Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Civilprocesa likumā

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 6., 10., 14., 20.nr.; 2005, 7., 14.nr.; 2006, 1., 13., 20., 24.nr.; 2007, 3., 24.nr.; 2008, 13.nr.; 2009, 2.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu "sūtījums" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "pasta sūtījums" (attiecīgā locījumā).

2. Papildināt 11.pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Tiesa rakstveidā brīdina personas, kuras piedalās tādas lietas izskatīšanā, kuras materiālos ir iekļauts valsts noslēpuma objekts, un kurām ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, par pienākumu glabāt valsts noslēpumu un par atbildību, kas paredzēta par valsts noslēpuma izpaušanu. Valsts noslēpumu saturošu dokumentu kopiju izgatavošana nav pieļaujama."

3. Aizstāt 15.panta trešajā daļā vārdus "Šajā likumā" ar vārdiem "Šajā likumā vai Eiropas Savienības tiesību normās".

4. 25.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) lietas, kurās ir strīds par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu, izņemot laulāto mantas dalīšanu;";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Rīgas apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai ir piekritīgas civillietas, kuru materiālos ir iekļauts valsts noslēpuma objekts."

5. 34.pantā:

izslēgt pirmās daļas 1.punkta "a" apakš­punktu;

izteikt pirmās daļas 1.punkta "b" apakšpunktu šādā redakcijā:

"b) līdz 1000 latiem - 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 50 latiem;";

aizstāt pirmās daļas 2.punktā skaitli un vārdu "50 latu" ar skaitli un vārdu "100 latu", bet skaitli un vārdu "5 lati" - ar skaitli un vārdu "10 latu";

aizstāt pirmās daļas 3.punktā skaitli un vārdu "10 latu" ar skaitli un vārdu "30 latu";

aizstāt pirmās daļas 4.punktā skaitli un vārdu "20 latu" ar skaitli un vārdu "50 latu";

izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5) par prasības nodrošinājuma pieteikumu vai pagaidu aizsardzības līdzekļa pieteikumu - 0,5 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 50 latiem;";

aizstāt pirmās daļas 6.punktā skaitli un vārdu "10 latu" ar skaitli un vārdu "20 latu";

aizstāt pirmās daļas 7.punktā skaitli un vārdu "1 procents" ar skaitli un vārdu "2 procenti", bet skaitli un vārdu "100 latiem" - ar skaitli un vārdu "200 latiem";

aizstāt pirmās daļas 8.punktā skaitli un vārdu "100 latiem" ar skaitli un vārdu "200 latiem";

izteikt pirmās daļas 10.punktu šādā redakcijā:

"10) par prasības pieteikumu par kopīgas mantas dalīšanu - tādā pašā apmērā kā par prasības pieteikumu vispārējā kārtībā;";

aizstāt pirmās daļas 11.punktā skaitli un vārdu "10 latu" ar skaitli un vārdu "15 latu";

papildināt pirmo daļu ar 12.punktu šādā redakcijā:

"12) par sūdzībām sakarā ar tiesu izpildītāja vai zvērināta notāra lēmumiem vai rīcību - 15 latu.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Iesniedzot blakus sūdzību par tiesas lēmumu, maksājama valsts nodeva - 20 latu.";

aizstāt sestajā daļā skaitli un vārdu "1 lats" ar skaitli un vārdu "2 lati";

aizstāt septītajā daļā skaitli un vārdu "10 latu" ar skaitli un vārdu "20 latu".

6. 38.pantā:

aizstāt pirmās daļas 1.punktā skaitli un vārdu "2 lati" ar skaitli un vārdu "5 lati";

aizstāt pirmās daļas 2.punktā skaitli un vārdu "0,50 lati" ar skaitli un vārdu "2 lati";

aizstāt pirmās daļas 3.punktā skaitli un vārdu "5 lati" ar skaitli un vārdu "10 latu".

7. 39.pantā:

izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5) ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi;";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Kārtību, kādā aprēķināmas lieciniekiem un ekspertiem izmaksājamās summas, kā arī ar liecinieku nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas, atbildētāja meklēšanu, tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu, sludinājuma ievietošanu laikrakstā un prasības nodrošināšanu sais­tīto izdevumu apmēru nosaka Ministru kabinets."

8. Izteikt 40.pantu šādā redakcijā:

"40.pants. Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu iemaksāšanas kārtība

(1) Izdevumu summas, kas izmaksājamas lieciniekiem un ekspertiem, vai arī summas, kas nepieciešamas izdevumu samaksai par liecinieku nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas, tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu, sludinājuma ievietošanu laikrakstā un prasības nodrošināšanu, iemaksā līdz lietas izskatīšanai tā puse, kura izteikusi attiecīgu lūgumu.

(2) Ja pēc Latvijas lūguma pierādījumus iegūst vai tiesas dokumentus izsniedz personai ārvalstī, izdevumu summas, kuras ārvalsts kompetentā iestāde pieprasa iemaksāt pirms vai atmaksāt pēc lūguma izpildes, iemaksā tā puse, kura izteikusi attiecīgu lūgumu.

(3) Ja šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto lūgumu iesniegušas abas puses, tās iemaksā pieprasītās summas vienādā apmērā.

(4) Ja šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto lūgumu šajā likumā paredzētajos gadījumos iesniegusi tiesa vai tiesnesis pēc savas iniciatīvas, nepieciešamo summu iemaksā valsts.

(5) Šajā pantā minētās summas neiemaksā puse, kas atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas."

9. Papildināt 43.panta pirmo daļu ar 13.punktu šādā redakcijā:

"13) Naturalizācijas pārvalde - lietās par Latvijas pilsonības atņemšanu."

10. 44.panta pirmajā daļā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

"2) ceļa un uzturēšanās izdevumi sakarā ar ierašanos tiesas sēdē, kā arī sakarā ar pušu vai to pārstāvju klātbūtni vai piedalīšanos pierādījumu iegūšanā, pēc Latvijas lūguma pierādījumus iegūstot ārvalstī, - pēc Ministru kabineta noteiktajām likmēm komandējuma izdevumu atlīdzībai;";

papildināt daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) tulka izdevumi sakarā ar pušu vai to pārstāvju klātbūtni vai piedalīšanos pierādījumu iegūšanā, pēc Latvijas lūguma pierādījumus iegūstot ārvalstī, - izdevumu faktiskajā apmērā."

11. Papildināt 46.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja likumā tiesai vai tiesnesim ir noteikti termiņi lietu izskatīšanai vai citu procesuālo darbību izpildīšanai un par attiecīgās procesuālās darbības veikšanu paziņo lietas dalībniekam saskaņā ar šā likuma 56.² pantu, bet attiecīgās procesuālās darbības izpilde likumā noteiktajā termiņā nav iespējama, tiesa vai tiesnesis ir tiesīgs noteikt saprātīgāku un garāku termiņu."

12. Izteikt 6.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"6.nodaļa

Tiesas paziņojumi, izsaukumi un tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana".

13. Papildināt 55.panta 1.punktu pēc vārda "dzīvesvietu" ar vārdiem "vai citu šīs personas norādītu adresi".

14. Izteikt 56.pantu šādā redakcijā:

"56.pants. Pavēstes un citu tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana

(1) Pavēsti nosūta ierakstītā pasta sūtījumā, ierakstītā pasta sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu vai piegādā ziņnesis.

(2) Citus tiesas sagatavotos dokumentus (spriedumus, lēmumus, paziņojumus u.c.), kā arī dokumentus (pieteikumu sevišķās tiesāšanās kārtībā, apelācijas, kasācijas sūdzību, rakstveida paskaidrojumu norakstus u.c.), kurus sagatavo un tiesai iesniedz lietas dalībnieki, bet kurus tālāk izsniedz tiesa, pēc lietas dalībnieka lūguma vai pēc tiesas ieskata var piegādāt vienā no šā panta pirmajā daļā minētajiem veidiem vai arī nosūtīt ar vienkāršo pasta sūtījumu.

(3) Tiesas dokumentus var izsniegt adresātam personīgi pret parakstu, ja nepieciešams, ar pavēsti izsaucot adresātu ierasties pēc izsniedzamajiem dokumentiem uz tiesu.

(4) Lietas dalībnieks ar tiesneša piekrišanu var saņemt tiesas dokumentus piegādāšanai citam adresātam lietā.

(5) Tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc adreses, kādu norādījis lietas dalībnieks. Tiesas dokumentus var piegādāt arī pēc deklarētās dzīvesvietas adreses, ja lietas dalībnieka norādītā personas adrese nesakrīt ar personas deklarētās dzīvesvietas adresi. Tiesas dokumentus var piegādāt arī uz šīs personas darbavietu.

(6) Tiesas dokumentus juridiskajai personai piegādā pēc tās juridiskās adreses.

(7) Tiesas dokumentus, kurus piegādā ziņnesis vai lietas dalībnieks, adresātam izsniedz personīgi pret parakstu, paraksta daļā atzīmējot dokumenta izsniegšanas laiku un datumu un nododot paraksta daļu atpakaļ tiesai.

(8) Ja tiesas dokumentu piegādātājs nesastop adresātu tā dzīvesvietā, viņš izsniedz tiesas dokumentus kādam no kopā ar šo personu dzīvojošiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem. Ja tiesas dokumentu piegādātājs nesastop adresātu tā darbavietā, viņš atstāj izsniedzamos dokumentus darbavietas administrācijai - nodošanai adresātam. Minētajos gadījumos tiesas dokumentu saņēmējs paraksta daļā norāda savu vārdu un uzvārdu, dokumenta izsniegšanas laiku un datumu, kā arī attiecības ar adresātu vai ieņemamo amatu un tiesas dokumentu nekavējoties nodod adresātam.

(9) Ja tiesas dokumentu adresāts dzīvesvietā nav sastopams un viņa atrašanās vieta nav zināma, tiesas dokumentu piegādātājs par to izdara atzīmi dokumenta paraksta daļā. Šajā dokumenta daļā tiesas dokumentu piegādātājs norāda arī vietu, uz kurieni aizbraucis adresāts, un laiku, kad gaidāma viņa atgriešanās, ja ir to noskaidrojis.

(10) Atsevišķiem tiesas dokumentiem likums var paredzēt noteiktus to piegādāšanas vai izsniegšanas veidus."

15. Papildināt likumu ar 56.¹ un 56.² pantu šādā redakcijā:

"56.¹ pants. Tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas datums

Ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti:

1) datumā, kad adresāts vai cita persona tos pieņēmusi saskaņā ar šā likuma 56.panta trešo, septīto vai astoto daļu;

2) datumā, kad persona atteikusies tos pieņemt (57.pants);

3) septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

 56.² pants. Tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā

(1) Personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un kuras adrese ir zināma, tiesas dokumentus piegādā:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 13.novembra regulā (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (dokumentu izsniegšana), un ar ko atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 1348/2000 (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 1393/2007) (81.nodaļa) paredzētajā kārtībā;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 11.jūlija regulas (EK) Nr. 861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 861/2007), 13.pantā paredzētajā kārtībā;

3) Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos (82.nodaļa) paredzētajā kārtībā;

4) šā likuma 83.nodaļā paredzētajā kārtībā.

(2) Ja tiesas dokumenti personai piegādāti šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka personai par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu ir paziņots tikai tajā gadījumā, ja ir saņemts apstiprinājums par dokumenta izsniegšanu. Dokumentus uzskata par izsniegtiem datumā, kāds norādīts apstiprinājumā par dokumentu izsniegšanu.

(3) Šo pantu nepiemēro, ja persona, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā, lietu ved ar Latvijā pilnvarota pārstāvja starpniecību. Šādā gadījumā tiesas dokumenti vispārējā kārtībā izsniedzami tikai pārstāvim."

16. Izteikt 57.pantu šādā redakcijā:

"57.pants. Sekas, ko rada atteikšanās pieņemt tiesas dokumentus

(1) Ja adresāts atsakās pieņemt tiesas dokumentus, dokumentu piegādātājs izdara dokumentā attiecīgu atzīmi, norādot arī atteikšanās iemeslus, datumu un laiku.

(2) Atteikšanās pieņemt tiesas dokumentus nav šķērslis lietas izskatīšanai."

17. Aizstāt 68.panta trešajā daļā vārdu "saņemšanas" ar vārdu "izsniegšanas".

18. Izteikt 96.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums krimināllietā, prokurora priekšraksts par sodu, kā arī lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata ir obligāts tiesai, kas izskata lietu par tās personas civiltiesisko atbildību, par kuru pieņemts attiecīgais nolēmums, vienīgi jautājumā par to, vai noziedzīgā darbība vai bezdarbība notikusi vai to izdarījusi vai pieļāvusi tā pati persona."

19. Papildināt 129.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Likumā paredzētajos gadījumos prasības pieteikumam un tam pievienoto dokumentu norakstiem pievienojams noteiktā kārtībā apliecināts tulkojums, ja dokumenti paredzēti izsniegšanai personai saskaņā ar šā likuma 56.² pantu. Tulkojumu nepievieno persona, kas atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas."

20. 131.pantā:

aizstāt vārdu "triju" ar vārdu "septiņu";

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja nav iespējama lietas izskatīšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 861/2007 vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra regulu (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 1896/2006), tiesnesis minētajos tiesību aktos paredzētajos gadījumos par prasības pieteikuma virzību pieņem vienu no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem lēmumiem.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

21. Aizstāt 133.panta otrajā daļā vārdus "no dienas, kad prasītājs lēmumu saņēmis" ar vārdiem "no dienas, kad lēmums izsniegts prasītājam".

22. 136.pantā:

papildināt trešo daļu pēc vārda "tiesa" ar vārdiem "vai tiesnesis";

izslēgt ceturtajā daļā vārdus "ko pieņēmusi tiesa".

23. Izteikt 138.panta pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

"6) to maksājumu apķīlāšana, kuri pienākas no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļi kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās;".

24. 140.pantā:

aizstāt ceturtās daļas pirmo teikumu ar tekstu šādā redakcijā:

"Lietās, kurās prasības priekšmets ir naudas prasījums, atbildētājs var iemaksāt nodrošinātās prasības summu tiesu izpildītāja depozīta kontā. Iesniegumā tiesu izpildītājam atbildētājs norāda, kādā lietā piemērotā prasības nodrošinājuma līdzekļa aizstāšanai šī summa tiek iemaksāta, kā arī iesniedz tiesu izpildītājam attiecīgā lēmuma par prasības nodrošināšanu norakstu. Tiesa vai tiesnesis, pamatojoties uz tiesu izpildītāja izsniegtu apliecinājumu par summas iemaksu depozīta kontā, aizstāj pieņemto prasības nodrošinājuma līdzekli ar iemaksāto naudas līdzekļu apķīlājumu.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Prasības nodrošinājumu pēc puses motivēta pieteikuma var atcelt tā pati tiesa, kura nodrošinājusi prasību, vai tiesa, kuras lietvedībā atrodas lieta izskatīšanai pēc būtības."

25. 141.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Par šā likuma 140.panta trešajā daļā minēto lēmumu un lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošināšanu, var iesniegt blakus sūdzību. Šā likuma 140.panta otrajā daļā minētajā gadījumā blakus sūdzību var iesniegt par tiesas lēmumu daļā, ar kuru prasītājam uzdots nodrošināt zaudējumus.";

aizstāt otrajā daļā vārdus "dienas, kad viņš saņēmis šo lēmumu" ar vārdiem "lēmuma izsniegšanas dienas".

26. 142.pantā:

papildināt pirmo daļu pirms vārdiem "izpildāms nekavējoties" ar vārdiem "un lēmums par prasības nodrošinājuma atcelšanu (140.panta piektā daļa)";

izslēgt pirmās daļas otro teikumu;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Apķīlājot maksājumus, kuri atbildētājam pienākas no trešajām personām saskaņā ar līgumu (tajā skaitā naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās), tiesu izpildītājs, pamatojoties uz izpildu dokumentu, nosūta šīm personām pieprasījumu paziņot, vai tām ir pienākums maksāt kādas summas atbildētājam, kādā apmērā un termiņā, kā arī paziņo, ka šīs summas tiek apķīlātas prasības summas apmērā, ievērojot šā likuma 1.pielikuma 3.punktā noteikto ierobežojumu attiecībā uz parādnieku, un dod rīkojumu ieskaitīt maksājumus (tajā skaitā pieprasījuma noguldījumus), kuriem iestājies termiņš, tiesu izpildītāja depozītu kontā. Apķīlātos maksājumus var izmaksāt citām personām tikai atbilstoši tā tiesu izpildītāja aprēķinam, kurš pirmais apķīlājis maksājumus.";

papildināt devīto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Summu, kura iemaksāta tiesu izpildītāja depozīta kontā kā prasības nodrošinājuma līdzeklis, tiesu izpildītājs atmaksā, tikai pamatojoties uz tiesas nolēmumu."

27. Papildināt 148.pantu ar 1.¹ un 1.² daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Ja prasības pieteikums un tam pievienoto dokumentu noraksti (129.panta trešā un ceturtā daļa) pēc lietas ierosināšanas nosūtāmi atbildētājam saskaņā ar šā likuma 56.² pantu, rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņš ir 30 dienas, skaitot no dienas, kad prasības pieteikums izsniegts atbildētājam.

(1²) Prasītājam paziņo par prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstu nosūtīšanu atbildētājam."

28. 176.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Valsts noslēpumu objektus apkopo atsevišķā sējumā.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

29. Papildināt 190.panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Spriedumā tiesa neatspoguļo informāciju, kas ir valsts noslēpuma objekts, bet norāda, ka ar šo informāciju ir iepazinusies un to izvērtējusi."

30. Izteikt 193.panta sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Turklāt norāda, kam un kādā apmērā maksājami tiesāšanās izdevumi, sprieduma labprātīgas izpildes termiņu, ja tiesa tādu noteikusi, sprieduma pārsūdzēšanas termiņu un kārtību, kā arī pilna sprieduma sastādīšanas datumu."

31. Papildināt 203.pantu ar 2.¹ un 2.² daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Ja attiecībā uz dažādiem lietas dalībniekiem termiņu apelācijas sūdzības iesniegšanai par pirmās instances tiesas spriedumu nosaka gan saskaņā ar šā likuma 415.panta pirmo vai otro daļu, gan 415.panta 2.² daļu vai attiecībā uz visiem lietas dalībniekiem termiņu apelācijas sūdzībai par pirmās instances tiesas spriedumu nosaka saskaņā ar šā likuma 415.panta trešo daļu, tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai, termiņu skaitot no vēlākā sprieduma noraksta izsniegšanas datuma, ja nav iesniegta apelācijas sūdzība.

(2²) Ja šā panta 2.¹ daļā minētajos gadījumos nav saņemts attiecīgs apstiprinājums par sprieduma noraksta izsniegšanu (56.² pants), spriedums stājas likumīgā spēkā sešus mēnešus pēc tā pasludināšanas."

32. Papildināt likumu ar 206.¹ pantu šādā redakcijā:

"206.¹ pants. Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 861/2007 paredzētajā kārtībā taisītā sprieduma izpildes jautājumi

(1) Tiesa, kas taisījusi spriedumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 861/2007 paredzētajā kārtībā, ir tiesīga pēc parādnieka pieteikuma minētās regulas 15.panta 2.punktā paredzētajos gadījumos:

1) aizstāt sprieduma izpildi ar šā likuma 138.pantā paredzētajiem pasākumiem šā sprieduma izpildes nodrošinājumam;

2) grozīt sprieduma izpildes veidu vai kārtību;

3) apturēt sprieduma izpildi.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto pieteikumu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību."

33. Papildināt 208.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja sprieduma noraksts šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos nosūtāms personai saskaņā ar šā likuma 56.² pantu un šajā likumā paredzētajos gadījumos sprieduma norakstam pievienojams tulkojums, tiesa nosūta sprieduma norakstu kopā ar tulkojumu nekavējoties pēc tulkojuma sagatavošanas."

34. Izteikt 208.⁶ panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Par pieteikuma atstāšanu bez virzības tiesnesis pieņem motivētu lēmumu, kura norakstu nosūta atbildētājam, un nosaka termiņu, ne īsāku par 20 dienām, trūkumu novēršanai. Termiņu skaita no lēmuma izsniegšanas dienas. Tiesneša lēmums ir pārsūdzams šajā likumā noteiktajā kārtībā. Pārsūdzēšanas termiņu skaita no lēmuma izsniegšanas dienas."

35. Izteikt 209.panta 3.punktu šādā redakcijā:

"3) ja atbildētājam nav izsniegts prasības pieteikuma noraksts un tāpēc viņš lūdz lietas izskatīšanu atlikt;".

36. Papildināt 214.pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) uz tiesas sēdi nav ieradies atbildētājs, kuram paziņojums par tiesas sēdes laiku un vietu vai prasības pieteikuma noraksts ir nosūtīts saskaņā ar šā likuma 56.² pantu."

37. Papildināt 216.pantu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) šā likuma 214.panta 6.punktā paredzētajos gadījumos - līdz ir ievēroti Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1393/2007 19.panta 2.punktā vai 1965.gada 15.novembra Hāgas konvencijas par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās (turpmāk - Hāgas 1965.gada konvencija) 15.panta otrajā daļā minētie nosacījumi vai, ja šajā punktā minētie tiesību akti nav piemērojami, ir veikti līdzvērtīgi pasākumi."

38. 219.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Tiesa atstāj prasību bez izskatīšanas daļā, par kuru neizsniedz Eiropas maksājuma rīkojumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1896/2006 10.panta 2.punktā paredzētajā gadījumā.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

39. Papildināt 231.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja tiesas lēmuma noraksts šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos ir nosūtīts personai saskaņā ar šā likuma 56.² pantu un šajā likumā paredzētajos gadījumos tiesas lēmuma norakstam pievienojams tulkojums, tiesa nosūta lēmuma norakstu kopā ar tulkojumu nekavējoties pēc tulkojuma sagatavošanas."

40. Aizstāt 345.panta trešajā daļā skaitli un vārdu "20 dienām" ar skaitli un vārdu "30 dienām".

41. Aizstāt 363.⁶ panta pirmajā daļā skaitli un vārdus "15 dienu laikā" ar skaitli un vārdiem "30 dienu laikā".

42. Aizstāt 363.⁷ panta trešajā daļā vārdu "un" ar vārdu "vai".

43. Papildināt 396.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja vienam un tam pašam ķīlas ņēmējam viena un tā paša parādnieka nekustamajiem īpašumiem ir reģistrētas pirmās hipotēkas un tie savstarpēji ir funkcionāli saistīti vai tiem ir kopēja robeža, pieteicējam ir tiesības lūgt tiesu pieteikumā norādītos nekustamos īpašumus izsolīt kā kopību."

44. Izteikt 405.panta ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Ja tiesnesis atzīst, ka pieteikums nav pamatots vai pieteikumā norādītā līgumsoda apmērs ir nesamērīgs ar galveno parādu, vai izpildāmais akts satur patērētāju tiesības aizskarošus netaisnīgus līguma noteikumus, viņš pieņem lēmumu par tā noraidīšanu."

45. Papildināt 406.¹ panta otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) ja pieprasītais līgumsods pārsniedz galvenā parāda summu."

46. 406.³ pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pieteikums noformējams atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam parau­gam.";

izteikt otrās daļas 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

"2) pieteicēja, kā arī viņa pārstāvja, ja pieteikumu iesniedz pārstāvis, un parādnieka vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet juridiskajai personai - tās nosaukums, reģistrācijas numurs un atrašanās vieta (juridiskā adrese). Pieteicējs norāda korespondences adresi, kā arī elektroniskā pasta adresi tiesas paziņojumu saņemšanai, ja viņš piekrīt saziņai ar tiesu izmantot elektronisko pastu;

3) maksājuma saistība, sakarā ar kuru tiek iesniegts pieteikums, norādot saistību pamatojošo dokumentu identificējošu informāciju un saistības izpildes termiņu, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds ir;";

aizstāt otrās daļas 5.punktā vārdu "kreditora" ar vārdu "pieteicēja";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Pieteikumam pievieno dokumentus, kas apstiprina valsts nodevas un ar brīdinājuma izsniegšanu saistīto izdevumu samaksu."

47. Aizstāt 406.⁴ panta otrās daļas otrajā teikumā vārdu "dokumentiem" ar vārdiem "dokumentu, kas apstiprina valsts nodevas samaksu".

48. 406.⁵ pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Brīdinājums noformējams atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam.";

izteikt otrās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

"1) brīdinājuma numurs un tās tiesas nosaukums, kura izsaka brīdinājumu;

2) pieteicējs, maksājuma saistība, saistību pamatojošo dokumentu identificējoša informācija, saistības izpildes termiņš, pieprasītā summa un tās aprēķins, kredītiestādes nosaukums un konta numurs, kurā veicama samaksa, ja tāds ir;";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Brīdinājumu paraksta tiesnesis. Ja brīdinājums sagatavots elektroniski, tas ir saistošs bez paraksta."

49. 406.⁶ pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Brīdinājumu un atbildes veidlapu, kas noformēta atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam, izsniedz parādniekam pret parakstu. Dokuments ar parakstu par saņemšanu un atzīmi par brīdinājuma izsniegšanas datumu iesniedzams tiesā.";

aizstāt otrās daļas otrajā teikumā vārdus "pievienotajiem dokumentiem" ar vārdiem "pievienoto dokumentu, kas apstiprina valsts nodevas samaksu".

50. 406.⁷ pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdu "iebildumi" ar vārdu "atbilde";

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja parādnieks atzīst pieteikumu kādā tā daļā, pieteicējam paziņo parādnieka atbildi un nosaka termiņu, kurā viņš paziņo tiesai par saistības nodošanu piespiedu izpildei atzītajā daļā.

(3) Ja pieteicējs nepiekrīt saistību izpildei atzītajā daļā vai nav sniedzis atbildi paziņojumā noteiktajā termiņā, tiesvedība izbeidzama.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Parādnieka atbilde, kas iesniegta pēc noteiktā termiņa, bet līdz lēmuma pieņemšanai lietā, uzskatāma par iesniegtu termiņā."

51. Izteikt 406.⁸ panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Lēmuma norakstu kopā ar parādnieka atbildi un pieteikumam pievienoto dokumentu, kas apstiprina valsts nodevas samaksu, nosūta pieteicējam."

52. Papildināt 415.pantu ar 2.² daļu šādā redakcijā:

"(2²) Šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajos gadījumos lietas dalībnieks, kuram spriedums nosūtīts saskaņā ar šā likuma 56.² pantu, apelācijas sūdzību var iesniegt 20 dienu laikā no sprieduma noraksta izsniegšanas dienas."

53. Papildināt 417.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Likumā paredzētajos gadījumos apelācijas sūdzībai un tai pievienoto dokumentu norakstiem pievienojams noteiktā kārtībā apliecināts tulkojums, ja dokumenti paredzēti izsniegšanai personai saskaņā ar šā likuma 56.² pantu. Tulkojumu nepievieno persona, kas atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas."

54. Papildināt 420.panta pirmās daļas 2.punktu pēc vārdiem "visi nepieciešamie noraksti" ar vārdiem "vai likumā paredzētajos gadījumos nav pievienots noteiktā kārtībā apliecināts apelācijas sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstu tulkojums".

55. Papildināt 423.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja apelācijas sūdzības noraksts nosūtīts lietas dalībniekam saskaņā ar šā likuma 56.² pantu, termiņu rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai skaita no dienas, kad apelācijas sūdzības noraksts izsniegts lietas dalībniekam."

56. Aizstāt 424.panta pirmajā daļā vārdu "saņemšanas" ar vārdu "izsniegšanas".

57. Papildināt 434.pantu ar 3.¹ un 3.² daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Ja attiecībā uz dažādiem lietas dalībniekiem termiņu kasācijas sūdzības iesniegšanai par apelācijas instances tiesas spriedumu nosaka gan saskaņā ar šā likuma 454.panta pirmo vai otro daļu, gan 454.panta 2.² daļu vai attiecībā uz visiem lietas dalībniekiem termiņu apelācijas sūdzībai par pirmās instances tiesas spriedumu nosaka saskaņā ar šā likuma 454.panta 2.² daļu, apelācijas instances tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai, termiņu skaitot no vēlākā sprieduma noraksta izsniegšanas datuma, ja nav iesniegta apelācijas sūdzība.

(3²) Ja šā panta 3.¹ daļā minētajos gadījumos nav saņemts attiecīgs apstiprinājums par sprieduma noraksta izsniegšanu (56.² pants), spriedums stājas likumīgā spēkā sešus mēnešus pēc tā pasludināšanas."

58. 436.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Papildsprieduma taisīšanu var ierosināt likumā noteiktajā sprieduma pārsūdzēšanas termiņā.";

izslēgt ceturto daļu.

59. Papildināt 442.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Lietas dalībnieks, kuram tiesas lēmums nosūtīts saskaņā ar šā likuma 56.² pantu, blakus sūdzību var iesniegt 15 dienu laikā no lēmuma noraksta izsniegšanas dienas vai, ja tiesa pasludinājusi saīsinātu lēmumu, no pilna lēmuma noraksta izsniegšanas dienas."

60. Izslēgt 443.panta otro daļu.

61. 444.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Likumā paredzētajos gadījumos blakus sūdzībai un tai pievienoto dokumentu norakstiem pievienojams noteiktā kārtībā apliecināts tulkojums, ja dokumenti paredzēti izsniegšanai personai saskaņā ar šā likuma 56.² pantu. Tulkojumu nepievieno persona, kas atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

62. Papildināt 445.panta pirmo daļu pēc vārdiem "visi nepieciešamie noraksti" ar vārdiem "vai likumā paredzētajos gadījumos nav pievienots noteiktā kārtībā apliecināts blakus sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstu tulkojums".

63. Papildināt 449.pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētos termiņus attiecībā uz lietas dalībnieku, kuram lēmums nosūtīts saskaņā ar šā likuma 56.² pantu, skaita no lēmuma noraksta izsniegšanas dienas."

64. Papildināt 454.pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Lietas dalībnieks, kuram sprieduma noraksts nosūtīts saskaņā ar šā likuma 56.² pantu, kasācijas sūdzību var iesniegt 30 dienu laikā no sprieduma noraksta izsniegšanas dienas."

65. 457.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Likumā paredzētajos gadījumos kasācijas sūdzībai un tās norakstiem pievienojams noteiktā kārtībā apliecināts tulkojums, ja dokumenti paredzēti izsniegšanai personai saskaņā ar šā likuma 56.² pantu. Tulkojumu nepievieno persona, kas atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

66. Papildināt 459.panta pirmo daļu pēc vārdiem "visi nepieciešamie noraksti" ar vārdiem "vai likumā paredzētajos gadījumos nav pievienots noteiktā kārtībā apliecināts kasācijas sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstu tulkojums".

67. Papildināt 460.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Ja kasācijas sūdzības noraksts nosūtīts lietas dalībniekam saskaņā ar šā likuma 56.² pantu, termiņu paskaidrojuma iesniegšanai skaita no dienas, kad kasācijas sūdzības noraksts izsniegts lietas dalībniekam."

68. Papildināt 463.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Lietas dalībnieks, kuram kasācijas sūdzības noraksts nosūtīts saskaņā ar šā likuma 56.² pantu, Senātam savu pretsūdzību var iesniegt 30 dienu laikā no kasācijas sūdzības noraksta izsniegšanas dienas."

69. 472.pantā:

papildināt pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Senators, kuram, lietu izskatot Senāta paplašinātajā sastāvā, bijis atšķirīgs viedoklis par likuma tulkojumu vai likuma piemērošanu, 15 dienu laikā pēc sprieduma pilna teksta sastādīšanas ir tiesīgs rakstveidā izteikt savas atsevišķās domas, kas pievienojamas lietai.";

uzskatīt līdzšinējo piekto daļu par sesto daļu.

70. Papildināt 478.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Pieteikumu, kurā nav norādīts uz apstākļiem, kas saskaņā ar šā likuma 479.pantu var tikt atzīti par jaunatklātiem apstākļiem, nepieņem un atdod iesniedzējam. Tiesnesis atsaka pieņemt izskatīšanai pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem arī tad, ja pieteikums iesniegts atkārtoti un no tā neizriet, ka jautājuma izlemšanai būtiskie vai faktiskie apstākļi mainījušies. Par šādu tiesneša lēmumu var iesniegt blakus sūdzību."

71. Izteikt 481.pantu šādā redakcijā:

"481.pants. Pieteikuma izskatīšana

Pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem izskata rakstveida procesā."

72. Aizstāt 533.panta otrajā daļā vārdus "pēc pastāvīgās šķīrējtiesas atrašanās vietas" ar vārdiem "pēc parādnieka dzīvesvietas vai atrašanās vietas (juridiskās adreses)".

73. Papildināt 539.panta otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 256.pantu pieņemtie Eiropas Padomes vai Komisijas lēmumi."

74. 540.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

"1) izpildu raksti, kas izsniegti, pamatojoties uz tiesas spriedumiem un tiesas vai tiesneša lēmumiem civillietās, kā arī lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām, un krimināllietās, tiesas lēmumiem par izlīgumu apstiprināšanu, pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmumiem, darba strīdu komisijas lēmumiem, ārvalstu tiesu un ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumiem, saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 256.pantu pieņemtajiem Eiropas Padomes vai Komisijas lēmumiem;";

papildināt pantu ar 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

"10) tiesas, arī ārvalsts tiesas, izsniegta apliecība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 861/2007 20.panta 2.punktu;

11) tiesas, arī ārvalsts tiesas, izsniegts Eiropas maksājuma rīkojums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1896/2006 18.pantu."

75. Papildināt 541.pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Šā likuma 539.panta otrās daļas 4.punktā minētajā gadījumā izpildu rakstu izsniedz piedzinējam uz viņa rakstveida lūguma pamata rajona (pilsētas) tiesa pēc nolēmuma izpildīšanas vietas vai arī pēc parādnieka - fiziskās personas - dzīvesvietas vai juridiskās personas atrašanās vietas (juridiskās adreses)."

76. 541.¹ pantā:

papildināt pantu ar 4.¹ un 4.² daļu šādā redakcijā:

"(4¹) Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 861/2007 20.panta 2.punktā minēto apliecību tiesa izraksta pēc lietas dalībnieka lūguma.

(4²) Eiropas maksājuma rīkojumu tiesa izraksta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1896/2006 18.pantu.";

aizstāt piektajā daļā vārdus "un ceturtajā daļā" ar vārdiem un skaitli "ceturtajā daļā un 4.¹ daļā".

77. Aizstāt 544.¹ panta ceturtajā daļā vārdus "kad prasītājs saņēmis lēmuma norakstu" ar vārdiem "kad lēmuma noraksts izsniegts prasītājam".

78. Izteikt 550.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Tiesu izpildītājam aizliegts veikt izpildu darbības lietās, kurās viena no pusēm ir viņš pats, viņa laulātais, arī bijušais laulātais, viņa vai viņa laulātā radinieks taisnā līnijā visās pakāpēs, sānu līnijā - līdz ceturtajai pakāpei un svainības attiecībās - līdz trešajai pakāpei, viņa vai viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošas personas vai viņa vai viņa laulātā adoptētāji vai adoptētie, kā arī tad, ja pastāv citi apstākļi, kuru ietekmē tiesu izpildītājs pamatoti nevar saglabāt objektivitāti un neitralitāti."

79. 555.panta septītajā daļā:

izteikt ievaddaļu šādā redakcijā:

"(7) Tiesu izpildītājs jebkurā izpildes procesa stadijā var:";

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

"3) iesniegt nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatu nodaļai piedziņas atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā vai nosūtīt rīkojumu citam publiskam reģistram atsavināšanas vai citu darbību aizlieguma ierakstīšanai."

80. 559.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus "(kas ir apstiprināts par Eiropas izpildes rīkojumu)";

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Tiesu izpildītājs atliek piedziņas vēršanu uz mantu, kurai kriminālprocesuālā kārtībā uzlikts arests un kuras realizēšanai procesa virzītājs nav devis atļauju, līdz mantas aresta atcelšanai kriminālprocesā vai procesa virzītāja atļaujas saņemšanai."

81. Izslēgt 560.panta pirmās daļas 6.punktā vārdus "(kas ir apstiprināts par Eiropas izpildes rīkojumu)".

82. Izteikt 563.panta pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

"7) atteikta ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes nolēmuma izpilde (644.³  pants);".

83. 565.pantā:

izteikt pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

"6) ja, piemērojot piedzinēja norādīto piespiedu izpildes līdzekli, spriedumu izpildīt nav iespējams un piedzinējs 10 dienu laikā pēc uzaicinājuma izsniegšanas nav paziņojis par cita piespiedu izpildu līdzekļa piemērošanu.";

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Ja izpildu lietā par periodisku maksājumu piedziņu pilnībā tiek segts parāds un sprieduma izpildes izdevumi, izpildu dokumentu izsniedz piedzinējam.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Izpildu dokumentu piedzinējam izsniedz, ja ir segti sprieduma izpildes izdevumi, izņemot gadījumu, kad sprieduma izpildes izdevumus saskaņā ar šā likuma noteikumiem maksā piedzinējs. Izsniedzot izpildu dokumentu piedzinējam, tiesu izpildītājs atceļ visus pieņemtos piespiedu izpildes līdzekļus.";

izslēgt sesto daļu.

84. Izteikt 567.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku un dienestā esošu personu prasījumiem, kas izriet no darba vai dienesta tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti;".

85. 568.pantā:

izslēgt panta nosaukumā vārdus "no parādnieka";

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Sprieduma izpilde notiek uz parādnieka rēķina. Pēc tam, kad izpildu dokuments iesniegts izpildei, sprieduma labprātīga izpilde vai sprieduma izpilde tieši piedzinējam neatbrīvo parādnieku no sprieduma izpildes izdevumu atlīdzināšanas.";

papildināt pantu ar l.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Ja izpildu dokumentu izsniedz piedzinējam (arī šā likuma 567.panta otrās daļas 1., 2., 3. un 5.punktā minētajās lietās) saskaņā ar šā likuma 565.panta pirmās daļas 1.punktu vai pēc izpildu lietas ievešanas tiesu izpildītājs konstatē, ka parādnieks ir izpildījis savas saistības pirms izpildu dokumenta iesniegšanas, sprieduma izpildes izdevumus sedz piedzinējs.";

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem "no parādnieka" ar vārdiem "vai piedzinēja";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Izdevumus, kas saistīti ar tiesas lēmuma par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu izpildi, sedz prasītājs."

86. Papildināt 70.nodaļu ar 572.¹ pantu šādā redakcijā:

"572.¹ pants. Piedziņa Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā

(1) Ja piedzinējs ir izteicis attiecīgu lūgumu un ja, piemērojot visus šā likuma 557.panta 1., 2. un 3.punktā norādītos piespiedu izpildes līdzekļus, tiesu izpildītājs konstatē, ka uzturlīdzekļu piedziņa no parādnieka nav iespējama vai iespējama tādā apmērā, kas ir mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, tiesu izpildītājs izsniedz piedzinējam izziņu par uzturlīdzekļu piedziņas neiespējamību vai daļēju piedziņu iesniegšanai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai.

(2) Ja Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, pamatojoties uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 5.panta otrās daļas 1.punktu, stājusies piedzinēja vietā uzturlīdzekļu piedziņas lietā daļā par to uzturlīdzekļu piedziņu no parādnieka, kuri izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, tai ir visas šajā likumā noteiktās piedzinēja tiesības un pienākumi.

(3) Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas izpildrīkojumu par nepamatoti izmaksāto uzturlīdzekļu summu piedziņu no iesniedzēja piedzinējam atpakaļ neizsniedz. Ja uzturlīdzekļu piedzinējs saņēmis tiesu izpildītāja izziņu par uzturlīdzekļu piedziņas neiespējamību vai daļēju piedziņu, izpildu dokumentu piedzinējam izsniedz tikai pēc tam, kad no Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas saņemts apliecinājums par prasījuma neesamību. Tiesu izpildītāja pienākums ir ne retāk kā reizi pusgadā veikt parādnieka mantas un ienākumu pārbaudi."

87. Izslēgt 573.panta otro daļu.

88. 574.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Pēc kustamās mantas apķīlāšanas tiesu izpildītājs pieprasa ziņas no kustamo lietu reģistriem par šādu lietu piederību parādniekam, kā arī komercķīlu reģistrā noskaidro, vai parādniekam piederošās kustamās lietas nav ieķīlātas. Ja tiesu izpildītājs konstatē, ka apķīlātā manta pieder trešajām personām, viņš nekavējoties atbrīvo to no apķīlājuma. Ja komercķīlu reģistrā uz parādnieka kustamo mantu ir reģistrēta komercķīla par labu trešajām personām, tiesu izpildītājs pieprasa, lai parādnieks un komercķīlas ņēmējs paziņo par atlikušo parāda apmēru.";

izslēgt devīto daļu.

89. Izteikt 581.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Apķīlāto mantu tiesu izpildītājs var pārdot izsolē kā vienu izsoles priekšmetu, ja ir apķīlātas vienādas lietas vai galvenā lieta un tās blakus lietas vai apķīlātās lietas ir nelietderīgi pārdot atsevišķi."

90. 587.panta pirmajā daļā:

papildināt daļu pēc vārdiem "par vienu procentu" ar vārdiem un skaitli "un ne lielāku par 10 procentiem";

aizstāt vārdu "Pircēju" ar vārdu "Solītāju".

91. Aizstāt 588.panta 7.punktā vārdu "pircēja" ar vārdu "nosolītāja".

92. 589.panta pirmajā daļā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

"1) izsolē nav ieradies neviens solītājs vai ieradies tikai viens solītājs;";

aizstāt 3.punktā vārdu "pircējs" ar vārdu "nosolītājs".

93. 597.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Tiesu izpildītājs nosūta darba devējam vai attiecīgajai juridiskajai personai rīkojumu ar norādi izdarīt ieturējumus no parādnieka darba samaksas vai citas atlīdzības, pensijas, stipendijas vai pabalsta un uz parādnieka rēķina ieskaitīt ieturētās summas tiesu izpildītāja depozīta kontā.";

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Izbeidzot darba attiecības ar parādnieku, darba devējs par to informē tiesu izpildītāju, kā arī norāda parādnieka jauno darbavietu, ja tā ir zināma."

94. Aizstāt 598.pantā vārdus "nosūtījis piedzinējam" ar vārdiem "ieskaitījis tiesu izpildītāja depozīta kontā."

95. 599.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"599.pants. Piedziņas vēršana uz naudas līdzekļiem, kas pienākas no citām personām";

aizstāt panta tekstā vārdu "maksājumi" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "naudas līdzekļi" (attiecīgā locījumā);

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "no citām personām" ar vārdiem "tajā skaitā no cita tiesu izpildītāja".

96. 600.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda "nosūta" ar vārdiem "ierakstītā sūtījumā";

izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Tiesu izpildītājs iesniedz zemesgrāmatu nodaļai nostiprinājuma lūgumu par piedziņas atzīmes ierakstīšanu.";

izteikt trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"(3) Tiesu izpildītājs pieprasa no zemesgrāmatu nodaļas attiecīgā zemesgrāmatas nodalījuma norakstu un ierakstītā sūtījumā nosūta paziņojumu nekustamā īpašuma īpašniekam, ja tas nav parādnieks, nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kā arī visiem hipotekārajiem kreditoriem, tajā skaitā personām, kuru labā ierakstīta ķīlas tiesības atzīme, norādot:";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja parādnieks līdz nekustamā īpašuma izsolei pilnībā samaksājis parādu un sprieduma izpildes izdevumus tiesu izpildītājam, nekustamā īpašuma pārdošana tiek atcelta."

97. 601.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) nodot šo nekustamo īpašumu valdījumā citai personai, tajā skaitā slēgt nomas, īres un citus nekustamo īpašumu apgrūtinošus līgumus.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Parādniekam ir pienākums tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā paziņot par nekustamā īpašuma faktisko valdītāju un pārvaldnieku, ja tāds ir, kā arī par visiem attiecībā uz šo nekustamo īpašumu noslēgtajiem nomas, īres un citiem nekustamo īpašumu apgrūtinošiem līgumiem."

98. Izteikt 602.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Hipotekārajam kreditoram ir tiesības piedalīties nekustamā īpašuma aprakstē, saņemt aprakstes aktu un par saviem līdzekļiem publicēt sludinājumus par izsoli, par to paziņojot tiesu izpildītājam.

(3) Hipotekārajam kreditoram un piedzinējam ir tiesības piedalīties solīšanā, iemaksājot šā likuma 607.panta pirmajā daļā noteikto nodrošinājumu."

99. Izteikt 604.pantu šādā redakcijā:

"604.pants. Nekustamā īpašuma novērtēšana

(1) Nekustamo īpašumu uz parādnieka rēķina pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma novērtē sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, nosakot nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtību.

(2) Tiesu izpildītājs ierakstītā sūtījumā paziņo par novērtējumu parādniekam, piedzinējam un hipotekārajam kreditoram, vienlaikus izskaidrojot viņu tiesības 10 dienu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas lūgt nekustamā īpašuma atkārtotu novērtēšanu.

(3) Persona, kura lūgusi atkārtotu novērtēšanu, sedz novērtēšanas izdevumus tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā, iemaksājot nepieciešamo naudas summu tiesu izpildītāja kontā. Ja novērtēšanai nepieciešamā naudas summa šajā termiņā nav iemaksāta, tiesu izpildītājs lūgumu par nekustamā īpašuma atkārtotu novērtēšanu noraida."

100. 606.pantā:

izteikt trešās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) nekustamā īpašuma īsu aprakstu, atrašanās vietu un kadastra numuru;";

izslēgt trešās daļas 5.punktu;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Par nekustamā īpašuma izsoli tiesu izpildītājs vismaz divas nedēļas iepriekš ierakstītā sūtījumā paziņo parādniekam un piedzinējam, nekustamā īpašuma īpašniekam, kopīpašniekam, hipotekārajam kreditoram un personai, kuras labā nostiprināta ķīlas tiesību vai aizlieguma atzīme, ja tāda ir."

101. Izteikt 607.¹ pantu šādā redakcijā:

"607.¹ pants. Izsoles sākumcena

Izsole sākas no nekustamā īpašuma novērtējumā norādītās piespiedu pārdošanas vērtības. Ja ir bijušas divas novērtēšanas, izsole sākas no augstākās nekustamā īpašuma novērtējuma summas."

102. 608.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "norakstus" ar vārdu "kopijas";

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "par vienu procentu" ar vārdiem un skaitli "un ne lielāku par 10 procentiem";

aizstāt pirmajā daļā vārdu "pircēju" ar vārdu "solītāju";

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Solīšanā nav tiesību piedalīties parādniekam, viņa aizbildnim vai aizgādnim, personai, kas piedalījusies nekustamā īpašuma aprakstē, kā arī tiesu izpildītājam, kas rīko izsoli. Par citos normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu ievērošanu attiecībā uz nekustamo īpašumu iegādi ir atbildīgi paši izsoles dalībnieki."

103. Aizstāt 610.panta pirmās daļas 7.punktā vārdu "pircēja" ar vārdu "nosolītāja".

104. 611.pantā:

aizstāt vārdu "pircējs" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "nosolītājs" (attiecīgā locījumā);

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem "piedalīties izsolē" ar skaitļiem un vārdiem "(608.panta 1.¹ daļa)".

105. 612.pantā:

aizstāt vārdu "pircējs" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "nosolītājs" (attiecīgā locījumā);

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "hipotekāro prasījumu" ar vārdiem "kas pamatots ar izpildu dokumentu".

106. Izteikt 613.pantu šādā redakcijā:

"613.pants. Nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšana

(1) Lietu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja (persona, kas pārņēmusi nekustamo īpašumu, vai nosolītājs) vārda tiesa izskata tiesas sēdē 15 dienu laikā no tiesu izpildītāja pieteikuma iesniegšanas tiesā. Par lietas izskatīšanu tiesa paziņo tiesu izpildītājam, kā arī piedzinējam, parādniekam, nekustamā īpašuma ieguvējam, nekustamā īpašuma īpašniekam, kopīpašniekam, hipotekārajam kreditoram, personai, kuras labā nostiprināta ķīlas tiesību vai aizlieguma atzīme, un personai, kura iesniegusi šā likuma 617.panta otrajā daļā minēto sūdzību, ja šāda sūdzība ir iesniegta. Šo personu neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai.

(2) Vienlaikus ar pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda tiesa var izskatīt arī sūdzību par tiesu izpildītāja rīcību, ja sūdzības iesniedzējs lūdz atzīt izsoli par spēkā neesošu (617.panta otrā daļa).

(3) Apmierinot pieteikumu, tiesa pieņem lēmumu:

1) par izsoles akta apstiprināšanu un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda;

2) neatkarīgi no kreditora piekrišanas - par visu zemesgrāmatā uz šo īpašumu ierakstīto parādu saistību dzēšanu, par kurām ieguvējs nav tieši paziņojis, ka uzņemas tās uz sevi;

3) neatkarīgi no kreditora piekrišanas - par to apgrūtinājumu dzēšanu, kas pieņemti kā nosacījums, īpašumu iegūstot (609.pants);

4) par zemesgrāmatā uz šo īpašumu ierakstīto aizlieguma atzīmju dzēšanu;

5) par sūdzības par izsoles atzīšanu par spēkā neesošu noraidīšanu, ja šāda sūdzība ir iesniegta.

(4) Noraidot pieteikumu, tiesa atzīst izsoli par spēkā neesošu.

(5) Pēc ieguvēja lūguma tiesa lemj par viņa ievešanu iegūtā nekustamā īpašuma valdījumā.

(6) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(7) Šajā pantā noteiktajā kārtībā tiesa apstiprina arī kuģa izsoles aktu."

107. 614.pantā:

aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdu "pircējs" ar vārdu "nosolītājs" un vārdu "nopircis" - ar vārdu "nosolījis";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Par to, ka izsole uzskatāma par nenotikušu šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā minētajos gadījumos, tiesu izpildītājs ieraksta aktā un paziņo personām, kas ieradušās uz izsoli, kā arī parādniekam, nekustamā īpašuma īpašniekam, kopīpašniekam, ja nekustamais īpašums atrodas kopīpašumā, un kreditoriem, ja šīs personas nav bijušas klāt izsolē.";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Par to, ka izsole uzskatāma par nenotikušu šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajā gadījumā, tiesu izpildītājs sastāda aktu un paziņo nosolītājam, pēdējam pārsolītajam solītājam, parādniekam, nekustamā īpašuma īpašniekam, kopīpašniekam, ja nekustamais īpašums atrodas kopīpašumā, un kreditoriem."

108. Izteikt 615.pantu šādā redakcijā:

"615.pants. Nenotikušas izsoles sekas

(1) Ja izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 614.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā paredzēto iemeslu dēļ, tiesu izpildītājs nekavējoties paziņo par to visiem kreditoriem un parādnieka līdzīpašniekiem, uzaicinot viņus paturēt nekustamo īpašumu sev par nenotikušās izsoles sākumcenu. Katram kreditoram un parādnieka līdzīpašniekam ir tiesības divu nedēļu laikā no tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas paziņot tiesu izpildītājam par nekustamā īpašuma paturēšanu sev.

(2) Ja izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 614.panta pirmās daļas 3.punktā paredzētā iemesla dēļ, tiesu izpildītājs nekavējoties paziņo par to pēdējam pārsolītajam solītājam, uzaicinot viņu paturēt nekustamo īpašumu par viņa solīto augstāko cenu. Pēdējam pārsolītajam solītājam ir tiesības divu nedēļu laikā no tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas paziņot tiesu izpildītājam par nekustamā īpašuma paturēšanu sev. Ja pēdējais pārsolītais solītājs nav likumā noteiktajā termiņā paziņojis par nekustamā īpašuma paturēšanu vai atteicies paturēt nekustamo īpašumu, katram kreditoram vai parādnieka kopīpašniekam ir tiesības divu nedēļu laikā no tiesu izpildītāja uzaicinājuma nosūtīšanas dienas paziņot par nekustamā īpašuma paturēšanu sev par rīkotās izsoles sākumcenu.

(3) Ja vairākas personas vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, rīkojama izsole, kurā piedalās šīs personas, turklāt solīšana sākas no nenotikušās izsoles sākumcenas. Par izsoles laiku un vietu tiesu izpildītājs personām, kuras vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev, rakstveidā paziņo septiņas dienas iepriekš. Personas neierašanās uz izsoli tiek uzskatīta par atteikšanos no tiesībām piedalīties solīšanā. Ja uz izsoli ierodas viena persona, tā var paturēt sev nekustamo īpašumu par rīkotās izsoles sākumcenu. Ja uz izsoli neierodas neviens, tiesu izpildītājs nekavējoties izsludina otru izsoli. Trešās izsoles izsludināšana šādā gadījumā notiek tikai pēc piedzinēja lūguma (616.panta trešā daļa).

(4) Persona, kas patur sev nekustamo īpašumu, viena mēneša laikā iemaksā tiesu izpildītāja depozīta kontā šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā norādīto summu atbilstoši tiesu izpildītāja sastādītajam aprēķinam (631.panta trešā daļa) un ņemot vērā šā likuma 612.panta noteikumus.

(5) Pēc šā panta ceturtajā daļā minētās summas samaksas tiesu izpildītājs iesniedz apgabaltiesā, kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums, pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz nosolītāja, līdzīpašnieka vai kreditora vārda un par zemesgrāmatā ierakstīto parādu dzēšanu (613.pants).

(6) Ja neviens nav pieteicies paturēt nekustamo īpašumu sev, rīkojama otrā izsole."

109. 617.pantā:

izslēgt pirmās daļas 4.punktu;

izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5) piedzinējs vai solītājs rīkojušies ļaunprātīgi;";

papildināt pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu, tiesu izpildītājs pieļāvis būtiskus procesuālus pārkāpumus vai konstatēti citi būtiski apstākļi, kas nepieļauj nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda.";

izslēgt piekto daļu.

110. Izteikt 620.⁴ panta sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Mantu, kurai nav tirgus vērtības vai kuru nevar pārdot un kuru parādnieks šā panta pirmajā daļā norādītajā termiņā un kārtībā nav ieradies saņemt, tiesu izpildītājs iznīcina liecinieku klātbūtnē, sastādot par to aktu."

111. 621.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "piedzinēju prasījumus" ar vārdiem "kas pamatoti ar šā tiesu izpildītāja lietvedībā esošiem izpildu dokumentiem";

aizstāt piektajā daļā vārdus "tiesu izpildītājam" ar vārdiem "tam tiesu izpildītājam, kurš rīko izsoli".

112. 628.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Apmierinot hipotekāros prasījumus pēc to pirmtiesības, vienlaikus apmierināmi arī to blakus prasījumi - procenti par pēdējiem trim gadiem līdz izsoles dienai, piespriestie tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi, nepārsniedzot zemesgrāmatā ierakstītās hipotēkas summu. Atlikušajā ar nekustamā īpašuma ķīlu (hipotēku) nenodrošinātajā daļā prasījums apmierināms šā likuma 622.pantā noteiktajā kārtībā.";

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Ja hipotekārais kreditors nav pievienojies piedziņai (621.panta piektā daļa), nauda zemesgrāmatā norādītās hipotēkas summas apmērā vai hipotekārā kreditora paziņojumā norādītajā apmērā, ja tāds saņemts (600.panta ceturtā daļa), ņemot vērā attiecīgā hipotekārā prasījuma pirmtiesību, ieskaitāma tā tiesu izpildītāja depozīta kontā, kurš rīkoja izsoli, un uzglabājama līdz izpildu dokumentu saņemšanai."

113. Izteikt 631.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja nekustamā īpašuma izsole pasludināta par nenotikušu un kreditors, parādnieka līdzīpašnieks vai pēdējais pārsolītais solītājs izteicis vēlēšanos paturēt nekustamo īpašumu sev, tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu, lai noteiktu summu, kāda pienākas no šīs personas."

114. 632.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "šādas darbības piedzinējs vai parādnieks" ar vārdiem un skaitli "šādas darbības, izņemot šā likuma 617.pantā noteikto gadījumu, piedzinējs vai parādnieks, iesniedzot motivētu sūdzību";

papildināt trešo daļu pēc vārdiem "sūdzības iesniedzēja" ar vārdu "motivēta".

115. 641.pantā:

papildināt panta nosaukumu pēc vārda "lēmuma" ar vārdiem "spēkā stāšanās";

aizstāt otrajā daļā vārdu "saņemšanas" ar vārdu "izsniegšanas";

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Pirmās instances tiesas lēmums un apelācijas instances tiesas lēmums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis tā pārsūdzēšanas termiņš, skaitot no vēlākā lēmuma noraksta izsniegšanas datuma, un blakus sūdzība nav iesniegta.

(4) Ja šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā nav saņemts attiecīgs apstiprinājums par lēmuma noraksta izsniegšanu, lēmums stājas likumīgā spēkā sešus mēnešus pēc tā pasludināšanas."

116. Aizstāt 644.panta trešajā daļā vārdus un skaitļus "un Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 805/2004" ar vārdiem un skaitļiem "Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 805/2004, Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 861/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 1896/2006".

117. Izteikt 644.² panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"(1) Rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā izpildāms attiecīgs ārvalsts tiesas nolēmums, pēc parādnieka pieteikuma, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 805/2004 23.pantu, Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 861/2007 23.pantu vai Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1896/2006 23.pantu, ir tiesīga:".

118. Izteikt 644.³ pantu šādā redakcijā:

"644.³ pants. Ārvalsts tiesas nolēmuma izpildes atteikšana

(1) Rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā izpildāms ārvalsts tiesas nolēmums, kas ir apstiprināts par Eiropas izpildes rīkojumu, pēc parādnieka pieteikuma saņemšanas, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 805/2004 21.pantu, var atteikt nolēmuma izpildi.

(2) Rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā izpildāms ārvalsts tiesas nolēmums, par kuru izsniegta Padomes regulas Nr. 2201/2003 41.panta 1.punktā vai 42.panta 1.punktā minētā apliecība, pēc lietas dalībnieka pieteikuma saņemšanas, pamatojoties uz minētās regulas 47.pantu, var atteikt nolēmuma izpildi.

(3) Rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā izpildāms ārvalsts tiesas nolēmums, par kuru izsniegta Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 861/2007 20.panta 2.punktā minētā apliecība, pēc lietas dalībnieka pieteikuma saņemšanas, pamatojoties uz minētās regulas 22.pantu, var atteikt nolēmuma izpildi.

(4) Rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā izpildāms Eiropas maksājuma rīkojums, pēc parādnieka pieteikuma saņemšanas, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1896/2006 22.pantu, var atteikt nolēmuma izpildi.

(5) Šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētais pieteikums tiek izskatīts tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(6) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību."

119. Izteikt 644.⁴ panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) attiecīgajos gadījumos - pienācīgi apliecinātu ārvalsts tiesas izsniegtā Eiropas izpildes rīkojuma, Eiropas maksājuma rīkojuma, Padomes regulas Nr. 2201/2003 41.panta 1.punktā minētās apliecības vai Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 861/2007 20.panta 2.punktā minētās apliecības norakstu;".

120. Aizstāt 644.²⁰ panta trešajā daļā vārdus "dienas, kad viņš saņēmis lēmuma norakstu" ar vārdiem "lēmuma noraksta izsniegšanas dienas".

121. Izslēgt 652.pantu.

122. Papildināt likumu ar sešpadsmito un septiņpadsmito sadaļu šādā redakcijā:

"Sešpadsmitā sadaļa

Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība dokumentu izsniegšanā

81.nodaļa

Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība dokumentu izsniegšanā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 1393/2007

656.pants. Starptautiskās civilprocesuālās sadarbības pamats dokumentu izsniegšanā

(1) Personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta ir Latvijā un kuras adrese ir zināma, tiesa izsniedz dokumentus, pamatojoties uz ārvalsts kompetentās iestādes lūgumu par tiesas vai ārpustiesas dokumentu izsniegšanu (turpmāk - ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgums) un Tieslietu ministrijas lēmumu par ārvalsts dokumenta izsniegšanas lūguma pieļaujamību. 

(2) Ja tiesas dokumentus izsniedz personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un kuras adrese ir zināma, tiesa var iesniegt Tieslietu ministrijai lūgumu par tiesas dokumentu izsniegšanu ārvalstī (turpmāk - Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgums) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1393/2007 II nodaļas pirmo iedaļu vai arī tiesa var izsniegt tiesas dokumentus, izmantojot pasta pakalpojumus, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1393/2007 14.pantu.

(3) Lietas dalībnieks ar tiesneša piekrišanu var saņemt tiesas dokumentus izsniegšanai citam lietas dalībniekam, kura dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un kura adrese ir zināma, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1393/2007 15.pantu, ja šādu tiešu izsniegšanu pieļauj attiecīgās dalībvalsts tiesību akti.

657.pants. Tieslietu ministrijas kompetence dokumentu izsniegšanā

(1) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1393/2007 2.pantu Tieslietu ministrija saņem un izlemj ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumus, kā arī pārsūta Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumus.

(2) Tieslietu ministrija veic Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1393/2007 3.pantā minētās funkcijas.

(3) Ja nepieciešams, Tieslietu ministrija:

1) Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumu ārvalstij pārsūta ar Ārlietu ministrijas starpniecību, izmantojot konsulāros vai diplomātiskos kanālus, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1393/2007 12.pantu;

2) lūdz ar Ārlietu ministrijas starpniecību izsniegt Latvijas diplomātiskajiem vai konsulārajiem pārstāvjiem tiesas dokumentus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1393/2007 13.pantu.

658.pants. Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma valoda un forma

(1) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1393/2007 2., 4. un 10.pantu ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu, dokumentu izsniegšanas apliecinājumu un citas minētajā regulā paredzētās veidlapas pieņem, ja šie dokumenti sagatavoti valsts valodā vai angļu valodā.

(2) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1393/2007 2.pantu ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu un dokumentu izsniegšanas apliecinājumu var pieņemt rakstveidā vai ar pieejamiem komunikācijas līdzekļiem, ja tos iesniedz arī rakstveidā. Citas Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 1393/2007 paredzētās veidlapas var pieņemt ar pieejamiem komunikācijas līdzekļiem, tās nav nepieciešams iesniegt rakstveidā.

659.pants. Latvijas dokumentu izsniegšanas lūguma valoda un forma

(1) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1393/2007 2., 4. un 10.pantu Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumu, dokumentu izsniegšanas apliecinājumu un citas Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 1393/2007 paredzētās veidlapas tiesa sagatavo rakstveidā lūguma saņēmējas dalībvalsts valodā vai tajā valodā, ko attiecīgā valsts ir paziņojusi kā pieņemamu saziņā.

(2) Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumu paraksta tiesnesis un apstiprina ar tiesas zīmogu.

(3) Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1393/2007 2.pantu Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumu vai dokumentu izsniegšanas apliecinājumu Tieslietu ministrija var iesniegt ārvalstij rakstveidā vai ar citiem ārvalstij pieņemamiem komunikācijas līdzekļiem, iesniedzot to arī rakstveidā. Citas Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 1393/2007 paredzētās veidlapas var iesniegt ar citiem komunikācijas līdzekļiem, tās nav nepieciešams iesniegt rakstveidā.

660.pants. Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumam pievienoto dokumentu valoda

(1) Ja tiesas dokumentus izsniedz personām ārvalstī pēc puses lūguma, tiesa saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1393/2007 5.pantu izskaidro pusei, ka adresāts ir tiesīgs atteikties pieņemt tiesas dokumentus, ja tie nav sagatavoti vai tiem nav pievienots tulkojums kādā no Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1393/2007 8.panta 1.punktā minētajām valodām. Šādā gadījumā puse pēc sava ieskata tiesas dokumentus var sagatavot vai tiem pievienot tulkojumu kādā no Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1393/2007 8.panta 1.punktā minētajām valodām.

(2) Pārējos gadījumos, tajā skaitā gadījumos, kad saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1393/2007 8.panta 1.punktu adresāts ir atteicies pieņemt Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumam pievienotos tiesas dokumentus, tiem pievieno tulkojumu lūguma saņēmējas dalībvalsts valodā vai adresātam saprotamā valodā.

661.pants. Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izlemšana

(1) Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu izlemj Tieslietu ministrija septiņu dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

(2) Tieslietu ministrija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par dokumentu izsniegšanas lūguma izpildes pieļaujamību, nosakot dokumentu izsniegšanas lūguma izpildes iestādi, termiņus un citus nosacījumus;

2) par atteikšanos pieņemt dokumentu izsniegšanas lūgumu vai tā daļu izpildei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1393/2007 6. vai 7.pantu.

(3) Tieslietu ministrijas lēmums nav pārsūdzams.

662.pants. Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpildes vispārīgie noteikumi

(1) Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu izpilda rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas adresāta dzīvesvieta, atrašanās vieta (juridiskā adrese) vai ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumā norādītā adresāta adrese.

(2) Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu izpilda saskaņā ar šā likuma 56.pantu, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1393/2007 7.panta 1.punktu dokumentus izsniedz ārvalsts pārsūtītājas struktūras īpaši lūgtā veidā.

(3) Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpildi uzsāk nekavējoties pēc tam, kad pieņemts lēmums par dokumentu izsniegšanas lūguma izpildes pieļaujamību. Ja nav iespējams ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu izpildīt mēneša laikā no dienas, kad tas saņemts Tieslietu ministrijā, vai lūgumā norādītajā termiņā, tiesa saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1393/2007 7.pantu par to rakstveidā paziņo Tieslietu ministrijai, norādot iemeslus, kas kavē minētā lūguma izpildi.

(4) Ja ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpilde nav iespējama vai tas ir izpildīts daļēji, tiesa saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1393/2007 6.pantu Tieslietu ministrijai rakstveidā paziņo minētā lūguma neizpildes iemeslus, kā arī nosūta neizsniegtos dokumentus.

663.pants. Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpilde, ko veic ārvalsts diplomātiskie vai konsulārie pārstāvji

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1393/2007 13.pantu ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpilde, ko veic ārvalsts diplomātiskie vai konsulārie pārstāvji, izsniedzot dokumentus, ir pieļaujama tikai tad, ja dokumentus izsniedz attiecīgās ārvalsts pilsoņiem.

664.pants. Adresāta tiesības atteikties pieņemt dokumentus

(1) Tiesa izskaidro adresātam Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1393/2007 8.panta 1.punktā paredzētās tiesības atteikties pieņemt dokumentus uz minētajā pantā norādītajiem pamatiem.

(2) Ja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1393/2007 8.panta 1.punktu adresāts nav atteicies pieņemt dokumentus to izsniegšanas brīdī, viņš var atteikties pieņemt dokumentus nedēļas laikā pēc to saņemšanas, nosūtot dokumentus atpakaļ tiesai, kas tos izsniedza.

(3) Ja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1393/2007 8.panta 1.punktu adresāts ir atteicies pieņemt dokumentus, tiesa par to paziņo Tieslietu ministrijai, nosūtot atpakaļ ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu un dokumentus pārtulkošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1393/2007 8.panta 3.punktu.

665.pants. Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpildes izmaksas

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1393/2007 11.panta 2.punktā paredzētajos gadījumos tiesa paziņo Tieslietu ministrijai par ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpildes izmaksām, ja tādas radušās.

(2) Tieslietu ministrija var lūgt ārvalsts kompetento iestādi segt ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpildes izmaksas, kas radušās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1393/2007 11.panta 2.punktu.

82.nodaļa

Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība dokumentu izsniegšanā saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem

666.pants. Starptautiskās civilproce­suālās sadarbības pamats dokumentu izsniegšanā

(1) Personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta ir Latvijā un kuras adrese ir zināma, tiesa izsniedz dokumentus, pamatojoties uz ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu un Tieslietu ministrijas lēmumu par ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma pieļaujamību. 

(2) Ja tiesas dokumentus izsniedz personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un kuras adrese ir zināma, tiesa iesniedz Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumu Tieslietu ministrijai.

(3) Saskaņā ar Hāgas 1965.gada konvencijas 10.panta "a" punktu tiesa var izsniegt tiesas dokumentus personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un kuras adrese ir zināma, tieši pa pastu, ievērojot attiecīgās līgumslēdzējas valsts izvirzītos nosacījumus, ja tā pret šādu izsniegšanas veidu nav iebildusi.

(4) Saskaņā ar Hāgas 1965.gada konvencijas 10.panta "c" punktu lietas dalībnieks ar tiesneša piekrišanu var saņemt tiesas dokumentus izsniegšanai citam lietas dalībniekam, kura dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un kura adrese ir zināma, tieši no saņēmējas līgumslēdzējas valsts tiesu varas amatpersonām, citām amatpersonām vai citām kompetentām personām, ievērojot attiecīgās līgumslēdzējas valsts izvirzītos nosacījumus, ja tā pret šādu izsniegšanas veidu nav iebildusi.

667.pants. Tieslietu ministrijas kompetence dokumentu izsniegšanā

(1) Tieslietu ministrija saņem un izlemj ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumus un pārsūta Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumus saskaņā ar Hāgas 1965.gada konvenciju vai citiem Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

(2) Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos, ja nepieciešams, Tieslietu ministrija:

1) Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumu ārvalstij pārsūta ar Ārlietu ministrijas starpniecību, izmantojot konsulāros vai diplomātiskos kanālus;

2) ar Ārlietu ministrijas starpniecību lūdz Latvijas diplomātiskos vai konsulāros pārstāvjus izsniegt tiesas dokumentus.

668.pants. Dokumentu izsniegšanas lūguma valoda

Dokumentu izsniegšanas lūgumu sagatavo un iesniedz valodā, kas noteikta kā sazināšanās valoda Latvijas Republikai sais­tošu starptautisko līgumu piemērošanā.

669.pants. Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumam pievienoto dokumentu valoda

(1) Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumam pievienotos tiesas dokumentus sagatavo valsts valodā. Tiem var pievienot tulkojumu lūguma saņēmējas valsts valodā vai citā valodā, ja Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi pieļauj šādu iespēju.

(2) Ja saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem lūguma saņēmēja valsts vai adresāts ir atteicies pieņemt dokumentus valodā, kas nav šās valsts valoda, dokumentiem pievieno tulkojumu lūguma saņēmējas valsts valodā vai citā valodā, kuru lūguma saņēmēja valsts ir paziņojusi kā pieņemamu saziņā.

(3) Ja nav iespējams nodrošināt tulkojumu kādā no šā panta otrajā daļā minētajām valodām, Latvijas un ārvalsts kompetentās iestādes savstarpēji vienojas par citu valodu, kādā sagatavojami dokumenti vai kādā tiem pievienojams tulkojums.

670.pants. Dokumentu izsniegšanas lūguma forma

(1) Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus tiesa sagatavo rakstveidā.

(2) Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumu paraksta tiesnesis un apstiprina ar tiesas zīmogu.

(3) Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus Tieslietu ministrija var iesniegt ārvalstij ar citiem komunikācijas līdzekļiem, iesniedzot tos arī rakstveidā.

(4) Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus pieņem sagatavotus rakstveidā. Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus var pieņemt ar citiem komunikācijas līdzekļiem, ja tos iesniedz arī rakstveidā.

671.pants. Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izlemšana

(1) Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu izlemj Tieslietu ministrija septiņu dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

(2) Tieslietu ministrija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par dokumentu izsniegšanas lūguma izpildes pieļaujamību, nosakot dokumentu izsniegšanas lūguma izpildes iestādi, termiņus un citus nosacījumus;

2) par atteikšanos pieņemt dokumentu izsniegšanas lūgumu vai tā daļu izpildei Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos.

(3) Tieslietu ministrijas lēmums nav pārsūdzams.

672.pants. Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpildes vispārīgie noteikumi

(1) Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu izpilda rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas adresāta dzīvesvieta, atrašanās vieta (juridiskā adrese) vai ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumā norādītā adresāta adrese.

(2) Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu izpilda saskaņā ar šā likuma 56.pantu, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem dokumentus izsniedz lūguma iesniedzējas valsts procesuālajā kārtībā vai īpaši lūgtā veidā.

(3) Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpildi uzsāk nekavējoties pēc tam, kad pieņemts lēmums par dokumentu izsniegšanas lūguma izpildes pieļaujamību. Ja nav iespējams ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu izpildīt mēneša laikā no dienas, kad tas saņemts Tieslietu ministrijā, vai lūgumā norādītajā termiņā, tiesa par to rakstveidā paziņo Tieslietu ministrijai, norādot iemeslus, kas kavē minētā lūguma izpildi.

(4) Ja ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpilde nav iespējama vai tas ir izpildīts daļēji, tiesa Tieslietu ministrijai rakstveidā paziņo minētā lūguma neizpildes iemeslus, kā arī nosūta neizsniegtos dokumentus.

673.pants. Adresāta tiesības atteikties pieņemt dokumentus

(1) Tiesa rakstveidā informē adresātu par tā tiesībām atteikties pieņemt dokumentus, ja tie sagatavoti vai tiem pievienots tulkojums kādā citā valodā, izņemot valsts valodu vai adresātam saprotamu valodu.

(2) Adresāts var atteikties pieņemt dokumentus to izsniegšanas brīdī vai nedēļas laikā pēc dokumentu saņemšanas, iesniedzot vai nosūtot atpakaļ dokumentus tiesai, kas tos izsniedza. Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentus, kas nav valsts valodā, adresāts paziņo tiesai par valodu, kuru tas saprot.

(3) Ja adresāts ir atteicies pieņemt dokumentus saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu, tiesa par to paziņo Tieslietu ministrijai, nosūtot atpakaļ ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu un dokumentus pārtulkošanai.

(4) Ja saskaņā ar Hāgas 1965.gada konvencijas 10.panta "a" punktu dokumenti ir nosūtīti pa pastu tieši adresātam Latvijā, adresāts var atteikties pieņemt dokumentus, ja tie sagatavoti vai tiem pievienots tulkojums kādā citā valodā, izņemot valsts valodu, vai tie nosūtīti kādā citā veidā, izņemot ierakstītu pasta sūtījumu ar paziņojumu par saņemšanu. Šādā gadījumā adresāts iesniedz vai nosūta atpakaļ dokumentus Tieslietu ministrijai.

674.pants. Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpildes izmaksas

(1) Hāgas 1965.gada konvencijas 12.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos tiesa paziņo Tieslietu ministrijai par ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpildes izmaksām, ja tādas radušās.

(2) Tieslietu ministrija var lūgt ārvalsts kompetento iestādi segt ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpildes izmaksas, kas radušās saskaņā ar Hāgas 1965.gada konvencijas 12.panta otro daļu.

83.nodaļa

Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība dokumentu izsniegšanā, ja ar ārvalsti nav līguma, kas paredz sadarbību dokumentu izsniegšanā

675.pants. Starptautiskās civilprocesuālās sadarbības pamats dokumentu izsniegšanā

(1) Personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta ir Latvijā un kuras adrese ir zināma, tiesa izsniedz dokumentus, pamatojoties uz ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu un Tieslietu ministrijas lēmumu par ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma pieļaujamību. 

(2) Ja tiesas dokumentus izsniedz personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā un kuras adrese ir zināma, tiesa iesniedz Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumu Tieslietu ministrijai.

676.pants. Tieslietu ministrijas kompetence dokumentu izsniegšanā

(1) Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumu iesniedz un ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu saņem un izlemj Tieslietu ministrija.

(2) Tieslietu ministrija var pieprasīt vai izsniegt ārvalstij apliecinājumu, ka sadarbībā tiks ievērota savstarpējība, tas ir, ka turpmāk sadarbības partneris sniegs palīdzību, ievērojot tādus pašus principus.

(3) Ja nepieciešams, Tieslietu ministrija:

1) Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumu ārvalstij pārsūta ar Ārlietu ministrijas starpniecību, izmantojot konsulāros vai diplomātiskos kanālus;

2) lūdz ar Ārlietu ministrijas starpniecību Latvijas diplomātiskos vai konsulāros pārstāvjus izsniegt tiesas dokumentus Latvijas pilsoņiem, lūdzot attiecīgās valsts piekrišanu šādam izsniegšanas veidam.

677.pants. Dokumentu izsniegšanas lūguma saturs

(1) Dokumentu izsniegšanas lūgumā norāda:

1) dokumentu izsniegšanas lūguma iesniedzējas iestādes nosaukumu;

2) dokumentu izsniegšanas lūguma priekšmetu un būtību;

3) ziņas par adresātu: fiziskajām personām - vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, citus identifikācijas datus) un dzīvesvietu, bet juridiskajām personām - nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi), kā arī ziņas par adresāta statusu tiesvedības procesā;

4) lietas būtību un īsu faktu izklāstu;

5) citu informāciju, kas nepieciešama dokumentu izsniegšanas lūguma izpildei.

(2) Dokumentu izsniegšanas lūgumā var lūgt dokumentus izsniegt lūguma iesniedzējas valsts likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā.

678.pants. Dokumentu izsniegšanas lūguma un tam pievienoto dokumentu valoda

(1) Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus sagatavo un iesniedz valsts valodā, pievienojot tulkojumu kādā no šādām valodām:

1) lūguma saņēmējas valsts valodā;

2) adresātam saprotamā valodā, ja attiecīgā valsts to pieļauj;

3) citā valodā, Latvijas un ārvalsts kompetentajām iestādēm par to savstarpēji vienojoties.

(2) Ja lūguma saņēmēja valsts vai adresāts atteicies pieņemt dokumentus valodā, kas nav šīs valsts valoda, dokumentiem pievieno tulkojumu lūguma saņēmējas valsts valodā vai citā valodā, kuru lūguma saņēmēja valsts ir norādījusi kā pieņemamu.

(3) Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu pieņem sagatavotu vai ar pievienotu tulkojumu valsts valodā, krievu vai angļu valodā.

(4) Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumam pievienotos dokumentus pieņem sagatavotus vai ar pievienotu tulkojumu jebkurā valodā, ja vien adresāts tos pieņem labprātīgi (682.pants).

(5) Ja nav iespējams nodrošināt tulkojumu kādā no šā panta otrajā daļā minētajām valodām vai adresātam saprotamā valodā, Latvijas un ārvalsts kompetentās iestādes var savstarpēji vienoties par citu valodu, kādā sagatavojams ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgums un tam pievienotie dokumenti vai kādā tiem pievienojams tulkojums.

679.pants. Dokumentu izsniegšanas lūguma forma

(1) Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus tiesa sagatavo rakstveidā.

(2) Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumu paraksta tiesnesis un apstiprina ar tiesas zīmogu.

(3) Latvijas dokumentu izsniegšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus Tieslietu ministrija var iesniegt ārvalstij ar citiem komunikācijas līdzekļiem, iesniedzot tos arī rakstveidā.

(4) Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus pieņem sagatavotus rakstveidā. Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus var pieņemt ar citiem komunikācijas līdzekļiem, ja tos iesniedz arī rakstveidā.

680.pants. Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izlemšana

(1) Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu izlemj Tieslietu ministrija 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

(2) Tieslietu ministrija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par dokumentu izsniegšanas lūguma izpildes pieļaujamību, nosakot lūguma izpildes iestādi, termiņus un citus nosacījumus;

2) par atteikšanos pieņemt dokumentu izsniegšanas lūgumu vai tā daļu izpildei, motivējot atteikumu.

(3) Ja dokumentu izsniegšanas lūguma izlemšanai nepieciešama papildu informācija, Tieslietu ministrija to pieprasa no attiecīgās ārvalsts kompetentās iestādes.

(4) Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpildi var atteikt, ja:

1) ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpilde ir pretrunā ar Latvijas sabiedrisko iekārtu;

2) nav iesniegta pietiekama informācija un papildu informāciju iegūt nav iespējams.

(5) Ja ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpilde ir atteikta, Tieslietu ministrija nekavējoties par to paziņo lūguma iesniedzējas valsts kompetentajai iestādei.

(6) Atteikšanās izpildīt ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu vai tā daļu neliedz ārvalsts kompetentajai iestādei pēc trūkumu novēršanas atkārtoti iesniegt tādu pašu lūgumu.

(7) Tieslietu ministrijas lēmums nav pārsūdzams.

681.pants. Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpildes vispārīgie noteikumi

(1) Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu izpilda rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas adresāta dzīvesvieta, atrašanās vieta (juridiskā adrese) vai ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumā norādītā adresāta adrese.

(2) Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu izpilda saskaņā ar šā likuma 56.pantu, izņemot gadījumus, kad ārvalsts kompetentā iestāde lūdz izsniegt dokumentus tās procesuālajā kārtībā vai īpaši lūgtā veidā.

(3) Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpildi uzsāk nekavējoties pēc tam, kad pieņemts lēmums par dokumentu izsniegšanas lūguma izpildes pieļaujamību. Ja nav iespējams ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu izpildīt mēneša laikā no dienas, kad tas saņemts Tieslietu ministrijā, vai lūgumā norādītajā termiņā, tiesa par to rakstveidā paziņo Tieslietu ministrijai, norādot iemeslus, kas kavē minētā lūguma izpildi.

(4) Ja ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpilde nav iespējama vai tas ir izpildīts daļēji, tiesa Tieslietu ministrijai rakstveidā paziņo minētā lūguma neizpildes iemeslus, kā arī nosūta neizsniegtos dokumentus.

682.pants. Adresāta tiesības atteikties pieņemt dokumentus

(1) Tiesa rakstveidā informē adresātu par tā tiesībām atteikties pieņemt dokumentus, ja tie sagatavoti vai tiem pievienots tulkojums kādā citā valodā, izņemot valsts valodu vai adresātam saprotamu valodu.

(2) Adresāts var atteikties pieņemt dokumentus to izsniegšanas brīdī vai nedēļas laikā pēc dokumentu saņemšanas, iesniedzot vai nosūtot atpakaļ dokumentus tiesai, kas tos izsniedza. Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentus, kas nav valsts valodā vai adresātam saprotamā valodā, adresāts paziņo tiesai par valodu, kuru tas saprot.

(3) Ja adresāts ir atteicies pieņemt dokumentus saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu, tiesa par to paziņo Tieslietu ministrijai, nosūtot atpakaļ ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu un dokumentus pārtulkošanai.

683.pants. Ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūguma izpildes izmaksas

(1) Izdevumus, kas radušies, izpildot ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu, sedz no valsts budžeta līdzekļiem, izņemot šā panta otrajā daļā paredzēto gadījumu.

(2) Ja izdevumi radušies, likumā paredzētajos gadījumos ārvalsts dokumentu izsniegšanas lūgumu izpildot ārvalsts likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā vai īpaši lūgtā veidā, tiesa paziņo Tieslietu ministrijai par minētā lūguma izpildes izmaksām, un Tieslietu ministrija var lūgt ārvalsts kompetento iestādi segt šīs izmaksas.

Septiņpadsmitā sadaļa

Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība pierādījumu iegūšanā

84.nodaļa

Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība pierādījumu iegūšanā saskaņā ar Padomes 2001.gada 28.maija regulu (EK) Nr. 1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās

684.pants. Starptautiskās civilprocesuālās sadarbības pamats pierādījumu iegūšanā

(1) Tiesa iegūst pierādījumus Latvijā, pamatojoties uz ārvalsts kompetentās iestādes lūgumu par pierādījumu iegūšanu Latvijā (turpmāk - ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgums) un Latvijas kompetentās iestādes lēmumu par ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma pieļaujamību.

(2) Tiesa šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma izlemj jautājumu par pierādījumu iegūšanu ārvalstī (turpmāk - Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgums).

(3) Pierādījumu iegūšana šīs nodaļas izpratnē ir arī pierādījumu nodrošināšana šajā likumā noteiktajā kārtībā.

685.pants. Pierādījumu iegūšanā kompetentās iestādes

(1) Saskaņā ar Padomes 2001.gada 28.maija regulas (EK) Nr. 1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās (turpmāk - Padomes regula Nr. 1206/2001) 2.pantu tiesa saņem un izlemj ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumus, kā arī lemj par pierādījumu iegūšanu ārvalstī un iesniedz Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumus tieši ārvalstij vai - Padomes regulas Nr. 1206/2001 3.panta 1.punkta "c" apakšpunktā paredzētajos gadījumos - Tieslietu ministrijai.

(2) Tieslietu ministrija veic Padomes regulas Nr. 1206/2001 3.pantā minētās funkcijas.

686.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma valoda un forma

(1) Saskaņā ar Padomes regulas Nr. 1206/2001 4. un 5.pantu ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus, kā arī paziņojumus pieņem, ja tie sagatavoti valsts valodā vai angļu valodā.

(2) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus, kā arī paziņojumus pieņem sagatavotus rakstveidā.

(3) Saskaņā ar Padomes regulas Nr. 1206/2001 6.pantu ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus, kā arī paziņojumus var pieņemt ar citiem komunikācijas līdzekļiem, ja tos iesniedz arī rakstveidā.

687.pants. Latvijas pierādījumu iegūšanas lūguma valoda un forma

(1) Saskaņā ar Padomes regulas Nr. 1206/2001 4. un 5.pantu Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus, kā arī paziņojumus tiesa sagatavo rakstveidā lūguma saņēmējas valsts valodā vai tajā valodā, ko attiecīgā valsts ir paziņojusi kā pieņemamu saziņā.

(2) Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu paraksta tiesnesis un apstiprina ar tiesas zīmogu.

(3) Saskaņā ar Padomes regulas Nr. 1206/2001 6.pantu Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus, kā arī paziņojumus tiesa vai Tieslietu ministrija var iesniegt ārvalstij ar citiem ārvalstij pieņemamiem komunikācijas līdzekļiem, iesniedzot tos arī rakstveidā.

688.pants. Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgums par pušu vai tiesas pārstāvju klātbūtni vai līdzdalību pierādījumu iegūšanā ārvalstī

Tiesa šajā likumā paredzētajos gadījumos pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumā var lūgt:

1) atļaut lietas dalībniekiem vai viņu pārstāvjiem būt klāt vai piedalīties pierādījumu iegūšanā saskaņā ar Padomes regulas Nr. 1206/2001 11.pantu;

2) atļaut tiesas pārstāvjiem būt klāt vai piedalīties pierādījumu iegūšanā saskaņā ar Padomes regulas Nr. 1206/2001 12.pantu.

689.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izlemšana

(1) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izlemj tā rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas iegūstamā pierādījuma avots, vai Tieslietu ministrija Padomes regulas Nr. 1206/2001 3.panta 3.punktā un 17.pantā paredzētajos gadījumos septiņu dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

(2) Ja tiesa, kurai ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgums iesniegts saskaņā ar šā panta pirmo daļu, konstatē, ka daļa pierādījumu atrodas citā pilsētā vai rajonā, tā uzdod attiecīgajai tiesai izdarīt noteiktas procesuālās darbības atbilstoši šā likuma 102. un 103.pantam.

(3) Izskatot ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu, tiesa pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes pieļaujamību, pieņemot to izpildei vai nosakot pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes iestādi, termiņus un citus nosacījumus;

2) par atteikšanos pieņemt pierādījumu iegūšanas lūgumu vai tā daļu izpildei saskaņā ar Padomes regulas Nr. 1206/2001 14.pantu.

(4) Izskatot ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu Padomes regulas Nr. 1206/2001 17.pantā paredzētajā gadījumā, Tieslietu ministrija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes pieļaujamību, nosakot, ka minētā lūguma izpildē piedalās tā rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas iegūstamā pierādījuma avots, pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes termiņus un citus nosacījumus;

2) par atteikšanos pieņemt pierādījumu iegūšanas lūgumu vai tā daļu izpildei saskaņā ar Padomes regulas Nr. 1206/2001 17.pantu.

(5) Kompetentās iestādes lēmums nav pārsūdzams.

690.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes vispārīgie noteikumi

(1) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpilda šajā likumā noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumus, kad ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde pieļauta ārvalsts procesuālajā kārtībā pēc ārvalsts kompetentās iestādes lūguma.

(2) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildi uzsāk nekavējoties pēc tam, kad pieņemts lēmums par pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes pieļaujamību. Ja nav iespējams ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpildīt 90 dienu laikā no tā saņemšanas dienas, tiesa saskaņā ar Padomes regulas Nr. 1206/2001 15.pantu par to rakstveidā paziņo ārvalsts kompetentajai iestādei, norādot iemeslus, kas kavē minētā lūguma izpildi.

(3) Ja ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde ir apgrūtināta vai neiespējama, tiesa saskaņā ar Padomes regulas Nr. 1206/2001 10.pantu rakstveidā paziņo ārvalsts kompetentajai iestādei minētā lūguma neizpildes iemeslus.

691.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde pušu vai ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvju klātbūtnē vai ar to līdzdalību

(1) Tiesa, kas izpilda ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu saskaņā ar Padomes regulas Nr. 1206/2001 11. vai 12.pantu, paziņo ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvjiem vai pusēm, vai to pārstāvjiem par pierādījumu iegūšanas laiku un vietu, kā arī par līdzdalības nosacījumiem.

(2) Tiesa noskaidro, vai ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvjiem, pusēm vai to pārstāvjiem ir nepieciešams tulks.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētās personas nesaprot valsts valodu un ja nav būtisku praktisko grūtību, pēc ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvju vai pušu, vai to pārstāvju lūguma pierādījumu iegūšanā piedalās tulks.

692.pants. Pierādījumu iegūšana, izmantojot tehniskos līdzekļus

(1) Ja ir pieļauta ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde, izmantojot tehniskos līdzekļus, šādu ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpilda tā rajona (pilsētas) tiesa, kurai ir pieejami pierādījumu iegūšanai nepieciešamie tehniskie līdzekļi.

(2) Pierādījumu iegūšanā Latvijā vai ārvalstī, izmantojot tehniskos līdzekļus, ja nepieciešams, piedalās tulks.

(3) Tiesa apliecina iesaistīto personu identitāti un nodrošina pierādījumu iegūšanas norisi Latvijā.

693.pants. Liecinieku tiesības atteikties no liecības došanas

(1) Izpildot ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu, tiesa pārliecinās, vai nepastāv šā likuma 106.pantā norādītie šķēršļi, kā arī izskaidro lieciniekiem viņu tiesības atteikties no liecības došanas šā likuma 107.pantā paredzētajos gadījumos.

(2) Izpildot ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu, tiesa saskaņā ar Padomes regulas Nr. 1206/2001 14.pantu izskaidro lieciniekiem viņu tiesības atteikties no liecības došanas arī saskaņā ar lūguma iesniedzējas valsts likumu.

694.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes izmaksas

(1) Padomes regulas Nr. 1206/2001 18.panta 3.punktā paredzētajos gadījumos tiesa var lūgt ārvalsts kompetento tiesu līdz ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildei iemaksāt summas, kas izmaksājamas ekspertiem.

(2) Padomes regulas Nr. 1206/2001 18.panta 2.punktā paredzētajos gadījumos tiesa var lūgt ārvalsts kompetento tiesu pēc ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes segt:

1) izdevumu summas, kas izmaksājamas ekspertiem un tulkiem;

2) izmaksas, kas radušās, ja ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgums pēc ārvalsts kompetentās iestādes lūguma izpildīts ārvalsts procesuālajā kārtībā;

3) izmaksas, kas radušās, ja ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgums pēc ārvalsts kompetentās iestādes lūguma izpildīts, izmantojot tehniskos līdzekļus.

85.nodaļa

Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība pierādījumu iegūšanā saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem

695.pants. Starptautiskās civilprocesuālās sadarbības pamats pierādījumu iegūšanā

(1) Tiesa iegūst pierādījumus Latvijā, pamatojoties uz ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu un Tieslietu ministrijas lēmumu par ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma pieļaujamību.

(2) Tiesa šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma izlemj jautājumu par Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu.

(3) Pierādījumu iegūšana šīs nodaļas izpratnē ir arī pierādījumu nodrošināšana šajā likumā noteiktajā kārtībā.

696.pants. Tieslietu ministrijas kompetence pierādījumu iegūšanā

Tieslietu ministrija saņem un izlemj ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumus un nosūta Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumus saskaņā ar Hāgas 1970.gada konvenciju un citiem Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

697.pants. Pierādījumu iegūšanas lūguma un tam pievienoto dokumentu valoda

Pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus sagatavo un iesniedz valodā, kas noteikta kā sazināšanās valoda Latvijas Republikai saistošu starptautisko līgumu piemērošanā.

698.pants. Pierādījumu iegūšanas lūguma forma

(1) Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus tiesa sagatavo rakstveidā un iesniedz Tieslietu ministrijai.

(2) Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu paraksta tiesnesis un apstiprina ar tiesas zīmogu.

(3) Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus Tieslietu ministrija var iesniegt ārvalstij ar citiem komunikācijas līdzekļiem, iesniedzot tos arī rakstveidā.

(4) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus pieņem sagatavotus rakstveidā. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus var pieņemt ar citiem komunikācijas līdzekļiem, ja tos iesniedz arī rakstveidā.

699.pants. Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgums par pušu vai tiesas pārstāvju līdzdalību

Tiesa šajā likumā paredzētajos gadījumos pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumā var lūgt:

1) atļaut lietas dalībniekiem vai viņu pārstāvjiem piedalīties pierādījumu iegūšanā saskaņā ar Hāgas 1970.gada konvencijas 7.pantu;

2) atļaut tiesas pārstāvjiem piedalīties pierādījumu iegūšanā saskaņā ar Hāgas 1970.gada konvencijas 8.pantu.

700.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izlemšana

(1) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izlemj Tieslietu ministrija septiņu dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

(2) Tieslietu ministrija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes pieļaujamību, nosakot pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes iestādi, termiņus un citus nosacījumus;

2) par atteikšanos pieņemt pierādījumu iegūšanas lūgumu vai tā daļu izpildei Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos.

(3) Izskatot ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu, kas iesniegts saskaņā ar Hāgas 1970.gada konvencijas 16. vai 17.pantu, Tieslietu ministrija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes pieļaujamību, nosakot, ka minētā lūguma izpildē piedalās tā rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas iegūstamā pierādījuma avots, pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes termiņus un citus nosacījumus;

2) par atteikšanos pieņemt pierādījumu iegūšanas lūgumu vai tā daļu izpildei.

(4) Tieslietu ministrijas lēmums nav pārsūdzams.

701.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes vispārīgie noteikumi

(1) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpilda rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas iegūstamā pierādījuma avots.

(2) Ja tiesa, kurai ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgums iesniegts saskaņā ar šā panta pirmo daļu, konstatē, ka daļa pierādījumu atrodas citā pilsētā vai rajonā, tā uzdod attiecīgajai tiesai izdarīt noteiktas procesuālās darbības atbilstoši šā likuma 102. un 103.pantam.

(3) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpilda šajā likumā noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumus, kad ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde pieļauta ārvalsts procesuālajā kārtībā pēc ārvalsts kompetentās iestādes lūguma.

(4) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildi uzsāk nekavējoties pēc tam, kad pieņemts lēmums par pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes pieļaujamību. Ja nav iespējams ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpildīt 90 dienu laikā no tā saņemšanas dienas, tiesa par to rakstveidā paziņo Tieslietu ministrijai, norādot iemeslus, kas kavē minētā lūguma izpildi.

(5) Ja ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde ir apgrūtināta vai neiespējama, tiesa rakstveidā paziņo Tieslietu ministrijai minētā lūguma neizpildes iemeslus.

702.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde ar pušu vai ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvju līdzdalību

(1) Ja ir pieļauta ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde, ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvjiem vai pusēm, vai to pārstāvjiem klātesot vai piedaloties pierādījumu iegūšanā saskaņā ar Hāgas 1970.gada konvencijas 7. vai 8.pantu, tiesa, kas izpilda ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu, paziņo ārvalsts kompetentajai iestādei vai tieši ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvjiem vai pusēm, vai to pārstāvjiem par pierādījumu iegūšanas laiku un vietu, kā arī par līdzdalības nosacījumiem.

(2) Tiesa noskaidro, vai ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvjiem, pusēm vai to pārstāvjiem nepieciešams tulks.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētās personas nesaprot valsts valodu un ja nav būtisku praktisko grūtību, pēc ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvju vai pušu, vai to pārstāvju lūguma pierādījumu iegūšanā piedalās tulks.

703.pants. Pierādījumu iegūšana, izmantojot tehniskos līdzekļus

(1) Ja ir pieļauta ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde, izmantojot tehniskos līdzekļus, šādu ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpilda tā rajona (pilsētas) tiesa, kurai ir pieejami pierādījumu iegūšanai nepieciešamie tehniskie līdzekļi.

(2) Pierādījumu iegūšanā Latvijā vai ārvalstī, izmantojot tehniskos līdzekļus, ja nepieciešams, piedalās tulks.

(3) Tiesa apliecina iesaistīto personu identitāti un nodrošina pierādījumu iegūšanas norisi Latvijā.

704.pants. Liecinieku tiesības atteikties no liecības došanas

(1) Izpildot ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu, tiesa pārliecinās, vai nepastāv šā likuma 106.pantā norādītie šķēršļi, kā arī izskaidro lieciniekiem viņu tiesības atteikties no liecības došanas šā likuma 107.pantā paredzētajos gadījumos.

(2) Izpildot ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu saskaņā ar Hāgas 1970.gada konvenciju, tiesa izskaidro lieciniekiem viņu tiesības atteikties no liecības došanas arī saskaņā ar lūguma iesniedzējas valsts likumu.

705.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes izmaksas

(1) Atbilstoši Hāgas 1970.gada konvencijas 14.panta otrajai daļai tiesa paziņo Tieslietu ministrijai par ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes izmaksām, ja tādas radušās.

(2) Tieslietu ministrija var lūgt ārvalsts kompetento iestādi segt ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes izmaksas, kas radušās saskaņā ar Hāgas 1970.gada konvencijas 14.panta otro daļu.

86.nodaļa

Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība pierādījumu iegūšanā, ja ar ārvalsti nav līguma, kas paredz sadarbību pierādījumu iegūšanā

706.pants. Starptautiskās civilprocesuālās sadarbības pamats pierādījumu iegūšanā

(1) Tiesa iegūst pierādījumus Latvijā, pamatojoties uz ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu un Tieslietu ministrijas lēmumu par ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma pieļaujamību.

(2) Tiesa šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma izlemj jautājumu par Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu.

(3) Pierādījumu iegūšana šīs nodaļas izpratnē ir arī pierādījumu nodrošināšana šajā likumā noteiktajā kārtībā.

707.pants. Tieslietu ministrijas kompetence pierādījumu iegūšanā

(1) Ja ar ārvalsti nav līguma, kas paredz sadarbību pierādījumu iegūšanā, Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu iesniedz un ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu saņem un izlemj Tieslietu ministrija.

(2) Tieslietu ministrija var pieprasīt vai izsniegt ārvalstij apliecinājumu, ka sadarbībā tiks ievērota savstarpējība, tas ir, ka turpmāk sadarbības partneris sniegs palīdzību, ievērojot tādus pašus principus.

(3) Ja nepieciešams, Tieslietu ministrija Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu ārvalstij nosūta ar Ārlietu ministrijas starpniecību, izmantojot konsulāros vai diplomātiskos kanālus.

708.pants. Pierādījumu iegūšanas lūguma saturs

(1) Pierādījumu iegūšanas lūgumā norāda:

1) pierādījumu iegūšanas lūguma iesniedzējas tiesas nosaukumu;

2) pierādījumu iegūšanas lūguma priekšmetu un būtību;

3) ziņas par lietas dalībnieku un tā pārstāvjiem: fiziskajām personām - vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, citus identifikācijas datus) un dzīvesvietu, bet juridiskajām personām - nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi);

4) lietas būtību un īsu faktu izklāstu;

5) ziņas par iegūstamajiem pierādījumiem un to saistību ar lietu;

6) ziņas par likumā paredzētajiem gadījumiem, kad liecinieki var atteikties no liecības došanas;

7) citu informāciju, kas nepieciešama pierādījumu iegūšanas lūguma izpildei.

(2) Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumā tiesa pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma var lūgt:

1) atļaut lietas dalībniekiem vai viņu pārstāvjiem būt klāt vai piedalīties pierādījumu iegūšanā;

2) atļaut tiesas pārstāvjiem būt klāt vai piedalīties pierādījumu iegūšanā;

3) iegūt pierādījumus, izmantojot tehniskos līdzekļus;

4) iegūt pierādījumus šajā likumā paredzētajā procesuālajā kārtībā.

709.pants. Pierādījumu iegūšanas lūguma un tam pievienoto dokumentu valoda

(1) Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus sagatavo un iesniedz valsts valodā, pievienojot tulkojumu kādā no šādām valodām:

1) lūguma saņēmējas valsts valodā;

2) citā valodā, Latvijas un ārvalsts kompetentajām iestādēm par to savstarpēji vienojoties.

(2) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu pieņem sagatavotu vai ar pievienotu tulkojumu valsts valodā, krievu vai angļu valodā.

(3) Ja nav iespējams nodrošināt tulkojumu kādā no šā panta otrajā daļā minētajām valodām, Latvijas un ārvalsts kompetentās iestādes savstarpēji var vienoties par citu valodu, kādā sagatavojams ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgums un tam pievienotie dokumenti vai kādā tiem pievienojams tulkojums.

710.pants. Pierādījumu iegūšanas lūguma forma

(1) Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus tiesa sagatavo rakstveidā.

(2) Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu paraksta tiesnesis un apstiprina ar tiesas zīmogu.

(3) Latvijas pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus Tieslietu ministrija var iesniegt ārvalstij ar citiem komunikācijas līdzekļiem, iesniedzot tos arī rakstveidā.

(4) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus pieņem sagatavotus rakstveidā. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu un tam pievienotos dokumentus var pieņemt ar citiem komunikācijas līdzekļiem, ja tos iesniedz arī rakstveidā.

711.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izlemšana

(1) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izlemj Tieslietu ministrija 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

(2) Tieslietu ministrija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes pieļaujamību, nosakot pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes iestādi, termiņus un citus nosacījumus;

2) par atteikšanos pieņemt pierādījumu iegūšanas lūgumu vai tā daļu izpildei, motivējot atteikumu.

(3) Ja pierādījumu iegūšanas lūguma izlemšanai nepieciešama papildu informācija, Tieslietu ministrija to pieprasa no attiecīgās ārvalsts kompetentās iestādes.

(4) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildi var atteikt, ja:

1) ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde ir pretrunā ar Latvijas sabiedrisko iekārtu;

2) nav iesniegta pietiekama informācija un papildu informāciju iegūt nav iespējams;

3) ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde ir apgrūtināta.

(5) Ja ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde ir atteikta, Tieslietu ministrija nekavējoties par to paziņo lūguma iesniedzējas valsts kompetentajai iestādei.

(6) Atteikšanās izpildīt ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu vai tā daļu neliedz ārvalsts kompetentajai iestādei pēc trūkumu novēršanas atkārtoti iesniegt tādu pašu lūgumu.

(7) Tieslietu ministrijas lēmums nav pārsūdzams.

712.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes vispārīgie noteikumi

(1) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpilda rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas iegūstamā pierādījuma avots.

(2) Ja tiesa, kurai ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgums iesniegts saskaņā ar šā panta pirmo daļu, konstatē, ka daļa pierādījumu atrodas citā pilsētā vai rajonā, tā uzdod attiecīgajai tiesai izdarīt noteiktas procesuālās darbības atbilstoši šā likuma 102. un 103.pantam.

(3) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpilda šajā likumā noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumus, kad ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde pieļauta ārvalsts procesuālajā kārtībā pēc ārvalsts kompetentās iestādes lūguma.

(4) Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildi uzsāk nekavējoties pēc tam, kad pieņemts lēmums par pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes pieļaujamību. Ja nav iespējams ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpildīt 90 dienu laikā no tā saņemšanas dienas, tiesa par to rakstveidā paziņo Tieslietu ministrijai, norādot iemeslus, kas kavē minētā lūguma izpildi.

(5) Ja ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde ir apgrūtināta vai neiespējama, tiesa rakstveidā paziņo Tieslietu ministrijai minētā lūguma neizpildes iemeslus.

713.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde pušu vai ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvju klātbūtnē vai ar to līdzdalību

(1) Ja ir pieļauta ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde, pusēm vai to pārstāvjiem, vai ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvjiem klātesot vai piedaloties pierādījumu iegūšanā, tiesa, kas izpilda ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu, paziņo ārvalsts kompetentajai iestādei vai tieši ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvjiem vai pusēm, vai to pārstāvjiem par pierādījumu iegūšanas laiku un vietu, kā arī līdzdalības nosacījumiem.

(2) Tiesa noskaidro, vai ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvjiem, pusēm vai to pārstāvjiem nepieciešams tulks.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētās personas nesaprot valsts valodu un ja nav būtisku praktisko grūtību, pēc ārvalsts kompetentās tiesas pārstāvju vai pušu, vai to pārstāvju lūguma pierādījumu iegūšanā piedalās tulks.

714.pants. Pierādījumu iegūšana, izmantojot tehniskos līdzekļus

(1) Ja ir pieļauta ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpilde, izmantojot tehniskos līdzekļus, šādu ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu izpilda tā rajona (pilsētas) tiesa, kurai ir pieejami pierādījumu iegūšanai nepieciešamie tehniskie līdzekļi.

(2) Pierādījumu iegūšanā Latvijā vai ārvalstī, izmantojot tehniskos līdzekļus, ja nepieciešams, piedalās tulks.

(3) Tiesa apliecina iesaistīto personu identitāti un nodrošina pierādījumu iegūšanas norisi Latvijā.

715.pants. Liecinieku tiesības atteikties no liecības došanas

(1) Izpildot ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu, tiesa pārliecinās, vai nepastāv šā likuma 106.pantā norādītie šķēršļi, kā arī izskaidro lieciniekiem viņu tiesības atteikties no liecības došanas šā likuma 107.pantā paredzētajos gadījumos.

(2) Izpildot ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu, liecinieki var atteikties no liecības došanas arī saskaņā ar lūguma iesniedzējas valsts likumu, ja šādas tiesības ir norādītas ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumā vai arī to citādi ir apstiprinājusi ārvalsts kompetentā iestāde.

716.pants. Ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūguma izpildes izmaksas

(1) Izdevumus, kas radušies, izpildot ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu, sedz no valsts budžeta līdzekļiem, izņemot šā panta otrajā daļā paredzēto gadījumu.

(2) Tiesa, kura izpilda ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu, paziņo Tieslietu ministrijai par šādām minētā lūguma izpildes izmaksām:

1) izdevumu summām, kas izmaksājamas ekspertiem un tulkiem;

2) izdevumiem, kas radušies, likumā paredzētajos gadījumos izpildot ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgumu ārvalsts procesuālajā kārtībā;

3) izmaksām, kas radušās, ja ārvalsts pierādījumu iegūšanas lūgums pēc ārvalsts kompetentās iestādes lūguma izpildīts, izmantojot tehniskos līdzekļus.

(3) Tieslietu ministrija var lūgt ārvalsts kompetento iestādi segt šā panta otrajā daļā paredzētās izmaksas."

123. Papildināt pārejas noteikumus ar 38., 39., 40. un 41.punktu šādā redakcijā:

"38. Rīkojumi, kuri līdz 2009.gada 28.februārim saskaņā ar šā likuma 597.pantu izdoti ieturējumu izdarīšanai, izpildāmi atbilstoši attiecīgajā tiesu izpildītāja rīkojumā norādītajam.

39. Līdz šā likuma 39.panta otrajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.septembrim piemērojami Ministru kabineta 1999.gada 27.aprīļa noteikumi Nr.154 "Kārtība, kādā civillietās aprēķināmas lieciniekiem un ekspertiem izmaksājamās summas un ar atbildētāja meklēšanu saistītie izdevumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

40. Tiesa, kas līdz 2009.gada 28.februārim uzsākusi skatīt civillietu, kuras materiālos ir iekļauts valsts noslēpuma objekts, pabeidz uzsākto civillietas izskatīšanu.

41. Grozījumi attiecībā uz šā likuma 345.panta trešo daļu (par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas termiņa pagarināšanu līdz 30 dienām) stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas paredz, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu vienlaikus nosūta administratoram un nodrošinātajiem kreditoriem atzinuma sniegšanai, kā arī nenodrošinātajiem kreditoriem - saskaņošanai."

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.martā.

Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 5.februārī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2009.gada 25.februārī

 

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2009.gada 1.martu.