Ministru kabineta rīkojums Nr.121

Rīgā 2009.gada 18.februārī (prot. Nr.13 29.§)

Par koncepciju "Mediācijas ieviešana civiltiesisku strīdu risināšanā"

1. Atbalstīt koncepcijas "Mediācijas ieviešana civiltiesisku strīdu risināšanā" (turpmāk - koncepcija) kopsavilkumā ietverto pirmo risinājuma variantu.

2. Noteikt Tieslietu ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3. Tieslietu ministram:

3.1. līdz 2009.gada 15.martam izveidot darba grupu, kas izstrādātu pasākumu plānu koncepcijas īstenošanai. Pasākumu plānā iekļaut arī infor­māciju par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos;

3.2. līdz 2009.gada 15.decembrim iesniegt Ministru kabinetā pasākumu plānu koncepcijas īstenošanai.

Ministru prezidenta vietā - vides ministrs R.Vējonis

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

 

(Ministru kabineta

2009.gada 18.februāra rīkojums Nr.121)

Koncepcijas "Mediācijas ieviešana civiltiesisku strīdu risināšanā"
kopsavilkums

1. Risināmā jautājuma būtība

Koncepcija "Mediācijas ieviešana civiltiesisku strīdu risināšanā" (turpmāk - koncepcija) izstrādāta, pamatojoties uz Precizētā Valdības rīcības plāna projekta Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (atbalstīts Ministru kabineta 2008.gada 19.februāra sēdē, prot. Nr.11 4.§) 1.6.punktā minēto pasākumu - iesniegt Ministru kabinetā koncepciju par mediācijas ieviešanu Latvijā, lai nostiprinātu iespēju personām izvēlēties tiesai alternatīvus strīdu izšķiršanas veidus. Koncepcija izstrādāta arī atbilstoši Tieslietu ministrijas darbības stratēģijā 2007.-2009.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2006.gada 3.novembra rīkojumu Nr.860 "Par Tieslietu ministrijas darbības stratēģiju 2007.-2009.gadam" (prot. Nr.56 53.§) (aktualizētā Tieslietu ministrijas darbības stratēģija 2007.-2009.gadam apstiprināta ar Ministru kabineta 2007.gada 7.novembra rīkojumu Nr.696 "Par Tieslietu ministrijas darbības stratēģiju 2007.-2009.gadam" (prot. Nr.62 29.§))) tiesu sistēmas politikas jomā izvirzītajam uzdevumam attīstīt alternatīvus strīdu izšķiršanas veidus. Koncepcijas izstrādes nepieciešamība izriet arī no Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 21.maija Direktīvas 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās¹ (turpmāk - direktīva). Atbilstoši direktīvas 12.panta pirmajai daļai Latvijai ne vēlāk kā līdz 2011.gada 21.maijam jāveic nepieciešamie pasākumi direktīvas ieviešanai.

Koncepcijas ietvaros analizēti šādi mediācijas modeļi:

1. Tīrā mediācija - veic mediators ārpus tiesas procesa.

2. Tiesas atvasinātā mediācija - veic mediators pēc pusēm saistoša vai nesaistoša tiesas ierosinājuma. Tiesvedība uz mediācijas procesa laiku tiek apturēta.

3. Tiesas mediācija - tiesas procesa ietvaros veic tiesas mediators (tiesnesis, tiesas darbinieks vai cits subjekts). Ja mediāciju veic tiesnesis, tas neskata attiecīgo lietu pēc būtības.

4. Integrētā mediācija - tiesa tiesvedības procesā mēģina rast iespēju pušu sadarbībai, izmantojot un savstarpēji kombinējot tiesvedības procesa un mediācijas procesa iezīmes.

Alternatīvie domstarpību risināšanas (turpmāk - ADR) procesi civiltiesisku strīdu gadījumos, kas vērsti uz vienošanās panākšanu, Latvijā pašlaik ir nepilnīgi un neapmierina sabiedrības vajadzības. Lai panāktu, ka strīda puses izmanto efektīvāko un puses apmierinošāko domstarpību risināšanas veidu, kā arī to, lai tiesas process netiktu uzskatīts par vienīgo risinājumu jebkādu domstarpību izšķiršanai, attīstāma izpratne par taisnīguma sasniegšanas iespējām, pilnveidojot un bagātinot domstarpību risināšanas sistēmu ar ADR veidiem, it īpaši mediāciju kā patstāvīgu domstarpību risināšanas veidu, kas Eiropas kontekstā kļūst par vienu no visplašāk izmantotajiem ADR procesiem. Koncepcijas ietvaros lietotā mediācijas termina satura interpretācija atbilst direktīvas 3.panta ''a'' punktā ietvertajam skaidrojumam, ka mediācija ir strukturēts process neatkarīgi no tā, kā tas būtu nosaukts vai minēts, kurā divas puses vai vairāki strīdā iesaistītie paši brīvprātīgi cenšas vienoties par izlīgumu ar mediatora palīdzību.

Tāpat arī jāuzsver, ka izlīgums uzskatāms par nozīmīgu civilprocesa institūtu un zināmā mērā pat par prasības tiesvedības mērķi, uz kuru vedināt ir tiesas pienākums. Tiesai ir jāpalīdz pusēm objektīvi apjaust savas intereses, izvērtēt tiesvedības procesa lietderību no juridiskā, kā arī ekonomiskā viedokļa un pieņemt lēmumu attiecībā uz iespējamo vienošanās panākšanu izlīguma veidā.² Taču pašlaik tiesu praksē šim jautājumam netiek veltīta pienācīga uzmanība, proti, attiecībā uz izlīguma iespējamību pusēm lielākoties tiek uzdots formāls jautājums. Tātad Civilprocesa likumā ietvertais tiesas pienākums veicināt pušu samierināšanos un izlīguma panākšanu pašlaik nesasniedz mērķi. Tas lielā mērā izskaidrojams ar to, ka Civilprocesa likumā nav ietverts tiesiskais regulējums par to, kā puses var nonākt līdz izlīgumam. Tā kā mediācija ir viens no veidiem, kā pušu starpā panākt izlīgumu, par Civilprocesa likumā ietvertā tiesas pienākuma - veicināt pušu samierināšanos un izlīguma panākšanu - izpildes neatņemamu sastāvdaļu uzskatāma ierosinājuma (ieteikuma un, iespējams, pienākuma uzlikšanas veidā) izteikšana pusēm izmantot ADR procesus, tai skaitā mediāciju. No minētā izriet, ka ir nepieciešama efektīvas tiesvedības procesa un mediācijas sasaistes (mijiedarbības) izveide. Papildus minētajam jāņem vērā, ka mediācijas kā domstarpību risināšanas veida izmantošanas veicināšana atslogotu tiesu sistēmu, proti, mazinātu tiesu pārslodzi, tāpat paātrinātu strīdu atrisināšanas procesu, novērstu ar tiesas nolēmumu izpildi saistītās problēmas, samazinātu tiesvedības izmaksas, turklāt tiesisko attiecību kontekstā mediācijai atšķirībā no tiesvedības retrospektīvā rakstura piemīt risinājuma iezīmes, kas vērstas uz esošo situāciju, kā arī uz nākotni, kas it īpaši ir būtiski ģimenes tiesiskajās un komerctiesiskajās attiecībās.

Ja mediācija Latvijā tiks attīstīta kā patstāvīgs domstarpību risināšanas veids un ja starp tiesvedības procesu un mediāciju tiks izveidota efektīvāka sasaiste (mijiedarbība), tādējādi stimulējot puses izvēlēties efektīvāko un puses apmierinošāko domstarpību risi­nāšanas veidu, nepieciešams risināt jautājumu par mediācijas procesa kvalitātes nodrošināšanu. Mediācijas procesa kvalitāte uzskatāma par būtisku gan tīrās mediācijas, gan arī ar tiesu saistītajos mediācijas modeļos (tiesas atvasinātā mediācija, tiesas mediācija un integrētā mediācija). Ja koncepcijā analizēto mediācijas modeļu ietvaros ar konkrētu standartu un sertifikācijas palīdzību netiks nodrošināta mediācijas pakalpojuma sniegšanas kvalitāte, tādējādi pieļaujot iespējamo personu tiesību un tiesisko interešu aizskārumu, sabiedrības atbalsts mediācijas institūta ieviešanai un attīstīšanai Latvijā var tikt apdraudēts. 

2. Iespējamie risinājuma varianti

1.variants 

Risinājuma variants par mediācijas modeļu pakāpenisku ieviešanu koncepcijas ietvaros nenoraida nevienu no mediācijas modeļiem (tīrā mediācija, tiesas atvasinātā mediācija, tiesas mediācija un integrētā mediācija), taču tiesas atvasinātās mediācijas modeli atzīst par primāro efektīvas tiesvedības un mediācijas procesa sasaistes (mij­iedarbības) nodrošināšanā. Risi­nājuma variants līdz ar to paredz pakāpenisku mediācijas modeļu ieviešanu, vienlaikus nosakot, ka no tiesas atvasinātās mediācijas efektivitātes un rezultātiem atkarīga nākamo me­diāci­jas modeļu - tiesas mediācijas un integrētās meditācijas - ieviešana.

Variants piedāvā savstarpēji atkarīgus un līdz ar to arī sistēmiski saskaņotus risi­nājumus visām identificētajām problēmām, proti, mediācija kā patstāvīgs domstarpību risi­nāšanas veids tiek galvenokārt ieviesta ar tīrās mediācijas starpniecību, mediācijas un tiesvedības savstarpējā sasaiste tiek primāri panākta ar tiesas atvasinātās mediācijas starpniecību, savukārt mediācijas pakalpojuma kvalitātes jautājums tiek risināts attiecībā uz visiem iespējamiem mediācijas modeļiem.

Mediācijas modeļu pakāpeniskas ieviešanas secība:

1.solis:

- tīrās mediācijas kontekstā ieviešams pašorganizācijas modelis, vienlaikus nodrošinot šī modeļa ieviešanas monitoringu un, ja nepieciešams, veicot papildu pasākumus tīrās mediācijas efektīvas norises nodrošināšanai.

2.solis:

- tiesas atvasinātā mediācija atzīstama par sākotnējo un primāro modeli efektīvas tiesvedības un mediācijas procesa sa­saistes (mijiedarbības) nodrošināšanā, tās ieviešanas priekšnosacījumi ir: 1) tīrās mediācijas pašorganizācijas modeļa efektīva dar­bība; 2) pietiekams praktizējošo mediatoru skaits; 3) sertifikācijas sistēmas izstrā­de, lai nodrošinātu mediācijas pakalpojuma sniegšanas kvalitāti;

- izstrādājams detalizēts tiesas atvasinātās mediācijas modeļa ieviešanas priekšnosacījumu izvērtējums un, pamatojoties uz to, - pasākumu plāns tiesas atvasinātās mediācijas ieviešanai, kura īstenošana, kā secināms, atkarīga no tīrās mediācijas pašorganizācijas modeļa darbības monitoringa un tiesas atvasinātās mediācijas modeļa ieviešanas priekšnosacījumu analīzes rezultātiem;

- lai panāktu pēc iespējas efektīvāku tiesvedības un mediācijas procesa sasaistes risinājumu, izvērtējumā un pasākumu plānā par tiesas atvasinātās mediācijas ieviešanu ietverama norāde par to, vai ir uzsākama tiesas mediācijas un integrētās mediācijas modeļu ieviešana un kad tas ir paredzēts.

3.solis:

- ja tiesas atvasinātās mediācijas ieviešanas procesa ietvaros tiek atbalstīta arī tiesas mediācijas un integrētās mediācijas modeļu ieviešana, pasākumu plāni izstrādājami, pamatojoties uz detalizēti izstrādātiem izvērtējumiem par tiesas mediācijas un integrētās mediācijas ieviešanu.

Risinājuma ietvaros veicamie pasākumi:

• tīrās mediācijas pašorganizācijas modeļa ieviešanas monitorings;

• tiesas atvasinātās mediācijas modeļa ieviešanas detalizēta izvērtējuma un pasākumu plāna izstrāde, papildus veicot atkārtotu analīzi par to, vai ir uzsākama tiesas mediācijas un integrētās mediācijas modeļu ieviešana un kad tas ir paredzēts.

Risinājuma ietvaros iespējami veicamie pasākumi:

• papildu pasākumi tīrās mediācijas efektīvas norises nodrošināšanai atkarīgi no tīrās mediācijas pašorganizācijas modeļa ieviešanas monitoringa rezultātiem (pie­mēram, valsts atbalsta sniegšana, stimulējot mediācijas pakalpojuma piedāvājumu un pieprasījumu, papildu apmācības, mediatoru reģistra un sertifikācijas mehā­nisma izveide, normatīvā akta par mediāciju (Mediācijas likuma, kurā būtu ietverams pamatregulējums par mediāciju) izstrāde, grozījumu izstrāde nor­matīvajos aktos).

• tiesas mediācijas un integrētās mediācijas ieviešanas pasākumu plāna izstrāde atkarīga no minēto modeļu ieviešanas nepieciešamības atkārtotās analīzes.

Risinājums 2009.gadā ieviešams Tieslietu ministrijai piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.

Ja nepieciešams, jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu risinājuma īstenošanai 2010.gadā un turpmākajos gados izskatāms vienlaikus ar visu ministriju un citu centralizēto valsts iestāžu vidēja termiņa budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu attiecīgajam gadam.

Risinājuma variants par mediācijas modeļu vienlaicīgu ieviešanu koncepcijas ietvaros nenoraida nevienu no mediācijas modeļiem (tīrā mediācija, tiesas atvasinātā mediācija, tiesas mediācija un integrētā mediācija), taču tiesas atvasinātās mediācijas modeli neatzīst par primāro efektīvas tiesvedības un mediācijas procesa sasaistes (mijiedarbības) nodrošināšanā. Risinājuma variants līdz ar to paredz vienlaicīgu visu mediācijas modeļu ieviešanu (atšķirībā no pakāpeniskas ieviešanas risinājuma, kas paredz secīgu mediācijas modeļu ieviešanu, turklāt arī norāda, ka no tiesas atvasinātās mediācijas efektivitātes un rezultativitātes atkarīga nākamo mediācijas modeļu - tiesas mediācijas un integrētās mediācijas - ieviešana).

Variants piedāvā patstāvīgus, taču mediācijas ieviešanas kontekstā sistēmiski nesaskaņotus risinājumus visām koncepcijas 1.2.apakšnodaļā minētajām problēmām, proti, mediācija kā patstāvīgs domstarpību risināšanas veids galvenokārt tiek ieviesta ar tīrās mediācijas starpniecību, mediācijas un tiesvedības savstarpējās sasaistes kontekstā vienlaicīgi ieviešama tiesas atvasinātā mediācija, tiesas mediācija un integrētā mediācija, savukārt mediācijas pakalpojuma kvalitātes jautājums tiek risināts attiecībā uz visiem iespējamiem mediācijas modeļiem.

Tāpat kā mediācijas pakāpeniskas ieviešanas risinājums, arī šis risinājuma variants noteic, ka tīrās mediācijas kontekstā ieviešams pašorganizācijas modelis, nodrošinot šī modeļa ieviešanas monitoringu un, ja nepieciešams, veicot papildu pasākumus tīrās mediācijas efektīvas norises nodrošināšanai.

Taču vienlaikus variants salīdzinājumā ar pakāpeniskas ieviešanas risinājumu paredz vairākas būtiskas atšķirības:

- tiesas atvasinātā mediācija šī risinājuma ietvaros nav atzīstama par sākotnējo un primāro modeli efektīvas tiesvedības un mediācijas procesa sasaistes (mijiedarbības) nodrošināšanā, turklāt tās iespējamās ieviešanas priekš­nosacījums ir tikai sertifikācijas sistēmas izstrāde, lai nodrošinātu mediācijas pakalpojuma sniegšanas kvalitāti;

- vienlaicīgi ir izstrādājami detalizēti tiesas atvasinātās mediācijas, tiesas mediācijas un integrētās mediācijas modeļu ieviešanas izvērtējumi, risinot koncepcijā ietvertos jautājumus, un, pamatojoties uz minētajiem izvērtējumiem, - pasākumu plāni tiesas atvasinātās mediācijas, tiesas me­diācijas un integrētās mediācijas modeļu ieviešanai.

Risinājuma ietvaros veicamie pasākumi:

• tīrās mediācijas pašorganizācijas modeļa ieviešanas monitorings;

• tiesas atvasinātās mediācijas, tiesas mediācijas un integrētās mediācijas modeļu ieviešanas detalizētu izvērtējumu un pasākumu plānu izstrāde. Nepieciešama, piemēram, tūlītēja mediatoru sertifikācijas sistēmas izstrāde, lai nodrošinātu, ka tiesas atvasinātās mediācijas modeļa ietvaros tiek sniegts kvalitatīvs mediācijas pakalpojums. Tāpat arī uzsākama tiesas mediatoru, tiesnešu, kā arī tiesas darbinieku apmācība mediācijā, lai nodrošinātu tiesas mediācijas modeļa (tiesnešu kontekstā - arī integrētās mediācijas modeļa) ieviešanu.

Risinājuma ietvaros iespējami veicamais pasākums:

• papildu pasākumi tīrās mediācijas efektīvas norises nodrošināšanai atkarīgi no tīrās mediācijas pašorganizācijas modeļa ieviešanas monitoringa rezultātiem (piemēram, valsts atbalsta sniegšana, stimulējot mediācijas pakalpojuma piedāvājumu un pieprasījumu, papildu apmācības veikšana, mediatoru reģistra un sertifikācijas mehānisma izveide, normatīvā akta par mediāciju (Mediācijas likuma, kurā būtu ietverams pamatregulējums par mediāciju) izstrāde, grozījumu izstrāde normatīvajos aktos).

Risinājums 2009.gadā ieviešams Tieslietu ministrijai piešķirto esošo budžeta līdzekļu ietvaros.

Ja nepieciešams, jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu risi­nājuma īstenošanai 2010.gadā un turpmākajos gados izskatāms vienlaikus ar visu ministriju un citu centralizēto valsts iestāžu vidēja termiņa budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu attiecīgajam gadam.

Izanalizējot iespējamos mediācijas ieviešanas Latvijā risinājuma variantus, kā arī izvērtējot iespējamo risinājumu variantu pozitīvās un negatīvās iezīmes, koncepcijā minēto problēmu risināšanai atbalstāms koncepcijas kopsavilkuma pirmais variants par mediācijas modeļu pakāpenisku ieviešanu. Šis risinājuma variants vairāk nodrošina mediācijas kā patstāvīga un tiesvedībai līdzvērtīga domstarpību risināšanas veida ieviešanu, kā arī lielāku mediācijas modeļu ieviešanas savstarpējo saskaņotību.

Koncepcijas izstrāde uzskatāma par direktīvas ieviešanas pirmo posmu, kura ietvaros attiecībā uz civiltiesiska rakstura strīdu risināšanu veikta konceptuāla izšķiršanās par piemērotāko tīrās mediācijas modeli un ar tiesu saistīto mediācijas modeli. Ņemot vērā, ka pēdējo divu gadu laikā sabiedrībā interese par mediāciju un tās izmantošana būtiski palielinājusies, koncepcijā identificēto problēmu risinājumi mediācijas pakalpojuma sniedzējiem un saņēmējiem ir būtiski jau pašlaik.

Direktīvas ieviešanas otrais posms atbilstoši atbalstītajam koncepcijas risinājuma variantam īstenojams līdz 2009.gada 15.decembrim. Tā ietvaros tiks veikts tīrās mediācijas pašorganizācijas modeļa attīstības monitorings, ja nepieciešams, identificējot papildu pasākumus šī modeļa efektivitātes nodrošināšanai (pirmā varianta 1.solis), apzināti veicamie pasākumi tiesas atvasinātā modeļa ieviešanai (pirmā varianta 2.solis), kā arī veikta izpēte par tiesas mediācijas un integrētās mediācijas ieviešanas uzsākšanu (pirmā varianta 2.solis un, ja nepieciešams, arī 3.solis). Minēto uzdevumu izpildei izvei­dojama starpinstitūciju darba grupa, kuras sastāvā iekļaujami valsts pārvaldes, nevalstiskā sektora un tiesu sistēmas pārstāvji.

Lai nodrošinātu direktīvas sekmīgu piemērošanu (trešais jeb noslēdzošais posms), ne vēlāk kā līdz 2011.gada 21.maijam ieviešami identificētie pasākumi, kas nepieciešami koncepcijas pirmā risinājuma varianta pilnīgai īstenošanai.

Ievērojot minēto, secināms, ka koncepcijas pirmais risinājuma variants īstenojams direktīvā ietvertā tiesiskā regulējuma kontekstā un tas pilnībā nodrošinās direktīvas ieviešanu.

 

Piezīmes.

¹ Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2008.gada 24.maijs, L136/3.

² Civilprocesa likuma komentāri. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 241., 341.lpp.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš