Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par tiesu varu"

Izdarīt likumā "Par tiesu varu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 8., 20.nr.; 2006, 7., 24.nr.; 2007, 24.nr.; 2008, 10., 24.nr.; 2009, 2.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 26.pantu.

2. 28.4 pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "šajā pantā paredzētā termiņa" ar vārdiem "šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto termiņu";

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Pēc šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto termiņu izbeigšanās attiecīgie lietas materiāli ir pieejami kā ierobežotas pieejamības informācija.";

aizstāt otrajā daļā vārdus un skaitli "informāciju 20 gadus" ar vārdiem un skaitli "informāciju, kad pagājuši 20 gadi";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus un skaitli "informāciju 75 gadus" ar vārdiem un skaitli "informāciju, kad pagājuši 75 gadi".

3. Izteikt 29.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Rajonu (pilsētu) tiesu un attiecīgo tiesu namu darbības teritorijas nosaka Ministru kabinets."

4. 33.1 pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Tiesas priekšsēdētāja vietnieks vienlaikus var būt arī tiesu nama priekšsēdētājs.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

5. Papildināt likumu ar 33.2 pantu šādā redakcijā:

"33.2 pants. Rajona (pilsētas) tiesas tiesu nama priekšsēdētājs

(1) Rajona (pilsētas) tiesas tiesu namā no attiecīgās tiesas tiesnešu vidus var iecelt tiesu nama priekšsēdētāju. Rajona (pilsētas) tiesas tiesu nama priekšsēdētāju ieceļ amatā un atbrīvo no amata šā likuma 33.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

(2) Rajona (pilsētas) tiesas tiesu nama priekšsēdētājam pēc tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tiesu administrāciju, tieslietu ministrs var noteikt piemaksu pie amatalgas 5 procentu apmērā.

(3) Ja rajona (pilsētas) tiesas tiesu nama priekšsēdētājs ir arī tiesas priekšsēdētāja vietnieks, šajā pantā paredzēto piemaksu nenosaka."

6. Papildināt 35.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Apgabaltiesai var būt struktūrvienības - apgabaltiesas tiesu nami, kurus izvieto attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijā. Apgabaltiesu tiesu namu darbības teritorijas nosaka Ministru kabinets."

7. 37.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos krimināllietas izskata koleģiāli.";

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Administratīvā apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa administratīvās lietas izskata triju tiesnešu sastāvā."

8. Papildināt 41.panta pirmo daļu pēc vārdiem "tiesas kolēģijas priekšsēdētāja" ar vārdiem "vai apgabaltiesas tiesu nama priekšsēdētāja".

9. Papildināt likumu ar 41.1 pantu šādā redakcijā:

"41.1 pants. Apgabaltiesas tiesu nama priekšsēdētājs

(1) Apgabaltiesas tiesu namā no attiecīgās apgabaltiesas tiesnešu vidus var iecelt apgabaltiesas tiesu nama priekšsēdētāju. Apgabaltiesas tiesu nama priekšsēdētāju ieceļ amatā un atbrīvo no amata šā likuma 33.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

(2) Apgabaltiesas tiesu nama priekšsēdētājam pēc apgabaltiesas priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tiesu administrāciju, tieslietu ministrs var noteikt piemaksu pie amatalgas 5 procentu apmērā.

(3) Ja apgabaltiesas tiesu nama priekšsēdētājs ir arī tiesas priekšsēdētāja vietnieks vai tiesas kolēģijas priekšsēdētājs, šajā pantā paredzēto piemaksu nenosaka."

10. Izteikt 47.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Senāta sastāvā ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Senāta departamentu priekšsēdētāji un senatori (Senāta tiesneši)."

11. 49.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Plēnums ir Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulce.";

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(5) Plēnums Satversmes tiesas likumā noteiktajos gadījumos izraugās Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus no Latvijas Republikas tiesnešu vidus.

(6) Plēnums ievēlē Centrālās vēlēšanu komisijas locekli no tiesnešu vidus."

12. 50.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Augstākās tiesas priekšsēdētājs vada Augstākās tiesas plēnuma sēdes, un viņam ir tiesības piedalīties lietu izskatīšanā Senātā.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Augstākās tiesas priekšsēdētājs sasauc Augstākās tiesas Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdes, kurās izšķir tiesneša vai tiesas iesniegtu jautājumu par lietas pakļautību, ar balsstiesībām piedalās šajās sēdēs un tās vada."

13. Aizstāt 53.panta pirmajā daļā vārdu "trešā" ar vārdu "ceturtā".

14. Aizstāt 54.panta pirmajā daļā vārdu "otrā" ar vārdu "trešā".

15. Izteikt 55.panta 4.punktu šādā redakcijā:

"4) pret kurām uzsākta kriminālvajāšana;".

16. Izteikt 60.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Pēc trim amatā nostrādātiem gadiem rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma, pamatojoties uz tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, apstiprina amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma vai ieceļ amatā atkārtoti uz laiku līdz diviem gadiem. Minētajos termiņos netiek ieskaitīts laiks, kad tiesnesis atrodas grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, kā arī bērna kopšanas atvaļinājumā. Pēc atkārtotā pilnvaru termiņa izbeigšanās rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma apstiprina amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma."

17. Izteikt 98.panta piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(5) Par apgabaltiesas tiesnesi var strādāt tiesnesis ar ceturto, trešo, otro vai pirmo kvalifikācijas klasi.

(6) Par Augstākās tiesas tiesnesi var strādāt tiesnesis ar trešo, otro vai pirmo kvalifikācijas klasi."

18. Izteikt 107. panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) izdod iekšējos normatīvos aktus par rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu administratīvā darba organizēšanu;".

19. 107.1 panta otrajā daļā:

izslēgt 1.punktu;

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

"5) sagatavo dokumentus un veic pasākumus, kas saistīti ar tiesnešu iecelšanu un apstiprināšanu amatā, kā arī viņu atstādināšanu, atbrīvošanu un atcelšanu no amata;";

papildināt daļu ar 5.1 punktu šādā redakcijā:

"51) izdod vai sagatavo (ja nosakāma tiesneša aizstāšana šā likuma 74.pantā minētajā gadījumā) rīkojumus par tiesnešu atvaļinājumiem, komandējumiem un apmācību;";

aizstāt 8.punktā vārdus "atvaļinājumiem un komandējumiem" ar vārdiem "atvaļinājumiem, komandējumiem un apmācību".

20. 120.1 pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"120.1 pants. Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša, zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka un priekšnieka vietnieka mēneša amatalga;"

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieka mēneša amatalga ir par 10 procentiem lielāka nekā zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalga."

21. Papildināt likumu ar 121.1 pantu šādā redakcijā:

"121.1 pants. Atlīdzība par operatīvās darbības pasākumu akceptēšanu

Par Operatīvās darbības likuma 7.panta ceturtajā daļā paredzēto sevišķā veidā veicamo operatīvās darbības pasākumu un Kredītiestāžu likuma 63.panta pirmās daļas 6. un 7.punktā paredzēto kredītiestāžu rīcībā esošo neizpaužamo ziņu pieprasījumu akceptēšanu Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai viņa īpaši pilnvaroti Augstākās tiesas tiesneši saņem atlīdzību triju procentu apmērā no šā likuma 119.1 panta pirmajā daļā noteiktās tiesneša mēnešalgas par vienu dežūras dienu."

22. Papildināt pārejas noteikumus ar 21. un 22.punktu šādā redakcijā:

"21. Grozījumi šā likuma 29.panta trešajā daļā un 35.panta trešajā daļā, kas piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikt rajonu (pilsētu) tiesu un attiecīgo tiesu namu, kā arī apgabaltiesu tiesu namu darbības teritorijas, stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

22. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 29.panta trešajā daļā un 35.panta trešajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus, lai noteiktu rajonu (pilsētu) tiesu un attiecīgo tiesu namu, kā arī apgabaltiesu tiesu namu darbības teritorijas. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.septembrim piemērojami Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumi Nr.1058 "Noteikumi par Administratīvās apgabaltiesas, Administratīvās rajona tiesas un tās tiesu namu, Rīgas pilsētas, Rīgas rajona un Siguldas tiesas darbības teritorijām", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."

Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 30.aprīlī.

Valsts prezidenta vietā

Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze

Rīgā 2009.gada 20.maijā

 

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2009.gada 3.jūniju.

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 30.04.2009.Stājas spēkā: 03.06.2009. Statuss:
spēkā esošs
Tēma:  Tiesu vara, Valsts prezidentsPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 78 (4064), 20.05.2009.
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Citi saistītie dokumenti
192082
03.06.2009
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)