Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta noteikumi Nr.897

Rīgā 2009.gada 11.augustā (prot. Nr.52 35.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.118 "Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti"

Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 12.panta otro daļu

 

Izdarīt Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.118 "Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 50., 143.nr.; 2005, 160.nr.; 2008, 106.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt noteikumu tekstā:

1.1. vārdus "īpaši bīstamās" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "prioritārās" (attiecīgā locījumā);

1.2. vārdus "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "centrs" (attiecīgā locījumā).

2. Izteikt 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

"4. Ūdens kvalitātes normatīvi, kas nosaka prioritāro vielu (1.pielikuma 1.tabula) un bīstamo vielu (1.pielikuma 2.tabula) koncentrāciju robežlielumus ūdenī un prioritāro vielu koncentrāciju robežlielumus biotā (1.pielikuma 3.tabula), attiecas uz visiem virszemes ūdeņiem, to skaitā prioritārajiem zivju ūdeņiem un dzeramā ūdens ieguvei izmantojamajiem virszemes ūdeņiem.

5. Piemērojot šo noteikumu 1.pielikuma 1. un 2.tabulā minētos ūdens kvalitātes normatīvus un 1.pielikuma 3.tabulā minētos kvalitātes normatīvus biotai, ņem vērā:

5.1. ietekmētās teritorijas paredzamo izmantošanas veidu;

5.2. nepieciešamību novērst ūdens piesārņojumu ar šo noteikumu 1.pielikuma 1.tabulā minētajām ūdens videi īpaši bīstamajām vielām un samazināt ūdens piesārņojumu ar pārējām šo noteikumu 1.pielikuma 1.tabulā minētajām prioritārajām vielām un 2.tabulā minētajām vielām;

5.3. ka šo noteikumu 1.pielikuma 1. un 2.tabulā minētie vides kvalitātes normatīvi ir izteikti kā piesārņojošās vielas vai vielu grupas kopējā koncentrācija visā ūdens paraugā;

5.4. ka vides kvalitātes normatīvi metāliem attiecas uz koncentrāciju šķīdumā - ūdens fāzi, kuru iegūst, paraugu filtrējot caur 0,45 μm filtru vai veicot līdzīgu priekšapstrādi. Novērtējot ūdens atbilstību metālu un to savienojumu vides kvalitātes normatīviem, var ņemt vērā metālu dabisko fona koncentrāciju, ja tā neļauj ievērot atbilstību vides kvalitātes normatīviem, kā arī ūdens cietību, ūdeņraža jonu koncentrāciju (pH vērtību, kas izteikta kā ūdeņraža jonu koncentrācijas negatīvais decimāllogaritms) vai citus kvalitātes rādītājus, kas ietekmē metālu bioloģisko pieejamību."

3. Papildināt noteikumus ar 5.1 punktu šādā redakcijā:

"5.1 Virszemes ūdeņu kvalitāte atbilst šo noteikumu prasībām, ja:

5.1 1. dažādos gadalaikos katrā ūdensobjekta reprezentatīvā monitoringa vietā mērīto prioritāro vielu un bīstamo vielu koncentrāciju vidējā aritmētiskā vērtība nav lielāka par šo noteikumu 1.pielikuma 1. un 2.tabulā noteikto gada vidējo koncentrāciju;

5.1 2. katrā reprezentatīvā ūdensobjekta monitoringa vietā mērītā vienreizējā prioritāro vielu koncentrācija nav lielāka par šo noteikumu 1.pielikuma 1.tabulā noteikto maksimāli pieļaujamo koncentrāciju;

5.1 3. prioritāro vielu koncentrācija biotā nav lielāka par šo noteikumu 1.pielikuma 3.tabulā noteikto vides kvalitātes normatīvu."

4. Aizstāt 6.punkta ievaddaļā un 7.punktā skaitli un vārdu "2.pielikumā" ar skaitļiem un vārdiem "1.pielikuma 2.tabulā".

5. Papildināt noteikumu II nodaļu ar 7.1 punktu šādā redakcijā:

"7.1 Ja Ūdens apsaimniekošanas likumā noteikto vides kvalitātes mērķu sasniegšanai ir nepieciešams noteikt stingrākus vides kvalitātes normatīvus piesārņojošām vielām ar īpaši nozīmīgu ietekmi uz vidi, kuras noteiktas Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumu Nr.294 "Noteikumi par A, B un C kategorijas piesārņojošo darbību pieteikšanas un A un B kategorijas atļauju izsniegšanas kārtību" 5.pielikumā, piemēro šo noteikumu 2.pielikumā minētās prasības."

6. Izteikt 11.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

"11.4. prioritāro vielu un bīstamo vielu koncentrācija nepārsniedz šo noteikumu 1.pielikumā minētos vides kvalitātes normatīvus;".

7. Izteikt 26.1. un 26.2.apakšpunktu šādā redakcijā:

"26.1. piesārņojuma līmenis ir pārsniedzis mērķlieluma un robežlieluma vidējo aritmētisko vērtību, šajā teritorijā veic pasākumus, lai precizētu piesārņojuma areāla robežas, novērtētu, vai piesārņojums nerada risku cilvēku veselībai un videi, kā arī novērstu turpmāku pazemes ūdeņu piesārņošanu;

26.2. piesārņojuma līmenis pārsniedz robežlielumu, tad, ņemot vērā ģeoloģiskos, hidroģeoloģiskos, hidrodinamiskos apstākļus un antropogēnās iedarbības radīto slodzi attiecīgajā teritorijā, novērtē, vai vides sanācija ir nepieciešama un tehniski iespējama bez tādu pasākumu īstenošanas, kuri paaugstinātu apdraudējumu cilvēku veselībai vai videi, kā arī novērtē, vai pasākumiem piesārņoto pazemes ūdeņu vietu sanācijai un kontrolei nav nesamērīgi augstas izmaksas. Pamatojoties uz veikto novērtējumu, pazemes ūdeņu attīrīšanas pakāpi katram piesārņojuma areālam nosaka individuāli. Sanāciju veic saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu" un Vides aizsardzības likumu."

8. Svītrot 26.1 punktā burtu "B".

9. Aizstāt 27.punktā vārdus "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra" ar vārdiem "Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk - centrs)".

10. Izteikt 33.punkta otro teikumu šādā redakcijā:

"Ja centrs konstatē, ka konkrētus prioritāros zivju ūdeņus piesārņojums neietekmē vai nav apstākļu, kas varētu pasliktināt šo ūdeņu kvalitāti, tam ir tiesības uz diviem gadiem pārtraukt šādu ūdeņu paraugu ņemšanu."

11. Papildināt 42.punktu aiz vārda "sausums" ar vārdiem "un ir ievērotas Ūdens apsaimniekošanas likumā noteiktās prasības par īslaicīgiem izņēmumiem vides kvalitātes mērķu sasniegšanai".

12. Aizstāt 45.1.1.apakšpunktā skaitļus un vārdus "1. un 2.pielikumā" ar skaitļiem un vārdiem "1.pielikuma 2.tabulā".

13. Papildināt X nodaļu ar 51.punktu šādā redakcijā:

"51. Šajos noteikumos centram noteiktos uzdevumus līdz 2009.gada 31.jūlijam veic valsts aģentūra "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra"."

14. Izteikt informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām 4.punktu šādā redakcijā:

"4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 6.septembra Direktīvas 2006/44/EK par saldūdeņu kvalitāti, ko nepieciešams aizsargāt vai uzlabot nolūkā atbalstīt zivju dzīvi;".

15. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 12. un 13.punktu šādā redakcijā:

"12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Direktīvas 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos;

13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra Direktīvas 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā, un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK."

16. Izteikt 1.pielikumu šādā redakcijā:

"1.pielikums

Ministru kabineta

2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118

 

Prioritāro un bīstamo vielu vides kvalitātes normatīvi virszemes ūdeņos, kā arī prioritāro vielu vides kvalitātes normatīvi virszemes ūdeņu biotas organismos

I. Prioritāro vielu vides kvalitātes normatīvi virszemes ūdeņos

1.tabula

Nr.
p.k.

Vielas
nosaukums

CAS
numurs(1)

Robežlielums
GVK(2) (μg/l)

Robežlielums
MPK(5) (μg/l)

iekšzemes virszemes ūdeņi(3)

citi virszemes ūdeņi(4)

iekšzemes virszemes ūdeņi(3)

citi virszemes ūdeņi(4)

1

2

3

4

5

6

7

1.

Alahlors

15972-60-8

0,3

0,3

0,7

0,7

2.

Antracēns(X)

120-12-7

0,1

0,1

0,4

0,4

3.

Atrazīns

1912-24-9

0,6

0,6

2,0

2,0

4.

Benzols

71-43-2

10

8

50

50

5.

Bromdifenilēteris(6) (X)

32534-81-9

0,0005

0,0002

nav piemērojams

nav piemērojams

6.

Kadmijs un tā savienojumi(X)

(atkarībā no ūdens cietības pakāpes)(7)

7440-43-9

≤ 0,08 (1.pakāpe)

0,08 (2.pakāpe)

0,09 (3.pakāpe)

0,15 (4.pakāpe)

0,25 (5.pakāpe)

0,2

≤ 0,45 (1.pakāpe)

0,45 (2.pakāpe)

0,6 (3.pakāpe)

0,9 (4.pakāpe)

1,5 (5.pakāpe)

≤ 0,45 (1.pakāpe)

0,45 (2.pakāpe)

0,6 (3.pakāpe)

0,9 (4.pakāpe)

1,5 (5.pakāpe)

7.

C10-13 hloralkāni(X)

85535-84-8

0,4

0,4

1,4

1,4

8.

Hlorfenvinfoss

470-90-6

0,1

0,1

0,3

0,3

9.

Hlorpirifoss (etila hlorpirifoss)

2921-88-2

0,03

0,03

0,1

0,1

10.

1,2-dihloretāns

107-06-2

10

10

nav piemērojams

nav piemērojams

11.

Dihlormetāns

75-09-2

20

20

nav piemērojams

nav piemērojams

12.

Di(2-etilheksil) ftalāts (DEHP)

117-81-7

1,3

1,3

nav piemērojams

nav piemērojams

13.

Diurons

330-54-1

0,2

0,2

1,8

1,8

14.

Endosulfāns(X)

115-29-7

0,005

0,0005

0,01

0,004

15.

Fluorantēns

206-44-0

0,1

0,1

1

1

16.

Heksahlorbenzols(X)

118-74-1

0,01(8)

0,01(8)

0,05

0,05

17.

Heksahlorbutadiēns(X)

87-68-3

0,1(8)

0,1(8)

0,6

0,6

18.

Heksahlorcikloheksāns(X)

608-73-1

0,02

0,002

0,04

0,02

19.

Izoproturons

34123-59-6

0,3

0,3

1,0

1,0

20.

Svins un tā savienojumi

7439-92-1

7,2

7,2

nav piemērojams

nav piemērojams

21.

Dzīvsudrabs un tā savienojumi(X)

7439-97-6

0,05(8)

0,05(8)

0,07

0,07

22.

Naftalīns

91-20-3

2,4

1,2

nav piemērojams

nav piemērojams

23.

Niķelis un tā savienojumi

7440-02-0

20

20

nav piemērojams

nav piemērojams

24.

Nonilfenols(X) (4-nonilfenols)

104-40-5

0,3

0,3

2,0

2,0

25.

Oktilfenols (4-(1,1',3,3'-tetrametilbutil)-fenols)

140-66-9

0,1

0,01

nav piemērojams

nav piemērojams

26.

Pentahlor-benzols(X)

608-93-5

0,007

0,0007

nav piemērojams

nav piemērojams

27.

Pentahlor-fenols

87-86-5

0,4

0,4

1

1

28.

Poliaromātiskie ogļūdeņraži (PAO)(9) (X)

nav piemērojams

nav piemērojams

nav piemērojams

nav piemērojams

nav piemērojams

Benz(a) pirēns(X)

50-32-8

0,05

0,05

0,1

0,1

Benz(b)fluorantēns(X)

205-99-2

Σ = 0,03

Σ = 0,03

nav piemērojams

nav piemērojams

Benz(k)fluorantēns(X)

207-08-9

Benz(g,h,i)perilēns(X)

191-24-2

Σ = 0,002

Σ = 0,002

nav piemērojams

nav piemērojams

Indeno(1,2,3-cd)pirēns(X)

193-39-5

29.

Simazīns

122-34-9

1

1

4

4

30.

Tributilalvas savienojumi(X) (tributilalvas katjons)

36643-28-4

0,0002

0,0002

0,0015

0,0015

31.

Trihlorbenzoli

12002-48-1

0,4

0,4

nav piemērojams

nav piemērojams

32.

Trihlormetāns (hloroforms)

67-66-3

2,5

2,5

nav piemērojams

nav piemērojams

33.

Trifluralīns

1582-09-8

0,03

0,03

nav piemērojams

nav piemērojams

Piezīmes.

1. (1) Vielas numurs ķīmisko vielu reģistrā Chemical Abstracts Service.

2. (2) GVK ir gada vidējā koncentrācija - vides kvalitātes normatīvs (turpmāk - VKN). Ja nav citu norādījumu, GVK attiecas uz visu izomēru kopējo koncentrāciju.

3. (3) Iekšzemes virszemes ūdeņi ietver visus stāvošos un tekošos ūdeņus uz zemes virsmas, tai skaitā saistītus mākslīgus vai stipri pārveidotus ūdensobjektus.

4. (4) Citi virszemes ūdeņi ietver pārejas un piekrastes ūdeņus, bet attiecībā uz ķīmisko kvalitāti - arī teritoriālos ūdeņus.

5. (5) MPK ir maksimāli pieļaujamā koncentrācija - vides kvalitātes normatīvs. Ja norādīts, ka MPK nav piemērojams, uzskata, ka pastāvīgās izplūdēs GVK nodrošina pietiekamu aizsardzību pret īslaicīgu un strauju piesārņojuma koncentrācijas pieaugumu, jo GVK vērtības ir ievērojami mazākas par tām, kas noteiktas, pamatojoties uz akūtu toksiskumu.

6. X - ūdens videi īpaši bīstama viela, kuras emisijas un noplūdes nepieciešams novērst līdz 2020.gada 22.decembrim.

7. (6) Bromdifenilēteru grupā (Nr.5) vides kvalitātes normatīvs noteikts tikai pentabromdifenilētera izomēriem Nr. 28, 47, 99, 100, 153 un 154.

8. (7) Kadmijam un tā savienojumiem (Nr.6) vides kvalitātes normatīvu vērtības ir atkarīgas no ūdens cietības pakāpes (1.pakāpe: < 40 mg CaCO3/l, 2.pakāpe: 40 līdz <50 mg CaCO3/l, 3.pakāpe: 50 līdz < 100 mg CaCO3/l, 4.pakāpe: 100 līdz < 200 mg CaCO3/l, 5.pakāpe: ≥ 200 mg CaCO3/l).

9. (8) Ja nepiemēro kvalitātes normatīvus biotai, ievieš stingrākus ūdens VKN, lai panāktu tādu pašu aizsardzības līmeni kā ar šo noteikumu 3.tabulā noteiktajiem VKN biotai.

10. (9) Poliaromātisko ogļūdeņražu (PAO) prioritāro vielu grupai (Nr.28) jāievēro katrs atsevišķais VKN: VKN benz(a)pirēnam un VKN benz(b)fluorantēna un benz(k)fluorantēna summai un VKN benz (g,h,i)perilēna un indeno(1,2,3-cd)pirēna summai.

II. Bīstamo vielu vides kvalitātes normatīvi virszemes ūdeņos

2.tabula

Nr.
p.k.

Vielas nosaukums

CAS numurs(1)

Robežlielums GVK(2) (μg/l)

Iekšzemes virszemes ūdeņi(3)

Citi virszemes ūdeņi(4)

1

2

3

4

5

1.

Tetrahlorogleklis

56-23-5

12

12

2.

2.1.

2.2.

2.3.

2.4.

Ciklodiēna pesticīdi:

aldrīns

dieldrīns

endrīns

izodrīns

.

309-00-2

60-57-1

72-20-8

465-73-6

Σ = 0,01

Σ = 0,005

3.

DDT kopā (5)

-

0,025

0,025

para-para-DDT

50-29-3

0,01

0,01

4.

Tetrahloretilēns

127-18-4

10

10

5.

Trihloretilēns

79-01-6

10

10

6.

Arsēns un tā savienojumi

7440-38-2

150

36

7.

Cinks un tā savienojumi

7440-66-6

120

81

8.

Hroms un tā savienojumi

7440-47-3

11

50

9.

Varš un tā savienojumi

7440-50-8

9,0

3,1

10.

2,4-dihlorfenoksietiķskābe

94-75-7

10

10

11.

Akrilnitrils

107-13-1

8

8

12.

Dietilamīns

109-89-7

100

100

13.

Dimetoāts jeb rogors

epihlorhidrīns

1

1

14.

Fenoli (fenolu indekss)

-

300

300

15.

Formaldehīds

50-00-0

1000

1000

16.

2-hloranilīns

3-hloranilīns

4-hloranilīns

95-51-2

108-42-9

106-47-8

10

10

17.

Hlorbenzols

108-90-7

1

1

18.

Polihlorbifenili (PHB)

-

0,01

0,01

19.

2,4,6-trihlorfenols

88-06-2

1

1

20.

Monocikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (toluols, etilbenzols, ksiloli)

-

10

10

21.

Naftas ogļūdeņraži (ogļūdeņražu C10-C40 indekss)

-

100

100

Piezīmes.

1. (1) Vielas numurs ķīmisko vielu reģistrā Chemical Abstracts Service.

2. (2) GVK ir gada vidējā koncentrācija - vides kvalitātes normatīvs. Ja nav citu norādījumu, GVK attiecas uz visu izomēru kopējo koncentrāciju.

3. (3) Iekšzemes virszemes ūdeņi ietver visus stāvošos un tekošos ūdeņus uz zemes virsmas, tai skaitā saistītus mākslīgus vai stipri pārveidotus ūdensobjektus.

4. (4) Citi virszemes ūdeņi ietver pārejas un piekrastes ūdeņus, bet attiecībā uz ķīmisko kvalitāti - arī teritoriālos ūdeņus.

5. (5) DDT kopā ir izomēru 1,1,1-trihlor-2,2bis(p-hlorfenil)etāna (CAS numurs 50-29-3, ES numurs 200-024-3), 1,1,1-trihlor-2(o-hlorfenil)-2-(p-hlorfenil)etāna (CAS numurs 789-02-6; ES numurs 212-332-5), 1,1-dihlor-2,2bis(p-hlorfenil)etilēna (CAS numurs 72-55-9; ES numurs 200-784-6) un 1,1-dihlor-2,2bis(p-hlorfenil) etāna (CAS numurs 72-54-8; ES numurs 200-783-0) summa.

III. Prioritāro vielu vides kvalitātes normatīvi virszemes ūdeņu biotas organismos(1)

3.tabula

Nr.
p.k.

Vielas nosaukums

CAS numurs(2)

Robežlielums(3) (μg/kg)

1

2

3

4

1.

Dzīvsudrabs un tā savienojumi

7439-97-6

20

2.

Heksahlorbenzols

118-74-1

10

3.

Heksahlorbutadiēns

87-68-3

55

Piezīmes.

1. (1) Izvēlas piemērotāko indikatororganismu no zivīm, gliemjiem, vēžveidīgajiem vai citiem biotas organismiem.

2. (2) Vielas numurs ķīmisko vielu reģistrā Chemical Abstracts Service.

3. (3) Vides kvalitātes normatīvs - pieļaujamā koncentrācija biotas indikatororganismu mīksto audu mitrā masā."

17. Izteikt 2.pielikumu šādā redakcijā:

"2.pielikums

Ministru kabineta

2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118

 

Ķīmiskās kvalitātes normatīvu noteikšana

1. Kvalitātes normatīvus ūdenī, biotā un sedimentos piesārņojošām vielām ar īpaši nozīmīgu ietekmi uz vidi nosaka, pamatojoties uz ūdens organismu reakcijas izpēti attiecībā uz mainīgām piesārņojošo vielu koncentrācijām.

2. Piesārņojošo vielu iedarbības novērtēšanai izmanto šādas ūdens organismu taksonomiskās grupas:

2.1. aļģes un (vai) makrofītus;

2.2. dafnijas vai organismus, kas raksturīgi sāļiem ūdeņiem;

2.3. zivis.

3. Ja iespējams, šā pielikuma 2.punktā minētajiem organismiem iegūst gan akūtās (īslaicīgās), gan hroniskās (ilglaicīgās) piesārņojošo vielu iedarbības datus, kas ir nozīmīgi attiecīgajam ūdensobjekta tipam, kā arī izmanto visus pieejamos datus par jebkādiem citiem ūdens organismiem konkrētajā ūdensobjektā.

4. Nosakot maksimālo gada vidējo koncentrāciju:

4.1. nosaka attiecīgus drošības faktorus, kas katrā konkrētajā gadījumā atbilst pieejamo datu raksturam un kvalitātei, tehniskajām vadlīnijām par riska novērtēšanu jaunām reģistrētām vielām un riska novērtēšanu esošām vielām un ir saskaņā ar šādiem tabulā norādītajiem drošības faktoriem:

Nr.
p.k.

Iedarbības veids

Drošības faktors

1.

Vismaz viena akūtas iedarbības L(E)C50(1) katrā organismu grupā

1 000

2.

Viena hroniskas iedarbības NOEC (2) zivīm, dafnijām vai organismam, kas raksturīgs sāļiem ūdeņiem)

100

3.

Divas hroniskas iedarbības NOEC sugām, kas pārstāv divas organismu grupas (zivis un (vai) dafnijas vai organisms, kas raksturīgs sāļiem ūdeņiem, un (vai) aļģes)

50

4.

Hroniskas iedarbības NOEC vismaz trim sugām, kas pārstāv trīs organismu grupas (parasti zivis, dafnijas vai organisms, kas raksturīgs sāļiem ūdeņiem, un aļģes)

10

5.

Citi gadījumi, tai skaitā lauka izpētes dati vai ekosistēmu modeļi, kas ļauj aprēķināt un piemērot precīzākus drošības faktorus

Individuāls novērtējums

Piezīmes.

1. (1) L(E)C50 - letālā koncentrācija, kas pārbaudē izmantotajiem organismiem pēc to saskarsmes ar toksisku vielu 50 % gadījumu izraisa bojāeju.

2. (2) NOEC - vielas nekaitīga koncentrācija.

4.2. nosakot vides kvalitātes normatīva galīgo vērtību, ņem vērā datus par ķīmisko vielu noturību un bioakumulāciju, ja tādi ir pieejami;

4.3. ņem vērā, ka šādi iegūts vides kvalitātes normatīvs jāsalīdzina ar jebkādiem lauka izpētes darbos iegūtiem pierādījumiem. Ja novērojamas anomālijas, noteikto normatīvu pārskata, lai aprēķinātu precīzāku drošības faktoru;

4.4. vides kvalitātes normatīvu pārskata saskaņā ar šo noteikumu 6. un 7.punktu."

18. Izteikt 2.1 pielikumu šādā redakcijā:

"2.1 pielikums

Ministru kabineta

2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.118 

Prioritārie zivju ūdeņi

I. Upes un upju posmi, kas noteikti par prioritārajiem zivju ūdeņiem

1.tabula

Nr.
p.k.

Upes nosaukums

Novads vai republikas pilsēta

Posma robežu apraksts

Ūdeņu tips*

1

2

3

4

5

Daugavas upju baseinu apgabals

1.

Aiviekste

Rēzeknes, Balvu, Rugāju, Lubānas, Madonas, Pļaviņu, Krustpils

visa upe

K

2.

Arona

Madonas

visa upe

L

3.

Asūnīca

Krāslavas, Dagdas

no Asūnes līdz valsts robežai

K

4.

Balupe

Viļakas, Balvu, Rugāju, Lubānas

visa upe

K

5.

Daugava

Krāslavas, Daugavpils, Daugavpils pilsēta, Ilūkstes, Līvānu, Jēkabpils, Jēkabpils pilsēta, Salas, Krustpils, Pļaviņu, Jaunjelgavas, Kokneses, Aizkraukles, Skrīveru, Lielvārdes, Ķeguma, Ogres, Ikšķiles, Salaspils, Ķekavas, Stopiņu, Mārupes, Garkalnes, Carnikavas, Rīga

no valsts robežas līdz grīvai

K

6.

Dubna

Aglonas, Daugavpils, Preiļu, Vārkavas, Līvānu

visa upe

K

7.

Feimanka

Riebiņu, Preiļu, Vārkavas, Līvānu

visa upe

K

8.

Indrica

Krāslavas, Dagdas

visa upe

K

9.

Jugla

Rīga

visa upe

K

10.

Kuja

Madonas, Cesvaines

visa upe

L

11.

Līčupe

Amatas, Ogres

no Kliģenes līdz grīvai

L

12.

Lielā Jugla

Mālpils, Ropažu

no Sudas un Mērgupes satekas līdz Zaķmuižai

L

13.

Lielā Jugla

Ropažu, Garkalnes

no Zaķmuižas līdz Juglas ezeram

K

14.

Ludza

Ludzas, Ciblas, Kārsavas

no Lielā Ludzas ezera līdz valsts robežai (ieskaitot posmu gar robežu)

K

15.

Malta

Rēzeknes, Viļānu

no Viļāniem līdz grīvai

K

16.

Mazā Jugla

Ogres, Ikšķiles

no Suntažiem līdz Dobelniekiem

L

17.

Mazā Jugla

Ikšķiles, Salaspils, Stopiņu

no Dobelniekiem līdz Juglas ezeram

K

18.

Mergupe

Amatas, Siguldas, Mālpils

no Nītaures līdz grīvai

L

19.

Nereta

Līvānu, Krustpils

no Turkiem līdz grīvai

K

20.

Ogre

Ērgļu, Ogres, Lielvārdes, Ķeguma

no Ērgļiem līdz Ogresgalam

L

21.

Ogre

Ogres

no Ogresgala līdz grīvai

L

22.

Pededze

Alūksnes, Gulbenes

no valsts robežas līdz Litenei

L

23.

Pededze

Gulbenes, Rugāju, Lubānas

no Litenes līdz grīvai

K

24.

Pērse

Kokneses

no Ūsiņiem līdz grīvai

K

25.

Rēzekne

Rēzeknes

no Sakstagala līdz Lubāna ezeram

K

26.

Rītupe

Kārsavas, Baltinavas

no Kārsavas-Goliševas ceļa līdz valsts robežai (ieskaitot posmu gar robežu)

K

27.

Saka

Salas, Jēkabpils pilsēta

visa upe

K

28.

Tartaks

Daugavpils, Aglonas

visa upe

K

29.

Tumšupe

Siguldas, Ropažu, Garkalnes

no Allažmuižas līdz grīvai

L

30.

Veseta

Madonas, Pļaviņu, Ērgļu

no Vietalvas-Vestienas ceļa tilta līdz grīvai

L

31.

Ziemeļsusēja

Salas

no Ošāniem līdz grīvai

K

32.

Zilupe

Zilupes, Ludzas, Ciblas

no Pasienes līdz valsts robežai

K

Gaujas upju baseinu apgabals

33.

Abuls

Beverīnas

no Trikātas līdz grīvai

L

34.

Aģe

Limbažu, Saulkrastu

no Mandagas līdz grīvai

L

35.

Amata

Amatas, Līgatnes, Cēsu

no tilta Skujenē līdz grīvai

L

36.

Brasla

Pārgaujas, Krimuldas

no Straupes līdz grīvai

L

37.

Briede

Burtnieku

no Valmieras-Matīšu ceļa tilta līdz grīvai

K

38.

Egļupe

Inčukalna

visa upe

L

39.

Gauja

Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas, Rankas, Gulbenes

no Taurenes ezera līdz Rankai

K

40.

Gauja

Gulbenes, Apes

no Rankas līdz Gaujienai

L

41.

Gauja

Apes, Valkas, Strenču

no Gaujienas līdz Strenčiem

K

42.

Gauja

Strenču, Beverīnas, Burtnieku,

no Strenčiem līdz Mellupes grīvai

L

43.

Gauja

Beverīnas, Burtnieku, Valmieras, Priekuļu, Cēsu, Pārgaujas

no Mellupes grīvas līdz Cēsu pilsētas tiltam

K

44.

Gauja

Cēsu, Pārgaujas, Amatas, Līgatnes, Krimuldas, Siguldas, Inčukalna, Sējas

no Cēsu pilsētas tilta līdz Inčukalna pagasta tiltam

L

45.

Gauja

Inčukalna, Sējas, Ādažu, Carnikavas

no Inčukalna pagasta tilta līdz grīvai

K

46.

Jaunupe

Salacgrīvas

visa upe

L

47.

Korģe

Salacgrīvas

no Korģenes līdz grīvai

L

48.

Kumada

Amatas, Līgatnes

visa upe

L

49.

Lenčupe

Pārgaujas

no Kalna dzirnavām līdz grīvai

L

50.

Līgatne

Līgatnes, Amatas

visa upe

L

51.

Melnupe

Apes, Alūksnes

visa upe

K

52.

Pērļupe

Amatas

visa upe

L

53.

Pēterupe

Krimuldas, Limbažu, Sējas, Saulkrastu

visa upe

L

54.

Rakšupe

Amatas

visa upe

L

55.

Rauna

Priekuļu, Raunas

no Raunas līdz grīvai

L

56.

Raunis

Cēsu, Priekuļu

visa upe

L

57.

Rauza

Smiltenes

no Jeiskas HES līdz grīvai

L

58.

Rūja

Rūjienas, Naukšēnu, Mazsalacas, Burtnieku

no Rūjienas līdz grīvai

K

59.

Salaca

Burtnieku, Mazsalacas

no Burtnieka līdz Iģes grīvai

K

60.

Salaca

Alojas, Salacgrīvas

no Iģes grīvas līdz grīvai

L

61.

Seda

Burtnieku, Rūjienas

no Rencēnu-Rūjienas ceļa tilta līdz grīvai

K

62.

Šepka

Smiltenes

no Smiltenes-Gulbenes ceļa tilta līdz grīvai

L

63.

Skaļupe

Līgatnes

visa upe

L

64.

Strīķupe

Valmieras, Pārgaujas

visa upe

L

65.

Svētupe

Limbažu, Salacgrīvas

no Pāles līdz grīvai

L

66.

Tirza

Madonas, Cesvaines, Gulbenes

no Liezeres-Druvienas ceļa tilta līdz grīvai

L

67.

Vaidava

Alūksnes, Apes

no Alūksnes-Māriņkalna ceļa tilta līdz grīvai

L

68.

Vaive

Cēsu, Priekuļu

visa upe

L

69.

Vecpalsa

Smiltenes, Apes

visa upe

L

70.

Vija

Valkas, Smiltenes, Strenču

visa upe

K

71.

Vikmeste

Krimuldas, Siguldas

visa upe

L

72.

Vildoga

Līgatnes

visa upe

L

73.

Vitrupe

Limbažu, Salacgrīvas

no Ķirbižiem līdz grīvai

L

74.

Vizla

Smiltenes, Apes

no Vizlas līdz grīvai

L

Lielupes upju baseinu apgabals

75.

Auce

Tērvetes, Dobeles, Jelgavas

no Kroņauces līdz grīvai

K

76.

Bērze

Dobeles, Jelgavas

no Dobeles līdz grīvai

K

77.

Dienvidsusēja

Aknīstes, Viesītes, Neretas

no Aknīstes līdz grīvai

K

78.

Iecava

Iecavas, Ozolnieku, Jelgavas

no Iecavas līdz grīvai

K

79.

Lielupe

Bauskas, Rundāles, Jelgavas, Jelgavas pilsēta, Ozolnieku, Babītes, Jūrmala

visa upe

K

80.

Mēmele

Neretas, Vecumnieku, Bauskas

visa upe

K

81.

Misa

Ķekavas, Olaines, Ozolnieku, Jelgavas

no Plakanciema līdz grīvai

K

82.

Mūsa

Bauskas

no valsts robežas līdz grīvai

K

83.

Svēte

Jelgavas, Jelgavas pilsēta

no Mūrmuižas līdz grīvai

K

84.

Tērvete

Tērvetes, Jelgavas

no Tērvetes līdz grīvai

K

85.

Viesīte

Jaunjelgavas, Neretas

no Aizkraukles-Neretas ceļa tilta līdz grīvai

K

Ventas upju baseinu apgabals

86.

Abava

Tukuma, Kandavas, Talsu, Kuldīgas

no Pūres līdz Rendai

K

87.

Abava

Kuldīgas, Ventspils

no Rendas līdz grīvai

L

88.

Amula

Kandavas

no Pūces līdz grīvai

L

89.

Bārta

Priekules, Rucavas, Grobiņas

no valsts robežas līdz Bārtas-Dunikas ceļa tiltam

L

90.

Bārta

Rucavas, Grobiņas, Nīcas

no Bārtas-Dunikas ceļa tilta līdz Liepājas ezeram

K

91.

Ciecere

Skrundas, Saldus

no Pakuļu ūdenskrātuves līdz grīvai

L

92.

Durbe

Durbes, Aizputes, Pāvilostas

visa upe

K

93.

Dursupe

Talsu, Tukuma

no Dursupes līdz grīvai

L

94.

Dzedrupe

Talsu

no Dzedriem līdz grīvai

L

95.

Engure

Ventspils

no Usmas ezera līdz Puzes ezeram

K

96.

Ēda

Kuldīgas

visa upe

L

97.

Imula

Kandavas

no Pūces līdz grīvai

L

98.

Irbe

Ventspils

visa upe

K

99.

Koja

Skrundas

no Rudbāržu dzirnavām līdz grīvai

L

100.

Lāčupīte

Engures

no Cērkstes līdz grīvai

L

101.

Lētīža

Vaiņodes, Skrundas

visa upe

L

102.

Lonaste

Ventspils

no Raķupes un Pāces satekas līdz grīvai

L

103.

Melnsilupe

Dundagas, Rojas

visa upe

L

104.

Pāce

Dundagas, Ventspils

no Pāces līdz grīvai

L

105.

Pilsupe

Dundagas, Rojas

visa upe

L

106.

Raķupe

Talsu, Ventspils, Dundagas

no Ameles līdz grīvai

L

107.

Riežupe

Kuldīgas

no Kuldīgas-Rīgas šosejas tilta līdz grīvai

L

108.

Rinda

Ventspils

visa upe

K

109.

Rīva

Kuldīgas, Aizputes, Pāvilostas, Jūrkalnes

visa upe

L

110.

Roja

Talsu, Rojas

no Lubes līdz grīvai

L

111.

Ruņa

Priekules, Vaiņodes

visa upe

L

112.

Saka

Pāvilostas

visa upe

K

113.

Slocene

Engures

no Valguma ezera līdz Kaņiera ezeram

K

114.

Stende

Ventspils

no Ances līdz grīvai

K

115.

Šķervelis

Skrundas

no Nīkrāces līdz Ventai

L

116.

Sventāja

Rucavas

upes posms gar valsts robežu

L

117.

Tebra

Aizputes, Pāvilostas

no Aizputes līdz grīvai

L

118.

Užava

Ventspils

no Tērandes līdz grīvai

L

119.

Venta

Saldus, Skrundas

no valsts robežas līdz Skrundai

L

120.

Venta

Kuldīgas, Skrundas

no Skrundas līdz Kuldīgas-Rīgas šosejas tiltam

K

121.

Venta

Kuldīgas

no Kuldīgas-Rīgas šosejas tilta līdz Zlēku pagasta Zlēku tiltam

L

122.

Venta

Ventspils, Ventspils pilsēta

no Zlēku pagasta Zlēku tilta līdz grīvai

K

123.

Zaņa

Saldus

no Pampāļiem līdz grīvai

K

Piezīme.

* Ūdeņu tips:

K - karpveidīgo zivju ūdeņi.

L - lašveidīgo zivju ūdeņi.

II. Ezeri, kas noteikti par prioritārajiem zivju ūdeņiem

2.tabula

Nr.
p.k.

Ezera nosaukums

Novads vai republikas pilsēta

Ūdeņu tips*

1

2

3

4

Daugavas upju baseinu apgabals

1.

Alauksts

Vecpiebalgas

L

2.

Alūksnes

Alūksnes

L

3.

Ārdavs

Krāslavas

L

4.

Bešēnu

Aglonas

L

5.

Cārmaņa

Krāslavas

L

6.

Cirišs

Aglonas

K

7.

Cirma

Ludzas

K

8.

Dagdas

Dagdas

L

9.

Drīdzis

Krāslavas

L

10.

Dubuļu

Aglonas

L

11.

Eša (Ežezers)

Dagdas

L

12.

Feimaņu

Rēzeknes, Riebiņu

K

13.

Galšūns

Dagdas

L

14.

Geraņimovas Ildzs

Aglonas

L

15.

Inesis

Vecpiebalgas

K

16.

Jazinks

Aglonas

L

17.

Juglas

Rīga

K

18.

Ķīšezers

Rīga

K

19.

Laucesas (Smelīnes)

Daugavpils

L

20.

Lejas

Krāslavas

L

21.

Lielais Baltezers

Garkalnes, Ādažu

K

22.

Lielais Gusena

Krāslavas

L

23.

Lielais Ludzas

Ciblas

K

24.

Lobes

Ogres

K

25.

Lubāns (Lubons)

Madonas, Rēzeknes

K

26.

Nierzas

Ludzas

L

27.

Rāznas

Rēzeknes

L

28.

Riču

Daugavpils

L

29.

Rušons (Rušiuns)

Rēzeknes, Aglonas, Riebiņu

K

30.

Sīvers

Krāslavas

L

31.

Stirnu

Krāslavas

L

32.

Sventes

Daugavpils

L

33.

Tērpes

Krāslavas

L

34.

Varnaviču

Krāslavas

L

35.

Zosnas

Rēzeknes

L

Gaujas upju baseinu apgabals

36.

Burtnieku

Burtnieku

K

Lielupes upju baseinu apgabals

37.

Babītes

Babītes

K

38.

Saukas

Viesītes

K

Ventas upju baseinu apgabals

39.

Durbes

Durbes

K

40.

Engures

Rojas, Engures, Tukuma

K

41.

Kaņieris

Engures

K

42.

Liepājas

Liepājas pilsēta, Grobiņas, Nīcas

K

43.

Papes

Rucavas

K

44.

Puzes

Ventspils

L

45.

Usmas

Ventspils

L

Piezīme.

* Ūdeņu tips:

L - lašveidīgo zivju ūdeņi.

K - karpveidīgo zivju ūdeņi."

19. Izteikt 10.pielikuma I nodaļu šādā redakcijā:

 

"I. Ūdens kvalitātes normatīvi pazemes ūdeņu stāvokļa novērtēšanai

1.tabula

Nr.
p.k.

Parametrs

Mērvienība

Mērķlielums

Robežlielums

1

2

3

4

5

1.

Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP)

mg O2/l

40

300

2.

Kopējais slāpeklis (Nkop.)

mg/l

3

50

3.

Sintētiskās virsmas aktīvās vielas (SVAV)

µg/l

-

200

4.

Fenolu indekss

µg/l

0,5

50

5.

Naftas ogļūdeņraži (ogļūdeņražu C10-C40 indekss)

µg/l

-

1000

6.

Benzols

µg/l

0,2

5

7.

Etilbenzols

µg/l

0,5

60

8.

Toluols

µg/l

0,5

50

9.

Ksiloli

µg/l

0,5

60

10.

Varš (Cu)

µg/l

10

75

11.

Svins (Pb)

µg/l

10

75

12.

Kadmijs (Cd)

µg/l

1,0

6

13.

Dzīvsudrabs (Hg)

µg/l

0,05

0,3

14.

Hroms (Cr)

µg/l

10

30

15.

Kobalts (Co)

µg/l

10

100

16.

Niķelis (Ni)

µg/l

10

75

17.

Arsēns (As)

µg/l

10

60

18.

Molibdēns (Mo)

µg/l

10

300"

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Vides ministra vietā - izglītības un zinātnes ministre T.Koķe

 

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2009.gada 15.augustu.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 897Pieņemts: 11.08.2009.Stājas spēkā: 15.08.2009.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 129, 14.08.2009.
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
196084
15.08.2009
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva