Ministru kabineta rīkojums Nr.48

Rīgā 2009.gada 29.janvārī (prot. Nr.3 47.§)

Par Onkoloģisko slimību kontroles programmu 2009.-2015.gadam

1. Atbalstīt Onkoloģisko slimību kontroles programmu 2009.-2015.gadam (turpmāk - programma).

2. Noteikt, ka atbildīgā institūcija par programmas īstenošanu un koordinēšanu ir Veselības ministrija.

3. Programmā paredzēto pasākumu īstenošanu 2009., 2010. un 2011.gadā nodrošināt Veselības ministrijai, Labklājības ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2012.gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu vidēja termiņa budžeta prioritātēm kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

4. Veselības ministrijai sagatavot un veselības ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā šādus informatīvos ziņojumus par programmas izpildi:

4.1. vidusposma informatīvo ziņojumu (par laikposmu no 2009.gada līdz 2012.gadam) - līdz 2013.gada 15.maijam;

4.2. gala informatīvo ziņojumu (par laikposmu no 2013.gada līdz 2015.gadam) - līdz 2016.gada 15.maijam.

Ministru prezidents I.Godmanis

Veselības ministrs I.Eglītis

(Ministru kabineta

2009.gada 29.janvāra rīkojums Nr.48)

Onkoloģisko slimību kontroles programmas 2009.-2015.gadam
kopsavilkums

Risināmā jautājuma būtība

Vēzis ir nopietna sabiedrības veselības problēma un viens no galvenajiem mirstības iemesliem visā pasaulē un arī Latvijā. Iedzīvotājiem novecojot, arī sa­slimstība ar vēzi pieaugs un palielināsies ar to saistīto problēmu slogs. Uzlabojoties savlaicīgas diagnostikas un ārstēšanas metožu efektivitātei un pieejamībai, to pacientu aprūpe, kuriem ir ļaundabīgie audzēji, aizvien vairāk tuvinās citu hronisku neinfekcijas slimību (piemēram, cukura diabēta, astmas) aprūpes modelim, un laikus atklāts vēzis ir ārstējama slimība, nevis bezcerīga veselības aprūpes problēma.

Saslimstību raksturojošie statistikas rādītāji Latvijā ir salīdzināmi ar Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem, bet mirstība vēža dēļ joprojām ir augstāka bez būtiskām pozitīvām pārmaiņām dinamikā. Salīdzinot ar 1997.gadu, saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem 2007.gadā ir pieaugusi no 342,2 līdz 404,5 gadījumiem, rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju, jeb par 18,2 %. Pēc Latvijas vēža slimnieku reģistra datiem 2007.gadā ļaundabīgais audzējs pirmo reizi mūžā tika diagnosticēts 9227 cilvēkiem, bet līdz 2007.gada 1.janvārim uzskaitē bija 59 375 pacienti. Nāves cēloņu struktūrā ļaundabīgie audzēji jau ilgāku laiku ieņem otro vietu aiz sirds un asinsvadu slimībām. Pēdējo 10 gadu laikā primāri ielaisto (III vai IV stadija) un neprecizētas stadijas gadījumu skaits nemainīgi svārstās 60 % robežās, kas galvenokārt ir saistīts ar novēlotu vēršanos pie ārsta, neizpratni par profilaktiskās apskates nepieciešamību, slēptu slimības gaitu un onkoloģiskā dienesta nepil­nībām vienotu klīnisko un organizatorisko vadlīniju trūkuma dēļ. Augstā primārā ielaistība savukārt nosaka augstus pirmā gada letalitātes un zemus piecu gadu dzīvildzes rādītājus. Aptuveni 10 000 onkoloģijas pacientu ar slimību ielaistā stadijā vai progresējošu slimību ir nepieciešama paliatīvā aprūpe.

Lai uzlabotu situāciju, Veselības ministrija, sadarbojoties ar Pasaules Veselības organizāciju (turpmāk - PVO), ministrijām, nozares profesionāļiem un aģentūru pārstāvjiem, ir izstrādājusi Onkoloģisko slimību kontroles programmu 2009.-2015.gadam (turpmāk - programma). Programma ir izstrādāta saskaņā ar 2007.gada 20.decembra Deklarāciju par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, un šajā dokumentā izklāstītā virzība ir vērsta uz sabiedrības veselības uzlabošanu un onkoloģisko slimnieku dzīvildzes un dzīves kvalitātes uzlabošanu.

Programmas mērķis ir samazināt saslimšanas risku ar onkoloģiskām slimībām, pagarināt onkoloģisko slimnieku dzīvildzi un uzlabot dzīves kvalitāti.

Piedāvātais risinājums

Programmā noteiktā mērķa sasniegšanai nav paredzēti vairāki risinājuma varianti, jo ir labi apzināta situācija un nepieciešamo pasākumu kopums mērķa sasniegšanai.

Lai sasniegtu programmā noteikto mērķi, nepieciešams novērst vai samazināt to riska faktoru ietekmi uz sabiedrību, kas izraisa onkoloģiskās slimības, izveidot un ieviest vēža organizētā skrīninga programmu, uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību onkoloģiskajiem pacientiem, veicināt sabiedrības informēšanu un pacientu izglītošanu, nodrošināt uz pierādījumiem balstītu un izmaksu ziņā efektīvu onkoloģisko slimnieku ārstēšanu un rehabilitāciju un izveidot visaptverošu un pieejamu paliatīvās aprūpes sistēmu.

Programmas mērķis ir sasniedzams, īstenojot starpnozaru un multidisciplināru sadarbību. Programmā, pamatojoties uz Latvijas situāciju, pasaules pieredzi un PVO ieteikumiem, ir noteikti pieci rīcības virzieni:

• primārā profilakse;

• organizētais vēža skrīnings;

• ārstēšana;

• paliatīvā aprūpe;

• nozares metodiskā vadība.

Atbilstoši katram rīcības virzienam tika noteikti galvenie uzdevumi un pasākumi. Plānotais politikas rezultāts ir ierobežots slimības attīstības risks, samazināts ielaisto gadījumu skaits, pagarināta onkoloģisko slimnieku dzīvildze un uzlabota dzīves kvalitāte.

Politikas dokumenta īstenošanai papildus nepieciešamais finansējums un paredzētais finansēšanas avots

Programmā izvirzītā mērķa sasniegšanai paredzēts izmantot iesaistītajām institūcijām atvēlētos un norādītos finansiālos resursus to kompetencē esošo uzdevumu īstenošanai.

Programmas informatīvās daļas 7.sadaļā "Uzdevumiem atbilstošs piešķirtā un papildus nepieciešamā finansējuma plānojums" ir atspoguļots indikatīvs papildus nepieciešamo līdzekļu aprēķins, kas ministrijai jāizmanto, plānojot un pieprasot valsts budžeta finansējumu nākamajiem gadiem.

Programmas kopējās izmaksas - 8 917 659 lati, tai skaitā profilaksei - 4 564 491 lats; skrīningam - 505 609 lati; ārstēšanai - 452 308 lati; paliatīvajai aprūpei - 2 622 397 lati; metodiskajai vadībai - 772 854 lati, tai skaitā:

2009., 2010. un 2011.gadā - Veselības ministrijai, Labklājības ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros;

2012.gadā - 1 641 913 latu, tai skaitā Veselības ministrijai 1 572 313 latu, Labklājības ministrijai 31 000 latu, Izglītības un zinātnes ministrijai 38 600 latu;

2013.gadā - 1 268 353 lati, tai skaitā Veselības ministrijai 1 200 553 lati, Labklājības ministrijai 31 000 latu, Izglītības un zinātnes ministrijai 36 800 latu;

2014.gadā - 1 396 703 lati, tai skaitā Veselības ministrijai 1 302 703 lati, Labklājības ministrijai 31 000 latu, Izglītības un zinātnes ministrijai 36 000 latu;

2015.gadā - 1 336 432 lati, tai skaitā Veselības ministrijai 1 270 832 lati, Labklājības ministrijai 31 000 latu, Izglītības un zinātnes ministrijai 34 600 latu.

Papildus nepieciešamais finansējums, sākot ar 2012.gadu, ir detalizēti atspoguļots programmas ieviešanas plāna izdevumu aprēķinā.

Veselības ministrs I.Eglītis