Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums
Nr.33
Rīgā 2009.gada
6.aprīlī
Par instrukcijas
apstiprināšanu
Centrālā vēlēšanu komisija
nolemj:
Apstiprināt instrukciju "Pasta
balsošanas organizēšana Eiropas Parlamenta vēlēšanās
2009.gadā"
Centrālās vēlēšanu komisijas
priekšsēdētājs A.Cimdars
Centrālās vēlēšanu komisijas
sekretārs V.Veinbergs
APSTIPRINĀTA
Centrālās vēlēšanu komisijas
2009.gada 6.aprīļa sēdē ar lēmumu Nr.33
Instrukcija
"Pasta balsošanas organizēšana Eiropas Parlamenta vēlēšanās
2009.gadā"
I. Vispārīgie
noteikumi. Pieteikšanās balsot pa pastu
1.1. Atbilstoši Eiropas
Parlamenta vēlēšanu likumam un Vēlētāju reģistra likumam šī
instrukcija nosaka vēlēšanu iecirkņa komisijas balsošanai pa
pastu (turpmāk - pasta iecirkņa komisija) darbību un kārtību,
kādā tiek organizēta balsošana pa pastu.
1.2. Eiropas Parlamenta
vēlēšanās, balsojot pa pastu, var piedalīties vēlētāju reģistrā
Eiropas Parlamenta vēlēšanām iekļautās personas (turpmāk -
vēlētāji), kas uzturas:
1) ārvalstīs,
2) Latvijā, bet kurām kā
drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai kuras izcieš ar
brīvības atņemšanu saistītu sodu (turpmāk - cietumā).
1.3. Pilsonības un migrācijas
lietu pārvalde ziņas par tiem Latvijas pilsoņiem, kuru
dzīvesvieta ir norādīta ārvalstī, iekļauj vēlētāju reģistrā kā
personas, kurām ir tiesības pieteikties balsošanai pa
pastu.
1.4. Līdz pasta iecirkņa
komisijas darbības uzsākšanai saņemtie pieteikumi balsošanai pa
pastu uzkrājami tās iestādes lietvedībā, kur saņemti vēlētāju
pieteikumi:
1) Latvijas Republikas
diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā,
2) Latvijas Republikas Ārlietu
ministrijas Konsulārajā departamentā,
3) cietuma
administrācijā.
1.5. Uzsākot pasta iecirkņa
komisijas darbību, iecirkņa komisijas sekretārs vai (viņa
prombūtnes laikā) cits iecirkņa komisijas priekšsēdētāja
pilnvarots komisijas loceklis raksta vēlēšanu gaitas protokolu,
izdarot tajā atzīmes par pasta iecirkņa komisijas
darbību.
1.6. Latvijas pilsonis, kurš
dzīvo ārvalstī un viņa dzīvesvieta ir norādīta ārvalstī,
pieteikumu balsošanai pa pastu iesniedz:
1) nosūtot pa pastu vai
ierodoties personiski Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajās
Latvijas Republikas diplomātiskajās vai konsulārajās
pārstāvniecībās ārvalstīs ne vēlāk kā 2009.gada
25.aprīlī;
2) nosūtot pa pastu vai nododot
tieši pasta iecirkņa komisijai ne vēlāk kā 2009.gada
7.maijā.
1.7. Vēlētājs, kurš reģistrēts
Eiropas Parlamenta vēlēšanām iecirknī Latvijas Republikā,
pieteikumu balsošanai pa pastu no ārvalsts iesniedz, nosūtot to
pa pastu vai ierodoties personiski pasta iecirkņa komisijai ne
vēlāk kā 2009.gada 7.maijā.
1.8. Pieteikumā balsošanai pa
pastu no ārvalstīm vēlētājs norāda savu vārdu (vārdus), uzvārdu,
personas kodu, dzīvesvietas adresi un adresi ārvalstī, uz kuru
izsūtāmi dokumenti balsošanai pa pastu:
1) ielu, māju, dzīvokli /
abonenta kastīti,
2) pilsētu, ciemu,
reģionu,
3) pasta indeksu,
4) valsti.
1.9. Latvijas pilsonis, kas
uzturas Latvijā, un kuram kā drošības līdzeklis piemērots
apcietinājums vai kurš izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu
sodu, pieteikumu balsošanai pa pastu iesniedz cietuma
administrācijai ne vēlāk kā 2009. gada 17.maijā. Pieteikumā
balsošanai pa pastu vēlētājs norāda savu vārdu (vārdus), uzvārdu,
personas kodu un adresi, uz kuru izsūtāmi dokumenti balsošanai pa
pastu.
1.10. Eiropas Savienības
pilsonis, kurš līdz 2009.gada 7.maijam Ārlietu ministrijā vai
Centrālajā vēlēšanu komisijā piesakās vēlēt Eiropas Parlamentu
Latvijas Republikā, var vienlaicīgi iesniegt pieteikumu
balsošanai pa pastu.
1.11. Latvijas Republikas
diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības saņemtos vēlētāju
pieteikumus balsošanai pa pastu reģistrē pārstāvniecības
lietvedībā un gādā, lai pieteikumi balsot pa pastu nonāk pasta
balsošanas iecirknī ne vēlāk kā 2009.gada 7.maijā. Ja pieteikumus
skenē un pasta balsošanas iecirknim tos sūta elektroniski, tad
oriģināli uzglabājami pārstāvniecības lietvedībā.
1.12. Cietumu administrācijas
līdz 2009.gada 17.maijam saņemtos vēlētāju pieteikumus balsošanai
pa pastu apkopo un nosūta pasta iecirkņa komisijai, ievērojot to,
ka pasta iecirkņa komisijai jāsaņem šie pieteikumi ne vēlāk kā
2009.gada 22.maijā.
1.13. Centrālās vēlēšanu
komisijas atbildīgais darbinieks, kurš veic ES pilsoņu
reģistrāciju balsošanai Eiropas Parlamenta vēlēšanās, saņemot no
tiem pieteikumu balsošanai pa pastu, nekavējoties tos nosūta
pasta iecirkņa komisijai.
1.14. Pasta iecirkņa komisija
izskata tikai tos pieteikumus balsošanai pa pastu, kuri saņemti
no vēlētājiem ne vēlāk kā:
1) balsošanai pa pastu no
ārvalstīm - 2009.gada 14.maijā,
2) balsošanai pa pastu no
cietumiem - 2009.gada 22.maijā.
1.15. Pieteikumus reģistrē
īpašā reģistrācijas žurnālā.
II. Saņemto pieteikumu
reģistrēšana vēlētāju reģistrā
2.1. Izmantojot vēlētāju
reģistra datus tiešsaistes režīmā, pasta iecirkņa komisija
reģistrē vēlētāju balsošanai pa pastu šādā kārtībā:
1) pārbauda, vai iesniedzējs ir
vēlētājs - ziņas par viņu ir iekļautas vēlētāju
reģistrā;
2) ja ziņas par vēlētāju ir
iekļautas vēlētāju reģistrā, tad pasta iecirkņa komisija reģistrē
vēlētāju balsošanai pa pastu un ieraksta vēlētāju reģistrā
vēlētāja norādīto adresi, uz kuru izsūtāmi Eiropas Parlamenta
vēlēšanu dokumenti;
3) ja tiek saņemts atkārtots
pieteikums no vēlētāja, kurš ir reģistrēts vēlētāju reģistrā
balsošanai pa pastu, tad pasta iecirkņa komisija atkārtoti
ieraksta vēlētāju reģistrā norādīto adresi ārvalstī, uz kuru
izsūtāmi Eiropas Parlamenta vēlēšanu dokumenti.
2.2. Ja vēlētāju reģistrā
Eiropas Parlamenta vēlēšanām nav atrodamas ziņas par pieteikuma
iesniedzēju, tad pieteikuma iesniedzējs nav uzskatāms par
vēlētāju, un pasta iecirkņa komisija nosūta atteikumu nosūtīt
vēlēšanu dokumentus pa pastu. Šo atteikumu ierakstītā vēstulē
pasta iecirkņa komisija nosūta iesniedzējam uz pieteikumā
norādīto adresi un pieteikumu reģistrācijas žurnālā izdara atzīmi
par atteikumu.
2.3. Ja pasta iecirkņa komisija
no viena vēlētāja saņem vairākus pieteikumus balsošanai pa pastu
un tajos norādītās adreses, uz kurām izsūtāmi vēlēšanu dokumenti
balsošanai pa pastu, ir atšķirīgas, pasta iecirkņa komisija
izvērtē un pieņem lēmumu par pieteikumu, kurš uzskatāms par
vēlētāja galīgās gribas izpausmi. Šajā pieteikumā norādīto adresi
iekļauj vēlētāju reģistra sarakstā balsošanai pa pastu kā adresi,
uz kuru izsūtāmi vēlēšanu dokumenti balsošanai pa
pastu.
2.4. Līdz 2009.gada 13.maijam
pasta iecirkņa komisija, pamatojoties uz vēlētāju reģistrā
iekļautajām ziņām un tās pieņemtajiem lēmumiem, noslēdz vēlētāju
sarakstu balsošanai pa pastu no ārzemēm.
2.5. Līdz 2009.gada 25.maijam
pasta iecirkņa komisija, pamatojoties uz vēlētāju reģistrā
iekļautajām ziņām un tās pieņemtajiem lēmumiem, noslēdz vēlētāju
sarakstu balsošanai pa pastu no cietumiem.
III. Eiropas Parlamenta
vēlēšanu materiālu nosūtīšana vēlētājiem
3.1. Pasta iecirkņa komisija
sagatavo katram vēlētāju sarakstos iekļautajam vēlētājam šādus
vēlēšanu dokumentus:
3.1.1.vēlētāja reģistrācijas
aploksni, uz kuras norāda:
1) tam paredzētā vietā
(aizmugures daļā):
a) vēlētāja vārdu (vārdus)
un uzvārdu,
b) vēlētāja adresi, uz
kuru nosūtāmi balsošanas dokumenti,
c) vēlētāja kārtas numuru,
ar kādu viņš reģistrēts vēlētāju sarakstā balsošanai pa
pastu;
2) aploksnes priekšējā
daļā - pasta iecirkņa komisijas adresi;
3.1.2. visu pieteikto kandidātu
sarakstu vēlēšanu zīmes;
3.1.3. ar pasta iecirkņa
komisijas zīmogu apzīmogotu vēlēšanu aploksni;
3.1.4. informāciju par kārtību,
kādā izdarāma balsošana.
3.2. Ne vēlāk kā 2009.gada
13.maijā pasta iecirkņa komisija nosūta ierakstītā vēstulē
vēlētājam uz vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu norādīto
adresi ārvalstī vēlēšanu dokumentus.
3.3. Ne vēlāk kā 2009.gada
25.maijā pasta iecirkņa komisija nodod cietuma administrācijai
vēlētāju sarakstu un katram vēlētājam sagatavotus vēlēšanu
dokumentus.
3.4. Vēlētājs, kurš saņēmis
vēlēšanu dokumentus balsošanai pa pastu, izraugās vēlēšanu zīmi
ar kandidātu sarakstu, par kuru viņš balso. Vēlēšanu zīmē pretī
kandidātu uzvārdiem atzīmei paredzētajā vietā vēlētājs pēc savas
izvēles var izdarīt atzīmi "+", neizdarīt atzīmi vai svītrot
kandidāta vārdu vai uzvārdu. Atzīmi "+" pretī kāda kandidāta
uzvārdam vēlētājs izdara, ja viņš īpaši atbalsta šā kandidāta
ievēlēšanu. Ja vēlētājs neatbalsta kādu no šajā vēlēšanu zīmē
esošajiem kandidātiem, viņš svītro šā kandidāta vārdu vai
uzvārdu. Vēlētājs var ielikt vēlēšanu aploksnē arī negrozītu (bez
atzīmēm) vēlēšanu zīmi. Pēc tam vēlēšanu zīmi ieliek vēlēšanu
aploksnē un šo aploksni aizlīmē. Aizlīmēto vēlēšanu aploksni
vēlētājs ievieto reģistrācijas aploksnē, uzlīmē atbilstošas
vērtības pastmarku un nosūta, ievērojot to, ka pasta iecirkņa
komisija atvērs tikai tās reģistrācijas aploksnes, kuras būs
saņemtas līdz balsu skaitīšanas
uzsākšanai.
IV. Balsu
skaitīšana
4.1. Saņemot reģistrācijas
aploksnes ar vēlēšanu dokumentiem, pasta iecirkņa komisija izdara
atzīmi vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu par reģistrācijas
aploksnes saņemšanu, norādot saņemšanas datumu.
4.2. Pasta iecirkņa komisija
saņemtās reģistrācijas aploksnes ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu
dokumentiem uzglabā neatvērtas līdz brīdim, kad pārējie vēlēšanu
iecirkņi tiek slēgti un no viņiem tiek saņemtas nepieciešamās
ziņas par vēlētājiem, kuri nobalsojuši iecirkņos, kuros viņi ir
reģistrēti, vai slimnīcā.
4.3. Pasta iecirkņa komisija
apkopo no vēlēšanu komisijām saņemto informāciju par vēlētājiem,
kuri bija pieteikušies balsošanai pa pastu, bet ir nobalsojuši
vēlēšanu iecirknī, kurā viņi ir reģistrēti, vai slimnīcā.
Pamatojoties uz šo informāciju, pasta iecirkņa komisija sašķiro
reģistrācijas aploksnes derīgajās un nederīgajās, tās
neatverot.
4.4. Par derīgām uzskatāmas tās
reģistrācijas aploksnes, kas saņemtas no vēlētājiem, kuri ir
iekļauti vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu un nav nobalsojuši
personiski savā vēlēšanu iecirknī vai slimnīcā. Derīgās
reģistrācijas aploksnes novieto vienkopus, un par to izdara
atzīmi vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu, ka saņemta derīga
reģistrācijas aploksne.
4.5. Pasta iecirkņa komisija
reģistrācijas aploksnes atzīst par nederīgām un izdara atzīmi
vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu, ka saņemta nederīga
reģistrācijas aploksne, šādos gadījumos:
1) ja tās saņemtas pasta
iecirkņa komisijā pēc balsu skaitīšanas uzsākšanas;
2) ja tās saņemtas no personām,
kas nav reģistrētas vēlētāju sarakstā balsošanai pa
pastu;
3) ja tās saņemtas no
vēlētājiem, kuri nobalsojuši vēlēšanu iecirknī, kurā viņi ir
reģistrēti;
4) ja uz tām nav norādīts
vēlētāja vārds (vārdi), uzvārds un vēlētāja kārtas numurs
sarakstā balsošanai pa pastu;
5) ja tās saņemtas no
vēlētājiem, par kuriem vēlētāju sarakstā ir izdarīta atzīme, ka
ir saņemta derīga reģistrācijas aploksne;
6) ja viens un tas pats
vēlētājs atsūtījis vairākas reģistrācijas aploksnes, tad pasta
iecirkņa komisija neatver nevienu no tām un tās visas tiek
atzītas par nederīgām.
4.6. Atzīstot reģistrācijas
aploksni par nederīgu, pasta iecirkņa komisija to neatver un
izdara uz tās atzīmi "Nederīga" un novieto to atsevišķi no
pārējām reģistrācijas aploksnēm. Nederīgās reģistrācijas
aploksnes pārskaita vismaz divas reizes un par tām izdara atzīmi
vēlēšanu gaitas protokolā, norādot to kopskaitu.
4.7. Nederīgās reģistrācijas
aploksnes tiek iesaiņotas, saini nostiprinot ar uzlīmi, kuru
apzīmogo ar vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu un paraksta
vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs. Uz
katra iesaiņojuma norādāms tā saturs (nederīgās reģistrācijas
aploksnes) un to skaits. Klātesošajiem pilnvarotajiem
novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot saini ar saviem zīmogiem
vai parakstīties uz tā, par ko jābūt atsaucei vēlēšanu gaitas
protokolā.
4.8. Pasta iecirkņa komisija
saskaita derīgās reģistrācijas aploksnes un to kopskaitu ieraksta
vēlēšanu gaitas protokolā. Skaitīšana jāveic vismaz divas
reizes.
4.9. Derīgo reģistrācijas
aplokšņu skaitam jābūt vienādam ar vēlētāju sarakstā balsošanai
pa pastu izdarīto atzīmju skaitu par derīgo reģistrācijas
aplokšņu saņemšanu. Ja derīgo reģistrācijas aplokšņu skaits
atšķiras no vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu izdarīto
atzīmju skaita, skaitīšana jāatkārto. Ja pēc vairākkārtējas
skaitīšanas rezultāti nesakrīt, par to izdara atzīmi vēlēšanu
gaitas protokolā un nekavējoties paziņo Centrālajai vēlēšanu
komisijai.
4.10. Pirms reģistrācijas
aplokšņu atvēršanas pasta iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai
sekretārs komisijas klātbūtnē pārliecinās par to, vai vēlēšanu
kastes, kurās paredzēts iemest vēlēšanu aploksnes, ir tukšas. Pēc
tam vēlēšanu kastes aizzīmogo, un par to izdara atzīmi vēlēšanu
gaitas protokolā.
4.11. Pasta iecirkņa komisija
atver derīgās reģistrācijas aploksnes, izņem no tām vēlēšanu
aploksnes un pārliecinās, ka katrā aploksnē ir ne vairāk kā viena
ar iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogota vēlēšanu aploksne, un
iemet to aizzīmogotā vēlēšanu kastē.
4.12. Ja reģistrācijas aploksnē
ir vairākas vēlēšanu aploksnes, tad tās ievieto atpakaļ
reģistrācijas aploksnē un nodod pasta iecirkņa komisijas
priekšsēdētājam, kurš izdara atzīmi par šīs reģistrācijas
aploksnes nederīgumu un veic par to ierakstu vēlēšanu gaitas
protokolā.
4.13. Ja reģistrācijas aploksnē
nav vēlēšanu aploksnes vai arī tajā atrodas aploksne bez iecirkņa
komisijas zīmoga, tad šādu reģistrācijas aploksni nodod pasta
iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, kurš izdara atzīmi par šīs
reģistrācijas aploksnes nederīgumu un veic par to ierakstu
vēlēšanu gaitas protokolā.
4.14. Ja reģistrācijas aploksnē
ir vēlēšanu zīmes, kas neatrodas vēlēšanu aploksnē, tās
nekavējoties dzēš, nogriežot augšējo labo stūri, tad tās ievieto
atpakaļ reģistrācijas aploksnē un nodod pasta iecirkņa komisijas
priekšsēdētājam, kurš izdara atzīmi par šīs reģistrācijas
aploksnes nederīgumu un veic par to ierakstu vēlēšanu gaitas
protokolā.
4.15. Atvērtās reģistrācijas
aploksnes, kuras pasta iecirkņa komisijas priekšsēdētājs ir
atzinis par nederīgām, novieto atsevišķi, un tās tiek iesaiņotas
šīs instrukcijas 4.7. punktā noteiktajā kārtībā.
4.16. Balsu skaitīšana pasta
iecirkņa komisijā tiek sākta pēc tam, kad visas derīgās
reģistrācijas aploksnes ir atvērtas un tajās esošās derīgās
Eiropas Parlamenta vēlēšanu aploksnes ir iemestas vēlēšanu kastē.
Vēlēšanu aplokšņu atvēršana un balsu skaitīšana tiek veikta
atbilstoši Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumam un instrukcijai
par balsu skaitīšanu.
Centrālās vēlēšanu komisijas
priekšsēdētājs A.Cimdars
Centrālās vēlēšanu komisijas
sekretārs V.Veinbergs