"1.  01.03.2009.

2.  01.07.2009.

3.  15.12.2009."

"01.12.2009.

Uzsākta projekta "TM un tās padotībā esošo iestāžu arhīvu sagatavošana elektronisko pakalpojumu sniegšanai - I kārta" ieviešana Tiesu administrācijas Zemesgrāmatu departamentā (projekts iesniegts apstiprināšanai IUMEPL)"

"1. 01.09.2009.

2. Divu mēnešu laikā pēc grozījumu pieņemšanas Muitas likumā.

1. Izstrādāti uzticamā komersanta noteikšanas kritēriji un veikti grozījumi Muitas likumā.

2. Veikti grozījumi 27.12.2005. MK noteikumos Nr.1005 "Noteikumi par muitas parāda galvojuma piemērošanu VID muitas iestādēs""

"01.09.2009.

Izvērtēta iespēja paātrināt zaudēto parādu norakstīšanas procedūru un paplašināts kritēriju loks, ko izpildot apliekamo ienākumu iespējams samazināt par zaudēto parādu summu"

"EM sadarbībā ar IEM

01.06.2009."

"XI sadaļa - 2009.gada 1.ceturksnī papildus identificētie pasākumi

47.

"Mākslīgu" maksātnespējas procesa pazīmju novēršana

TM, MNA

01.10.2009.

Organizēta diskusija, iesaistot ĀIPL, LDDK, Latvijas Komercbanku asociāciju u.c. ieinteresētās puses, un nepieciešamības gadījumā veikti grozījumi attiecīgajos normatīvajos aktos un noteiktā kārtībā iesniegti MK.

48.

Parādsaistību apmēra palielināšana parādam, kam iestājies izpildes termiņš un par ko iespējams iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu

TM, MNA

01.10.2009.

Organizēta diskusija, iesaistot ĀIPL, LDDK, Latvijas Komercbanku asociāciju u.c. ieinteresētās puses, un nepieciešamības gadījumā veikti grozījumi attiecīgajos normatīvajos aktos un noteiktā kārtībā iesniegti MK.

49.

Papildu zaudējumu samazināšana uzņēmējiem pirms maksātnespējas procesa ierosināšanas un izskatīšanas tiesā

TM, MNA

01.10.2009.

Organizēta diskusija, iesaistot ĀIPL, LDDK, Latvijas Komercbanku asociāciju u.c. ieinteresētās puses, un nepieciešamības gadījumā veikti grozījumi attiecīgajos normatīvajos aktos un noteiktā kārtībā iesniegti MK.

50.

Iespējas atsaukt maksātnespējas procesa pieteikumu

TM, MNA

01.10.2009.

Organizēta diskusija, iesaistot ĀIPL, LDDK, Latvijas Komercbanku asociāciju u.c. ieinteresētās puses, un nepieciešamības gadījumā veikti grozījumi attiecīgajos normatīvajos aktos un noteiktā kārtībā iesniegti MK.

51.

Maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas un izskatīšanas uzlabošana

TM, MNA

01.10.2009.

Organizēta diskusija, iesaistot ĀIPL, LDDK, Latvijas Komercbanku asociāciju u.c. ieinteresētās puses, un nepieciešamības gadījumā veikti grozījumi attiecīgajos normatīvajos aktos un noteiktā kārtībā iesniegti MK.

52.

Atbalsts bezdarbniekiem, vienkāršojot iespējas kļūt par pašnodarbināto personu

LM, NVA,VID

01.09.2009.

Īstenota apmācība par uzņēmējdarbības uzsākšanu.

53.

Vadlīniju izstrāde darba aizsardzības plāna sagatavošanai

LM

20.12.2009.

Nodrošināta darba aizsardzības prakses standarta izstrāde būvniecībai, iekļaujot tajā darba aizsardzības plāna paraugu.

54.

Par vienkāršotu īslaicīgo darba atļauju izsniegšanu investīciju projektu īstenošanai

LM

01.09.2009.

Sagatavoti un iesniegti grozījumi MK 20.01.2004. noteikumos Nr.44 "Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem", paplašinot to personu loku, uz kurām attiecas atvieglota īslaicīgo darba atļauju izsniegšanas kārtība, ar speciālistiem, kas sniedz atbalstu nozīmīgo investīciju projektu īstenošanā.

55.

Elastības palielināšana darba tiesiskajās attiecībās

LM

01.08.2009.

Organizēta diskusija ar darba devēju un arodbiedrību pārstāvjiem par:

- iespējām komersantiem atvieglot finansiālo slogu dīkstāves gadījumos;

- piemaksas (virsstundu, naktsdarba, svētku dienu) apmēra pārskatīšanu;

- pārbaudes termiņa pagarināšanu kvalificētiem darbiniekiem;

- procedūru atvieglošanu kolektīvās atlaišanas gadījumā;

- arodbiedrības biedru skaita noteikšanu un darba devēja uzteikumu

arodbiedrības biedram;

- atpūtas dienas piešķiršanas kārtības maiņu asins donoriem;

- uzteikuma iespējas darbiniekiem, kas atzīti par invalīdiem.

Atbilstoši diskusijas rezultātam sagatavoti attiecīgi grozījumi Darba likumā.

56.

Informācijas nepastarpināta iegūšana

FM

01.08.2009.

Sagatavoti grozījumi MK 2002.gada 25.jūnija noteikumos Nr.271 "Noteikumi par tonnāžas nodokļa maksātāja statusa piešķiršanu iekšzemes uzņēmumam", izslēdzot prasību iesniegt uzņēmuma reģistrācijas apliecību u.c. informāciju, kas ir citu valsts pārvaldes iestāžu rīcībā.

57.

Tranzīta muitas deklarāciju noformēšanas procedūras vienkāršošana

FM, VID GMP

01.07.2009.

Sagatavoti grozījumi MK 2006.gada 16.maija noteikumos Nr.396 "Muitas procedūras - tranzīts - piemērošanas kārtība", nodrošinot tranzīta deklarācijas elektronisko identifikāciju un atceļot pašrocīga paraksta nepieciešamību.

58.

Akcīzes nodokļa maksimālā nodrošinājuma apjoma aprēķināšanas kārtības maiņa

VID APP, FM

31.12.2009.

Izstrādāti grozījumi MK 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.638 "Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem", paredzot tajā papildu nosacījumus vispārējā nodrošinājuma apjoma samazināšanai un atteikšanos no ikmēneša pārskatiem par akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma izmantošanu taksācijas periodā.

59.

Naftas produktu uzglabāšanas kārtības vienkāršošana akcīzes preču noliktavās

VID APP, FM

31.10.2009.

Izstrādāti grozījumi MK 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.662 "Noteikumi par akcīzes preču aprites kārtību" (piemēram, 25., 29., 85., 88.punktā).

60.

Grāmatvedības kārtošanas prasību vienkāršošana komersantiem

FM, VID

01.09.2009.

Izvērtēti normatīvie dokumenti par grāmatvedības kārtošanu, sagatavoti priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos par grāmatvedības organizēšanas procesu vienkāršošanu un noteiktā kārtībā iesniegti MK.

61.

Administratīvā sloga samazināšana komersantiem publisko iepirkumu jomā

FM, IUB

01.07.2009.

Sagatavoti grozījumi Publisko iepirkumu likumā un noteiktā kārtībā iesniegti MK.

62.

Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas grupas izveidošana

EM, LIAA sadarbībā ar RAPLM u.c.

15.12.2009.

Izveidota starpinstitūciju koordinācijas darba grupa atbalstāmo investīciju projektu īstenošanai.

63.

Kontrolējošo institūciju sankciju liberalizēšana attiecībā uz komersantiem

EM sadarbībā ar IEM, LM, TM, VM, ZM u.c.

01.10.2009.

Izveidota darba grupa ar visu iesaistīto institūciju pārstāvjiem, lai izvērtētu LAPK noteiktās soda sankcijas attiecībā uz komersantiem, kas tikko uzsākuši darbību.

64.

Jaundibinātā uzņēmuma pamatkapitāla prasību samazināšana

TM, UR

01.07.2009.

TM darba grupas ietvaros izstrādāti grozījumi Komerclikumā un iesniegts likumprojekts izskatīšanai MK.

65.

Valsts zinātnisko institūciju intelektuālā īpašuma reģistrācijas un izmantošanas kārtības noteikšana

IZM

Triju mēnešu laikā pēc tam, kad Saeimā pieņemti grozījumi Zinātniskās darbības likumā

Izstrādāti MK noteikumi, kas paredz valsts zinātnisko institūciju intelektuālā īpašuma reģistrēšanas un izmantošanas kārtību, un iesniegti MK vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi "Zinātniskās darbības likumā"".

66.

"Zaļo tirdziņu" definēšana un ielu tirdzniecības vietās atļautā preču sortimenta paplašināšana

EM

01.10.2009.

Izstrādāts MK noteikumu projekts, kurā paredzēti tirdzniecības veidi, kas saskaņojami ar pašvaldību, un reglamentēta to tirdzniecības organizēšanas kārtība, mainot tiesisko regulējumu MK 1998.gada 6.oktobra noteikumos Nr.388 "Noteikumi par tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos" un MK 1996.gada 28.maija noteikumos Nr.188 "Kārtība, kādā lauku apvidos darbojas pārvietojamie mazumtirdzniecības punkti, kuros nav kases aparāti".

67.

Vasaras kafejnīcu tirdzniecības ierobežojumu atcelšana

FM sadarbībā ar VID

01.08.2009.

Sagatavoti grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likuma 3.panta 3.¹ daļā un noteiktā kārtībā iesniegti MK.

68.

Jauna Radiofrekvenču plāna redakcijas apstiprināšana

SM

31.12.2009.

Apstiprināta jauna Radiofrekvenču plāna redakcija.

69.

UR mājaslapas papildināšana ar sadaļām angļu (krievu) valodā

TM, UR

01.10.2009.

UR mājaslapā www.ur.gov.lv ievietota sadaļa par uzņēmējdarbības veidiem, soļiem, formām, reģistrāciju, iesniedzamajiem dokumentiem un kontaktinformāciju angļu (krievu) valodā."

"EM

1.  01.03.2009.

2.  01.07.2009.

3.  15.12.2009."

"Uzsākt projekta "TM un tās padotībā esošo iestāžu arhīvu sagatavošana elektronisko pakalpojumu sniegšanai - I kārta" ieviešanu Tiesu administrācijas Zemesgrāmatu departamentā (projekts apstiprināšanai iesniegts IUMEPL)

TM

01.12.2009."

"1. Izstrādāt uzticamā komersanta noteikšanas kritērijus un veikt grozījumus Muitas likumā.

2. Veikt grozījumus MK 27.12.2005. noteikumos Nr.1005 "Noteikumi par muitas parāda galvojuma piemērošanu VID muitas iestādēs"

FM

1. 01.09.2009.

2. Divu mēnešu laikā pēc grozījumu pieņemšanas Muitas likumā"

"Izvērtēt iespējas paātrināt zaudēto parādu norakstīšanas procedūru un paplašināt kritēriju loku, ko izpildot apliekamo ienākumu iespējams samazināt par zaudēto parādu summu.

FM

01.09.2009."

"EM sadarbībā ar IEM

01.06.2009."

"XI sadaļa - 2009.gada 1.ceturksnī papildus identificētie pasākumi

47. "Mākslīgu" maksātnespējas procesa pazīmju novēršana

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 50.pantu maksātnespējas procesa pieteikumu attiecībā uz parādnieku var iesniegt, ja ir iestājusies kāda no šajā likumā norādītajām maksātnespējas procesa pazīmēm. Likums paredz, ka kreditoram pirms maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas tiesā ir pienākums izsniegt vai nosūtīt uz parādnieka juridisko adresi brīdinājumu par savu nodomu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu. Ja parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma izsniegšanas vai nosūtīšanas nav samaksājis parādu vai cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu, tikai tad kreditoram ir tiesības iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā. Uzņēmēji norāda, ka praksē bieži dažādu iemeslu dēļ (pasta aizkavēšanās, nolaidības u.c.) parādnieks šo brīdinājumu vai nu saņem novēloti, vai arī nesaņem nemaz. Līdz ar to šādas situācijas bieži izraisa "mākslīgas" maksātnespējas procesa pazīmes iestāšanos.

Mērķis:

Novērst "mākslīgu" maksātnespējas procesa pazīmju iestāšanos.

Uzdevums:

1. Skaidrāk un noteiktāk jādefinē parādnieka informēšanas veids par kreditora nodomu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā.

2. Jāpagarina laiks, kurā parādnieks var samaksāt parādu vai celt pamatotus iebildumus pret prasījumu, no trim līdz četrām nedēļām.

Organizēt diskusiju, iesaistot ĀIPL, LDDK, Latvijas Komercbanku asociāciju u.c. ieinteresētās puses, un nepieciešamības gadījumā veikt grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos un noteiktā kārtībā iesniegt MK.

TM, MNA

01.10.2009.

48. Parādsaistību apmēra palielināšana parādam, kam iestājies izpildes termiņš un par ko iespējams iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu

Šobrīd spēkā esošais Maksātnespējas likums paredz, ka maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā var iesniegt, ja parādnieks nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, kurām ir iestājies izpildes termiņš un kuras atsevišķi vai kopā pārsniedz Ls 1000. Attiecībā uz lielajiem uzņēmumiem šāda summa ir nesamērīga, jo var radīt neatgriezenisku kaitējumu uzņēmējam, ierosinot nepamatotu maksātnespējas procesu.

Mērķis:

Uzlabot maksātnespējas procesa noteikšanu.

Uzdevums:

Pārskatīt parādsaistību apjomu parādam, kam iestājies izpildes termiņš un par ko iespējams iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu.

Organizēt diskusiju, iesaistot ĀIPL, LDDK, Latvijas Komercbanku asociāciju u.c. ieinteresētās puses, un nepieciešamības gadījumā veikt grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos un noteiktā kārtībā iesniegt MK.

TM, MNA

01.10.2009.

49. Papildu zaudējumu samazināšana uzņēmējiem pirms maksātnespējas procesa ierosināšanas un izskatīšanas tiesā

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.⁶ panta pirmo daļu maksātnespējas procesa lietu tiesa izskata 30 dienu laikā no tās ierosināšanas dienas, bet 363.⁴ panta pirmā daļa paredz, ka, ierosinot maksātnespējas procesa lietu, tiesnesis apķīlā parādnieka pamatlīdzekļus un lemj par citu šajā likumā noteikto prasības nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu, ja tas nerada šķēršļus parādnieka saimnieciskajai darbībai. Tiesnesis, lemjot par lietas izskatīšanu tiesā tuvu 30 dienu termiņam un par parādnieka naudas līdzekļu kredītiestādēs apķīlāšanu, faktiski maksātspējīgam uzņēmumam rada būtisku saimnieciskās darbības traucējumu, liedzot iespēju norēķināties ar pakalpojumu sniedzējiem un veikt godprātīgu nodokļu samaksu, kas var radīt papildu zaudējumus līgumsodu vai soda naudas veidā.

Mērķis:

Samazināt uzņēmēju izmaksas pirms maksātnespējas procesa ierosināšanas izskatīšanas tiesā.

Uzdevums:

Paredzēt, ka, ierosinot maksātnespējas procesa lietu, tiesnesis apķīlā parādnieka pamatlīdzekļus tikai pamatparāda apjoma apmērā.

Organizēt diskusiju, iesaistot ĀIPL, LDDK, Latvijas Komercbanku asociāciju u.c. ieinteresētās puses, un nepieciešamības gadījumā veikt grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos un noteiktā kārtībā iesniegt MK.

TM, MNA

01.10.2009.

50. Iespējas atsaukt maksātnespējas procesa pieteikumu

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 58.panta otro daļu maksātnespējas procesa iesniedzējam nav tiesības šo pieteikumu atsaukt pat tad, ja puses ir savstarpēji vienojušās par parāda atmaksu.

Mērķis:

Uzlabot maksātnespējas procesu.

Uzdevums:

Paredzēt gadījumus, kad maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs to atsaukt.

Organizēt diskusiju, iesaistot ĀIPL, LDDK, Latvijas Komercbanku asociāciju u.c. ieinteresētās puses, un nepieciešamības gadījumā veikt grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos un noteiktā kārtībā iesniegt MK.

TM, MNA

01.10.2009.

51. Maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas un izskatīšanas uzlabošana

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.⁶ panta pirmo daļu maksātnespējas procesa lietu tiesa izskata 30 dienu laikā no tās ierosināšanas dienas, bet 363.⁴ panta pirmā daļa nosaka, ka, ierosinot maksātnespējas procesa lietu, tiesnesis apķīlā parādnieka pamatlīdzekļus un lemj par citu šajā likumā noteikto prasības nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu, ja tas nerada šķēršļus parādnieka saimnieciskajai darbībai. Bieži praksē tiesnesis nosaka maksātnespējas procesa lietas izskatīšanu tiesā tuvu noteiktajam maksimālajam 30 dienu termiņam un lemj par parādnieka naudas līdzekļu kredītiestādēs apķīlāšanu vai arī par kādu citu likumā noteikto prasības nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.⁵ panta otro daļu tiesnesis pēc Maksātnespējas administrācijas priekšlikuma saņemšanas nekavējoties lemj par Maksātnespējas administrācijas ieteiktā administratora amata kandidāta iecelšanu par administratoru, kurš saskaņā ar Maksātnespējas likumu līdz maksātnespējas procesa lietas izskatīšanai tiesā papildus Maksātnespējas likuma 60.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajam apzina un novērtē parādnieka aktīvus, saistības un saimniecisko darbību, kā arī sagatavo un iesniedz tiesā savu pārskatu par parādnieka stāvokli.

Vadoties no tiesu prakses, ieceltais administrators bieži nespēj līdz tiesas sēdei sagatavot pārskatu par parādnieka stāvokli, kavējumu pamatojot ar dokumentu kvantitāti, ko nepieciešams izskatīt, lai apzinātu un novērtētu parādnieka saimniecisko darbību, aktīvus un saistības. Šādu neattaisnojamu kavējumu bieži izraisa arī administratora rīcība, pieprasot parādniekam iesniegt dokumentus, kas pēc būtības nemaz neattiecas uz administratora pārskatā norādāmo ziņu sagatavošanu un nav nepieciešama šo ziņu sagatavošanai.

Maksātnespējas procesa lietas tiesai jāizskata 30 dienu laikā no ierosināšanas dienas, taču tiesa, saņemot administratora iesniegumu ar lūgumu atlikt lietas izskatīšanu pārskatā norādāmo ziņu apjoma dēļ, nākamo sēdi bieži nosaka ārpus noteiktā 30 dienu termiņa. Līdz ar to arī maksātnespējas lietas neizskatīšana likumā noteiktā termiņā būtiski ietekmē parādnieka saimniecisko darbību, jo apķīlāto bankas kontu dēļ uzņēmums ilgstoši nav spējīgs norēķināties ar pakalpojumu sniedzējiem, samaksāt darba algas saviem darbiniekiem un veikt nodokļu samaksu, tādējādi var iestāties jau iepriekš minētās nelabvēlīgās sekas (līgumsodu, soda naudas un nokavējuma naudas maksājumi).

Nepieciešams arī noteikt atbildību par maksātnespējas procesa pieteikumiem, kurus vēlāk tiesa ir noraidījusi kā nepamatotus vai apzināti nepatiesus.

Mērķis:

Uzlabot maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu un izskatīšanu.

Uzdevums:

1. Izanalizēt maksātnespējas administratora pārskata par parādnieka stāvokli iesniegšanas termiņa pārsniegšanas gadījumus un rast risinājumu turpmākai situācijas uzlabošanai/novēršanai.

2. Paredzēt atbildību par tāda maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu, kuru tiesa vēlāk ir noraidījusi, atzīstot to par nepamatotu vai apzināti nepatiesu, samērojot šo atbildību ar uzņēmumam nodarīto kaitējumu.

Organizēt diskusiju, iesaistot ĀIPL, LDDK, Latvijas Komercbanku asociāciju u.c. ieinteresētās puses, un nepieciešamības gadījumā veikt grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos un noteiktā kārtībā iesniegt MK.

TM, MNA

01.10.2009.

52. Atbalsts bezdarbniekiem, vienkāršojot iespējas kļūt par pašnodarbināto personu

Pieaugošā bezdarba apstākļos ir jāvienkāršo iespējas kļūt par pašnodarbināto personu. Ņemot vērā, ka daudzus bezdarbniekus varētu atturēt nezināšana un prasmju trūkums, pieaugošā bezdarba apstākļos ir jāvienkāršo iespējas kļūt par pašnodarbināto personu.

Mērķis:

Veicināt uzņēmējdarbības uzsākšanu.

Uzdevumi:

NVA filiālēs konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu ietvaros īstenot apmācību par komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanu. NVA filiāļu rīkotajās informatīvajās dienās bezdarbniekiem pēc NVA uzaicinājuma jāpiedalās VID darbiniekiem, lai informētu bezdarbniekus par pašnodarbinātības uzsākšanu.

Īstenot apmācības par uzņēmējdarbības uzsākšanu.

LM, NVA, VID

01.09.2009.

53. Vadlīniju izstrāde darba aizsardzības plāna sagatavošanai

EK priekšlikums administratīvā sloga samazināšanai darba vides jomā (rekomendācija Nr.123).

Saskaņā ar Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras informāciju būvniecība ir ES sektors ar vislielāko negadījumu risku. Būvstrādnieki iet bojā trīs reizes biežāk un tiek ievainoti divas reizes biežāk nekā citu profesiju strādnieki. Ņemot vērā augsto riska pakāpi šajā nozarē, būtu jāņem vērā "labās prakses" piemēri, kurus varētu viegli piemērot, lai novērstu negadījumus. Pirmais solis ir veikts, pārņemot Direktīvu 92/57 par darba drošības un veselības aizsardzības prasību minimuma īstenošanu pagaidu vai pārvietojamos būvlaukumos. Direktīvas prasības ir iestrādātas MK 2003.gada 25.februāra noteikumos Nr.92 "Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus". MK noteikumi kā vienu no prasībām paredz izstrādāt darba aizsardzības plānu konkrētām būvēm, taču komersanti norāda, ka prasības plāna izstrādei ir ļoti vispārīgas, tādēļ plāns tiek izstrādāts vai nu ļoti formāli, vai arī netiek izstrādāts vispār, jo trūkst praktiskas informācijas, kā to darīt.

Mērķis:

Atvieglot darba aizsardzības plānu izstrādi būvniecībā, sagatavojot paraugu.

Uzdevumi:

Izstrādāt darba aizsardzības plāna paraugu un iekļaut to darba aizsardzības prakses standartā būvniecībai.

LM nodrošināt darba aizsardzības prakses standarta izstrādi būvniecībai, iekļaujot tajā darba aizsardzības plāna paraugu.

LM

20.12.2009.

54. Par vienkāršotu īslaicīgo darba atļauju izsniegšanu investīciju projektu īstenošanai

Komersanti norāda, ka MK 20.01.2004. noteikumu Nr.44 "Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem" 29.punktā ir atrunāta atvieglotā īslaicīgo darba atļauju izsniegšanas kārtība (bez darba devēja darba izsaukuma apstiprināšanas NVA), bet būtu jāizvērtē iespēja papildināt to speciālistu loku, uz kuriem attiecas šī atvieglotā kārtība, ar speciālistiem, kas sniedz atbalstu nozīmīgo investīciju projektu īstenošanā.

Mērķis:

Veicināt nozīmīgo ārvalstu investīciju projektu īstenošanu.

Uzdevums:

Atvieglot īslaicīgo darba atļauju izsnieg­šanas kārtību ārvalstu speciālistiem, kas sniedz atbalstu nozīmīgo investīciju projektu īstenošanā (bez darba devēja darba izsaukuma apstiprināšanas NVA).

Sagatavot un iesniegt MK grozījumus MK 20.01.2004. noteikumos Nr.44 "Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem", paplašinot to personu loku, uz kuriem attiecas atvieglotā īslaicīgo darba atļauju izsniegšanas kārtība, ar speciālistiem, kas sniedz atbalstu nozīmīgo investīciju projektu īstenošanā.

LM

01.09.2009.

55. Elastības palielināšana darba tiesiskajās attiecībās

Saskaņā ar Darba likuma normām, ja uzņēmumā ir dīkstāve, ir iespēja vai nu pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar darbiniekiem, vai arī tās saglabāt, maksājot darbiniekiem algu. Komersanti norāda, ka dīkstāves apstākļos darbinieku paturēšana rada lielu finansiālo slogu, tāpēc vajadzētu ieviest atbalsta instrumentu, ja uzņēmumā ir dīkstāve, paredzot, ka valsts finansē šādus uzņēmumus, daļēji sedzot ar atalgojumu saistītās izmaksas, piemēram, daļu algas atbrīvo no nodokļu maksājumiem utt.

Mērķis:

Darba tiesisko attiecību elastības palielināšana.

Uzdevumi:

1. Paredzēt finanšu atbalsta instrumentus uzņēmumiem, kuros ir dīkstāve.

LM organizēt diskusiju ar darba devēju un arodbiedrību pārstāvjiem par:

- iespējām komersantiem atvieglot finansiālo slogu dīkstāves gadījumos;

- piemaksas (virsstundu, naktsdarba, svētku dienu) apmēra pārskatīšanu;

- pārbaudes termiņa pagarināšanu kvalificētiem darbiniekiem;

- procedūru atvieglošanu kolektīvās atlaišanas gadījumā;

- arodbiedrības biedru skaita noteikšanu un darba devēja uzteikumu arodbiedrības biedram;

- atpūtas dienas piešķiršanas kārtības maiņu asins donoriem;

- uzteikuma iespējas darbiniekiem, kas atzīti par invalīdiem.

Atbilstoši diskusijas rezultātam sagatavot attiecīgus grozījumus Darba likumā.

LM

01.08.2009.

Darba devēji norāda, ka Darba likuma normas uzliek lielu finansiālo slogu komersantiem, jo paredzētas lielas piemaksas par virsstundu darbu un naktsdarbu, kā arī atlaišanas pabalsts.

Saskaņā ar Darba likuma 112.pantu darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu atkarībā no nostrādāto gadu skaita pie attiecīgā darba devēja. Tāpat saskaņā ar Darba likuma normām ir paredzētas piemaksas par virsstundu darbu, naktsdarbu un darbu svētku dienās. Komersanti norāda, ka Darba likumā noteiktās piemaksas ir nesamērīgi augstas un tās ir jāsamazina līdz 50 % par virsstundu darbu un darbu svētku dienās un līdz 30 % - par naktsdarbu.

2. Noteikt, ka piemaksa par virsstundu darbu un darbu svētku dienās ir līdz 50 %, piemaksa par naktsdarbu - līdz 30 %, ja darbs ir gan svētku dienā, gan naktī, tad tiek maksāta tikai viena (lielākā) piemaksa.

Saskaņā ar Darba likuma 46.pantu darba devējs, slēdzot darba līgumu, var noteikt pārbaudes termiņu, kas nav garāks par 3 mēnešiem. Komersanti norāda, ka vajadzētu paredzēt, ka darba devējiem ir tiesības noteikt pārbaudes laiku līdz 6 mēnešiem, ja darbā tiek pieņemti vadītāji un augsti kvalificēti darbinieki (saskaņā ar Profesiju klasifikatora 1.-3.grupu).

3. Pārbaudes termiņa pagarināšana līdz 6 mēnešiem.

Saskaņā ar Darba likuma 107.pantu darba devējs kolektīvo atlaišanu var uzsākt ne agrāk kā 60 dienas pēc paziņojuma iesniegšanas NVA, ja darba devējs un darbinieku pārstāvji nav vienojušies par vēlāku kolektīvās atlaišanas uzsākšanas termiņu. Komersanti norāda, ka minētais termiņš ir jāsamazina līdz 30 die­nām, jo kolektīvā atlaišana notiek, kad uzņēmums ir nonācis grūtībās un 2 mēnešu termiņš rada papildu finansiālo slogu komersantiem.

4. Termiņa samazināšana līdz 30 dienām kolektīvās atlaišanas gadījumā, ņemot vērā, ka Padomes 1998.gada Direktīva 98/59/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu to paredz. Vienlaikus paredzēt NVA iespēju termiņu pagarināt līdz 60 dienām.

Darba likums nosaka, ka darba devēja uzteikums darbinieka - arodbiedrības biedra - atlaišanai ir iespējams tikai ar arodbiedrības piekrišanu, izņemot gadījumus, ja darbinieks ir atradies darbā alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, tiek likvidēts darba devējs vai atjaunots darbinieks, kurš agrāk veica attiecīgo darbu. Komersanti norāda, ka būtu jādod iespēja bez saskaņošanas ar arodbiedrību atlaist arī tādu darbinieku, kurš zaudējis darba devēja uzticību.

Tāpat nepieciešams noteikt minimālo arodbiedrības biedru skaitu uzņēmumā, kuru sasniedzot darba devējam ir jākonsultējas ar minēto arodbiedrību.

5. Noteikt minimālo biedru skaitu arodbiedrībā, kuru sasniedzot darba devējam ir jākonsultējas ar attiecīgo arodbiedrību.

6. Nodrošināt iespēju bez saskaņošanas ar arodbiedrību atlaist darbinieku, kurš zaudējis darba devēja uzticību.

Saskaņā ar Darba likuma normām darbiniekam, kurš ārstniecības iestādē nodod asinis, pēc katras šādas dienas piešķir atpūtas dienu, izmaksājot atlīdzību. Pēc darbinieka pieprasījuma šo dienu pievieno ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam. Komersanti uzskata, ka atpūtas dienas jēga ir, lai donors pēc asins nodošanas atjaunotu spēkus, un tāpēc nav pareizi atļaut to pievienot ikgadējam atvaļinājumam, kā arī jānosaka saprātīgi termiņi, kādos darbiniekam ir jāpaziņo par asins nodošanu.

7. Paredzēt, ka atpūtas diena donoriem tiek piešķirta nākamajā dienā pēc asins nodošanas, paredzēt termiņus, kādā darbiniekam jāpaziņo par asins nodošanu.

8. Noteikt, ka mācību atvaļinājums piešķirams tikai gadījumos, ja izglītība ir saistīta ar attiecīgā darbinieka pienākumu pildīšanu, un precizēt, ka 20 darbdienas ir piešķiramas vienā mācību programmā paredzētā valsts eksāmena kārtošanai vai diplomdarba izstrādei.

Saskaņā ar Darba likuma normām darba devējam ir aizliegts uzteikt darba līgumu ar darbinieku, ja viņš ir atzīts par invalīdu. Komersanti norāda, ka tas uzliek lielu slogu, jo šāda darbinieka vietā nevar pieņemt citu darbinieku, tāpēc minētais aizliegums jāsvītro no likuma, vienlaikus izskatot iespēju maksāt papildu sociālās garantijas.

9. Svītrot no Darba likuma aizliegumu atbrīvot no darba invalīdus.

56. Informācijas nepastarpināta iegūšana

Saskaņā ar MK 25.06.2002. noteikumu Nr.271 "Noteikumi par tonnāžas nodokļa maksātāja statusa piešķiršanu iekšzemes uzņēmumam" 6.punktu iekšzemes uzņēmums, kas atbilst likumam "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" un pretendē uz tonnāžas nodokļa maksātāja statusu, līdz kārtējā gada 1.septembrim iesniedz VID teritoriālajā iestādē iesniegumu un nepieciešamos dokumentus, t.sk. uzņēmuma reģistrācijas apliecību (kopiju).

Mērķis:

Samazināt administratīvo slogu komersantam

Uzdevums:

Nepieprasīt no komersanta informāciju, kas jau ir citu valsts iestāžu rīcībā

Sagatavot grozījumus MK 2002.gada 25.jūnija noteikumos Nr.271 "Noteikumi par tonnāžas nodokļa maksātāja statusa piešķiršanu iekšzemes uzņēmumam", izslēdzot prasību iesniegt uzņēmuma reģistrācijas apliecību u.c. informāciju, kas ir citu valsts pārvaldes iestāžu rīcībā.

FM

01.08.2009.

57. Tranzīta muitas deklarāciju noformēšanas procedūras vienkāršošana

Latvijā, noformējot tranzīta muitas deklarācijas, pastāv prasības, kuras ir stingrākas par ES direktīvu prasībām.

Latvijā nepieciešams principāla paraksts uz tranzīta pavaddokumenta. Citās ES dalībvalstīs muitas kravu transportēšanai paredzētās tranzīta deklarācijas izdrukātas uz balta papīra, bez principāla paraksta un zīmoga, ar svītrkodu.

Mērķis:

Samazināt administratīvo slogu komersantiem

Uzdevums:

Nodrošināt iespēju NCTS sistēmā iesniegtas tranzīta deklarācijas - tranzīta pavaddokumenta - pašrocīgu parakstīšanu aizstāt ar citu - elektronisku identifikācijas paņēmienu.

Sagatavot grozījumus MK 2006.gada 16.maija noteikumos Nr.396 "Muitas procedūras - tranzīts - piemērošanas kārtība", nodrošinot tranzīta deklarācijas elektronisko identifikāciju un atceļot pašrocīga paraksta nepieciešamību.

FM, VID GMP

01.07.2009.

58. Akcīzes nodokļa maksimālā nodrošinājuma apjoma aprēķināšanas kārtības maiņa

MK 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.638 "Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem" 41.punkts nosaka, ka persona, kurai ir izsniegta vispārējā nodrošinājuma apliecība, līdz pēctaksācijas perioda piecpadsmitajam datumam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā pārskatu par vispārējā nodrošinājuma izmantošanu taksācijas periodā (8.pielikums). Minētā pārskata iesniegšana apgrūtina uzņēmējdarbības veikšanu, uzliek papildu administratīvo slogu komersantam.

Mērķis: Samazināt administratīvo slogu komersantiem.

Uzdevumi:

1. Veikt atbilstošus grozījumus MK noteikumos par nodrošinājumiem naftas produktiem un alkoholiskajiem dzērieniem, paredzot papildu nosacījumus vispārējā nodrošinājuma apjoma samazināšanai.

2. Atteikties no nepieciešamības komersantiem iesniegt VID ikmēneša pārskatus par akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma izmantošanu taksācijas periodā, tā vietā izmantojot atbilstošu programmnodrošinājumu un apkopojot citus VID rīcībā jau esošus datus.

Izstrādāt grozījumus MK 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.638 "Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem", paredzot papildu nosacījumus vispārējā nodrošinājuma apjoma samazināšanai, kā arī atteikties no ikmēneša pārskatiem par akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma izmantošanu taksācijas periodā.

VID APP,

FM

31.12.2009.

59. Naftas produktu uzglabāšanas kārtības vienkāršošana akcīzes preču noliktavās

Šobrīd naftas produktu akcīzes noliktavā vienā tvertnē drīkst glabāt tikai vienam komersantam piederošos naftas produktus. Šāda situācija ļoti apgrūtina komersantu darbību, piemēram, ar biodegvielu vai degvielas piedevām, jo neliels produktu apjoms aizņem tikai nelielu tvertnes daļu, pārējā daļa paliek neizmantota, bet varētu tikt izmantota vairākiem komersantiem. Tāpat šobrīd Latvijā ir problemātiski saņemt lielas naftas produktu partijas, piemēram, ar kuģi, jo faktiski vienas akcīzes noliktavas ietvaros bieži vien nav iespējams izvietot visu preču partiju. Lai gan MK 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.662 "Par akcīzes preču aprites kārtību" 92.punkts formāli paredz iespēju vienā noliktavā uzglabāt dažādiem komersantiem piederošus naftas produktus, tomēr citos šo noteikumu punktos iekļauti tādi nosacījumi, ka praksē šo iespēju nav iespējams izmantot.

Mērķis: Samazināt administratīvo un finansiālo slogu komersantiem un veicināt lietderīgu akcīzes preču noliktavu un pārvadātāju resursu izmantošanu.

Uzdevums:

Atļaut (līdzīgi kā tas ir citās ES dalībvalstīs un jau šobrīd sekmīgi darbojas muitas noliktavās Latvijā) naftas produktu akcīzes noliktavās vienā tvertnē uzglabāt dažādiem komersantiem piederošos viena veida naftas produktus. Uzglabājamie naftas produkti atrastos ar konkrētās akcīzes preču noliktavas turētāja nodrošinājumu, un šī persona uzņemtos pilnu atbildību par nodokļa samaksu, kamēr produkts ir noliktavā.

Izstrādāt grozījumus MK 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.662 "Noteikumi par akcīzes preču aprites kārtību" (piemēram, 25., 29., 85., 88.punktā).

VID APP,

FM

31.10.2009.

60. Grāmatvedības kārtošanas prasību vienkāršošana komersantiem

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem grāmatvedības kārtošanas procesa nodrošināšanai ir jāveido dažādas komisijas. Piemēram, saskaņā ar MK 21.10.2003. noteikumu Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanas organizāciju" 51.punktu uzņēmuma vadītājs izveido inventarizācijas komisiju, pat ja īpašnieks/vadītājs ir vienīgais darbinieks vai viens no nedaudziem darbiniekiem. 2006.gada 5.decembrī minētajā punktā tika izdarīti grozījumi, paredzot, ka individuālā uzņēmuma, zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašnieks, cita fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, un individuālais komersants inventarizāciju var veikt pats. Komersanti norāda, ka šādu vienkāršotu prasību (bez komisijas veidošanas) vajadzētu attiecināt arī uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kurās ir 3-5 darbinieki. Saskaņā ar komersantu sniegto informāciju šādas prasības grāmatvedības kārtošanas procesā ir sastopamas bieži.

Mērķis: Samazināt administratīvo slogu komersantiem grāmatvedības kārtošanā.

Uzdevums:

Noteikt vienkāršotas prasības lietvedības un grāmatvedības procesu organizēšanai sabiedrībām ar ierobežotu atbildību - viena īpašnieka sabiedrībām.

Izvērtēt normatīvos dokumentus par grāmatvedības kārtošanu un sagatavot priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos grāmatvedības organizēšanas procesu vienkāršošanai un noteiktā kārtībā iesniegt MK

FM, VID

01.09.2009.

61. Administratīvā sloga samazināšana komersantiem publisko iepirkumu jomā

Priekšlikums ir saņemts no EK apkopojuma par labāko praksi administratīvā sloga samazināšanā ES dalībvalstīs.

Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 39.pantu pasūtītājs izslēdz pretendentu vai kandidātu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā un neizskata piedāvājumu, ja kandidāts vai pretendents pasludināts par maksātnespējīgu, tā saimnieciskā darbība ir apturēta vai pārtraukta vai ir uzsākta tiesvedība par kandidāta vai pretendenta bankrotu, kandidātam vai pretendentam ir nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi Latvijā vai valstī, kurā tas reģistrēts. Savukārt, lai pārliecinātos par pretendentu atbilstību iepriekš minētajām prasībām, pasūtītājs - iestāde, kas veic publisko iepirkumu, - var pieprasīt kompetentas institūcijas izziņu, kas apliecina, ka kandidāts vai pretendents nav pasludināts par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas stadijā vai tā saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta (Uzņēmumu reģistra izsniegta izziņa), izziņu, kuru izdevis Valsts ieņēmumu dienests vai cita nodokļu administrēšanas iestāde Latvijā vai līdzvērtīga nodokļu administrēšanas iestāde citā valstī, kur pretendents reģistrēts, un kura apliecina, ka pretendentam nav nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu.

Saskaņā ar 2008.gadā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pasūtīto aptauju par publisko iepirkumu procedūrām valsts un pašvaldību iestādēs komersanti norādīja, ka, iesniedzot piedāvājumu, 92 % gadījumu obligāta prasība ir pievienot VID izziņu, savukārt 72 % gadījumu - UR izsniegtas izziņas. Tas rada administratīvo slogu komersantiem, tāpēc būtu jāveic grozījumi Publisko iepirkumu likumā, paredzot, ka attiecīgās izziņas tiek pieprasītas tikai no tā pretendenta, kurš atzīts par uzvarētāju iepirkumā. Ja uzvarētājs nevar iesniegt šādas izziņas, izvēlas nākamo labāko piedāvājumu.

Mērķis: Administratīvā sloga samazināšana komersantiem, kā arī valsts un pašvaldības iestādēm - gan tiem, kas rīko iepirkuma procedūras, gan tiem, kas izsniedz izziņas.

Uzdevums:

Nodrošināt, ka iepirkuma procesā UR un VID izziņas tiek pieprasītas tikai no iepirkuma uzvarētāja.

Sagatavot grozījumus Publisko iepirkumu likumā un iesniegt noteiktā kārtībā MK.

FM, IUB

01.07.2009.

62. Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas grupas izveidošana

Lietuvas ekonomikas veicināšanas plānā attiecībā uz īpaši svarīgiem ārvalstu investīciju projektiem ir paredzēts izveidot Valdības investīciju veicināšanas un biznesa noteikumu uzlabošanas komiteju, kas katram nozīmīgam investīciju projektam izstrādās piesaistīšanas stimulu paketi.

Latvijā lielo investīciju projektu stimulēšana ir plānota ar topošo VAP "Atbalsts investīciju projektiem ar augstu pievienoto vērtību". Taču projektu īstenotāji mēdz saskarties ar valsts un pašvaldību institūciju dažādu attieksmi un nekonsekventu rīcību.

Lai koordinētu nozīmīgo investīciju projektu īstenošanu, LIAA piedāvā izveidot starpinstitūciju darba grupu, kuras koordinācijas funkcijas pildītu LIAA Investīciju piesaistes nodaļa un kurā piedalītos Ministru prezidenta biroja pārstāvis, relevanto ministriju, pašvaldības un valsts uzņēmumu (piemēram, Latvenergo) pārstāvji.

Mērķis: Nodrošināt nozīmīgo investīciju projektu veiksmīgu īstenošanu, nodrošinot jaunu darba vietu veidošanos.

Uzdevums:

Izveidot starpinstitūciju darba grupu lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijai. Darba grupas koordinators - LIAA.

EM izveidot starpinstitūciju koordinācijas darba grupu atbalstāmo investīciju projektu īstenošanai, kuru koordinē LIAA.

EM, LIAA sadarbībā ar RAPLM u.c.

15.12.2009.

63. Kontrolējošo institūciju sankciju liberalizēšana attiecībā uz komersantiem

Komersanti norāda, ka uzņēmumi, kas tikko uzsākuši darbību, saskaras ar uzņēmumu kontrolējošo iestāžu nesamērīgajām sankcijām un pārāk biežām vizītēm. Ņemot vērā, ka lielākoties kontrolējošās iestādes saskaņā ar LAPK komersantam uzliek naudas sodu, nevis izsaka brīdinājumu par konstatētajām neatbilstībām, kas rada komersantam tikai papildu finansiālu slogu, normatīvajos aktos būtu jāiestrādā vienots princips, ka par tiem administratīvajiem pārkāpumiem, kuri nav radījuši finansiālus zaudējumus vai apdraudējumu trešajai pusei, uzņēmums pirmajā reizē saņem brīdinājumu.

Mērķis: Darbības uzsākšanas atvieglošana komersantiem.

Uzdevums:

LAPK paredzēt, ka par tiem pārkāpumiem, kas nav radījuši finansiālus zaudējumus vai apdraudējumu trešajai pusei, uzņēmums pirmajā reizē saņem brīdinājumu vai adekvātu (nelielu) sodu.

EM izveidot darba grupu, iekļaujot tajā visu iesaistīto institūciju pārstāvjus, lai izvērtētu LAPK noteiktās soda sankcijas attiecībā uz komersantiem, kas tikko uzsākuši darbību.

EM sadarbībā ar IEM, LM, TM, VM, ZM u.c.

01.10.2009.

64. Jaundibinātā uzņēmuma pamatkapitāla prasību samazināšana

Pasaules Bankas Doing Business 2009 indeksā Latvija gada laikā ir nokritusi par 5 vietām no 30. uz 35.vietu pasaulē. Indeksa metodoloģijā būtisku lomu ieņem uzņēmējdarbības uzsākšanas izmaksas. Piemēram, Latvijā, dibinot uzņēmumu, minimālais pamatkapitāls ir Ls 2000 sabiedrībai ar ierobežotu atbildību, kas sastāda 16,9 % no IKP uz vienu iedzīvotāju. Salīdzinoši Īrijā, Francijā, Kanādā, Austrālijā, Lielbritānijā, ASV, Izraēlā, Maķedonijā, Melnkalnē, Gruzijā, Singapūrā, Dienvidāfrikā un daudzās citās valstīs šis minimālais kapitāls ir 0 %, Rumānijā - 1,1 %, Krievijā - 2,2 %, Somijā - 7,6 %, Ungārijā - 10,8 %, Spānijā - 13,1 %. Finanšu krīzes apstākļos, kad Latvijā un visā pasaulē radikāli samazinājies komersantiem pieejamo līdzekļu apjoms un Latvijā dramatiski sarucis jaundibinātu uzņēmumu skaits, nepieciešams uzņēmumu dibināšanu padarīt lētāku, vienkāršāku un ātrāku.

Uzņēmumu dibināšana Latvijā kļūs lētāka, samazināsies jaundibināto uzņēmumu skaita lejupslīde un tiks radīts stimuls jaunu uzņēmumu dibināšanai.

Mērķis: Padarīt uzņēmējdarbības uzsākšanu lētāku, vienkāršāku un ātrāku.

Uzdevums:

TM pastāvīgās Komerclikuma darba grupas ietvaros izstrādāt grozījumus Komerclikumā, pārskatot minimālās pamatkapitāla prasības sabiedrībai ar ierobežotu atbildību un to samaksas kārtību, paralēli izskatot iespēju samazināt kapitāla prasības arī akciju sabiedrībām.

TM darba grupas ietvaros izstrādāt grozījumus Komerclikumā un iesniegt šo likumprojektu izskatīšanai MK.

TM, UR

01.07.2009.

65. Valsts zinātnisko institūciju intelektuālā īpašuma reģistrācijas un izmantošanas kārtības noteikšana

Latvijā zinātniskajiem institūtiem un augstākās izglītības iestādēm nav tiesību reģistrēt un uzturēt uz sava vārda par valsts budžeta līdzekļiem izstrādātos patentus, kā arī risināt sarunas par šo patentu komercializāciju. Šie ierobežojumi izriet no Zinātniskās darbības likuma 8.panta ceturtās daļas. "Ja zinātnieks strādājis uz līguma pamata, viņa tiesības uz zinātniskās darbības rezultātā radīto īpašumu nosaka līgums. Īpašums, kas radies no valsts budžeta finansētas zinātniskās darbības rezultātā, ir valsts īpašums." IZM ir sagatavojusi un nosūtījusi VK (2009.gada 13.nedēļā) grozījumu projektu minētajā likumā, kas paredz, ka MK valsts vārdā deleģē valsts zinātniskajai institūcijai tiesības uz intelektuālo īpašumu, kas tajā radīts par valsts budžeta līdzekļiem. Konkrētāk intelektuālā īpašuma reģistrēšanas un izmantošanas kārtību noteiks MK noteikumi, kurus paredzēts iesniegt MK 6 mēnešu laikā pēc likumprojekta apstiprināšanas Saeimā. Ņemot vērā to, ka šī problēma būtiski traucē izgudrojumu komercializāciju, nepieciešams paātrināt minētā MK noteikumu projekta apstiprināšanu.

Mērķis: Nodrošināt valsts zinātniskajām institūcijām iespējas reģistrēt un izmantot intelektuālo īpašumu.

Uzdevums:

Izstrādāt MK noteikumus, kas paredz valsts zinātnisko institūciju intelektuālā īpašuma reģistrēšanas un izmantošanas kārtību, un iesniegt MK vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi "Zinātniskās darbības likumā"".

Izstrādāt MK noteikumus, kas paredz valsts zinātnisko institūciju intelektuālā īpašuma reģistrēšanas un izmantošanas kārtību, un iesniegt MK vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi "Zinātniskās darbības likumā"".

IZM

Triju mēnešu laikā pēc tam, kad Saeimā pieņemti grozījumi Zinātniskās darbības likumā.

66. "Zaļo tirdziņu" definēšana un ielu tirdzniecības vietās atļautā preču sortimenta paplašināšana

Ministru kabineta 06.10.1998. noteikumi Nr.388 "Noteikumi par tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos" neļauj zemnieku saimniecībās un mājsaimniecībās ražoto vietējo produkciju tirgot plašākā sortimentā, nekā noteikts minēto noteikumu 7.punktā. Saskaņā ar šo punktu ielu tirdzniecības vietās ir tiesīgas tirgoties juridiskās un fiziskās personas un individuālā darba veicēji, kuri realizē šādas preces: pašu izgatavotos mākslas priekšmetus un lietišķās mākslas un daiļamatniecības izstrādājumus, ziedus, pašu izaudzētos augļus, dārzeņus, ogas, stādus un dēstus, savvaļas augus, ogas; kvasu un alu no cisternām (mucām), kā arī saldējumu, bezalkoholiskos dzērienus un karstās uzkodas (piemēram, pīrādziņi) no speciālām iekārtām, ja tās atbilst sanitārajām un higiēnas normām, grāmatas un preses izdevumus.

Rīgas dome norāda, lai pašreizējā ekonomiskajā situācijā nāktu pretī Latvijas ražotājiem, nepieciešams attīstīt "zaļos tirdziņus", respektīvi, ātri noorganizējamus tirdziņus, kur tiek tirgota tikai Latvijā pašu ražotā lauksaimniecības produkcija, piemēram, piena produkti, maize, medus, dārzeņi. Tāpat jāapsver iespēja atļaut tirgot pienu no autotransporta ar speciāli aprīkotām iekārtām, uzrādot PVD izsniegtu atļauju. Ievērojot iepriekš minēto, nepieciešams pārskatīt minēto MK noteikumu 7.punktu, paplašinot produktu klāstu.

Mērķis: Atvieglot pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas un pašu izgatavoto mākslas un daiļamatniecības priekšmetu realizēšanu vietējiem galapatērētājiem.

Uzdevumi:

1. Pārstrādāt Ministru kabineta 1998.gada 6.oktobra noteikumos Nr.388 "Noteikumi par tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos" iekļauto tiesisko regulējumu, paredzot tādas tirdzniecības formas izveidi, kurā būtu nodrošināta iespēja realizēt mājās pašu saražoto lauksaimniecības produkciju un pašu izgatavotos mākslas un daiļamatniecības priekšmetus vietējiem galapatērētājiem, nosakot atvieglotas prasības tirdzniecības vietu iekārtošanai un tirdzniecības organizēšanas kārtībai kopumā.

2. Precizēt pašvaldības atbildību par šādas tirdzniecības formas organizāciju.

Izstrādāt MK noteikumu projektu, kurā tiktu paredzēti tirdzniecības veidi, kas saskaņojami ar pašvaldību, un reglamentēta to tirdzniecības organizēšanas kārtība, mainot tiesisko regulējumu MK 1998.gada 6.oktobra noteikumos Nr.388 "Noteikumi par tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos" un MK 1996.gada 28.maija noteikumos Nr.188 "Kārtība, kādā lauku apvidos darbojas pārvietojamie mazumtirdzniecības punkti, kuros nav kases aparāti".

EM

01.10.2009.

67. Vasaras kafejnīcu tirdzniecības ierobežojumu atcelšana

Alkoholisko dzērienu aprites likuma 3.panta 3.¹ daļā ir noteikts, ka gadījumā, ja papildus alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vai alus mazumtirdzniecības licencē norādītajai pastāvīgajai tirdzniecības vietai tiek pieteikta alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība novietnē, attiecīgajā licencē minētā darbība norādītajā vietā tiek atļauta uz laiku līdz pieciem mēnešiem kalendāra gadā. Tas nozīmē, ka minētā prasība ir attiecināma uz vasaras kafejnīcām.

Savukārt Rīgas dome norāda, ka 18.03.2008. ir pieņemti saistošie noteikumi Nr.115 "Par tirdzniecību un pašvaldības nodevu par tirdzniecību publiskās vietās Rīgā", kuru 1.7.apakšpunktā noteikts, ka sezonas tirdzniecība ir tirdzniecība, kas tiek veikta atbilstoši gadalaikam pavasara/vasaras sezonā (no 1.aprīļa līdz 31.oktobrim) vai rudens/ziemas sezonā (no 1.novembra līdz nākamā gada 31.martam), ir iekārtota publiskā vietā (pastāvīgā tirdzniecības vietā vai pastāvīgās tirdzniecības vietas paplašinājumā) un nav attiecināma uz gadatirgu, ielu tirdzniecības vai izbraukuma tirdzniecības definētajiem nosacījumiem. Saskaņā ar šo noteikumu 1.7.apakšpunktu pavasara/vasaras sezonas tirdzniecība var ilgt līdz septiņiem mēnešiem.

Rīgas dome norāda, ka vasaras kafejnīcās, kuru darbība saskaņā ar minētajiem RD noteikumiem var būt līdz pat 7 mēnešiem, alkoholisko dzērienu tirdzniecība ir iespējama 5 mēnešus.

Ņemot vērā minēto problēmu, Rīgas domē ir vērsušies komersanti, kuri pavasara/vasaras sezonā sezonas tirdzniecības vietās (vasaras kafejnīcās) veic alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību, lūdzot novērst radušos pretrunu, lai visu pavasara/vasaras sezonu varētu tirgot alkoholiskos dzērienus patērēšanai uz vietas, apmierinot pilsētnieku un viesu pieprasījumu, kā rezultātā arī pašvaldība gūtu lielākus ienākumus.

Mērķis: Atvieglot tirdzniecību vasaras kafejnīcās un citās pagaidu mazumtirdzniecības vietās.

Uzdevums:

Sagatavot grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, nosakot, ka alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība pagaidu novietnē tiek atļauta uz laiku līdz septiņiem mēnešiem kalendāra gadā, vai arī izskatīt iespēju atļaut šādu tirdzniecību, nenosakot pieļaujamo tirdzniecības periodu.

Sagatavot grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likuma 3.panta 3.¹ daļā un iesniegt noteiktā kārtībā MK.

FM sadarbībā ar VID

01.08.2009.

68. Jauna Radiofrekvenču plāna apstiprināšana

Lai arī valsts institūcijas un nevalstiskie partneri jau ilgi diskutē par jauna Radiofrekvenču plāna izstrādāšanu, tomēr plāns diemžēl vēl netiek virzīts apstiprināšanai valdībā.

Jauna Radiofrekvenču plāna pieņemšana ne vien nodrošinātu Latvijas nacionālās frekvenču politikas savietojamību ar Eiropas Savienības radiofrekvenču politikas principiem, bet arī stimulētu jaunu inovatīvu pakalpojumu rašanos, kā arī plašāka pakalpojuma klāsta piedāvāšanu klientiem. Tas paaugstinātu arī konkurences līmeni elektronisko sakaru nozarē.

Radiofrekvenču plānojums ir izstrādāts MK 2005.gada 19.aprīļa noteikumos Nr.276 "Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslu sadalījumu radiosakaru veidiem un iedalījumu radiosakaru sistēmām, kā arī par radiofrekvenču spektra joslu izmantošanas vispārīgajiem nosacījumiem".

Mērķis:

1. Tiesiski stabilas frekvenču vides nodrošināšana.

2. Dot patērētājiem iespēju saņemt plašāku pakalpojumu klāstu.

3. Pastiprināt konkurenci elektronisko sakaru jomā.

Uzdevums:

Pieņemt jauno Radiofrekvenču plānu, dodot iespēju sniegt un saņemt plašāka spektra pakalpojumus.

Apstiprināt jaunu Radiofrekvenču plānu.

SM

31.12.2009.

69. UR mājaslapas papildināšana ar sadaļām angļu (krievu) valodā

UR ir izveidota mājaslapa www.ur.gov.lv, kurā ir ievietota informācija par Uzņēmumu reģistra sniegtajiem pakalpojumiem, komersantu reģistrācijai nepiecieša­majām veidlapām, normatīvajiem aktiem utt. Taču komersantiem svarīgā informācija UR oficiālajā mājaslapā ir pieejama tikai latviešu valodā. Attiecīgās mājaslapas sadaļas angļu un krievu valodā jau pāris gadu ir rekonstrukcijas stadijā. Kā norāda LIAA pārstāvji ārvalstīs, regulāri tiek saņemti pieprasījumi no ārvalstu komersantiem, kurus interesē ar uzņēmumu dibināšanu (pārstāvniecību, filiāļu atvēršanu) saistītie jautājumi Latvijā, taču informācija ir pieejama tikai latviešu valodā. Svarīgākajai informācijai koncentrētā veidā būtu jābūt pieejamai UR oficiālajā mājaslapā ne tikai latviešu, bet arī citās valodās.

Mērķis: Informācijas pieejamības nodrošināšana potenciālajiem investoriem.

Uzdevumi:

Papildināt Uzņēmumu reģistra mājaslapu ar sadaļām angļu un krievu valodā, kurās būtu ietverta šāda informācija:

1) uzņēmējdarbības veidi un soļi;

2) kā notiek katra uzņēmējdarbības veida reģistrācija;

3) iesniedzamie dokumenti, veidlapas, nodevu apmēri;

4) UR kontaktinformācija, darba laiki.

Ievietot UR mājaslapā www.ur.gov.lv sadaļas par uzņēmējdarbības veidiem, soļiem, formām, reģistrāciju, iesniedzamiem dokumentiem un kontaktinformāciju angļu (krievu) valodā.

TM, UR

01.10.2009.

"