Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr.103

Rīgā 2009.gada 3.februārī (prot. Nr.9 14.§)
Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem, kuri pilda dienesta pienākumus ārvalstīs sakaru virsnieka statusā
Izdoti saskaņā ar likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu20.1panta ceturto daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka pabalstu un kompensāciju apmēru atbilstoši dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem ārvalstī un izmaksas kārtību Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem, kuri pilda dienesta pienākumus ārvalstīs sakaru virsnieka statusā (turpmāk – sakaru virsnieks).

2. Valsts ieņēmumu dienests pabalstus pārskaita uz sakaru virsnieka norādīto personīgo kontu kredītiestādē.

3. Šajos noteikumos noteiktās kompensācijas Valsts ieņēmumu dienests pārskaita uz sakaru virsnieka norādīto personīgo kontu kredītiestādē saskaņā ar izdevumu apmēru apliecinošiem attaisnojuma dokumentiem, nepārsniedzot šajos noteikumos noteikto kompensāciju apmēru.

4. Sakaru virsnieks ceļa un pārcelšanās izdevumu samaksai nepieciešamos naudas līdzekļus var saņemt avansā, ja viņš Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz avansa pieprasījumu.

II. Algas pabalsts par dienestu ārvalstī

5. Algas pabalsta apmēru gadā sakaru virsniekam nosaka, 16300 latu reizinot ar šo noteikumu pielikumā noteikto dzīves dārdzības koeficientu atbilstoši dienesta vietai.

6. Algas pabalstu sakaru virsnieks sāk saņemt ar pirmo kalendāra dienu, kad viņš ieradies dienesta vietā, lai veiktu dienesta pienākumus, bet ne agrāk kā ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora rīkojumā noteikto nosūtīšanas datumu.

7. Algas pabalstu izmaksā arī par laiku, ko sakaru virsnieks pavada ceļā uz dienesta vietu vai atgriežoties no tās, bet ne vairāk kā par divām ceļā pavadītām dienām katrā virzienā.

8. Algas pabalstu pārtrauc maksāt ar dienu, kad sakaru virsnieks atstāj dienesta vietu, bet ne vēlāk kā ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora rīkojumā noteikto atgriešanās datumu.

9. Algas pabalstu neizmaksā par laiku, kad:

9.1. sakaru virsniekam piešķirts atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas;

9.2. sakaru virsnieks atstādināts no dienesta pienākumu pildīšanas;

9.3. sakaru virsnieks atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā.

10. Algas pabalstu izmaksā reizi mēnesī. Mēnesī izmaksājamo apmēru nosaka, gadā noteikto summu dalot ar 12.

III. Pabalsti par laulātā un bērna uzturēšanos ārvalstī

11. Pabalsta apmēru gadā par laulātā uzturēšanos ārvalstī nosaka, 5700 latu reizinot ar šo noteikumu pielikumā noteikto dzīves dārdzības koeficientu atbilstoši dienesta vietai.

12. Pabalsta apmēru gadā par katra bērna uzturēšanos ārvalstī nosaka, 2600 latu (par bērnu līdz 12 gadu vecuma sasniegšanai) vai 2900 latu (par bērnu no 12 gadu vecuma) reizinot ar šo noteikumu pielikumā noteikto dzīves dārdzības koeficientu atbilstoši dienesta vietai.

13. Pabalstus par laulātā un bērna (turpmāk – ģimenes locekļi) uzturēšanos ārvalstī sakaru virsnieks sāk saņemt ar pirmo kalendāra dienu, kad ģimenes locekļi ierodas viņa dienesta vietā.

14. Pabalstus par ģimenes locekļu uzturēšanos ārvalstī izmaksā reizi mēnesī. Mēnesī izmaksājamo apmēru nosaka, gadā noteikto summu dalot ar 12.

15. Sakaru virsnieka ģimenes locekļi var uzturēties sakaru virsnieka dienesta vietā pastāvīgi vai periodiski. Par pastāvīgu ģimenes locekļu uzturē­šanos uzskata tad, ja viņu prombūtne ārpus sakaru virsnieka dienesta vietas kalendāra gadā nepārsniedz 90 dienas, ieskaitot sakaru virsnieka atvaļinājumus. Atsevišķos gadījumos, ja ir attaisnojoši iemesli (piemēram, slimība, ģimenes locekļa nāve, mācības akreditētās izglītības iestādēs), ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora rakstisku atļauju prombūtnes termiņu var pagarināt, bet ne ilgāk par 150 dienām.

16. Pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstī sakaru virsniekam izmaksā līdz dienai, kad bērns sasniedz 18 gadu vecumu (ja ir iegūta vidējā izglītība) vai ir ieguvis vidējo izglītību (ja 18 gadi ir sasniegti pirms dienas, kad iegūta vidējā izglītība), ja attiecīgā izglītības iestāde atrodas sakaru virsnieka dienesta vietas valstī.

17. Ja ģimenes locekļi ārvalstī (sakaru virsnieka dienesta vietā) uzturas pastāvīgi, pabalstus par ģimenes locekļu uzturēšanos ārvalstī sakaru virsnieks saņem par to pašu periodu, par kuru saņem algas pabalstu.

18. Ja laulātais sakaru virsnieka dienesta vietā uzturas tikai periodiski, nevis pastāvīgi, sakaru virsnieks nesaņem pabalstu par laulātā uzturēšanos.

19. Ja bērns sakaru virsnieka dienesta vietā neuzturas pastāvīgi, sakaru virsnieks saņem pabalstu par bērna faktisko uzturēšanās laiku.

20. Ja abi laulātie ir sakaru virsnieki un viņi dienesta pienākumus pilda vienā ārvalstī, pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī neizmaksā, bet pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstī izmaksā vienam no laulātajiem.

21. Sakaru virsniekam ir pienākums nekavējoties paziņot Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram par apstākļiem, ja zudis pamats izmaksāt pabalstu par laulātā vai bērna uzturēšanos ārvalstī.

IV. Pabalsts mājsaimniecības inventāra iegādei, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstī

22. Sakaru virsniekam, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstī, izmaksā vienreizēju pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei.

23. Vienreizējais pabalsts mājsaimniecības inventāra iegādei ir 750 latu. Ja sakaru virsnieks uz dienesta vietas valsti pārceļas kopā ar laulāto, kas dienesta vietas valstī uzturēsies pastāvīgi, pabalsta apmēru palielina par 20 %. Par katru nepilngadīgu bērnu, kas dienesta vietas valstī uzturēsies pastāvīgi, pabalsta apmēru palielina par 10 %.

24. Pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei neizmaksā, ja:

24.1. dienesta vietas valsts līdz nosūtīšanai ir bijusi sakaru virsnieka pastāvīgā dzīvesvieta;

24.2. sakaru virsnieku nosūta pildīt dienesta pienākumus ārvalstī uz laiku, kas ir mazāks par gadu.

25. Mājsaimniecības inventārs, kas iegādāts par pabalstu, paliek sakaru virsnieka īpašumā.

26. Ja abi laulātie ir sakaru virsnieki un dienesta pienākumus pilda vienā ārvalstī, pabalstu izmaksā vienam no laulātajiem, ievērojot šajā nodaļā minētos nosacījumus.

27. Ja sakaru virsnieku pēc paša vēlēšanās vai konstatētā disciplinār­pārkāpuma dēļ atsauc no dienesta ārvalstī, viņš atmaksā pabalstu šādā apmērā:

27.1. 100 % apmērā, ja no nosūtīšanas dienas ir pagājis mazāk par gadu;

27.2. 40 % apmērā, ja no nosūtīšanas dienas ir pagājis vairāk par gadu, bet mazāk par diviem gadiem.

V. Pabalsts dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai

28. Pabalsts dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai ir 50 latu mēnesī. Pabalsts netiek izmaksāts par sakaru virsniekam piešķirto atvaļinājuma laiku.

29. Pabalstu neizmaksā sakaru virsniekam, kuru nodrošina ar dienesta transportlīdzekli. Ja dienesta transportlīdzekli kādu laiku nav iespējams lietot, sakaru virsniekam pabalstu dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai izmaksā proporcionāli kalendāra dienu skaitam mēnesī, kad dienesta transportlīdzeklis netika lietots.

VI. Dzīvokļa īres un komunālo izdevumu un ar dzīvokļa īres līguma noslēgšanu saistīto izdevumu kompensācija

30. Sakaru virsniekam tiek kompensēti dzīvokļa īres un komunālie izdevumi saskaņā ar šo noteikumu pielikuma 2.punktu atbilstoši dienesta vietai. Ja faktiskie izdevumi par dzīvokļa īri un komunālajiem izdevumiem ir mazāki par šajos noteikumos noteikto dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompen­sāciju, sakaru virsniekam sedz faktiskos izdevumus.

31. Dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas summa vienam sakaru virsniekam noteikta divu cilvēku ģimenei (laulātajiem). Par katru nākamo ģimenes locekli, kurš sakaru virsnieka dienesta vietā uzturas pastāvīgi, dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmēru palielina par 5 %.

32. Ar dzīvokļa īres līguma noslēgšanu saistītos izdevumus kompensē saskaņā ar iesniegtajiem dokumentiem, nepārsniedzot triju mēnešu īres maksas apmēru.

33. Šajos noteikumos noteiktā dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācija paredzēta mēbelētam dzīvoklim.

VII. Bērna skolas un pirmsskolas izdevumu kompensācija

34. Bērnu pirmsskolas, sākumskolas, pamatskolas vai vidējās izglītības iestādes izdevumus saskaņā ar sakaru virsnieka rakstisku iesniegumu un mācību izdevumus apliecinošiem dokumentiem kompensē šādā apmērā:

34.1. 90 % apmērā, ja bērns apmeklē sakaru virsnieka dienesta vietas valsts vai pašvaldības, vai starptautisko institūciju darbinieku bērniem paredzēto pirmsskolas, sākumskolas, pamatskolas vai vidējās izglītības iestādi;

34.2. 60 % apmērā, ja bērns sakaru virsnieka dienesta vietas valstī apmeklē privātu pirmsskolas, sākumskolas, pamatskolas vai vidējās izglītības iestādi, bet viņam ir iespēja mācīties valsts vai pašvaldības, vai starptautisko institūciju darbinieku bērniem paredzētā izglītības iestādē;

34.3. 90 % apmērā, ja bērns apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi un abi vecāki pilda dienesta pienākumus ārvalstī vai bērns atrodas sakaru virsnieka dienesta vietas valstī tikai ar vienu no vecākiem.

35. Šo noteikumu 34.punktā minētās izglītības iestādes izvēli akceptē un lēmumu par izdevumu kompensāciju pieņem Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, pamatojoties uz rakstisku iesniegumu un mācību izdevumus apliecinošiem dokumentiem.

36. Ja bērns pārtrauc apmeklēt šo noteikumu 34.punktā minēto izglītības iestādi laikposmā, par kuru segti mācību izdevumi, un no attiecīgās izglītības iestādes nav iespējams atgūt naudu par laikposmu, kurā bērns neapmeklē minēto iestādi, atkārtotu mācību izdevumu kompensāciju sakaru virsniekam par jau kompensēto laikposmu neizmaksā.

37. Ja ar sakaru virsnieku izbeidz valsts civildienesta attiecības pēc paša vēlēšanās, sakarā ar neatbilstību amatam, sakarā ar neatbilstību ierēdnim izvirzītajām prasībām, ja atbrīvošana no amata piemērojama kā disciplinārsods, sakarā ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā, kā arī sakarā ar to, ka ierēdnis pārkāpis likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normas, viņa pienākums ir atmaksāt mācību maksas daļu par atlikušo mācību periodu, par kuru saņemta kompensācija.

VIII. Ceļa un pārcelšanās izdevumu kompensācija

38. Sakaru virsniekam kompensē šādus ceļa un pārcelšanās izdevumus:

38.1. sakaru virsnieka, kā arī viņa ģimenes locekļu ceļa un pārcelšanās izdevumus, dodoties uz dienesta vietu ārvalstī un atgriežoties no tās;

38.2. sakaru virsnieka un viņa ģimenes locekļu ceļa izdevumus, dodoties kārtējā atvaļinājumā uz Latviju un atgriežoties dienesta vietā ārvalstī;

38.3. sakaru virsnieka ģimenes locekļu ceļa izdevumus, dodoties uz sakaru virsnieka dienesta vietu ārvalstī un atgriežoties no tās, ja ģimenes locekļi sakaru virsnieka dienesta vietā uzturas periodiski.

39. Šo noteikumu 38.punktā minētos ceļa izdevumus sakaru virsniekam kompensē saskaņā ar iesniegtajiem attaisnojuma dokumentiem. Ceļa izdevumus kompensē neatkarīgi no izmantojamā transportlīdzekļa veida, nepārsniedzot lidojuma biļetes cenas apmēru ekonomiskajā klasē.

40. Šo noteikumu 38.1.apakšpunktā minētos pārcelšanās izdevumus sakaru virsniekam kompensē saskaņā ar iesniegtajiem dokumentiem, nepārsnie­dzot viena 20 pēdu konteinera pārvadāšanas izdevumu apmēru.

41. Šo noteikumu 38.2. un 38.3.apakš­punktā minētos ceļa izdevumus sakaru virsniekam kompensē reizi gadā.

IX. Kompensācija par veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem

42. Sakaru virsniekam kompensē izdevumus, kas saistīti ar sakaru virsnieka un viņa ģimenes locekļu (ja ģimenes locekļi dienesta vietā uzturēsies pastāvīgi) veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

43. Izdevumus, kas saistīti ar veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, sakaru virsniekam kompensē atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, nepārsniedzot 1500 latu gadā par katru personu.

X. Noslēguma jautājums

(Nodaļa svītrota ar MK 27.10.2009. noteikumiem Nr.1229)

Ministru prezidents I.Godmanis

Finanšu ministrs A.Slakteris
Pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 3.februāra noteikumiem Nr.103
Dzīves dārdzības koeficienti un dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmērs

1. Dzīves dārdzības koeficients attiecīgajās valstīs ir šāds:

Nr.p.k.

Valsts

Dzīves dārdzības koeficients

1.1.

Baltkrievija (Minska)

0,80

1.2.

Īrija

1,23

1.3.

Krievijas Federācija (Maskava)

1,10

1.4.

Lielbritānija

1,43

1.5.

Nīderlande

1,15

1.6.

Polija

0,80

1.7.

Somija

1,26

1.8.

Ukraina

1,01

1.9.

Vācija

1,02

 

2. Dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācijas apmērs gadā attiecīgajās valstīs ir šāds:

Nr.p.k.

Valsts

Kompensācijas apmērs (latos)

2.1.

Baltkrievija (Minska)

7920

2.2.

Īrija

24740

2.3.

Krievijas Federācija (Maskava)

20600

2.4.

Lielbritānija

26740

2.5.

Nīderlande

17380

2.6.

Polija

11110

2.7.

Somija

17380

2.8.

Ukraina

11110

2.9.

Vācija (Berlīne)

15840

Finanšu ministrs A.Slakteris
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 103Pieņemts: 03.02.2009.Stājas spēkā: 12.02.2009.Zaudē spēku: 30.06.2010.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 23 (4009), 11.02.2009.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
187622
{"selected":{"value":"30.10.2009","content":"<font class='s-1'>30.10.2009.-29.06.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"30.10.2009","iso_value":"2009\/10\/30","content":"<font class='s-1'>30.10.2009.-29.06.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.02.2009","iso_value":"2009\/02\/12","content":"<font class='s-1'>12.02.2009.-29.10.2009.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
30.10.2009
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva