|
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr.763 Rīgā 2009.gada 14.jūlijā (prot. Nr.48 14.§) Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 13.februāra noteikumos Nr.125 "Noteikumi par profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību"Izdoti saskaņā ar Darba likuma 40.panta septīto daļu
Izdarīt Ministru kabineta 2007.gada 13.februāra noteikumos Nr.125 "Noteikumi par profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 29., 165.nr.; 2008, 18., 124.nr.; 2009, 13.nr.) šādus grozījumus: 1. 1.pielikumā "Profesiju klasifikators": 1.1. izteikt I nodaļā "I. KLASIFIKATORA GRUPU NOSAUKUMU UN TO STARPTAUTISKO KODU KOPSAVILKUMS" trešās pamatgrupas "SPECIĀLISTI" 31 apakšgrupā "FIZIKAS UN INŽENIERZINĀTŅU SPECIĀLISTI" 3147 atsevišķās grupas nosaukumu šādā redakcijā: "3147 Kuģu mehāniķi uz kuģiem ar dzinēju jaudu līdz 750 kW"; 1.2. izteikt I nodaļā "I. KLASIFIKATORA GRUPU NOSAUKUMU UN TO STARPTAUTISKO KODU KOPSAVILKUMS" septītās pamatgrupas "KVALIFICĒTI STRĀDNIEKI UN AMATNIEKI" 72 apakšgrupā "METĀLAPSTRĀDES, MAŠĪNBŪVES UN TĀM RADNIECĪGU JOMU STRĀDNIEKI" 7223 atsevišķās grupas nosaukumu šādā redakcijā: "7223 Metālapstrādes darbgaldu strādnieki, visu jomu ražošanas laboranti un tiem radniecīgu profesiju strādnieki"; 1.3. papildināt I nodaļā "I. KLASIFIKATORA GRUPU NOSAUKUMU UN TO STARPTAUTISKO KODU KOPSAVILKUMS" astotās pamatgrupas "IEKĀRTU UN MAŠĪNU OPERATORI UN IZSTRĀDĀJUMU MONTIERI" 82 apakšgrupas "STACIONĀRO IEKĀRTU UN MAŠĪNU OPERATORI, MONTIERI UN MONTĒTĀJI" 827 mazo grupu "Pārtikas un tai radniecīgu produktu pārstrādes iekārtu operatori" pirms 8271 atsevišķās grupas ar atsevišķo grupu šādā redakcijā:
1.4. aizstāt II nodaļā "PIRMĀ PAMATGRUPA "LIKUMDEVĒJI, VALSTS AMATPERSONAS, IERĒDŅI VADĪTĀJA AMATĀ UN VADĪTĀJI"" 113 mazās grupas "PAŠVALDĪBU UN PAŠVALDĪBAS POLICIJAS VADĪTĀJI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļā vārdus "pārstāvēt sava rajona iedzīvotājus" ar vārdiem "pārstāvēt savas pašvaldības iedzīvotājus"; 1.5. aizstāt II nodaļā "PIRMĀ PAMATGRUPA "LIKUMDEVĒJI, VALSTS AMATPERSONAS, IERĒDŅI VADĪTĀJA AMATĀ UN VADĪTĀJI"" 1130 atsevišķās grupas "PAŠVALDĪBU VADĪTĀJI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļā vārdus "pārstāvēt sava rajona iedzīvotājus" ar vārdiem "pārstāvēt savas pašvaldības iedzīvotājus"; 1.6. izteikt II nodaļā "PIRMĀ PAMATGRUPA "LIKUMDEVĒJI, VALSTS AMATPERSONAS, IERĒDŅI VADĪTĀJA AMATĀ UN VADĪTĀJI"" 1130 atsevišķās grupas "PAŠVALDĪBU VADĪTĀJI" profesiju uzskaitījumā 1130 02 un 1130 05 profesijas nosaukumu šādā redakcijā:
1.7. svītrot II nodaļā "PIRMĀ PAMATGRUPA "LIKUMDEVĒJI, VALSTS AMATPERSONAS, IERĒDŅI VADĪTĀJA AMATĀ UN VADĪTĀJI"" 1130 atsevišķās grupas "PAŠVALDĪBU VADĪTĀJI" profesiju uzskaitījumā šādas profesijas: 1.7.1. "1130 01 Pagasta/padomes PRIEKŠSĒDĒTĀJS"; 1.7.2. "1130 03 Rajona/padomes PRIEKŠSĒDĒTĀJS 1130 04 Pagasta /padomes PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKS"; 1.7.3. "1130 06 Rajona/padomes PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKS"; 1.7.4. "1130 15 Rajona/priekšpilsētas IZPILDDIREKTORS 1130 16 Rajona/priekšpilsētas IZPILDDIREKTORA VIETNIEKS"; 1.8. aizstāt II nodaļā "PIRMĀ PAMATGRUPA "LIKUMDEVĒJI, VALSTS AMATPERSONAS, IERĒDŅI VADĪTĀJA AMATĀ UN VADĪTĀJI"" 115 mazās grupas "PAŠVALDĪBU AMATPERSONAS" apraksta sadaļā vārdus "Pilsētas domes, novada domes un pagasta domes" ar vārdiem "Republikas pilsētas domes un novada domes"; 1.9. svītrot II nodaļā "PIRMĀ PAMATGRUPA "LIKUMDEVĒJI, VALSTS AMATPERSONAS, IERĒDŅI VADĪTĀJA AMATĀ UN VADĪTĀJI"" 115 mazās grupas "PAŠVALDĪBU AMATPERSONAS" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļā vārdu "(padomes)"; 1.10. izteikt II nodaļā "PIRMĀ PAMATGRUPA "LIKUMDEVĒJI, VALSTS AMATPERSONAS, IERĒDŅI VADĪTĀJA AMATĀ UN VADĪTĀJI"" 1150 atsevišķās grupas "PAŠVALDĪBU AMATPERSONAS" profesiju uzskaitījumā 1150 01 profesijas nosaukumu šādā redakcijā:
1.11. svītrot II nodaļā "PIRMĀ PAMATGRUPA "LIKUMDEVĒJI, VALSTS AMATPERSONAS, IERĒDŅI VADĪTĀJA AMATĀ UN VADĪTĀJI"" 1150 atsevišķās grupas "PAŠVALDĪBU AMATPERSONAS" profesiju uzskaitījumā šādu profesiju":
1.12. papildināt II nodaļā "PIRMĀ PAMATGRUPA "LIKUMDEVĒJI, VALSTS AMATPERSONAS, IERĒDŅI VADĪTĀJA AMATĀ UN VADĪTĀJI"" 1231 atsevišķās grupas "FINANŠU UN ADMINISTRATĪVO STRUKTŪRVIENĪBU VADĪTĀJI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "koordinēt un kontrolēt izveidoto komisiju sekretāru darbu" ar vārdiem "organizēt un vadīt konsultāciju sniegšanu un palīdzību komersantiem, personālsabiedrībām, iestādēm, biedrībām un nodibinājumiem, organizācijām"; 1.13. papildināt II nodaļā "PIRMĀ PAMATGRUPA "LIKUMDEVĒJI, VALSTS AMATPERSONAS, IERĒDŅI VADĪTĀJA AMATĀ UN VADĪTĀJI"" 1231 atsevišķās grupas "FINANŠU UN ADMINISTRATĪVO STRUKTŪRVIENĪBU VADĪTĀJI" profesiju uzskaitījumu aiz 1231 26 profesijas ar šādām profesijām:
1.14. aizstāt III nodaļā "OTRĀ PAMATGRUPA "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2141 atsevišķās grupas "ARHITEKTI, PILSĒTU, SATIKSMES UN TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS PLĀNOTĀJI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļā: 1.14.1. vārdus "sabiedriskā transporta rajona maršrutu" ar vārdiem "sabiedriskā transporta novada maršrutu"; 1.14.2. vārdus "gatavot nepieciešamo informāciju rajona attīstības programmai" ar vārdiem "gatavot nepieciešamo informāciju novada attīstības programmai"; 1.15. izteikt III nodaļā "OTRĀ PAMATGRUPA "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2149 atsevišķās grupas "CITI ARHITEKTI, INŽENIERI UN TIEM RADNIECĪGU PROFESIJU VECĀKIE SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumā 2149 55 profesijas nosaukumu šādā redakcijā:
1.16. svītrot III nodaļā "OTRĀ PAMATGRUPA "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2211 atsevišķās grupas "BIOLOGI, BOTĀNIĶI, ZOOLOGI UN TIEM RADNIECĪGU PROFESIJU VECĀKIE SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumā šādu profesiju:
1.17. svītrot III nodaļā "OTRĀ PAMATGRUPA "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2221 atsevišķās grupas "ĀRSTI" profesiju uzskaitījumā šādu profesiju:
1.18. papildināt III nodaļā "OTRĀ PAMATGRUPA "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2221 atsevišķās grupas "ĀRSTI" profesiju uzskaitījumu aiz 2221 127 profesijas ar šādām profesijām:
1.19. izteikt III nodaļā "OTRĀ PAMATGRUPA "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2230 atsevišķās grupas "VECĀKIE SLIMNIEKU KOPŠANAS UN VECMĀŠU PROFESIJU SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumā 2230 02 profesijas nosaukumu šādā redakcijā:
1.20. svītrot III nodaļā "OTRĀ PAMATGRUPA "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2310 atsevišķās grupas "KOLEDŽU, UNIVERSITĀŠU UN CITU AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU AKADĒMISKIE AMATI" profesiju uzskaitījumā šādu profesiju:
1.21. aizstāt III nodaļā "OTRĀ PAMATGRUPA "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2351 atsevišķās grupas "METODIĶI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļā: 1.21.1. vārdus "organizēt rajona pedagoģisko darbinieku tālākizglītību" ar vārdiem "organizēt novada pedagoģisko darbinieku tālākizglītību"; 1.21.2. vārdus "organizēt rajona pieaugušo izglītības konkursu" ar vārdiem "organizēt novada pieaugušo izglītības konkursu"; 1.22. papildināt III nodaļā "OTRĀ PAMATGRUPA "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2353 atsevišķās grupas "SOCIĀLIE PEDAGOGI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "īstenot sociālpedagoģisko darbu bērnu un jauniešu specifiskajās sociālajās grupās (piemēram, narkotiku un alkohola atkarīgo jauniešu grupās)" ar vārdiem "veikt sistemātisku profilakses darbu (informēšanu, atbalstu, izglītošanu un motivāciju) ar bērniem, jauniešiem un viņu ģimenēm; veikt laikus psihoaktīvo vielu lietotāju un datorspēlētāju atklāšanu, apsekošanu un situācijas novērtēšanu; vadīt nodarbības izglītības iestādēs; motivēt atkarīgos jauniešus uz ārstēšanos un psihoaktīvo vielu lietošanas, datorspēļu un azartspēļu spēlēšanas pārtraukšanu"; 1.23. izteikt III nodaļā "OTRĀ PAMATGRUPA "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2353 atsevišķās grupas "SOCIĀLIE PEDAGOGI" profesiju uzskaitījuma sadaļu šādā redakcijā: "Šīs atsevišķās grupas profesijas:
1.24. papildināt III nodaļā "OTRĀ PAMATGRUPA "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2419 atsevišķās grupas "CITI VECĀKIE SPECIĀLISTI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "konsultēt jauniešus jaunatnes politikas jomā, tajā skaitā par pasākumu, projektu un programmu izstrādi un īstenošanu, kā arī veicināt jauniešu personības attīstību" ar vārdiem "plānot, vadīt un organizēt ""Sanus per Aquam" jeb "veselība caur ūdeni"" (turpmāk - SPA) pakalpojumu sniegšanu; plānot un vadīt ikdienas darījumus; veikt darbus, kas saistīti ar dzīvojamo māju, nedzīvojamo namu un cita veida nekustamā īpašuma pārvaldīšanu atbilstoši lietošanas mērķiem un tehniskajā dokumentācijā noteiktajiem tehnoloģiskiem un procesuāliem aspektiem; pārzināt un analizēt nekustamā īpašuma pārvaldīšanas, rekonstrukcijas vai renovācijas darbu plānošanu un izpildi, pārzināt būvdarbu vadīšanu, būvniecības materiālu tehnoloģiju un būvju ekspluatāciju; pārzināt nekustamā īpašuma pārvaldīšanu ietekmējošos faktorus; izvēlēties efektīvākos attiecīgā nekustamā īpašuma pārvaldīšanas paņēmienus, pamatojoties uz noteiktajām prognozēm par nekustamā īpašuma tirgus attīstības tendencēm, tehnoloģisko procesu izvērtēšanas rezultātiem, pārvaldīšanas un apsaimniekošanas inženierekonomiskajiem aprēķiniem; veikt zinātniskās pētniecības darbus un izstrādāt jaunas nekustamā īpašuma pārvaldīšanas formas un metodes"; 1.25. papildināt III nodaļā "OTRĀ PAMATGRUPA "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2419 atsevišķās grupas "CITI VECĀKIE SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumu aiz 2419 32 profesijas ar šādām profesijām:
1.26. izteikt III nodaļā "OTRĀ PAMATGRUPA "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2421 atsevišķās grupas "ADVOKĀTI" profesiju uzskaitījumā 2421 02 profesijas nosaukumu šādā redakcijā:
1.27. izteikt III nodaļā "OTRĀ PAMATGRUPA "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2429 atsevišķās grupas "CITAS JURISTU PROFESIJAS" profesiju uzskaitījumā 2429 02 profesijas nosaukumu šādā redakcijā:
1.28. papildināt III nodaļā "OTRĀ PAMATGRUPA "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2451 atsevišķās grupas "RAKSTNIEKI UN ŽURNĀLISTI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "gatavot brošūras, ziņas un citus speciālos izdevumus" ar vārdiem "izveidot audiovizuāla darba vai pasākuma scenāriju; kopīgi ar režisoru, redaktoru, audiovizuāla ieraksta, tiešraides vai pasākuma dalībniekiem atbilstoši radošajai koncepcijai piedāvāt optimālo saturisko risinājumu"; 1.29. izteikt III nodaļā "OTRĀ PAMATGRUPA "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2451 atsevišķās grupas "RAKSTNIEKI UN ŽURNĀLISTI" profesiju uzskaitījumā 2451 16 profesijas nosaukumu šādā redakcijā:
1.30. papildināt III nodaļā "OTRĀ PAMATGRUPA "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2455 atsevišķās grupas "KINO, TEĀTRA UN CITU MĀKSLAS IESTĀŽU REŽISORI, AKTIERI UN DIREKTORI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "pieņemt galīgo lēmumu par aktieru izvēli, kostīmiem, skaņas un gaismas efektiem u.c." ar vārdiem "piedalīties audiovizuālo darbu veidošanā, sadarbībā ar scenāristu vai žurnālistu izstrādājot audiovizuālā darba radošo koncepciju, un darboties radošajā komandā kopīgi ar operatoru, redaktoru, mākslinieku, skaņu režisoru, stilistu, grimētāju, apgaismotāju un citiem tehniskajiem darbiniekiem, kā arī ieraksta vai tiešraides dalībniekiem, veidojot audiovizuālo darbu; atbilstoši radošajai koncepcijai realizēt optimālu audiovizuālā darba risinājumu; veikt kvalitatīvu uzņemšanas objekta fiksāciju un sadarbībā ar videoinženieri veikt videomateriāla pēcapstrādi un montāžu; lietotāja līmenī pārzināt video režijas daudzkameru komutācijas pulti, dažādu videoefektu pielietošanas tehniku, kadra kompozīcijas veidošanu, dramaturģijas pamatprincipus, inscenējuma veidošanu, darbu ar aktieriem, dažādu žanru video estētiku, dažādus audiovizuālo darbu formātus, videomontāžas principus, dokumentālā un mākslinieciskā tēla vizuālo veidošanu"; 1.31. papildināt III nodaļā "OTRĀ PAMATGRUPA "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2455 atsevišķās grupas "KINO, TEĀTRA UN CITU MĀKSLAS IESTĀŽU REŽISORI, AKTIERI UN DIREKTORI" profesiju uzskaitījumu aiz 2455 13 profesijas ar šādu profesiju:
1.32. izteikt IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" kopsavilkuma 31 apakšgrupā "FIZIKAS UN INŽENIERZINĀTŅU SPECIĀLISTI" 3147 atsevišķās grupas nosaukumu šādā redakcijā:
1.33. svītrot IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" 3113 atsevišķās grupas "ELEKTROTEHNIKAS SPECIĀLISTI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļā vārdus "saskaņā ar aģentūras ekspluatācijas rajonu pārskatiem"; 1.34. papildināt IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" 3115 atsevišķās grupas "INŽENIERMEHĀNIKAS SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumu aiz 3115 59 profesijas ar šādu profesiju:
1.35. papildināt IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" 3119 atsevišķās grupas "CITI FIZIKAS UN INŽENIERZINĀTŅU SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumu aiz 3119 32 profesijas ar šādu profesiju:
1.36. izteikt IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" 3131 atsevišķās grupas "FOTOGRĀFI, ATTĒLA UN SKAŅU IERAKSTU APARATŪRAS SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumā 3131 06 un 3131 10 profesijas nosaukumu šādā redakcijā:
1.37. papildināt IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" pēc 3131 atsevišķās grupas "FOTOGRĀFI, ATTĒLA UN SKAŅU IERAKSTU APARATŪRAS SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumu ar piezīmi šādā redakcijā: "Piezīme. * Profesijai vajadzīgs piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis."; 1.38. izteikt IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" 314 mazās grupas "KUĢU UN GAISA KUĢU SPECIĀLISTI" atsevišķo grupu uzskaitījumā 3147 atsevišķās grupas nosaukumu šādā redakcijā:
1.39. izteikt IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" 3141 atsevišķās grupas "KUĢU VADĪTĀJI" profesiju uzskaitījumā 3141 03 un 3141 04 profesijas nosaukumu šādā redakcijā: "3141 03 KAPTEINIS uz kuģiem, mazākiem par 3 000 BT 3141 04 Vecākais STŪRMANIS uz kuģiem, mazākiem par 3 000 BT"; 1.40. izteikt IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" 3142 atsevišķās grupas "KUĢU VADĪTĀJI UZ KUĢIEM LĪDZ 500 BT PIEKRASTES KUĢOŠANAI" profesiju uzskaitījumā 3142 01, 3142 02, 3142 03, 3142 04, 3142 05, 3142 06 un 3142 07 profesijas nosaukumu šādā redakcijā:
1.41. izteikt IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" 3147 atsevišķās grupas nosaukumu šādā redakcijā: "KUĢU MEHĀNIĶI UZ KUĢIEM AR DZINĒJU JAUDU LĪDZ 750 KW"; 1.42. izteikt IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" 3147 atsevišķās grupas "KUĢU MEHĀNIĶI UZ KUĢIEM AR DZINĒJU JAUDU LĪDZ 750 KW" profesiju uzskaitījumā 3147 01 un 3147 02 profesijas nosaukumu šādā redakcijā:
1.43. papildināt IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" 3211 atsevišķās grupas "DABASZINĀTŅU SPECIĀLISTI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "mikrobioloģijas laboratorijās" ar vārdiem "kopt un apmācīt suņus; izmantot apmācītos suņus specifisku funkciju veikšanai"; 1.44. papildināt IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" 3211 atsevišķās grupas "DABASZINĀTŅU SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumu aiz 3211 38 profesijas ar šādu profesiju:
1.45. aizstāt IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" 3213 atsevišķās grupas "ZEMKOPĪBAS UN MEŽSAIMNIECĪBAS KONSULTANTI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļā vārdus "sekot infekciju izplatībai valstī, rajonā, pagastā" ar vārdiem "sekot infekciju izplatībai valstī, novadā"; 1.46. izteikt IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" 3226 atsevišķās grupas "FIZIOTERAPEITI UN TIEM RADNIECĪGU PROFESIJU SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumā 3226 18 profesijas nosaukumu šādā redakcijā:
1.47. izteikt IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" 3229 atsevišķās grupas "CITI MEDICĪNAS SPECIĀLISTI (IZŅEMOT MEDICĪNISKĀS APRŪPES UN DZEMDĪBU PALĪDZĪBAS PERSONĀLU)" profesiju uzskaitījumā 3229 15 profesijas nosaukumu šādā redakcijā:
1.48. izteikt IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" 3231 atsevišķās grupas "MĀSAS" profesiju uzskaitījumā 3231 43 profesijas nosaukumu šādā redakcijā:
1.49. papildināt IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" 3231 atsevišķās grupas "MĀSAS" profesiju uzskaitījumu aiz 3231 43 profesijas ar šādu profesiju:
1.50. aizstāt IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" 325 mazās grupas "JOGAS TERAPEITI UN SPECIĀLISTI" apraksta sadaļā vārdu "veselības" ar vārdu "psihofizisko"; 1.51. izteikt IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" 325 mazās grupas "JOGAS TERAPEITI UN SPECIĀLISTI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu šādā redakcijā: "Profesionālās darbības pamatuzdevumi: - vadīt individuālās un grupu jogas nodarbības; mācīt klientu, kā izpildīt jogas vingrinājumus, kā izmantot relaksācijas un vizualizācijas tehnikas, meditāciju, elpošanas vingrinājumus un pašmasāžas paņēmienus vispārējā fiziskā un psihiskā stāvokļa uzlabošanai un nostiprināšanai; izvērtēt klienta organisma disbalansa izpausmes; noteikt klienta konstitucionālā tipa īpatnības; konsultēt par to, kā izmantot jogas terapijas principus, metodes un garīgā un fiziskā stāvokļa vadīšanas tehnikas psihofiziskā stāvokļa uzlabošanai un harmonizēšanai; konsultēt par jogas uztura izvēli, masāžas un pašmasāžas eļļu un citu preparātu izvēli, pašmasāžas veikšanu un citiem jautājumiem, kas saistīti ar psihofiziskā stāvokļa uzlabošanu un nostiprināšanu; konsultēt drošības tehnikas ievērošanā, izmantojot jogas terapijas paņēmienus; dziedināt un palīdzēt, lai veicinātu atveseļošanās un psihofiziskā stāvokļa uzlabošanas procesus, izmantojot jogas terapijas metodes un masāžu; sastādīt klienta dzīvesveida un atveseļošanās procesa individuālo plānu; pielietot naturopātijas metodes; nodarboties ar semināru un citu pasākumu organizēšanu specialitātē; veikt apmācības darbu; veikt rituālās prakses; sastādīt astroloģiskās kartes, mācīt astroloģiju; veikt zinātniskās pētniecības darbu nozarē; vadīt citus darbiniekus; veikt citus līdzīga satura uzdevumus."; 1.52. izteikt IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" 325 mazās grupas "JOGAS TERAPEITI UN SPECIĀLISTI" kvalifikācijas pamatprasību sadaļu "Izglītība" šādā redakcijā: "Izglītība: augstākā izglītība (maģistra grāds), atsevišķos gadījumos - augstākā profesionālā vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība."; 1.53. izteikt IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" 3250 atsevišķās grupas "JOGAS TERAPEITI UN SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumā 3250 02 profesijas nosaukumu šādā redakcijā:
1.54. papildināt IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" 3250 atsevišķās grupas "JOGAS TERAPEITI UN SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumu aiz 3250 02 profesijas ar šādu profesiju:
1.55. izteikt IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" 3429 atsevišķās grupas "CITI SPECIĀLISTI, AĢENTI UN TIRDZNIECĪBAS STARPNIEKI" profesiju uzskaitījumā 3429 22 profesijas nosaukumu šādā redakcijā:
1.56. papildināt IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" 343 mazās grupas "PĀRVALDES SPECIĀLISTI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "iesniegt statistikas un citus aktuālus datus" ar vārdiem "organizēt kriminālsoda - piespiedu darbs - izpildi un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa - sabiedriskais darbs - izpildi; organizēt un īstenot izlīgumu starp cietušo un personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu; veikt to nosacīti notiesāto un nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto personu uzraudzību, kurām noteikta zema uzraudzības intensitāte; organizēt brīvības atņemšanas kā kriminālsoda un apcietinājuma kā drošības līdzekļa pasākumu izpildi"; 1.57. izteikt IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" 3432 atsevišķās grupas "TIESĪBU UN TĀM RADNIECĪGU JOMU SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumā 3432 04 profesijas nosaukumu šādā redakcijā:
1.58. papildināt IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" 3439 atsevišķās grupas "CITI PĀRVALDES SPECIĀLISTI" apraksta sadaļu aiz vārdiem "klientu apkalpošanā un sadarbībā ar partneriem" ar vārdiem "nodrošina ar brīvības atņemšanu notiesāto un probācijas klientu resocializācijas pasākumu izpildi"; 1.59. papildināt IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" 3439 atsevišķās grupas "CITI PĀRVALDES SPECIĀLISTI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "vietējās pašvaldības iedzīvotāju saņemtajiem izglītības pakalpojumiem citu pašvaldību izglītības iestādēs" ar vārdiem "organizēt kriminālsoda - piespiedu darbs - izpildi un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa - sabiedriskais darbs - izpildi; organizēt un īstenot izlīgumu starp cietušo un personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu; vākt informāciju izvērtēšanas ziņojumam par probācijas klientu; veikt to nosacīti notiesāto un nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto personu uzraudzību, kurām noteikta zema uzraudzības intensitāte; informēt ar brīvības atņemšanas sodu notiesātos par iespēju noslēgt vienošanos par postpenitenciārās palīdzības saņemšanas kārtību un veidiem; organizēt brīvības atņemšanas kā kriminālsoda un apcietinājuma kā drošības līdzekļa pasākumu izpildi"; 1.60. svītrot IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" 3439 atsevišķās grupas "CITI PĀRVALDES SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumā šādu profesiju:
1.61. izteikt IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" 3439 atsevišķās grupas "CITI PĀRVALDES SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumā 3439 31 profesijas nosaukumu šādā redakcijā:
1.62. papildināt IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" 3439 atsevišķās grupas "CITI PĀRVALDES SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumu aiz 3439 41 profesijas ar šādu profesiju:
1.63. izteikt IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" 3453 atsevišķās grupas "VALSTS ROBEŽSARDZES SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumā 3453 02 profesijas nosaukumu šādā redakcijā:
1.64. izteikt IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" 3471 atsevišķās grupas "DEKORĒTĀJI UN DIZAINA SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumā 3471 35, 3471 36 un 3471 45 profesijas nosaukumu šādā redakcijā:
1.65. papildināt IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" 3471 atsevišķās grupas "DEKORĒTĀJI UN DIZAINA SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumu aiz 3471 48 profesijas ar šādu profesiju:
1.66. izteikt V nodaļā "CETURTĀ PAMATGRUPA "KALPOTĀJI"" 4222 atsevišķās grupas "APMEKLĒTĀJU PIEŅEMŠANAS UN INFORMĒŠANAS DARBINIEKI" profesiju uzskaitījumā 4222 09 profesijas nosaukumu šādā redakcijā:
1.67. papildināt VI nodaļā "PIEKTĀ PAMATGRUPA "PAKALPOJUMU UN TIRDZNIECĪBAS DARBINIEKI"" 5121 atsevišķās grupas "SAIMNIECĪBU VADĪTĀJI UN TIEM RADNIECĪGU PROFESIJU DARBINIEKI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "pieņemt un reģistrēt no citām struktūrvienībām transporta pieteikumus un izsniegt automobiļu vadītājiem maršrutu norīkojumus" ar vārdiem "pierakstīt klientus pie SPA speciālistiem; koordinēt SPA centra klientu plūsmu"; 1.68. izteikt VI nodaļā "PIEKTĀ PAMATGRUPA "PAKALPOJUMU UN TIRDZNIECĪBAS DARBINIEKI"" 5121 atsevišķās grupas "SAIMNIECĪBU VADĪTĀJI UN TIEM RADNIECĪGU PROFESIJU DARBINIEKI" profesiju uzskaitījumā 5121 26 profesijas nosaukumu šādā redakcijā:
1.69. papildināt VI nodaļā "PIEKTĀ PAMATGRUPA "PAKALPOJUMU UN TIRDZNIECĪBAS DARBINIEKI"" 5121 atsevišķās grupas "SAIMNIECĪBU VADĪTĀJI UN TIEM RADNIECĪGU PROFESIJU DARBINIEKI" profesiju uzskaitījumu aiz 5121 31 profesijas ar šādu profesiju:
1.70. izteikt VI nodaļā "PIEKTĀ PAMATGRUPA "PAKALPOJUMU UN TIRDZNIECĪBAS DARBINIEKI"" 5122 atsevišķās grupas "PAVĀRI" profesiju uzskaitījumā 5122 01 profesijas nosaukumu šādā redakcijā:
1.71. izteikt VI nodaļā "PIEKTĀ PAMATGRUPA "PAKALPOJUMU UN TIRDZNIECĪBAS DARBINIEKI"" 5123 atsevišķās grupas "VIESMĪĻI, BĀRMEŅI UN BUFETNIEKI" profesiju uzskaitījumā 5123 04 profesijas nosaukumu šādā redakcijā:
1.72. papildināt VI nodaļā "PIEKTĀ PAMATGRUPA "PAKALPOJUMU UN TIRDZNIECĪBAS DARBINIEKI"" 513 mazās grupas "APRŪPES UN TIEM RADNIECĪGU PROFESIJU DARBINIEKI" kvalifikācijas pamatprasību sadaļu "Jāzina" aiz vārdiem "un glabāšanas termiņi" ar vārdiem "svešvalodas; ētikas normas; medicīnas psiholoģija un saskarsme darbā ar klientiem; zināšanas darbā ar datoru; zāļu klasifikācija un farmakoloģiska darbība; zāļu labas izplatīšanas prakse; komandas darbs farmaceitiskajā aprūpē"; 1.73. papildināt VI nodaļā "PIEKTĀ PAMATGRUPA "PAKALPOJUMU UN TIRDZNIECĪBAS DARBINIEKI"" 5139 atsevišķās grupas "CITI INDIVIDUĀLĀS APRŪPES UN TIEM RADNIECĪGU PROFESIJU DARBINIEKI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "sterilizēt pudeles un citus trauciņus" ar vārdiem "izskaidrot klientiem zāļu uzglabāšanas noteikumus mājas apstākļos; sarunā ar klientiem novērtēt viņu problēmu un psiholoģisko stāvokli, konstatējot veselības problēmas, veicināt ģimenes ārsta vai speciālista apmeklējumu; informēt aptiekas vadību par nepieciešamo zāļu pasūtīšanu; regulāri sekot informācijai par jaunumiem zāļu tirgū; piedalīties zāļu un citu preču saņemšanā, pārbaudē un izvietošanā; sekot zāļu un citu preču derīguma termiņiem; veikt zāļu un ierīču atpakaļpieņemšanu; analizēt farmaceitisko aprūpi raksturojošos skaitliskos datus, izmantojot informācijas tehnoloģijas; pielietot saskarsmes iemaņas komandas darbā"; 1.74. papildināt VI nodaļā "PIEKTĀ
PAMATGRUPA "PAKALPOJUMU UN TIRDZNIECĪBAS DARBINIEKI"" 5141
atsevišķās grupas "FRIZIERI, SKAISTUMKOPŠANAS UN TIEM RADNIECĪGU
PROFESIJU DARBINIEKI" profesionālās darbības pamatuzdevumu
sadaļu 1.75. papildināt VI nodaļā "PIEKTĀ PAMATGRUPA "PAKALPOJUMU UN TIRDZNIECĪBAS DARBINIEKI"" 5141 atsevišķās grupas "FRIZIERI, SKAISTUMKOPŠANAS UN TIEM RADNIECĪGU PROFESIJU DARBINIEKI" profesiju uzskaitījumu aiz 5141 19 profesijas ar šādām profesijām:
1.76. izteikt VIII nodaļā "SEPTĪTĀ PAMATGRUPA "KVALIFICĒTI STRĀDNIEKI UN AMATNIEKI"" kopsavilkuma 72 apakšgrupā "METĀLAPSTRĀDES, MAŠĪNBŪVES UN TĀM RADNIECĪGU JOMU STRĀDNIEKI" 7223 atsevišķās grupas nosaukumu šādā redakcijā:
1.77. papildināt VIII nodaļā "SEPTĪTĀ PAMATGRUPA "KVALIFICĒTI STRĀDNIEKI UN AMATNIEKI"" 7124 atsevišķās grupas "NAMDARI UN GALDNIEKI" apraksta sadaļu aiz vārdiem "strādnieki izgatavo koka" ar vārdiem "plastmasas un alumīnija"; 1.78. aizstāt VIII nodaļā "SEPTĪTĀ PAMATGRUPA "KVALIFICĒTI STRĀDNIEKI UN AMATNIEKI"" 7124 atsevišķās grupas "NAMDARI UN GALDNIEKI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļā vārdus "izgatavot logus, durvis un citus koka izstrādājumus" ar vārdiem "izgatavot koka, plastmasas un alumīnija logus, durvis un citus izstrādājumus"; 1.79. izteikt VIII nodaļā "SEPTĪTĀ PAMATGRUPA "KVALIFICĒTI STRĀDNIEKI UN AMATNIEKI"" 722 mazās grupas "KALĒJI UN INSTRUMENTU IZGATAVOTĀJI" atsevišķo grupu uzskaitījumā 7223 atsevišķās grupas nosaukumu šādā redakcijā:
1.80. izteikt VIII nodaļā "SEPTĪTĀ PAMATGRUPA "KVALIFICĒTI STRĀDNIEKI UN AMATNIEKI"" 7223 atsevišķās grupas nosaukumu šādā redakcijā: "METĀLAPSTRĀDES DARBGALDU STRĀDNIEKI, VISU JOMU RAŽOŠANAS LABORANTI UN TIEM RADNIECĪGU PROFESIJU STRĀDNIEKI"; 1.81. izteikt VIII nodaļā "SEPTĪTĀ PAMATGRUPA "KVALIFICĒTI STRĀDNIEKI UN AMATNIEKI"" 7412 atsevišķās grupas "MAIZNIEKI UN KONDITORI" profesiju uzskaitījumā 7412 01 un 7412 05 profesijas nosaukumu šādā redakcijā:
1.82. papildināt IX nodaļā "ASTOTĀ PAMATGRUPA "IEKĀRTU UN MAŠĪNU OPERATORI UN IZSTRĀDĀJUMU MONTIERI"" kopsavilkuma 82 apakšgrupas "STACIONĀRO IEKĀRTU UN MAŠĪNU OPERATORI, MONTIERI UN MONTĒTĀJI" 827 mazo grupu "Pārtikas un tai radniecīgu produktu pārstrādes iekārtu operatori" pirms 8271 atsevišķās grupas ar atsevišķo grupu šādā redakcijā:
1.83. izteikt IX nodaļā "ASTOTĀ PAMATGRUPA "IEKĀRTU UN MAŠĪNU OPERATORI UN IZSTRĀDĀJUMU MONTIERI"" 8141 atsevišķās grupas "KOKSNES APSTRĀDES IEKĀRTU OPERATORI" profesiju uzskaitījumā 8141 01 profesijas nosaukumu šādā redakcijā:
1.84. svītrot IX nodaļā "ASTOTĀ PAMATGRUPA "IEKĀRTU UN MAŠĪNU OPERATORI UN IZSTRĀDĀJUMU MONTIERI"" 8159 atsevišķās grupas "CITU ĶĪMISKO IZEJVIELU PĀRSTRĀDES IEKĀRTU OPERATORI" profesiju uzskaitījumā šādu profesiju:
1.85. izteikt IX nodaļā "ASTOTĀ PAMATGRUPA "IEKĀRTU UN MAŠĪNU OPERATORI UN IZSTRĀDĀJUMU MONTIERI"" 8162 atsevišķās grupas "TVAIKA TURBĪNU, DZINĒJU UN BOILERU OPERATORI" profesiju uzskaitījumā 8162 03 profesijas nosaukumu šādā redakcijā:
1.86. papildināt IX nodaļā "ASTOTĀ PAMATGRUPA "IEKĀRTU UN MAŠĪNU OPERATORI UN IZSTRĀDĀJUMU MONTIERI"" 827 mazās grupas "PĀRTIKAS UN TAI RADNIECĪGU PRODUKTU PĀRSTRĀDES IEKĀRTU OPERATORI" atsevišķo grupu uzskaitījumu pirms 8271 atsevišķās grupas ar atsevišķo grupu šādā redakcijā:
1.87. papildināt IX nodaļā "ASTOTĀ PAMATGRUPA "IEKĀRTU UN MAŠĪNU OPERATORI UN IZSTRĀDĀJUMU MONTIERI"" 827 mazo grupu "PĀRTIKAS UN TAI RADNIECĪGU PRODUKTU PĀRSTRĀDES IEKĀRTU OPERATORI" pirms 8271 atsevišķās grupas ar atsevišķo grupu šādā redakcijā: "8270 ATSEVIŠĶĀ GRUPA PĀRTIKAS PRODUKTU RAŽOŠANAS IEKĀRTU OPERATORI Profesionālās darbības pamatuzdevumi: Šīs atsevišķās grupas strādnieki vada un uzrauga: - iekārtas, kas tiek izmantotas gaļas un gaļas produktu, piena produktu, zivju un zivju pārstrādes produktu, augļu un dārzeņu pārstrādes, dzērienu ražošanas, graudu, garšvielu un tehnisko kultūru apstrādes, maizes un miltu produktu un citu pārtikas produktu ražošanai. Šīs atsevišķās grupas profesijas:
1.88. papildināt IX nodaļā "ASTOTĀ PAMATGRUPA "IEKĀRTU UN MAŠĪNU OPERATORI UN IZSTRĀDĀJUMU MONTIERI"" 8332 atsevišķās grupas "ZEMES RACĒJU UN TIEM LĪDZĪGU MAŠĪNU OPERATORI" profesiju uzskaitījumu aiz 8332 33 profesijas ar šādām profesijām:
1.89. izteikt X nodaļā "DEVĪTĀ PAMATGRUPA "VIENKĀRŠĀS PROFESIJAS"" 91 apakšgrupā "TIRDZNIECĪBAS UN APKALPOŠANAS JOMAS VIENKĀRŠĀS PROFESIJAS" mazo grupu uzskaitījumā 914 mazās grupas nosaukumu šādā redakcijā:
1.90. izteikt X nodaļā "DEVĪTĀ PAMATGRUPA "VIENKĀRŠĀS PROFESIJAS"" 914 mazās grupas nosaukumu šādā redakcijā: "ĒKU UN ZĀĻU, TERITORIJU UZRAUGI, LOGU MAZGĀTĀJI UN TIEM RADNIECĪGU PROFESIJU STRĀDNIEKI". 2. 2.pielikumā "Profesiju saraksts kodu augošā secībā": 2.1. izteikt kodam atbilstošu profesiju nosaukumus šādā redakcijā:
2.2. svītrot šādas profesijas:
2.3. papildināt pielikumu ar šādām profesijām (kodu augošā secībā):
3. Izteikt 3.pielikumu "Profesiju saraksts alfabēta secībā" jaunā redakcijā (pielikums). 4. 4.pielikumā "Profesiju standarti": 4.1. izteikt nodaļā "Saturs" 4.punktu šādā redakcijā: "4. Ceturtās pamatgrupas "KALPOTĀJI" profesiju standarti"; 4.2. papildināt pielikumu aiz 2.6.apakšnodaļas ar 2.7., 2.8., 2.9., 2.10., 2.11., 2.12. un 2.13.apakšnodaļu šādā redakcijā: "2.7. Ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženiera profesijas standarts 2.7.1. Vispārīgie jautājumi 1. Profesijas nosaukums - ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženieris. 2. Profesijas kods - 2149 55. 2.7.2. Nodarbinātības apraksts 1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: - ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženieris izstrādā ugunsdrošības pasākumus un civilās aizsardzības plānus, veic uzraudzību un kontrolē normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasību ievērošanu; vada reaģēšanas, glābšanas darbus un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus notikuma vietā; veic nodarbināto apmācību ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā; nodarbojas ar zinātnisko un pētniecisko darbu. Ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženieris kā speciālists strādā valsts un pašvaldības iestādē vai pie komersanta ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā. 2.7.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences 1. Spēja veikt uzraudzību ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā. 2. Spēja analizēt ugunsdrošību un civilo aizsardzību objektos un sastādīt dokumentus stāvokļa uzlabošanai. 3. Spēja pārzināt civilās aizsardzības sistēmas tiesiskos pamatus. 4. Spēja izprast civilās aizsardzības sistēmu un tās darbības principus. 5. Spēja izstrādāt pašvaldību, iestāžu un komersantu civilās aizsardzības organizatorisko struktūru. 6. Spēja izstrādāt civilās aizsardzības plānu. 7. Spēja apzināt iespējamos apdraudējumus un raksturot tos. 8. Spēja plānot un izstrādāt ugunsdrošības un civilās aizsardzības pasākumus. 9. Spēja organizēt iedzīvotāju informēšanu un sadarboties ar valsts, pašvaldību un citām institūcijām ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā. 10. Spēja novērtēt informāciju par notikumu. 11. Spēja noteikt nepieciešamos resursus reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanai notikuma vietā. 12. Spēja vadīt reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus notikuma vietā. 13. Spēja apmācīt nodarbinātos. 14. Spēja organizēt mācības. 15. Spēja noteikt ugunsgrēku izcelšanās tehniskos iemeslus. 16. Spēja veikt administratīvo lietu lietvedību. 17. Spēja izmantot aprēķinu metodes un speciālās datorprogrammas. 18. Spēja plānot un organizēt darbu. 19. Spēja noteikt pienākumus un tiesības nodarbinātajiem ugunsdrošības, ugunsdzēsības un civilās aizsardzības jomā. 20. Spēja veikt riska novērtēšanu un notikumu analīzi. 21. Spēja nodrošināt un kontrolēt vides aizsardzības un darba aizsardzības noteikumu ievērošanu. 22. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 2.7.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes 1. Veikt uzraudzību ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā. 2. Noformēt dokumentus atbilstoši lietvedības, kā arī ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomas normatīvo aktu prasībām. 3. Piemērot normatīvos aktus un ievērot to prasības ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā. 4. Plānot ugunsdrošības un civilās aizsardzības pasākumus. 5. Vadīt reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu darbus. 6. Noteikt nepieciešamos resursus reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanai notikuma vietā. 7. Analizēt saņemto informāciju. 8. Plānot un organizēt darbu, kā arī kontrolēt izpildi. 9. Analizēt darba rezultātus. 10. Noteikt ugunsgrēku izcelšanās tehniskos iemeslus. 11. Pārzināt Eiropas Savienības un starptautisko organizāciju lomu civilajā aizsardzībā. 12. Pārvaldīt valsts valodu. 13. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī. 14. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 15. Izmantot informācijas tehnoloģijas. 16. Veikt zinātnisko un pētniecisko darbu. 2.7.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas 1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. Eiropas Savienības un starptautisko organizāciju loma civilajā aizsardzībā; 1.2. vadības pamati. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. psiholoģija; 2.2. tiesību pamati; 2.3. komercdarbības, ekonomikas un ekoloģijas pamati; 2.4. praktiskā pedagoģija; 2.5. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. normatīvie akti ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā; 3.2. civilās aizsardzības sistēma: struktūra, organizācija un uzdevumi; 3.3. civilās aizsardzības plāna izstrāde; 3.4. ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu organizācijas; 3.5. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūra un darbība; 3.6. katastrofu pārvaldīšana; 3.7. darba aizsardzība; 3.8. ugunsdzēsības taktika; 3.9. glābšanas darbi; 3.10. glābšanas un ugunsdzēsības tehnika un aprīkojums; 3.11. ugunsdzēsības, militārā ierindas mācība; 3.12. ugunsgrēku izcelšanās tehnisko iemeslu noteikšana; 3.13. pirmā palīdzība; 3.14. uzraudzība ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā; 3.15. personāla vadība; 3.16. darbs ar informācijas tehnoloģijām; 3.17. valsts valoda; 3.18. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.19. ugunsdrošība, veicot būvju un ēku projektēšanu un būvniecību; 3.20. ugunsaizsardzības sistēmas; 3.21. zinātniskais un pētnieciskais darbs; 3.22. ķīmisko vielu bīstamība; 3.23. vides aizsardzība; 3.24. darba tiesiskās attiecības. 2.8. Galvenās vecmātes profesijas standarts 2.8.1. Vispārīgie jautājumi 1. Profesijas nosaukums - galvenā vecmāte. 2. Profesijas kods - 2230 02. 2.8.2. Nodarbinātības apraksts 1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: - galvenā vecmāte ir sertificēta ārstniecības persona, kura rūpējas par sievietes, viņas ģimenes un sabiedrības seksuālo un reproduktīvo veselību; veic pirmsgrūtniecības, grūtnieces, dzemdētājas, nedēļnieces un jaundzimušā aprūpi, vada un atbild par fizioloģiskas grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodu, piedalās ārstniecībā, organizē un vada dzemdībpalīdzību, izglīto pacientus, aprūpes personālu un sabiedrību, kā arī veicina savas profesijas un dzemdībpalīdzības darba attīstību. Galvenā vecmāte strādā dažāda profila ārstniecības iestādēs (piemēram, doktorātos, veselības aprūpes centros, ginekologu un dzemdību speciālistu praksēs, stacionāro ārstniecības iestāžu dzemdību nodaļās) vai strādā kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants. 2.8.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences 1. Spēja organizēt un vadīt dzemdībpalīdzību. 2. Spēja nodrošināt fizioloģiskas grūtniecības vadīšanu un grūtnieces aprūpi. 3. Spēja vadīt fizioloģiskas dzemdības un pēcdzemdību periodu. 4. Spēja veikt jaundzimušā aprūpi. 5. Spēja veikt sievietes un jaundzimušā stāvokļa izvērtēšanu. 6. Spēja veikt grūtnieču, dzemdētāju un nedēļnieču uzraudzību stacionāra un ārpusstacionāra dzemdībās. 7. Spēja veikt un uzņemties atbildību par fizioloģiskas grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību perioda norišu un veikto aktivitāšu dokumentāciju. 8. Spēja nodrošināt un uzņemties atbildību par normatīvo aktu ievērošanu dzemdībpalīdzībā. 9. Spēja izvērtēt sievietes un viņas ģimenes zināšanas un iemaņas dzemdībpalīdzības un veselības uzturēšanas, veicināšanas un saglabāšanas jautājumos. 10. Spēja izglītot sievietes, viņas ģimenes locekļus un sabiedrību par dzemdībpalīdzības un veselības uzturēšanas, veicināšanas un saglabāšanas jautājumiem. 11. Spēja izvērtēt epidemioloģisko situāciju un veikt ģimenes ārsta, ginekologa, dzemdību speciālista informēšanu par pamanītajām novirzēm saistībā ar seksuālo un reproduktīvo veselību. 12. Spēja uzņemties atbildību par sievietes un viņas ģimenes informēšanu par seksuālo un reproduktīvo veselību ietekmējošiem faktoriem. 13. Spēja veikt sabiedrības veselības veicināšanas pasākumus ikdienas praksē, sadarbojoties ar citiem veselības veicināšanas pasākumu organizētājiem. 14. Spēja sadarboties ar primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, sniedzot reproduktīvās veselības pakalpojumus. 15. Spēja izvērtēt un dokumentēt pacientu zināšanas, izpratni, prasmes un līdzdarbību veselību veicinošajos un uzturošajos pasākumos. 16. Spēja analizēt epidemioloģisko rādītāju dinamiku. 17. Spēja lietot sievietes reproduktīvās izmeklēšanas metodes. 18. Spēja analizēt reproduktīvās izmeklēšanas datus un uzņemties atbildību par ģimenes ārstu vai ginekologu informēšanu par tiem. 19. Spēja nodrošināt sievietei grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā nepieciešamo aprūpi, diagnostiskās un ārstnieciskās procedūras, izmantojot atbilstošas medicīniskās tehnoloģijas. 20. Spēja nodrošināt neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu grūtniecēm, dzemdētājām, nedēļniecēm un jaundzimušajiem un sniegt to ārsta prombūtnē. 21. Spēja nodrošināt medikamentu ordinēšanu un uzņemties atbildību par precīzu un drošu medikamentu saņemšanu. 22. Spēja veikt reproduktīvās veselības traucējumu diagnosticēšanu, nepieciešamās ārstēšanas nozīmēšanu un veselības stāvokļa stabilizēšanu. 23. Spēja atpazīt patoloģiskus stāvokļus grūtniecēm, dzemdētājām, nedēļniecēm un jaundzimušajiem, kuru dēļ nepieciešama ārsta konsultācija, un uzņemties atbildību par šādas konsultācijas organizēšanu. 24. Spēja izstrādāt klīniskās vadlīnijas attiecībā uz riskiem dzemdniecībā. 25. Spēja veikt dzemdību palīdzības personāla skaita plānošanu un piesaisti. 26. Spēja izstrādāt un pilnveidot grūtnieču un dzemdētāju aprūpes darba vadlīnijas un personāla amatu aprakstus. 27. Spēja izvērtēt un pārraudzīt katra grūtnieču un dzemdētāju aprūpes personāla paveiktā darba apjomu un kvalitāti. 28. Spēja veicināt dzemdību palīdzības, seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanas personāla mūžizglītību un profesionālo kompetenci. 29. Spēja sazināties. 30. Spēja analizēt un izvērtēt savu profesionālo darbību. 31. Spēja sadarboties ar pacientu tiesību aizsardzības organizācijām. 32. Spēja piedalīties profesionālās pilnveides programmu izstrādē un realizācijā. 33. Spēja pilnveidot vecmāšu izglītību patstāvīgas prakses veikšanai. 34. Spēja izvērtēt un analizēt veikto izglītošanas darbu. 35. Spēja plānot un veikt grūtnieču un dzemdētāju aprūpes darba kvalitatīvo un kvantitatīvo datu savākšanu un analīzi. 36. Spēja analizēt iegūtos datus un veikt grūtnieču un dzemdētāju aprūpes kvalitātes pilnveidošanas pasākumus. 37. Spēja ieviest jaunākos uz pierādījumiem balstītos medicīnas zinātnes sasniegumus savā darbā. 38. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās (krievu un angļu valodā). 2.8.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes 1. Vadīt fizioloģisko grūtniecību un dzemdības. 2. Veikt fizioloģiskas grūtniecības un dzemdību aprūpi. 3. Vadīt fizioloģisko pēcdzemdību periodu un nedēļnieces aprūpi. 4. Novērtēt jaundzimušā stāvokli. 5. Veikt jaundzimušā aprūpi. 6. Plānot ārpusstacionāra dzemdību vadīšanu. 7. Noteikt epidemioloģiskajos datos riskus reproduktīvajai veselībai. 8. Izmantot sievietes reproduktīvās izmeklēšanas metodes, tai skaitā onkocitoloģisko izmeklējumu veikšanu. 9. Pielietot diagnostiskās un ārstnieciskās procedūras grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm. 10. Sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību. 11. Nozīmēt papildu izmeklēšanu un ārstēšanu saistībā ar reproduktīvo veselību. 12. Izstrādāt klīniskās vadlīnijas attiecībā uz riskiem dzemdniecībā. 13. Integrēt zinātnes sasniegumus aprūpes darbā. 14. Izstrādāt un aktualizēt dzemdību palīdzībā lietojamo dokumentāciju. 15. Plānot un veikt pacientu aprūpes darba kvalitatīvo un kvantitatīvo datu savākšanu un analīzi. 16. Pielietot kvalitātes pilnveidošanas pasākumus aprūpes darbā. 17. Ievērot savā profesionālajā darbībā normatīvos aktus un ētikas principus. 18. Noteikt prioritātes savā darbā. 19. Veicināt un pielietot pozitīvas saskarsmes iemaņas aprūpes darbā. 20. Sadarboties ar sievietēm, viņu ģimenēm. 21. Sadarboties ar citiem veselības un sociālās aprūpes profesionāļiem un institūcijām. 22. Radīt un uzturēt drošu veselības aprūpes un dzemdībpalīdzības darba vidi. 23. Ievērot higiēnas un darba aizsardzības prasības. 24. Pielietot ar izpratni zinātnes sasniegumus un pētniecības rezultātus. 25. Piedalīties kolēģu/studentu profesionālajā pilnveidē. 26. Ievērot konfidencialitāti aprūpes darbā. 27. Uzturēt savu profesionālo kompetenci. 28. Lietot verbālas un neverbālas saskarsmes metodes. 29. Uzņemties atbildību par profesionālo darbību. 30. Spēt kritiski domāt un risināt problēmas. 31. Vākt, analizēt un sniegt informāciju. 32. Lietot datoru informācijas glabāšanai un apstrādei. 33. Analizēt un dokumentēt faktus. 34. Plānot un organizēt veicamo darbu. 35. Noteikt prioritātes un darba uzdevumus. 36. Sagatavot lietišķos un profesionālos dokumentus. 37. Līdzdarboties komandas darbā. 38. Ievērot multidisciplināras komandas darba principus. 39. Pārvaldīt valsts valodu. 40. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas (krievu un angļu valodu) saziņas līmenī. 41. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās (krievu un angļu valodā). 42. Ievērot darba tiesiskās attiecības. 2.8.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas 1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. vispārīgā bakterioloģija, virusoloģija, parazitoloģija; 1.2. vispārīgā biofizika, bioķīmija, radioloģija; 1.3. vispārīgā socioloģija un medicīnas sociālie jautājumi. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. vispārīgā anatomija un fizioloģija; 2.2. vispārīgā patoloģija; 2.3. pediatrija; 2.4. higiēna, veselības mācība, profilakse, agrīna slimību diagnostika; 2.5. vispārīgā farmakoloģija; 2.6. psiholoģija; 2.7. veselības aprūpes organizāciju reglamentējošie tiesību akti; 2.8. atsāpināšana, anestezioloģija un reanimācija; 2.9. jaundzimušā fizioloģija un patoloģija (neonatoloģija); 2.10. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās (krievu un angļu valodā). 3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. uzturmācība un dietoloģija (akcentējot tās uz sievietēm, jaundzimušajiem, zīdaiņiem); 3.2. mācību metodes un principi; 3.3. vecmātes profesionālā ētika un ar profesionālo darbību saistītie normatīvie akti; 3.4. seksuālā izglītošana un ģimenes plānošana; 3.5. mātes un bērna tiesību aizsardzība; 3.6. embrioloģija un augļa attīstība; 3.7. grūtniecība, dzemdības un pēcdzemdību periods; 3.8. ginekoloģiskā un dzemdību patoloģija; 3.9. topošo vecāku sagatavošana dzemdībām un vecāku statusam, ietverot psiholoģiskos aspektus; 3.10. sagatavošanās dzemdību pieņemšanai (ietverot zināšanas par dzemdniecībā izmantojamo tehnisko aprīkojumu un tā lietošanu); 3.11. jaundzimušā aprūpe, tās psiholoģiskie un sociālie faktori; 3.12. vismaz divas svešvalodas (krievu un angļu valoda) saziņas līmenī; 3.13. valsts valoda; 3.14. darba tiesiskās attiecības; 3.15. darba aizsardzība; 3.16. vides aizsardzība. 2.9. Nekustamā īpašuma pārvaldnieka profesijas standarts 2.9.1. Vispārīgie jautājumi 1. Profesijas nosaukums - nekustamā īpašuma pārvaldnieks. 2. Profesijas kods - 2419 34. 2.9.2. Nodarbinātības apraksts 1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: - nekustamā īpašuma pārvaldnieks veic darbus, kas saistīti ar dzīvojamo māju, nedzīvojamo namu un cita veida nekustamā īpašuma pārvaldīšanu atbilstoši lietošanas mērķiem un tehniskajā dokumentācijā noteiktajiem tehnoloģiskiem un procesuāliem aspektiem; pārzina un analizē nekustamā īpašuma pārvaldīšanas, rekonstrukcijas vai renovācijas darbu plānošanu un izpildi, pārzina būvdarbu vadīšanu, būvniecības materiālu tehnoloģiju un būvju ekspluatāciju; pārzina nekustamā īpašuma pārvaldīšanu ietekmējošos faktorus, izvēlas efektīvākos attiecīgā nekustamā īpašuma pārvaldīšanas paņēmienus, pamatojoties uz noteiktajām prognozēm par nekustamā īpašuma tirgus attīstības tendencēm, tehnoloģisko procesu izvērtēšanas rezultātiem, pārvaldīšanas un apsaimniekošanas inženierekonomiskajiem aprēķiniem; veic zinātniskās pētniecības darbus un izstrādā jaunas nekustamā īpašuma pārvaldīšanas formas un metodes. Nekustamā īpašuma pārvaldnieks var strādāt valsts un pašvaldību iestādēs, pie komersantiem, nevalstiskajās organizācijās, starptautiskajās un citās institūcijās, kas darbojas nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas vai ar tām saistītās jomās. 2.9.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences 1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt nekustamā īpašuma pārvaldnieka pienākumus atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības tiesību normām. 2. Spēja orientēties valsts stratēģijā un mājokļu politikā, noteikt komercdarbības mērķus komersantam, kas darbojas nekustamā īpašuma pārvaldīšanas tirgū. 3. Spēja noteikt uzdevumus noteikto mērķu sasniegšanā nekustamā īpašuma pārvaldīšanas jomā. 4. Spēja analizēt un izvērtēt komersanta darbības stiprās un vājās puses, iespējas un draudus, ārējo ekonomisko un citu faktoru iespējamo ietekmi un nekustamā īpašuma tirgus attīstības tendences pārvaldīšanas jomā, rezultātus apkopojot iekšējo un ārējo faktoru analīzes tabulās. 5. Spēja izvērtēt veiktos aprēķinus par veicamo pakalpojumu izmaksām, nepieciešamajām investīcijām un darbaspēka patēriņu. 6. Spēja veikt administratīvās un finansiālās darbības analīzi atsevišķās struktūrvienībās un institūcijā kopumā. 7. Spēja pārzināt un izstrādāt nekustamā īpašuma pārvaldības efektivitātes novērtēšanas metodes, formas un to pielietošanu noteikta veida nekustamā īpašuma apsaimniekošanas efektivitātes novērtēšanā. 8. Spēja izstrādāt priekšlikumus vadības lēmumiem, kas vērsti uz efektīvāku resursu izmantošanu. 9. Spēja izvērtēt komersanta struktūru darbību un novērtēt tās atbilstību izvirzīto mērķu sasniegšanai nekustamo īpašumu jomā. 10. Spēja orientēties tradicionālo un mūsdienu celtniecības un apdares materiālu klāstā, būvniecības, apdares darbu un inženiertehnisko komunikāciju darbu tehnoloģijās. 11. Spēja veikt rekonstrukcijas un renovācijas vai restaurācijas projektu izpildes plānošanu, kontrolēt realizācijas atbilstību projektam. 12. Spēja tiešā darba veikšanai radīt un nodrošināt apkārtējai videi, darba aizsardzībai un ugunsdrošībai atbilstošus darba apstākļus saskaņā ar darba aizsardzības, vides un ugunsdrošības aizsardzības prasībām. 13. Spēja veikt zinātniskās pētniecības darbus. 14. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 2.9.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes 1. Pārzināt un ievērot Eiropas Savienības tiesību normas, Latvijas Republikas likumus, standartus un citus normatīvos aktus, saistītus ar nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju. 2. Novērtēt nekustamā īpašuma pārvaldības iekšējo un ārējo vidi un analizēt tajās notiekošos procesus, un sintezēt pasākumus pārvaldības darbu izpildei. 3. Analizēt radušās problēmas, izprast to cēloņus un formulēt vadības uzdevumus nekustamā īpašuma pārvaldības jomā. 4. Zināt un izprast nekustamā īpašuma pārvaldības vispārējās un specifiskās attīstības tendences. 5. Prast izmantot saimnieciskās darbības analīzes metodes nekustamā īpašuma pārvaldības jomā. 6. Izmantot loģiskās pieejas, analīzes un sintēzes, indukcijas un dedukcijas, kvantitatīvās un kvalitatīvās, kā arī citas metodes nekustamā īpašuma pārvaldīšanā identificēto problēmu risināšanai. 7. Zināt un izprast nekustamā īpašuma vērtību un tā pārvaldības izmaksas ietekmējošos faktorus. 8. Izmantot stratēģiskās un taktiskās plānošanas metodes. 9. Pārzināt un izmantot nekustamā īpašuma pārvaldībā nepieciešamās inženierekonomikas kvantitatīvās un kvalitatīvās vadības metodes. 10. Nodrošināt efektīvu saziņu un saskarsmi ar klientiem. 11. Prast izmantot investīciju projektu efektivitātes noteikšanas metodes nekustamā īpašuma efektīvākai pārvaldībai. 12. Sagatavot investīciju projektu tehniski ekonomisko pamatojumu nekustamo īpašumu pārvaldības efektivitātes paaugstināšanai. 13. Izmantot iekšējo un ārējo faktoru analīzes metodes institūcijas priekšrocību un trūkumu novērtēšanā saistībā ar iekšējās un ārējās vides izmaiņām, īstenojot nekustamā īpašuma pārvaldības procesus. 14. Prast novērtēt dažādus sociālos un politiskos procesus un prognozēt to ietekmi uz nekustamā īpašuma pārvaldības jomu. 15. Izmantot prognozēšanas metodes un to rezultātus atbilstoši institūcijas mērķiem un uzdevumiem. 16. Ievērot ētikas un kultūras principus, apsaimniekojot un pārvaldot nekustamo īpašumu. 17. Pārzināt un saprast nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un pārvaldības finansiālos aspektus. 18. Izmantot modernās informācijas tehnoloģijas, inženiertehniskos risinājumus risku vadībā, darbojoties nekustamā īpašuma pārvaldības jomā. 19. Prast izvēlēties pētāmās problēmas analīzes metodes, pētījumu paņēmienus un tehniskos līdzekļus. 20. Pārvaldīt valsts valodu. 21. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī. 22. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 2.9.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas 1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. nekustamā īpašuma tirgus analīzes tehnoloģija; 1.2. projektu sagatavošana un prezentēšana namu pārvaldīšanas jomā. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. mikroekonomika; 2.2. makroekonomika; 2.3. nekustamā īpašuma starptautiskā ekonomika; 2.4. ekoloģiski orientētā vadīšana nekustamā īpašuma tirgū; 2.5. vides aizsardzība; 2.6. Eiropas tiesības namu pārvaldīšanas jomā; 2.7. matemātika; 2.8. informācijas tehnoloģijas; 2.9. statistika; 2.10. būvniecības pamati un būvizstrādājumi; 2.11. inženierbūves nekustamajos īpašumos; 2.12. būvprojekta grafika (tehniskā rasēšana); 2.13. būvju konstrukciju un inženierkomunikāciju novērtēšana; 2.14. nekustamā īpašuma arhitektoniskais novērtējums; 2.15. īpašuma topogrāfiskie uzmērījumi; 2.16. teritoriālā un detālplānojuma attīstības stratēģijas; 2.17. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un uzturēšanas tiesiski normatīvā bāze; 3.2. komerctiesības; 3.3. darba tiesiskās attiecības; 3.4. nekustamā un kustamā īpašuma tiesiskie pamati; 3.5. normatīvie akti būvniecības jomā un būvnormatīvi; 3.6. īpašuma tirgus tautsaimniecībā; 3.7. nekustamā īpašuma ekonomika; 3.8. investīcijas nekustamajā īpašumā; 3.9. komercaprēķini namu apsaimniekošanā; 3.10. īpašums un nodokļi; 3.11. grāmatvedība un īpašuma uzskaite; 3.12. nekustamo īpašumu pārvaldības finansiālie aspekti; 3.13. elektrotehnika; 3.14. inženierkomunikāciju un būvdarbu izcenojumi, tāmēšana; 3.15. cenu veidošana būvniecībā; 3.16. kadastrs un īpašuma kadastrālā vērtēšana; 3.17. komercdarbība un plānošana nekustamā īpašuma jomā; 3.18. nekustamā īpašuma apdrošināšana; 3.19. nekustamā īpašuma pārvaldīšana un apsaimniekošanas organizēšana; 3.20. energoefektivitāte namu apsaimniekošanā; 3.21. namu pārvaldnieka darba organizēšana; 3.22. nekustamā īpašuma tirgvedība; 3.23. psiholoģija nekustamā īpašuma darījumos; 3.24. būvkomercdarbības plānošana un vadīšana; 3.25. būvkomercdarbības praktiskie aspekti; 3.26. nekustamā īpašuma inženierkomunikācijas; 3.27. būvniecības plānošana un organizācija; 3.28. ēku, būvju un inženierkomunikāciju tehniskā stāvokļa novērtēšana; 3.29. darba aizsardzība; 3.30. vadības zinības; 3.31. lietišķās saziņas un saskarsmes pamati; 3.32. ētika un biznesa etiķete; 3.33. lietvedība; 3.34. valsts valoda; 3.35. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.36. civilā aizsardzība. 2.10. Jurista profesijas standarts 2.10.1. Vispārīgie jautājumi 1. Profesijas nosaukums - jurists. 2. Profesijas kods - 2421 01. 2.10.2. Nodarbinātības apraksts 1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis ar profesionālās augstākās izglītības maģistra grādu tiesību zinātnē, kas piešķirts pēc vismaz piecus gadus ilgām tiesību zinātnes studijām, vai arī ne vēlāk kā līdz 2003.gadam uzsāktās studijās iegūta piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija tiesību zinātnē bez maģistra grāda, ja to apliecina valsts atzīts augstākās izglītības diploms. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: - jurists atbilstoši profesionālajai specializācijai un amatam atrod, analizē, iztulko un piemēro tiesību normas, izstrādā, analizē un apliecina juridiskus dokumentus, sniedz juridiskus atzinumus un juridisko palīdzību (sniedz juridiskās konsultācijas un veic tiesību subjektu pārstāvību), veic juridiskas darbības civilprocesā, administratīvajā procesā, Satversmes tiesas procesā un kriminālprocesā un izstrādā pētījumus ar zinātnisku vērtību jurisprudencē. Jurists var veikt tiesneša, prokurora, zvērināta advokāta, zvērināta notāra, zvērināta tiesu izpildītāja un maksātnespējas administratora darbu un darbu citās profesijās, kurās nepieciešama jurista kvalifikācija. Jurists var veikt individuālo komercdarbību, strādāt valsts vai pašvaldības institūcijā vai pie komersanta, biedrībā vai nodibinājumā un pie cita tiesību subjekta. 2.10.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences 1. Spēja metodoloģiski pareizi atrast, analizēt un piemērot tiesību normas. 2. Spēja izstrādāt, analizēt un apliecināt tiesisku darījumu dokumentus un tiesību piemērošanas aktus. 3. Spēja sastādīt procesuālos dokumentus (piemēram, iesniegumus iestādēm un pieteikumus tiesām, blakus sūdzības, administratīvus aktus, tiesas nolēmumus). 4. Spēja sniegt juridiskus atzinumus un juridisko palīdzību. 5. Spēja veikt tiesību subjektu pārstāvību. 6. Spēja izstrādāt un analizēt normatīvo aktu projektus. 7. Spēja veikt tiesību normās paredzētās procesuālās darbības civilprocesā, kriminālprocesā, administratīvajā procesā un Satversmes tiesas procesā. 8. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību jurisprudencē. 9. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 2.10.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes 1. Noskaidrot un vērtēt lietas būtiskos faktiskos apstākļus (tai skaitā prasme savākt, apstrādāt, analizēt un vērtēt informāciju, tajā skaitā pierādījumus). 2. Veikt faktisko apstākļu atbilstības analīzi tiesību normas sastāvam un izdarīt juridisku slēdzienu. 3. Argumentēt un izklāstīt izdarītos juridiskos slēdzienus. 4. Atrast piemērojamās tiesību normas. 5. Izpētīt tiesību normas pieņemšanas vēsturiskos apstākļus, noteikt tiesību normas mērķi un tiesību normas vietu tiesību sistēmā (prasme iztulkot tiesību normas). 6. Veikt tiesību tālākveidošanu un efektīvi izmantot citas juridiskās metodes. 7. Izveidot loģisku un pārskatāmu juridiskā dokumenta struktūru. 8. Veidot pareizu tiesību normu un citu juridisko tekstu struktūru. 9. Vadīt, organizēt un kontrolēt padoto darbu. 10. Izstrādāt juridiskus dokumentus atbilstoši tiesību normām un personu interesēm. 11. Publiski uzstāties. 12. Veikt aizstāvības funkcijas kriminālprocesā. 13. Veikt valsts apsūdzības uzturētāja funkcijas kriminālprocesā. 14. Veikt pārstāvības funkcijas civilprocesā, administratīvajā procesā, Satversmes tiesas procesā un kriminālprocesā. 15. Veikt civilprocesa, administratīvā procesa, Satversmes tiesas procesa un kriminālprocesa virzīšanu. 16. Ievērot profesionālās ētikas normas. 17. Lietot juridiska rakstura darba veikšanai nepieciešamās datorprogrammas, jo īpaši juridisko materiālu datu bāzes. 18. Organizēt un veikt pētījuma ar zinātnisku vērtību izstrādāšanu jurisprudencē. 19. Izmantot normatīvo aktu jaunrades tehniku. 20. Orientēties Latvijas Republikas, Eiropas Savienības un starptautisko tiesību sistēmā. 21. Pārvaldīt valsts valodu. 22. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī, no kurām vismaz viena ir Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valoda. 23. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 2.10.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas 1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. datorzinības; 1.2. loģika; 1.3. zinātniskā darba izstrādāšanas pamati; 1.4. mediācijas pamatprincipi; 1.5. psiholoģijas pamati; 1.6. saskarsmes kultūra; 1.7. vadības teorijas pamati; 1.8. latīņu valodas pamati. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. vides tiesības; 2.2. nodokļu tiesības; 2.3. lietvedība; 2.4. romiešu civiltiesības; 2.5. jūras tiesības; 2.6. vispārīgā valsts zinātne; 2.7. fizisko personu datu aizsardzības tiesības; 2.8. ārvalstu tiesību vēsture; 2.9. sociālās tiesības; 2.10. pašvaldību tiesības; 2.11. baznīcas tiesības; 2.12. starptautiskās tirdzniecības tiesības; 2.13. tiesību socioloģija; 2.14. konkurences tiesības; 2.15. kriminoloģija; 2.16. kriminālistika; 2.17. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. tiesību teorija; 3.2. Latvijas tiesību vēsture; 3.3. tiesību filozofija; 3.4. konstitucionālās tiesības; 3.5. administratīvās tiesības; 3.6. administratīvais process; 3.7. civiltiesību vispārīgā daļa; 3.8. saistību tiesības; 3.9. lietu tiesības; 3.10. ģimenes tiesības; 3.11. mantojuma tiesības; 3.12. intelektuālā īpašuma tiesības; 3.13. komerctiesības; 3.14. darba tiesības; 3.15. civilprocess; 3.16. krimināltiesības; 3.17. kriminālprocess; 3.18. tiesību aizsardzības iestādes; 3.19. Eiropas Savienības tiesības; 3.20. starptautiskās publiskās tiesības; 3.21. starptautiskās privāttiesības; 3.22. profesionālā ētika; 3.23. juridiskā retorika (tai skaitā runas māksla); 3.24. valsts valoda; 3.25. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī, no kurām vismaz viena ir Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valoda. 2.11. Juriskonsulta profesijas standarts 2.11.1. Vispārīgie jautājumi 1. Profesijas nosaukums - juriskonsults. 2. Profesijas kods - 2429 02. 2.11.2. Nodarbinātības apraksts 1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: - juriskonsults civilprocesā, administratīvajā procesā, disciplinārlietās, publisko, kā arī starptautisko un Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību jomā patstāvīgi veic darbības, kas saistītas ar materiālo un procesuālo tiesību normu piemērošanu, tiesu prakses izmantošanu, kā arī pilda citus darba vai amata pienākumus atbilstoši ieņemamā amata vai darba pienākumu aprakstam; izstrādā plānošanas dokumentus, informatīvos ziņojumus un tiesību aktu projektus, juridiskos dokumentus, nodrošina pārstāvību tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādēs, starptautiskās organizācijās, Eiropas Savienībā, tiesās un citās institūcijās. Juriskonsults var veikt individuālo komercdarbību, strādāt valsts vai pašvaldības institūcijā vai pie komersanta, biedrībā vai nodibinājumā un pie cita tiesību subjekta. 2.11.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences 1. Spēja orientēties Latvijas, starptautisko un Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību sistēmās. 2. Spēja patstāvīgi izmantot tiesību avotus. 3. Spēja pastāvīgi sekot izmaiņām politikas plānošanas dokumentos un tiesību aktos. 4. Spēja sekot tiesu praksei un juridiskai literatūrai. 5. Spēja pārzināt juridiskās metodes. 6. Spēja izmantot problēmas atrisināšanai lietderīgāko juridisko metodi. 7. Spēja konsultēt personas juridiskajos jautājumos. 8. Spēja pārstāvēt valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī personas juridisku jautājumu risināšanā. 9. Spēja izstrādāt juridiskos dokumentus. 10. Spēja izstrādāt plānošanas dokumentus, informatīvo ziņojumu, tiesību aktu projektus. 11. Spēja prezentēt informatīvos ziņojumus un tiesību aktu projektus. 12. Spēja argumentēt juridiskos slēdzienus. 13. Spēja pētīt juridisko informāciju. 14. Spēja atlasīt nepieciešamo juridisko informāciju. 15. Spēja sistematizēt iegūto juridisko informāciju, izmantot iegūto informāciju lēmumu sagatavošanā, pieņemšanā un izpildē. 16. Spēja veikt profesionālu un/vai zinātnisku pētniecību atbilstoši profesionālajai un ieņemamā amata specifikai. 17. Spēja pastāvīgi veidot iemaņas darbā ar jaunākajām informācijas tehnoloģijām. 18. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 2.11.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes 1. Izmantot un piemērot juridiskās teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas juriskonsulta darbā un amatā. 2. Pārvaldīt valsts valodu. 3. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī, no kurām vismaz viena ir Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valoda. 4. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 5. Spēt loģiski formulēt darba uzdevumus un darba saturu. 6. Izprast un pielietot juridiskās analīzes un sistēmas likumsakarības. 7. Orientēties Latvijas, Eiropas Savienības (Kopienu) un starptautisko tiesību sistēmā. 8. Izmantot tiesību avotus un piemērot tiesību normas. 9. Orientēties valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā. 10. Pārzināt galveno starptautisko organizāciju un Eiropas Savienības institucionālo sistēmu. 11. Identificēt juridiskās problēmas un šo problēmu atrisināšanai nozīmīgos faktus. 12. Izmantot juridiskās metodes juridisko problēmu un konfliktu risināšanā. 13. Sagatavot, organizēt un veikt juridisko problēmu atrisināšanai nepieciešamās tiesiskās darbības materiālo un procesuālo tiesību jomā. 14. Izstrādāt plānošanas dokumentus, juridiskos dokumentus, kā arī informatīvo ziņojumu un tiesību aktu projektus. 15. Spēt patstāvīgi vai darba grupu ietvaros prezentēt informatīvos ziņojumus, kā arī tiesību aktu projektus. 16. Atlasīt un apstrādāt darba uzdevumu izpildīšanai nepieciešamo juridisko informāciju, izmantojot piemērotas juridiskās pētniecības metodes un informācijas tehnoloģijas. 17. Spēt piemēroties jurista amata prasībām neatkarīgi no jurista amata darbības jomas un pildīt atbilstošos darba un amata pienākumus. 18. Spēt pastāvīgi papildināt savas zināšanas, apgūt jaunu informāciju un iemaņas. 19. Organizēt, plānot un kontrolēt savu un pakļauto darbinieku (ierēdņu) darbu. 20. Veikt darbu patstāvīgi vai kolektīvi kopā ar citu profesiju pārstāvjiem. 21. Spēt noteikt darba uzdevumu prioritātes. 22. Pieņemt lēmumus un izrādīt iniciatīvu. 23. Ievērot profesionālās ētikas noteikumus un vispārpieņemtās morāles normas. 24. Lietot datorprogrammas un citas informācijas tehnoloģijas. 25. Orientēties politiskajos, sociālajos un kultūras jautājumos valstī, reģionā, Eiropas Savienībā (Kopienās) un pasaulē. 2.11.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas 1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. ekonomika; 1.2. vēsture; 1.3. politikas zinātnes. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. tiesību vēsture; 2.2. tiesību filozofija; 2.3. vides tiesības; 2.4. finanšu un nodokļu tiesības; 2.5. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. tiesību teorija; 3.2. konstitucionālās tiesības; 3.3. administratīvās tiesības; 3.4. administratīvais process; 3.5. pašvaldību tiesības; 3.6. civiltiesības; 3.7. komerctiesības; 3.8. darba tiesības; 3.9. komerctiesības; 3.10. civilprocess; 3.11. Eiropas Savienības (Kopienu) tiesības; 3.12. cilvēktiesības; 3.13. profesionālā ētika; 3.14. lietišķā informātika; 3.15. komunikāciju prasme; 3.16. lietvedība; 3.17. intelektuālā īpašuma tiesības; 3.18. krimināltiesības; 3.19. kriminālprocess; 3.20. starptautiskās tiesības; 3.21. valsts valoda; 3.22. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī, no kurām vismaz viena ir Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valoda. 2.12. Scenārista profesijas standarts 2.12.1. Vispārīgie jautājumi 1. Profesijas nosaukums - scenārists. 2. Profesijas kods - 2451 16. 2.12.2. Nodarbinātības apraksts 1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: - scenārists ir kvalificēts speciālists, kurš ir nodarbināts audiovizuālo mediju, producēšanas, filmu kompāniju vai publisku pasākumu veidošanas jomā; patstāvīgi vai kopā ar citiem speciālistiem, vai arī pēc pasūtījuma, izmantojot pieejamo informāciju un pamatojoties uz savu radošo potenciālu un apgūtajām zināšanām, izveido audiovizuāla darba vai pasākuma scenāriju; darbojoties radošajā komandā kopīgi ar režisoru, redaktoru, audiovizuāla ieraksta, tiešraides vai pasākuma dalībniekiem, atbilstoši radošajai koncepcijai scenārists piedāvā optimālo saturisko risinājumu; pārzina audiovizuālo darbu un pasākumu izveides specifiku, dažādos žanrus un dramaturģijas pamatprincipus. Scenārists var strādāt gan valsts un pašvaldību institūcijās, gan pie komersantiem, gan kā pašnodarbināta persona, gan veikt individuālu komercdarbību. 2.12.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences 1. Spēja uztvert un definēt darba uzdevumu un izvirzītās prasības. 2. Spēja novērtēt realizējamā projekta īpatnības. 3. Spēja atrast un pielietot informāciju. 4. Spēja strādāt pie radošās idejas izstrādes. 5. Spēja plānot veicamos darbus un plānot to optimālo risinājumu. 6. Spēja atrast alternatīvus risinājuma variantus. 7. Spēja strādāt patstāvīgi un radošā komandā. 8. Spēja argumentēt savu viedokli. 9. Spēja adekvāti rīkoties projekta problēmsituācijās un laikus pieņemt nepieciešamos lēmumus. 10. Spēja ievākt un apkopot nepieciešamo profesionālo informāciju un sekot nozares aktualitātēm. 11. Spēja sadarboties ar citu radošo profesiju pārstāvjiem. 12. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas, autortiesības un plašsaziņas līdzekļu jomu reglamentējošus dokumentus. 13. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 2.12.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes 1. Pārzināt dramaturģijas pamatprincipus un žanrus. 2. Pārzināt dramaturģisko darbu analīzes pamatus. 3. Pārzināt radošā procesa psiholoģijas pamatus. 4. Pārzināt dialogu rakstīšanas pamatprincipus. 5. Analizēt un atlasīt nepieciešamo informāciju. 6. Plānot un organizēt savu darbu atbilstoši uzdevumam. 7. Veidot sadarbību ar projektā iesaistītajiem speciālistiem. 8. Organizēt savu darba vietu. 9. Pārzināt audiovizuālā darba un pasākumu tapšanas procesa pamatprincipus. 10. Izprast dokumentālā un mākslas video darbu specifiku. 11. Izprast mākslinieciskā tēla veidošanas pamatprincipus. 12. Pārzināt galvenos audiovizuālo darbu un pasākumu žanrus. 13. Pārzināt dažādu audiovizuālo darbu formātus un to specifiku. 14. Pārzināt mūsdienu audiovizuālo mediju specifiku. 15. Pārzināt mūsdienu audiovizuālo valodu. 16. Izprast video un kino montāžas pamatprincipus. 17. Izprast operatora darba pamatprincipus. 18. Pārvaldīt valsts valodu. 19. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī. 20. Lietot audiovizuālās nozares terminoloģiju, standartus un simboliku. 21. Pielietot praksē teorētiskās zināšanas. 22. Gūt priekšstatu un pielietot praksē iegūtās zināšanas par laikmetīgajiem radošajiem risinājumiem. 23. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 2.12.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas 1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. radošā darba analīze un kritika; 1.2. pētījumu metodes; 1.3. autortiesības; 1.4. komercdarbības pamati; 1.5. prezentācijas pamati. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. vispārējā kultūras vēsture un teorija; 2.2. mākslas vēsture un teorija; 2.3. teātra vēsture; 2.4. literatūras vēsture; 2.5. filozofija; 2.6. dokumentālā un aktierkino estētika; 2.7. mūsdienu audiovizuālie mediji; 2.8. tēlotāja māksla (tēla psiholoģija, kompozīcija, krāsu mācība); 2.9. foto estētika; 2.10. video estētika; 2.11. televīzijas režijas pamati; 2.12. darba tiesiskās attiecības; 2.13. darba aizsardzība; 2.14. vides aizsardzība; 2.15. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. radošā procesa psiholoģija; 3.2. semantika un semiotika; 3.3. valsts valoda; 3.4. televīzijas un kino dramaturģijas pamati; 3.5. audiovizuālo darbu žurnālistikas pamati; 3.6. televīzijas scenārija izveide; 3.7. pasākumu scenārija izveide; 3.8. scenārista darbs; 3.9. personības izaugsmes metodoloģija; 3.10. divas svešvalodas saziņas līmenī. 2.13. Televīzijas režisora profesijas standarts 2.13.1. Vispārīgie jautājumi 1. Profesijas nosaukums - televīzijas režisors. 2. Profesijas kods - 2455 14. 2.13.2. Nodarbinātības apraksts 1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: - televīzijas režisors ir kvalificēts speciālists, kurš ir nodarbināts audiovizuālo mediju, producēšanas kompāniju, filmu studiju un interneta jomā; piedalās audiovizuālo darbu veidošanā, sadarbībā ar scenāristu vai žurnālistu izstrādājot audiovizuālā darba radošo koncepciju un darbojoties radošajā komandā kopīgi ar operatoru, redaktoru, mākslinieku, skaņu režisoru, stilistu, grimētāju, apgaismotāju un citiem tehniskajiem darbiniekiem, kā arī ieraksta vai tiešraides dalībniekiem, veidojot audiovizuālo darbu; atbilstoši radošajai koncepcijai televīzijas režisors realizē optimālu audiovizuālā darba risinājumu; veic kvalitatīvu uzņemšanas objekta fiksāciju un sadarbībā ar videoinženieri veic videomateriāla pēcapstrādi un montāžu; lietotāja līmenī pārzina video režijas daudzkameru komutācijas pulti, dažādu videoefektu pielietošanas tehniku, kadra kompozīcijas veidošanu, dramaturģijas pamatprincipus, inscenējuma veidošanu, darbu ar aktieriem, dažādu žanru video estētiku, dažādus audiovizuālo darbu formātus, videomontāžas principus, dokumentālā un mākslinieciskā tēla vizuālo veidošanu. Televīzijas režisors var strādāt gan valsts un pašvaldību institūcijās un pie komersantiem, gan kā pašnodarbināta persona, gan veikt individuālu komercdarbību. 2.13.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences 1. Spēja profesionāli novērtēt veicamo audiovizuālo darbu realizāciju. 2. Spēja uztvert un definēt darba uzdevumu un izvirzītās prasības. 3. Spēja novērtēt realizējamā projekta īpatnības. 4. Spēja izstrādāt audiovizuālā darba radošo koncepciju. 5. Spēja izstrādāt kvalitatīvu audiovizuālā darba režisora scenāriju. 6. Spēja plānot veicamos darbus un plānot to optimālo risinājumu. 7. Spēja strādāt radošā komandā. 8. Spēja argumentēt savu viedokli. 9. Spēja atrast alternatīvus risinājuma variantus. 10. Spēja piedalīties lēmumu pieņemšanā un izpildīšanā atbilstoši darbības plānam. 11. Spēja ņemt vērā tehnoloģiskos un darba vides ierobežojumus un prast izmantot to priekšrocības. 12. Spēja noteikt darba realizēšanai nepieciešamās tehnoloģiskās iekārtas un plānot to izvietojumu. 13. Spēja nodrošināt pastāvīgi kvalitatīvu audiovizuālā risinājuma realizāciju. 14. Spēja adekvāti rīkoties problēmsituācijās un laikus pieņemt nepieciešamos lēmumus. 15. Spēja ievākt un apkopot nepieciešamo profesionālo informāciju un sekot nozares aktualitātēm. 16. Spēja sadarboties ar citu radošo profesiju pārstāvjiem. 17. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas, autortiesību un plašsaziņas līdzekļu jomu reglamentējošus dokumentus. 18. Spēja nodrošināt vides, darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības. 19. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 2.13.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes 1. Plānot un organizēt savu darbu atbilstoši uzdevumam. 2. Pārzināt audiovizuālā darba tapšanas procesa pamatprincipus. 3. Veikt audiovizuālo darbu fiksēšanu ar video režijas komutācijas pults palīdzību. 4. Pielietot audiovizuālās apstrādes efektu blokus. 5. Veikt audiovizuālo darbu inscenēšanu. 6. Pārzināt dramaturģijas pamatprincipus un žanrus. 7. Pārzināt režijas darbu ar aktieriem. 8. Pārzināt dažādus video formātus un to specifiku. 9. Veikt audiovizuālo darbu pēcapstrādi un montāžu. 10. Izprast audiovizuālās nozares specifiku. 11. Izprast mediju darba specifiku. 12. Pārzināt kadra kompozīcijas pamatprincipus. 13. Izprast dokumentālā un mākslas video darbu specifiku. 14. Izprast mākslinieciskā tēla veidošanas pamatprincipus. 15. Veidot sadarbību ar projektā iesaistītajiem tehnoloģisko iekārtu speciālistiem. 16. Organizēt savu un sadarbības partneru darbu un darba vietu. 17. Lietot racionālus darba paņēmienus. 18. Orientēties audiovizuālo tehnoloģiju specifikā. 19. Pārvaldīt valsts valodu. 20. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī. 21. Lietot audiovizuālās nozares terminoloģiju, standartus un simboliku. 22. Gūt priekšstatu un pielietot praksē iegūtās zināšanas par laikmetīgajiem audiovizuālo darbu filmēšanas un montāžas tehnoloģiskajiem risinājumiem. 23. Ievērot elektrodrošību. 24. Ievērot ugunsdrošību. 25. Ievērot darba aizsardzību. 26. Sniegt pirmo palīdzību. 27. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 2.13.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas 1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. radošā darba analīze un kritika; 1.2. pētījumu metodes; 1.3. autortiesības; 1.4. komercdarbības pamati; 1.5. prezentācijas pamati. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. vispārējā kultūras vēsture un teorija; 2.2. mākslas vēsture un teorija; 2.3. teātra vēsture; 2.4. literatūras vēstures pamati; 2.5. kino un televīzijas vēsture; 2.6. dokumentālā un aktierkino estētika; 2.7. mūsdienu audiovizuālie mediji; 2.8. tēlotāja māksla; 2.9. foto estētika; 2.10. audiovizuālās montāžas principi; 2.11. televīzijas un kino dramaturģijas pamatprincipi; 2.12. televīzijas scenārija izveides pamati; 2.13. televīzijas žurnālistikas pamati; 2.14. skaņas režijas pamati; 2.15. tēlotāja māksla; 2.16. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. kompozīcija; 3.2. krāsu mācība; 3.3. tēla psiholoģija; 3.4. radošā procesa psiholoģija; 3.5. semantika un semiotika; 3.6. darbs komandā; 3.7. video estētika; 3.8. audiovizuālo tehnoloģiju pamati; 3.9. apgaismošanas principi; 3.10. televīzijas un video režisora darbs; 3.11. personības izaugsmes metodoloģija; 3.12. valsts valoda; 3.13. divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.14. vides aizsardzība; 3.15. darba aizsardzība; 3.16. darba tiesiskās attiecības."; 4.3. papildināt pielikumu aiz 3.8.apakšnodaļas ar 3.9., 3.10., 3.11., 3.12., 3.13., 3.14., 3.15., 3.16., 3.17., 3.18., 3.19., 3.20., 3.21., 3.22., 3.23. un 3.24.apakšnodaļu šādā redakcijā: "3.9. Mašīnbūves tehniķa profesijas standarts 3.9.1. Vispārīgie jautājumi 1. Profesijas nosaukums - mašīnbūves tehniķis. 2. Profesijas kods - 3115 60. 3.9.2. Nodarbinātības apraksts 1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: - mašīnbūves tehniķis ir mašīnbūves un metālapstrādes ražošanas nozares speciālists, kurš sadarbībā ar dažāda līmeņa metālapstrādes speciālistiem piedalās metālapstrādes tehnoloģiskā procesa sagatavošanā un realizēšanā; izstrādā apstrādes un montāžas tehnoloģiskos procesus, konstruē vienkāršus mezglus, veic aprēķinus, tehniski sagatavo iekārtas darbam atbilstoši tehnoloģiskajam procesam; strādā ar tehnisko dokumentāciju un veic tajā nepieciešamās izmaiņas; strādā ar mašīnbūvē pielietojamiem materiāliem atbilstoši ražošanas, remontdarbu un palīgprocesu prasībām. Mašīnbūves tehniķis var strādāt mašīnbūves un metālapstrādes komercsabiedrībās, pie komersanta, var būt pašnodarbināta persona. 3.9.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences 1. Spēja noteikt nepieciešamo resursu apjomu un racionāli saplānot metālapstrādes procesu. 2. Spēja uzņemties atbildību par sava darba norisi un rezultātiem. 3. Spēja novērtēt tehnoloģisko iekārtu tehnisko stāvokli. 4. Spēja novērtēt instrumentu un palīgierīču atbilstību tehnoloģiskajam procesam. 5. Spēja novērtēt izejvielu un palīgmateriālu atbilstību kvalitātes prasībām. 6. Spēja novērtēt ražošanas līdzekļu atbilstību darba drošības prasībām. 7. Spēja lasīt rasējumus, tehnoloģiskās kartes un izprast vadības programmas. 8. Spēja izstrādāt tehnoloģiskā procesa secību un tehnoloģisko dokumentāciju ražošanas procesa nodrošināšanai. 9. Spēja pielietot tehnoloģiskās iekārtas atbilstoši to funkcijām ražošanas procesā. 10. Spēja kontrolēt tehnoloģiskā procesa ievērošanu. 11. Spēja laikus un operatīvi koriģēt ražošanas procesu un veikt korekcijas tehnoloģiskajā dokumentācijā. 12. Spēja veikt uzskaiti ražošanas procesa nodrošināšanai ar rezerves detaļām, instrumentiem un materiāliem, izmantojot informāciju tehnoloģijas. 13. Spēja strādāt komandā un sadarboties ar citiem speciālistiem ražošanas procesa nodrošināšanai. 14. Spēja nodrošināt iekārtu darbību, pielietojot atbilstošus materiālus, instrumentus un palīgierīces, atbilstoši iekārtu ekspluatācijas un apkopes noteikumiem. 15. Spēja praktiski pielietot elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumu prasības darba vidē. 16. Spēja veikt darba pienākumus tehnoloģiskā procesa sagatavošanā un realizēšanā, ievērojot vides aizsardzības prasības. 17. Spēja patstāvīgi pilnveidot savas profesionālās zināšanas un prasmes. 18. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās (angļu un krievu valodā). 3.9.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes 1. Izstrādāt metālapstrādes tehnoloģiskā procesa secību. 2. Noformēt tehnoloģisko dokumentāciju. 3. Lasīt mehāniskās, pneimatiskās, hidrauliskās un elektriskās shēmas. 4. Lasīt kopsalikuma rasējumus un tehnoloģiskās kartes. 5. Veikt tehnoloģisko iekārtu tehniski ekonomisko analīzi. 6. Veikt izmaiņas tehnoloģiskajā dokumentācijā atbilstoši izmaiņām ražošanas procesā. 7. Sagatavot nepieciešamo materiālu un iekārtu specifikācijas. 8. Pārraudzīt tehnoloģiskā procesa ievērošanu un iekārtu ekspluatācijas noteikumus. 9. Lietot vadības programmas operatīvo pulti un ārējo programmas nesēju. 10. Aprēķināt griešanas režīmus. 11. Izmainīt instrumentu un detaļu stāvokli darbagaldā. 12. Pielietot metālapstrādes darbagaldus un griezējinstrumentus. 13. Izvēlēties un sagatavot darbam mērinstrumentus, ierīces un sagataves. 14. Pārbaudīt materiālu kvalitāti un atbilstību ražošanas procesam. 15. Atpazīt un pielietot metāliskos materiālus: tēraudu, čugunu un krāsainos metālus. 16. Atpazīt un izmantot lietojamos materiālus remontdarbos, palīgražošanā un pamatražošanā. 17. Pamatot izejmateriālu, instrumentu un enerģijas patēriņu atbilstoši ražošanas procesam. 18. Sagatavot iekārtu un mezglu remonta un apkopes dokumentāciju. 19. Sagatavot pasūtījumu sagatavju izgatavošanai, norādot pamatizmērus un materiālu. 20. Izstrādāt detaļu un mezglu skices. 21. Veikt materiālu uzskaiti. 22. Sagatavot pārskatus par izmantotajiem ražošanas resursiem. 23. Aprēķināt nepieciešamo rezerves detaļu daudzumu un noformēt pasūtījumu. 24. Sagatavot materiālu norakstīšanas dokumentus. 25. Ievērot drošības instrukciju prasības darba vietā un lietot individuālos aizsardzības līdzekļus. 26. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus. 27. Sniegt pirmo palīdzību. 28. Veikt darba pienākumus atbilstoši vides aizsardzības prasībām. 29. Orientēties darba vides riska izvērtēšanā. 30. Izmantot informāciju tehnoloģiju iespējas un tehniskos katalogus. 31. Pārvaldīt valsts valodu. 32. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas (angļu un krievu valodu) saziņas līmenī. 33. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās (angļu un krievu valodā). 34. Izvērtēt izstrādes normu ekonomiskumu. 35. Sadarboties komandā. 36. Sadarboties ar citu struktūrvienību speciālistiem. 37. Izprast struktūrvienības plānojuma dokumentāciju. 38. Aizpildīt darba laika uzskaites lapas. 3.9.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas 1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. darba tiesiskās attiecības; 1.2. darba aizsardzība; 1.3. vides aizsardzība; 1.4. komersanta struktūrvienības, to pamatfunkcijas; 1.5. iekārtu izvietošanas principi; 1.6. elektrisko shēmu uzbūve; 1.7. darba vides risku vērtēšana; 1.8. saskarsmes pamati. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. metālapstrādes iekārtu uzbūve un darbība; 2.2. mezglu uzbūve un darbības principi iekārtā; 2.3. materiālu un iekārtu pielietošana ražošanā; 2.4. automatizētās programmēšanas sistēmas; 2.5. iekārtu apkopes veidi un apkopē pielietojamie materiāli; 2.6. izstrādes normu sastādīšanas principi; 2.7. iekārtu un mezglu remonts; 2.8. detaļu izgatavošanas un montāžas pamatprincipi un tehnoloģija; 2.9. palīgierīču un instrumentu tehniskās iespējas; 2.10. metālgriešanas veidi un paņēmieni; 2.11. standartizācijas pamatprincipi; 2.12. specifiskās simbolikas pielietošana dokumentācijas noformēšanā; 2.13. darbagaldu rezerves daļu specifikācija un instrumentu nodiluma intensitāte; 2.14. detaļu, instrumentu un materiālu utilizācijas noteikumi; 2.15. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās (angļu un krievu valodā). 3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. tehnoloģiskā procesa izstrādes principi; 3.2. tehnoloģiskās kartes; 3.3. materiālu pielietojamība un apstrādes tehnoloģiskās īpašības; 3.4. darbagaldu un griezējinstrumentu pielietojamības iespējas; 3.5. materiālu mehāniskās un fizikālās īpašības; 3.6. salāgošanas sistēmas un precizitātes klases; 3.7. darba laika uzskaite; 3.8. tehnoloģiskā procesa izpildes kontrole; 3.9. mērinstrumentu lietošana un to iespējas; 3.10. valsts valoda; 3.11. darba drošības prasības darbā ar metālapstrādes darbagaldiem; 3.12. elektrodrošības noteikumi; 3.13. ugunsdrošības noteikumi; 3.14. pirmā palīdzība; 3.15. vismaz divas svešvalodas (angļu un krievu valoda) saziņas līmenī. 3.10. Saldumu un šokolādes izstrādājumu ražošanas tehniķa profesijas standarts 3.10.1. Vispārīgie jautājumi 1. Profesijas nosaukums - saldumu un šokolādes izstrādājumu ražošanas tehniķis. 2. Profesijas kods - 3119 33. 3.10.2. Nodarbinātības apraksts 1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: - saldumu un šokolādes izstrādājumu ražošanas tehniķis patstāvīgi plāno un organizē saldumu un šokolādes izstrādājumu ražošanu kādā no ražošanas posmiem atbilstoši tehnoloģijas shēmām un receptūrām, spēj piedalīties jaunu tehnoloģisko procesu un izstrādājumu ieviešanā, kā arī palīdz nodrošināt kvalitātes vadību un kontroli; pārzina riska analīzes principus kritiskajos kontroles punktos, ievēro tos tiešo pienākumu pildīšanā; darba procesā sadarbojas ar citiem speciālistiem. Saldumu un šokolādes izstrādājumu ražošanas tehniķis veic darbu pie pārtikas rūpniecības komersanta, kas nodarbojas ar šokolādes, cukurotu un miltu izstrādājumu izgatavošanu. 3.10.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences 1. Spēja organizēt darba procesu, ievērojot prioritātes. 2. Spēja veikt izejvielu un palīgmateriālu novērtēšanu atbilstoši kvalitātes prasībām. 3. Spēja pieņemt un novērtēt izejvielas un palīgmateriālus ražošanas procesam. 4. Spēja izvērtēt un paredzēt iespējamos riskus droša galaprodukta radīšanai tehnoloģiskajā procesā. 5. Spēja piedalīties jaunu izstrādājumu gatavošanas tehnoloģiskā procesa organizēšanā. 6. Spēja pielietot atbilstošas ražošanas tehnoloģiskās un iekārtu ekspluatācijas instrukcijas. 7. Spēja pielietot atbilstošus tīrīšanas, mazgāšanas un dezinficēšanas līdzekļus. 8. Spēja piemērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības noteikumus. 9. Spēja ar datora palīdzību veikt uzskaiti izstrādājuma ražošanas procesā. 10. Spēja novērtēt un kontrolēt izstrādājuma paraugus organoleptiski. 11. Spēja novērtēt un kontrolēt ražošanas procesa tehnoloģisko parametru novirzes. 12. Spēja strādāt komandā, sadarbojoties un ievērojot darba ētikas principus. 13. Spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību. 14. Spēja ievērot ražošanas un personīgās higiēnas prasības. 15. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā. 16. Spēja rūpēties par profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanu. 17. Spēja sekot jauninājumiem nozarē, profesionāli izvērtēt savu un kolēģu pieredzi profesijā. 18. Spēja piedalīties jaunu izstrādājumu izgatavošanas iekārtu apguvē, tehnoloģiju izstrādēs un novērtēšanā. 19. Spēja izvēlēties vidi saudzējošu darbību, ievērojot vides aizsardzības prasības. 3.10.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes 1. Izvērtēt prioritātes konkrētā darba veikšanai. 2. Orientēties izejvielu nodrošinājuma iespējās. 3. Izprast konkrētā procesa uzdevumu, metodes un paņēmienus tā izpildei. 4. Pieņemt lēmumus atbilstoši kompetencei. 5. Izvērtēt izmantojamo izejvielu un materiālu atbilstību izvirzītajām kvalitātes prasībām. 6. Pielietot iekārtas un kontrolēt to pielietošanu atbilstoši to funkcijām un ekspluatācijas instrukcijām izstrādājumu izgatavošanas procesā. 7. Izvērtēt tehnoloģiskās iekārtas piemērotību procesā noteiktā uzdevuma veikšanai. 8. Orientēties tehniskajā dokumentācijā un iekārtu darbības shēmās. 9. Prast režīmu ieregulēšanu. 10. Izvērtēt parametru vai režīmu neievērošanas riskus. 11. Veikt vienkāršus ķīmiskos vai fizikālos mērījumus. 12. Novērtēt produktu organoleptiski. 13. Noņemt paraugus kontrolei. 14. Uzskaitīt zudumus procesā. 15. Pielietot informācijas tehnoloģijas. 16. Novērtēt vizuāli iekārtu tīrību. 17. Izvērtēt un pielietot atbilstošus tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus, ievērojot darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskām vielām. 18. Noņemt virsmas tīrības paraugus mikrobioloģisko analīžu veikšanai. 19. Ievērot minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumos. 20. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus. 21. Kontrolēt piemērotu un atbilstošu individuālo darba aizsardzības līdzekļu izvēli kādā no ražošanas posmiem. 22. Sniegt pirmo palīdzību. 23. Izpildīt vides aizsardzības prasības. 24. Novērtēt iespējamo apdraudējumu videi kādā no ražošanas posmiem. 25. Argumentēt savu viedokli un sadarboties. 26. Ievērot darba ētikas principus. 27. Analizēt savu rīcību. 28. Uzklausīt citu speciālistu viedokli. 29. Prast piekāpties un atrast kompromisu. 30. Pārvaldīt valsts valodu. 31. Pārvaldīt vismaz vienu svešvalodu saziņas līmenī. 32. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā. 33. Pielietot kolēģu pozitīvo darba pieredzi. 34. Prast orientēties informācijas iegūšanas avotos nozarē. 3.10.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas 1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. darba tiesiskās attiecības; 1.2. vides aizsardzība; 1.3. saskarsmes pamati. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. izejvielu un materiālu veidi šokolādes un saldumu izstrādājumu ražošanā; 2.2. pamatzināšanas tehniskajā grafikā, tehniskie apzīmējumi; 2.3. kvalitātes prasības; 2.4. izejvielu rotācijas princips ("pirmais iekšā, pirmais ārā" princips); 2.5. iekšējās kontroles sistēmas ieviešanas pārtikas komersantā pamatprincipi; 2.6. kvalitātes kritisko punktu būtība un monitorings; 2.7. laba ražošanas prakse; 2.8. organoleptiskā produkta novērtēšanas teorija; 2.9. ražošanas procesa un iekārtu reglamentētie parametri; 2.10. ķīmijas pamatzināšanas; 2.11. tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas pamatprincipi; 2.12. vispārējās higiēnas prasības atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem; 2.13. pirmās palīdzības sniegšana; 2.14. iekārtu elektrodrošības noteikumi; 2.15. ugunsdrošības noteikumi; 2.16. profesionālie termini valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā; 2.17. grāmatvedības un uzskaites pamatprincipi; 2.18. tālākizglītības iespējas profesijā. 3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. ražošanas plānošanas pamatprincipi; 3.2. higiēnas prasības pārtikas uzņēmumos; 3.3. tehnoloģisko iekārtu darbības pamatprincipi; 3.4. speciālās tehnoloģijas kakao, šokolādes, saldumu, cukurotu (piemēram, marmelāde, zefīrs, dražejas) un miltu (piemēram, vafeles, cepumi) izstrādājumu ražošanā; 3.5. personīgās higiēnas prasības; 3.6. darba aizsardzība; 3.7. valsts valoda; 3.8. vismaz viena svešvaloda saziņas līmenī; 3.9. mikrobioloģijas pamati; 3.10. informācijas tehnoloģiju izmantošana. 3.11. Televīzijas operatora profesijas standarts 3.11.1. Vispārīgie jautājumi 1. Profesijas nosaukums - televīzijas operators. 2. Profesijas kods - 3131 06. 3.11.2. Nodarbinātības apraksts 1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: - televīzijas operators ir kvalificēts speciālists, kurš ir nodarbināts audiovizuālo mediju, producēšanas kompāniju, filmu studiju un interneta nozares jomā; piedalās audiovizuālo darbu veidošanā; darbojoties radošajā komandā kopīgi ar režisoru, redaktoru, skaņu režisoru, scenāristu, mākslinieku, stilistu, grimētāju, apgaismotāju, dekorāciju uzstādītāju, ieraksta vai tiešraides dalībniekiem, atbilstoši radošajai koncepcijai televīzijas operators piedāvā optimālu vizuālo risinājumu un atbilstoši režisora gala uzstādījumam, izmantojot videokameru un apkalpojot palīgtehniku, veic kvalitatīvu uzņemšanas objekta fiksāciju; lietotāja līmenī pārzina uzņemšanas videotehniku, kadra kompozīcijas veidošanu, dokumentālā un mākslinieciskā tēla vizuālo veidošanu, apgaismošanas pamatprincipus. Televīzijas operators var strādāt gan valsts un pašvaldību institūcijās un pie komersantiem, gan kā pašnodarbināta persona, gan veikt individuālu komercdarbību. 3.11.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences 1. Spēja profesionāli novērtēt veicamo audiovizuālo projektu realizāciju. 2. Spēja uztvert un definēt darba uzdevumu un izvirzītās prasības. 3. Spēja novērtēt realizējamā projekta īpatnības. 4. Spēja ņemt vērā tehnoloģiskos un darba vides ierobežojumus un prast izmantot to priekšrocības. 5. Spēja noteikt darba realizēšanai nepieciešamās tehnoloģiskās iekārtas un plānot to izvietojumu. 6. Spēja strādāt radošā komandā. 7. Spēja plānot veicamos darbus un piedāvāt to optimālo risinājumu. 8. Spēja argumentēt savu viedokli. 9. Spēja piedalīties lēmumu pieņemšanā un izpildīšanā atbilstoši darbības plānam. 10. Spēja organizēt, izmantot un uzturēt drošu un stabilu darba vidi. 11. Spēja pastāvīgi nodrošināt kvalitatīvu tehnoloģiskā risinājuma realizāciju. 12. Spēja adekvāti rīkoties problēmsituācijās un laikus pieņemt nepieciešamos lēmumus. 13. Spēja ievākt un apkopot nepieciešamo profesionālo informāciju un sekot nozares aktualitātēm. 14. Spēja sadarboties ar citu radošo profesiju pārstāvjiem. 15. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas un citus darbības jomu reglamentējošus dokumentus. 16. Spēja nodrošināt vides, darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības. 17. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 3.11.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes 1. Plānot un organizēt savu darbu atbilstoši uzdevumam. 2. Pārzināt galvenos videokameru veidus un to tehniskās iespējas. 3. Pārzināt dažādus video formātus un to specifiku. 4. Pārzināt dažādu apgaismošanas ierīču īpašības. 5. Veidot sadarbību ar projektā iesaistītajiem tehnoloģisko iekārtu speciālistiem. 6. Pārzināt kadra kompozīcijas pamatprincipus. 7. Izprast dokumentālā un mākslas video darbu specifiku. 8. Izprast mākslinieciskā tēla veidošanas pamatprincipus. 9. Pārzināt video montāžas radošos un tehniskos pamatprincipus. 10. Mērīt darba objektā apgaismojuma ekspozīciju, noteikt krāsu temperatūru un izvēlēties gaismas daudzumu luksos. 11. Pārzināt televīzijas operatora palīgtehniku un tās iespējas. 12. Pārvaldīt valsts valodu. 13. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī. 14. Organizēt savu un sadarbības partneru darbu un darba vietu. 15. Pārzināt audiovizuālā darba tapšanas procesa pamatprincipus. 16. Lietot racionālus darba paņēmienus. 17. Izprast audiovizuālās nozares specifiku. 18. Izprast mediju darba specifiku. 19. Orientēties audiovizuālo tehnoloģiju specifikā. 20. Lietot audiovizuālās nozares terminoloģiju, standartus un simboliku. 21. Gūt priekšstatu un pielietot praksē iegūtās zināšanas par laikmetīgajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem. 22. Ievērot elektrodrošību. 23. Ievērot ugunsdrošību. 24. Ievērot darba aizsardzību. 25. Sniegt pirmo palīdzību. 26. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 3.11.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas 1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. radošā darba analīze un kritika; 1.2. pētījumu metodes; 1.3. autortiesības; 1.4. komercdarbības pamati; 1.5. prezentācijas pamati. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. vispārējā kultūras vēsture un teorija; 2.2. mākslas vēsture un teorija; 2.3. teātra vēstures pamati; 2.4. literatūras vēstures pamati; 2.5. kino un televīzijas vēsture; 2.6. dokumentālā un aktierkino estētika; 2.7. mūsdienu audiovizuālie mediji; 2.8. tēlotāja māksla; 2.9. fotogrāfija; 2.10. audiovizuālās montāžas principi; 2.11. televīzijas režijas pamati; 2.12. televīzijas scenārija izveides pamati; 2.13. televīzijas žurnālistikas pamati; 2.14. skaņas režijas pamati; 2.15. darba tiesiskās attiecības; 2.16. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. kompozīcija; 3.2. krāsu mācība; 3.3. tēla psiholoģija; 3.4. radošā procesa psiholoģija; 3.5. semantika un semiotika; 3.6. darbs komandā; 3.7. video estētika; 3.8. audiovizuālo tehnoloģiju pamati; 3.9. apgaismošanas principi; 3.10. televīzijas un video operatora darbs; 3.11. valsts valoda; 3.12. divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.13. vides aizsardzība; 3.14. darba aizsardzība. 3.12. Mākslas fotogrāfa profesijas standarts 3.12.1. Vispārīgie jautājumi 1. Profesijas nosaukums - mākslas fotogrāfs. 2. Profesijas kods - 3131 10. 3.12.2. Nodarbinātības apraksts 1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: - mākslas fotogrāfs ir kvalificēts speciālists, kurš ir nodarbināts vizuālās mākslas, drukāto un audiovizuālo mediju, interneta un izdevniecību jomā; piedalās vizuālo darbu veidošanā visās jomās, kurās lieto fotogrāfiskus attēlus; darbojoties gan patstāvīgi, gan radošajā komandā kopīgi ar redaktoru, žurnālistu, mākslinieku, stilistu, grimētāju, apgaismotāju, fotosesiju dalībniekiem, atbilstoši radošajai koncepcijai mākslas fotogrāfs piedāvā optimālu vizuālo risinājumu un, izmantojot fotokameru, veic kvalitatīvu uzņemšanas objekta vai subjekta fiksāciju un fotogrāfisko attēlu apstrādi; lietotāja un projektu vadītāja līmenī pārzina foto uzņemšanas un attēlu veidošanas tehniku, kadra kompozīcijas veidošanu, krāsu mācību, apgaismošanas pamatprincipus, izvēlas atbilstošas tehnoloģijas un atbild par attēla gala kvalitāti. Mākslas fotogrāfs var strādāt gan valsts un pašvaldību institūcijās un pie komersantiem, gan kā pašnodarbināta persona, gan veikt individuālu komercdarbību. 3.12.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences 1. Spēja profesionāli novērtēt veicamo uzdevumu realizāciju. 2. Spēja uztvert un definēt darba uzdevumu un izvirzītās prasības. 3. Spēja novērtēt realizējamā darba īpatnības. 4. Spēja ņemt vērā tehnoloģiskos un darba vides ierobežojumus un prast izmantot to priekšrocības. 5. Spēja noteikt darba veikšanai nepieciešamo fototehniku, optiku un palīgierīces. 6. Spēja strādāt patstāvīgi un radošā komandā. 7. Spēja piedāvāt veicamā darba optimālo risinājumu. 8. Spēja argumentēt savu viedokli. 9. Spēja piedalīties lēmumu pieņemšanā un izpildīšanā atbilstoši darbības plānam. 10. Spēja organizēt, izmantot un uzturēt drošu un stabilu darba vidi. 11. Spēja nodrošināt kvalitatīvu foto materiālu pēcapstrādi. 12. Spēja veikt atbilstošu un drošu uzņemto foto materiālu arhivēšanu. 13. Spēja pielietot kvalitātes kontroles metodes. 14. Spēja adekvāti rīkoties projekta problēmsituācijās un laikus pieņemt nepieciešamos lēmumus. 15. Spēja ievākt un apkopot nepieciešamo profesionālo informāciju un sekot nozares aktualitātēm. 16. Spēja vadīt projektus, kas saistīti ar foto nozari. 17. Spēja veikt zinātniski pētniecisko darbu foto nozarē. 18. Spēja sadarboties ar citu radošo profesiju pārstāvjiem. 19. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas, autortiesību un masu mediju jomu reglamentējošus dokumentus. 20. Spēja nodrošināt vides, darba aizsardzības un ugunsdrošības jomas normatīvo aktu prasības. 21. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 3.12.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes 1. Plānot un organizēt savu darbu atbilstoši uzdevumam. 2. Organizēt savu un sadarbības partneru darbu un darba vietu. 3. Veidot sadarbību ar projektā iesaistītajiem tehnoloģisko iekārtu speciālistiem. 4. Pārzināt galvenos fotoaparātu veidus un to tehniskās iespējas. 5. Pārzināt dažādus fototehnoloģiju veidus un to specifiku. 6. Pārzināt dažādu apgaismošanas ierīču īpašības. 7. Prast sastādīt dažādas apgaismošanas shēmas. 8. Pārzināt radošā procesa psiholoģiju. 9. Pārzināt projektu vadības pamatprincipus. 10. Pārzināt kadra kompozīcijas pamatprincipus. 11. Izprast foto estētiku. 12. Izprast dokumentālā un mākslas video darbu specifiku. 13. Izprast mākslinieciskā tēla veidošanas pamatprincipus. 14. Pārzināt zinātniskās izpētes metodes. 15. Izprast audiovizuālās nozares specifiku. 16. Izprast dažādu mediju darba specifiku. 17. Orientēties attēla izgatavošanas un materiālu apstrādes tehnoloģijās. 18. Mērīt darba objektā apgaismojuma ekspozīciju. 19. Pārzināt fotogrāfa palīgtehniku un tās iespējas un pielietot to. 20. Lietot racionālus un radošus darba paņēmienus. 21. Orientēties foto tehnoloģiju tehniskajā dokumentācijā. 22. Lietot foto nozares terminoloģiju, standartus un simboliku. 23. Pielietot praksē teorētiskās zināšanas. 24. Sastādīt un noformēt lietišķos dokumentus. 25. Pārvaldīt valsts valodu. 26. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī. 27. Ievērot elektrodrošību. 28. Ievērot ugunsdrošību. 29. Ievērot darba aizsardzības prasības. 30. Sniegt pirmo palīdzību. 31. Pārzināt darba ergonomiku. 32. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 3.12.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas 1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. radošā darba analīze un kritika; 1.2. zinātniskās pētījumu metodes; 1.3. autortiesības; 1.4. komercdarbības pamati; 1.5. prezentācijas pamati. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. vispārējā kultūras vēsture un teorija; 2.2. mākslas vēsture un teorija; 2.3. teātra vēstures pamati; 2.4. literatūras vēstures pamati; 2.5. foto, kino un televīzijas vēsture; 2.6. filozofija; 2.7. dokumentālā un aktierkino estētika; 2.8. mūsdienu audiovizuālie mediji; 2.9. tēlotāja māksla; 2.10. video estētika; 2.11. vizuālās montāžas principi; 2.12. audiovizuālo darbu režijas pamati; 2.13. televīzijas scenārija izveides pamati; 2.14. žurnālistikas pamati; 2.15. projektu vadība un producēšana; 2.16. darba tiesiskās attiecības; 2.17. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. tēla psiholoģija; 3.2. radošā procesa psiholoģija; 3.3. semantika un semiotika; 3.4. darbs komandā; 3.5. foto estētika; 3.6. attēla grafiskā rediģēšana; 3.7. vizuālo tehnoloģiju pamati; 3.8. interneta tehnoloģiju pamati; 3.9. apgaismošanas principi; 3.10. profesionālais fotogrāfa darbs; 3.11. personības izaugsmes metodoloģija; 3.12. valsts valoda; 3.13. divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.14. vides aizsardzība; 3.15. darba aizsardzība; 3.16. ergonomika. 3.13. Kosmētiķa profesijas standarts 3.13.1. Vispārīgie jautājumi 1. Profesijas nosaukums - kosmētiķis. 2. Profesijas kods - 3226 18. 3.13.2. Nodarbinātības apraksts 1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: - kosmētiķis nosaka sejas un ķermeņa ādas kosmētisko diagnozi, patstāvīgi veic atbilstošas ādas apstrādes un kopšanas kosmētiskās procedūras un sniedz citus kosmētiska rakstura pakalpojumus, kas veicina labas fiziskās formas, vizuālā izskata un labsajūtas, klienta psiholoģiskā komforta uzturēšanu, ir personīgi atbildīgs par savas profesionālās darbības rezultātiem un pieļautajām kļūdām, morālo un ētisko rīcību atbilstoši medicīnas ētikas normām. Kosmētiķis ir ārstniecības persona, kas ieguvusi vidējo profesionālo izglītību, nokārtojis sertifikācijas eksāmenu, ieguvis tiesības kompetenti iesaistīties veselības aprūpes procesa nodrošināšanā skaistumterapijā, strādā individuāli kā pašnodarbinātā persona vai komersants vai arī kā darba devējs vai darba ņēmējs skaistumkopšanas nozares komercstruktūrās. 3.13.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences 1. Spēja izprast cilvēka ķermeņa uzbūvi, orgānu un to sistēmu fizioloģiskās funkcijas, vispārējās veselības, tai skaitā ādas stāvokļa saistību ar uzturu un dzīvesveidu, lai, nekaitējot klientam, veiktu kosmētiskās manuālās un aparātu tehnikas sejas ādas un ķermeņa kopšanā. 2. Spēja atpazīt biežāk sastopamās ādas un tās derivātu slimības, ādas un zemādas veidojumus, bojājumus un kosmētiskos defektus, lai savas atbildības līmenī risinātu problēmu vai ieteiktu klientam attiecīga ārsta konsultāciju. 3. Spēja pareizi novērtēt ādas tipu, stāvokli un defektus, adekvāti izvēlēties piemērotākās kosmētiskās pamatprocedūras mērķi, izstrādāt tās veikšanas plānu un novērtēšanas lapās atspoguļot klienta sejas un ķermeņa ādas analīzes informāciju. 4. Spēja patstāvīgi un atbildīgi veikt sejas, kakla un dekoltē, visa ķermeņa vai tā atsevišķu daļu kosmētiskās masāžas, tai skaitā manuālās un aparātu tehnikas, nekaitējot klientam un ievērojot masāžas pamatprincipus, procedūras tehniku un drošības pasākumus. 5. Spēja izprast svarīgāko fizikālo faktoru lomu un darbību praktiskajā kosmetoloģijā, lai, atbildīgi veicot siltuma, gaismas un elektroprocedūras, garantētu to pozitīvu rezultātu, personīgo un klienta drošību. 6. Spēja labi orientēties Latvijas kosmētikas tirgū piedāvātajos profesionālās kosmētikas produktu veidos, to sastāvā, aktīvo sastāvdaļu iedarbībā, lai droši varētu risināt konkrētu kosmētisko problēmu, iesakot klientam atbilstošāko kosmētikas līdzekli salona vai mājas lietošanai. 7. Spēja strikti ievērot valsts reglamentētos noteikumus par higiēnas prasībām kosmētiskajiem kabinetiem, garantējot augstu sanitārijas līmeni darba vietā, drošu darba vidi klientam un speciālistam. 8. Spēja augstā sanitārijas līmenī veikt ādas tīrīšanu un pēcapstrādi, pielietojot mehānisko, ķīmisko un citas metodes. 9. Spēja rūpīgi veikt liekā apmatojuma likvidēšanu uz visām ķermeņa daļām, ievērojot depilācijas un epilācijas izpildījuma tehnikas un drošības nosacījumus. 10. Spēja patstāvīgi veikt sejas un ķermeņa kosmētiskās kopšanas palīgprocedūras un prasmīgi tās piedāvāt klientam: uzacu korekciju, uzacu un skropstu krāsošanu, higiēnisko manikīru un pedikīru, grima ("make-up") pamattehnikas, konsultēt klientu, lai pilnīgāk izmantotu speciālista apmeklējumam atvēlēto laiku. 11. Spēja plānot un organizēt savu darbu, strādājot patstāvīgi un komandā, lai precīzi izpildītu darba uzdevumus, vairojot komersanta un profesijas pamatvērtības un prestižu sabiedrībā. 12. Spēja laipni sagaidīt un apkalpot klientu, radīt saziņai labvēlīgu uzticēšanās atmosfēru, sagatavot klientu procedūrai, novietojot kosmētiskajā krēslā un secīgi veicot ievadprocedūras. 13. Spēja piesaistīt jaunus klientus, prasmīgi, ar pozitīvu attieksmi risināt vai nepieļaut konfliktsituācijas, ievērojot saskarsmes, komercinformācijas aizsardzības un konfidencialitātes pamatprincipus. 14. Spēja sadarboties ar klientiem, pārliecinoši piedāvāt kosmētisko pakalpojumu vai kosmētikas produktu, korekti sniegt profesionālu informāciju, saglabājot lojalitāti pret kolēģiem un darba devēju. 15. Spēja ievērot medicīnas ētikas normas, nodrošināt morālu un ētisku rīcību, garantējot konfidencialitāti klienta problēmu risināšanā. 16. Spēja noformēt un atbildīgi sagatavot nepieciešamos grāmatvedības un finanšu dokumentus, laikus nodot tos uzņēmuma vai attiecīgo valsts dienestu apritē. 17. Spēja sadarboties ar dermatologiem, ārstiem kosmetologiem un plastikas ķirurgiem, strikti nošķirt un ievērot ārsta un kosmētiķa profesionālās kompetences. 18. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā. 3.13.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes 1. Prezentēt sevi atbilstoši profesijas standarta prasībām. 2. Izvēlēties kosmētiskās iekārtas, aprīkojumu, aparatūru un iekārtot darba vietu. 3. Organizēt drošu darba vidi un uzturēt augstu sanitārijas līmeni darba telpās un palīgtelpās. 4. Izvēlēties un pielietot mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus. 5. Veikt virsmu dezinfekciju. 6. Veikt darba instrumentu, atsevišķu materiālu attīrīšanu, sterilizāciju un dezinfekciju. 7. Veikt roku dezinfekciju. 8. Veikt darba telpu ģenerāltīrīšanu un dezinfekciju. 9. Uzklāt kosmētisko krēslu un nomainīt veļu pēc katra klienta. 10. Sniegt, ja nepieciešams, pirmo palīdzību. 11. Izvēlēties un pielietot profesionālās kosmētikas produktus, līdzekļus un palīglīdzekļus, materiālus un palīgmateriālus. 12. Sagatavot un rūpīgi pēc procedūras sakārtot procedūru galdiņu. 13. Savākt anamnēzi. 14. Noteikt sejas ādas tipu un stāvokli. 15. Noteikt ķermeņa konstitucionālo tipu. 16. Noteikt ādas defektus un bojājumus. 17. Atpazīt kosmētiskā līdzekļa izraisītās blakusparādības. 18. Noteikt celulīta pazīmes un stadijas. 19. Noteikt stājas novirzes. 20. Noteikt kosmētisko diagnozi. 21. Noteikt kosmētiskās pamatprocedūras mērķi. 22. Izveidot kosmētiskās procedūras plānu. 23. Izvēlēties kosmētikas līdzekļus ādas kopšanai salonā. 24. Ieteikt kosmētikas līdzekļus lietošanai mājas apstākļos. 25. Veikt sejas ādas un ķermeņa novērtēšanu. 26. Veikt ievadprocedūras (noņemt acu grimu, apstrādāt lūpas, attīrīt sejas, kakla un dekoltē ādu), pielietojot atbilstošus attīrošos līdzekļus. 27. Veikt vaporizāciju. 28. Veikt brosāžu. 29. Pielietot pīlingus, tai skaitā ķīmiskos (augļskābju), koncentrācijā līdz 20 %. 30. Izpildīt masāžas paņēmienus: glaudīšanu, berzēšanu, maidzīšanu, piesitienus, vibrāciju, ievērojot to pareizu secību. 31. Noteikt fiksācijas punktus. 32. Ievērot Langera līnijas. 33. Uzturēt pareizu kosmētiķes stāju un roku pozīciju masāžas laikā. 34. Saglabāt vienmērīgu masāžas ritmu. 35. Veikt citas sejas un ķermeņa kosmētiskās masāžas manuālās un aparātu tehnikas: D'arsenvalizāciju, jonoforēzi, miostimulāciju, vakuumprocedūras, interferentās strāvas programmas/tehnikas, mehāniskās vibromasāžas tehnikas, mikrodermobrāzijas kosmētisko procedūru, fotohromoterapiju, ultraskaņu, zemas jaudas terapeitiskos lāzerus, kriomasāžu. 36. Veikt mikropigmentācijas procedūru (pēc atbilstoša profesionālās pilnveides izglītības dokumenta saņemšanas). 37. Veikt medicīnisko pīrsingu uz visām ķermeņa daļām (pēc atbilstoša profesionālās pilnveides izglītības dokumenta saņemšanas). 38. Veikt dermatologa vai ārsta kosmetologa akceptētas mezoterapijas procedūras (pēc atbilstoša profesionālās pilnveides izglītības dokumenta saņemšanas), izmantojot Latvijā reģistrētos kosmētiskos līdzekļus. 39. Veikt ādas dziļo tīrīšanu, manuāli likvidējot komedonus, miliumus vai pielietojot dezinkrustāciju, ķīmisko (augļskābju) pīlingu koncentrācijā no 20 līdz 40 %. 40. Veikt atbilstošas noslēdzošās procedūras. 41. Veikt epilāciju. 42. Veikt depilāciju. 43. Veikt uzacu korekciju. 44. Veikt skropstu un uzacu ķīmisko krāsošanu. 45. Izveidot dienas un vakara grimu ("make-up"). 46. Analizēt un pielietot krāsas atbilstoši cilvēka tipam. 47. Izkopt personīgo stilu. 48. Veikt higiēnisko manikīru. 49. Veikt higiēnisko pedikīru. 50. Uzklāt laku. 51. Pielietot parafīna vanniņu rokām. 52. Prast analizēt un vērtēt, lietot korektu argumentāciju savas pozīcijas vai viedokļa motivācijā. 53. Sniegt konsultācijas. 54. Risināt problēmsituācijas. 55. Plānot un organizēt savu un kolēģu darbu. 56. Veikt darbu patstāvīgi un komandā. 57. Vadīt savu vai komersanta darbu. 58. Orientēties kosmētikas tirgū Latvijā. 59. Pārdot kosmētikas pakalpojumus un kosmētikas līdzekļus. 60. Sagatavot un sniegt mutisku un rakstisku informāciju par profesionālās darbības jautājumiem. 61. Pilnveidot savu profesionālās kvalifikācijas līmeni. 62. Orientēties komercdarbības pamatos. 63. Izstrādāt kosmētisko pakalpojumu cenrādi. 64. Veikt nepieciešamos grāmatvedības aprēķinus. 65. Ievērot kosmētiķa darbību reglamentējošus dokumentus. 66. Ievērot medicīnas ētikas normas. 67. Ievērot komercinformācijas aizsardzību un konfidencialitāti. 68. Ievērot vides aizsardzības prasības. 69. Ievērot darba aizsardzības noteikumus. 70. Ievērot ugunsdrošības noteikumus. 71. Ievērot elektrodrošības noteikumus. 72. Pārvaldīt valsts valodu. 73. Pārvaldīt vismaz vienu svešvalodu saziņas līmenī. 74. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā. 3.13.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas 1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. ķīmijas un fizikas pamatprincipi un procesi, kas ir organisma dzīvības norišu, kosmētikas produktu un elektroprocedūru iedarbības teoriju pamatā; 1.2. plastikas ķirurģijas operācijas un jaunākie sasniegumi, ādas virsmas atjaunošanas metodes, injicējamie materiāli; 1.3. seksuāli transmisīvās slimības, sifiliss; 1.4. zāļu līdzekļu darbības kopīgās likumsakarības, ieskats par zāļu līdzekļu grupām, to lietošanas indikācijām; 1.5. ekonomikas teorija un komercdarbība, ražošanas resursi, tirgus un tā subjekti, cena un tirgus, konkurence; 1.6. komercdarbības veidi skaistumkopšanas jomā; 1.7. darba tiesiskās attiecības; 1.8. grāmatvedības dokumentācija; 1.9. nodokļu sistēma; 1.10. normatīvie akti, kas uzrauga kosmētikas ražošanu un realizāciju Eiropas Savienībā un Latvijā; 1.11. kosmētisko līdzekļu marķēšana; 1.12. kosmētikas tirgus iedalījums; 1.13. civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas jautājumi; 1.14. patērētāju tiesību aizsardzība; 1.15. mākslas ētiskās un estētiskās nozīmes pamatkoncepcijas; 1.16. skaistuma ideāla metamorfozes cauri gadsimtiem; 1.17. dekoratīvās kosmētikas vēsture, mode, stils, grims ("make-up"). 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. cilvēka ķermeņa uzbūve, orgānu un to sistēmu (balsta, muskuļu, elpošanas, gremošanas, uroģenitālās, sirds-asinsrites, endokrīnās) morfoloģija un fizioloģija; 2.2. sievietes reproduktīvā sistēma dažādos dzīves periodos, tās anatomija un fizioloģija; 2.3. šūna, audi, to uzbūve, funkcijas, līdzdalība ādas veidošanā; 2.4. metabolisms, vielu un enerģijas maiņas procesi organismā; 2.5. mikroorganismu (baktērijas, vīrusi, sēnes, vienšūņi) morfoloģija un fizioloģija, loma infekciju procesā; 2.6. ādas un tās derivātu uzbūve, funkcijas, patoloģisko procesu raksturojums; 2.7. ādas slimības, bojājumi, iedalījums, raksturojums; 2.8. virspusējo ādas asinsvadu bojājumi: rosacea, teleangiektāzijas; 2.9. alerģija, alerģiskie dermatīti, vīrusu dermatozes; 2.10. pigmentācijas traucējumi; 2.11. labdabīgie un ļaundabīgie ādas veidojumi; 2.12. kosmētisko līdzekļu izraisītie nevēlamie blakusefekti; 2.13. dermatologa, ārsta kosmetologa, plastikas ķirurga, dietologa un kosmētiķa sadarbība veselības aprūpes procesā; 2.14. ādas, matu un nagu infekciju slimības un bojājumi, to ierosinātāji, izplatīšanās ceļi, profilaktiskie pasākumi; 2.15. sviedru un tauku dziedzeru sekrēcijas traucējumi, periorālais, seborejiskais dermatīts, Acne vulgaris un citi veidi; 2.16. endokrīnās slimības, diabēts; 2.17. saistaudu slimības; 2.18. imunitāte; 2.19. sanitārija, sterilizācija, dezinfekcija; 2.20. kosmētiķa personiskā higiēna; 2.21. higiēnas prasības kosmētikas kabinetiem; 2.22. vīrusu hepatīts; 2.23. HIV/AIDS; 2.24. uztura loma dzīvības procesu regulēšanā, pamatuzturvielas, balastvielas, vitamīni; 2.25. ar uzturu saistītās slimības un traucējumi; 2.26. liekā ķermeņa masa un aptaukošanās; 2.27. organiskās ķīmijas pamatprincipi, organisko savienojumu funkcionālo grupu īpašības un vielu klases; 2.28. izejvielas kosmētisko produktu ražošanā, pildvielas; 2.29. kosmētisko līdzekļu aktīvās sastāvdaļas, iedarbība, pielietojums; 2.30. atomu, molekulu un vielas uzbūve un īpašības, periodiskās sistēmas elementi, izplatījums dabā un cilvēka ķermenī; 2.31. vielas un enerģijas īpašības attiecībā uz gaismu, siltumu un elektrību; 2.32. fizikālās terapijas metodes kosmetoloģijā, pielietojums, iedarbība; 2.33. gaismas, siltuma un elektrības pielietojums kosmetoloģijā, to nozīmība, bīstamība un drošība; 2.34. krāsu harmonija, individuālais stils; 2.35. dekoratīvās kosmētikas ("make-up") veidi, pamatmetodes, līdzekļi; 2.36. kosmetoloģijas attīstības vēsture, virzieni, uzdevumi; 2.37. sejas ādas un ķermeņa analīzes un novērtēšanas metodika, ādas tipi, stāvokļi, testēšanas metodes; 2.38. kosmētiskā anamnēze; 2.39. sejas ādas attīrīšanas metodes un tehnikas; 2.40. attīrošie līdzekļi, materiāli un palīgmateriāli; 2.41. pīlingi; 2.42. ādas dziļā tīrīšana, metodes un tehnika; 2.43. aseptika un antiseptika; 2.44. masāžas vēsture, pamatprincipi, indikācijas, kontrindikācijas; 2.45. ķermeņa figūras analīzes metodes; 2.46. celulīts, tā cēloņi, stadijas, korekcija, profilakse; 2.47. masku terapija; 2.48. kustību, sejas, elpošanas vingrinājumi, to ietekme uz organismu un ādas stāvokli; 2.49. kneipa procedūras, sauna; 2.50. "SPA&Welness", fiziskās un garīgās labsajūtas veicināšanas centri; 2.51. aromterapija kosmetoloģijā; 2.52. ēteriskās eļļas, to raksturojums, iedarbība, indikācijas, kontrindikācijas; 2.53. fitokosmētika, augu sagatavošanas un pielietošanas veidi, iedarbības mehānisms; 2.54. liekā apmatojuma likvidēšanas metodes, līdzekļi, tehnika, klienta un kosmētiķa aizsardzība, indikācijas un kontrindikācijas; 2.55. profesionālie termini valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā. 3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. kosmētiķu reģistrs, sertifikācija; 3.2. personīgā higiēna; 3.3. normatīvie dokumenti par higiēnas prasībām kosmētiskajiem kabinetiem; 3.4. sanitārija, aseptika, antiseptika; 3.5. darba vides un darba vietas organizācija; 3.6. darba aizsardzība; 3.7. vides aizsardzība; 3.8. valsts valoda; 3.9. viena svešvaloda saziņas līmenī; 3.10. kosmētiskā kabineta iekārtas, aprīkojums, aparatūra; 3.11. aparātu un elektrodu kopšana un tīrīšana; 3.12. pasākumi kosmētiķa un klienta drošībai un komfortam; 3.13. sejas ādas tips, stāvoklis, ķermeņa konstitucionālais tips, testēšanas metodes; 3.14. ādas specifiskie bojājumi un kosmētiskie defekti; 3.15. ķermeņa analīzes metodika; 3.16. sejas un ķermeņa kosmētisko masāžu metodikas; 3.17. kosmētiskās pamatprocedūras mērķis; 3.18. kosmētiskās procedūras plāns; 3.19. profesionālās kosmētikas produktu veidi, to pielietojums manuālajās un aparātu tehnikās; 3.20. mikrodermabrāzija; 3.21. sejas ādas un ķermeņa kopšanas manuālās un aparātu tehnikas; 3.22. masāža kā pamatprocedūra, indikācijas un kontrindikācijas; 3.23. ietīšanas metode; 3.24. siltuma/aukstuma terapija kosmetoloģijā; 3.25. sejas ādas attīrīšanas metodes un tehnikas; 3.26. attīrošie līdzekļi, pīlingi, materiāli un palīgmateriāli; 3.27. mikrodermabrāzijas procedūra; 3.28. ādas dziļās tīrīšanas metodes un tehnikas; 3.29. masku terapija; 3.30. ēterisko eļļu pielietojums kosmetoloģijā; 3.31. masku terapija; 3.32. liekā apmatojuma noņemšanas metodes; 3.33. četru pamattipu krāsu kolāža; 3.34. dekoratīvās kosmētikas produktu veidi, to pielietojums grima ("make-up") veidošanā; 3.35. uzacu korekcija; 3.36. uzacu un skropstu ķīmiskā krāsošana; 3.37. mikropigmentācija; 3.38. medicīniskais pīrsings; 3.39. nagu kopšana, higiēniskais manikīrs, pedikīrs; 3.40. ēdienkarte; 3.41. profesionālās ētikas un etiķetes normas; 3.42. klienta apkalpošanas psiholoģija, attiecību veidošana; 3.43. konfliktsituāciju risināšana; 3.44. kosmētiskā pakalpojuma un kosmētikas līdzekļu pārdošana; 3.45. pirmā palīdzība; 3.46. skaistumkopšanas uzņēmuma biznesa plāns; 3.47. kosmētiskā pakalpojuma cenrādis. 3.14. Mākslas terapeita profesijas standarts 3.14.1. Vispārīgie jautājumi 1. Profesijas nosaukums - mākslas terapeits. 2. Profesijas kods - 3229 15. 3.14.2. Nodarbinātības apraksts 1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: - mākslas terapeits ir ārstniecības persona, kas ir ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību veselības aprūpē un profesionālo kvalifikāciju ar specializāciju vienā no mākslas veidiem (vizuāli plastiskā māksla, deja un kustība, drāma, mūzika). Mākslas terapeits veic klienta vai pacienta izpēti vai novērtēšanu un realizē mākslas terapijas procesu, izmantojot specifisku mākslas formu kā instrumentu terapeitisko attiecību veidošanai un uzturēšanai atbilstoši specializācijai; palīdz klientam vai pacientam pārvarēt daudzveidīgas veselības un sociālās problēmas; piedalās zinātniski pētnieciskajos projektos un profesionālās izglītības realizēšanā, veicinot specialitātes attīstību. Mākslas terapeits strādā veselības, sociālās aprūpes vai izglītības jomā, veicot savu profesionālo darbību patstāvīgi, multiprofesionālas vai daudzdisciplināras komandas sastāvā valsts un pašvaldību institūcijās, biedrībās, nodibinājumos vai pie komersantiem. 3.14.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences 1. Spēja veidot terapeitiskas attiecības, ņemot vērā klienta vai pacienta vajadzības un savas darbības jomu. 2. Spēja izmantot mākslas līdzekļus un tehnikas atbilstoši specializācijai un radošo izpausmi mākslas terapijas procesā. 3. Spēja izprast un lietot neverbālo komunikāciju. 4. Spēja izmantot klienta vai pacienta refleksiju par radošo procesu un tā rezultātu. 5. Spēja noteikt mākslas terapijas mērķus, kas ir pamatā terapeitiskajām intervencēm. 6. Spēja izveidot un uzturēt drošu terapeitisko vidi un terapeitiskās attiecības. 7. Spēja izmantot tēlainību, simbolismu un metaforas mākslas terapijas procesā. 8. Spēja nodrošināt drošu, korektu un efektīvu uz klientu vai pacientu centrētu aprūpi mākslas terapijas procesā. 9. Spēja lietot profesionālo domāšanu, argumentēti spriest mākslas terapijas procesā. 10. Spēja terapeitiskajās attiecībās ar klientu vai pacientu būt uztverošam, aktīvam, interaktīvam un radošam. 11. Spēja ievērot profesionālo ētiku un respektēt klientu vai pacientu vajadzības. 12. Spēja plānot, organizēt un vadīt izpildāmos darbus un noteikt to prioritātes. 13. Spēja uz pašrefleksiju. 14. Spēja nodrošināt vides un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi. 15. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 16. Tikai vizuāli plastiskās mākslas terapeitiem - spēja kompetenti izmantot mākslas un mākslas radīšanas tehniku diapazonu un spēja palīdzēt klientam vai pacientam strādāt ar tām, spēja veikt klienta vai pacienta radītā darba analīzi. 17. Tikai mūzikas terapeitiem - spēja kompetenti izmantot mūzikas radīšanas tehniku diapazonu un spēja palīdzēt klientam vai pacientam izteikt sevi mūzikā, spēja veikt klienta vai pacienta radītās mūzikas analīzi. 18. Tikai deju un kustību terapeitiem - spēja kompetenti izmantot deju un kustību tehniku diapazonu un spēja palīdzēt klientam vai pacientam izpaust sevi kustībā, spēja veikt kustību novērošanu un analīzi, spēja lietot ķermeņa un prāta koncepciju darbībā. 19. Tikai drāmas terapeitiem - spēja kompetenti izmantot drāmas koncepciju, tehniku un procedūru diapazonu (ieskaitot spēles, aktivitātes, stilus un struktūras). 3.14.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes 1. Veikt klienta vai pacienta izpēti/novērtēšanu atbilstoši kompetencei: sistemātiski izvērtēt un analizēt klienta vai pacienta problēmu, grūtības, situāciju, personību. 2. Izvērtēt pacienta vai klienta spējas un resursus, kas var tikt izmantoti mākslas terapijas procesā. 3. Novērtēt klienta vai pacienta apkārtējās vides faktorus, kultūras un sociālās iezīmes. 4. Atpazīt klienta vai pacienta personības iezīmju un psihisko stāvokļu izpausmes uzvedībā. 5. Formulēt atbilstošus mākslas terapijas procesa mērķus un uzdevumus saskaņā ar izpētes/novērtēšanas rezultātiem un tos realizēt. 6. Sadarboties ar pacientu vai klientu mākslas terapijas mērķu izvirzīšanā un realizēšanā. 7. Izvēlēties vienu vai vairākas teorētiskās koncepcijas, saskaņā ar kurām veidot mākslas terapijas plānu. 8. Izvēlēties un lietot piemērotas mākslas terapijas metodes un tehnikas atbilstoši specializācijai un respektējot profesionālās darbības jomu. 9. Izstrādāt un realizēt mākslas terapijas plānu atbilstoši pacienta/klienta problēmām un resursiem. 10. Izvēlēties un lietot atbilstošus saskarsmes veidus un paņēmienus darbam ar dažāda vecuma un sociālo grupu pacientiem vai klientiem, viņu tuviniekiem un citām mākslas terapijas procesā iesaistītām personām. 11. Izvērtēt mākslas terapijas rezultātus. 12. Pārrunāt un izskaidrot klientam vai pacientam un viņa piederīgajiem vai aprūpētājiem mākslas terapijas procesu, tā rezultātus un ietekmi uz veselību. 13. Sadarboties ar citiem speciālistiem, iekļaujoties multiprofesionālā vai interdisciplinārā komandas darbā, lai pēc iespējas efektīvāk palīdzētu klientam vai pacientam. 14. Informēt un izskaidrot sabiedrībai mākslas terapijas procesu, mērķus un uzdevumus, iespējas un ierobežojumus, profesionālās ētikas principus. 15. Ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas principus. 16. Aizstāvēt pacientu vai klientu tiesības un intereses. 17. Dokumentēt mākslas terapijas procesu atbilstoši lietvedības normatīvo aktu prasībām. 18. Regulāri piedalīties supervīzijās. 19. Strādāt atbilstoši profesionālajai kompetencei, atpazīt savus profesionālos ierobežojumus un iespējas. 20. Sistemātiski iepazīties ar jaunāko profesionālo literatūru un profesionālajiem periodiskiem izdevumiem. 21. Lietot informācijas tehnoloģijas, tai skaitā informācijas glabāšanai, iegūšanai un izplatīšanai. 22. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un higiēnas prasības. 23. Pārvaldīt valsts valodu. 24. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī. 25. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 3.14.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas 1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. kultūras un mākslas vēsture un teorijas atbilstoši specializācijai; 1.2. mākslas filozofija. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. cilvēka anatomija un fizioloģija; 2.2. organisma funkciju regulācija un patoloģija; 2.3. veselības aprūpe; 2.4. psihiatrija; 2.5. psihodinamiskā psihiatrija; 2.6. psihosomatiskā medicīna; 2.7. personības attīstības psiholoģija; 2.8. klīniskā psiholoģija; 2.9. individuālā konsultēšana un psihoterapija; 2.10. grupu konsultēšanas un terapija; 2.11. ģimenes terapija; 2.12. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. medicīnas un biomedicīnas tiesības un ētika; 3.2. profesionālā darbība un ētika mākslas terapijā; 3.3. mākslas terapijas teorijas un koncepcijas atbilstoši specializācijai; 3.4. mākslas radīšana un analīze atbilstoši specializācijai; 3.5. izpēte un novērtēšana mākslas terapijā atbilstoši specializācijai; 3.6. mākslas terapijas metodes un tehnikas atbilstoši specializācijai; 3.7. individuālā konsultēšana mākslas terapijā atbilstoši specializācijai; 3.8. grupu konsultēšana mākslas terapijā, atbilstoši specializācijai; 3.9. mākslas terapija darbā ar jauniešiem un pieaugušajiem; 3.10. mākslas terapija darbā ar bērniem un pusaudžiem; 3.11. analītiskā un psihodinamiskā pieeja mākslas terapijā atbilstoši specializācijai; 3.12. mākslas terapijas dokumentēšana; 3.13. personīgās apmācības terapija; 3.14. kinezioloģija - tikai deju kustību terapijas speciālistiem; 3.15. pirmā palīdzība un neatliekamā medicīniskā palīdzība; 3.16. zinātniskā darba metodoloģija; 3.17. darbs multiprofesionālā un interdisciplinārā komandā; 3.18. informāciju tehnoloģijas; 3.19. darba tiesiskās attiecības; 3.20. civilā un darba aizsardzība; 3.21. vides aizsardzība; 3.22. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.23. valsts valoda. 13.15. Jogas speciālista profesijas standarts 3.15.1. Vispārīgie jautājumi 1. Profesijas nosaukums - jogas speciālists. 2. Profesijas kods - 3250 02. 3.15.2. Nodarbinātības apraksts 1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: - jogas speciālists veic profesionālo darbību, saņemot pastāvīgu jogas meistara supervīziju. Jogas speciālists sastāda un realizē nodarbību programmu, kas ietver jogas praksi: vingrinājumus, meditāciju, relaksāciju, siltumapmaiņas praksi, elpošanas tehnikas, maņu orgānu spēju attīstību, jogas uztura mācību. Jogas speciālists var būt pašnodarbināta persona, var strādāt jogas centros, pie viesmīlības un tūrisma komersantiem vai sporta klubos. 3.15.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences 1. Spēja veikt profesionālo darbību un uzņemties atbildību par sava darba norisi un rezultātiem. 2. Spēja plānot, organizēt un vadīt darbus. 3. Spēja novērtēt klienta vispārējo stāvokli un viņa konstitucionālo tipu. 4. Spēja izplānot un realizēt atbilstošāko nodarbību metodi katram konkrētajam klientam. 5. Spēja veikt jogas masāžu un pašmasāžu. 6. Spēja formulēt jogas prakses vēlamos rezultātus un kontrindikācijas. 7. Spēja sagatavot un uzturēt drošu un komfortablu vidi, kurā klients saņem jogas speciālista pakalpojumus. 8. Spēja nodrošināt higiēnas prasības nodarbības vietā. 9. Spēja izturēties toleranti un iejūtīgi pret visiem klientiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma un citiem kritērijiem. 10. Spēja respektēt klienta individuālās vajadzības. 11. Spēja izmantot saskarsmes pamatprincipus. 12. Spēja argumentēt savu viedokli un pārliecināt citus. 13. Spēja ievērot konfidencialitāti. 14. Spēja ievērot ētikas normas. 15. Spēja adekvāti risināt konfliktsituācijas. 16. Ja nepieciešams, sniegt pirmo palīdzību. 17. Spēja veidot klienta izpratni par jogas prakses pamatprincipiem un iedarbību. 18. Spēja veikt izmantoto jogas prakšu rezultātu efektivitātes kontroli sadarbībā ar jogas meistaru, kurš veic jogas speciālista darba supervīziju. 19. Spēja veicināt klienta aktīvu un apzinātu līdzdalību sava vispārējā stāvokļa uzlabošanā. 20. Spēja sadarboties ar citiem speciālistiem. 21. Spēja veikt veselīga dzīvesveida attīstības un veicināšanas darbu. 22. Spēja veikt jogas prakses popularizēšanu un informēšanu par to. 23. Spēja motivēti pilnveidot savas zināšanas un iemaņas. 24. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 3.15.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes 1. Pārvaldīt jogas praktisko iemaņu un prasmju sistēmu. 2. Izvēlēties atbilstošu darba telpas aprīkojumu, iekārtas, aparatūru, nepieciešamos materiālus un palīglīdzekļus. 3. Izvēlēties higiēniskos un dezinfekcijas līdzekļus. 4. Veikt personīgās un darba vides higiēnas pasākumus. 5. Ievērot darba aizsardzību. 6. Ievērot darba tiesību un vides aizsardzības prasības. 7. Raksturot klienta vispārējo stāvokli. 8. Noteikt klienta konstitucionālā tipa īpatnības. 9. Sastādīt klienta jogas prakses procesa individuālo plānu. 10. Noteikt klienta nodarbību visoptimālāko režīmu. 11. Noteikt jogas prakses kontrindikācijas. 12. Konsultēt klientu, kā izpildīt jogas vingrinājumus. 13. Vadīt individuālās un grupu jogas nodarbības. 14. Veikt jogas masāžu un apmācīt pašmasāžas tehniku. 15. Pielietot jogas nodarbībās nepieciešamos rekvizītus, kā arī jogas masāžā nepieciešamās eļļas, ziedes un citus līdzekļus. 16. Ievērot drošības tehnikas principus, pielietojot jogas prakses metodes. 17. Konsultēt klientus drošības tehnikas ievērošanā, pielietojot jogas prakses metodes. 18. Sekot klienta vispārējā stāvokļa dinamikai praktisko vingrinājumu izpildes laikā. 19. Sekot klienta pašsajūtai. 20. Noteikt klienta noguruma pakāpi pēc dažāda rakstura fiziskās slodzes. 21. Izraudzīties individuālus atjaunošanas līdzekļus atkarībā no cilvēka tipa un noguruma pakāpes. 22. Novērtēt klienta vispārējo stāvokli un jogas prakses rezultātus. 23. Pielietot naturopātijas metodes. 24. Sniegt rekomendācijas dzīvesveidam jogas praktizēšanas laikā. 25. Sniegt rekomendācijas par uzturu jogā. 26. Apmācīt klientu par kaitējošiem faktoriem, kuri negatīvi iedarbojas uz vispārējo stāvokli. 27. Pārvaldīt valsts valodu. 28. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī. 29. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 3.15.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas 1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. komercdarbības pamatprincipi; 1.2. darba tiesiskās attiecības. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. ķermeņa uzbūves un funkcionēšanas principi, atsevišķu orgānu un sistēmu funkcionēšanas regulācija un pašregulācija; 2.2. cilvēka psihiskās, sociālās un fiziskās attīstības likumsakarības un īpatnības dažādos attīstības posmos; 2.3. psihiskās pamatfunkcijas un to fizioloģiskie mehānismi; 2.4. fizioloģisko un psihisko procesu savstarpējā atkarība; 2.5. cilvēka adaptācijas raksturs atkarībā no ģeogrāfiskiem, klimatiskiem un sociāliem faktoriem; 2.6. veselīga dzīvesveida pamati; 2.7. jogas rašanās vēsture un tās filozofiskie pamati; 2.8. jogas psiholoģiskie aspekti; 2.9. hinduisma filozofija; 2.10. budisma filozofija; 2.11. dažādu tautu atveseļošanas metodikas (senlatviešu, tibetiešu, ķīniešu, ajūrvēda un citas); 2.12. dažādu jogas masāžas un pašmasāžas veidu teorētiskie aspekti; 2.13. sadzīves un ģimenes audzināšanas nacionālās īpatnības, reģionu nacionālās tradīcijas; 2.14. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. jogas prakse (vingrinājumi, meditācija, relaksācija, siltumapmaiņas prakses, elpošanas tehnikas, maņu orgānu spēju attīstība); 3.2. adaptētās jogas prakses (iesācējiem, cilvēkiem ar noteiktiem traucējumiem un citas); 3.3. jogas uztura mācība; 3.4. dažādu jogas masāžas un pašmasāžas veidu praktiskie aspekti; 3.5. higiēniskas un klientiem drošas vides uzturēšana; 3.6. darba aizsardzība un to ietekmējošie faktori; 3.7. vides aizsardzība; 3.8. pirmā palīdzība; 3.9. fiziskās slodzes ietekme uz klienta vispārējo stāvokli; 3.10. atveseļošanās dabiskie faktori; 3.11. naturopātijas metodes; 3.12. saskarsmes psiholoģija; 3.13. ētikas principi; 3.14. profesionālo darbību reglamentējošie dokumenti; 3.15. valsts valoda; 3.16. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī. 3.16. Jogas meistara profesijas standarts 3.16.1. Vispārīgie jautājumi 1. Profesijas nosaukums - jogas meistars. 2. Profesijas kods - 3250 03. 3.16.2. Nodarbinātības apraksts 1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: - jogas meistars nodrošina klienta psihofiziskā līdzsvara saglabāšanu un nostiprināšanu, disharmoniskā stāvokļa novēršanu, psihofizisko īpašību un prasmju attīstību, pilnveidošanu un harmonizāciju; diagnosticē iemeslus, kuru dēļ klients ir novirzījies no harmoniska psihofiziskā stāvokļa, un sastāda nodarbību programmu, kas ietver jogas praksi (vingrinājumus, meditācijas, relaksāciju, siltumapmaiņas prakses, elpošanas tehnikas, maņu orgānu spēju attīstību), dažādus jogas masāžas un pašmasāžas veidus, kas uzlabo vispārējo klienta stāvokli; veic jogas speciālistu darba supervīziju. Jogas meistars var būt citu speciālistu vadībā nodarbināta persona, pašnodarbināta persona, var veikt individuālo komercdarbību, var strādāt jogas centros, viesmīlības un tūrisma komercsabiedrībās, sporta klubos, adaptācijas centros. 3.16.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences 1. Spēja uzņemties atbildību par sava darba norisi un rezultātiem. 2. Spēja plānot, organizēt un vadīt izpildāmos darbus. 3. Spēja novērtēt klienta psihofizisko stāvokli, konstitucionālo tipu. 4. Spēja noteikt klienta disbalansa pazīmes un iemeslus. 5. Spēja sastādīt klienta dzīvesveida un atveseļošanās procesa individuālo plānu. 6. Spēja vadīt jogas nodarbības. 7. Spēja veikt jogas masāžu un apmācīt pašmasāžu. 8. Spēja formulēt jogas prakses vēlamos rezultātus un noteikt riskus. 9. Spēja noteikt jogas prakses laiku un ilgumu. 10. Spēja sniegt rekomendācijas par dzīvesveida noteikumiem, ko ieteicams ievērot jogas prakses laikā. 11. Spēja sagatavot un uzturēt drošu un komfortablu vidi, kurā klients saņem jogas meistara pakalpojumus. 12. Spēja nodrošināt jogas prakses procesa sanitāri higiēnisko līmeni. 13. Spēja izturēties ar rūpēm, toleranti un iejūtīgi pret visiem klientiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma un citiem kritērijiem. 14. Spēja respektēt klienta individuālās vajadzības. 15. Spēja pielietot pozitīvās saskarsmes iemaņas. 16. Spēja argumentēt savu viedokli un pārliecināt citus. 17. Spēja veikt darbu individuāli. 18. Spēja ievērot konfidencialitāti. 19. Spēja nodrošināt ētisku rīcību pret klientu. 20. Spēja adekvāti risināt konfliktsituācijas. 21. Spēja, ja nepieciešams, sniegt pirmo palīdzību. 22. Spēja veidot klienta izpratni par jogas prakses pamatprincipiem un iedarbību. 23. Spēja veikt jogas prakses rezultātu efektivitātes kontroli. 24. Spēja veicināt klienta aktīvu un apzinātu līdzdalību sava psihofiziskā disbalansa novēršanā. 25. Spēja veikt jogas speciālistu darba supervīziju. 26. Spēja sadarboties ar citiem speciālistiem. 27. Spēja veikt veselīga dzīvesveida attīstības un veicināšanas darbu. 28. Spēja veikt jogas prakses popularizēšanu un informēšanu par to. 29. Spēja un motivācija pilnveidot savas zināšanas un iemaņas. 30. Spēja ievērot savas profesionālās kompetences robežas. 31. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 3.16.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes 1. Pārvaldīt jogas praktisko iemaņu un prasmju sistēmu, kas nodrošina klienta psihofizisko īpašību un prasmju saglabāšanu un nostiprināšanu, attīstību un pilnveidošanu. 2. Izvēlēties atbilstošu darba telpas aprīkojumu, aparatūru, nepieciešamos materiālus un palīglīdzekļus. 3. Izvēlēties higiēniskos un dezinfekcijas līdzekļus. 4. Veikt personīgās un darba vides higiēnas pasākumus. 5. Ievērot darba tiesību, darba aizsardzības un vides aizsardzības normas. 6. Raksturot klienta kopējo psihofizisko stāvokli, pamatojoties uz jogas prakses principiem. 7. Izvērtēt klienta organisma disbalansa izpausmes. 8. Noteikt klienta konstitucionālā tipa īpatnības. 9. Sastādīt klienta dzīvesveida un atveseļošanās procesa individuālo plānu. 10. Noteikt klienta nodarbību visoptimālāko režīmu. 11. Konsultēt klientu, kā izpildīt jogas vingrinājumus. 12. Vadīt individuālās un grupu jogas nodarbības. 13. Veikt jogas masāžu un apmācīt pašmasāžas tehniku. 14. Pielietot jogas nodarbībās nepieciešamos rekvizītus, kā arī jogas masāžā nepieciešamās eļļas, ziedes un citus līdzekļus. 15. Pielietot atveseļošanai tautas līdzekļus, dabas produktus, augus un citus pieejamus un dabiskus līdzekļus. 16. Pielietot naturopātijas metodes. 17. Ievērot drošības tehnikas principus, pielietojot jogas prakses metodes. 18. Konsultēt drošības tehnikas ievērošanā, pielietojot jogas prakses metodes. 19. Sekot klienta organisma stāvokļa dinamikai praktisko vingrinājumu izpildes laikā. 20. Sekot klienta pašsajūtai. 21. Veikt organisma reakciju pētījumus praktisku nodarbību laikā, lai novērtētu dažādu faktoru iedarbības raksturu uz praktizējošā organismu. 22. Noteikt klienta noguruma pakāpi pēc dažāda rakstura fiziskās slodzes. 23. Izraudzīties individuālus atjaunošanas līdzekļus atkarībā no cilvēka tipa un noguruma pakāpes. 24. Novērtēt klienta stāvokli un jogas prakses rezultātus. 25. Sniegt rekomendācijas par dzīvesveida noteikumiem jogas praktizēšanas laikā. 26. Sniegt rekomendācijas par uzturu jogā. 27. Apmācīt klientu atklāt kaitējošus faktorus, kuri negatīvi iedarbojas uz psihofizisko stāvokli. 28. Veikt pedagoģiskas funkcijas - demonstrāciju, palīdzību, korekciju, instruktāžu, novērošanu. 29. Veikt jogas speciālistu darba supervīziju. 30. Pārvaldīt valsts valodu. 31. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī. 32. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 3.16.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas 1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. komercdarbības pamatprincipi; 1.2. projektu vadīšanas pamatprincipi. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. cilvēka anatomija un fizioloģija no jogas pozīcijām; 2.2. cilvēka psihiskās un fiziskās attīstības likumsakarības un īpatnības dažādos attīstības posmos no jogas pozīcijām; 2.3. atsevišķu orgānu un sistēmu funkcionēšanas likumsakarības, to regulācija un pašregulācija normas un patoloģijas stāvoklī no jogas pozīcijām; 2.4. veselības, psihes un sociālās uzvedības fizioloģiskie pamati no jogas pozīcijām; 2.5. fiziskās un psihiskās attīstības normas un noviržu novērtēšanas kritēriji no jogas pozīcijām; 2.6. psihiskās pamatfunkcijas un to fizioloģiskie mehānismi no jogas pozīcijām; 2.7. psihes attīstības dabisko un sociālo faktoru korelācija no jogas pozīcijām; 2.8. fizioloģisko un psihisko procesu savstarpējā atkarība no jogas pozīcijām; 2.9. cilvēka adaptācijas raksturs atkarībā no ģeogrāfiskiem, klimatiskiem un sociāliem faktoriem; 2.10. veselīga dzīvesveida pamati; 2.11. jogas rašanās vēsture un tās filozofiskie pamati; 2.12. jogas psiholoģiskie aspekti; 2.13. hinduisma filozofija; 2.14. budisma filozofija; 2.15. dažādu tautu atveseļošanas metodikas (senlatviešu, āriešu, tibetiešu, ķīniešu, indiešu un citas); 2.16. dažādu jogas masāžas un pašmasāžas veidu teorētiskie aspekti; 2.17. sadzīves un ģimenes audzināšanas nacionālās īpatnības, reģionu nacionālās tradīcijas; 2.18. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. jogas prakse (vingrinājumi, meditācijas, relaksācija, siltumapmaiņas prakses, elpošanas tehnikas, maņu orgānu spēju attīstība); 3.2. adaptētās jogas prakses (iesācējiem, cilvēkiem ar noteiktiem traucējumiem un citas); 3.3. jogas uztura mācība; 3.4. dažādu jogas masāžas un pašmasāžas veidu praktiskie aspekti; 3.5. nodarbību sanitāri higiēniskais nodrošinājums; 3.6. darba aizsardzība un to ietekmējošie faktori; 3.7. pirmā palīdzība; 3.8. cilvēka organisma fiziskās slodzes paaugstināšanas gadījumu drošības pasākumi; 3.9. atveseļošanās dabiskie faktori; 3.10. naturopātijas metodes; 3.11. saskarsmes psiholoģija; 3.12. ētikas principi; 3.13. profesionālo darbību reglamentējošie dokumenti; 3.14. darba tiesiskās attiecības; 3.15. vides aizsardzība; 3.16. darba aizsardzība; 3.17. valsts valoda; 3.18. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī. 3.17. Jurista palīga profesijas standarts 3.17.1. Vispārīgie jautājumi 1. Profesijas nosaukums - jurista palīgs. 2. Profesijas kods - 3432 04. 3.17.2. Nodarbinātības apraksts 1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: - jurista palīgs sniedz praktisku palīdzību juristam, zvērinātam notāram, zvērinātam advokātam, tiesnesim un citiem juridisko profesiju pārstāvjiem, kā arī veic citus darbus atbilstoši amata aprakstam. Jurista palīgs palīdz juristam sagatavot juridiska rakstura dokumentus un ziņojumus, konsultēt juridiskos jautājumos, pārbauda dokumentu atbilstību spēkā esošajām tiesībām. Jurista palīgs patstāvīgi nesniedz juridisko palīdzību un neveic citas darbības, kuras var veikt tikai jurists. Jurista palīgs var veikt biroja administratora darbu juridiskajos birojos un citās iestādēs, prokurora palīga, tiesneša palīga, tiesu sekretāra darbu, kā arī strādāt valsts vai pašvaldības institūcijā vai pie komersanta, biedrībā vai nodibinājumā un pie cita tiesību subjekta, ciktāl normatīvie akti amatam neizvirza prasību pēc jurista kvalifikācijas. 3.17.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences 1. Spēja orientēties juridiskos jautājumos. 2. Spēja pārbaudīt juridisko dokumentu pieņemšanas procedūras un noformēšanas atbilstību tiesību normu prasībām. 3. Spēja kārtot lietvedību un noformēt dokumentus atbilstoši normatīvajiem aktiem par lietvedību un dokumentu izstrādāšanu. 4. Spēja atrast, apkopot un klasificēt juridisko informāciju. 5. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 3.17.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes 1. Jurista vadībā veikt faktisko apstākļu atbilstības analīzi tiesību normas sastāvam un izdarīt juridisku slēdzienu. 2. Argumentēt juridiskos slēdzienus. 3. Atrast piemērojamo tiesību normu. 4. Noformēt dokumentus un pārbaudīt dokumentu atbilstību normatīvajiem aktiem par lietvedību. 5. Lietot juridiska rakstura darba veikšanai nepieciešamās datorprogrammas, jo īpaši juridisko materiālu datu bāzes. 6. Organizēt un īstenot dokumentu lietvedību. 7. Izmantot juridiskās informācijas resursus. 8. Pārvaldīt valsts valodu. 9. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī. 10. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 3.17.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas 1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī: 1.1. juridiskā retorika; 1.2. loģika. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. Latvijas tiesību vēsture; 2.2. lietu tiesības; 2.3. ģimenes tiesības; 2.4. mantojuma tiesības; 2.5. saistību tiesības; 2.6. darba tiesības; 2.7. civiltiesību vispārīgā daļa; 2.8. krimināltiesības; 2.9. Eiropas Savienības tiesības; 2.10. konstitucionālās tiesības; 2.11. starptautiskās publiskās tiesības; 2.12. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. tiesību teorija; 3.2. juridiskā analīze un tekstu rakstīšana; 3.3. administratīvās tiesības un administratīvais process; 3.4. civilprocess; 3.5. kriminālprocess; 3.6. profesionālās ētikas pamati; 3.7. saskarsmes kultūra; 3.8. lietvedība; 3.9. datorzinības; 3.10. valsts valoda; 3.11. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī. 3.18. Namu pārvaldnieka profesijas standarts 3.18.1. Vispārīgie jautājumi 1. Profesijas nosaukums - namu pārvaldnieks. 2. Profesijas kods - 3439 31. 3.18.2. Nodarbinātības apraksts 1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: - namu pārvaldnieks nodrošina dzīvojamo vai neapdzīvojamo namu pārvaldīšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un restaurācijas darbu plānošanu, izpildes organizēšanu un kontroli; sadarbojas ar dzīvokļu īpašniekiem, īrniekiem, nomniekiem; pārzina būvju ekspluatāciju, celtniecības materiālu pielietošanas tehnoloģiju, izskata un vērtē rekonstrukcijas, renovācijas un restaurācijas projekta dokumentāciju, darbu veikšanas kārtību; seko, lai rekonstrukcijas, renovācijas un restaurācijas darbi tiktu veikti atbilstoši projekta, būvnormatīvu un standartu prasībām, noteiktos termiņos un to izmaksas iekļautos apstiprinātās tāmes ietvaros; nodrošina darba aizsardzības, ugunsdrošības, elektrodrošības un citu noteikumu ievērošanu; nodrošina dzīvojamajai ēkai piekrītoša zemes gabala uzturēšanu sanitārā un tehniskā kārtībā, vada un kontrolē padotībā esošos darbiniekus. Namu pārvaldnieks var strādāt valsts un pašvaldību iestādēs, pie komersantiem, nevalstiskajās un starptautiskajās organizācijās un citās institūcijās, kas darbojas nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas vai ar tām saistītās jomās. 3.18.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences 1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt namu pārvaldnieka pienākumus atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības tiesību normām. 2. Spēja plānot un vadīt namu pārvaldīšanu un uzturēšanu. 3. Spēja nodrošināt namu pārvaldīšanas un uzturēšanas saimniecisko darbību. 4. Spēja organizēt namu būvkonstrukciju un inženiertehnisko sistēmu tehnisko apkalpošanu un uzturēšanu. 5. Spēja nodrošināt namu un tiem piesaistīto zemes gabalu uzturēšanu. 6. Spēja tiešā darba veikšanai radīt un nodrošināt apkārtējai videi, darba aizsardzībai un ugunsdrošībai atbilstošus darba apstākļus saskaņā ar darba aizsardzības, vides un ugunsdrošības aizsardzības prasībām. 7. Spēja plānot, organizēt un kontrolēt namu renovācijas un rekonstrukcijas darbus. 8. Spēja sastādīt ar nama pārvaldnieka darbību saistītus finanšu un juridiska rakstura dokumentus, kontrolējot to izpildi. 9. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 3.18.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes 1. Pārzināt un ievērot Eiropas Savienības tiesību normas, Latvijas Republikas likumus, standartus un citus normatīvos aktus, saistītus ar namu pārvaldīšanu, namu rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju. 2. Izskatīt, saskaņot visu veidu līgumus, kas saistīti ar namu pārvaldīšanu, rekonstrukcijas, renovācijas vai restaurācijas darbu veikšanu un nodrošināt to kontroli. 3. Organizēt namu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas darbu izpildi atbilstoši tehniskajiem noteikumiem un noslēgtajiem līgumiem. 4. Pārzināt vadības metodes pamatus un formas, sadarbības psiholoģijas un vadīšanas psiholoģijas pamatus un prast tās pielietot. 5. Sastādīt ikgadējos un ilgtermiņa saimnieciskos un rekonstrukcijas, renovācijas vai restaurācijas darbu veikšanas plānus un saskaņot ar īpašniekiem. 6. Organizēt budžeta plānošanas, atskaišu un finanšu pārskatu sagatavošanu (tai skaitā ieņēmumu-izdevumu tāmes sagatavošanu un saskaņošanu). 7. Organizēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā namu pārvaldīšanā noteikto maksājumu aprēķināšanu, iekasēšanu, norēķināšanos ar pakalpojumu sniedzējiem un analizēt namu apsaimniekošanas darbības rezultātus. 8. Orientēties namu klasifikācijā, būvkonstrukciju tipos un tehniskajos rādītājos. 9. Organizēt namu, būvkonstrukciju un inženiertehnisko sistēmu apsekošanu, uzraudzību un tehnisko apkopi. 10. Pārzināt namu ekspluatācijā pielietotās inženiertehniskās komunikācijas. 11. Orientēties rekonstrukcijas, renovācijas vai restaurācijas projektu dokumentācijā un tehnoloģiskos procesos. 12. Pārzināt būvju konstruktīvos risinājumus (būvju stiprības un noturības pamatus, nesošo un norobežojošo konstrukciju projektēšanas pamatprincipus, inženierkomunikāciju risinājumus un izbūves pamatus). 13. Orientēties būvmateriālu piedāvājumā, pārzināt būvmateriālu pamatīpašības. 14. Izvērtēt rekonstrukcijas, renovācijas vai restaurācijas darbu veicējus. 15. Pārzināt un īstenot enerģijas taupīšanas pasākumus namu ekspluatācijā. 16. Organizēt un pārraudzīt neplānoto darbu (piemēram, avārijas seku novēršana) izpildi. 17. Organizēt labiekārtošanas darbu veikšanu. 18. Organizēt materiālu sagatavošanu un iesniegšanu tiesvedību uzsākšanai. 19. Sazināties ar citiem darbiniekiem, darījumu partneriem, īpašniekiem, īrniekiem, nomniekiem, valsts, pašvaldību un nevalstiskajām institūcijām, veidojot pozitīvu saskarsmes vidi. 20. Strādāt komandā/grupā. 21. Strādāt patstāvīgi. 22. Plānot un organizēt savu un pakļauto darbinieku darbu. 23. Patstāvīgi apgūt jaunas zināšanas un papildināt tās. 24. Izmantot modernās informācijas tehnoloģijas, darbojoties namu pārvaldīšanas jomā. 25. Pārvaldīt valsts valodu. 26. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī. 27. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 28. Organizēt darba aizsardzības, ugunsdzēsības, vides aizsardzības prasību un iekšējās kārtības noteikumu izpildi. 29. Organizēt lietvedības darbu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām namu pārvaldīšanas un uzturēšanas jomā. 3.18.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas 1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. ekonomikas pamati; 1.2. ekonomiskā matemātika; 1.3. statistikas pamati; 1.4. projektu sagatavošana un prezentēšana namu pārvaldīšanas jomā. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. grāmatvedība; 2.2. nodokļu sistēmas pamati; 2.3. nekustamā īpašuma apdrošināšana; 2.4. Eiropas tiesības namu pārvaldīšanas jomā; 2.5. vispārējā elektrotehnika; 2.6. būvju konstrukcijas; 2.7. ēku un būvju tehniskā stāvokļa novērtēšana (ēku rekonstrukcija, renovācija un restaurācija, ēku stiprība un noturība); 2.8. būvkomercdarbības praktiskie aspekti (būvmateriāli, procesi un tehnoloģijas būvniecībā); 2.9. būvniecības plānošana un organizēšana; 2.10. tehniskās rasēšanas pamati; 2.11. vides aizsardzība; 2.12. namu energoefektivitāte un energoaudits; 2.13. lietišķo attiecību psiholoģija; 2.14. ētika, biznesa etiķete; 2.15. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un uzturēšanas tiesiski normatīvā bāze; 3.2. nekustamā īpašuma tiesiskā regulācija un darījumi; 3.3. komerctiesības; 3.4. komercaprēķini namu apsaimniekošanā; 3.5. tirgzinības; 3.6. vadības zinības; 3.7. nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas organizēšana; 3.8. informācijas tehnoloģijas; 3.9. lietvedība; 3.10. darba aizsardzība; 3.11. valsts valoda; 3.12. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.13. darba tiesiskās attiecības. 3.19. Penitenciārā un probācijas darba speciālista profesijas standarts 3.19.1. Vispārīgie jautājumi 1. Profesijas nosaukums - penitenciārā un probācijas darba speciālists. 2. Profesijas kods - 3439 42. 3.19.2. Nodarbinātības apraksts 1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: - penitenciārā un probācijas darba speciālists ir darbinieks, kurš nodrošina ar brīvības atņemšanu notiesāto un probācijas klientu (turpmāk - klienti) resocializācijas pasākumu izpildi, organizē kriminālsoda - piespiedu darbs - izpildi un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa - sabiedriskais darbs - izpildi; organizē un īsteno izlīgumu starp cietušo un personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu; vāc informāciju izvērtēšanas ziņojumam par probācijas klientu; veic to nosacīti notiesāto un nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto personu uzraudzību, kurām noteikta zema uzraudzības intensitāte; informē ar brīvības atņemšanas sodu notiesātos par iespēju noslēgt vienošanos par postpenitenciārās palīdzības saņemšanas kārtību un veidiem; organizē brīvības atņemšanas kā kriminālsoda un apcietinājuma kā drošības līdzekļa pasākumu izpildi. 3.19.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences 1. Spēja analizēt un atlasīt nepieciešamo juridisko un citu informāciju. 2. Spēja izskatīt un pārbaudīt iesniegumus, sagatavot atbilžu projektus un nodrošināt sagatavoto dokumentu atbilstību lietvedības prasībām. 3. Spēja sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām. 4. Spēja klientu disciplīnas pārkāpumu gadījumos piedalīties pārbaudēs un sagatavot ziņojumus par pārkāpumiem. 5. Spēja sastādīt soda izpildes, uzraudzības plānu un organizēt tā izpildi. 6. Spēja sekmēt klientu iesaistīšanu vispārējās un profesionālās izglītības pasākumos. 7. Spēja sekmēt klientu sociālo prasmju un izziņas iemaņu uzlabošanu, kā arī jaunu prasmju apgūšanu. 8. Spēja informēt klientus par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību pēc atbrīvošanas. 9. Spēja gatavot klientu raksturojumus un virzīt tos izskatīšanai un spēja savākt informāciju izvērtēšanas ziņojumiem. 10. Spēja apkopot klientu disciplināro praksi, izskatīt un noformēt materiālus par klienta soda izciešanas režīma pārkāpumiem. 11. Spēja sagatavot materiālus klientu pamudināšanai un disciplinārsodīšanai. 12. Spēja konstatēt klientu psiholoģiskās krīzes gadījumu riskus un organizēt pasākumus krīzes novēršanai. 13. Spēja noteikt klientu problēmas, analizēt tās, rast risinājumus. 14. Spēja organizēt un vadīt izlīgumu starp cietušo un personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. 15. Spēja apzināt potenciālos darba devējus piespiedu darba un sabiedriskā darba jomā. 16. Spēja apzināt potenciālos sadarbības partnerus postpenitenciārās palīdzības jomā. 17. Spēja apzināt potenciālos klientus postpenitenciārās palīdzības jomā. 18. Spēja izprast konflikta būtību un tā risinājuma iespējas. 19. Spēja uzraudzīt personas, kuras ir nosacīti notiesātas vai pret kurām izbeigts kriminālprocess, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, un kurām noteikta zema uzraudzības intensitāte. 20. Spēja nodrošināt kriminālsoda - piespiedu darbs - un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa - sabiedriskais darbs - izpildes organizēšanu. 21. Spēja organizēt brīvības atņemšanas kā kriminālsoda un apcietinājuma kā drošības līdzekļa pasākumu izpildi. 22. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās (krievu un citā svešvalodā). 3.19.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes 1. Piemērot tiesību aktus. 2. Izmantot teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas. 3. Lietot profesionālo terminoloģiju. 4. Ievērot darba aizsardzības un vides aizsardzības prasības. 5. Ievērot ugunsdrošības normas un prasības. 6. Sniegt pirmo palīdzību. 7. Lietot informācijas datubāzes un datorprogrammas. 8. Lietot biroja tehniku. 9. Novērtēt situāciju un prognozēt riskus. 10. Noteikt darba uzdevumu prioritātes. 11. Veikt darbu patstāvīgi, prast plānot un organizēt darbu, patstāvīgi pieņemt lēmumus. 12. Strādāt komandā. 13. Sazināties un sadarboties ar citiem darbiniekiem un sabiedrību. 14. Prast argumentēt un aizstāvēt savu viedokli. 15. Ievērot profesionālās ētikas principus. 16. Pilnveidot savu fizisko sagatavotību. 17. Pārvaldīt valsts valodu. 18. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas (krievu un citu svešvalodu) saziņas līmenī. 19. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās (krievu un citā svešvalodā). 20. Risināt konflikta situācijas. 21. Pastāvīgi pilnveidot profesionālās zināšanas, iemaņas un prasmes. 22. Motivēt klientu uz sadarbību. 23. Novērtēt klientu uzvedību. 24. Noformēt dokumentus atbilstoši lietvedības normatīvo aktu prasībām. 3.19.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas 1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī: 1.1. Eiropas Savienības, starptautiskās un cilvēktiesības; 1.2. valsts un tiesību teorija; 1.3. socioloģija; 1.4. kriminoloģija un penoloģija; 1.5. civilprocesa tiesības un civiltiesības; 1.6. pašvaldību tiesības; 1.7. psiholoģijas pamati (vispārējā psiholoģija; personības psiholoģija; saskarsmes psiholoģija; sociālā psiholoģija; attīstības psiholoģija; grupu psiholoģija); 1.8. darba tiesiskās attiecības; 1.9. sociālā drošība; 1.10. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās (krievu un citā svešvalodā). 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī: 2.1. valsts valoda; 2.2. krievu valoda un cita svešvaloda saziņas līmenī; 2.3. ētika; 2.4. pirmā palīdzība; 2.5. konstitucionālās tiesības; 2.6. tiesību normu piemērošana; 2.7. administratīvo pārkāpumu tiesības; 2.8. administratīvā procesa tiesības; 2.9. krimināltiesības; 2.10. darba aizsardzība un pašaizsardzības mehānismi; 2.11. informātika un telekomunikāciju sistēmas; 2.12. konfliktoloģija un izlīguma organizēšana un vadīšana starp cietušo un personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu; 2.13. penitenciārā pedagoģija un penitenciārā psiholoģija; 2.14. sociālais darbs un postpenitenciārā palīdzība; 2.15. ieslodzījuma vietu un probācijas iestādes darba organizācija; 2.16. kriminālsodu izpildi reglamentējošie normatīvie akti; 2.17. kriminālsoda brīvības atņemšanas un piespiedu darba, audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa - sabiedriskā darba - izpildes organizēšana; 2.18. kriminālprocesa tiesības; 2.19. uzraudzības organizēšana personām, kuras nosacīti notiesātas vai pret kurām izbeigts kriminālprocess, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības; 2.20. bērnu tiesību aizsardzība kriminālsodu izpildē; 2.21. vides aizsardzība; 2.22. lietvedības pamati. 3.20. Valsts robežsardzes inspektora profesijas standarts 3.20.1. Vispārīgie jautājumi 1. Profesijas nosaukums - Valsts robežsardzes inspektors. 2. Profesijas kods - 3453 02. 3.20.2. Nodarbinātības apraksts 1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: - Valsts robežsardzes inspektors pilda dienesta pienākumus Valsts robežsardzē un veic robežuzraudzību un robežpārbaudes, kā arī ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta nosacījumu ievērošanas kontroli. 3.20.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences 1. Spēja saprast un precīzi izpildīt Valsts robežsardzes darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasības. 2. Spēja apsargāt Latvijas Republikas valsts robežu, robežzīmes un citas robežbūves, izmantojot robežkontroles, imigrācijas kontroles tehniskās iekārtas un inženiertehnisko aprīkojumu. 3. Spēja atklāt un aizturēt Latvijas Republikas valsts robežas, pierobežas, pierobežas joslas, robežšķērsošanas vietas režīma pārkāpējus. 4. Spēja veikt ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta nosacījumu ievērošanas kontroli. 5. Spēja pildīt uzdevumu robežsargu norīkojumam. 6. Spēja veikt personu un transportlīdzekļu minimālo un pilno (padziļināto) pārbaudi. 7. Spēja atpazīt ceļošanas dokumentu, transportlīdzekļu dokumentu, vīzu un uzturēšanās atļauju veidus un veikt to aizsardzības elementu pārbaudi, kā arī atklāt tajos iespējamos viltojumus, izmantojot robežkontroles un imigrācijas kontroles tehniskās iekārtas. 8. Spēja veikt personu profilēšanu, intervēšanu un identificēšanu. 9. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 10. Spēja veikt personu, transportlīdzekļu un priekšmetu datu pārbaudi un apstrādi, izmantojot informācijas sistēmas. 11. Spēja izvēlēties atbilstoši situācijai un profesionāli lietot robežkontroles, imigrācijas kontroles tehniskās iekārtas un inženiertehnisko aprīkojumu. 12. Spēja pamatotas nepieciešamības gadījumā lietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus, speciālos cīņas paņēmienus un šaujamieročus, izmantot dienesta suni. 13. Spēja pārbaudīt robežkontroles, imigrācijas kontroles tehnisko iekārtu, inženiertehniskā aprīkojuma gatavību darbam un uzturēt tos darba kārtībā. 14. Spēja veikt pārkāpēju, meklēšanā esošo personu, transportlīdzekļu, aizliegto vielu un priekšmetu aizturēšanu, pārmeklēšanu un apskati. 15. Spēja veikt pārkāpēja pārvietošanu apsardzes uzraudzībā, apsardzību Valsts robežsardzes pagaidu turēšanas telpā un ievietošanu ārzemnieku izmitināšanas centrā. 16. Spēja noformēt dienesta un procesuālos dokumentus. 17. Spēja pieņemt patvēruma meklētāja iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu. 18. Spēja izpildīt lēmumu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu, kā arī kontrolēt ārzemniekam izdotā izbraukšanas rīkojuma izpildi. 19. Spēja noteiktajā kārtībā sadarboties ar kompetento iestāžu amatpersonām. 20. Spēja sazināties ar personām. 21. Spēja sniegt pirmo palīdzību. 22. Spēja precīzi izpildīt priekšnieka likumīgas pavēles (rīkojumus) un uzdevumus. 23. Spēja pastāvīgi pilnveidot savas profesionālas prasmes, zināšanas un fizisko sagatavotību. 24. Spēja ievērot darba aizsardzības prasības un uzturēt drošu darba vidi. 25. Spēja adekvāti rīkoties ārkārtas situācijās, pieņemt patstāvīgus lēmumus. 26. Spēja efektīvi darboties dažādos kaujas apstākļos kājnieku nodaļas sastāvā. 27. Spēja ievērot profesionālo ētiku un vispārpieņemtās uzvedības normas. 3.20.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes 1. Veikt valsts robežas uzraudzību. 2. Veikt pasākumus robežzīmju, robežgrāvju un robežstigu uzturēšanā. 3. Veikt personu, transportlīdzekļu robežpārbaudi. 4. Izmantot un uzturēt darba kārtībā robežkontroles un imigrācijas kontroles tehniskās iekārtas, inženiertehnisko aprīkojumu. 5. Veikt ceļošanas dokumentu, transportlīdzekļu dokumentu, vīzu, uzturēšanās atļauju pārbaudi, kā arī atklāt tajos iespējamos viltojumus, izmantojot robežkontroles un imigrācijas kontroles tehniskās iekārtas. 6. Veikt ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas nosacījumu ievērošanas kontroli. 7. Nodrošināt valsts robežas, robežšķērsošanas vietas, pierobežas joslas, pierobežas režīma ievērošanu. 8. Strādāt ar Valsts robežsardzē izmantojamām informācijas sistēmām. 9. Veikt personu profilēšanu, intervēšanu un identificēšanu. 10. Veikt pārkāpēju meklēšanu, atklāšanu, aizturēšanu, apskati, apsardzību un pārvietošanu apsardzes uzraudzībā. 11. Veikt transportlīdzekļu, personu un mantu pārmeklēšanu un apskati. 12. Pielietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus, speciālos cīņas paņēmienus un šaujamieročus, izmantot dienesta suni. 13. Veikt transportlīdzekļu un priekšmetu identificēšanu. 14. Atklāt aizliegtas vielas, priekšmetus un veikt to izņemšanu. 15. Noformēt dienesta un procesuālos dokumentus. 16. Veikt aizturēto personu apsardzību Valsts robežsardzes pagaidu turēšanas telpā un ievietošanu ārzemnieku izmitināšanas centrā. 17. Veikt ārzemnieka piespiedu izraidīšanu. 18. Izskaidrot patvēruma piešķiršanas procesu. 19. Izskaidrot pieņemto lēmumu izpildes, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. 20. Veicot dienesta pienākumus, sadarboties ar kompetento iestāžu amatpersonām. 21. Sazināties ar personām. 22. Sniegt pirmo palīdzību. 23. Ievērot vienvadības principu un dienesta kārtību. 24. Pilnveidot zināšanas, prasmes, iemaņas un fizisko sagatavotību. 25. Orientēties apvidū. 26. Strādāt komandā, plānot un organizēt savu darbību. 27. Ievērot darba aizsardzības noteikumus. 28. Uzturēt drošu darba vidi. 29. Veidot pozitīvu saskarsmi, ievērot ētikas un uzvedības normas. 30. Pārvaldīt valsts valodu. 31. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī. 32. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 33. Izpildīt ierindas paņēmienus. 34. Darboties kaujas apstākļos kājnieku nodaļas sastāvā. 3.20.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas 1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. robežapsardzības sistēmas darbība; 1.2. robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta organizācija; 1.3. Eiropas Savienības dibināšana un attīstība, institucionālā uzbūve; 1.4. amatam un izaugsmei dienestā izvirzītās prasības; 1.5. sabiedrības kultūra; 1.6. Valsts robežsardzes vēsture; 1.7. kompetento iestāžu funkcijas un uzdevumi. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. normatīvo aktu prasības Valsts robežsardzes funkciju izpildē; 2.2. aizliegtas vielas un priekšmeti, to iespējamās slēptuves un atrašanās vietas; 2.3. saskarsmes psiholoģija; 2.4. pārmeklēšanas un apskates metodes un taktika; 2.5. sadarbības kārtība ar kompetentajām iestādēm; 2.6. valsts robežas, robežzīmju, robežgrāvju un robežstigu uzturēšanas prasības; 2.7. personu, transportlīdzekļu un priekšmetu identificēšanas un aizturēšanas kārtība; 2.8. pārkāpēju uzvedības īpatnības un ārējās pazīmes; 2.9. patvēruma piešķiršanas process; 2.10. amatu pakļautība un dienesta gaitas nosacījumi; 2.11. Valsts robežsardzē izmantojamo informācijas sistēmu raksturojums un izmantošanas iespējas; 2.12. profesionālā ētika un uzvedība; 2.13. administratīvā procesa pamati un personu administratīvās sodīšanas kārtība; 2.14. ārzemnieka piespiedu izraidīšanas nosacījumi un specifika; 2.15. šaujamieroču uzbūve un darbības principi; 2.16. profesionālā terminoloģija valsts valodā un vismaz divās svešvalodās; 2.17. darba tiesiskās attiecības. 3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. ārzemnieka ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumi un to izpildes kontroles kārtība; 3.2. pierobežas, pierobežas joslas un robežšķērsošanas vietu režīma noteikumi un to izpildes kontroles kārtība; 3.3. ceļošanas dokumentu, transportlīdzekļu dokumentu, vīzu un uzturēšanās atļauju veidi, to aizsardzības elementi, iespējamo viltojumu pazīmes un to atklāšanas metodes; 3.4. Valsts robežsardzē izmantojamo informācijas sistēmu lietošanas nosacījumi; 3.5. rīcība ārkārtas situācijās; 3.6. riska analīzes rezultātu izmantošana; 3.7. personu profilēšana, intervēšana un identificēšana; 3.8. valsts robežas uzraudzības taktika; 3.9. robežpārkāpuma pazīmes, robežpārkāpēja meklēšanas un aizturēšanas taktika; 3.10. personu aizturēšanas, apskates, apsardzes, izmitināšanas un pārvietošanas apsardzes uzraudzībā kārtība; 3.11. robežkontroles un imigrācijas kontroles tehnisko iekārtu lietošanas nosacījumi; 3.12. inženiertehniskā aprīkojuma izmantošanas kārtība un iespējas; 3.13. dienesta un procesuālo dokumentu noformēšanas kārtība; 3.14. fiziskā spēka, speciālo līdzekļu, speciālo cīņas paņēmienu un šaujamieroču lietošana, dienesta suņa izmantošana; 3.15. darba aizsardzība; 3.16. vides aizsardzība; 3.17. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.18. valsts valoda; 3.19. pirmā palīdzība; 3.20. topogrāfijas pamati; 3.21. ierindas noteikumi; 3.22. militārās taktikas pamati. 3.21. Vizuālās reklāmas dizaina speciālista profesijas standarts 3.21.1. Vispārīgie jautājumi 1. Profesijas nosaukums - vizuālās reklāmas dizaina speciālists. 2. Profesijas kods - 3471 35. 3.21.2. Nodarbinātības apraksts 1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: - vizuālās reklāmas dizaina speciālists ir speciālists, kurš izpilda daļu no vizuālās reklāmas dizainera pienākumiem un uzdevumiem, ir nodarbināts vizuālās reklāmas projektēšanas jomā; sadarbībā ar citiem speciālistiem plāno un izstrādā funkcionālas vizuāli, tehnoloģiski, ekonomiski, semantiski, psiholoģiski un komunikatīvi sakārtotas un pamatotas reklāmas, to daļas vai atsevišķo elementu projektus ar estētiskās vērtības pazīmēm. Vizuālās reklāmas dizaina speciālists veic darbu pie komersanta, izpildot projektēšanas un konsultēšanas funkcijas. 3.21.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences 1. Spēja uztvert, precizēt un novērtēt vizuālās reklāmas projekta vai tā elementu izpildīšanai nepieciešamo informāciju. 2. Spēja profesionāli novērtēt vizuālās reklāmas projekta darba apjomu. 3. Spēja vizuāli novērtēt reklāmas objektu un vidi, to eksponēšanas un ekspluatācijas īpatnības. 4. Spēja noformēt dokumentus atbilstoši darba uzdevumam. 5. Spēja strādāt individuāli un komandā. 6. Spēja izvērtēt atsevišķo projektu daļu realizācijas īpatnības. 7. Spēja veikt foto fiksāciju, objekta vai vides uzmērīšanu un aprakstu. 8. Spēja iegūt informāciju par ieceres risinājuma veidiem un paņēmieniem. 9. Spēja noteikt objekta vai vides stilistiku. 10. Spēja analizēt dizaina paraugu un analogu estētisko vērtību pazīmes, kompozicionālo un stilistisko risinājumu. 11. Spēja izstrādāt un izvēlēties projekta koncepcijai atbilstošāko formu tonālo, koloristisko un stilistisko risinājumu. 12. Spēja izvēlēties un izstrādāt piemērotākās formas, krāsu, psiholoģiskās uztveres un ergonomikas risinājumus. 13. Spēja veikt projekta vai tā atsevišķu elementu praktisko vai virtuālo modelēšanu, kontrolējot estētisko vērtību saglabāšanu. 14. Spēja sniegt projekta vadītājam un klientiem informāciju par darba izpildes termiņu grafiku. 15. Spēja veikt projekta vai tā atsevišķu elementu saskaņošanu ar pasūtītāju, darba devēju un atbildīgajiem dienestiem. 16. Spēja vizualizēt projektu, izmantot tradicionālos paņēmienus, datortehnoloģijas un citas mūsdienu tehnoloģijas. 17. Spēja sastādīt materiālu un izejmateriālu specifikāciju, projekta izmaksu tāmi, izpildes termiņu grafiku. 18. Spēja saskaņot izstrādāto projektu ar klientu, kontrolējot estētisko vērtību saglabāšanu, veikt nepieciešamās korekcijas. 19. Spēja produktīvi piedalīties projekta prezentācijā, prezentēt projekta konceptuālo risinājumu paraugus un sniegt komentārus atbilstoši kompetences līmenim. 20. Spēja maketēt projektējamā produkta daļu, elementus vai to kopumu. 21. Spēja produktīvi veikt projekta autoruzraudzību, kontrolējot estētiskās vērtību prioritātes saglabāšanu tehnoloģiskajā procesā. 22. Spēja patstāvīgi sekot jaunākajām aktualitātēm un tendencēm dizaina jomā. 23. Spēja ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības noteikumus, saudzēt apkārtējo vidi. 24. Spēja izprast dizaina likumsakarīgo nozīmi tirgus ekonomikā. 25. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā. 3.21.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes 1. Ievērot profesionālās ētikas normas, dizaina jomas normatīvos aktus un citus reglamentējošos dokumentus. 2. Racionāli organizēt savu darbu atbilstoši uzdevumam. 3. Izmantot profesionālos informācijas avotus. 4. Pārvaldīt valsts valodu. 5. Pārvaldīt vismaz vienu svešvalodu saziņas līmenī. 6. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā. 7. Patstāvīgi domāt, pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, risināt konfliktsituācijas. 8. Veikt darbu individuāli, strādāt komandā. 9. Sagatavot prezentācijai projekta materiālus. 10. Realizēt estētiski un mākslinieciski vērtīgu ideju, izmantojot atbilstošas tehnoloģijas. 11. Sastādīt projekta izmaksu tāmi. 12. Ievērot vispārējos vizuālās reklāmas izstrādes principus. 13. Ievērot vides aizsardzības prasības. 14. Ievērot vides dizaina vērtības estētiskā, etniskā un kultūrvēsturiskā kontekstā. 15. Izprast mūsdienu vizuālās reklāmas stilistiskās likumsakarības. 16. Lietot nozares tehniskos un estētiskos standartus. 17. Sagatavot dokumentus tālākai lietošanai, korekcijai vai saglabāšanai arhīvā. 18. Realizēt projektu, izmantojot atbilstošas tehnoloģijas (poligrāfiskās drukas, digitālās apstrādes, plotergriešanas, pēcdrukas apstrādes; apgaismošanas, programmēšanas un citās informācijas tehnoloģijās). 19. Pilnveidot patstāvīgi profesionālās prasmes. 20. Prast strādāt patstāvīgi un komandā. 21. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības noteikumus. 22. Sniegt pirmo palīdzību. 23. Saudzēt apkārtējo vidi. 3.21.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas 1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. ergonomika; 1.2. vides un arhitektūras pamati; 1.3. krāsu psiholoģija; 1.4. reproducēšanas tehnoloģijas; 1.5. materiālu apstrādes tehnoloģijas; 1.6. video digitālās apstrādes tehnoloģijas; 1.7. autortiesības; 1.8. tehniskā estētika; 1.9. darba tiesiskās attiecības. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. vizuālās informācijas saziņas līdzekļi; 2.2. projektēšana; 2.3. projektu funkcionālā analīze; 2.4. digitālā krāsu teorija; 2.5. formu maketēšana; 2.6. tektonika; 2.7. tehniskā grafika; 2.8. darba aizsardzība; 2.9. vides aizsardzība; 2.10. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā; 2.11. kultūrvides likumsakarības; 2.12. mākslas vēsture; 2.13. dizaina vēsture; 2.14. saskarsmes psiholoģija; 2.15. izmaksu tāmju veidošanas principi. 3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. stilu analīze; 3.2. virtuālās modelēšanas un maketēšanas tehnoloģijas; 3.3. divdimensiju un trīsdimensiju kompozīcija; 3.4. krāsu teorijas pamati un koloristika; 3.5. zīmēšana; 3.6. skicēšana; 3.7. gleznošanas tehnoloģijas; 3.8. stilistika; 3.9. fotografēšanas tehnoloģijas; 3.10. lietišķā informātika; 3.11. laikmetīgā dizaina tendences un aktualitātes; 3.12. valsts valoda; 3.13. pirmā palīdzība; 3.14. viena svešvaloda saziņas līmenī. 3.22. Interjera dizaina speciālista profesijas standarts 3.22.1. Vispārīgie jautājumi 1. Profesijas nosaukums - interjera dizaina speciālists. 2. Profesijas kods - 3471 36. 3.22.2. Nodarbinātības apraksts 1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: - interjera dizaina speciālists izpilda daļu no interjera dizainera pienākumiem un uzdevumiem, ir nodarbināts interjeru projektēšanas jomā; sadarbībā ar citiem speciālistiem plāno un izstrādā vizuāli, tehnoloģiski, ergonomiski sakārtotus un pamatotus interjeru projektus vai to daļas ar estētiskās vērtības pamatpazīmēm; piedalās projekta izpildes organizēšanā, sagatavošanā un prezentēšanā. Interjera dizaina speciālists veic darbu pie komersanta, izpildot projektēšanas un konsultēšanas funkcijas. 3.22.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences 1. Spēja uztvert, precizēt un novērtēt interjera projekta vai tā elementu izpildīšanai nepieciešamo informāciju. 2. Spēja novērtēt darba raksturu un apjomu, apzināt darba specifiku un citas prasības. 3. Spēja vizuāli novērtēt objekta vai vides ekspluatācijas īpatnības. 4. Spēja noformēt dokumentus atbilstoši darba uzdevumam. 5. Spēja apzināt potenciālos informācijas avotus. 6. Spēja nodibināt kontaktus ar sadarbības partneriem un izpildītājiem. 7. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas un dizaina jomas normatīvos aktus un citus reglamentējošos dokumentus. 8. Spēja noteikt nepieciešamo materiālu resursus, kvantitāti un kvalitāti. 9. Spēja plānot izpildāmos darbus un noteikt to prioritātes. 10. Spēja adekvāti rīkoties projekta problēmsituācijās un laikus pieņemt nepieciešamos lēmumus. 11. Spēja veikt objekta vai vides foto fiksāciju, uzmērīšanu, aprakstu un funkcionālo analīzi. 12. Spēja uztvert un noteikt objekta vai vides stilistiku. 13. Spēja iegūt un apstrādāt informāciju par potenciāliem ieceres risinājuma veidiem un paņēmieniem. 14. Spēja analizēt dizainparaugu un analogu estētiskās vērtību pazīmes (kompozicionālo, tonālo, koloristisko, stilistisko un tehnisko risinājumu). 15. Spēja izstrādāt un izvēlēties projekta koncepcijai atbilstošākos vizuālos, estētiskos un mākslinieciskos līdzekļus. 16. Spēja pielietot stilistiski atbilstošu formu, līniju, laukumu, kolorīta, tonalitātes, tehnoloģisko un ergonomikas risinājumu. 17. Spēja saskaņot izstrādāto risinājumu ar pasūtītāju, kontrolējot estētisko vērtību saglabāšanu, veicot nepieciešamās korekcijas. 18. Spēja veikt projekta vai tā atsevišķu elementu praktisko vai virtuālo modelēšanu un maketēšanu. 19. Spēja produktīvi piedalīties projekta prezentācijā savas kompetences līmenī. 20. Spēja uzraudzīt projekta realizācijas atbilstību ieceres koncepcijai, estētiskajām un tehniskajām kvalitātēm, izpildes termiņiem. 21. Spēja ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības noteikumus. 22. Spēja veikt darbu individuāli un grupā. 23. Spēja pārliecināt citus un argumentēt savu viedokli. 24. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā. 25. Spēja saudzēt apkārtējo vidi. 26. Spēja izprast dizaina likumsakarīgo nozīmi tirgus ekonomikā. 3.22.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes 1. Plānot un organizēt savu darbu atbilstoši uzdevumam. 2. Izmantot mākslas valodas pamatus un piemērot tos darba procesā. 3. Izprast dizaina vērtības estētiskā, etniskā un kultūrvēsturiskā kontekstā. 4. Izprast un realizēt mūsdienu vizuālās vides stilistiskās likumsakarības. 5. Lietot nozares tehniskos un estētiskos standartus. 6. Ievērot nozares ētiskās normas. 7. Lietot ar nozari saistītos profesionālos standartus, dokumentāciju un terminoloģiju. 8. Ievērot vides aizsardzības noteikumus. 9. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības noteikumus. 10. Pārvaldīt valsts valodu. 11. Pārvaldīt vismaz vienu svešvalodu saziņas līmenī. 12. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā. 13. Lietot pieejamos profesionālās informācijas avotus. 14. Gūt priekšstatu par nozares laikmetīgajām projektēšanas un realizācijas tehnoloģijām. 15. Izprast savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību un to racionālu organizāciju. 16. Izstrādāt projekta tāmi. 17. Plānot projekta īstenošanas laiku. 18. Pieņemt savam kompetences līmenim atbilstošus lēmumus, risināt konfliktsituācijas. 19. Veikt darbu individuāli un sadarboties grupā. 20. Veikt darba uzdevuma profesionālo analīzi un saskaņot ar klienta prasībām. 21. Sagatavot prezentācijai projekta materiālus un demonstrēt tos ieinteresētajai auditorijai. 22. Realizēt estētiski un mākslinieciski vērtīgu ideju, izmantojot atbilstošas tehnoloģijas. 23. Veidot sadarbību ar projektēšanā un realizācijā nepieciešamajiem speciālistiem. 24. Sniegt pirmo palīdzību. 3.22.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas 1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. vizuālās informācijas saziņas līdzekļi; 1.2. krāsu psiholoģija; 1.3. digitālā krāsu teorija; 1.4. materiālu apstrādes tehnoloģijas; 1.5. darba tiesiskās attiecības; 1.6. autortiesības; 1.7. tehniskā estētika. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. projektu funkcionālā analīze; 2.2. vide un arhitektūras pamati; 2.3. mēbeļu projektēšana un furnitūra; 2.4. kultūrvides likumsakarības; 2.5. dizaina vēsture; 2.6. saskarsmes psiholoģija; 2.7. izmaksu tāmju veidošanas principi; 2.8. vides aizsardzība; 2.9. darba aizsardzība; 2.10. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā. 3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. ergonomika; 3.2. stilu analīze; 3.3. projektēšana; 3.4. virtuālās modelēšanas un maketēšanas tehnoloģijas (datortehnoloģijas); 3.5. divdimensiju un trīsdimensiju kompozīcija; 3.6. krāsu teorijas pamati un koloristika; 3.7. formu maketēšana; 3.8. tektonika; 3.9. zīmēšana; 3.10. skicēšana; 3.11. gleznošanas tehnoloģijas; 3.12. tehniskā grafika; 3.13. fotografēšanas tehnoloģijas; 3.14. lietišķā informātika; 3.15. mākslas vēsture; 3.16. laikmetīgā dizaina tendences un aktualitātes; 3.17. pirmā palīdzība; 3.18. valsts valoda; 3.19. viena svešvaloda saziņas līmenī. 3.23. Materiālu dizaina speciālista profesijas standarts 3.23.1. Vispārīgie jautājumi 1. Profesijas nosaukums - materiālu dizaina speciālists. 2. Profesijas kods - 3471 45. 3.23.2. Nodarbinātības apraksts 1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: - materiālu dizaina speciālists ir speciālists, kurš izpilda daļu no dizainera pienākumiem un uzdevumiem izstrādājumu un objektu mākslinieciskās projektēšanas jomā; sadarbībā ar citiem speciālistiem projektē, plāno un izstrādā vizuāli, tehnoloģiski un funkcionāli pamatotus objektu projektus un izstrādājumu etalonus, piedalās etalonu sagatavošanā ieviešanai ražošanā. Materiālu dizaina speciālists veic darbu pie komersanta, izpildot izstrādājumu un objektu mākslinieciskās projektēšanas, izgatavošanas un konsultēšanas funkcijas. 3.23.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences 1. Spēja realizēt estētiski un mākslinieciski vērtīgu dizaina objektu un etalonu izgatavošanu, izmantojot atbilstošas tehnoloģijas. 2. Spēja veikt darba uzdevuma profesionālo analīzi, informācijas apstrādi un darba uzdevuma formulējuma precizēšanu un saskaņošanu starp pasūtītāja prasībām un konkrētas realizēšanas tehnoloģijas iespējām. 3. Spēja izprast nozares projektu īstenošanas ietekmi uz apkārtējo vidi un mērķauditoriju. 4. Spēja izvēlēties un pielietot uzdevumam atbilstošus materiālus un to apstrādes tehnoloģijas. 5. Spēja plānot darba uzdevumus, ievērojot pasūtītāja prasības. 6. Spēja piedalīties lēmumu pieņemšanā. 7. Spēja risināt projekta problēmsituācijas un sniegt nepieciešamo risinājumu. 8. Spēja organizēt savu darba vietu. 9. Spēja apkopot informāciju par realizējamo dizaina objektu vai izstrādājumu etalona ieceres risinājuma veidiem un paņēmieniem. 10. Spēja izstrādāt objekta vai izstrādājuma dizaina projektu. 11. Spēja noteikt un pielietot atbilstošu kompozicionālo risinājumu, tonālo risinājumu, tektonisko risinājumu, stilistisko risinājumu objekta vai izstrādājuma etalona dizaina veidošanai. 12. Spēja sastādīt orientējošu projekta izmaksu tāmi, izpildes plānu. 13. Spēja analizēt projekta realizācijas gaitu, kritiskos punktus un apkopot rezultātus. 14. Spēja izprast vides un dizaina vērtības estētiskā, etniskā un kultūrvēsturiskā kontekstā. 15. Spēja prezentēt dizaina projektu un etalonu. 16. Spēja veikt projekta realizācijas autoruzraudzību. 17. Spēja sadarboties ar citu profesiju speciālistiem. 18. Spēja patstāvīgi pilnveidot profesionalitāti, sekojot līdzi jaunākajām aktualitātēm un tendencēm nozares izstrādājumu dizainā un radniecīgajās jomās. 19. Spēja ievērot darba aizsardzības normatīvos aktus un vides aizsardzības prasības. 20. Spēja veikt darbu individuāli, sadarboties komandā vai grupā. 21. Spēja plānot un organizēt izpildāmos darbus un noteikt to prioritātes. 22. Spēja lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus. 23. Spēja pārliecināt citus un argumentēt savu viedokli, risināt darba gaitā konfliktsituācijas. 24. Spēja ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas principus. 25. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā. 26. Spēja sistemātiski pilnveidot profesionalitāti. 27. Spēja izprast dizaina likumsakarīgo nozīmi tirgus ekonomikā. 3.23.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes 1. Izprast savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību un to racionālo organizāciju. 2. Pārzināt mākslas valodas pamatus un prast izmantot un pielietot tos projektēšanas procesā. 3. Lietot ar nozari saistīto dokumentāciju un terminoloģiju. 4. Pārzināt attiecīgās nozares izstrādājumu izgatavošanas materiālu daudzveidību un orientēties to pielietojumā un tehnoloģiskās apstrādes atšķirībās. 5. Pārzināt izstrādājumu izgatavošanas tehnoloģiskās iespējas nozarē. 6. Saskaņot izstrādājumu estētisko un funkcionālo risinājumu. 7. Ievērot ergonomikas likumsakarības. 8. Ievērot formu tektonikas likumsakarības. 9. Izprast proporciju nozīmi izstrādājumu dizaina veidošanā. 10. Izprast vispārējos dizaina attīstības virzienus, vēstures stilus. 11. Prast pielietot nozares tehnoloģiskās iekārtas un instrumentus. 12. Prast pielietot atbilstošos palīgmateriālus. 13. Pārzināt mākslas valodas pamatus un prast izmantot un piemērot tos projektēšanas procesā. 14. Pielietot nozares tehniskos standartus. 15. Lietot nozares estētiskos standartus. 16. Saudzēt apkārtējo vidi. 17. Lietot pieejamos profesionālās informācijas avotus. 18. Veikt darba uzdevuma profesionālo analīzi, darba uzdevuma formulējuma precizēšanu un saskaņošanu starp pasūtītāja prasībām un konkrētas realizēšanas tehnoloģijas iespējām. 19. Lietot laikmetīgas un tradicionālas izstrādājumu dizaina etalona izgatavošanas tehnoloģijas. 20. Prast prezentēt projekta materiālus tradicionālās tehnikās, kā arī mūsdienu tehnoloģijās un komentēt tos ieinteresētajai auditorijai. 21. Izstrādāt projekta tāmi. 22. Plānot projekta realizācijas laiku. 23. Veikt darbu individuāli. 24. Sadarboties un strādāt grupā dizaina projekta realizācijas gaitā. 25. Rast radošus, netradicionālus risinājumus. 26. Organizēt, vadīt, kontrolēt savus izpildāmos darbus. 27. Lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus. 28. Pārliecināt citus un argumentēt savu viedokli. 29. Analizēt un pilnveidot sava darba rezultātu. 30. Ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas principus. 31. Ievērot darba aizsardzības un higiēnas prasības. 32. Pārvaldīt valsts valodu. 33. Pārvaldīt vismaz vienu svešvalodu saziņas līmenī. 34. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā. 35. Sekot jaunākajām aktualitātēm un tendencēm materiālu dizainā. 3.23.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas 1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. ekonomikas pamati; 1.2. vizuālās saziņas līdzekļi; 1.3. krāsu psiholoģija; 1.4. darba tiesiskās attiecības; 1.5. autortiesības; 1.6. saskarsmes psiholoģija. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. virtuālās modelēšanas un maketēšanas tehnoloģijas (datortehnoloģijas); 2.2. projektu funkcionālā analīze; 2.3. vide un arhitektūras pamati; 2.4. kultūrvēstures likumsakarības; 2.5. dizaina vēsture; 2.6. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā; 2.7. izmaksu tāmju veidošanas principi; 2.8. komercdarbības pamati; 2.9. darba aizsardzība; 2.10. vides aizsardzība. 3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. mākslas vēsture; 3.2. ergonomika; 3.3. stilu analīze; 3.4. projektēšana; 3.5. 2D, 3D kompozīcija; 3.6. krāsu teorijas pamati un koloristika; 3.7. formu maketēšana; 3.8. tektonika; 3.9. zīmēšana (konstruktīvā, tonālā); 3.10. skicēšana; 3.11. gleznošana; 3.12. lietišķā informātika; 3.13. materiālu apstrādes tehnoloģijas; 3.14. laikmetīgā dizaina tendences un aktualitātes; 3.15. valsts valoda; 3.16. viena svešvaloda saziņas līmenī; 3.17. pirmā palīdzība. 3.24. Foto dizaina speciālista profesijas standarts 3.24.1. Vispārīgie jautājumi 1. Profesijas nosaukums - foto dizaina speciālists. 2. Profesijas kods - 3471 49. 3.24.2. Nodarbinātības apraksts 1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: - foto dizaina speciālists ir nodarbināts fotogrāfisku attēlu izstrādes un izgatavošanas jomā, sadarbībā ar citiem speciālistiem plāno un izstrādā vizuāli, tehnoloģiski, ekonomiski un komunikatīvi sakārtotus un pamatotus fotogrāfiskus produktus, to daļu vai atsevišķo elementu projektus ar estētiskās vērtības pamatpazīmēm. Foto dizaina speciālists var būt citu speciālistu vadībā nodarbināta persona, pašnodarbināta persona (pašnodarbināts komersants), var veikt individuālo komercdarbību; var būt nodarbināts multimediju, video, animācijas un mājas lapu internetā dizaina komercsabiedrībās, grupās, reklāmas aģentūrās, izdevniecībās, valsts un pašvaldības iestādēs, veicot vizualizēšanas un konsultēšanas funkcijas. 3.24.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences 1. Spēja profesionāli novērtēt fotogrāfiska produkta radīšanai nepieciešamo darbību secību un nepieciešamās tehnoloģijas. 2. Spēja noteikt sākotnēji pieejamās informācijas un resursu kvalitāti. 3. Spēja piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā. 4. Spēja produktīvi organizēt un racionāli izmantot darba vidi. 5. Spēja novērtēt uzdevumu un pasūtītāja prasības, novērtēt topošā produkta lietošanas īpatnības. 6. Spēja apzināt un organizēt pieejamos informācijas avotus un sadarboties ar partneriem. 7. Spēja patstāvīgi iegūt informāciju par projekta realizācijas gaitā saistošām normām un ierobežojumiem, ievērot autortiesību normas. 8. Spēja ievērot profesionālo ētiku, normatīvos aktus un citus reglamentējošos dokumentus. 9. Spēja produktīvi apkopot informāciju par realizējamo projektu un veikt saskaņošanu ar projekta vadītāju. 10. Spēja adekvāti rīkoties projekta problēmsituācijās un laikus pieņemt nepieciešamos lēmumus, saskaņojot tos ar projekta vadītāju. 11. Spēja analizēt pieejamo paraugu un analogu vērtību pazīmes, kompozicionālo, tonālo, koloristisko un stilistisko risinājumu. 12. Spēja novērtēt un analizēt saturisko izejmateriālu kvalitātes uzlabošanai nepieciešamo darba ietilpību, sastādīt orientējošu projekta izmaksas tāmi, izpildes termiņu grafiku, saskaņojot ar projekta vadītāju. 13. Spēja sniegt projekta vadītājam un klientam informāciju par darba izpildes un realizācijas gaitu. 14. Spēja ievērot projekta mērķauditorijas prasībām atbilstošus kvalitatīvus vizuālos, estētiskos un kompozicionālos priekšnoteikumus. 15. Spēja izvēlēties projekta koncepcijai atbilstošākos proporciju un ritmu pamatojumus un stilistiski piemērotākos formu, līniju, laukumu risinājumus. 16. Spēja ņemt vērā tehnoloģiju un materiālu ierobežojumus un prast izmantot to priekšrocības. 17. Spēja saskaņot izstrādāto risinājumu ar klientu un veikt nepieciešamās korekcijas. 18. Spēja izgatavot topošā produkta daļu skices un prezentēt tās projekta vadītājam vai klientam. 19. Spēja produktīvi piedalīties projekta prezentācijā un sniegt komentārus atbilstoši kompetences līmenim. 20. Spēja produktīvi veikt projekta daļu autoruzraudzību, kontrolējot vizuālo vērtību saglabāšanu darba procesā, atbilstību projekta koncepcijai, izpildes termiņam. 21. Spēja patstāvīgi sekot jaunākajām aktualitātēm un tendencēm fotogrāfijā, radniecīgās jomās, apzināt un pilnveidot sadarbības iespējas ar līdzīgu profesiju speciālistiem. 22. Spēja ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības noteikumus, saudzēt apkārtējo vidi. 23. Spēja strādāt komandā. 24. Spēja izprast fotogrāfijas kā vizuālas informācijas likumsakarības. 25. Spēja sazināties valsts valodā un angļu valodā. 3.24.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes 1. Realizēt estētiski un mākslinieciski vērtīgu ideju fotogrāfiskā produktā, izmantojot atbilstošas tehnoloģijas. 2. Izprast pilnvērtīgai fotogrāfiska produkta radīšanai nepieciešamo darbību, informācijas un izejmateriālu apjomu un kvalitāti. 3. Izprast savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību un to racionālu organizāciju. 4. Izprast vispārējos fotogrāfijas un citas vizuālās informācijas sakārtošanas principus. 5. Izprast fotogrāfijas vērtības estētiskā, etniskā un kultūrvēsturiskā kontekstā. 6. Izprast fotogrāfiska produkta novērtēšanas metodes. 7. Pārzināt mākslas valodas pamatus un prast izmantot un piemērot tos darba veikšanas procesā. 8. Izprast mūsdienu vizuālās vides stilistiskās likumsakarības. 9. Izprast projektu īstenošanas ietekmi uz mērķauditoriju. 10. Veidot sadarbību ar projekta realizācijā nepieciešamo tehnoloģiju speciālistiem foto uzņemšanā, attēlu digitālās apstrādes tehnoloģijās, režijā, digitālās krāsu korekcijas tehnoloģijās, apgaismošanas tehnoloģijā, vizuālās komunikācijas tehnoloģijās, reklāmas tehnoloģijās, mārketinga tehnoloģijās, psiholoģijā, socioloģijā, poligrāfijā. 11. Piedalīties projektu analīzē, izstrādē, aprēķināšanā, saskaņošanā, vadīšanā. 12. Lietot ar nozari saistītu juridisku dokumentāciju un terminoloģiju. 13. Lietot nozares tehniskos standartus. 14. Lietot nozares estētiskās un ētiskās normas. 15. Lietot pieejamos profesionālās informācijas avotus. 16. Lietot internetu. 17. Izvēlēties un pielietot projekta realizācijai piemērotus programmproduktus un līdzekļus. 18. Veikt darba uzdevuma profesionālo analīzi, informācijas apstrādi un darba uzdevuma formulējuma precizēšanu un saskaņošanu starp pasūtītāja prasībām, ekonomisko pamatojumu un konkrētas realizēšanas tehnoloģijas iespējām. 19. Prast pieņemt tehniski korektus izejmateriālus un tehniski korekti sagatavot darba materiālus tālākai lietošanai, korekcijai vai saglabāšanai arhīvā. 20. Novērtēt savas profesionālās iemaņas un prasmes atbilstību profesijas standartam un starptautiskā darba tirgus prasībām. 21. Sagatavot prezentācijai projekta materiālus un demonstrēt tos ieinteresētajai auditorijai. 22. Prasme sastādīt projekta tāmi un ievērot to darba procesā. 23. Pārvaldīt valsts valodu. 24. Pārvaldīt angļu valodu saziņas līmenī. 25. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un angļu valodā. 3.24.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas 1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. krāsu psiholoģija; 1.2. konstruktīvā un tonālā zīmēšana; 1.3. stilu analīze; 1.4. 2D, 3D kompozīcija un formu modelēšana; 1.5. gleznošana (tehnoloģijas, stilistika); 1.6. darba tiesiskās attiecības. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. scenogrāfijas un režijas pamati; 2.2. zīmēšana (uzmetumi); 2.3. tehniskā estētika; 2.4. mākslas vēsture; 2.5. fotogrāfijas vēsture; 2.6. kultūrvides likumsakarības; 2.7. autortiesības; 2.8. izmaksu tāmju veidošanas principi; 2.9. profesionālie termini valsts valodā un angļu valodā; 2.10. vides aizsardzība; 2.11. darba aizsardzība. 3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. vizuālās saziņas līdzekļi; 3.2. fotogrāfisku attēlu digitālās apstrādes tehnoloģijas; 3.3. digitālā krāsu teorija; 3.4. divdimensiju kompozīcija; 3.5. krāsu teorijas pamati un koloristika; 3.6. fotografēšanas tehnoloģijas; 3.7. reproducēšanas tehnoloģijas; 3.8. lietišķā informātika; 3.9. mūsdienu fotogrāfijas aktualitātes; 3.10. valsts valoda; 3.11. angļu valoda saziņas līmenī; 3.12. profesionālā saskarsme; 3.13. pirmā palīdzība."; 4.4. papildināt pielikumu pirms 5.nodaļas "Piektās pamatgrupas "Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki" profesiju standarti" ar ceturtās pamatgrupas "KALPOTĀJI" profesiju standartu šādā redakcijā: "4. Ceturtās pamatgrupas "KALPOTĀJI" profesiju standarti 4.1. Klientu apkalpošanas speciālista profesijas standarts 4.1.1. Vispārīgie jautājumi 1. Profesijas nosaukums - klientu apkalpošanas speciālists. 2. Profesijas kods - 4222 09. 4.1.2. Nodarbinātības apraksts 1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: - klientu apkalpošanas speciālists informē esošos un potenciālos klientus par organizācijas produktiem vai pakalpojumiem (turpmāk - produkti) un organizācijas struktūru, piedalās mārketinga pasākumos, lieto specializētās datorprogrammas un elektroniskus sakaru līdzekļus klientu apkalpošanas procesa nodrošināšanā un dokumentēšanā, veic sniegto pakalpojumu finanšu operācijas, aizpilda finanšu pirmdokumentus un izstrādā dažāda veida pārvaldes dokumentus. Klientu apkalpošanas speciālists strādā pie komersantiem, valsts un pašvaldības institūcijās, biedrībās, nodibinājumos (turpmāk - organizācija). 4.1.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences 1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt klientu apkalpošanas speciālista pienākumus. 2. Spēja kvalitatīvi pildīt darba uzdevumus saskaņā ar amata aprakstu, ievērojot normatīvo aktu prasības un organizācijas iekšējos kārtības noteikumus. 3. Spēja plānot un organizēt savu darbu un darba vietu, strādājot patstāvīgi un komandā, lai precīzi un radoši pildītu darba uzdevumus, ievērojot organizācijas pamatvērtības. 4. Spēja izprast organizācijas struktūru un darbību, orientēties organizācijas piedāvātajos produktu veidos un to pamatīpašībās, lai sniegtu klientiem informāciju atbilstoši pieprasījumam. 5. Spēja iegūt, pārbaudīt, izvērtēt darba uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un sniegt to klientiem. 6. Spēja organizēt laipnu klientu pieņemšanu un sniegt patiesu, korektu, viegli saprotamu profesionālu informāciju par organizāciju un tās produktiem. 7. Spēja ar pozitīvu attieksmi piesaistīt jaunus klientus un pārliecināt viņus par organizācijas stabilitāti un piedāvāto produktu kvalitāti. 8. Spēja sadarboties ar klientiem, izzināt viņu vajadzības, noteikt svarīgāko, lai izvērtētu un piedāvātu labāko risinājumu no organizācijas piedāvātajiem produktiem. 9. Spēja sazināties ar klientu mutvārdos, lietišķajā sarakstē, elektroniski, pa telefonu. 10. Spēja popularizēt un pārdot organizācijas produktus, sniedzot profesionālu informāciju par to klāstu, izcenojumiem un apmaksas kārtību. 11. Spēja savas atbildības līmenī, izmantojot tirgus izpētes rezultātus, pastāvīgi aktualizēt informāciju par organizācijas produktiem. 12. Spēja pilnvērtīgi izmantot biroja lietojumprogrammas kvalitatīvai un patstāvīgai profesionālo pienākumu veikšanai. 13. Spēja patstāvīgi uzturēt un papildināt datubāzi par klientiem, to vajadzībām un pieprasījumiem. 14. Spēja izmantot biroja tehniku un elektroniskos sakaru līdzekļus precīzai uzdevumu izpildīšanai. 15. Spēja pareizi noformēt organizācijas pārvaldes dokumentus, ievērojot komercinformācijas aizsardzības un konfidencialitātes principus. 16. Spēja patstāvīgi noformēt speciālos dokumentus (līgumi, reklamācijas) klientu apkalpošanas procesā, ievērojot patērētāju tiesības. 17. Spēja veikt pārvaldes un speciālo dokumentu apriti (kārtošanu, uzskaiti, nodošanu arhīvā) klientu apkalpošanas procesā savas kompetences līmenī. 18. Spēja atbilstoši grāmatvedības normatīvo aktu prasībām noformēt, precīzi aizpildīt finanšu pirmdokumentus un nodot tos apritei, kā arī izmantot specializētās datorprogrammas. 19. Spēja patstāvīgi sagatavot, sekot un apkopot informāciju par finanšu operācijām klientu apkalpošanā. 20. Spēja patstāvīgi strādāt ar elektroniskajām kartēm un tām atbilstošu aprīkojumu, veicot norēķinu operācijas klientu apkalpošanas procesā. 21. Spēja sazināties valsts valodā, angļu vai vācu un krievu valodā. 4.1.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes 1. Sniegt pamatinformāciju par organizācijas struktūru un organizācijas darba virzienu. 2. Orientēties organizācijas darba specifikā. 3. Ievērot organizācijas darbību reglamentējošos dokumentus. 4. Sniegt profesionālu informāciju par organizācijas produktiem. 5. Sniegt informāciju par produktu izcenojumiem un apmaksas kārtību. 6. Sadarboties ar organizācijas darbiniekiem, partneriem un darbiniekiem. 7. Ievērot profesionālo ētiku un vispārpieņemtās pieklājības normas. 8. Reģistrēt klientus. 9. Palīdzēt klientiem izvēlēties piemērotākos pakalpojuma veidus un produktus. 10. Uzturēt lietišķus kontaktus ar klientiem. 11. Pārvaldīt valsts valodu. 12. Pārvaldīt angļu vai vācu un krievu valodu saziņas līmenī. 13. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā, angļu vai vācu un krievu valodā. 14. Strādāt ar dažādiem informācijas izklāsta veidiem (piemēram, organizācijas mājas lapa internetā, izdrukas veidā, prezentācijās, bukletos) un piedāvāt tos klientiem. 15. Noformēt anketas un aptaujas un apstrādāt tajās iegūto informāciju. 16. Lietot specializētās datubāzes. 17. Veidot prezentācijas. 18. Apgūt jaunākās informācijas tehnoloģijas un pielietot tās praksē. 19. Noformēt pārvaldes dokumentus atbilstoši lietvedības normatīvajiem aktiem. 20. Ievērot komercinformācijas aizsardzību un konfidencialitāti. 21. Veikt lietišķo saraksti ar klientiem. 22. Sadarboties ar citām organizācijas struktūrvienībām. 23. Organizēt sapulču un konferenču dokumentēšanu. 24. Nodrošināt dokumentu apriti klientu apkalpošanas procesā. 25. Noformēt sniegto pakalpojumu dokumentus. 26. Veikt pakalpojumu uzskaiti. 27. Aizpildīt finanšu pirmdokumentus. 28. Aizpildīt preču pasūtīšanas un pieņemšanas dokumentus. 29. Strādāt ar specializētajām grāmatvedības datorprogrammām. 30. Pārbaudīt informāciju par pircējiem un piegādātājiem komercreģistrā. 31. Izstrādāt un kontrolēt preču piegādes grafikus. 32. Sniegt informāciju par produkta krājumiem, saņemšanas iespējām. 33. Veikt skaidras un bezskaidras naudas norēķinus ar klientiem. 34. Veikt norēķinus ar elektroniskajām norēķinu kartēm. 35. Strādāt ar kases aparātu/sistēmu. 36. Ievērot darba aizsardzības noteikumus. 37. Ievērot ugunsdrošības noteikumus. 38. Lietot datortehniku un biroja aprīkojumu. 39. Ievērot biroja tehnikas lietošanas noteikumus. 40. Plānot un organizēt savu darbu. 41. Veikt darbu patstāvīgi un komandā. 42. Ievērot organizācijas noteikto informācijas un dokumentu aprites kārtību. 43. Risināt problēmsituācijas. 4.1.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas 1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. komercdarbības veidi klientu apkalpošanas nozarēs; 1.2. Eiropas Savienības konvencija par personas datu aizsardzību; 1.3. iepirkuma procedūras; 1.4. metodika informācijas iegūšanai. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. organizācijas sadarbības partneri un konkurenti; 2.2. produkta virzības tehnoloģiskais process; 2.3. lietvedība; 2.4. grāmatvedība; 2.5. arhīva lietu pamatprincipi; 2.6. patērētāju tiesību aizsardzība; 2.7. finanšu pirmdokumentu aprite; 2.8. organizācijas pārvaldes dokumenti; 2.9. norēķinu veidi un iespējas; 2.10. vides aizsardzība; 2.11. darba tiesiskās attiecības; 2.12. organizācijas psiholoģijas pamati; 2.13. personības attīstības teorija; 2.14. profesionālie termini valsts valodā, angļu vai vācu un krievu valodā. 3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. komercreģistrs; 3.2. informācijas iegūšanas veidi par produktu klāstu; 3.3. klientu pieņemšanas un apkalpošanas organizācija; 3.4. lietišķā saskarsme; 3.5. profesionālā ētika; 3.6. dialoga norises posmi; 3.7. valsts valoda; 3.8. angļu vai vācu un krievu valoda saziņas līmenī; 3.9. produktu katalogu veidi un izmantošana; 3.10. prezentāciju veidošanas un pasniegšanas principi; 3.11. datorprogrammas, to pielietošana; 3.12. biroja tehnika un tās pielietošanas iespējas; 3.13. specializētas datubāzes datorprogrammas; 3.14. finanšu pirmdokumentu noformēšana; 3.15. elektronisko karšu veidi; 3.16. elektronisko karšu apstrādes tehnoloģija; 3.17. sniegto produktu dokumentācija; 3.18. darba izvērtēšanas veidi; 3.19. darba aizsardzība; 3.20. ergonomikas principi."; 4.5. papildināt pielikumu aiz 5.3.apakšnodaļas ar 5.4., 5.5. un 5.6.apakšnodaļu šādā redakcijā: "5.4. Ēdināšanas pakalpojumu speciālista profesijas standarts 5.4.1. Vispārīgie jautājumi 1. Profesijas nosaukums - ēdināšanas pakalpojumu speciālists. 2. Profesijas kods - 5121 26. 5.4.2. Nodarbinātības apraksts 1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: - ēdināšanas pakalpojumu speciālists vada ēdināšanas komersanta ražošanas un apkalpošanas procesus; organizē uzskaiti un atskaiti; plāno un organizē darba uzdevumu izpildi; sazinās ar viesiem; pieņem pasūtījumus; organizē pasūtījuma izpildi; sastāda ēdienkarti un veic kalkulāciju; sadala darba uzdevumus un kontrolē to izpildi. Ēdināšanas pakalpojumu speciālists strādā pie viesmīlības nozares komersanta, kas nodarbojas ar ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu. 5.4.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences 1. Spēja vadīt ražošanas un apkalpošanas procesus. 2. Spēja darboties komandā, sazināties ar klientiem un sadarbības partneriem, ievērojot darba ētikas un saskarsmes pamatprincipus. 3. Spēja darboties paaugstināta stresa situācijās un risināt konflikta situācijas atbilstoši kompetencei. 4. Spēja izprast un ievērot vides un darba aizsardzības noteikumus un kontrolēt to izpildi. 5. Spēja izprast un organizēt darba drošības noteikumu ievērošanu un kontrolēt to izpildi. 6. Spēja izprast un ievērot elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus un kontrolēt to izpildi. 7. Spēja izprast un ievērot higiēnas prasības un sanitārijas noteikumus, koordinēt un kontrolēt to izpildi. 8. Spēja plānot un kontrolēt ražošanas procesu, elastīgi risinot problēmas, nodrošinot atbilstīgu kvalitāti. 9. Spēja izvērtēt un paredzēt iespējamos riskus nekaitīga galaprodukta izgatavošanai, ievērojot atbilstīgu tehnoloģisko procesu. 10. Spēja plānot un noteikt darba procesam nepieciešamo resursu apjomu. 11. Spēja pieņemt un novērtēt darba procesam nepieciešamo resursu kvalitāti. 12. Spēja izprast, ievērot un kontrolēt racionālu (izejvielu) produktu uzglabāšanas, apstrādes un realizācijas procesu norisi. 13. Spēja plānot, organizēt un kontrolēt viesu (klientu) apkalpošanu atbilstīgi komersanta piedāvājumam. 14. Spēja sagatavot, lietot un analizēt ēdināšanas komersanta tehnoloģisko dokumentāciju, uzskaites un atskaites dokumentus. 15. Spēja strādāt ar datorizēto komersanta vadības sistēmu. 16. Spēja veikt ražošanas procesa uzskaiti un atskaites procesu. 17. Spēja patstāvīgi pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību. 18. Spēja analizēt komersanta darba rezultātus un izstrādāt ieteikumus turpmākās darbības pilnveidošanas pasākumiem. 19. Spēja argumentēt un pamatot savu viedokli problēmsituācijās. 20. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 21. Spēja sekot jauninājumiem nozarē. 22. Spēja motivēt kolēģus. 23. Spēja organizēt savu un kolēģu kvalifikācijas pilnveidošanu. 24. Spēja izvērtēt savu un kolēģu profesionālo pieredzi un kvalifikāciju. 5.4.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes 1. Racionāli organizēt darba procesu ēdināšanas komersantā. 2. Ievērot darba drošības, aizsardzības un higiēnas normas. 3. Organizēt viesu apkalpošanas procesu atbilstīgi vispārpieņemtajām normām un komersanta specifikai. 4. Orientēties darba procesam nepieciešamo resursu nodrošinājuma iespējās. 5. Plānot izejvielu, materiālu un darbaspēka resursu kvalitāti un apjomu. 6. Izvēlēties tehnoloģisko aprīkojumu un inventāru atbilstīgi komersanta specifikai un vajadzībām. 7. Pasūtīt atbilstīgas kvalitātes izejvielas un organizēt to piegādes procesu. 8. Pieņemt izejvielas un materiālus un novērtēt to kvalitāti organoleptiski. 9. Lasīt un izprast izejvielu un materiālu marķējumu. 10. Ievērot pusfabrikātu, gatavās produkcijas un dzērienu uzglabāšanas un realizācijas nosacījumus. 11. Sagatavot tirdzniecības telpas, inventāru un traukus darbam. 12. Izstrādāt ēdienu un dzērienu karti atbilstīgi pasākuma veidam. 13. Pieņemt un noformēt pasūtījumu. 14. Veikt uzskaites un atskaites operācijas, tai skaitā kases ieņēmumu atskaites. 15. Strādāt ar visu veidu dokumentāciju ēdināšanas komersantos. 16. Veikt ēdienu un dzērienu kalkulācijas un pašizmaksas aprēķinus. 17. Izvēlēties atbilstīgas kvalitātes izejvielas un tehnoloģiskos paņēmienus ēdienkartē iekļauto ēdienu pagatavošanai. 18. Izvērtēt tehnoloģiskā aprīkojuma piemērotību konkrētā darba veikšanai. 19. Pagatavot ēdienus atbilstīgi tehnoloģijai, lai saglabātu to uzturvērtību. 20. Veikt gatavās produkcijas novērtēšanu organoleptiski. 21. Sagatavot ēdienus pasniegšanai. 22. Pagatavot un sadalīt porcijās ēdienus klienta klātbūtnē. 23. Veikt kontroli par savu padoto darbu un atbildību. 24. Instruēt darbiniekus un kontrolēt darba drošības tehnikas ievērošanu. 25. Izprast, ievērot un kontrolēt sanitāro noteikumu izpildi. 26. Izvērtēt tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu pielietošanas nepieciešamību. 27. Nodrošināt un kontrolēt mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu atbilstošu sagatavošanu un pielietojumu. 28. Ievērot un izpildīt vides aizsardzības prasības. 29. Sniegt pirmo neatliekamo medicīnisko palīdzību. 30. Apkopot un izvērtēt komersanta ražošanas rādītājus. 31. Izstrādāt priekšlikumus piedāvājuma pilnveidošanai. 32. Prast pieņemt patstāvīgus lēmumus. 33. Argumentēt (pamatot) savu lēmumu. 34. Uzņemties atbildību. 35. Analizēt savu rīcību. 36. Izvērtēt savas zināšanas un prasmes. 37. Rast optimālos situācijas risinājumus paaugstināta stresa situācijās. 38. Pārvaldīt valsts valodu. 39. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī. 40. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās (franču un angļu valodā). 5.4.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas 1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. darba tiesiskās attiecības; 1.2. darba aizsardzība; 1.3. vides aizsardzības prasības; 1.4. komersanta darba plānošanas pamatprincipi; 1.5. saskarsmes pamati; 1.6. ekonomikas pamati. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. riska analīzes kritisko kontroles punktu pamatprincipi; 2.2. vispārējās higiēnas prasības saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem; 2.3. prasības materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku; 2.4. pirmās palīdzības sniegšana; 2.5. tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas pamati; 2.6. ķīmisko līdzekļu uzglabāšanas noteikumi; 2.7. iekārtu ekspluatācijas un elektrodrošības noteikumi; 2.8. izejvielu un produktu ķīmiskais sastāvs un uzglabāšanas pamatprincipi; 2.9. izejvielu zudumu veidošanās un to rašanās cēloņi; 2.10. ēdienkartes un dzērienu kartes, to veidi un sastādīšanas pamatprincipi; 2.11. viesu apkalpošanas un saskarsmes principi; 2.12. dažādu pasākumu galda klājumu pamatprincipi un veidi; 2.13. dažādu tautu ēšanas kultūra, tradīcijas, īpatnības; 2.14. ēdienu un dzērienu cenu kalkulācija; 2.15. tirgvedības un pārdošanas veicināšanas pamatprincipi; 2.16. ēdināšanas komersantu veidi un struktūra; 2.17. psiholoģijas un saskarsmes pamatprincipi; 2.18. profesionālie termini valsts valodā, franču un angļu valodā. 3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. darba organizācija ēdināšanas komersantos; 3.2. riska analīzes principi kritiskajos kontroles punktos; 3.3. higiēnas un vides aizsardzības prasības pārtikas apritē; 3.4. darba drošība un aizsardzība ēdināšanas komersantos; 3.5. ugunsdrošība un elektrodrošība ēdināšanas komersantos; 3.6. virtuves, restorānu un bāru tehnoloģisko iekārtu darbības pamatprincipi; 3.7. viesmīlības pamati; 3.8. vīnzinības pamati; 3.9. ēdināšanas komersantu tirdzniecības un ražošanas telpu sagatavošana darbam; 3.10. trauku un galda piederumu sagatavošana darbam un pielietojums; 3.11. galda veļa, tās veidi, kopšana, uzglabāšana, sagatavošana darbam; 3.12. galda klājumu veidi; 3.13. pasūtījumu pieņemšana, noformēšana; 3.14. viesu sagaidīšanas un apkalpošanas noteikumi; 3.15. ēdienu un konditorejas izstrādājumu raksturojums; 3.16. uzturmācības pamati (produktu raksturojums un nozīme uzturā); 3.17. ēdienu un dzērienu pasniegšanas veidi un kārtība; 3.18. norēķinu veidi ar viesi; 3.19. saskarsmes psiholoģijas pamati, konfliktu risināšanas iespējas (metodes); 3.20. valsts valoda; 3.21. divas svešvalodas saziņas līmenī; 3.22. ēdienu un konditorejas izstrādājumu gatavošanas tehnoloģijas zināšanas; 3.23. tehnoloģiskās dokumentācijas izstrāde un pielietošana; 3.24. ēdienu un dzērienu kartes sastādīšanas un izstrādāšanas pamatnoteikumi; 3.25. uzskaites un atskaites dokumentācijas sagatavošana un ražošanas rādītāju datu analīze; 3.26. darbs ar datorizēto komersantu uzskaites sistēmu; 3.27. darba procesa kontrolēšana. 5.5. Pavāra profesijas standarts 5.5.1. Vispārīgie jautājumi 1. Profesijas nosaukums - pavārs. 2. Profesijas kods - 5122 01. 5.5.2. Nodarbinātības apraksts 1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: - pavārs novērtē pārtikas produktu kvalitāti, veic to pirmapstrādi, gatavo un noformē ēdienus; atbild par sava darba kvalitāti vadības un kontroles nodrošināšanā; strādā ar ēdināšanas komersanta aprīkojumu, ievērojot higiēnas un darba aizsardzības noteikumus, un uzņemas atbildību par sava darba kvalitāti. Pavārs strādā pie viesmīlības nozares komersanta, kas nodarbojas ar ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu. 5.5.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences 1. Spēja izprast un ievērot ražošanas un personīgās higiēnas prasības pārtikas produktu apstrādē. 2. Spēja pielietot tehnoloģiskās iekārtas atbilstīgi to funkcijām un ekspluatācijas noteikumiem. 3. Spēja pielietot atbilstīgus tīrīšanas, mazgāšanas un dezinficēšanas līdzekļus, ievērojot darba drošību saskarē ar ķīmiskajām vielām. 4. Spēja pieņemt un novērtēt izejvielas un palīgmateriālus atbilstīgi kvalitātes prasībām. 5. Spēja izvērtēt un paredzēt iespējamos riskus nekaitīgas pārtikas ražošanas procesā. 6. Spēja novērtēt gatavo ēdienu kvalitāti atbilstīgi organoleptiskajiem rādītājiem. 7. Spēja lietot tehnoloģiskos, saimnieciskās darbības uzskaites un atskaites dokumentus. 8. Spēja praktiski pielietot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības noteikumu prasības darba vidē. 9. Spēja izvēlēties vidi saudzējošu darbību, ievērojot vides aizsardzības noteikumus. 10. Spēja veikt darbu atbilstīgi uzdevumam, piedalīties lēmumu pieņemšanā un uzņemties atbildību. 11. Spēja darboties komandā, ievērojot darba ētikas principus. 12. Spēja sekot jauninājumiem nozarē, izmantojot visus pieejamos informācijas avotus. 13. Spēja izvērtēt savu un kolēģu pieredzi, izvēloties optimālāko profesionālo pilnveidi profesijā. 14. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā. 5.5.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes 1. Organizēt racionāli darba vietu, ievērojot darba drošības, ekspluatācijas un aizsardzības noteikumus darbā ar ēdināšanas komersanta aprīkojumu. 2. Ievērot higiēnas prasības pārtikas komersantā, darba un personīgo higiēnu. 3. Ievērot izejvielu, pusfabrikātu un gatavo ēdienu uzglabāšanas un realizācijas termiņus un temperatūru. 4. Noteikt kritiskos punktus izejvielu uzglabāšanas, pusfabrikātu un gatavās produkcijas apritē. 5. Veikt izejvielu un gatavo ēdienu kvalitātes novērtēšanu organoleptiski. 6. Gatavot pusfabrikātus, ievērojot produktu specifiku un pielietojot racionālus pirmapstrādes paņēmienus. 7. Gatavot ēdienus, ievērojot komersanta izstrādātos tehnoloģiskos dokumentus un atbilstīgi tehnoloģiskajam procesam. 8. Izvēlēties atbilstīgus produktu termiskās apstrādes veidus, lai saglabātu ēdienu uzturvērtību. 9. Izvēlēties un pagatavot ēdienus banketu un citu svinību galdam. 10. Izstrādāt jaunu ēdienu receptūras un sastādīt tehnoloģisko karti. 11. Veikt ēdienu kalkulācijas un aprēķināt ēdienu pašizmaksu. 12. Spēt strādāt komandā, pieņemt lēmumus un atbildēt par sava darba rezultātiem. 13. Spēt sazināties ar klientiem un risināt konflikta situācijas. 14. Pārvaldīt valsts valodu. 15. Pārvaldīt vismaz vienu svešvalodu saziņas līmenī. 16. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā, franču un angļu valodā. 5.5.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas 1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. darba tiesiskās attiecības; 1.2. psiholoģijas pamati; 1.3. darba aizsardzība; 1.4. vides aizsardzība; 1.5. pārtikas mikrobioloģija. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. riska analīzes kritisko kontroles punktu pamatprincipi; 2.2. vispārējās higiēnas prasības saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem; 2.3. prasības materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku; 2.4. tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas pamatprincipi; 2.5. ķīmisko līdzekļu uzglabāšanas noteikumi; 2.6. pirmās palīdzības sniegšana; 2.7. iekārtu elektrodrošības noteikumi; 2.8. ugunsdrošības noteikumi; 2.9. izejvielu un produktu ķīmiskais sastāvs un uzglabāšanas prasības; 2.10. izejvielu zudumu veidošanās un to rašanās cēloņi; 2.11. ēdienkartes sastādīšanas pamatprincipi; 2.12. viesu apkalpošanas un saskarsmes pamati; 2.13. veselīga uztura pamatprincipi; 2.14. uzskaites pamatprincipi ēdināšanas komersantā; 2.15. profesionālie termini valsts valodā, franču un angļu valodā. 3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. darba vietas organizācija ēdināšanas komersantos; 3.2. ēdināšanas uzņēmumu tehnoloģiskais aprīkojums, to darbības pamatprincipi un ekspluatācija; 3.3. riska analīzes principi kritiskajos kontroles punktos; 3.4. ēdienu gatavošanas tehnoloģijas zināšanas; 3.5. tehnoloģiskās dokumentācijas izstrāde un pielietošana; 3.6. preču pieņemšanas un nodošanas dokumentācijas izstrāde; 3.7. pārtikas produktu ķīmiskais sastāvs un tā izmaiņas tehnoloģiskajā procesā (pārtikas produktu prečzinība); 3.8. valsts valoda; 3.9. vismaz viena svešvaloda saziņas līmenī. 5.6. Viesmīļa profesijas standarts 5.6.1. Vispārīgie jautājumi 1. Profesijas nosaukums - viesmīlis. 2. Profesijas kods - 5123 04. 5.6.2. Nodarbinātības apraksts 1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: - viesmīlis veic viesu apkalpošanu, ievērojot viesu vēlmes, pielietojot profesionālās zināšanas galdu klāšanā, ēdienu un dzērienu piedāvāšanā, izvēlē un pasniegšanā; sazinās ar viesiem valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā, prot pielietot profesionālo terminoloģiju. Viesmīlis strādā pie komersanta, kas nodarbojas ar ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu. 5.6.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences 1. Spēja izprast un ievērot produktu apstrādes un realizācijas un personīgās higiēnas prasības pārtikas apritē. 2. Spēja darboties komandā, sazināties ar klientiem, ievērojot darba ētikas principus. 3. Spēja darboties paaugstināta stresa situācijās un risināt konflikta situācijas. 4. Spēja praktiski veikt viesu apkalpošanu, galdu klāšanu atbilstoši klientu vēlmēm un komersanta darbības specifikai. 5. Spēja izskaidrot ēdienu un dzērienu savstarpējo saderību, ēdienu kulinārās un garšas īpašības. 6. Spēja veikt skaidras un bezskaidras naudas norēķinus un strādāt ar kases aparātu. 7. Spēja lietot saimnieciskās darbības uzskaites un atskaites dokumentus. 8. Spēja veikt darbu atbilstoši uzdevumam, piedalīties lēmumu pieņemšanā un uzņemties atbildību. 9. Spēja pielietot restorāna iekārtas atbilstoši to funkcijām un ekspluatācijas noteikumiem un orientēties virtuves iekārtu darbības pamatprincipos. 10. Spēja praktiski pielietot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības noteikumu prasības darba vidē. 11. Spēja izvērtēt savu un kolēģu pieredzi, izvēloties optimālāko profesionālo pilnveidi profesijā. 12. Spēja sekot jauninājumiem nozarē, izmantojot visus pieejamos informācijas avotus. 13. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā. 5.6.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes 1. Organizēt viesu apkalpošanas procesu atbilstoši vispārpieņemtajām normām un komersanta specifikai. 2. Sagatavot (sakārtot) tirdzniecības zāli, inventāru un traukus darbam. 3. Prast rīkoties ar restorāna un bāra iekārtām, ievērojot to ekspluatācijas noteikumus. 4. Uzglabāt un uzturēt kārtībā galda veļu. 5. Izvēlēties galda traukus, inventāru, galda veļu un dekorus, klāt galdu atbilstoši ēdienkartei un pasākuma veidam. 6. Raksturot ēdienkartē iekļautos ēdienus un dzērienus, to pagatavošanu, garšas īpatnības un savstarpējo saderību. 7. Pagatavot brokastu ēdienus un uzkodas. 8. Apkalpot viesus atbilstoši vispārpieņemtajiem normatīviem, ēdienreizei, ēdienkartei un viesu kontingentam. 9. Pasniegt gatavos ēdienus un dzērienus atbilstoši to realizācijas noteikumiem (pasniegšanas temperatūra un trauki). 10. Sazināties ar viesiem un, pielietojot pārdošanas prasmes, ieinteresēt viņus pakalpojuma pirkšanai. 11. Pieņemt un izpildīt klientu pasūtījumu. 12. Veikt skaidras un bezskaidras naudas norēķinus. 13. Veikt darbības ar kases aparātu un norēķinu karšu (kredītkaršu) terminālu. 14. Veikt uzskaites un atskaites operācijas. 15. Pasūtīt un pieņemt preces. 16. Izstrādāt pasākumu ēdienkarti un dzērienu karti. 17. Strādāt komandā, pieņemt lēmumus, atbildēt par sava darba rezultātiem. 18. Risināt konflikta un paaugstināta stresa situācijas. 19. Pārvaldīt valsts valodu. 20. Pārvaldīt vismaz vienu svešvalodu saziņas līmenī. 21. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 5.6.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas 1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. darba tiesiskās attiecības; 1.2. darba aizsardzība; 1.3. vides aizsardzības prasības; 1.4. lietišķā etiķete un protokols; 1.5. veselīga uztura pamatprincipi; 1.6. ēdienu gatavošanas tehnoloģija. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. vispārējās higiēnas prasības saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem; 2.2. prasības materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku; 2.3. pirmās palīdzības sniegšana; 2.4. ugunsdrošības noteikumi; 2.5. iekārtu elektrodrošības noteikumi; 2.6. ēdienkaršu un dzērienu karšu veidi, to sastādīšanas noteikumi; 2.7. banketu apkalpošanas veidi; 2.8. dažādu tautu ēšanas kultūra, tradīcijas, īpatnības; 2.9. ēdienu un dzērienu cenu kalkulācija; 2.10. tirgvedības pamati; 2.11. ēdināšanas komersantu veidi un struktūra; 2.12. psiholoģijas pamati; 2.13. uzskaites pamatprincipi ēdināšanas komersantā; 2.14. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās. 3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. darba organizācija ēdināšanas komersantos; 3.2. riska analīzes principi kritiskajos kontroles punktos; 3.3. higiēnas un vides aizsardzības prasības pārtikas apritē; 3.4. darba drošība ēdināšanas komersantos; 3.5. ugunsdrošība un elektrodrošība ēdināšanas komersantos; 3.6. viesmīlības pamati; 3.7. saskarsmes pamatprincipi un apģērba etiķete; 3.8. ēdināšanas komersantu tirdzniecības un ražošanas telpu sagatavošana darbam; 3.9. trauku un galda piederumu sagatavošana un pielietojums; 3.10. galda veļa, tās veidi, kopšana, uzglabāšana un sagatavošana darbam; 3.11. galda klājumu veidi; 3.12. viesu sagaidīšanas un apkalpošanas noteikumi; 3.13. ēdienu kulinārais raksturojums; 3.14. uzturmācības pamati; 3.15. dzērienu veidi, to raksturojums; 3.16. vīnu zinību pamati; 3.17. ēdienu un dzērienu pasniegšanas veidi un secība; 3.18. norēķināšanās ar viesi; 3.19. saskarsmes psiholoģijas pamati, konflikta situāciju risināšanas iespējas; 3.20. valsts valoda; 3.21. vismaz viena svešvaloda saziņas līmenī."; 4.6. papildināt pielikumu aiz 7.1.apakšnodaļas ar 7.2. un 7.3.apakšnodaļu šādā redakcijā: "7.2. Maiznieka profesijas standarts 7.2.1. Vispārīgie jautājumi 1. Profesijas nosaukums - maiznieks. 2. Profesijas kods - 7412 01. 7.2.2. Nodarbinātības apraksts 1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: - maiznieks gatavo kviešu un rudzu maizi plašā sortimentā; pārzina maizes ražošanas tehnoloģisko procesu un veic kvalificētu darbu kvalitatīva gala produkta ieguvei, kā arī piedalās jaunu izstrādājumu ieviešanā. Maiznieks var būt pašnodarbināta persona, var veikt individuālo komercdarbību un veikt darbu pie maizes ražošanas komersanta. 7.2.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences 1. Spēja izprast higiēnas prasības pārtikas produktu ražošanā. 2. Spēja veikt darbu atbilstoši dotajam uzdevumam. 3. Spēja noteikt izejvielu kvalitāti, to organoleptiskos rādītājus. 4. Spēja veikt izejvielu sagatavošanu ražošanai. 5. Spēja pārzināt un ievērot izstrādājuma gatavošanas tehnoloģisko procesu un veikt nepieciešamos aprēķinus. 6. Spēja pārzināt iekārtas ekspluatāciju un apkopi. 7. Spēja pārzināt tehnisko dokumentāciju. 8. Spēja strādāt ar tehniskām iekārtām atbilstoši iekārtu ekspluatācijas noteikumiem. 9. Spēja pārzināt un ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības noteikumus. 10. Spēja ievērot darba ētikas pamatprincipus. 11. Spēja ievērot labas ražošanas un higiēnas prakses pamatprincipus. 12. Spēja sekot un apgūt jaunāko nozarē. 13. Spēja saudzēt apkārtējo vidi. 14. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā. 15. Spēja strādāt patstāvīgi un sadarboties komandā. 16. Spēja sekot jauninājumiem nozarē, izmantojot visus pieejamos informācijas avotus. 17. Spēja izmantot informācijas tehnoloģijas. 7.2.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes 1. Sagatavot darba vietu atbilstoši instrukcijām. 2. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus. 3. Prast sniegt pirmo palīdzību. 4. Lietot tehnoloģisko dokumentāciju. 5. Izpildīt pārtikas ražošanas normatīvos noteiktās tehnoloģisko ciklu prasības. 6. Ievērot tehnoloģiskā procesa secību. 7. Sagatavot izejvielas pārstrādei atbilstoši receptūras prasībām. 8. Veikt nepieciešamās darbības tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai jebkurā brīdī. 9. Uzskaitīt gatavo produkciju. 10. Analizēt sava darba rezultātus. 11. Prast izmantot jaunākās informācijas un ražošanas tehnoloģijas. 12. Papildināt savas zināšanas par inovācijām nozarē. 13. Izpildīt labas ražošanas un higiēnas prakses pamatprincipus. 14. Orientēties normatīvajos aktos, kas attiecas uz pārtikas produktu apriti un paškontroli. 15. Ievērot darba ētikas principus. 16. Pārvaldīt valsts valodu. 17. Pārvaldīt vismaz vienu svešvalodu saziņas līmenī. 18. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā. 19. Prast strādāt patstāvīgi un komandā. 20. Saudzēt apkārtējo vidi. 7.2.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas 1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. darba tiesiskās attiecības; 1.2. darba aizsardzības prasības; 1.3. vides aizsardzības prasības; 1.4. komercdarbības pamati; 1.5. saskarsmes pamati. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. riska analīzes kritisko punktu pamatprincipi; 2.2. vispārējās higiēnas prasības; 2.3. ķīmijas pamatzināšanas; 2.4. tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas pamatprincipi; 2.5. pamatzināšanas tehniskajā grafikā; 2.6. tehniskie apzīmējumi; 2.7. reglamentētie parametri; 2.8. iekārtu elektrodrošības noteikumi; 2.9. ugunsdrošības noteikumi; 2.10. pierakstu nozīme kvalitātes vadības sistēmā; 2.11. komercdarbības pamati; 2.12. izejvielu zudumu veidošanās un to rašanās cēloņi; 2.13. profesionālās pilnveides iespējas; 2.14. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā. 3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. maizes ražošanas tehnoloģija; 3.2. personiskā higiēna; 3.3. tehnoloģisko iekārtu darbības pamatprincipi un ekspluatācija; 3.4. zināšanas par konkrētām izejvielu izvirzītajām prasībām; 3.5. mikrobioloģijas pamati; 3.6. valsts valoda; 3.7. viena svešvaloda saziņas līmenī; 3.8. informācijas tehnoloģijas; 3.9. pirmā palīdzība. 7.3. Konfekšu ražotāja profesijas standarts 7.3.1. Vispārīgie jautājumi 1. Profesijas nosaukums - konfekšu ražotājs. 2. Profesijas kods - 7412 05. 7.3.2. Nodarbinātības apraksts 1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: - konfekšu ražotājs veic dažāda sortimenta konfekšu masu, sīrupu, glazūru gatavošanu atbilstoši tehnoloģiskajām shēmām un receptūrām pusmehanizētajās līnijās, kā arī konfekšu izlases sortimenta gatavošanu, pielietojot roku darbu; apgūst jauna sortimenta izstrādājumu tehnoloģijas un to ieviešanu ražošanā; atbild par sava darba kvalitāti. Konfekšu ražotājs veic darbu pie pārtikas rūpniecības komersanta, kas nodarbojas ar konfekšu ražošanu. 7.3.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences 1. Spēja pielietot konfekšu ražošanas iekārtas atbilstoši to ekspluatācijas noteikumiem un veikt to apkopi. 2. Spēja veikt darbu atbilstoši dotajam uzdevumam. 3. Spēja pielietot konfekšu, pusfabrikātu, apdares materiālu gatavošanas tehnoloģijas. 4. Spēja novērtēt konfektes atbilstoši standartos noteiktajiem organoleptiskajiem parametriem. 5. Spēja strādāt ar tehnoloģisko iekārtu atbilstoši iekārtu ekspluatācijas noteikumiem, darba aizsardzības un vides noteikumiem. 6. Spēja ievērot ražošanas un personīgās higiēnas prasības. 7. Spēja lietot saimnieciskās darbības uzskaites un atskaites dokumentus. 8. Spēja pielietot jaunāko informāciju konfekšu ražošanas tehnoloģijā. 9. Spēja sazināties valsts valodā, angļu un krievu valodā. 7.3.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes 1. Ievērot konfekšu gatavošanas tehnoloģiskā procesa secību, regulēšanu, uzraudzību. 2. Izmantot konfekšu sortimenta receptūras. 3. Gatavot konfekšu pusfabrikātus un apdares materiālus. 4. Novērtēt gatavos izstrādājumus pēc organoleptiskiem parametriem. 5. Pielietot ražošanas iekārtas atbilstoši ekspluatācijas prasībām. 6. Lietot ugunsdrošības ierīces, ja nepieciešams. 7. Lietot elektroiekārtas atbilstoši ekspluatācijas noteikumiem. 8. Ievērot personīgās higiēnas normu prasības. 9. Ievērot minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā. 10. Pieprasīt nepieciešamās izejvielas un materiālus atbilstoši darba uzdevumam. 11. Uzskaitīt gatavo produkciju. 12. Novērtēt produkciju atbilstoši kvalitātes kritērijiem. 13. Apgūt jauno tehnoloģiju, sortimentu. 14. Apgūt jaunās iekārtas atbilstoši ekspluatācijas noteikumiem. 15. Pārvaldīt valsts valodu. 16. Pārvaldīt angļu un krievu valodu saziņas līmenī. 17. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā, angļu un krievu valodā. 7.3.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas 1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. darba tiesiskās attiecības; 1.2. fizikas pamatzināšanas. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. saskarsme; 2.2. ķīmijas pamatzināšanas; 2.3. vides mācība; 2.4. informācijas tehnoloģiju izmantošana; 2.5. biznesa pamati; 2.6. profesionālie termini valsts valodā, angļu un krievu valodā. 3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. vides aizsardzība; 3.2. izejvielas un materiāli; 3.3. mikrobioloģijas pamati; 3.4. riska analīzes principi kritiskajos kontroles punktos; 3.5. tehnoloģijas aprīkojums; 3.6. speciālā tehnoloģija; 3.7. darba aizsardzība; 3.8. valsts valoda; 3.9. angļu un krievu valoda saziņas līmenī."; 4.7. papildināt pielikumu aiz 8.1.apakšnodaļas ar 8.2. un 8.3.apakšnodaļu šādā redakcijā: "8.2. Rūpnīcas/katlu kurinātāja profesijas standarts 8.2.1. Vispārīgie jautājumi 1. Profesijas nosaukums - rūpnīcas/katlu kurinātājs. 2. Profesijas kods - 8162 03. 8.2.2. Nodarbinātības apraksts 1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: - rūpnīcas/katlu kurinātājs veic tvaika katlu un ūdenssildāmo katlu, kas kvalificējami kā karsējami spiedieniekārtu kompleksi, katliekārtu apkalpošanu un ekspluatāciju. Rūpnīcas/katlu kurinātājs strādā pie komersanta un pašvaldību institūcijās, kas nodrošina siltumenerģijas ražošanu un siltumapgādi. 8.2.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences 1. Spēja organizēt darba vietu un veikt darba pienākumus, lai neradītu draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi. 2. Spēja saskaņā ar darba instrukcijām un atbildīgā speciālista rīkojumiem un norādījumiem ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības, elektrodrošības un vides aizsardzības prasības darbā ar katliekārtām. 3. Spēja lasīt un izprast tehnisko dokumentāciju, rasējumus, shēmas un aizpildīt katliekārtu ekspluatācijas dokumentāciju. 4. Spēja sagatavot kurināmo, katlu agregātus un katlu mājas palīgiekārtas darbam. 5. Spēja iedarbināt un ieslēgt darba režīmā katlus un nepieciešamās palīgiekārtas. 6. Spēja apkalpot un uzraudzīt darbojošos katlus un katlu palīgiekārtas, regulēt kurināmā degšanas procesu maksimālā lietderības koeficienta iegūšanai. 7. Spēja apturēt katliekārtu darbību normālā režīmā. 8. Spēja apturēt katliekārtu darbību un ziņot atbildīgajam speciālistam, konstatējot nepieļaujamus defektus un instrukcijas pārkāpumus. 9. Spēja veikt atslēdznieka pamatdarbus, lai nodrošinātu nepārtrauktu katliekārtu ekspluatāciju un veiktu vienkāršus remonta darbus. 10. Spēja strādāt patstāvīgi un komandā. 11. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā. 8.2.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes 1. Organizēt un sagatavot darba vietu. 2. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus un vides aizsardzības prasības. 3. Sniegt pirmo palīdzību. 4. Lasīt tehnoloģiskās shēmas un rasējumus. 5. Iepazīties ar ierakstiem operatīvajos maiņas žurnālos. 6. Aizpildīt ekspluatācijas dokumentāciju. 7. Veikt katla agregātu un katlu mājas iekārtas apskati. 8. Pieņemt un nodot maiņu. 9. Iedarbināt nepieciešamās katlu mājas palīgiekārtas (piemēram, sūkņus, ventilatorus, dūmsūkņus). 10. Iedarbināt nepieciešamās tehnoloģiskās shēmas (barošanas, kurināmā padeves, gaisa padeves un vilkmes). 11. Noregulēt tehnoloģisko shēmu tehniskos parametrus. 12. Iekurināt un uzraudzīt katlu saskaņā ar ražotāja montāžas un lietošanas instrukcijām un apkalpojošā personāla darba instrukcijām. 13. Strādāt ar dažādiem kurināmā veidiem, ievērojot to fizikālās un ķīmiskās īpašības. 14. Nodrošināt efektīvu degšanas procesu. 15. Ekspluatēt katlu ar maksimālo lietderības koeficientu. 16. Strādāt ar dažādiem katlu veidiem un dažādas uzbūves kurtuvēm. 17. Apkalpot barošanas, kurināmā padeves, velkmes un ventilācijas iekārtas. 18. Apkalpot pelnu un izdedžu savākšanas sistēmas. 19. Sekot katliekārtu un to aprīkojuma tehniskajam stāvoklim. 20. Sekot mēraparatūras rādījumiem un automātiskām regulēšanas sistēmām. 21. Apstādināt katliekārtu darbību un ziņot atbildīgajam speciālistam, konstatējot katliekārtu bojājumus. 22. Veikt atslēdznieku pamatdarbus. 23. Strādāt ar mehāniskajiem un rokas elektriskajiem instrumentiem. 24. Apkalpot cauruļvadus saskaņā ar katliekārtu apkalpošanas noteikumiem un darba instrukcijām. 25. Veikt darbus saistībā ar kurināmā pieņemšanu, izvietošanu un glabāšanu. 26. Strādāt patstāvīgi un komandā. 27. Lietot racionālas darba metodes darba uzdevumu izpildē. 28. Pārvaldīt valsts valodu. 29. Pārvaldīt vismaz vienu svešvalodu saziņas līmenī. 30. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā. 8.2.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas 1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. vielu agregātstāvokļi; 1.2. fizikas un tehniskās termodinamikas pamati; 1.3. katla agregāta siltuma bilance; 1.4. kurināmā ieguve, transportēšana; 1.5. atmosfēras piesārņojums; 1.6. rasēšanas pamati; 1.7. darba tiesiskās attiecības. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. siltums un enerģija; 2.2. ūdens īpašības un kvalitātes prasības; 2.3. tvaiks un tā īpašības; 2.4. siltuma pārvades veidi; 2.5. kurināmā sastāvs, siltumspēja, degšana; 2.6. kurināmā padeves shēmas; 2.7. tvaika ražošana un piegāde; 2.8. dzīvojamo un ražošanas telpu siltumapgāde; 2.9. karstā ūdens ražošana un piegāde; 2.10. katlu agregātu uzbūve; 2.11. barošanas iekārtu veidi, uzbūve; 2.12. velkmes un gaisa padeves iekārtas, to nozīme; 2.13. katliekārtu ūdenssaimniecība; 2.14. ūdens apkures sistēmas iekārtas un ierīces, to nozīme, uzbūve; 2.15. tvaika apgādes sistēmas iekārtas un ierīces, to nozīme, uzbūve; 2.16. kontroles mēraparāti, to veidi, nozīme un uzbūve; 2.17. rasējumu lasīšana; 2.18. atslēdznieku darbu tehnoloģijas pamati; 2.19. apmūrējamie un izolācijas materiāli; 2.20. blīvju un pakojumu materiāli; 2.21. metālu un sakausējumu fizikālās un mehāniskās īpašības; 2.22. ūdens filtru materiāli; 2.23. reaģenti katlu sildvirsmu tīrīšanai; 2.24. profesionālā saskarsme; 2.25. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā. 3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. katlu agregātu sagatavošana darbam; 3.2. katlu iekuršana un pieslēgšana darba režīmam; 3.3. katlu ekspluatācija un uzraudzība darbības laikā; 3.4. katla agregātu darbības apstādināšana; 3.5. katla agregātu darbības apstādināšana avārijas gadījumā; 3.6. katla sildvirsmu appūšana, katlu izpūšana, skalošana un tīrīšana; 3.7. katlu remonts un konservācija; 3.8. kurināmā glabāšana (pieņemšana); 3.9. cietā kurināmā padeves iekārtas un ierīces uzbūve un darbība; 3.10. šķidrā kurināmā padeves iekārtas, ierīces uzbūve un darbība; 3.11. dabīgās gāzes iekārtas, ierīces uzbūve un darbība; 3.12. slāņveida kurināmo kurtuvju ekspluatācija; 3.13. katlu lietderības koeficients; 3.14. katlu mājas palīgiekārtas, to darbība (barošanas iekārta, velkmes un gaisa padeves iekārta, katliekārtu ūdenssaimniecība, ūdens apkures sistēmas iekārta, tvaika apgādes sistēmas iekārta); 3.15. kontroles mēraparātu darbība un pārbaude; 3.16. kurināmā padeves automātisko sistēmu veidi, darbība, regulēšana un pārbaude; 3.17. instrukcijas par katliekārtu konstrukciju un lietošanas apstākļiem; 3.18. valsts valoda; 3.19. viena svešvaloda saziņas līmenī; 3.20. pirmā palīdzība; 3.21. darba aizsardzība; 3.22. vides aizsardzība; 3.23. normatīvie akti, kas nosaka katliekārtu tehniskās uzraudzības kārtību, un darba instrukcijas. 8.3. Pārtikas produktu ražošanas operatora profesijas standarts 8.3.1. Vispārīgie jautājumi 1. Profesijas nosaukums - pārtikas produktu ražošanas operators. 2. Profesijas kods - 8270 01. 8.3.2. Nodarbinātības apraksts 1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums: - pārtikas produktu ražošanas operators ir pārtikas produktu ražošanas nozares (gaļas un gaļas produktu, piena produktu, zivju un zivju pārstrādes produktu, augļu un dārzeņu pārstrādes, dzērienu ražošanas, graudu, garšvielu un tehnisko kultūru apstrādes ražošanas, maizes un miltu produktu un citu pārtikas produktu ražošanas) darbinieks un strādā pie pārtikas rūpniecības komersanta. Pārtikas produktu ražošanas operators prot strādāt ar pārtikas produktu ražošanas iekārtām un instrumentiem, ievērojot higiēnas un darba aizsardzības noteikumus. 8.3.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences 1. Spēja izprast higiēnas prasības pārtikas produktu ražošanā. 2. Spēja pielietot tehnoloģiskās iekārtas atbilstoši to funkcijām ražošanas procesā. 3. Spēja pielietot atbilstošus tīrīšanas, mazgāšanas un dezinficēšanas līdzekļus, ievērojot darba aizsardzību saskarē ar ķīmiskām vielām. 4. Spēja vadīt un regulēt iekārtu darbību atbilstoši nepieciešamajiem parametriem, kuri noteikti produktu ražošanas tehnoloģiskās instrukcijās un iekārtu ekspluatācijas instrukcijās. 5. Spēja pieņemt un novērtēt izejvielas un palīgmateriālus atbilstoši kvalitātes prasībām. 6. Spēja izvērtēt un paredzēt iespējamos riskus droša galaprodukta radīšanai. 7. Spēja praktiski pielietot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības noteikumu prasības darba vidē. 8. Spēja izvēlēties vidi saudzējošu darbību, ievērojot vides aizsardzības noteikumus. 9. Spēja piedalīties lēmuma pieņemšanā un uzņemties atbildību. 10. Spēja sadarboties komandā, ievērojot darba ētikas principus. 11. Spēja izvērtēt savu un kolēģu pieredzi, izvēloties optimālāko profesionālo pilnveidi profesijā. 12. Spēja sekot jauninājumiem nozarē, izmantojot visus pieejamos informācijas avotus. 13. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā. 8.3.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes 1. Sagatavot darba vietu un iekārtas atbilstoši instrukcijām. 2. Pielietot atbilstošus tīrīšanas, mazgāšanas un dezinficēšanas līdzekļus, ievērojot darba drošību saskarē ar ķīmiskām vielām. 3. Novērtēt iekārtas atbilstību darba aizsardzības un ekspluatācijas instrukcijām. 4. Lietot iekārtas vai instrumentus atbilstoši tehnoloģiskam uzdevumam un ekspluatācijas instrukcijām. 5. Orientēties tehniskajā dokumentācijā un iekārtu darbības principiālajās shēmās. 6. Atpazīt palīgmateriālus un izejvielas. 7. Lasīt marķējumu izejvielām un materiāliem. 8. Izvērtēt izmantojamo izejvielu un materiālu atbilstību izvirzītām kvalitātes prasībām. 9. Prast noregulēt tehnoloģiskās iekārtas. 10. Novērtēt gala produkta atbilstību vizuāli, organoleptiski, veicot elementārus uzmērījumus. 11. Prast aizpildīt protokolus un to analogus. 12. Novērst neracionālu izejvielu un materiālu izlietojumu. 13. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus. 14. Izvēlēties piemērotus un atbilstošus individuālos darba aizsardzības līdzekļus. 15. Sniegt pirmo palīdzību. 16. Ievērot vides aizsardzības prasības. 17. Prast novērtēt iespējamo apdraudējumu videi kādā no ražošanas posmiem. 18. Prast pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību. 19. Ievērot darba ētikas principus. 20. Pielietot kolēģu vai citu pieredzi. 21. Izvērtēt un pielietot iegūtās zināšanas savā darbā. 22. Prast strādāt komandā. 23. Pārvaldīt valsts valodu. 24. Pārvaldīt vismaz vienu svešvalodu saziņas līmenī. 25. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā, angļu un krievu valodā. 8.3.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas 1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī: 1.1. darba tiesiskās attiecības; 1.2. darba aizsardzības prasības; 1.3. vides aizsardzības prasības; 1.4. saskarsmes pamati; 1.5. psiholoģijas pamati. 2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī: 2.1. riska analīzes kritisko punktu pamatprincipi; 2.2. vispārējās higiēnas prasības; 2.3. prasības materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku; 2.4. ķīmijas pamatzināšanas; 2.5. tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas pamatprincipi; 2.6. ķīmisko līdzekļu uzglabāšanas noteikumi; 2.7. darba aizsardzības noteikumi saskarē ar ķīmiskām vielām; 2.8. pamatzināšanas tehniskajā grafikā; 2.9. tehniskie apzīmējumi; 2.10. reglamentētie parametri; 2.11. pirmās palīdzības sniegšana; 2.12. iekārtu elektrodrošības noteikumi; 2.13. ugunsdrošības noteikumi; 2.14. pierakstu nozīme kvalitātes vadības sistēmā; 2.15. izejvielu zudumu veidošanās un to rašanās cēloņi; 2.16. izglītības iespēju veidi nozarē; 2.17. profesionālie termini valsts valodā, angļu un krievu valodā. 3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī: 3.1. tehnoloģijas zināšanas; 3.2. higiēnas prasības pārtikas produktu ražošanā; 3.3. pārtikas produktu ražošanas vispārīgā tehnoloģija; 3.4. tehnoloģisko iekārtu darbības pamatprincipi un ekspluatācija; 3.5. zināšanas par konkrētam produktam izvirzītām prasībām; 3.6. darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus; 3.7. valsts valoda; 3.8. vismaz viena svešvaloda saziņas līmenī." Ministru prezidents V.Dombrovskis Labklājības ministrs U.Augulis
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2009.gada 18.jūliju.
A
Ā
B
C
D
E
Ē
F
G
Ģ
H
I
Ī
J
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
Š
T
U
Ū
V
Z
Ž
Labklājības ministrs U.Augulis |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 13.februāra noteikumos Nr.125 "Noteikumi par profesiju klasifikatoru, ..
Statuss:
Zaudējis spēku
Saistītie dokumenti
|
|
Šajā vietnē oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu sistematizācijas funkciju. Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas. |
Par Likumi.lv Aktualitātes Noderīgas saites Atsauksmēm Kontakti |
Mobilā versija Lietošanas noteikumi Privātuma politika Sīkdatnes |
|
