Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.38

Rīgā 1999. gada 21. jūnijā (prot. Nr.85, 67.§)

Rīgas pilsētas teritorijas labiekārtošanas, apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumi

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas likuma

"Par pašvaldībām" 21. un 43. pantu

Lietotie termini un to skaidrojums

Apstādījumi

- visas ar augiem apaudzētas un koptas platības, kurās neiegūst augu produkciju pārtikai, koksni, grieztus ziedus un citu produkciju. Apstādījumi ietver parkus, dārzus, košumdārzus, skvērus, bulvārus, alejas, kapsētas, nogāžu nostiprinājumus u.c. Apstādījumos ir koki, krūmi, vīteņaugi, puķu stādījumi, zālieni, ceļi, ūdenstilpes, takas, laukumi ar dārza mēbelēm un ierīcēm, celtnes apstādījumu apkopei u.c.

Publiskie apstādījumi

- atklātas apstādījumu platības uz pilsētas, valsts vai privātīpašumā esošas zemes.

Dekoratīvie koki

- visi koki, izņemot augļu kokus.

Pionierstādījumi

- pieticīgu un ātraudzīgu koku un krūmu sugu stādījumi ar mērķi sagatavot teritoriju tālākai apstādījumu veidošanai.

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Visi Rīgas pilsētas apstādījumi, kas atrodas uz valsts, pašvaldības un privātīpašumā esošas zemes, ir pilsētas apstādījumu fonds. Visi apstādījumu dekoratīvie koki ir pilsētas vērtība.

1.2. Pašvaldība, juridiskas un fiziskas personas ir atbildīgas par savās zemes platībās esošo apstādījumu apsaimniekošanu un aizsardzību.

1.3. Rīgas pilsētas zemes īpašnieku un lietotāju pienākums ir:

1.3.1. nepazemināt augsnes auglību apstādījumos, nodrošināt visus apstādījumu kopšanas un atjaunošanas darbus, nepieļaut apstādījumu pārpurvošanos un aizaugšanu;

1.3.2. veicot būvniecības un remonta darbus, nepieļaut koku apbēršanu un atrakšanu, pēc darbu pabeigšanas bojātos apstādījumus atjaunot atbilstoši būvprojektā minētajām prasībām;

1.3.3. nepieļaut apstādījumu piegružošanu ar ražošanas, celtniecības un sadzīves atkritumiem, piesārņošanu ar notekūdeņiem un augiem kaitīgām vielām.

1.4. Noteikumu ievērošanu un izpildi kontrolē Rīgas domes Vides komiteja, Rīgas domes Vides departaments un Rīgas domes Vides departamenta Apstādījumu inspekcija, kā arī Rīgas pašvaldības policija.

1.5. Noteikumu izpilde ir obligāta visām juridiskajām un fiziskajām personām Rīgas pilsētā.

2. Apstādījumu apsaimniekošanas noteikumi

2.1. Rīgas pilsētas publiskos apstādījumus ierīko un apsaimnieko Rīgas pašvaldība vai uzņēmumi atbilstoši statūtiem, pamatojoties uz noslēgtu līgumu ar Rīgas pašvaldību.

2.2. Rīgas pilsētas apstādījumu veidošanu, apsaimniekošanu un aizsardzību pārrauga Rīgas galvenais dārznieks un Rīgas domes Vides departamenta Apstādījumu inspekcija.

2.3. Lai nodrošinātu apstādījumu apsaimniekošanu atbilstoši to nozīmībai, konkrētiem apstādījumiem var tikt piešķirta kvalifikācijas pakāpe; atbilstoši tai tiek noteikta apstādījumu apsaimniekošana, kvalitāte un aizsardzība:

2.3.1. 1.pakāpe - pilsētai un valstij nozīmīgi publiskie apstādījumi atkarībā no to vietas pilsētas apbūvē, dendroloģiskās, mākslinieciskās un vēsturiskās vērtības; visintensīvāk apmeklētie pilsētas dārzi neatkarīgi no īpašuma formas;

2.3.2. 2.pakāpe - Rīgas priekšpilsētas (rajona) vai mikrorajona nozīmes publiskie apstādījumi un ielu stādījumi;

2.3.3. 3.pakāpe - vietējas nozīmes skvēri un nelieli ielu stādījumi, dzīvojamo rajonu pagalmu, iestāžu, uzņēmumu, skolu, slimnīcu teritoriju un kapsētu apstādījumi;

2.3.4. 4.pakāpe - labiekārtoti mežaparki pilsētas teritorijā un speciālas nozīmes apstādījumi - kāpu un nogāžu stiprinājumi, trokšņu un vēju aizsargi, pionierstādījumi u.c. pēc to ierīkošanas vai rekonstrukcijas.

2.4. Apstādījumu kvalifikācijas pakāpes piešķir un pārvērtē Rīgas galvenais dārznieks; tās ņem vērā, sadalot līdzekļus apstādījumu uzturēšanai un nosakot zaudējumu atlīdzības apmēru apstādījumu bojājumu gadījumā.

2.5. Zemes īpašniekiem vai lietotājiem, uz kuru zemes ir apstādījumi, to apsaimniekošna jāveic pašu spēkiem par saviem līdzekļiem vai jānoslēdz līgums ar specializētu uzņēmumu par šo darbu veikšanu.

2.6. Par apstādījumu platībām, kuras nav nodotas apsaimniekošanā specializētiem uzņēmumiem, ir atbildīgi:

2.6.1. namu pārvaldes vai namu īpašnieki - par pagalmu, iekškvartālu un priekšdārzu teritorijām, kuras uzkopj sētnieki;

2.6.2. uzņēmumu, iestāžu un organizāciju vadītāji - par apstādījumiem slēgtajās teritorijās un platībās ārpus tām, par apstādījumiem gar ielu, resoru pievedceļiem un dzelzceļa atzarojumiem visā to garumā;

2.6.3. kapsētu apsaimniekotāji - par apstādījumiem visās Rīgas kapsētās un visās tām nodotajās platībās;

2.6.4. Rīgas ceļu, ielu un tiltu apsaimniekotāji - par apstādījumiem viņu darbības platībās;

2.6.5. transporta organizāciju vadītāji - par apstādījumiem pilsētas sabiedriskā transporta galapunktos, uz sānu sliežu ceļiem, starp un gar tramvaju līnijām un dzelzceļa staciju teritorijās;

2.6.6. fizisko personu īpašumos zemes īpašnieks vai lietotājs - par apstādījumiem priekšdārzā un pa teritorijas perimetru;

2.6.7. būvdarbu pasūtītāji - par apstādījumiem teritorijās, kurās rit būvniecība vai remonta darbi.

2.7. Zemes īpašnieku vai lietotāju pienākums ir:

2.7.1. nodrošināt savā teritorijā apstādījumu veidošanu un apsaimniekošanu atbilstoši būvprojektam;

2.7.2. saņemt visos gadījumos, kad ir nepieciešama jebkuru koku vai krūmu novākšana, pārstādīšana, vainagošana (savrupmāju dārzos tikai dekoratīvo koku), pirms darbu sākšanas Rīgas domes Vides departamenta Apstādījumu inspekcijas rakstisku atļauju, kas izdota, pamatojoties uz Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas lēmumu.

2.8. Apstādījumos esošo ēku un būvju īpašnieku vai lietotāju pienākums ir uzturēt kārtībā ēkas un būves, komunikācijas, iekārtas atbilstoši spēkā esošajiem noteikumiem.

3. Noteikumi būvniecības un remonta darbiem apstādījumos

3.1. Būvniecības un remonta darbu pasūtītāju pienākums ir:

3.1.1. iežogot būvniecības teritorijā esošo koku stumbrus ar vairogiem, kas nav zemāki par 2 m;

3.1.2. koku sakņu saglabāšanai nepieciešamības gadījumā iekārtot līmeniskus vairogus līdz 1,5 m rādiusā ap koka stumbru;

3.1.3. veicot ielu un laukumu cietā seguma klāšanas darbus, ap koka stumbru atstāt bez klājuma apdobi vismaz 1,5 m diametrā; apdobi var noklāt ar bruģakmeni vai metāla režģi; ap krūmiem apdobei jābūt vismaz 0,5 m platai;

3.1.4. ierīkojot vai remontējot komunikācijas, aizliegts rakt bez saskaņota projekta dziļāk par 0,3 m: ja koka stumbra diametrs ir līdz 0,15 m - ne tuvāk par 2 m no koka; resnākiem kokiem - ne tuvāk par 3 m; krūmiem - ne tuvāk par 1,5 m (rēķinot no stumbra pamatnes);

3.1.5. veicot būvniecības darbus, nepieļaut apstādījumos grunts līmeņa vertikālās izmaiņas vairāk par 0,05 m salīdzinājumā ar esošo. Ja grunts līmeni nepieciešams paaugstināt vai pazemināt, būvprojektā ir jāparedz īpaši pasākumi, kas nodrošinātu koku augšanu. Rokot zem sakņu sistēmas, drīkst rakt ne seklāk kā 1,5 m zem grunts līmeņa, nebojājot saknes;

3.1.6. būvmateriālu un citu materiālu (degviela, smērviela u.c.) uzglabāšana pieļaujama ne tuvāk kā 10 m attālumā no kokiem vai krūmiem;

3.1.7. būvobjektu pievedceļi jāierīko ārpus apstādījumiem, nenojaucot koku stumbru aizsargvairogus;

3.2. Projektējot būvdarbus, topogrāfiskajā plānā jābūt atzīmētiem visiem esošajiem kokiem, norādot katra koka sugu un diametru.

4. Administratīvā atbildība par šo noteikumu neievērošanu

4.1. Par apstādījumu iznīcināšanu vai bojāšanu vainīgās juridiskās vai fiziskās personas var sodīt ar naudas sodu līdz Ls 50 .

Zaudējumu atlīdzības apmēru par bojātiem vai iznīcinātiem apstādījumiem aprēķina Rīgas domes Vides departamenta Apstādījumu inspekcija un apstiprina Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija atbilstoši šiem noteikumiem.

Neatkarīgi no tā, ka administratīvais sods ir samaksāts, vainīgās personas ir materiāli atbildīgas un sedz zaudējumus atbilstoši Rīgas domes Vides departamenta 14.06.1999. instrukcijai "Par Rīgas apstādījumu un to labiekārtošanas elementu vērtības un nodarīto zaudējumu aprēķināšanu un dokumentēšanu". Ieņēmumi no zaudējumu atlīdzības un soda naudām tiek ieskaitīti Rīgas apstādījumu atjaunošanas fondā, kas ir Rīgas domes Vides departamenta speciālā budžeta konts.

4.2. Par šo noteikumu 2.6.punktā minēto nosacījumu neievērošanu atbildīgās personas var tikt sodītas ar naudas sodu līdz Ls 50 .

4.3. Par šo noteikumu 3.1.1., 3.1.2., 3.1.3., 3.1.4., 3.1.5., 3.1.6.punktā minēto nosacījumu neievērošanu atbildīgās personas var tikt sodītas ar naudas sodu līdz Ls 50 .

4.4. Par apstādījumos esošo ēku un būvju neuzturēšanu kārtībā to īpašnieks vai lietotājs var tikt sodīts ar naudas sodu līdz Ls 50 .

4.5. Par publisku masu pasākumu (atrakcijas, gadatirgi, tirdzniecības vietu ierīkošana u.c.) organizēšanu apstādījumos bez saskaņošanas ar Rīgas domes Vides departamenta Apstādījumu inspekciju to organizētājs var tikt sodīts ar naudas sodu līdz Ls 50 .

4.6. Par ugunskuru kurināšanu apstādījumos, telšu celšanu, zāles dedzināšanu, savvaļas dzīvnieku ķeršanu, putnu ligzdu postīšanu vainīgā persona var tikt sodīta ar naudas sodu līdz Ls 50 .

4.7. Par apstādījumu piegružošanu ar celtniecības vai sadzīves atkritumiem, par apstādījumos esošo ūdenstilpju piesārņošanu, mazgājot veļu, transporta līdzekļus, dzīvniekus u.c., vainīgā persona var tikt sodīta ar naudas sodu līdz Ls 50 .

4.8. Par mājlopu ganīšanu apstādījumos bez savstarpējas vienošanās ar šīs teritorijas īpašnieku vai apsaimniekotāju vainīgā persona var tikt sodīta ar naudas sodu līdz Ls 50 .

4.9. Par sulu tecināšanu apstādījumos, koku mizas bojāšanu vainīgā persona var tikt sodīta ar naudas sodu līdz Ls 10 .

4.10. Par apstādījumu bojāšanu, t.i., zāliena, krūmu, puķu stādījumu nobradāšanu, zaru laušanu, puķu un augļu plūkšanu u.c., vainīgā persona var tikt sodīta ar naudas sodu līdz Ls 10 .

4.11. Par braukšanu pa apstādījumu celiņiem ar mehanizēto transportu, izņemot apstādījumu uzturēšanas vajadzībām, vainīgās personas var tikt sodītas ar naudas sodu līdz Ls 10 .

4.12. Par transporta līdzekļu novietošanu zālienos vainīgā persona var tikt sodīta ar naudas sodu līdz Ls 10 .

4.13. Par slidotavu, kamanu ceļu vai slēpotāju stigu ierīkošanu apstādījumos bez saskaņošanas ar šīs teritorijas īpašnieku vai apsaimniekotāju vainīgā persona var tikt sodīta ar naudas sodu līdz Ls 10 .

4.14. Par jebkādien rakšanas darbiem apstādījumos, kā arī augsnes, smilšu ieguvi bez saskaņošanas ar teritorijas īpašnieku vai apsaimniekotāju vainīgā persona var tikt sodīta ar naudas sodu līdz Ls 10 .

5. Noteikumu izpildes kontrole

5.1. Noteikumu izpildi kontrolēt un administratīvos protokolus sastādīt ir tiesīgas šādas amatpersonas:

5.1.1. Rīgas galvenais dārznieks;

5.1.2. Rīgas priekšpilsētu (rajonu) administratīvo inspekciju inspektori;

5.1.3. Rīgas domes Vides departamenta Apstādījumu inspekcijas inspektori;

5.1.4. Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes inspektori;

5.1.5. Rīgas pašvaldības iestāžu un uzņēmumu amatpersonas savas kompetences ietvaros, ja tiesības sastādīt administratīvo protokolu viņiem ir noteiktas ar Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojumu.

5.2. Policijas tiesības kontrolēt šo noteikumu izpildi reglamentē Latvijas Republikas likums "Par policiju".

5.3. 40% no iekasētās soda naudas paliek Rīgas domes Vides departamenta rīcībā darbinieku kvalifikācijas celšanai un materiālajai stimulēšanai, bet 60% - tiek ieskaitīti Rīgas apstādījumu atjaunošanas fondā. Līdzekļi, kas iegūti, atlīdzinot zaudējumus, tiek ieskaitīti Rīgas apstādījumu atjaunošanas fondā.

6. Pārejas noteikumi

6.1. Saistošie noteikumi publicējami laikrakstos "Latvijas Vēstnesis" un "Rīgas Balss" un stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

6.2. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē Rīgas domes 20.09.1994. noteikumi Nr.4 "Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumi".

Rīgas domes priekšsēdētājs A.Bērziņš

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Rīgas dome Veids: saistošie noteikumi Numurs: 38Pieņemts: 21.06.1999.Stājas spēkā: 09.07.1999.Zaudē spēku: 15.05.2010.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 223, 08.07.1999.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
19056
09.07.1999
424
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva