Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta rīkojums Nr.98

Rīgā 2009.gada 11.februārī (prot. Nr.9 41.§)

Par nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanas procedūru vienkāršošanas koncepciju

 

1. Atbalstīt šādus nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanas procedūru vienkāršošanas koncepcijas (turpmāk - koncepcija) kopsavilkumā ietvertos risinājuma variantus:

1.1. par valsts un pašvaldību pirmpirkuma tiesību izskatīšanu:

1.1.1. attiecībā uz pašvaldību pirmpirkuma tiesībām - 1.variantu;

1.1.2. attiecībā uz valsts pirmpirkuma tiesībām - 1.variantu;

1.2. par tādas informācijas pārbaudi zemesgrāmatās, kas nav saistīta ar nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanu, - 3.variantu;

1.3. par informācijas apmaiņu starp valsts reģistriem - koncepcijā piedāvāto variantu;

1.4. par valsts un kancelejas nodevām - 2.variantu;

1.5. par profesionālu starpnieku iesais­tīšanu darījumos - koncepcijā piedāvāto variantu.

2. Noteikt Tieslietu ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju izstrādāt un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram līdz 2009.gada 1.jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"".

4. Finanšu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju izstrādāt un finanšu ministram līdz 2009.gada 1.jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"".

5. Vides ministrijai izstrādāt un vides ministram līdz 2009.gada 1.jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"".

6. Kultūras ministrijai izstrādāt un kultūras ministram līdz 2009.gada 1.jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"".

Ministru prezidents I.Godmanis

Tieslietu ministrs G.Bērziņš


(Ministru kabineta

2009.gada 11.februāra rīkojums Nr.98)

Nekustamo īpašumu tiesību nostiprināšanas procedūru vienkāršošanas koncepcijas kopsavilkums

Tieslietu ministrija atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 13.februāra rīkojuma Nr.80 "Par Pasākumu plānu problēmu novēršanai nekustamo īpašumu darījumu jomā" (ar grozījumiem, ko paredz Ministru kabineta 2007.gada 27.februāra rīkojums Nr.114) 3.1.apakšpunktam, Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna 2008.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2008.gada 19.maija rīkojumu Nr.263) 21.punktam un Tieslietu ministrijas darbības stratēģijas 2007.-2009.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2007.gada 11.novembra rīkojumu Nr.696) 2.1.5.23.apakšpunktam ir izstrādājusi Nekustamo īpašumu tiesību nostiprināšanas procedūru vienkāršošanas koncepciju (turpmāk - koncepcija).

Risināmā jautājuma būtība

Koncepcija izstrādāta, lai izvērtētu nekustamo īpašumu tiesību nostiprināšanas procesu un nekustamo īpašumu darījumu reģistrēšanas procedūras Nekustamā īpašuma valsts kadastrā un zemesgrāmatās, identificētu problēmas, kas kavē reģistrēšanu, un sniegtu priekšlikumus reģistrēšanas procedūru vienkāršošanai.

Kopumā tika konstatēts, ka esošās procedūras un ar to saistīto tiesību reģistrēšana ir sarežģīta un laikietilpīga, tomēr šo procedūru lielākā daļa ir neatņemams reģistrācijas procesa elements. Koncepcijas pielikumā ir detalizēti aprakstītas reģistrēšanas procedūras biežāk sastopamajiem darījumu veidiem, kurus analizējot tika sagatavoti koncepcijā sniegtie priekšlikumi procedūru vienkāršošanai.

Piedāvātie risinājuma varianti

Koncepcija piedāvā piecu nekustamo īpašumu tiesību nostiprināšanas procesu kavējošo faktoru analīzi un problēmu risinājumus.

I. Valsts un pašvaldību pirmpirkuma tiesību izskatīšana

Izvērtējot statistikas datus, konstatēts, ka pirmpirkuma tiesības tiek izmantotas ārkārtīgi reti, pastāv augsts to apiešanas risks, bet pati procedūra līdz lēmuma pieņemšanas brīdim par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu var aizņemt līdz trim mēnešiem, par pašvaldību pirmpirkuma tiesību izmantošanu - līdz 20 dienām. Ņemot vērā atšķirības starp valsts un pašvaldību pirmpirkuma tiesībām un to īstenošanas iespējām, ir piedāvāti risinājuma varianti atsevišķi par pašvaldības un par valsts pirmpirkuma tiesībām.

A. Attiecībā uz pašvaldības pirmpirkuma tiesībām

Izpildot Ministru kabineta komitejas 2008.gada 15.septembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.31 1.§) 3.1.apakšpunktā noteikto - precizēt koncepcijas projektu jautājumā par nosacījumiem pašvaldību pirmpirkuma tiesību īstenošanā, Tieslietu ministrija un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir saskaņojusi 1.variantu.

1.variants.

1. Pašvaldību pirmpirkuma tiesības tiek ierobežotas, tās attiecinot uz gadījumiem, kad pašvaldības administratīvajā teritorijā tiek atsavināts nekustamais īpašums un tas pašvaldībai nepieciešams, lai atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam pildītu likumā noteiktās pašvaldību funkcijas.

2. Uz pašvaldības nostiprinājuma lūguma pamata zemesgrāmatā tiek izdarīta atzīme par attiecīgo īpašuma tiesību aprobežojumu.

2.variants.

1. Pašvaldības pirmpirkuma tiesības tiek likvidētas, un pašvaldības turpmāk piedalās darījumu attiecībās kā jebkurš cits privāttiesisko attiecību subjekts.

2. Tiek uzlabots piespiedu atsavināšanas mehānisms (Tieslietu ministrijas sākotnēji atbalstītais variants, ko neatbalstīja Latvijas Pašvaldību savienība, Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departaments un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija).

Problēmas risināšanai piedāvāts atbalstīt 1.variantu, kas paredz pašvaldību pirmpirkuma tiesību ierobežošanu, līdz ar to daļai nekustamā īpašuma īpašnieku vienkāršojot un saīsinot nekustamā īpašuma atsavināšanas procesu.

Pamatojums šā varianta izvēlei - daļai īpašnieku tiks vienkāršotas nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanas procedūras (nekustamā īpašuma pārdevējs tiks atbrīvots no pienākuma pēc pirkuma līguma noslēgšanas savu nekustamo īpašumu piedāvāt pašvaldībai), samazināsies zemesgrāmatu tiesnešu noslogotība (samazināsies reģistrējamo domājamo daļu skaits, kas pašreiz ir ļoti augsts, jo īpašuma pārdošana pa domājamām daļām ir izplatīts pašvaldības pirmpirkuma tiesību apiešanas veids. Tādējādi samazināsies iesniedzamo nostiprinājuma lūgumu skaits).

B. Attiecībā uz valsts pirmpirkuma tiesībām

1.variants. Valsts pirmpirkuma tiesības tiek ierobežotas attiecībā uz kultūras pieminekļiem un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, bet tās tiek attiecinātas uz satiksmes infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai paredzētajām teritorijām. Tiek noteikta vienota un skaidra pirmpirkuma tiesību īstenošanas procedūra.

1. Valstij ir pirmpirkuma tiesības uz šādiem nekustamajiem īpašumiem:

1) valsts nozīmes kultūras pieminekļiem, kuri iekļauti Ministru kabineta apstiprinātajā valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā;

2) nekustamajiem īpašumiem, kas atrodas dabas rezervātos vai dabas liegumos, ja tajos nav noteiktas funkcionālās zonas, kā arī citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju stingrā režīma, regulējamā režīma un dabas lieguma zonās, ja tie ir neapbūvēti zemesgabali (izņemot, ja apbūve ir inženiertehniskās būves, piemēram, torņi, slūžas, ceļi, takas, laipas, informācijas centri);

3) nekustamajiem īpašumiem, kas ir iekļauti šādās Ministru kabineta apstiprinātās teritorijās:

a) valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka teritorijās, t.sk. turpmākajai attīstībai nepieciešamajās teritorijās,

b) dzelzceļa infrastruktūras attīstībai nepieciešamajās teritorijās,

c) valsts autoceļu infrastruktūras attīstībai nepieciešamajās teritorijās un valsts autoceļu aizsargjoslās.

2. Uz atbildīgo valsts institūciju nostiprinājuma lūguma pamata tiek izdarīta atzīme zemesgrāmatā par attiecīgo īpašuma tiesību aprobežojumu. Ministru kabinets pieņem lēmumu par konkrētā nekustamā īpašuma iegādi septiņu nedēļu laikā pēc darījuma dokumenta saņemšanas atbildīgajā institūcijā. Samaksa tiek nodrošināta mēneša laikā pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas.

Atbilstoši Ministru kabineta komitejas 2008.gada 26.maija sēdes protokollēmumam (prot. Nr.17 1.§) 1.variants kā atbalstāmais variants saska­ņots ar Tieslietu ministriju, Vides ministriju, Kultūras ministriju un daļēji ar Satiksmes ministriju. Satiksmes ministrija iebilst pret samaksas termiņu - viens mēnesis -, norādot, ka tad, ja tiek maksāts no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem, samaksas procedūra aizņem 45 dienas.

2.variants.

1. Valsts pirmpirkuma tiesības tiek likvidētas, un valsts institūcijas turpmāk piedalās darījumu attiecībās kā jebkurš cits privāttiesisko attiecību subjekts.

2. Tiek uzlabots piespiedu atsavināšanas mehānisms (Tieslietu ministrijas sākotnēji piedāvātais variants).

Problēmas risināšanai piedāvāts atbalstīt 1.variantu, kas paredz saglabāt valsts pirmpirkuma tiesības, saīsinot, vienādojot un skaidri atrunājot valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanas procedūru.

Jautājums par valsts pirmpirkuma tiesību likvidēšanu tiks izskatīts, kad valstī būs izstrādāts efektīvs brīvprātīgas un piespiedu atsavināšanas mehānisms.

Resursu novērtējums:

A 1.variants - Ls 2,00 par katra tiesību aprobežojuma ierakstīšanu zemesgrāmatā;

A 2.variants - nav nepieciešams;

B 1.variants - Ls 2,00 par katra tiesību aprobežojuma ierakstīšanu zemesgrāmatā;

B 2.variants - nav nepieciešams.

II. Ar nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanu nesaistītas informācijas pārbaude zemesgrāmatās

Lai zemesgrāmatā reģistrētu nostiprināmo tiesību, zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem vispirms jāpārbauda, vai par nekustamo īpašumu ir samaksāti nodokļi, soda nauda un nokavējuma nauda. Minētās informācijas pārbaude nav saistīta ar pašu nostiprināmo tiesību, tādēļ zemesgrāmatām uzliek papildu slogu.

Koncepcijā ir piedāvāti trīs risinājuma varianti:

1.variants. Esošā kārtība tiek pārskatīta, zemesgrāmatu tiesnešus atbrīvojot no pienākuma pārbaudīt, vai nekustamā īpašuma atsavinātājs vai nekustamā īpašuma dāvinātājs ir samaksājis nekustamā īpašuma nodokļa parādu un samaksājis nodokli par mēnesi, kurā notiek īpašnieka maiņa.

2.variants. Tiek saglabāta līdzšinējā kārtība, kas paredz pienākumu zemesgrāmatu tiesnešiem pārliecināties par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu atbilstoši likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 9.panta trešajai daļai (atbalsta Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departaments).

3.variants. Esošā kārtība daļēji tiek pārskatīta, paredzot, ka ar 2010.gada 1.janvāri zemesgrāmatu tiesneši pārliecinās par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu tikai tad, ja pašvaldības nodrošina piekļuvi datiem elektroniskā veidā (starpministriju sanāksmē saskaņotais variants, ko atbalsta Tieslietu ministrija, Finanšu ministrija un Latvijas Pašvaldību savienība).

Problēmas risināšanai piedāvāts atbalstīt 3.variantu.

Pamatojums - tiks vienkāršotas nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanas procedūras (zemesgrāmatu tiesneši varēs tiešsaistes režīmā pārbaudīt informāciju par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu, iedzīvotājiem samazināsies nekustamā īpašuma reģistrācijai iesniedzamo dokumentu skaits), pašvaldības tiks motivētas operatīvāk ieviest elektroniskos pakalpojumus.

Resursi nevienam risinājuma variantam nav nepieciešami. Attiecībā uz 3.variantu, lai pašvaldības pieslēgtos pašvaldību vienotajai informācijas sistēmai, resursi nav sniegti, jo tas nav šīs koncepcijas, bet pašvaldību vienotās informācijas sistēmas kopējā projekta jautājums.

III. Informācijas apmaiņa starp valsts reģistriem

Pašlaik tiesību akti paredz personai pienākumu iesniegt tādus datus Valsts zemes dienestā un zemesgrāmatās, kas ir pieejami valsts un pašvaldību informācijas sistēmās. Pāreja uz elektronisko datu apmaiņu tiešsaistes režīmā starp valsts un pašvaldību informācijas sistēmām notiek pakāpeniski, un tā ir atkarīga no šo informācijas sistēmu veiktspējas un datu savietojamības.

Nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanai nepieciešamās informācijas apmaiņu var nodrošināt, integrējot attiecīgās valsts informācijas sistēmas (VIS). Šim nolūkam var izmantot Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu savietotāju (VISS), kas nodrošina datu apmaiņu starp valsts informācijas sistēmām e-pakalpojumu sniegšanai, kā arī valsts pārvaldes iestāžu darbības nodrošināšanai, iegūstot no dažādām valsts informācijas sistēmām datus par konkrētiem datu objektiem. Datu apmaiņu var nodrošināt, gan izmantojot esošās saites, gan pakāpeniski veidojot jaunas. Nozīmīga loma būtu Notāru Centrālās informācijas sistēmas sasaistei ar Nekustamā īpašuma valsts kadastru un zemesgrāmatām tajos esošo datu izmantošanai. Latvijas Zvērinātu notāru padomei, Valsts zemes dienestam, zemesgrāmatām, kā arī pašvaldībām un citām ar nekustamā īpašuma reģistrāciju saistītajām institūcijām ieteicams turpināt ieviest risinājumus pakāpeniskai pārejai uz datu elektronisko apmaiņu, slēdzot starp­resoru vienošanos.

Resursu novērtējums. Nepieciešami Ls 12 000,00 vienam reģistram nekustamo īpašumu reģistrēšanā iesaistīto valsts reģistru sasaistei (atbilstošu sinhrono IS servisu izveidošanai Integrētās valsts informācijas sistēmas (IVIS) ietvaros).

IV. Valsts un kancelejas nodevas

Koncepcijā konstatēts, ka valsts par vienu un to pašu pakalpojumu - nekustamā īpašuma reģistrāciju - iekasē gan valsts nodevu, gan kancelejas nodevu. Tā kā valsts nodeva ir samaksa par minēto pakalpojumu, nav pamata to diferencēt atkarībā no nekustamā īpašuma vērtības, jo pakalpojums ir vienāds. Tādēļ koncepcijā ir piedāvāts valsts nodevu pārveidot par nodokli.

Koncepcijā ir piedāvāts risinājuma variants, kas paredz esošās situācijas pārskatīšanu, un variants, kas paredz līdzšinējās situācijas saglabāšanu:

1.variants. Esošā kārtība tiek pārskatīta, paredzot atteikties no valsts nodevas par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un tās vietā ieviest jaunu nekustamā īpašuma darījuma nodokli, vienlaikus paredzot, ka līdzšinējā zemesgrāmatu kancelejas nodeva tiek pārveidota par valsts nodevu.

Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas sākotnēji atbalstītais variants.

2.variants. Tiek saglabāta līdzšinējā kārtība, kas paredz, ka par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā jāmaksā valsts nodeva līdzšinējā apmērā, kā arī kancelejas nodeva (Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas pēc Ministru kabineta komitejas 2008.gada 15.septembra sēdes atbalstītais variants).

Problēmas risināšanai piedāvāts atbalstīt 2.variantu.

Pamatojums. Ņemot vērā ekonomiskās situācijas būtisku pasliktināšanos valstī 2008.gadā, jauna nodokļa ieviešana un administrēšana prasītu papildu administratīvos resursus, ko pašreizējā situācijā valsts nevar atļauties, kā arī jauna nodokļa ieviešanas motivācija sabiedrībai būtu grūti izskaidrojama.

V. Profesionālu starpnieku iesaistīšana darījumos

Novērtējot ar nekustamā īpašuma reģistrāciju saistītās procedūras, tika konstatēts, ka šīs procedūras ir sarežģītas, tāpēc zemesgrāmatās tiek iesniegti nepilnīgi un nekvalitatīvi dokumenti, nekustamā īpašuma reģistrācija aizkavējas vai tiek atteikta. Reģistrācijas process ir pārmērīgi apgrūtinošs un laikietilpīgs klientam, kā arī nepilnības dokumentu iesniegšanā aizņem papildu laiku zemesgrāmatu tiesnešiem. Problemātiska ir arī darījumu līgumu slēgšana, uz kuru pamata notiek īpašuma tiesību pāreja. Tā kā valstī nav izveidots mehānisms mākleru darbības uzraudzībai, Latvijā ir izvērsusies plaša nelegālo mākleru darbība, un nereti nekustamā īpašuma tirgū notiek spekulatīvi darījumi.

Problēmu perspektīvā paredzēts risināt, palielinot starpnieku lomu nekustamā īpašuma reģistrācijas procesā, kur saskarē "klients-zemesgrāmatas" tiek veicināta maksimāla elektronizācija, paredzot, ka šajā saskarē iesaistītās iestādes no klienta saņemto informāciju nodod tālāk zemesgrāmatām. Privāttiesiska darījuma gadījumā šāds starpnieks būs notārs; ja jautājums skar nekustamā īpašuma objektu datus (izņemot īpašuma tiesību maiņu), šāds starpnieks būs Valsts zemes dienests; ja jautājums skar ķīlas, jāizvērtē iespējas palielināt komercbanku lomu. Vienlaikus jāizvērtē mākleru loma nekustamā īpašuma reģistrācijas procesā un jānodrošina to darbības valstiska uzraudzība.

Resursu novērtējums. Nepieciešami Ls 10 000 pētījumam par valsts lomu mākleru, mērnieku un nekustamā īpašuma tirgus vērtētāju darbības uzraudzībā. Resursu novērtējums atbilstoši konkrētajiem problēmas risinājumiem tiks veikts, sagatavojot politikas plānošanas dokumentu par šo jautājumu.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 98Pieņemts: 11.02.2009.Stājas spēkā: 11.02.2009.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 24, 12.02.2009.
Saistītie dokumenti
  • Politikas plānošanas dokuments
187696
11.02.2009
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva