Ministru kabineta rīkojums
Nr.365
Rīgā 2009.gada 2.jūnijā (prot. Nr.32
40.§)
Grozījumi Uzņēmējdarbības
vides uzlabošanas pasākumu plānā 2009.gadam
Izdarīt Uzņēmējdarbības vides
uzlabošanas pasākumu plānā 2009.gadam (apstiprināts ar Ministru
kabineta 2009.gada 16.janvāra rīkojumu Nr.35 "Par Uzņēmējdarbības
vides uzlabošanas pasākumu plānu 2009.gadam") (Latvijas
Vēstnesis, 2009, 13.nr.) šādus grozījumus:
1. Papildināt daļu
"Saīsinājumi" ar šādiem vārdiem (alfabēta secībā):
1.1. "APP - Akcīzes
preču pārvalde";
1.2. "ĀIPL - Ārvalstu
investoru padome Latvijā";
1.3. "GMP - Galvenā
muitas pārvalde";
1.4. "LDDK - Latvijas
Darba devēju konfederācija";
1.5. "NVA -
Nodarbinātības valsts aģentūra".
2. Daļā "Veicamie pasākumi,
to īstenošanas termiņi un rezultatīvie rādītāji":
2.1. izteikt 1.punkta 4.aili šādā
redakcijā:
"1. 01.03.2009.
2. 01.07.2009.
3. 15.12.2009."
|
2.2. izteikt 9.punkta 4. un 5.aili šādā
redakcijā:
"01.12.2009.
|
Uzsākta projekta "TM un tās
padotībā esošo iestāžu arhīvu sagatavošana elektronisko
pakalpojumu sniegšanai - I kārta" ieviešana Tiesu
administrācijas Zemesgrāmatu departamentā (projekts
iesniegts apstiprināšanai IUMEPL)"
|
2.3. aizstāt 10.punkta 4.ailē
skaitļus "01.05.2009." ar skaitļiem "01.10.2009.";
2.4. aizstāt 15.punkta 4.ailē
skaitļus "01.05.2009." ar skaitļiem "01.10.2009.";
2.5. aizstāt 16.punkta 4.ailē
skaitļus "01.06.2009." ar skaitļiem "01.08.2009.";
2.6. aizstāt 17.punkta 4.ailē
skaitļus "20.12.2009." ar skaitļiem "01.08.2009.";
2.7. izteikt 20.punkta 4. un
5.aili šādā redakcijā:
"1. 01.09.2009.
2. Divu mēnešu laikā pēc
grozījumu pieņemšanas Muitas likumā.
|
1. Izstrādāti uzticamā
komersanta noteikšanas kritēriji un veikti grozījumi Muitas
likumā.
2. Veikti grozījumi 27.12.2005.
MK noteikumos Nr.1005 "Noteikumi par muitas parāda
galvojuma piemērošanu VID muitas iestādēs""
|
2.8. izteikt 21.punkta 4. un
5.aili šādā redakcijā:
"01.09.2009.
|
Izvērtēta iespēja paātrināt
zaudēto parādu norakstīšanas procedūru un paplašināts
kritēriju loks, ko izpildot apliekamo ienākumu iespējams
samazināt par zaudēto parādu summu"
|
2.9. aizstāt 24.punkta 5.ailē
vārdus "tehniskajām vajadzībām" ar vārdiem "tehniskajām
prasībām";
2.10. papildināt 26.punkta
4.aili aiz skaitļiem "01.06.2009." ar vārdiem "Divu mēnešu laikā
pēc likuma pieņemšanas iesniegt noteiktā kārtībā MK
noteikumus.";
2.11. izteikt 32.punkta 3. un
4.aili šādā redakcijā:
"EM sadarbībā ar IEM
|
01.06.2009."
|
2.12. aizstāt 36.punkta
4.ailē skaitļus "01.12.2009." ar skaitļiem "01.10.2009.";
2.13. aizstāt 40.punkta
4.ailē skaitļus "01.12.2009." ar skaitļiem "01.10.2009.";
2.14. aizstāt 41.punkta
4.ailē skaitļus "15.12.2009." ar skaitļiem "01.09.2009.";
2.15. aizstāt 42.punkta
4.ailē skaitļus "01.12.2009." ar skaitļiem "01.07.2009.";
2.16. papildināt daļu ar XI sadaļu
šādā redakcijā:
"XI sadaļa - 2009.gada
1.ceturksnī papildus identificētie pasākumi
|
47.
|
"Mākslīgu"
maksātnespējas procesa pazīmju novēršana
|
TM, MNA
|
01.10.2009.
|
Organizēta diskusija, iesaistot
ĀIPL, LDDK, Latvijas Komercbanku asociāciju u.c.
ieinteresētās puses, un nepieciešamības gadījumā veikti
grozījumi attiecīgajos normatīvajos aktos un noteiktā
kārtībā iesniegti MK.
|
48.
|
Parādsaistību apmēra palielināšana parādam, kam iestājies
izpildes termiņš un par ko iespējams iesniegt
maksātnespējas procesa pieteikumu
|
TM, MNA
|
01.10.2009.
|
Organizēta diskusija, iesaistot
ĀIPL, LDDK, Latvijas Komercbanku asociāciju u.c.
ieinteresētās puses, un nepieciešamības gadījumā veikti
grozījumi attiecīgajos normatīvajos aktos un noteiktā
kārtībā iesniegti MK.
|
49.
|
Papildu
zaudējumu samazināšana uzņēmējiem pirms maksātnespējas
procesa ierosināšanas un izskatīšanas tiesā
|
TM, MNA
|
01.10.2009.
|
Organizēta diskusija, iesaistot
ĀIPL, LDDK, Latvijas Komercbanku asociāciju u.c.
ieinteresētās puses, un nepieciešamības gadījumā veikti
grozījumi attiecīgajos normatīvajos aktos un noteiktā
kārtībā iesniegti MK.
|
50.
|
Iespējas
atsaukt maksātnespējas procesa pieteikumu
|
TM, MNA
|
01.10.2009.
|
Organizēta diskusija, iesaistot
ĀIPL, LDDK, Latvijas Komercbanku asociāciju u.c.
ieinteresētās puses, un nepieciešamības gadījumā veikti
grozījumi attiecīgajos normatīvajos aktos un noteiktā
kārtībā iesniegti MK.
|
51.
|
Maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas un izskatīšanas
uzlabošana
|
TM, MNA
|
01.10.2009.
|
Organizēta diskusija, iesaistot
ĀIPL, LDDK, Latvijas Komercbanku asociāciju u.c.
ieinteresētās puses, un nepieciešamības gadījumā veikti
grozījumi attiecīgajos normatīvajos aktos un noteiktā
kārtībā iesniegti MK.
|
52.
|
Atbalsts
bezdarbniekiem, vienkāršojot iespējas kļūt par
pašnodarbināto personu
|
LM, NVA,VID
|
01.09.2009.
|
Īstenota apmācība par
uzņēmējdarbības uzsākšanu.
|
53.
|
Vadlīniju
izstrāde darba aizsardzības plāna sagatavošanai
|
LM
|
20.12.2009.
|
Nodrošināta darba aizsardzības
prakses standarta izstrāde būvniecībai, iekļaujot tajā
darba aizsardzības plāna paraugu.
|
54.
|
Par
vienkāršotu īslaicīgo darba atļauju izsniegšanu investīciju
projektu īstenošanai
|
LM
|
01.09.2009.
|
Sagatavoti un iesniegti
grozījumi MK 20.01.2004. noteikumos Nr.44 "Noteikumi par
darba atļaujām ārzemniekiem", paplašinot to personu loku,
uz kurām attiecas atvieglota īslaicīgo darba atļauju
izsniegšanas kārtība, ar speciālistiem, kas sniedz atbalstu
nozīmīgo investīciju projektu īstenošanā.
|
55.
|
Elastības
palielināšana darba tiesiskajās attiecībās
|
LM
|
01.08.2009.
|
Organizēta diskusija ar darba
devēju un arodbiedrību pārstāvjiem par:
- iespējām komersantiem
atvieglot finansiālo slogu dīkstāves gadījumos;
- piemaksas (virsstundu,
naktsdarba, svētku dienu) apmēra pārskatīšanu;
- pārbaudes termiņa
pagarināšanu kvalificētiem darbiniekiem;
- procedūru atvieglošanu
kolektīvās atlaišanas gadījumā;
- arodbiedrības biedru skaita
noteikšanu un darba devēja uzteikumu
arodbiedrības biedram;
- atpūtas dienas piešķiršanas
kārtības maiņu asins donoriem;
- uzteikuma iespējas
darbiniekiem, kas atzīti par invalīdiem.
Atbilstoši diskusijas
rezultātam sagatavoti attiecīgi grozījumi Darba likumā.
|
56.
|
Informācijas
nepastarpināta iegūšana
|
FM
|
01.08.2009.
|
Sagatavoti grozījumi MK
2002.gada 25.jūnija noteikumos Nr.271 "Noteikumi par
tonnāžas nodokļa maksātāja statusa piešķiršanu iekšzemes
uzņēmumam", izslēdzot prasību iesniegt uzņēmuma
reģistrācijas apliecību u.c. informāciju, kas ir citu
valsts pārvaldes iestāžu rīcībā.
|
57.
|
Tranzīta
muitas deklarāciju noformēšanas procedūras
vienkāršošana
|
FM, VID GMP
|
01.07.2009.
|
Sagatavoti grozījumi MK
2006.gada 16.maija noteikumos Nr.396 "Muitas procedūras -
tranzīts - piemērošanas kārtība", nodrošinot tranzīta
deklarācijas elektronisko identifikāciju un atceļot
pašrocīga paraksta nepieciešamību.
|
58.
|
Akcīzes
nodokļa maksimālā nodrošinājuma apjoma aprēķināšanas
kārtības maiņa
|
VID APP, FM
|
31.12.2009.
|
Izstrādāti grozījumi MK
2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.638 "Noteikumi par
akcīzes nodokļa nodrošinājumiem alkoholiskajiem dzērieniem,
tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem", paredzot tajā
papildu nosacījumus vispārējā nodrošinājuma apjoma
samazināšanai un atteikšanos no ikmēneša pārskatiem par
akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma izmantošanu
taksācijas periodā.
|
59.
|
Naftas
produktu uzglabāšanas kārtības vienkāršošana akcīzes preču
noliktavās
|
VID APP, FM
|
31.10.2009.
|
Izstrādāti grozījumi MK
2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.662 "Noteikumi par
akcīzes preču aprites kārtību" (piemēram, 25., 29., 85.,
88.punktā).
|
60.
|
Grāmatvedības kārtošanas prasību vienkāršošana
komersantiem
|
FM, VID
|
01.09.2009.
|
Izvērtēti normatīvie dokumenti
par grāmatvedības kārtošanu, sagatavoti priekšlikumi
grozījumiem normatīvajos aktos par grāmatvedības
organizēšanas procesu vienkāršošanu un noteiktā kārtībā
iesniegti MK.
|
61.
|
Administratīvā sloga samazināšana komersantiem publisko
iepirkumu jomā
|
FM, IUB
|
01.07.2009.
|
Sagatavoti grozījumi Publisko
iepirkumu likumā un noteiktā kārtībā iesniegti MK.
|
62.
|
Lielo un
stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas
grupas izveidošana
|
EM, LIAA sadarbībā ar RAPLM
u.c.
|
15.12.2009.
|
Izveidota starpinstitūciju
koordinācijas darba grupa atbalstāmo investīciju projektu
īstenošanai.
|
63.
|
Kontrolējošo
institūciju sankciju liberalizēšana attiecībā uz
komersantiem
|
EM sadarbībā
ar IEM, LM, TM, VM, ZM u.c.
|
01.10.2009.
|
Izveidota darba grupa ar visu
iesaistīto institūciju pārstāvjiem, lai izvērtētu LAPK
noteiktās soda sankcijas attiecībā uz komersantiem, kas
tikko uzsākuši darbību.
|
64.
|
Jaundibinātā
uzņēmuma pamatkapitāla prasību samazināšana
|
TM, UR
|
01.07.2009.
|
TM darba grupas ietvaros
izstrādāti grozījumi Komerclikumā un iesniegts
likumprojekts izskatīšanai MK.
|
65.
|
Valsts
zinātnisko institūciju intelektuālā īpašuma reģistrācijas
un izmantošanas kārtības noteikšana
|
IZM
|
Triju mēnešu laikā pēc tam, kad
Saeimā pieņemti grozījumi Zinātniskās darbības likumā
|
Izstrādāti MK noteikumi, kas
paredz valsts zinātnisko institūciju intelektuālā īpašuma
reģistrēšanas un izmantošanas kārtību, un iesniegti MK
vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi "Zinātniskās
darbības likumā"".
|
66.
|
"Zaļo
tirdziņu" definēšana un ielu tirdzniecības vietās atļautā
preču sortimenta paplašināšana
|
EM
|
01.10.2009.
|
Izstrādāts MK noteikumu
projekts, kurā paredzēti tirdzniecības veidi, kas
saskaņojami ar pašvaldību, un reglamentēta to tirdzniecības
organizēšanas kārtība, mainot tiesisko regulējumu MK
1998.gada 6.oktobra noteikumos Nr.388 "Noteikumi par
tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu
tirdzniecības vietās un izbraukumos" un MK 1996.gada
28.maija noteikumos Nr.188 "Kārtība, kādā lauku apvidos
darbojas pārvietojamie mazumtirdzniecības punkti, kuros nav
kases aparāti".
|
67.
|
Vasaras
kafejnīcu tirdzniecības ierobežojumu atcelšana
|
FM sadarbībā
ar VID
|
01.08.2009.
|
Sagatavoti grozījumi
Alkoholisko dzērienu aprites likuma 3.panta 3.1
daļā un noteiktā kārtībā iesniegti MK.
|
68.
|
Jauna
Radiofrekvenču plāna redakcijas apstiprināšana
|
SM
|
31.12.2009.
|
Apstiprināta jauna
Radiofrekvenču plāna redakcija.
|
69.
|
UR
mājaslapas papildināšana ar sadaļām angļu (krievu)
valodā
|
TM, UR
|
01.10.2009.
|
UR mājaslapā www.ur.gov.lv ievietota sadaļa
par uzņēmējdarbības veidiem, soļiem, formām, reģistrāciju,
iesniedzamajiem dokumentiem un kontaktinformāciju angļu
(krievu) valodā."
|
3. Daļā "Uzņēmējdarbības
vides uzlabošanas pasākumu plāns 2009.gadam":
3.1. izteikt 1.punkta 4.aili šādā
redakcijā:
"EM
1. 01.03.2009.
2. 01.07.2009.
3. 15.12.2009."
|
3.2. izteikt 9.punkta 3. un
4.aili šādā redakcijā:
"Uzsākt projekta "TM un tās
padotībā esošo iestāžu arhīvu sagatavošana elektronisko
pakalpojumu sniegšanai - I kārta" ieviešanu Tiesu
administrācijas Zemesgrāmatu departamentā (projekts
apstiprināšanai iesniegts IUMEPL)
|
TM
01.12.2009."
|
3.3. aizstāt 10.punkta 4.ailē
skaitļus "01.05.2009." ar skaitļiem "01.10.2009.";
3.4. aizstāt 15.punkta 4.ailē
skaitļus "01.05.2009." ar skaitļiem "01.10.2009.";
3.5. aizstāt 16.punkta 4.ailē
skaitļus "01.06.2009." ar skaitļiem "01.08.2009.";
3.6. aizstāt 17.punkta 4.ailē
skaitļus "20.12.2009." ar skaitļiem "01.08.2009.";
3.7. izteikt 20.punkta 3. un
4.aili šādā redakcijā:
"1. Izstrādāt uzticamā
komersanta noteikšanas kritērijus un veikt grozījumus
Muitas likumā.
2. Veikt grozījumus MK
27.12.2005. noteikumos Nr.1005 "Noteikumi par muitas parāda
galvojuma piemērošanu VID muitas iestādēs"
|
FM
1. 01.09.2009.
2. Divu mēnešu laikā pēc
grozījumu pieņemšanas Muitas likumā"
|
3.8. izteikt 21.punkta 3. un
4.aili šādā redakcijā:
"Izvērtēt iespējas paātrināt
zaudēto parādu norakstīšanas procedūru un paplašināt
kritēriju loku, ko izpildot apliekamo ienākumu iespējams
samazināt par zaudēto parādu summu.
|
FM
01.09.2009."
|
3.9. aizstāt 24.punkta 3.ailē vārdus "tehniskajām
vajadzībām" ar vārdiem "tehniskajām prasībām";
3.10. papildināt 26.punkta
4.aili aiz skaitļiem "01.06.2009." ar vārdiem "Divu mēnešu laikā
pēc likuma pieņemšanas iesniegt noteiktā kārtībā MK
noteikumus.";
3.11. izteikt 32.punkta
4.aili šādā redakcijā:
"EM sadarbībā ar IEM
01.06.2009."
|
3.12. aizstāt 36.punkta
4.ailē skaitļus "01.12.2009." ar skaitļiem "01.10.2009.";
3.13. aizstāt 40.punkta
4.ailē skaitļus "01.12.2009." ar skaitļiem "01.10.2009.";
3.14. aizstāt 41.punkta
4.ailē skaitļus "15.12.2009." ar skaitļiem "01.09.2009.";
3.15. aizstāt 42.punkta
4.ailē skaitļus "01.12.2009." ar skaitļiem "01.07.2009.";
3.16. papildināt daļu ar XI sadaļu
šādā redakcijā:
"XI sadaļa - 2009.gada
1.ceturksnī papildus identificētie pasākumi
|
47.
"Mākslīgu" maksātnespējas procesa pazīmju novēršana
|
Saskaņā ar Maksātnespējas
likuma 50.pantu maksātnespējas procesa pieteikumu attiecībā
uz parādnieku var iesniegt, ja ir iestājusies kāda no šajā
likumā norādītajām maksātnespējas procesa pazīmēm. Likums
paredz, ka kreditoram pirms maksātnespējas procesa
pieteikuma iesniegšanas tiesā ir pienākums izsniegt vai
nosūtīt uz parādnieka juridisko adresi brīdinājumu par savu
nodomu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu. Ja
parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma izsniegšanas
vai nosūtīšanas nav samaksājis parādu vai cēlis pamatotus
iebildumus pret prasījumu, tikai tad kreditoram ir tiesības
iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā. Uzņēmēji
norāda, ka praksē bieži dažādu iemeslu dēļ (pasta
aizkavēšanās, nolaidības u.c.) parādnieks šo brīdinājumu
vai nu saņem novēloti, vai arī nesaņem nemaz. Līdz ar to
šādas situācijas bieži izraisa "mākslīgas" maksātnespējas
procesa pazīmes iestāšanos.
|
Mērķis:
Novērst "mākslīgu"
maksātnespējas procesa pazīmju iestāšanos.
Uzdevums:
1. Skaidrāk un noteiktāk
jādefinē parādnieka informēšanas veids par kreditora nodomu
iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā.
2. Jāpagarina laiks, kurā
parādnieks var samaksāt parādu vai celt pamatotus
iebildumus pret prasījumu, no trim līdz četrām nedēļām.
|
Organizēt diskusiju, iesaistot
ĀIPL, LDDK, Latvijas Komercbanku asociāciju u.c.
ieinteresētās puses, un nepieciešamības gadījumā veikt
grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos un noteiktā
kārtībā iesniegt MK.
|
TM, MNA
01.10.2009.
|
48.
Parādsaistību apmēra palielināšana parādam, kam iestājies
izpildes termiņš un par ko iespējams iesniegt
maksātnespējas procesa pieteikumu
|
Šobrīd spēkā esošais
Maksātnespējas likums paredz, ka maksātnespējas procesa
pieteikumu tiesā var iesniegt, ja parādnieks nav nokārtojis
vienu vai vairākas parādsaistības, kurām ir iestājies
izpildes termiņš un kuras atsevišķi vai kopā pārsniedz Ls
1000. Attiecībā uz lielajiem uzņēmumiem šāda summa ir
nesamērīga, jo var radīt neatgriezenisku kaitējumu
uzņēmējam, ierosinot nepamatotu maksātnespējas procesu.
|
Mērķis:
Uzlabot maksātnespējas procesa
noteikšanu.
Uzdevums:
Pārskatīt parādsaistību apjomu
parādam, kam iestājies izpildes termiņš un par ko iespējams
iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu.
|
Organizēt diskusiju, iesaistot
ĀIPL, LDDK, Latvijas Komercbanku asociāciju u.c.
ieinteresētās puses, un nepieciešamības gadījumā veikt
grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos un noteiktā
kārtībā iesniegt MK.
|
TM, MNA
01.10.2009.
|
49. Papildu
zaudējumu samazināšana uzņēmējiem pirms maksātnespējas
procesa ierosināšanas un izskatīšanas tiesā
|
Saskaņā ar Civilprocesa likuma
363.6 panta pirmo daļu maksātnespējas procesa
lietu tiesa izskata 30 dienu laikā no tās ierosināšanas
dienas, bet 363.4 panta pirmā daļa paredz, ka,
ierosinot maksātnespējas procesa lietu, tiesnesis apķīlā
parādnieka pamatlīdzekļus un lemj par citu šajā likumā
noteikto prasības nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu, ja
tas nerada šķēršļus parādnieka saimnieciskajai darbībai.
Tiesnesis, lemjot par lietas izskatīšanu tiesā tuvu 30
dienu termiņam un par parādnieka naudas līdzekļu
kredītiestādēs apķīlāšanu, faktiski maksātspējīgam
uzņēmumam rada būtisku saimnieciskās darbības traucējumu,
liedzot iespēju norēķināties ar pakalpojumu sniedzējiem un
veikt godprātīgu nodokļu samaksu, kas var radīt papildu
zaudējumus līgumsodu vai soda naudas veidā.
|
Mērķis:
Samazināt uzņēmēju izmaksas
pirms maksātnespējas procesa ierosināšanas izskatīšanas
tiesā.
Uzdevums:
Paredzēt, ka, ierosinot
maksātnespējas procesa lietu, tiesnesis apķīlā parādnieka
pamatlīdzekļus tikai pamatparāda apjoma apmērā.
|
Organizēt diskusiju, iesaistot
ĀIPL, LDDK, Latvijas Komercbanku asociāciju u.c.
ieinteresētās puses, un nepieciešamības gadījumā veikt
grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos un noteiktā
kārtībā iesniegt MK.
|
TM, MNA
01.10.2009.
|
50. Iespējas
atsaukt maksātnespējas procesa pieteikumu
|
Saskaņā ar Maksātnespējas
likuma 58.panta otro daļu maksātnespējas procesa
iesniedzējam nav tiesības šo pieteikumu atsaukt pat tad, ja
puses ir savstarpēji vienojušās par parāda atmaksu.
|
Mērķis:
Uzlabot maksātnespējas
procesu.
Uzdevums:
Paredzēt gadījumus, kad
maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs to
atsaukt.
|
Organizēt diskusiju, iesaistot
ĀIPL, LDDK, Latvijas Komercbanku asociāciju u.c.
ieinteresētās puses, un nepieciešamības gadījumā veikt
grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos un noteiktā
kārtībā iesniegt MK.
|
TM, MNA
01.10.2009.
|
51.
Maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas un izskatīšanas
uzlabošana
|
Saskaņā ar Civilprocesa likuma
363.6 panta pirmo daļu maksātnespējas procesa
lietu tiesa izskata 30 dienu laikā no tās ierosināšanas
dienas, bet 363.4 panta pirmā daļa nosaka, ka,
ierosinot maksātnespējas procesa lietu, tiesnesis apķīlā
parādnieka pamatlīdzekļus un lemj par citu šajā likumā
noteikto prasības nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu, ja
tas nerada šķēršļus parādnieka saimnieciskajai darbībai.
Bieži praksē tiesnesis nosaka maksātnespējas procesa lietas
izskatīšanu tiesā tuvu noteiktajam maksimālajam 30 dienu
termiņam un lemj par parādnieka naudas līdzekļu
kredītiestādēs apķīlāšanu vai arī par kādu citu likumā
noteikto prasības nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma
363.5 panta otro daļu tiesnesis pēc
Maksātnespējas administrācijas priekšlikuma saņemšanas
nekavējoties lemj par Maksātnespējas administrācijas
ieteiktā administratora amata kandidāta iecelšanu par
administratoru, kurš saskaņā ar Maksātnespējas likumu līdz
maksātnespējas procesa lietas izskatīšanai tiesā papildus
Maksātnespējas likuma 60.panta pirmās daļas 1.punktā
noteiktajam apzina un novērtē parādnieka aktīvus, saistības
un saimniecisko darbību, kā arī sagatavo un iesniedz tiesā
savu pārskatu par parādnieka stāvokli.
Vadoties no tiesu prakses,
ieceltais administrators bieži nespēj līdz tiesas sēdei
sagatavot pārskatu par parādnieka stāvokli, kavējumu
pamatojot ar dokumentu kvantitāti, ko nepieciešams
izskatīt, lai apzinātu un novērtētu parādnieka saimniecisko
darbību, aktīvus un saistības. Šādu neattaisnojamu kavējumu
bieži izraisa arī administratora rīcība, pieprasot
parādniekam iesniegt dokumentus, kas pēc būtības nemaz
neattiecas uz administratora pārskatā norādāmo ziņu
sagatavošanu un nav nepieciešama šo ziņu sagatavošanai.
Maksātnespējas procesa lietas
tiesai jāizskata 30 dienu laikā no ierosināšanas dienas,
taču tiesa, saņemot administratora iesniegumu ar lūgumu
atlikt lietas izskatīšanu pārskatā norādāmo ziņu apjoma
dēļ, nākamo sēdi bieži nosaka ārpus noteiktā 30 dienu
termiņa. Līdz ar to arī maksātnespējas lietas neizskatīšana
likumā noteiktā termiņā būtiski ietekmē parādnieka
saimniecisko darbību, jo apķīlāto bankas kontu dēļ uzņēmums
ilgstoši nav spējīgs norēķināties ar pakalpojumu
sniedzējiem, samaksāt darba algas saviem darbiniekiem un
veikt nodokļu samaksu, tādējādi var iestāties jau iepriekš
minētās nelabvēlīgās sekas (līgumsodu, soda naudas un
nokavējuma naudas maksājumi).
Nepieciešams arī noteikt
atbildību par maksātnespējas procesa pieteikumiem, kurus
vēlāk tiesa ir noraidījusi kā nepamatotus vai apzināti
nepatiesus.
|
Mērķis:
Uzlabot maksātnespējas procesa
lietas ierosināšanu un izskatīšanu.
Uzdevums:
1. Izanalizēt
maksātnespējas administratora pārskata par parādnieka
stāvokli iesniegšanas termiņa pārsniegšanas gadījumus
un rast risinājumu turpmākai situācijas
uzlabošanai/novēršanai.
2. Paredzēt atbildību par
tāda maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu, kuru
tiesa vēlāk ir noraidījusi, atzīstot to par nepamatotu vai
apzināti nepatiesu, samērojot šo atbildību ar uzņēmumam
nodarīto kaitējumu.
|
Organizēt diskusiju, iesaistot
ĀIPL, LDDK, Latvijas Komercbanku asociāciju u.c.
ieinteresētās puses, un nepieciešamības gadījumā veikt
grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos un noteiktā
kārtībā iesniegt MK.
|
TM, MNA
01.10.2009.
|
52. Atbalsts
bezdarbniekiem, vienkāršojot iespējas kļūt par
pašnodarbināto personu
|
Pieaugošā bezdarba apstākļos ir
jāvienkāršo iespējas kļūt par pašnodarbināto personu. Ņemot
vērā, ka daudzus bezdarbniekus varētu atturēt nezināšana un
prasmju trūkums, pieaugošā bezdarba apstākļos ir
jāvienkāršo iespējas kļūt par pašnodarbināto personu.
|
Mērķis:
Veicināt uzņēmējdarbības
uzsākšanu.
Uzdevumi:
NVA filiālēs konkurētspējas
paaugstināšanas pasākumu ietvaros īstenot apmācību par
komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanu. NVA filiāļu
rīkotajās informatīvajās dienās bezdarbniekiem pēc NVA
uzaicinājuma jāpiedalās VID darbiniekiem, lai informētu
bezdarbniekus par pašnodarbinātības uzsākšanu.
|
Īstenot apmācības par
uzņēmējdarbības uzsākšanu.
|
LM, NVA,
VID
01.09.2009.
|
53.
Vadlīniju izstrāde darba aizsardzības plāna
sagatavošanai
|
EK priekšlikums administratīvā
sloga samazināšanai darba vides jomā (rekomendācija
Nr.123).
Saskaņā ar Eiropas Darba
drošības un veselības aizsardzības aģentūras informāciju
būvniecība ir ES sektors ar vislielāko negadījumu risku.
Būvstrādnieki iet bojā trīs reizes biežāk un tiek ievainoti
divas reizes biežāk nekā citu profesiju strādnieki. Ņemot
vērā augsto riska pakāpi šajā nozarē, būtu jāņem vērā
"labās prakses" piemēri, kurus varētu viegli piemērot, lai
novērstu negadījumus. Pirmais solis ir veikts, pārņemot
Direktīvu 92/57 par darba drošības un veselības
aizsardzības prasību minimuma īstenošanu pagaidu vai
pārvietojamos būvlaukumos. Direktīvas prasības ir
iestrādātas MK 2003.gada 25.februāra noteikumos Nr.92
"Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus". MK
noteikumi kā vienu no prasībām paredz izstrādāt darba
aizsardzības plānu konkrētām būvēm, taču komersanti norāda,
ka prasības plāna izstrādei ir ļoti vispārīgas, tādēļ plāns
tiek izstrādāts vai nu ļoti formāli, vai arī netiek
izstrādāts vispār, jo trūkst praktiskas informācijas, kā to
darīt.
|
Mērķis:
Atvieglot darba aizsardzības
plānu izstrādi būvniecībā, sagatavojot paraugu.
Uzdevumi:
Izstrādāt darba aizsardzības
plāna paraugu un iekļaut to darba aizsardzības prakses
standartā būvniecībai.
|
LM nodrošināt darba
aizsardzības prakses standarta izstrādi būvniecībai,
iekļaujot tajā darba aizsardzības plāna paraugu.
|
LM
20.12.2009.
|
54. Par
vienkāršotu īslaicīgo darba atļauju izsniegšanu investīciju
projektu īstenošanai
|
Komersanti norāda, ka MK
20.01.2004. noteikumu Nr.44 "Noteikumi par darba atļaujām
ārzemniekiem" 29.punktā ir atrunāta atvieglotā īslaicīgo
darba atļauju izsniegšanas kārtība (bez darba devēja darba
izsaukuma apstiprināšanas NVA), bet būtu jāizvērtē iespēja
papildināt to speciālistu loku, uz kuriem attiecas šī
atvieglotā kārtība, ar speciālistiem, kas sniedz atbalstu
nozīmīgo investīciju projektu īstenošanā.
|
Mērķis:
Veicināt nozīmīgo ārvalstu
investīciju projektu īstenošanu.
Uzdevums:
Atvieglot īslaicīgo darba
atļauju izsniegšanas kārtību ārvalstu speciālistiem, kas
sniedz atbalstu nozīmīgo investīciju projektu īstenošanā
(bez darba devēja darba izsaukuma apstiprināšanas NVA).
|
Sagatavot un iesniegt MK
grozījumus MK 20.01.2004. noteikumos Nr.44 "Noteikumi par
darba atļaujām ārzemniekiem", paplašinot to personu loku,
uz kuriem attiecas atvieglotā īslaicīgo darba atļauju
izsniegšanas kārtība, ar speciālistiem, kas sniedz atbalstu
nozīmīgo investīciju projektu īstenošanā.
|
LM
01.09.2009.
|
55.
Elastības palielināšana darba tiesiskajās attiecībās
|
Saskaņā ar Darba likuma normām,
ja uzņēmumā ir dīkstāve, ir iespēja vai nu pārtraukt darba
tiesiskās attiecības ar darbiniekiem, vai arī tās saglabāt,
maksājot darbiniekiem algu. Komersanti norāda, ka dīkstāves
apstākļos darbinieku paturēšana rada lielu finansiālo
slogu, tāpēc vajadzētu ieviest atbalsta instrumentu, ja
uzņēmumā ir dīkstāve, paredzot, ka valsts finansē šādus
uzņēmumus, daļēji sedzot ar atalgojumu saistītās izmaksas,
piemēram, daļu algas atbrīvo no nodokļu maksājumiem
utt.
|
Mērķis:
Darba tiesisko attiecību
elastības palielināšana.
Uzdevumi:
1. Paredzēt finanšu
atbalsta instrumentus uzņēmumiem, kuros ir dīkstāve.
|
LM organizēt diskusiju ar darba
devēju un arodbiedrību pārstāvjiem par:
- iespējām komersantiem
atvieglot finansiālo slogu dīkstāves gadījumos;
- piemaksas (virsstundu,
naktsdarba, svētku dienu) apmēra pārskatīšanu;
- pārbaudes termiņa
pagarināšanu kvalificētiem darbiniekiem;
- procedūru atvieglošanu
kolektīvās atlaišanas gadījumā;
- arodbiedrības biedru skaita
noteikšanu un darba devēja uzteikumu arodbiedrības
biedram;
- atpūtas dienas piešķiršanas
kārtības maiņu asins donoriem;
- uzteikuma iespējas
darbiniekiem, kas atzīti par invalīdiem.
Atbilstoši diskusijas
rezultātam sagatavot attiecīgus grozījumus Darba
likumā.
|
LM
01.08.2009.
|
Darba devēji norāda, ka Darba
likuma normas uzliek lielu finansiālo slogu komersantiem,
jo paredzētas lielas piemaksas par virsstundu darbu un
naktsdarbu, kā arī atlaišanas pabalsts.
Saskaņā ar Darba likuma
112.pantu darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam
atlaišanas pabalstu atkarībā no nostrādāto gadu skaita pie
attiecīgā darba devēja. Tāpat saskaņā ar Darba likuma
normām ir paredzētas piemaksas par virsstundu darbu,
naktsdarbu un darbu svētku dienās. Komersanti norāda, ka
Darba likumā noteiktās piemaksas ir nesamērīgi augstas un
tās ir jāsamazina līdz 50 % par virsstundu darbu un
darbu svētku dienās un līdz 30 % - par naktsdarbu.
|
2. Noteikt, ka piemaksa
par virsstundu darbu un darbu svētku dienās ir līdz
50 %, piemaksa par naktsdarbu - līdz 30 %, ja
darbs ir gan svētku dienā, gan naktī, tad tiek maksāta
tikai viena (lielākā) piemaksa.
|
Saskaņā ar Darba likuma
46.pantu darba devējs, slēdzot darba līgumu, var noteikt
pārbaudes termiņu, kas nav garāks par 3 mēnešiem.
Komersanti norāda, ka vajadzētu paredzēt, ka darba devējiem
ir tiesības noteikt pārbaudes laiku līdz 6 mēnešiem, ja
darbā tiek pieņemti vadītāji un augsti kvalificēti
darbinieki (saskaņā ar Profesiju klasifikatora
1.-3.grupu).
|
3. Pārbaudes termiņa
pagarināšana līdz 6 mēnešiem.
|
Saskaņā ar Darba likuma
107.pantu darba devējs kolektīvo atlaišanu var uzsākt ne
agrāk kā 60 dienas pēc paziņojuma iesniegšanas NVA, ja
darba devējs un darbinieku pārstāvji nav vienojušies par
vēlāku kolektīvās atlaišanas uzsākšanas termiņu. Komersanti
norāda, ka minētais termiņš ir jāsamazina līdz 30 dienām,
jo kolektīvā atlaišana notiek, kad uzņēmums ir nonācis
grūtībās un 2 mēnešu termiņš rada papildu finansiālo slogu
komersantiem.
|
4. Termiņa samazināšana
līdz 30 dienām kolektīvās atlaišanas gadījumā, ņemot vērā,
ka Padomes 1998.gada Direktīva 98/59/EK par dalībvalstu
tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo
atlaišanu to paredz. Vienlaikus paredzēt NVA iespēju
termiņu pagarināt līdz 60 dienām.
|
Darba likums nosaka, ka darba
devēja uzteikums darbinieka - arodbiedrības biedra -
atlaišanai ir iespējams tikai ar arodbiedrības piekrišanu,
izņemot gadījumus, ja darbinieks ir atradies darbā
alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, tiek
likvidēts darba devējs vai atjaunots darbinieks, kurš agrāk
veica attiecīgo darbu. Komersanti norāda, ka būtu jādod
iespēja bez saskaņošanas ar arodbiedrību atlaist arī tādu
darbinieku, kurš zaudējis darba devēja uzticību.
Tāpat nepieciešams noteikt
minimālo arodbiedrības biedru skaitu uzņēmumā, kuru
sasniedzot darba devējam ir jākonsultējas ar minēto
arodbiedrību.
|
5. Noteikt minimālo biedru
skaitu arodbiedrībā, kuru sasniedzot darba devējam ir
jākonsultējas ar attiecīgo arodbiedrību.
6. Nodrošināt iespēju bez
saskaņošanas ar arodbiedrību atlaist darbinieku, kurš
zaudējis darba devēja uzticību.
|
Saskaņā ar Darba likuma normām
darbiniekam, kurš ārstniecības iestādē nodod asinis, pēc
katras šādas dienas piešķir atpūtas dienu, izmaksājot
atlīdzību. Pēc darbinieka pieprasījuma šo dienu pievieno
ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam. Komersanti uzskata,
ka atpūtas dienas jēga ir, lai donors pēc asins nodošanas
atjaunotu spēkus, un tāpēc nav pareizi atļaut to pievienot
ikgadējam atvaļinājumam, kā arī jānosaka saprātīgi termiņi,
kādos darbiniekam ir jāpaziņo par asins nodošanu.
|
7. Paredzēt, ka atpūtas
diena donoriem tiek piešķirta nākamajā dienā pēc asins
nodošanas, paredzēt termiņus, kādā darbiniekam jāpaziņo par
asins nodošanu.
8. Noteikt, ka mācību
atvaļinājums piešķirams tikai gadījumos, ja izglītība ir
saistīta ar attiecīgā darbinieka pienākumu pildīšanu, un
precizēt, ka 20 darbdienas ir piešķiramas vienā mācību
programmā paredzētā valsts eksāmena kārtošanai vai
diplomdarba izstrādei.
|
Saskaņā ar Darba likuma normām
darba devējam ir aizliegts uzteikt darba līgumu ar
darbinieku, ja viņš ir atzīts par invalīdu. Komersanti
norāda, ka tas uzliek lielu slogu, jo šāda darbinieka vietā
nevar pieņemt citu darbinieku, tāpēc minētais aizliegums
jāsvītro no likuma, vienlaikus izskatot iespēju maksāt
papildu sociālās garantijas.
|
9. Svītrot no Darba likuma
aizliegumu atbrīvot no darba invalīdus.
|
56.
Informācijas nepastarpināta iegūšana
|
Saskaņā ar MK 25.06.2002.
noteikumu Nr.271 "Noteikumi par tonnāžas nodokļa maksātāja
statusa piešķiršanu iekšzemes uzņēmumam" 6.punktu iekšzemes
uzņēmums, kas atbilst likumam "Par uzņēmumu ienākuma
nodokli" un pretendē uz tonnāžas nodokļa maksātāja statusu,
līdz kārtējā gada 1.septembrim iesniedz VID teritoriālajā
iestādē iesniegumu un nepieciešamos dokumentus, t.sk.
uzņēmuma reģistrācijas apliecību (kopiju).
|
Mērķis:
Samazināt administratīvo slogu
komersantam
Uzdevums:
Nepieprasīt no komersanta
informāciju, kas jau ir citu valsts iestāžu rīcībā
|
Sagatavot grozījumus MK
2002.gada 25.jūnija noteikumos Nr.271 "Noteikumi par
tonnāžas nodokļa maksātāja statusa piešķiršanu iekšzemes
uzņēmumam", izslēdzot prasību iesniegt uzņēmuma
reģistrācijas apliecību u.c. informāciju, kas ir citu
valsts pārvaldes iestāžu rīcībā.
|
FM
01.08.2009.
|
57. Tranzīta
muitas deklarāciju noformēšanas procedūras
vienkāršošana
|
Latvijā, noformējot tranzīta
muitas deklarācijas, pastāv prasības, kuras ir stingrākas
par ES direktīvu prasībām.
Latvijā nepieciešams principāla
paraksts uz tranzīta pavaddokumenta. Citās ES dalībvalstīs
muitas kravu transportēšanai paredzētās tranzīta
deklarācijas izdrukātas uz balta papīra, bez principāla
paraksta un zīmoga, ar svītrkodu.
|
Mērķis:
Samazināt administratīvo slogu
komersantiem
Uzdevums:
Nodrošināt iespēju NCTS sistēmā
iesniegtas tranzīta deklarācijas - tranzīta pavaddokumenta
- pašrocīgu parakstīšanu aizstāt ar citu - elektronisku
identifikācijas paņēmienu.
|
Sagatavot grozījumus MK
2006.gada 16.maija noteikumos Nr.396 "Muitas procedūras -
tranzīts - piemērošanas kārtība", nodrošinot tranzīta
deklarācijas elektronisko identifikāciju un atceļot
pašrocīga paraksta nepieciešamību.
|
FM, VID
GMP
01.07.2009.
|
58. Akcīzes
nodokļa maksimālā nodrošinājuma apjoma aprēķināšanas
kārtības maiņa
|
MK 2005.gada 30.augusta
noteikumu Nr.638 "Noteikumi par akcīzes nodokļa
nodrošinājumiem alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas
izstrādājumiem un naftas produktiem" 41.punkts nosaka, ka
persona, kurai ir izsniegta vispārējā nodrošinājuma
apliecība, līdz pēctaksācijas perioda piecpadsmitajam
datumam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā pārskatu par
vispārējā nodrošinājuma izmantošanu taksācijas periodā
(8.pielikums). Minētā pārskata iesniegšana apgrūtina
uzņēmējdarbības veikšanu, uzliek papildu administratīvo
slogu komersantam.
|
Mērķis: Samazināt
administratīvo slogu komersantiem.
Uzdevumi:
1. Veikt atbilstošus grozījumus
MK noteikumos par nodrošinājumiem naftas produktiem un
alkoholiskajiem dzērieniem, paredzot papildu nosacījumus
vispārējā nodrošinājuma apjoma samazināšanai.
2. Atteikties no
nepieciešamības komersantiem iesniegt VID ikmēneša
pārskatus par akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma
izmantošanu taksācijas periodā, tā vietā izmantojot
atbilstošu programmnodrošinājumu un apkopojot citus VID
rīcībā jau esošus datus.
|
Izstrādāt grozījumus MK
2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.638 "Noteikumi par
akcīzes nodokļa nodrošinājumiem alkoholiskajiem dzērieniem,
tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem", paredzot
papildu nosacījumus vispārējā nodrošinājuma apjoma
samazināšanai, kā arī atteikties no ikmēneša pārskatiem par
akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma izmantošanu
taksācijas periodā.
|
VID
APP,
FM
31.12.2009.
|
59.
Naftas produktu uzglabāšanas kārtības vienkāršošana akcīzes
preču noliktavās
|
Šobrīd naftas produktu akcīzes
noliktavā vienā tvertnē drīkst glabāt tikai vienam
komersantam piederošos naftas produktus. Šāda situācija
ļoti apgrūtina komersantu darbību, piemēram, ar biodegvielu
vai degvielas piedevām, jo neliels produktu apjoms aizņem
tikai nelielu tvertnes daļu, pārējā daļa paliek
neizmantota, bet varētu tikt izmantota vairākiem
komersantiem. Tāpat šobrīd Latvijā ir problemātiski saņemt
lielas naftas produktu partijas, piemēram, ar kuģi, jo
faktiski vienas akcīzes noliktavas ietvaros bieži vien nav
iespējams izvietot visu preču partiju. Lai gan MK 2005.gada
30.augusta noteikumu Nr.662 "Par akcīzes preču aprites
kārtību" 92.punkts formāli paredz iespēju vienā noliktavā
uzglabāt dažādiem komersantiem piederošus naftas produktus,
tomēr citos šo noteikumu punktos iekļauti tādi nosacījumi,
ka praksē šo iespēju nav iespējams izmantot.
|
Mērķis: Samazināt
administratīvo un finansiālo slogu komersantiem un veicināt
lietderīgu akcīzes preču noliktavu un pārvadātāju resursu
izmantošanu.
Uzdevums:
Atļaut (līdzīgi kā tas ir citās
ES dalībvalstīs un jau šobrīd sekmīgi darbojas muitas
noliktavās Latvijā) naftas produktu akcīzes noliktavās
vienā tvertnē uzglabāt dažādiem komersantiem piederošos
viena veida naftas produktus. Uzglabājamie naftas produkti
atrastos ar konkrētās akcīzes preču noliktavas turētāja
nodrošinājumu, un šī persona uzņemtos pilnu atbildību par
nodokļa samaksu, kamēr produkts ir noliktavā.
|
Izstrādāt grozījumus MK
2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.662 "Noteikumi par
akcīzes preču aprites kārtību" (piemēram, 25., 29., 85.,
88.punktā).
|
VID
APP,
FM
31.10.2009.
|
60.
Grāmatvedības kārtošanas prasību vienkāršošana
komersantiem
|
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem
grāmatvedības kārtošanas procesa nodrošināšanai ir jāveido
dažādas komisijas. Piemēram, saskaņā ar MK 21.10.2003.
noteikumu Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanas
organizāciju" 51.punktu uzņēmuma vadītājs izveido
inventarizācijas komisiju, pat ja īpašnieks/vadītājs ir
vienīgais darbinieks vai viens no nedaudziem darbiniekiem.
2006.gada 5.decembrī minētajā punktā tika izdarīti
grozījumi, paredzot, ka individuālā uzņēmuma, zemnieku vai
zvejnieku saimniecības īpašnieks, cita fiziskā persona, kas
veic saimniecisko darbību, un individuālais komersants
inventarizāciju var veikt pats. Komersanti norāda, ka šādu
vienkāršotu prasību (bez komisijas veidošanas) vajadzētu
attiecināt arī uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību,
kurās ir 3-5 darbinieki. Saskaņā ar komersantu sniegto
informāciju šādas prasības grāmatvedības kārtošanas procesā
ir sastopamas bieži.
|
Mērķis: Samazināt
administratīvo slogu komersantiem grāmatvedības
kārtošanā.
Uzdevums:
Noteikt vienkāršotas prasības
lietvedības un grāmatvedības procesu organizēšanai
sabiedrībām ar ierobežotu atbildību - viena īpašnieka
sabiedrībām.
|
Izvērtēt normatīvos dokumentus
par grāmatvedības kārtošanu un sagatavot priekšlikumus
grozījumiem normatīvajos aktos grāmatvedības organizēšanas
procesu vienkāršošanai un noteiktā kārtībā iesniegt MK
|
FM, VID
01.09.2009.
|
61.
Administratīvā sloga samazināšana komersantiem publisko
iepirkumu jomā
|
Priekšlikums ir saņemts no EK
apkopojuma par labāko praksi administratīvā sloga
samazināšanā ES dalībvalstīs.
Saskaņā ar Publisko iepirkumu
likuma 39.pantu pasūtītājs izslēdz pretendentu vai
kandidātu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā un
neizskata piedāvājumu, ja kandidāts vai pretendents
pasludināts par maksātnespējīgu, tā saimnieciskā darbība ir
apturēta vai pārtraukta vai ir uzsākta tiesvedība par
kandidāta vai pretendenta bankrotu, kandidātam vai
pretendentam ir nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas
obligāto iemaksu parādi Latvijā vai valstī, kurā tas
reģistrēts. Savukārt, lai pārliecinātos par pretendentu
atbilstību iepriekš minētajām prasībām, pasūtītājs -
iestāde, kas veic publisko iepirkumu, - var pieprasīt
kompetentas institūcijas izziņu, kas apliecina, ka
kandidāts vai pretendents nav pasludināts par
maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas stadijā vai tā
saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta (Uzņēmumu
reģistra izsniegta izziņa), izziņu, kuru izdevis Valsts
ieņēmumu dienests vai cita nodokļu administrēšanas iestāde
Latvijā vai līdzvērtīga nodokļu administrēšanas iestāde
citā valstī, kur pretendents reģistrēts, un kura apliecina,
ka pretendentam nav nodokļu vai valsts sociālās
apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu.
Saskaņā ar 2008.gadā Latvijas
Investīciju un attīstības aģentūras pasūtīto aptauju par
publisko iepirkumu procedūrām valsts un pašvaldību iestādēs
komersanti norādīja, ka, iesniedzot piedāvājumu, 92 %
gadījumu obligāta prasība ir pievienot VID izziņu, savukārt
72 % gadījumu - UR izsniegtas izziņas. Tas rada
administratīvo slogu komersantiem, tāpēc būtu jāveic
grozījumi Publisko iepirkumu likumā, paredzot, ka
attiecīgās izziņas tiek pieprasītas tikai no tā
pretendenta, kurš atzīts par uzvarētāju iepirkumā. Ja
uzvarētājs nevar iesniegt šādas izziņas, izvēlas nākamo
labāko piedāvājumu.
|
Mērķis: Administratīvā sloga
samazināšana komersantiem, kā arī valsts un pašvaldības
iestādēm - gan tiem, kas rīko iepirkuma procedūras, gan
tiem, kas izsniedz izziņas.
Uzdevums:
Nodrošināt, ka iepirkuma
procesā UR un VID izziņas tiek pieprasītas tikai no
iepirkuma uzvarētāja.
|
Sagatavot grozījumus Publisko
iepirkumu likumā un iesniegt noteiktā kārtībā MK.
|
FM, IUB
01.07.2009.
|
62. Lielo un
stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas
grupas izveidošana
|
Lietuvas ekonomikas
veicināšanas plānā attiecībā uz īpaši svarīgiem ārvalstu
investīciju projektiem ir paredzēts izveidot Valdības
investīciju veicināšanas un biznesa noteikumu uzlabošanas
komiteju, kas katram nozīmīgam investīciju projektam
izstrādās piesaistīšanas stimulu paketi.
Latvijā lielo investīciju
projektu stimulēšana ir plānota ar topošo VAP "Atbalsts
investīciju projektiem ar augstu pievienoto vērtību". Taču
projektu īstenotāji mēdz saskarties ar valsts un pašvaldību
institūciju dažādu attieksmi un nekonsekventu rīcību.
Lai koordinētu nozīmīgo
investīciju projektu īstenošanu, LIAA piedāvā izveidot
starpinstitūciju darba grupu, kuras koordinācijas funkcijas
pildītu LIAA Investīciju piesaistes nodaļa un kurā
piedalītos Ministru prezidenta biroja pārstāvis, relevanto
ministriju, pašvaldības un valsts uzņēmumu (piemēram,
Latvenergo) pārstāvji.
|
Mērķis: Nodrošināt nozīmīgo
investīciju projektu veiksmīgu īstenošanu, nodrošinot jaunu
darba vietu veidošanos.
Uzdevums:
Izveidot starpinstitūciju darba
grupu lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu
koordinācijai. Darba grupas koordinators - LIAA.
|
EM izveidot starpinstitūciju
koordinācijas darba grupu atbalstāmo investīciju projektu
īstenošanai, kuru koordinē LIAA.
|
EM, LIAA
sadarbībā ar RAPLM u.c.
15.12.2009.
|
63.
Kontrolējošo institūciju sankciju liberalizēšana attiecībā
uz komersantiem
|
Komersanti norāda, ka uzņēmumi,
kas tikko uzsākuši darbību, saskaras ar uzņēmumu
kontrolējošo iestāžu nesamērīgajām sankcijām un pārāk
biežām vizītēm. Ņemot vērā, ka lielākoties kontrolējošās
iestādes saskaņā ar LAPK komersantam uzliek naudas sodu,
nevis izsaka brīdinājumu par konstatētajām neatbilstībām,
kas rada komersantam tikai papildu finansiālu slogu,
normatīvajos aktos būtu jāiestrādā vienots princips, ka par
tiem administratīvajiem pārkāpumiem, kuri nav radījuši
finansiālus zaudējumus vai apdraudējumu trešajai pusei,
uzņēmums pirmajā reizē saņem brīdinājumu.
|
Mērķis: Darbības uzsākšanas
atvieglošana komersantiem.
Uzdevums:
LAPK paredzēt, ka par tiem
pārkāpumiem, kas nav radījuši finansiālus zaudējumus vai
apdraudējumu trešajai pusei, uzņēmums pirmajā reizē saņem
brīdinājumu vai adekvātu (nelielu) sodu.
|
EM izveidot darba grupu,
iekļaujot tajā visu iesaistīto institūciju pārstāvjus, lai
izvērtētu LAPK noteiktās soda sankcijas attiecībā uz
komersantiem, kas tikko uzsākuši darbību.
|
EM sadarbībā
ar IEM, LM, TM, VM, ZM u.c.
01.10.2009.
|
64.
Jaundibinātā uzņēmuma pamatkapitāla prasību
samazināšana
|
Pasaules Bankas Doing
Business 2009 indeksā Latvija gada laikā ir nokritusi
par 5 vietām no 30. uz 35.vietu pasaulē. Indeksa
metodoloģijā būtisku lomu ieņem uzņēmējdarbības uzsākšanas
izmaksas. Piemēram, Latvijā, dibinot uzņēmumu, minimālais
pamatkapitāls ir Ls 2000 sabiedrībai ar ierobežotu
atbildību, kas sastāda 16,9 % no IKP uz vienu
iedzīvotāju. Salīdzinoši Īrijā, Francijā, Kanādā,
Austrālijā, Lielbritānijā, ASV, Izraēlā, Maķedonijā,
Melnkalnē, Gruzijā, Singapūrā, Dienvidāfrikā un daudzās
citās valstīs šis minimālais kapitāls ir 0 %, Rumānijā
- 1,1 %, Krievijā - 2,2 %, Somijā - 7,6 %,
Ungārijā - 10,8 %, Spānijā - 13,1 %. Finanšu
krīzes apstākļos, kad Latvijā un visā pasaulē radikāli
samazinājies komersantiem pieejamo līdzekļu apjoms un
Latvijā dramatiski sarucis jaundibinātu uzņēmumu skaits,
nepieciešams uzņēmumu dibināšanu padarīt lētāku,
vienkāršāku un ātrāku.
Uzņēmumu dibināšana Latvijā
kļūs lētāka, samazināsies jaundibināto uzņēmumu skaita
lejupslīde un tiks radīts stimuls jaunu uzņēmumu
dibināšanai.
|
Mērķis: Padarīt uzņēmējdarbības
uzsākšanu lētāku, vienkāršāku un ātrāku.
Uzdevums:
TM pastāvīgās Komerclikuma
darba grupas ietvaros izstrādāt grozījumus Komerclikumā,
pārskatot minimālās pamatkapitāla prasības sabiedrībai ar
ierobežotu atbildību un to samaksas kārtību, paralēli
izskatot iespēju samazināt kapitāla prasības arī akciju
sabiedrībām.
|
TM darba grupas ietvaros
izstrādāt grozījumus Komerclikumā un iesniegt šo
likumprojektu izskatīšanai MK.
|
TM, UR
01.07.2009.
|
65. Valsts
zinātnisko institūciju intelektuālā īpašuma reģistrācijas
un izmantošanas kārtības noteikšana
|
Latvijā zinātniskajiem
institūtiem un augstākās izglītības iestādēm nav tiesību
reģistrēt un uzturēt uz sava vārda par valsts budžeta
līdzekļiem izstrādātos patentus, kā arī risināt sarunas par
šo patentu komercializāciju. Šie ierobežojumi izriet no
Zinātniskās darbības likuma 8.panta ceturtās daļas. "Ja
zinātnieks strādājis uz līguma pamata, viņa tiesības uz
zinātniskās darbības rezultātā radīto īpašumu nosaka
līgums. Īpašums, kas radies no valsts budžeta finansētas
zinātniskās darbības rezultātā, ir valsts īpašums." IZM ir
sagatavojusi un nosūtījusi VK (2009.gada 13.nedēļā)
grozījumu projektu minētajā likumā, kas paredz, ka MK
valsts vārdā deleģē valsts zinātniskajai institūcijai
tiesības uz intelektuālo īpašumu, kas tajā radīts par
valsts budžeta līdzekļiem. Konkrētāk intelektuālā īpašuma
reģistrēšanas un izmantošanas kārtību noteiks MK noteikumi,
kurus paredzēts iesniegt MK 6 mēnešu laikā pēc
likumprojekta apstiprināšanas Saeimā. Ņemot vērā to, ka šī
problēma būtiski traucē izgudrojumu komercializāciju,
nepieciešams paātrināt minētā MK noteikumu projekta
apstiprināšanu.
|
Mērķis: Nodrošināt valsts
zinātniskajām institūcijām iespējas reģistrēt un izmantot
intelektuālo īpašumu.
Uzdevums:
Izstrādāt MK noteikumus, kas
paredz valsts zinātnisko institūciju intelektuālā īpašuma
reģistrēšanas un izmantošanas kārtību, un iesniegt MK
vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi "Zinātniskās
darbības likumā"".
|
Izstrādāt MK noteikumus, kas
paredz valsts zinātnisko institūciju intelektuālā īpašuma
reģistrēšanas un izmantošanas kārtību, un iesniegt MK
vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi "Zinātniskās
darbības likumā"".
|
IZM
Triju mēnešu laikā pēc tam, kad
Saeimā pieņemti grozījumi Zinātniskās darbības likumā.
|
66. "Zaļo
tirdziņu" definēšana un ielu tirdzniecības vietās atļautā
preču sortimenta paplašināšana
|
Ministru kabineta 06.10.1998.
noteikumi Nr.388 "Noteikumi par tirdzniecības kārtību
tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un
izbraukumos" neļauj zemnieku saimniecībās un
mājsaimniecībās ražoto vietējo produkciju tirgot plašākā
sortimentā, nekā noteikts minēto noteikumu 7.punktā.
Saskaņā ar šo punktu ielu tirdzniecības vietās ir tiesīgas
tirgoties juridiskās un fiziskās personas un individuālā
darba veicēji, kuri realizē šādas preces: pašu izgatavotos
mākslas priekšmetus un lietišķās mākslas un
daiļamatniecības izstrādājumus, ziedus, pašu izaudzētos
augļus, dārzeņus, ogas, stādus un dēstus, savvaļas augus,
ogas; kvasu un alu no cisternām (mucām), kā arī saldējumu,
bezalkoholiskos dzērienus un karstās uzkodas (piemēram,
pīrādziņi) no speciālām iekārtām, ja tās atbilst
sanitārajām un higiēnas normām, grāmatas un preses
izdevumus.
Rīgas dome norāda, lai
pašreizējā ekonomiskajā situācijā nāktu pretī Latvijas
ražotājiem, nepieciešams attīstīt "zaļos tirdziņus",
respektīvi, ātri noorganizējamus tirdziņus, kur tiek
tirgota tikai Latvijā pašu ražotā lauksaimniecības
produkcija, piemēram, piena produkti, maize, medus,
dārzeņi. Tāpat jāapsver iespēja atļaut tirgot pienu no
autotransporta ar speciāli aprīkotām iekārtām, uzrādot PVD
izsniegtu atļauju. Ievērojot iepriekš minēto, nepieciešams
pārskatīt minēto MK noteikumu 7.punktu, paplašinot produktu
klāstu.
|
Mērķis: Atvieglot pašu ražotās
lauksaimniecības produkcijas un pašu izgatavoto mākslas un
daiļamatniecības priekšmetu realizēšanu vietējiem
galapatērētājiem.
Uzdevumi:
1. Pārstrādāt Ministru kabineta
1998.gada 6.oktobra noteikumos Nr.388 "Noteikumi par
tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu
tirdzniecības vietās un izbraukumos" iekļauto tiesisko
regulējumu, paredzot tādas tirdzniecības formas izveidi,
kurā būtu nodrošināta iespēja realizēt mājās pašu saražoto
lauksaimniecības produkciju un pašu izgatavotos mākslas un
daiļamatniecības priekšmetus vietējiem galapatērētājiem,
nosakot atvieglotas prasības tirdzniecības vietu
iekārtošanai un tirdzniecības organizēšanas kārtībai
kopumā.
2. Precizēt pašvaldības
atbildību par šādas tirdzniecības formas organizāciju.
|
Izstrādāt MK noteikumu
projektu, kurā tiktu paredzēti tirdzniecības veidi, kas
saskaņojami ar pašvaldību, un reglamentēta to tirdzniecības
organizēšanas kārtība, mainot tiesisko regulējumu MK
1998.gada 6.oktobra noteikumos Nr.388 "Noteikumi par
tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu
tirdzniecības vietās un izbraukumos" un MK 1996.gada
28.maija noteikumos Nr.188 "Kārtība, kādā lauku apvidos
darbojas pārvietojamie mazumtirdzniecības punkti, kuros nav
kases aparāti".
|
EM
01.10.2009.
|
67. Vasaras
kafejnīcu tirdzniecības ierobežojumu atcelšana
|
Alkoholisko dzērienu aprites
likuma 3.panta 3.1 daļā ir noteikts, ka
gadījumā, ja papildus alkoholisko dzērienu
mazumtirdzniecības vai alus mazumtirdzniecības licencē
norādītajai pastāvīgajai tirdzniecības vietai tiek
pieteikta alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība novietnē,
attiecīgajā licencē minētā darbība norādītajā vietā tiek
atļauta uz laiku līdz pieciem mēnešiem kalendāra gadā. Tas
nozīmē, ka minētā prasība ir attiecināma uz vasaras
kafejnīcām.
Savukārt Rīgas dome norāda, ka
18.03.2008. ir pieņemti saistošie noteikumi Nr.115 "Par
tirdzniecību un pašvaldības nodevu par tirdzniecību
publiskās vietās Rīgā", kuru 1.7.apakšpunktā noteikts, ka
sezonas tirdzniecība ir tirdzniecība, kas tiek veikta
atbilstoši gadalaikam pavasara/vasaras sezonā (no 1.aprīļa
līdz 31.oktobrim) vai rudens/ziemas sezonā (no 1.novembra
līdz nākamā gada 31.martam), ir iekārtota publiskā vietā
(pastāvīgā tirdzniecības vietā vai pastāvīgās tirdzniecības
vietas paplašinājumā) un nav attiecināma uz gadatirgu, ielu
tirdzniecības vai izbraukuma tirdzniecības definētajiem
nosacījumiem. Saskaņā ar šo noteikumu 1.7.apakšpunktu
pavasara/vasaras sezonas tirdzniecība var ilgt līdz
septiņiem mēnešiem.
Rīgas dome norāda, ka vasaras
kafejnīcās, kuru darbība saskaņā ar minētajiem RD
noteikumiem var būt līdz pat 7 mēnešiem, alkoholisko
dzērienu tirdzniecība ir iespējama 5 mēnešus.
Ņemot vērā minēto problēmu,
Rīgas domē ir vērsušies komersanti, kuri pavasara/vasaras
sezonā sezonas tirdzniecības vietās (vasaras kafejnīcās)
veic alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību, lūdzot novērst
radušos pretrunu, lai visu pavasara/vasaras sezonu varētu
tirgot alkoholiskos dzērienus patērēšanai uz vietas,
apmierinot pilsētnieku un viesu pieprasījumu, kā rezultātā
arī pašvaldība gūtu lielākus ienākumus.
|
Mērķis: Atvieglot tirdzniecību
vasaras kafejnīcās un citās pagaidu mazumtirdzniecības
vietās.
Uzdevums:
Sagatavot grozījumus
Alkoholisko dzērienu aprites likumā, nosakot, ka
alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība pagaidu novietnē
tiek atļauta uz laiku līdz septiņiem mēnešiem kalendāra
gadā, vai arī izskatīt iespēju atļaut šādu tirdzniecību,
nenosakot pieļaujamo tirdzniecības periodu.
|
Sagatavot grozījumus
Alkoholisko dzērienu aprites likuma 3.panta
3.1 daļā un iesniegt noteiktā kārtībā
MK.
|
FM sadarbībā
ar VID
01.08.2009.
|
68. Jauna
Radiofrekvenču plāna apstiprināšana
|
Lai arī valsts institūcijas un
nevalstiskie partneri jau ilgi diskutē par jauna
Radiofrekvenču plāna izstrādāšanu, tomēr plāns diemžēl vēl
netiek virzīts apstiprināšanai valdībā.
Jauna Radiofrekvenču plāna
pieņemšana ne vien nodrošinātu Latvijas nacionālās
frekvenču politikas savietojamību ar Eiropas Savienības
radiofrekvenču politikas principiem, bet arī stimulētu
jaunu inovatīvu pakalpojumu rašanos, kā arī plašāka
pakalpojuma klāsta piedāvāšanu klientiem. Tas paaugstinātu
arī konkurences līmeni elektronisko sakaru nozarē.
Radiofrekvenču plānojums ir
izstrādāts MK 2005.gada 19.aprīļa noteikumos Nr.276
"Noteikumi par radiofrekvenču spektra joslu sadalījumu
radiosakaru veidiem un iedalījumu radiosakaru sistēmām, kā
arī par radiofrekvenču spektra joslu izmantošanas
vispārīgajiem nosacījumiem".
|
Mērķis:
1. Tiesiski stabilas frekvenču
vides nodrošināšana.
2. Dot patērētājiem iespēju
saņemt plašāku pakalpojumu klāstu.
3. Pastiprināt konkurenci
elektronisko sakaru jomā.
Uzdevums:
Pieņemt jauno Radiofrekvenču
plānu, dodot iespēju sniegt un saņemt plašāka spektra
pakalpojumus.
|
Apstiprināt jaunu
Radiofrekvenču plānu.
|
SM
31.12.2009.
|
69. UR
mājaslapas papildināšana ar sadaļām angļu (krievu)
valodā
|
UR ir izveidota mājaslapa
www.ur.gov.lv, kurā ir
ievietota informācija par Uzņēmumu reģistra sniegtajiem
pakalpojumiem, komersantu reģistrācijai nepieciešamajām
veidlapām, normatīvajiem aktiem utt. Taču komersantiem
svarīgā informācija UR oficiālajā mājaslapā ir pieejama
tikai latviešu valodā. Attiecīgās mājaslapas sadaļas angļu
un krievu valodā jau pāris gadu ir rekonstrukcijas stadijā.
Kā norāda LIAA pārstāvji ārvalstīs, regulāri tiek saņemti
pieprasījumi no ārvalstu komersantiem, kurus interesē ar
uzņēmumu dibināšanu (pārstāvniecību, filiāļu atvēršanu)
saistītie jautājumi Latvijā, taču informācija ir pieejama
tikai latviešu valodā. Svarīgākajai informācijai
koncentrētā veidā būtu jābūt pieejamai UR oficiālajā
mājaslapā ne tikai latviešu, bet arī citās valodās.
|
Mērķis: Informācijas
pieejamības nodrošināšana potenciālajiem investoriem.
Uzdevumi:
Papildināt Uzņēmumu reģistra
mājaslapu ar sadaļām angļu un krievu valodā, kurās būtu
ietverta šāda informācija:
1) uzņēmējdarbības veidi un
soļi;
2) kā notiek katra
uzņēmējdarbības veida reģistrācija;
3) iesniedzamie dokumenti,
veidlapas, nodevu apmēri;
4) UR kontaktinformācija, darba
laiki.
|
Ievietot UR mājaslapā www.ur.gov.lv sadaļas par
uzņēmējdarbības veidiem, soļiem, formām, reģistrāciju,
iesniedzamiem dokumentiem un kontaktinformāciju angļu
(krievu) valodā.
|
TM, UR
01.10.2009.
"
|
Ministru prezidents, bērnu,
ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs
V.Dombrovskis
Ekonomikas ministrs
A.Kampars
|
|
|