Ministru kabineta rīkojums
Nr.139
Rīgā 2009.gada 25.februārī (prot.
Nr.14 31.§)
Par Pamatnostādnēm gaisa
telpas elastīgai izmantošanai 2009.-2014.gadam
1. Atbalstīt Pamatnostādnes
gaisa telpas elastīgai izmantošanai 2009.-2014.gadam (turpmāk -
pamatnostādnes).
2. Noteikt Satiksmes ministriju un
Aizsardzības ministriju par atbildīgajām institūcijām
pamatnostādņu īstenošanā.
3. Satiksmes ministrijai un
Aizsardzības ministrijai izstrādāt un līdz 2010.gada
31.decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā
pamatnostādņu īstenošanai nepieciešamos tiesību aktu
projektus.
4. Satiksmes ministrijai pēc katra
gaisa telpas pārvaldības līmeņa ieviešanas iesniegt noteiktā
kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu
īstenošanas gaitu.
Ministru prezidents
I.Godmanis
Satiksmes ministrs
A.Šlesers
(Ministru kabineta
2009.gada 25.februāra rīkojums
Nr.139)
Pamatnostādņu gaisa telpas
elastīgai izmantošanai 2009.-2014.gadam
kopsavilkums
Pamatnostādnes gaisa
telpas elastīgai izmantošanai 2009.-2014.gadam (turpmāk -
pamatnostādnes) ir politikas plānošanas dokuments, kas nosaka
(iezīmē) gaisa telpas elastīgas izmantošanas pārvaldības
koncepcijas (Concept of the Flexible Use of Airspace (FUA) -
EUROCONTROL Doc.94.70.08.) (turpmāk - koncepcija)
pamatprincipus, tās piemērošanu un ieviešanu, mērķus un rīcības
virzienus gaisa telpas pārvaldībā Latvijā (koncepcija
apstiprināta 1994.gada jūnijā Eiropas Aeronavigācijas drošības
organizācijā (turpmāk - Eirokontrole)).
Ņemot vērā Eiropas Savienības
iniciatīvu par Eiropas vienotās gaisa telpas izveidi un saskaņā
ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 10.marta Regulas (EK)
Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas
izveidošanai, 8.panta pirmo punktu, ar kuru Eirokontrole ir
pilnvarota palīdzēt Eiropas Komisijai gaisa telpas elastīgas
izmantošanas noteikumu ieviešanas attīstīšanā, koncepcija ir
pilnveidota un tā ir jāņem vērā, ieviešot gaisa telpas elastīgu
izmantošanu katras Eiropas Savienības dalībvalsts gaisa
telpā.
Koncepcijas būtība ir ieviest un
nodrošināt mehānismu, kādā sadarbojas civilās un militārās
(turpmāk - civilmilitārs) aviācijas atbildīgās institūcijas,
nodrošinot gaisa telpas civilmilitāro lietotāju savietojamību,
lai integrētos Eiropas vienotajā gaisa telpā. Koncepcijā
iekļautais mehānisms, kurā ietverta vairāku līmeņu gaisa telpas
pārvaldība, ir vērsts uz elastīgas civilmilitārās sadarbības
izveidi.
Pamatnostādnes ir nepieciešamas,
lai veicinātu (nodrošinātu) gaisa transporta sistēmas
nevainojamu darbību un optimālu, efektīvu gaisa telpas
izmantošanu, uzlabojot civilmilitāro sadarbību, un Latvijā
īstenotu Eiropas vienotās gaisa telpas politiku.
Pašlaik, īstenojot gaisa telpas
pārvaldību Latvijā, konstatētas šādas problēmas:
1. Drošības pārvaldības
sistēmas piemērošana gaisa satiksmes pārvaldībā, lai
identificētu apdraudējumus, noteiktu riska līmeņus un īstenotu
risku mazinošus pasākumus.
2. Koncepcijas pilnīga
ieviešana stratēģiskajā, pirmstaktiskajā un taktiskajā gaisa
telpas pārvaldības līmenī, lai nodrošinātu efektīvu gaisa telpas
plānošanu, piešķiršanu un lietošanu visu lietotāju interesēs,
pamatojoties uz civilmilitāro sadarbību.
3. Gaisa satiksmes plūsmas
pieprasījuma un kapacitātes integrācija Eirokontroles Centrālās
gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības struktūrvienībā, lai mazinātu
lidojumu reisu kavējumus, operacionālās izmaksas un palielinātu
efektivitāti.
4. Aeronavigācijas
pakalpojuma sniedzēja pozīciju stiprināšana civilmilitārās
gaisa telpas pārvaldības īstenošanā.
5. Eiropas Kopienas
aizlieguma prasības īstenošana attiecībā uz aviācijas drošības
standartiem neatbilstošu gaisa kuģu operatoru identificēšanu un
neielaišanu Eiropas Savienības gaisa telpā.
Lai risinātu minētās problēmas un
uzlabotu gaisa telpas pārvaldību Latvijā atbilstoši Eiropas
Savienības izvirzītajām prasībām, pamatnostādnēs ir izvirzīti
šādi mērķi:
1. Gaisa telpu uztvert kā
vienu veselumu, tās izmantošanai paredzēt īslaicīgu raksturu un
to izmantot gan civiliem, gan militāriem mērķiem.
2. Gaisa telpas elastīgas
izmantošanas ieviešana, koordinējot civilmilitārās gaisa telpas
izmantošanu stratēģiskajā, pirmstaktiskajā un taktiskajā
līmenī, tādējādi nodrošinot, ka Latvija izpilda Komisijas
2005.gada 23.decembra Regulā (EK) Nr. 2150/2005, ar ko nosaka
kopīgus noteikumus gaisa telpas elastīgai izmantošanai, ietvertās
prasības:
2.1. stratēģiskajā līmenī (I
līmenis) - Civilās aviācijas aģentūra sadarbībā ar
civilmilitārās gaisa telpas plānošanas un koordinācijas darba
grupu (ekspertiem), kuras sastāvā ir Satiksmes ministrijas un
Aizsardzības ministrijas deleģēti pārstāvji, veic ilgtermiņa
gaisa telpas pārvaldību un nodrošina koncepcijas piemērošanu
stratēģiskā, pirmstaktiskā un taktiskā līmenī;
2.2. pirmstaktiskajā līmenī (II
līmenis) - Satiksmes ministrijas un Aizsardzības ministrijas
izveidota gaisa telpas pārvaldības grupa, kuras sastāvā ir
civilās aviācijas un militārās aviācijas pārstāvji, nodrošina
gaisa satiksmes plūsmas un gaisa telpas izmantošanas informācijas
apmaiņu ar Eirokontroles Centrālās gaisa satiksmes plūsmas
pārvaldības struktūrvienību un šīs informācijas izplatīšanu gaisa
telpas lietotāju vajadzībām;
2.3. taktiskajā līmenī (III
līmenis) - civilās aviācijas gaisa satiksmes pakalpojumu
sniedzēji un militārās aviācijas gaisa satiksmes pakalpojumu
sniedzēji nodrošina attiecīgajā laikā gaisa satiksmes
pakalpojumus gaisa telpas lietotājiem atbilstoši gaisa telpas
pārvaldības grupas sagatavotajam gaisa telpas izmantošanas plānam
(AUP).
Lai sasniegtu reģionālās politikas
mērķus, pamatnostādnēs ir noteikti šādi darbības virzieni:
1. Drošības un riska
novērtējums - koncepcijas ieviešanā iesaistītie gaisa
satiksmes vadības pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar Eiropas
Savienības tiesību aktiem, Starptautiskās civilās aviācijas
organizācijas (ICAO) un Eirokontroles noteiktajām prasībām
veic drošības un riska novērtējumu jomās, kas ietver gaisa telpas
pārvaldību, gaisa satiksmes pakalpojumu un gaisa satiksmes
plūsmas apdraudējumu identificēšanu. Pamatojoties uz riska
novērtējumu, gaisa satiksmes vadības pakalpojuma sniedzēji
izstrādā riska mazināšanas pasākumu plānu un attiecīgos pasākumus
īsteno turpmākajos gaisa telpas elastīgas izmantošanas
īstenošanas posmos. Civilās aviācijas aģentūra saskaņā ar
Komisijas 2005.gada 20.decembra Regulā (EK) Nr. 2096/2005, ar kuru
paredz kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai,
un regulā Nr. 1315/2007 ietvertajām prasībām uzrauga Gaisa
satiksmes vadības pakalpojumu sniedzēju veiktos gaisa satiksmes
vadības drošības un riska novērtējuma procesus.
2. Sagatavošanās gaisa telpas
elastīgai izmantošanai - gaisa satiksmes plūsmas informācijas
integrācija Eirokontroles Centrālajā gaisa satiksmes plūsmas
pārvaldības struktūrvienībā (CFMU), ieviešot gaisa telpas
pārvaldības kompetences sadalījumu stratēģiskajā, pirmstaktiskajā
un taktiskajā līmenī starp Satiksmes ministrijas un Aizsardzības
ministrijas izpildinstitūcijām.
3. Gaisa telpas elastīgas
izmantošanas ieviešana - to ievieš pēc tam, kad pētījuma
rezultāti ir apstiprinājuši gaisa telpas pārvaldības funkciju,
procedūru un sakaru līdzekļu atbilstību Eiropas Savienības
tiesību aktiem, Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas
(ICAO) un Eirokontroles noteiktajām prasībām. Gaisa telpas
elastīgas izmantošanas ieviešana nozīmē, ka Latvijas Republikā
gaisa telpas pārvaldība visos trijos līmeņos tiek īstenota
atbilstoši elastīgai gaisa telpas izmantošanai izstrādātajām
procedūrām un funkcijām.
Pamatnostādnēs izvirzīto mērķu
sasniegšanu raksturo šādi elastīgas gaisa telpas izmantošanas
politikas īstenošanas rezultāti:
1. Gaisa pārvadājumu drošības
standartu un kopējās efektivitātes uzlabošana Latvijas
Republikas gaisa telpā, pārvadājumu apjoma optimizācija
atbilstoši visu gaisa telpas izmantotāju prasībām un lidojumu
kavēšanās samazināšana.
2. Efektīvas un drošas Eiropas
Savienības vienotās gaisa telpas un Eiropas Savienības gaisa
satiksmes izveidošana, plānošana un vadības procedūru
noteikšana, ņemot vērā Eiropas Savienības gaisa transporta
politiku.
3. Dažādu Eiropas gaisa
satiksmes pārvaldības tīkla sistēmu, komponentu un saistīto
procedūru savietojamība, kā arī jaunu, saskaņotu un
apstiprinātu darbību un tehnoloģiju koncepciju koordinēta un
ātra ieviešana gaisa satiksmes pārvaldībā.
4. Eiropas Savienības kopīgo
prasību izpilde, lai Latvijas Republikā sniegtu drošus un
efektīvus aeronavigācijas pakalpojumus.
5. Efektīvas civilmilitārās
koordinācijas sistēmas izveide gaisa telpas pārvaldībai visos
trijos līmeņos.
6. Gaisa telpas izmantošanas
kapacitātes palielināšana un gaisa kuģu veikto darbību
efektivitātes un elastības uzlabošana.
7. Militāro spēju
stiprināšana, gaisa telpas integritātes un valsts suverenitātes
nostiprināšana.
Pēc tam, kad tiks īstenoti gaisa
telpas elastīgas izmantošanas ieviešanas posmi, definējami
kopējie pamatnostādnēs izvirzīto mērķu rezultatīvie
rādītāji:
1. Izveidots tiesiskais
regulējums.
2. Veikts gaisa telpas
pārvaldības, gaisa satiksmes pakalpojumu un gaisa satiksmes
plūsmu drošības un riska novērtējums.
3. Izveidots funkcionējošs
civilmilitārās sadarbības mehānisms visos gaisa telpas
pārvaldības līmeņos.
4. Īstenota gaisa telpas
pārvaldība atbilstoši koncepcijai.
Pamatnostādņu galvenais mērķis ir
izveidot augsta līmeņa civilmilitāro sadarbību gaisa telpas
izmantošanā - lai gaisa telpa būtu kā viens veselums un lai tās
izmantošanu paredzētu gan civiliem, gan militāriem mērķiem.
Atbildīgās institūcijas gaisa telpas elastīgas izmantošanas
ieviešanā Latvijas Republikā ir Satiksmes ministrija un
Aizsardzības ministrija. Pamatojoties uz Valsts pārvaldes
iekārtas likumu un 2006.gada 22.maijā noslēgto Satiksmes
ministrijas un Aizsardzības ministrijas sadarbības līgumu, gaisa
telpas elastīgas izmantošanas ieviešanai netiks veidotas jaunas
institūcijas, bet gan sabalansētas jau esošās, kas piedalās gaisa
satiksmes vadībā. Pašlaik civilās aviācijas pārstāvji un
militārās aviācijas pārstāvji veic funkcijas attiecībā uz gaisa
telpas izmantošanu, kuras nereti nav saskaņotas vai to
saskaņošanai ir nepieciešams papildu laiks un arī lielāki
finansiālie līdzekļi. Uz sadarbības pamata apvienojot civilās
aviācijas pārstāvjus un militārās aviācijas pārstāvjus, katrā
gaisa telpas pārvaldības līmenī izveidojot civilās un militārās
izpildinstitūcijas, tiks efektīvāk nodrošināta gaisa satiksmes
vadība un garantēta augstāka gaisa kuģu lidojumu drošība. Ņemot
vērā to, ka netiek veidotas jaunas institūcijas, gaisa telpas
elastīgas izmantošanas ieviešanai nav nepieciešams papildu
finansējums no valsts budžeta, turklāt tiks efektīvāk izmantoti
atbildīgajām institūcijām (Satiksmes ministrijai un Aizsardzības
ministrijai) piešķirtie līdzekļi.
Ņemot vērā minēto, pamatnostādņu
īstenošanai nav nepieciešams veidot jaunas institūcijas un
elastīgas gaisa telpas izmantošanas attīstība tiks īstenota
atbilstoši attiecīgajam gadam plānotajiem valsts un pašvaldību
budžetu līdzekļiem.
Īstenojot pamatnostādnēs noteiktos
mērķus:
1. Latvijas Republika kļūs
par Eirokontroles dalībvalsti un iegūs tiesības saņemt
Eirokontroles palīdzību - bezmaksas konsultācijas, palīdzību
dažādu aeronavigācijas projektu īstenošanā un personāla
apmācībā.
2. Tiks izveidots
funkcionējošs civilmilitārās sadarbības mehānisms visos gaisa
telpas pārvaldības līmeņos atbilstoši Eirokontroles noteiktajām
prasībām.
3. Efektīvāk tiks nodrošināta
gaisa satiksmes vadība un būs garantēta augstāka gaisa kuģu
lidojumu drošība.
4. Tiks īstenota Eiropas
Kopienas aizlieguma prasība attiecībā uz aviācijas drošības
standartiem neatbilstošu gaisa kuģu operatoru identificēšanu un
neielaišanu Eiropas Savienības gaisa telpā.
5. Efektīvāk tiks izmantoti
atbildīgajām institūcijām piešķirtie finansiālie līdzekļi.
6. Netiks radīta papildu ietekme
uz valsts budžetu.
Satiksmes ministrs
A.Šlesers