1. Elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju nozares konsultatīvā padome drošības jautājumos (turpmāk – padome) ir konsultatīva un ko­ordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju drošības, tajā skaitā kiberdrošības, uzlabošanu Latvijā.

2. Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

3. Padomei ir šādas funkcijas:

3.1. sekmēt valsts iestāžu, kā arī valsts iestāžu, pašvaldību un privāto tiesību juridisko personu savstarpējās sadarbības koordināciju elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju drošības jomā;

3.2. sekmēt vienotas valsts politikas izstrādi un īstenošanu elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju drošības jomā;

3.3. sekmēt elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju drošības uzlabošanu.

4. Padomei ir šādi uzdevumi:

4.1. koordinēt valsts institūciju saskaņotu un sistēmisku savstarpējo sadarbību un sadarbību ar pašvaldībām un privāto tiesību juridiskajām personām elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju drošības jomā;

4.2. sniegt atbildīgajām valsts iestādēm un privāto tiesību juridiskajām personām ieteikumus elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju drošības jomā;

4.3. sekmēt elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju drošību regulējošo tiesību aktu pilnveidošanu, sagatavot priekšlikumus un ieteikumus attiecīgo normatīvo aktu un informatīvo ziņojumu sagatavošanai;

4.4. izvērtēt elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju drošības jomā izstrādāto normatīvo aktu, attīstības plānošanas dokumentu projektus un starptautisko organizāciju sanāksmēm sagatavotos nacionālo pozīciju projektus;

4.5. sekmēt Nacionālās datoru drošības incidentu reaģēšanas vienības darbību;

4.6. sekmēt elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras identificēšanu un sagatavot priekšlikumus šāda statusa noteikšanai normatīvajos aktos;

4.7. sekmēt elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras drošības plānu izstrādi un to ieviešanas koordināciju;

4.8. sekmēt elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju sistēmisko riska analīzi, apkopojot valsts institūciju un komersantu veikto riska analīžu rezultātus, un organizēt valsts līmeņa risku pārvaldības plānu izstrādi.

5. Padomei ir šādas tiesības:

5.1. uzaicināt piedalīties padomes sēdēs privāto tiesību juridisko personu pārstāvjus, pašvaldību pārstāvjus, kā arī citus speciālistus un ekspertus, kas ir kompetenti attiecīgajā jautājumā;

5.2. iesniegt satiksmes ministram priekšlikumus par starpinstitūciju darba grupu izveidošanu;

5.3. iesniegt satiksmes ministram priekšlikumus un ieteikumus normatīvo aktu un informatīvo ziņojumu izstrādāšanai.

6. Padomes sastāvā ir:

6.1. divi Satiksmes ministrijas pārstāvji;

6.2. Aizsardzības ministrijas pārstāvis;

6.3. Ārlietu ministrijas pārstāvis;

6.4. Iekšlietu ministrijas pārstāvis;

6.5. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvis;

6.6. Valsts kancelejas pārstāvis;

6.7. Drošības policijas pārstāvis;

6.8. Militārās izlūkošanas un drošības dienesta pārstāvis;

6.9. Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis;

6.10. Satversmes aizsardzības biroja pārstāvis;

6.11. Valsts policijas pārstāvis;

6.12. valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” pārstāvis;

6.13. Nacionālās datoru drošības incidentu reaģēšanas vienības vadītājs;

6.14. Latvijas pārstāvis NATO Kiber­aizsardzības izcilības centrā.

(Grozīts ar MK 14.09.2010. noteikumiem Nr.870)

7. Padomes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks ir Satiksmes ministrijas pārstāvji.

8. Padomes personālsastāvu pēc satiksmes ministra priekšlikuma apstiprina Ministru prezidents.

9. Padomes loceklim nepieciešama vismaz trešās kategorijas speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam.

10. Padomes priekšsēdētājs:

10.1. apstiprina padomes sēžu darba kārtību, nosaka sēdes klasifikācijas pakāpi, sasauc un vada padomes sēdes;

10.2. nodrošina nepieciešamos informatīvos un uzziņas materiālus;

10.3. iesniedz satiksmes ministram priekšlikumus par starpinstitūciju darba grupu apstiprināšanu;

10.4. iesniedz satiksmes ministram priekšlikumus un ieteikumus normatīvo aktu un informatīvo ziņojumu izstrādāšanai;

10.5. reizi gadā līdz 1.februārim iesniedz satiksmes ministram iesniegšanai Ministru kabinetā pārskatu par padomes darba rezultātiem iepriekšējā gadā;

10.6. pēc ārkārtas padomes sēdes par tās rezultātiem un nepieciešamo rīcību informē Krīzes vadības padomes sekretariāta vadītāju.

11. Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus veic padomes priekšsēdētāja vietnieks.

12. Padomes sēdes sasauc ne retāk kā reizi divos mēnešos vai pēc nepieciešamības ārkārtas situācijā. Informāciju par kārtējās sēdes norises vietu un laiku, padomes sēdes darba kārtību, kā arī materiālus, kas saistīti ar sēdē izskatāmajiem jautājumiem, padomes locekļiem nosūta ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms paredzētās sēdes.

13. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no padomes locekļiem.

14. Padome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Katram padomes loceklim ir viena balss. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

15. Padomes sēdes protokolē. Padomes sēdes protokolā norāda darba kārtību, diskusiju saturu un pieņemtos lēmumus, kā arī personas, kuras piedalījušās sēdē, un personas, kuras izteikušās par attiecīgo jautājumu.

16. Padomes sēdes protokolu paraksta padomes priekšsēdētājs un par protokola sagatavošanu atbildīgā persona.

17. Padomes sekretariāta funkcijas pilda Satiksmes ministrija.

18. Padomes locekļi ir tiesīgi ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms paredzētās sēdes iesniegt padomes priekšsēdētājam priekšlikumus par ārkārtas padomes sēdes sasauk­šanu, kā arī priekšlikumus par papildu jautājumu iekļaušanu darba kārtībā.

19. Padomes locekļi:

19.1. informē padomi par pārstāvētās institūcijas viedokli padomes sēdē izskatāmajā jautājumā;

19.2. nodrošina padomi ar dokumentiem, kas sagatavoti atbilstoši pārstāvētās institūcijas vai tās padotībā esošo iestāžu kompetencei;

19.3. nodrošina padomi ar pārstāvētās institūcijas vai tās padotībā esošo iestāžu kompetencē esošo informāciju, kas nepieciešama padomes darbībai;

19.4. veicina pārstāvētās institūcijas vai tās padotībā esošo iestāžu amatpersonu sadarbību ar padomi.