Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā

Izdarīt Valsts pārvaldes iekārtas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14.nr.; 2008, 14.nr.; 2009, 9.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 7.pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā:

"(51) Tiešajā pārvaldē institucionālo padotību īsteno pakļautības formā, ja likumā nav noteikts citādi."

2. Papildināt 10.panta astoto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Ja informācija, kura nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, kas regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no privātpersonas."

3. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

"15.pants. Tiešās pārvaldes iestādes izveidošana, reorganizācija un likvidācija

(1) Ministru kabinets izveido, reorganizē un likvidē tiešās pārvaldes iestādi, pamatojoties uz likumu vai pēc savas iniciatīvas, ievērojot valsts pārvaldes principus, veicot funkciju izvērtējumu, funkciju un pakalpojumu izmaksu salīdzinājumu un izvērtējot ietekmi uz iestādes saistībām.

(2) Ministru kabinets, izveidojot tiešās pārvaldes iestādi, nosaka Ministru kabineta locekli, kura padotībā attiecīgā tiešās pārvaldes iestāde atrodas.

(3) Tiešās pārvaldes iestādi reorganizē:

1) nododot to atvasinātām publiskām personām, - rezultātā iestāde turpina pastāvēt kā pastarpinātās pārvaldes iestāde;

2) apvienojot to ar citu iestādi vai vairākām citām iestādēm, - rezultātā uz reorganizējamo institūciju bāzes izveido jaunu iestādi;

3) nododot tās struktūrvienību vai vairākas struktūrvienības citai iestādei vai vairākām citām iestādēm vai nododot pārvaldes uzdevuma izpildi privātpersonai, - rezultātā sadalāmā iestāde turpina pastāvēt;

4) nododot atsevišķus valsts pārvaldes uzdevumus citai iestādei, - rezultātā iestāde turpina pastāvēt.

(4) Tiešās pārvaldes iestādi likvidē:

1) pievienojot citai iestādei, - rezultātā pievienojamā iestāde beidz pastāvēt;

2) deleģējot valsts pārvaldes uzdevumus kapitālsabiedrībai, kuras visas kapitāla daļas (akcijas) pieder vienai vai vairākām publiskām personām, - rezultātā iestāde beidz pastāvēt;

3) atsakoties no valsts pārvaldes uzdevuma izpildes, - rezultātā iestāde vai tās struktūrvienības beidz pastāvēt;

4) sadalot visas tās struktūrvienības starp citām iestādēm vai sadalot visas tās struktūrvienības starp citām iestādēm un deleģējot atsevišķu pārvaldes uzdevumu izpildi privātpersonai, - rezultātā sadalāmā iestāde beidz pastāvēt;

5) nododot tās pārvaldes uzdevumus citai iestādei, - rezultātā iestāde beidz pastāvēt.

(5) Deleģējot valsts pārvaldes iestādes uzdevumus kapitālsabiedrībai, kuras visas kapitāla daļas (akcijas) pieder vienai vai vairākām publiskām personām, attiecīgā kapitālsabiedrība ir iestādes tiesību, saistību un mantas pārņēmēja (tai skaitā tiesību un pienākumu, kas izriet no spēkā esošajām darba tiesiskajām attiecībām, ja vien lēmumā par reorganizāciju vai likvidāciju nav noteikts citādi).

(6) Ja tiešās pārvaldes iestādi vai tās struktūrvienību pievieno vai nodod pastarpinātās pārvaldes iestādei vai ja tiešās pārvaldes iestādi apvieno ar pastarpinātās pārvaldes iestādi, kā arī ja pastarpinātās pārvaldes iestādi vai tās struktūrvienību saskaņā ar šā panta trešo vai ceturto daļu pievieno vai nodod tiešās pārvaldes iestādei, Ministru kabinets un attiecīgā atvasinātā publiskā persona pirms lēmuma pieņemšanas par iestādes reorganizāciju vai likvidāciju vienojas par reorganizācijas nosacījumiem, ja likumā nav noteikts citādi.

(7) Iestādes iekšējā reorganizācija, kas neparedz struktūrvienību nodošanu vai sadali starp citām iestādēm, nav uzskatāma par reorganizāciju šā panta izpratnē."

4. 17.pantā:

izslēgt otrās daļas otro punktu;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ministru kabinets nosaka iestādes struktūras izveidošanas kritērijus, kārtību un iestādes amatu sarakstu saskaņošanas kārtību. Iestādes amatu sarakstu apstiprina iestādes vadītājs."

5. Papildināt 27.panta tekstu ar vārdiem "un funkciju izvērtējumu".

6. Izteikt 30.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Attiecībā uz pastarpinātās pārvaldes iestādi piemērojami šā likuma 15.panta trešās, ceturtās, piektās un sestās daļas un 17.panta pirmās un otrās daļas noteikumi."

7. Izteikt 40.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā, ievērojot šā likuma 41.panta otrās un trešās daļas noteikumus."

8. 41.pantā:

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) nozares politikas veidošanu un attīstības plānošanu;";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Privātpersonai papildus šā panta otrajā daļā minētajam nevar deleģēt:

1) administratīvo aktu izdošanu, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts likumā;

2) pārvaldes uzdevumus, kas saistīti ar valsts ārējās un iekšējās drošības funkciju izpildi, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts likumā;

3) Latvijas Republikas pārstāvību ekonomiskajās, militārajās un politiskajās savienībās un to institūcijās, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts likumā;

4) pārvaldes uzdevumus, kas nodrošina Latvijas Republikas Satversmē garantēto cilvēktiesību īstenošanu un uzraudzību un kuru izpildes kārtību un institūciju ir noteicis likumdevējs;

5) citus pārvaldes uzdevumus, kuri pēc savas būtības ir valsts pārvaldes funkcijas pamats un kurus drīkst veikt tikai iestādes."

9. 43.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Deleģējot pārvaldes uzdevumu, ārējā normatīvajā aktā nosaka iestādi, kuras padotībā atrodas pilnvarotā persona attiecībā uz konkrētā uzdevuma izpildi.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Pilnvarotā persona un iestāde, kuras padotībā ir pilnvarotā persona, ir atbildīga par deleģētā uzdevuma tiesisku un lietderīgu izpildi. Iestāde, kuras padotībā ir pilnvarotā persona, ir tās izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas iestāde, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi."

10. Papildināt likumu ar 43.1 pantu šādā redakcijā:

"43.1 pants. Pakalpojumu sniegšana, veicot valsts pārvaldes uzdevumus

(1) Pakalpojumus, veicot valsts pārvaldes uzdevumus, privātpersona sniedz saimnieciskās darbības veidā par atlīdzību, kuru privātpersona izmanto savas darbības nodrošināšanai un attiecīgā valsts pārvaldes uzdevuma veikšanai, ja normatīvajos aktos nodokļu un nodevu jomā nav noteikts citādi.

(2) Valsts pārvaldes uzdevuma ietvaros privātpersonu sniegto pakalpojumu maksas apmēra noteikšanas un apstiprināšanas kārtību, kā arī atbrīvojumus nosaka Ministru kabinets.

(3) Valsts pārvaldes uzdevuma ietvaros pašvaldību pilnvaroto privātpersonu sniegto pakalpojumu maksas apmēra noteikšanas un apstiprināšanas kārtību, kā arī atbrīvojumus privātpersonām nosaka pašvaldības dome.

(4) Valsts pārvaldes uzdevuma ietvaros šā panta trešajā daļā neminētu atvasinātu publisku personu pilnvaroto privātpersonu sniegto pakalpojumu maksas apmēra noteikšanas un apstiprināšanas kārtību, kā arī atbrīvojumus privātpersonām nosaka attiecīgās atvasinātās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija."

11. Papildināt V nodaļu ar 47.1 pantu šādā redakcijā:

"47.1 pants. Deleģēšanas līguma izbeigšanās sekas

(1) Deleģēšanas līguma izbeigšanās gadījumā līdzēji nodrošina valsts pārvaldes uzdevuma izpildes nepārtrauktību.

(2) Ja pilnvarotā persona, kas ir kapitālsabiedrība, kuras visas kapitāla daļas (akcijas) pieder vienai vai vairākām publiskām personām, tiek likvidēta, kapitālsabiedrības manta, tiesības un saistības (tai skaitā tiesības un pienākumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām un ir nepieciešami valsts pārvaldes uzdevuma turpmākai izpildei) tiek nodotas attiecīgās publiskās personas institūcijai, kura ir kapitālsabiedrības kapitāla daļu (akciju) turētājs, ja lēmumā par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu un likvidāciju nav noteikts citādi.

(3) Kapitālsabiedrības likvidācija un deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu nodošana tiešai vai pastarpinātai pārvaldes iestādei tiek īstenota gadskārtējā valsts vai pašvaldības budžeta plānošanas procesa ietvaros."

12. 54.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "kuras nav hierarhiskās attiecībās".

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Iestāde, kura no citas iestādes ir saņēmusi sadarbības ierosinājumu, var atteikt sadarbību tikai tad, ja pastāv šā likuma 56.pantā paredzētie atteikuma iemesli.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Iestādes sadarbojoties nepieciešamo informāciju sniedz elektroniskā veidā, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi un informācijas sniegšana nav pretrunā normatīvajos aktos noteiktajiem informācijas sniegšanas noteikumiem. Kārtību, kādā notiek šādas informācijas apmaiņa, kā arī to, kā nodrošina un apliecina šādas informācijas patiesumu, nosaka Ministru kabinets."

13. Izteikt 55.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Iestādes, savstarpēji vienojoties un nepārkāpjot savas kompetences ietvarus, var noteikt citu sadarbības priekšmetu."

14. Izteikt 87.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) sniedzot pakalpojumus;".

15. Izteikt 88.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Komercdarbības veikšanai publiska persona (publiskas personas) saskaņā ar likumu dibina kapitālsabiedrību."

16. Pārejas noteikumos:

izslēgt 11.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 17., 18., 19. un 20.punktu šādā redakcijā:

"17. Ministru kabinets un pašvaldību domes līdz 2010.gada 1.jūlijam nodrošina, ka publisku personu uzņēmējdarbība, kas uzsākta pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas, atbilst šā likuma prasībām.

18. Ministru kabinets nodrošina, ka līdz 2010.gada 1.jūlijam tiek izstrādāti nepieciešamo normatīvo aktu projekti, lai nodrošinātu attiecīgo normatīvo aktu atbilstību šā likuma 7.panta 5.1 daļai.

19. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 54.panta sestajā daļā minētos noteikumus.

20. Iestādes līdz 2009.gada 1.decembrim nodrošina savstarpēju informācijas apmaiņu saskaņā ar šā likuma 54.panta sesto daļu."

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 12.jūnijā.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2009.gada 30.jūnijā

 

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2009.gada 1.jūliju.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 12.06.2009.Stājas spēkā: 01.07.2009.Tēma:  Ministru kabinets; Administratīvais process; Valsts iestādes, civildienestsPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 100 (4086), 30.06.2009.
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Anotācija / tiesību akta projekts
194045
01.07.2009
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva