtībā, kuru nosaka līgums par studijām starp Augstskolu un studējošo vai to juridisko personu, kura apmaksā studējošā mācības Augstskolā.

25. Personu var izslēgt no studējošo saraksta ar Augstskolas rektora rīkojumu ja:

25.1. tā pati to vēlas;

25.2. noskaidrojas, ka tās uzņemšanu ir ietekmējusi maldināšana, kukuļdošana vai cita rīcība, ar kuru pārkāpts pretendentu vienlīdzības princips;

25.3. tā Augstskolas noteiktajos termiņos nav nokārtojusi pārbaudījumus vai nav veikusi citus studiju uzdevumus;

25.4. līgumā noteiktajos termiņos nav veikusi maksājumus par studijām;

tā pārkāpusi Augstskolas iekšējās kārtības noteikumus.

26. Augstskolas akadēmiskais personāls veic akadēmisko darbību un piedalās zinātniskajos pētījumos.

27. Augstskolas akadēmisko personālu veido: profesori, asociētie profesori, docenti, vadošie pētnieki, lektori, pētnieki, asistenti. Augstskolas akadēmiskā personāla uzdevumus un ievēlēšanas kārtību nosaka Augstskolu likums un Augstskolas nolikums par akadēmiskā personāla vēlēšanām.

28. Lektoru galvenie uzdevumi ir: pētniecības darbs atbilstošajā zinātnes apakšnozarē, lekciju lasīšana, semināru, praktisko nodarbību un laboratorijas darbu vadīšana, pārbaudījumu organizēšana savā studiju programmā.

29. Asistentu galvenie uzdevumi ir: pētniecības darbs atbilstošajā zinātnes apakšnozarē, lekciju lasīšana, semināru, praktisko darbu un laboratorijas darbu vadīšana, prakšu, kursa darbu un projektu vadīšana, kontroldarbu un patstāvīgo darbu pārbaude, pārbaudījumu organizēšana.

30. Pētnieka amatā uz sešiem gadiem atklātā konkursā var ievēlēt personas ar doktora grādu. Pētnieku ievēlē fakultātes Dome. Rektors slēdz ar viņu darba līgumu konkrētā zinātniskā projekta (granta, līgumdarba) veikšanai. Pētnieku galvenais uzdevums ir kvalificēti veikt zinātniskos pētījumus attiecīgajā zinātnes apakš­nozarē.

31. Ja Augstskolā ir brīvs vai uz laiku brīvs attiecīgs amats, Senāts var nolemt bez vēlēšanām pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru, bet uz laiku līdz diviem gadiem. Viesprofesoriem, viesdocentiem un vieslektoriem ir tādas pašas tiesības kā vēlētiem profesoriem, asociētajiem profesoriem, docentiem un lektoriem, bet viņi nevar piedalīties vēlēto vadības institūciju darbā. Viņi piedalās Augstskolas pārvaldes institūciju darbā tikai ar padomdevēja tiesībām.

32. Augstskolas uzaicinātie ārvalstu mācībspēki strādā uz attiecīgā akadēmiskās sadarbības līguma pamata un darba līguma pamata, ievērojot Latvijas Republikas likumus un citus normatīvos aktus.

33. Vispārējais Augstskolas personāls ir administratīvais personāls, mācību palīgpersonāls, tehniskais, saimnieciskais un cits personāls, izņemot akadēmisko personālu. Augstskolas administratīvais personāls ir rektors, prorektors, direktors (izpilddirektors), dekāns un citas amatpersonas, kuru pamatfunkcija ir administratīvais darbs. Augstskolas vispārēja personāla skaitu, štata sarakstu, darba apmaksas apmēru un kārtību nosaka Dibinātājs, saskaņojot ar rektoru.

IV. Augstskolas struktūrvienības

34. Augstskolas struktūrvienības veido Senāts. Izglītības un zinātniskā darba veikšanai Augstskolas galvenās struktūrvienības ir fakultātes. Organizatoriskā un saimnieciskā darba veikšanai Augstskolai ir tiesības veidot arī saimnieciskās un administratīvās struktūrvienības.

35. Senāts pieņem lēmumus par Augstskolas struktūrvienību reorganizāciju un likvidēšanu, apstiprina to nolikumus, kas nosaka šo struktūrvienību funkcijas, tiesības, pienākumus, pārvaldes sistēmu, kā arī vadības ievēlēšanas un apstiprināšanas kārtību.

36. Fakultāte ir Augstskolas struktūrvienība, kas apvieno radnieciska profila nodaļas, specialitātes un laboratorijas, tā koordinē atbilstošas studiju programmas, kā arī pētniecības un zinātnisko programmu īstenošanu.

37. Lēmumu par fakultāšu dibināšanu un to nolikumus apstiprina Senāts.

38. Fakultāti vada dekāns, kurš pārstāv fakultāti un atbild par studiju un zinātniskā darba organizāciju.

39. Fakultātes Domi veido akadēmiskais personāls un studējošie, kuru skaits fakultātes Domē ir ne mazāks kā 20 procenti no šīs domes sastāva. Nolikumu par fakultātes Domes izveides kārtību apstiprina Augstskolas Senāts. Saskaņā ar Augstskolas attīstības pamatvirzieniem fakultātes Dome ir tiesīga lemt akadēmiskās un zinātniski pētnieciskās darbības jautājumus, ierosināt akadēmiskā personāla atbrīvošanu no amata.

40. Fakultātes sastāvā var būt zinātniskās un pētnieciskās laboratorijas, kuras izveido ar Senāta lēmumu.

41. Profesionālās izglītības apguvei Augstskola var izveidot koledžu, kurai ir patstāvīgas juridiskās personas tiesības. Koledža darbojas uz nolikuma pamata.

42. Senāts pēc rektora priekšlikuma apstiprina Augstskolas koledžas direktoru uz laiku līdz pieciem gadiem.

V. Augstskolas pārstāvības un vadības institūcijas

43. Augstskolas pārstāvības un vadības un galvenās lēmējinstitūcijas ir Satversmes sapulce, Senāts, rektors, Revīzijas komisija un Akadēmiskā šķīrējtiesa.

44. Augstskolas augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos ir tās Dibinātājs.

45. Satversmes sapulce ir Augstskolas augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos. Satversmes sapulci ievēlē uz trim gadiem, aizklāti balsojot. Tā sastāv no 20 pārstāvjiem, no kuriem 12 ir akadēmiskā personāla pārstāvji, 4 studējošo pārstāvji un 4 vispārēja personāla pārstāvji.

46. Izvirzīt, ievēlēt un atsaukt pārstāvjus Satversmes sapulcē var tikai attiecīgās grupas personāls. Vēlēšanas notiek aizklāti balsojot. Studējošo pārstāvjus Satversmes sapulcē atbilstoši savam nolikumam atsauc Studējošo pašpārvalde.

47. Satversmes sapulce uz trim gadiem ievēlē priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru.

48. Satversmes sapulce tiek sasaukta vismaz reizi gadā. Tiesības sasaukt Satversmes sapulci ir Senātam vai rektoram.

49. Satversmes sapulce:

49.1. pieņem un groza Augstskolas Satversmi;

49.2. ievēlē un atceļ rektoru;

49.3. noklausās rektora pārskatu;

49.4. ievēlē Senātu;

49.5. ievēlē Revīzijas komisiju un Akadēmisko Šķīrējtiesu;

49.6. apstiprina Satversmes sapulces, Senāta, Revīzijas komisijas un Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumus.

50. Satversmes sapulce savus lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsošanas veidu izvēlas pati Satversmes sapulce. Lēmumus par Augstskolas Satversmes grozījumiem sapulce pieņem ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu. Satversmes sapulce ir lemtspējīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse tās locekļu.

51. Senāts ir Augstskolas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas Augstskolas darbības sfēras.

52. Senāta darba kārtību un kompetenci reglamentē Nolikums par Senātu. Senātu ievēlē uz trim gadiem, aizklāti balsojot. Senāts sastāv no 15 senatoriem, no kuriem 11 ir akadēmiskā personāla pārstāvji, 3 studējošo pārstāvji un 1 vispārējā personāla pārstāvis. Jebkuru senatoru priekšlaicīgi no Senāta sastāva ir tiesīga atsaukt Satversmes sapulce, ja to saskaņā ar Nolikumu par Senātu rakstveidā pieprasa tā Augstskolas personāla grupa, kura šo pārstāvi ir deleģējusi. Senāta lēmumu, kas nav administratīvais akts, 10 dienu laikā var apstrīdēt Satversmes sapulcē.

53. Senāts no sava vidus, aizklāti balsojot, ievēlē priekšsēdētāju un sekretāru.

54. Sasaukt Senātu var Senāta priekšsēdētājs vai ne mazāk kā viena trešdaļa senatoru. Senāta sēdes notiek ne retāk, ka reizi divos mēnešos. Senāts ir lemttiesīgs, ja tā sēdē piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas senatoru. Senāta lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu atklāti balsojot.

55. Senāts apstiprina:

55.1. studiju plānus, programmas;

55.2. Augstskolas struktūrvienību, padomju vai domju statūtus vai nolikumus;

55.3. nolikumu par akadēmiskajiem amatiem un akadēmiskā personāla vēlēšanām

55.4. studējošo pašpārvaldes nolikumu;

55.5. studējošo uzņemšanas noteikumus un imatrikulācijas kārtību;

55.6. kārtību, kādā Augstskolā periodiski pārskata studiju maksas apmēru, lemj par iespējamiem studiju maksas atvieglojumiem;

55.7. kārtību, kādā Augstskolā tiek slēgti, grozīti un izbeigti studiju līgumi;

55.8. nolikumu par fakultātes Domes izveidošanas kārtību.

56. Senāts var pieņemt izskatīšanai arī citus Augstskolas akadēmiskās darbības jautājumus.

57. Augstskolā var tikt izveidots Padomnieku konvents. Padomnieku konvents konsultē Senātu un Rektoru Augstskolas attīstības stratēģijas jautājumos, ierosina jautājumu izskatīšanu Senātā un Satversmes sapulcē.

58. Padomnieku konventu piecu locekļu sastāvā ievēl Senāts.

59. Padomnieku konventa darbību vada priekšsēdētājs. Padomnieku konventa sēdes notiek pēc tās priekšsēdētāja un vismaz trešdaļas konventa locekļu ierosinājuma.

60. Nolikumu par Padomnieku konventu apstiprina Senāts.

61. Rektors ir Augstskolas augstākā amatpersona, kas īsteno Augstskolas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Augstskolu.

62. Rektoru aizklāti balsojot ievēlē Satversmes sapulce uz pieciem gadiem, turklāt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Par Rektoru ievēlē profesoru vai personu, kurai ir doktora grāds. Nedēļas laikā pēc Rektora vēlēšanām Augstskola informē Izglītības un Zinātnes ministriju par vēlēšanu rezultātiem.

63. Augstskolas ievēlēto Rektoru pēc Dibinātāja ierosinājuma apstiprina Ministru kabinets.

64. Rektora atcelšanu var ierosināt Senāts.

65. Rektors:

65.1. atbild par Augstskolas darbības atbilstību Latvijas Republikas likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī Augstskolas Satversmei;

65.2. atbild par Augstskolā iegūstāmās izglītības, veikto zinātnisko pētījumu kvalitāti;

65.3. veicina Augstskolas personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

65.4. veic citus pienākumus, kas noteikti likumos, citos normatīvajos aktos, Augstskolas pārvaldes institūciju lēmumos.

66. Rektoram ir tiesības izdot Augstskolas personālam obligātus rīkojumus par visiem Augstskolas pārvaldes jautājumiem, kuri nav citu pārvaldes institūciju kompetencē.

67. Revīzijas komisiju ievēlē un atsauc saskaņā ar Satversmes sapulces apstiprinātu nolikumu. Revīzijas komisiju trīs locekļu sastāvā uz trim gadiem, aizklāti balsojot, ievēlē Satversmes sapulce. Revīzijas komisijas sastāvā nedrīkst būt administratīvā personāla pārstāvji.

68. Revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt Augstskolas darbības atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un Augstskolas Satversmei.

69. Revīzijas komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz Augstskolas darbību, kā arī pieprasīt un saņemt paskaidrojumus no amatpersonām.

70. Revīzijas komisija veic pārbaudi ne retāk kā vienu reizi gadā. Rakstveida ziņojums par pārbaudes rezultātiem iesniedzams Senātam.

71. Augstskolas Akadēmiskās šķīrējtiesas sastāvā ir divas personas no akadēmiskā personāla, kuras uz trim gadiem aizklāti balsojot ievēlē un atsauc Satversmes sapulce, un viens studējošo pārstāvis, kuru ievēlē un atsauc studējošo pašpārvalde.

72. Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata:

72.1. studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par Augstskolas Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem;

72.2. strīdus starp Augstskolas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās.

73. Augstskolas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību Augstskolas personāls var apstrīdēt Augstskolas Akadēmiskajā šķīrējtiesā. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

Personas, kuras nav Augstskolas personāla sastāvā, Augstskolas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu Augstskolas rektoram. Rektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja apstrīdamo administratīvo aktu izdevis vai faktisko rīcību veicis Augstskolas rektors, personas, kuras nav augstskolas personāla sastāvā, attiecīgo administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Ministrijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

74. Augstskolas studējošiem ir sava pašpārvalde. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina Senāts. Senāts var atteikt apstiprināšanu tikai tiesisku apsvērumu dēļ.

75. Augstskolas Studējošo pašpārvalde:

75.1. reprezentē Augstskolas studējošos Latvijā un ārvalstīs;

75.2. aizstāv un pārstāv viņu intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos Augstskolā un citās valsts institūcijās;

75.3. nosaka kārtību, kādā studējošie tiek ievēlēti Augstskolas koleģiālajās institūcijās.

76. Augstskolas Satversme garantē studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem tiesības uz līdzdalību visu līmeņu Augstskolas lēmējinstitūcijās, kas lemj par akadēmiskās darbības jautājumiem. Studējošo paš­pārvaldes pārstāvjiem Senātā, fakultātes Domē, Satversmes sapulcē ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisijas, kuru izveido attiecīgā vadības institūcija pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina attiecīgā vadības institūcija ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu. Augstskolas vadības institūcijas pienākums ir atbalstīt un sekmēt studējošo paš­pārvaldes darbību. Studējošo pašpārvaldi no augstskolas budžeta finansē apmērā, kas nav mazāks par vienu divsimto daļu no augstskolas gada budžeta. Šos līdzekļus studējošo pašpārvalde izmanto savā nolikumā minēto funkciju veikšanai.

VI. Augstskolas īpašums un darbības finansējums

77. Augstskolas īpašumā var būt zeme, kustamais un nekustamais, un intelektu­ālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijas un ārvalstu bankās saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

78. Augstskolas īpašumu veido:

78.1. Augstskolas dibinātāju ieguldītais īpašums;

78.2. īpašums, ko dāvinājušas fiziskās un juridiskās personas;

78.3. īpašums, ko Augstskola iegādājusies par pašu līdzekļiem;

78.4. Augstskolas intelektuālais īpašums;

78.5. līdzekļi no maksas par studijām un ienākumiem no saimnieciskās darbības.

Augstskola veic saimniecisko darbību saskaņā ar Augstskolu likumu un Komerclikumu.

79. Augstskola darbojas uz pašfinansēšanās principiem, kā arī izmanto Augstskolas dibinātāju finansējumu.

80. Augstskolas finanšu resursu struktūru nosaka Dibinātājs.

81. Augstskola ar savu īpašumu garantē, ka studiju programmas likvidācijas gadījumā studējošiem tiks nodrošināta iespēja turpināt izglītību citā studiju programmā vai citā augstskolā. Izmaksas studiju turpināšanai sedz studējošais.

VII. Satversmes un tās grozījumu pieņemšanas kārtība

82. Augstskolas Satversmi pieņem Augstskolas Satversmes sapulce.

83. Grozījumus Augstskolas Satversmē var ierosināt Augstskolas Dibinātājs, Senāts, rektors, Studējošo pašpārvalde, kā arī ne mazāk kā trīs Satversmes sapulces locekļi. Augstskolas Satversmes grozījumi ir iesniedzami Satversmes sapulces priekšsēdētājam, un tie ir apspriežami Satversmes sapulcē ne vēlāk kā trīsdesmit dienas pēc to iesniegšanas. Ar iesniegtajiem grozījumiem Augstskolas Satversmē rektors iepazīstina Dibinātāju.

84. Lēmumu par grozījumu izdarīšanu Augstskolas Satversmē pieņem Satversmes sapulce ar trīs ceturtdaļu balsu vairākumu no visiem Satversmes sapulces locekļiem.

85. Augstskolas Satversme un grozījumi tajā stājās spēkā pēc to apstiprināšanas Ministru kabinetā.

VIII. Augstskolas likvidācija un reorganizācija

86. Lēmumu par Augstskolas darbības izbeigšanu vai reorganizāciju pieņem tās Dibinātājs.

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolas Satversmes apstiprināšanu Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 743Pieņemts: 27.10.2009.Stājas spēkā: 27.10.2009.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 173, 30.10.2009.
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Citi saistītie dokumenti
199922
27.10.2009
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)