Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Ministru kabineta noteikumi Nr.51

Rīgā 2009.gada 20.janvārī (prot. Nr.6 4.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 13.februāra noteikumos Nr.125 "Noteikumi par profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību"

Izdoti saskaņā ar Darba likuma 40.panta septīto daļu

 

Izdarīt Ministru kabineta 2007.gada 13.februāra noteikumos Nr.125 "Noteikumi par profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuz­devumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 29., 165.nr.; 2008, 18., 124.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pielikumā "Profesiju klasifikators":

1.1. izteikt I nodaļā "I. KLASIFIKATORA GRUPU NOSAUKUMU UN TO STARPTAUTISKO KODU KOPSAVILKUMS" devītās pamatgrupas "VIENKĀRŠĀS PROFESIJAS" 91 apakšgrupā "TIRDZNIECĪBAS UN AP­KALPOŠANAS JOMAS VIENKĀRŠĀS PROFESIJAS" 914 mazās grupas un 9141 atsevišķās grupas nosaukumu šādā redakcijā:

"914 Ēku un zāļu, teritoriju uzraugi, logu mazgātāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki

9141 Ēku un zāļu, teritoriju uzraugi";

1.2. svītrot I nodaļā "PIRMĀ PAMATGRUPA "LIKUMDEVĒJI, VALSTS AMATPERSONAS, IERĒDŅI VADĪTĀJA AMATĀ UN VADĪTĀJI"" 1121 atsevišķās grupas "VALSTS AMATPERSONAS" profesiju uzskaitījumā šādas profesijas:

1.2.1. "1121 24 Valsts SEKRETĀRA PADOMNIEKS";

1.2.2. "1121 26 Aizsardzības ministrijas PADOMNIEKS

1121 27 Īpašu uzdevumu ministra sekretariāta VADĪTĀJA PADOMNIEKS";

1.2.3. "1121 29 Valsts SEKRETĀRA VIETNIEKA PADOMNIEKS";

1.2.4. "1121 31 PADOMNIEKS";

1.3. svītrot I nodaļā "PIRMĀ PAMATGRUPA "LIKUMDEVĒJI, VALSTS AMATPERSONAS, IERĒDŅI VADĪTĀJA AMATĀ UN VADĪTĀ­JI"" 1122 atsevišķās grupas "VALSTS CIVILDIENESTA IERĒDŅI VADĪTĀ­JA AMATĀ" profesiju uzskaitījumā šādu profesiju:

"1122 80 Iestādes VADĪTĀJA PADOMNIEKS";

1.4. izteikt III nodaļā "OTRĀ PAMATGRUPA "VECĀKIE SPE­CIĀLISTI"" 2148 atsevišķās grupas "ĢEODĒZIJAS UN KARTOGRĀFIJAS INŽENIERI" profesiju uzskaitījumā 2148 01, 2148 06 un 2148 08 profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

1.4.1. "2148 01 Kartogrāfijas INŽENIERIS (profesijas standarts 4.pielikuma 2.2.apakšnodaļā)";

1.4.2. "2148 06 Ģeodēzijas INŽENIERIS (profesijas standarts 4.pielikuma 2.3.apakšnodaļā)";

1.4.3. "2148 08 Zemes ierīcības INŽENIERIS (profesijas standarts 4.pielikuma 2.4.apakšnodaļā)";

1.5. papildināt III nodaļā "OTRĀ PAMATGRUPA "VECĀKIE SPE­CIĀLISTI"" 2213 atsevišķās grupas "AGRONOMI UN TIEM RADNIECĪGU PROFESIJU VECĀKIE SPECIĀLISTI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "veikt ganību zemju ekonomiskas izmantošanas metožu pētījumus un sagatavot jaunas metodes" ar vārdiem "veikt nekarantīnas organis­mu monitoringu (kaitēkļu un slimību parādīšanās attīstības un izplatības moni­torings); brīdināt sabiedrību par nekarantīnas organismu izplatību; apmācīt personas, kuras ieguvušas atļauju lietot 2.reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļus, par nozīmīgāko galveno lauksaimniecības kultūraugu kaitēkļu un slimību izplatību un attīstību; sniegt konsultācijas; izstrādāt ieteikumus kaitīgo organismu izplatības apkarošanai";

1.6. papildināt III nodaļā "OTRĀ PAMATGRUPA "VECĀKIE SPECIĀLISTI"" 2213 atsevišķās grupas "AGRONOMI UN TIEM RADNIE­CĪGU PROFESIJU VECĀKIE SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumu aiz 2213 01 profesijas ar šādu profesiju:

"2213 02 AGRONOMS";

1.7. izteikt III nodaļā "OTRĀ PAMATGRUPA "VECĀKIE SPE­CIĀLISTI"" 2221 atsevišķās grupas "ĀRSTI" profesiju uzskaitījumā 2221 23 pro­fesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"2221 23 Veselības aprūpes vadības ĀRSTS";

1.8. papildināt III nodaļā "OTRĀ PAMATGRUPA "VECĀKIE SPE­CIĀLISTI"" 2221 atsevišķās grupas "ĀRSTI" profesiju uzskaitījumu aiz 2221 111 profesijas ar šādām profesijām:

"2221 112 PNEIMONOLOGS

2221 113 Mutes, sejas un žokļu ĶIRURGS

2221 114 Klīniskais ONKOLOGS

2221 115 Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ĀRSTS

2221 116 KURORTOLOGS (BALNEOLOGS)

2221 117 ĀRSTS (klīniskais mikroBIOLOGS)

2221 118 Sabiedrības veselības ĀRSTS

2221 119 ĀRSTS (klīniskais FARMAKOLOGS)

2221 120 Intensīvās terapijas ĀRSTS

2221 121 ĀRSTS (paliatīvās aprūpes SPECIĀLISTS)

2221 122 ANDROLOGS

2221 123 Endovazālais ĶIRURGS

2221 124 Rokas ĶIRURGS

2221 125 ĀRSTS (ENDOSKOPISTS gastrointestinālajā endoskopijā)

2221 126 Manuālais TERAPEITS

2221 127 KOMBUSTIOLOGS (apdegumu ĀRSTS)";

1.9. svītrot III nodaļā "OTRĀ PAMATGRUPA "VECĀKIE SPE­CIĀLISTI"" 2222 atsevišķās grupas "ZOBĀRSTI" profesiju uzskaitījumā šādu profesiju:

"2222 03 Mutes, sejas un žokļu ĶIRURGS";

1.10. papildināt III nodaļā "OTRĀ PAMATGRUPA "VECĀKIE SPE­CIĀLISTI"" 2419 atsevišķās grupas "CITI VECĀKIE SPECIĀLISTI" profe­sionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "sastādīt protokolus un citus administratīvos dokumentus" ar vārdiem "veikt darbu ar jaunatni; sadarbo­joties ar jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītajām personām, izstrādāt priekš­likumus jaunatnes politikas pilnveidei; īstenot un koordinēt informatīvus un izglītojošus pasākumus, projektus un programmas jaunatnes politikas jomā; sekmēt jauniešu pilsonisko audzināšanu; veicināt jauniešu brīvprātīgo darbu un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē; konsultēt jauniešus jaunatnes politikas jomā, tajā skaitā par pasākumu, projektu un programmu izstrādi un īstenošanu, kā arī veicināt jauniešu personības attīstību";

1.11. papildināt III nodaļā "OTRĀ PAMATGRUPA "VECĀKIE SPE­CIĀLISTI"" 2419 atsevišķās grupas "CITI VECĀKIE SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumu aiz 2419 31 profesijas ar šādu profesiju:

"2419 32 Jaunatnes lietu SPECIĀLISTS (profesijas standarts 4.pielikuma 2.5.apakšnodaļā)";

1.12. izteikt III nodaļā "OTRĀ PAMATGRUPA "VECĀKIE SPE­CIĀLISTI"" 2452 atsevišķās grupas "TĒLNIEKI (SKULP­TORI), GLEZNOTĀ­JI, VECĀKIE DIZAINA SPECIĀLISTI UN TIEM RADNIECĪGU PROFESIJU PĀRSTĀVJI" profesiju uzskaitījumā 2452 23 un 2452 36 profesijas nosauku­mu šādā redakcijā:

1.12.1. "2452 23 Mākslas KERAMIĶIS";

1.12.2. "2452 36 Interjera DIZAINERS (profesijas standarts 4.pielikuma 2.6.apakšnodaļā)";

1.13. izteikt IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" 3119 atsevišķās grupas "CITI FIZIKAS UN INŽENIERZINĀTŅU SPE­CIĀLISTI" profesiju uzskaitījumā 3119 21 profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"3119 21 Pārtikas produktu ražošanas TEHNIĶIS (profesijas standarts 4.pielikuma 3.4.apakšnodaļā)";

1.14. izteikt IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" 3146 atsevišķās grupas "KUĢU MEHĀNIĶI" profesiju uzskaitījumā 3146 03, 3146 04, 3146 05, 3146 06, 3146 07, 3146 08, 3146 09 un 3146 10 profe­sijas nosaukumu šādā redakcijā:

"3146 03 Vecākais MEHĀNIĶIS uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW

3146 04 Otrais MEHĀNIĶIS uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW

3146 05 Sardzes MEHĀNIĶIS uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 750 kW un lielāku

3146 06 Sardzes MEHĀNIĶIS uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 750 kW un lielāku

3146 07 Vecākais MEHĀNIĶIS uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000 kW un lielāku

3146 08 Vecākais MEHĀNIĶIS uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW

3146 09 Otrais MEHĀNIĶIS uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000 kW un lielāku

3146 10 Otrais MEHĀNIĶIS uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW";

1.15. izteikt IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" 3151 atsevišķās grupas "BŪVNIECĪBAS UN UGUNSDROŠĪBAS INSPEK­TORI" profesiju uzskaitījumā 3151 06 profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"3151 06 Ugunsdrošības un civilās aizsardzības TEHNIĶIS (profesijas standarts 4.pielikuma 3.5.apakšnodaļā)";

1.16. svītrot IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" 3212 atsevišķās grupas "AGRONOMIJAS, MEŽSAIMNIECĪBAS UN NE­KUSTAMĀ ĪPAŠUMA SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumā šādu profesiju:

"3212 12 AGRONOMS";

1.17. svītrot IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" 3225 atsevišķās grupas "ZOBĀRSTU ASISTENTI" profesiju uzskaitījumā šādu profesiju:

"3225 01 ZOBĀRSTA ASISTENTS";

1.18. papildināt IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" 3231 atsevišķās grupas "MĀSAS" profesiju uzskaitījumu aiz 3231 35 profesijas ar šādām profesijām:

"3231 36 Anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes MĀSA

3231 37 Bērnu aprūpes MĀSA

3231 38 Garīgās veselības aprūpes MĀSA

3231 39 Internās aprūpes MĀSA

3231 40 Ķirurģiskās aprūpes MĀSA

3231 41 Diabēta aprūpes MĀSA

3231 42 Onkoloģiskās aprūpes MĀSA

3231 43 Rehabilitācijas MĀSA";

1.19. izteikt IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" 3453 atsevišķās grupas "VALSTS ROBEŽSARDZES SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumā 3453 17 profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"3453 17 Valsts robežsardzes koledžas KADETS";

1.20. izteikt IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" 3454 atsevišķās grupas "UGUNSDZĒSĪBAS UN GLĀBŠANAS DIENESTA SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumā 3454 09 profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"3454 09 UGUNSDZĒSĒJS GLĀBĒJS (Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā) (profesijas standarts 4.pielikuma 3.6.apakšnodaļā)";

1.21. papildināt IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" 3471 atsevišķās grupas "DEKORĒTĀJI UN DIZAINA SPECIĀLISTI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "piedalīties projekta izpildes organizēšanā un sagatavošanā" ar vārdiem "sekot līdzi modes tendencēm; izvēlēties piemērotākos materiālus konkrētam izstrādājumam; veidot modeli - paraugu; radīt dažādu stilu mēbeles vienā eksemplārā, ievērojot dažādu stilu prasības un to izmaiņas atbilstoši klienta vēlmēm; noskaidrot klienta vēlmes; sagatavot nepieciešamos materiālus; aprēķināt materiālu daudzumu; noformēt dāvanas; sagatavot skatlogu noformēšanas skices (vizualizācija); izstrādāt atbilstošas konstrukcijas projektu; iegādāties materiālus; noformēt skatlogus un vitrīnas";

1.22. izteikt IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" 3471 atsevišķās grupas "DEKORĒTĀJI UN DIZAINA SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumā 3471 15 un 3471 37 profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

1.22.1. "3471 15 Apģērbu dizaina SPECIĀLISTS (profesijas standarts 4.pielikuma 3.7.apakšnodaļā)";

1.22.2. "3471 37 Multimediju dizaina SPECIĀLISTS (profesijas standarts 4.pielikuma 3.8.apakšnodaļā)";

1.23. papildināt IV nodaļā "TREŠĀ PAMATGRUPA "SPECIĀLISTI"" 3471 atsevišķās grupas "DEKORĒTĀJI UN DIZAINA SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumu aiz 3471 45 profesijas ar šādām profesijām:

"3471 46 Stila mēbeļu MODELĒTĀJS

3471 47 Dāvanu NOFORMĒTĀJS

3471 48 Skatlogu NOFORMĒTĀJS";

1.24. izteikt VI nodaļā "PIEKTĀ PAMATGRUPA "PAKALPOJUMU UN TIRDZNIECĪBAS DARBINIEKI"" 5124 atsevišķās grupas "NAMU PĀR­ZIŅI" profesiju uzskaitījumā 5124 03 profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"5124 03 Namu APSAIMNIEKOTĀJS";

1.25. papildināt VI nodaļā "PIEKTĀ PAMATGRUPA "PAKALPOJUMU UN TIRDZNIECĪBAS DARBINIEKI"" 5132 atsevišķās grupas "INDIVI­DUĀLĀS KLĪNISKĀS UN STACIONĀRĀS APRŪPES DARBINIEKI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "palīdzēt zobārstiem, pasniedzot vajadzīgos instrumentus" ar vārdiem "asistēt zobārstam zobārstniecisko manipulāciju laikā; veikt infekcijas kontroles pasākumus zobārstniecības kabinetā un zobārstniecības aprūpes pasākumus komandā, uzņemoties atbildību atbilstoši kompetencei";

1.26. papildināt VI nodaļā "PIEKTĀ PAMATGRUPA "PAKALPOJUMU UN TIRDZNIECĪBAS DARBINIEKI"" 5132 atsevišķās grupas "INDIVIDUĀLĀS KLĪNISKĀS UN STACIONĀRĀS APRŪPES DARBINIEKI" profesiju uzskaitījumu aiz 5132 06 profesijas ar šādu profesiju:

"5132 07 ZOBĀRSTA ASISTENTS";

1.27. papildināt VI nodaļā "PIEKTĀ PAMATGRUPA "PAKALPOJUMU UN TIRDZNIECĪBAS DARBINIEKI"" 5141 atsevišķās grupas "FRIZIERI, SKAISTUMKOPŠANAS UN TIEM RADNIECĪGU PROFESIJU DARBI­NIEKI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "caurdurt ādu, dekoratīvi izdaiļojot ķermeni ar juvelierizstrādājumiem" ar vārdiem "apkalpot klientu un sadarboties individuālā vizuālā tēla veidošanā un kopšanā; modelēt un veidot frizūras un frizūru modes kolekcijas; lietot jaunākās tehnoloģijas un izmantot daudzveidīgus instrumentus, profesionālo matu un dekoratīvo kosmētiku; ievērot sanitāri higiēniskos noteikumus; patstāvīgi plānot un organizēt savu darbu; strādāt komandā";

1.28. papildināt VI nodaļā "PIEKTĀ PAMATGRUPA "PAKALPOJUMU UN TIRDZNIECĪBAS DARBINIEKI"" 5141 atsevišķās grupas "FRIZIERI, SKAISTUMKOPŠANAS UN TIEM RADNIECĪGU PROFESIJU DARBI­NIEKI" profesiju uzskaitījumu aiz 5141 15 profesijas ar šādām profesijām:

"5141 16 PEDIKĪRS

5141 17 Frizūru MODELĒTĀJS (profesijas standarts 4.pielikuma 5.2.apakšnodaļā)

5141 18 Dāmu FRIZIERIS

5141 19 Kungu FRIZIERIS";

1.29. izteikt VI nodaļā "PIEKTĀ PAMATGRUPA "PAKALPOJUMU UN TIRDZNIECĪBAS DARBINIEKI"" 5161 atsevišķās grupas "UGUNSDZĒ­SĒJI UN GLĀBĒJI" profesiju uzskaitījumā 5161 02 profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"5161 02 UGUNSDZĒSĒJS (profesijas standarts 4.pielikuma 5.3.apakšnodaļā)";

1.30. izteikt VII nodaļā "SESTĀ PAMATGRUPA "KVALIFICĒTI LAUKSAIMNIECĪBAS UN ZIVSAIMNIECĪBAS DARBINIEKI"" 6113 atse­višķās grupas "DĀRZNIEKI, DĀRZA KULTŪRU UN STĀDU AUDZĒTĀJI" profesiju uzskaitījumā 6113 01 un 6113 16 profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

1.30.1. "6113 01 DĀRZNIEKS (profesijas standarts 4.pielikuma 6.2.apakšnodaļā)";

1.30.2. "6113 16 KOKKOPIS (arborists)";

1.31. izteikt VII nodaļā "SESTĀ PAMATGRUPA "KVALIFICĒTI LAUK­SAIM­NIECĪBAS UN ZIVSAIMNIECĪBAS DARBINIEKI"" 6123 atse­višķās grupas "BIŠKOPJI" profesiju uzskaitījumā 6123 01 profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"6123 01 BIŠKOPIS (profesijas standarts 4.pielikuma 6.3.apakšnodaļā)";

1.32. papildināt VIII nodaļā "SEPTĪTĀ PAMATGRUPA "KVALIFICĒTI STRĀDNIEKI UN AMATNIEKI"" 7121 atsevišķās grupas "BŪVNIEKI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "plānot darba procesu" ar vārdiem "atlasīt materiālus un veikt to pirmapstrādi; montēt koka kuģu būvkonstrukcijas; sagatavot koka kuģus transportēšanai pa sauszemi un nogādāšanai pasūtītājam";

1.33. papildināt VIII nodaļā "SEPTĪTĀ PAMATGRUPA "KVALIFICĒTI STRĀDNIEKI UN AMATNIEKI"" 7121 atsevišķās grupas "BŪVNIEKI" profesiju uzskaitījumu aiz 7121 07 profesijas ar šādu profesiju:

"7121 08 Koka kuģu BŪVĒTĀJS";

1.34. papildināt VIII nodaļā "SEPTĪTĀ PAMATGRUPA "KVALIFICĒTI STRĀDNIEKI UN AMATNIEKI"" 7231 atsevišķās grupas "TRANSPORTLĪ­DZEKĻU MEHĀNIĶI UN ATSLĒDZNIEKI" profesionālās darbības pamatuz­devumu sadaļu aiz vārdiem "veikt komersanta dzelzceļa sliežu ceļu uzturēšanai nepieciešamos remontdarbus atbilstoši normatīvajos aktos par dzelzceļa tehnisko ekspluatāciju noteiktajām prasībām" ar vārdiem "pazīt motociklu un velosipēdu markas un to konstrukciju; spēt diagnosticēt detaļu nomaiņas nepieciešamību un pasūtīt nepieciešamās detaļas; remontēt un regulēt velosipēdus, dzinējus, to konstrukcijas un ritošo daļu";

1.35. papildināt VIII nodaļā "SEPTĪTĀ PAMATGRUPA "KVALIFICĒTI STRĀDNIEKI UN AMATNIEKI"" 7231 atsevišķās grupas "TRANSPORT­LĪDZEKĻU MEHĀNIĶI UN ATSLĒDZNIEKI"" profesiju uzskaitījumu aiz 7231 14 profesijas ar šādām profesijām:

"7231 15 Motociklu MEHĀNIĶIS

7231 16 Velosipēdu MEHĀNIĶIS";

1.36. izteikt VIII nodaļā "SEPTĪTĀ PAMATGRUPA "KVALIFICĒTI STRĀDNIEKI UN AMATNIEKI"" 7312 atsevišķās grupas "MŪZIKAS INSTRUMENTU IZGATAVOTĀJI UN LABOTĀJI" profesiju uzskaitījumā 7312 01, 7312 02, 7312 03, 7312 04, 7312 05, 7312 06 un 7312 12 profe­sijas nosaukumu šādā redakcijā:

1.36.1. "7312 01 Stīgu instrumentu BŪVĒTĀJS

7312 02 Akordeonu TEHNIĶIS

7312 03 Koka pūšamo instrumentu TEHNIĶIS

7312 04 Metāla pūšamo instrumentu TEHNIĶIS

7312 05 Klavieru BŪVĒTĀJS

7312 06 Ērģeļu BŪVĒTĀJS";

1.36.2. "7312 12 Vijoļu BŪVĒTĀJS";

1.37. izteikt VIII nodaļā "SEPTĪTĀ PAMATGRUPA "KVALIFICĒTI STRĀDNIEKI UN AMATNIEKI"" 7321 atsevišķās grupas "KERAMIĶI, PODNIEKI UN TIEM RADNIECĪGU PROFESIJU STRĀDNIEKI" profesiju uzskaitījumā 7321 05 profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"7321 05 KERAMIĶIS";

1.38. papildināt VIII nodaļā "SEPTĪTĀ PAMATGRUPA "KVALIFICĒTI STRĀDNIEKI UN AMATNIEKI"" 7332 atsevišķās grupas "TEKSTILIJU, ĀDAS UN TIEM RADNIECĪGU MATERIĀLU MĀKSLAS PRIEKŠMETU IZGATAVOTĀJI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "veikt realizētā izstrādājuma un tekstilizstrādājuma kvalitātes kontroli" ar vārdiem "gatavot rotas no pērlītēm; gatavot tautastērpu detaļas; gatavot dekoratīvus interjera priekšmetus";

1.39. papildināt VIII nodaļā "SEPTĪTĀ PAMATGRUPA "KVALIFICĒTI STRĀDNIEKI UN AMATNIEKI"" 7332 atsevišķās grupas "TEKSTILIJU, ĀDAS UN TIEM RADNIECĪGU MATERIĀLU MĀKSLAS PRIEKŠMETU IZGATAVOTĀJI" profesiju uzskaitījumu aiz 7332 12 profesijas ar šādu profesiju:

"7332 13 Pērlīšu izstrādājumu IZGATAVOTĀJS";

1.40. izteikt VIII nodaļā "SEPTĪTĀ PAMATGRUPA "KVALIFICĒTI STRĀDNIEKI UN AMATNIEKI"" 7411 atsevišķās grupas "MIESNIEKI, ZIVJU PĀRSTRĀDĀTĀJI UN TIEM RADNIECĪGU PROFESIJU STRĀDNIEKI" profesiju uzskaitījumā 7411 13 profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"7411 13 Desu IZGATAVOTĀJS";

1.41. izteikt VIII nodaļā "SEPTĪTĀ PAMATGRUPA "KVALIFICĒTI STRĀDNIEKI UN AMATNIEKI"" 7413 atsevišķās grupas "PIENA PRO­DUKTU RAŽOTĀJI" profesiju uzskaitījumā 7413 02 profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"7413 02 Siera IZGATAVOTĀJS";

1.42. papildināt VIII nodaļā "SEPTĪTĀ PAMATGRUPA "KVALIFICĒTI STRĀDNIEKI UN AMATNIEKI"" 7422 atsevišķās grupas "MĒBEĻU UN CITU KOKA IZSTRĀDĀJUMU RAŽOTĀJI" profesionālās darbības pamat­uzdevumu sadaļu aiz vārdiem "patstāvīgi plānot un organizēt darba uzdevumu izpildi, pieņemt pasūtījumus, konsultēt, izstrādāt skices, sagatavot tāmi un nodot darbu klientam" ar vārdiem "atlasīt atbilstošos materiālus; projektēt un izveidot nestandarta konstrukcijas un savienojumus; atbilstoši ekoloģiskām prasībām veikt produktu virsmu apstrādi un apdari; izgatavot traukus, telpu aksesuārus, mēbeles un būvelementus";

1.43. papildināt VIII nodaļā "SEPTĪTĀ PAMATGRUPA "KVALIFICĒTI STRĀDNIEKI UN AMATNIEKI"" 7422 atsevišķās grupas "MĒBEĻU UN CITU KOKA IZSTRĀDĀJUMU RAŽOTĀJI" profesiju uzskaitījumu aiz 7422 19 profesijas ar šādu profesiju:

"7422 20 Koka dabisko formu izstrādājumu IZGATAVOTĀJS";

1.44. papildināt IX nodaļā "ASTOTĀ PAMATGRUPA "IEKĀRTU UN MAŠĪNU OPERATORI UN IZSTRĀDĀJUMU MONTIERI"" 8323 atsevišķās grupas "AUTOBUSU, TROLEJBUSU UN TRAMVAJU VADĪTĀJI" profe­sionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "kravu un pastu" ar vārdiem "pieņem autobusus, trolejbusus un tramvajus no maršruta līnijas vai pēc remonta, sagatavo tos izbraukumam uz maršruta līnijas; pārvieto autobusus, trolejbusus un tramvajus glabāšanai, remonta, apkopes un mazgāšanas darbu nodrošināšanai un sagatavošanai izbraukumam uz maršruta līnijas";

1.45. papildināt IX nodaļā "ASTOTĀ PAMATGRUPA "IEKĀRTU UN MAŠĪNU OPERATORI UN IZSTRĀDĀJUMU MONTIERI"" 8323 atsevišķās grupas "AUTOBUSU, TROLEJBUSU UN TRAMVAJU VADĪTĀJI" profesiju uzskaitījumu aiz 8323 03 profesijas ar šādu profesiju:

"8323 04 Autobusa, trolejbusa un tramvaja VADĪTĀJS (MANEVRĒTĀJS)";

1.46. papildināt IX nodaļā "ASTOTĀ PAMATGRUPA "IEKĀRTU UN MAŠĪNU OPERATORI UN IZSTRĀDĀJUMU MONTIERI"" 8341 atsevišķās grupas "MATROŽI" profesiju uzskaitījumu aiz 8341 06 profesijas ar šādu profesiju:

"8341 07 MATROZIS MOTORISTS";

1.47. izteikt IX nodaļā "ASTOTĀ PAMATGRUPA "IEKĀRTU UN MAŠĪNU OPERATORI UN IZSTRĀDĀJUMU MONTIERI"" 8342 atsevišķās grupas "KUĢA MOTORISTI UN MEHĀNIĶI UZ ZVEJAS KUĢIEM" profesiju uzskaitījumā 8342 04 profesijas nosaukumu šādā redakcijā:

"8342 04 MEHĀNIĶIS uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu mazāku par 300 kW";

1.48. izteikt X nodaļā "DEVĪTĀ PAMATGRUPA "VIENKĀRŠĀS PROFE­SIJAS"" kopsavilkuma 91 apakšgrupā "TIRDZNIECĪBAS UN APKALPOŠANAS JOMAS VIENKĀRŠĀS PROFESIJAS" 914 mazās grupas un 9141 atsevišķās grupas nosaukumu šādā redakcijā:

"914 Ēku un zāļu, teritoriju uzraugi, logu mazgātāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki

9141 Ēku un zāļu, teritoriju uzraugi";

1.49. izteikt X nodaļā "DEVĪTĀ PAMATGRUPA "VIENKĀRŠĀS PRO­FESIJAS"" 91 apakšgrupā "TIRDZNIECĪBAS UN APKALPOŠANAS JOMAS VIENKĀRŠĀS PROFESIJAS" mazo grupu uzskaitījumā 9141 atsevišķās grupas nosaukumu šādā redakcijā:

"9141 Ēku un zāļu, teritoriju uzraugi";

1.50. izteikt X nodaļā "DEVĪTĀ PAMATGRUPA "VIENKĀRŠĀS PROFESIJAS"" 9141 atsevišķās grupas nosaukumu šādā redakcijā:

"ĒKU UN ZĀĻU, TERITORIJU UZRAUGI";

1.51. izteikt X nodaļā "DEVĪTĀ PAMATGRUPA "VIENKĀRŠĀS PROFESIJAS"" 9141 atsevišķās grupas "ĒKU UN ZĀĻU, TERITORIJU UZRAUGI" apraksta sadaļu šādā redakcijā:

"Šīs atsevišķās grupas strādnieki rūpējas par dzīvojamo ēku, viesnīcu, muzeju un zāļu, iestāžu, baznīcu, citu ēku un to teritoriju saglabāšanu un uzturēšanu kārtībā.";

1.52. papildināt X nodaļā "DEVĪTĀ PAMATGRUPA "VIENKĀRŠĀS PROFESIJAS"" 9141 atsevišķās grupas "ĒKU UN ZĀĻU, TERITORIJU UZRAUGI" profesionālās darbības pamatuzdevumu sadaļu aiz vārdiem "sniegt sīkus pakalpojumus un informāciju uz laiku iebraukušiem apmeklētājiem" ar vārdiem "uzraudzīt dzīvojamās ēkas, viesnīcas, izstāžu un ekspozīciju zāles muzejos, iestādes, baznīcas, citas ēkas un to teritoriju";

1.53. papildināt X nodaļā "DEVĪTĀ PAMATGRUPA "VIENKĀRŠĀS PROFESIJAS"" 9141 atsevišķās grupas "ĒKU UN ZĀĻU, TERITORIJU UZRAUGI" profesiju uzskaitījumu aiz 9141 03 profesijas ar šādām profesijām:

"9141 04 Muzeja izstāžu un ekspozīciju zāļu UZRAUGS

9141 05 Ēkas un teritorijas UZRAUGS".

2. 2.pielikumā "Profesiju saraksts kodu augošā secībā":

2.1. izteikt kodam atbilstošu profesiju nosaukumus šādā redakcijā:

"2145 02 Gaisa kuģu projektēšanas INŽENIERIS

2148 01 Kartogrāfijas INŽENIERIS (profesijas standarts 4.pielikuma 2.2.apakšnodaļā)

2148 06 Ģeodēzijas INŽENIERIS (profesijas standarts 4.pielikuma 2.3.apakšnodaļā)

2148 08 Zemes ierīcības INŽENIERIS (profesijas standarts 4.pielikuma 2.4.apakšnodaļā)

2221 23 Veselības aprūpes vadības ĀRSTS

2452 23 Mākslas KERAMIĶIS

2452 36 Interjera DIZAINERS (profesijas standarts 4.pielikuma 2.6.apakšnodaļā)

3119 21 Pārtikas produktu ražošanas TEHNIĶIS (profesijas standarts 4.pielikuma 3.4.apakšnodaļā)

3146 03 Vecākais MEHĀNIĶIS uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW

3146 04 Otrais MEHĀNIĶIS uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW

3146 05 Sardzes MEHĀNIĶIS uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 750 kW un lielāku

3146 06 Sardzes MEHĀNIĶIS uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 750 kW un lielāku

3146 07 Vecākais MEHĀNIĶIS uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000 kW un lielāku

3146 08 Vecākais MEHĀNIĶIS uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW

3146 09 Otrais MEHĀNIĶIS uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000 kW un lielāku

3146 10 Otrais MEHĀNIĶIS uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW

3151 06 Ugunsdrošības un civilās aizsardzības TEHNIĶIS (profesijas standarts 4.pielikuma 3.5.apakšnodaļā)

3453 17 Valsts robežsardzes koledžas KADETS

3454 09 UGUNSDZĒSĒJS GLĀBĒJS (Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā) (profesijas standarts 4.pielikuma 3.6.apakšnodaļā)

3471 15 Apģērbu dizaina SPECIĀLISTS (profesijas standarts 4.pielikuma 3.7.apakšnodaļā)

3471 37 Multimediju dizaina SPECIĀLISTS (profesijas standarts 4.pielikuma 3.8.apakšnodaļā)

5124 03 Namu APSAIMNIEKOTĀJS

5161 02 UGUNSDZĒSĒJS (profesijas standarts 4.pielikuma 5.3.apakšnodaļā)

6113 01 DĀRZNIEKS (profesijas standarts 4.pielikuma 6.2.apakšnodaļā)

6113 16 KOKKOPIS (arborists)

6123 01 BIŠKOPIS (profesijas standarts 4.pielikuma 6.3.apakšnodaļā)

7312 01 Stīgu instrumentu BŪVĒTĀJS

7312 02 Akordeonu TEHNIĶIS

7312 03 Koka pūšamo instrumentu TEHNIĶIS

7312 04 Metāla pūšamo instrumentu TEHNIĶIS

7312 05 Klavieru BŪVĒTĀJS

7312 06 Ērģeļu BŪVĒTĀJS

7312 12 Vijoļu BŪVĒTĀJS

7321 05 KERAMIĶIS

7411 13 Desu IZGATAVOTĀJS

7413 02 Siera IZGATAVOTĀJS

8342 04 MEHĀNIĶIS uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu mazāku par 300 kW";

2.2. svītrot šādas profesijas:

"1121 24 Valsts SEKRETĀRA PADOMNIEKS

1121 26 Aizsardzības ministrijas PADOMNIEKS

1121 27 Īpašu uzdevumu ministra sekretariāta VADĪTĀJA PADOMNIEKS

1121 29 Valsts SEKRETĀRA VIETNIEKA PADOMNIEKS

1121 31 PADOMNIEKS

1122 80 Iestādes VADĪTĀJA PADOMNIEKS

2222 03 Mutes, sejas un žokļu ĶIRURGS

3212 12 AGRONOMS

3225 01 ZOBĀRSTA ASISTENTS";

2.3. papildināt pielikumu ar šādām profesijām (kodu augošā secībā):

"2213 02 AGRONOMS

2221 112 PNEIMONOLOGS

2221 113 Mutes, sejas un žokļu ĶIRURGS

2221 114 Klīniskais ONKOLOGS

2221 115 Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ĀRSTS

2221 116 KURORTOLOGS (BALNEOLOGS)

2221 117 ĀRSTS (klīniskais mikroBIOLOGS)

2221 118 Sabiedrības veselības ĀRSTS

2221 119 ĀRSTS (klīniskais FARMAKOLOGS)

2221 120 Intensīvās terapijas ĀRSTS

2221 121 ĀRSTS (paliatīvās aprūpes SPECIĀLISTS)

2221 122 ANDROLOGS

2221 123 Endovazālais ĶIRURGS

2221 124 Rokas ĶIRURGS

2221 125 ĀRSTS (ENDOSKOPISTS gastrointestinālajā endoskopijā)

2221 126 Manuālais TERAPEITS

2221 127 KOMBUSTIOLOGS (apdegumu ĀRSTS)

2419 32 Jaunatnes lietu SPECIĀLISTS (profesijas standarts 4.pielikuma 2.5.apakšnodaļā)

3231 36 Anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes MĀSA

3231 37 Bērnu aprūpes MĀSA

3231 38 Garīgās veselības aprūpes MĀSA

3231 39 Internās aprūpes MĀSA

3231 40 Ķirurģiskās aprūpes MĀSA

3231 41 Diabēta aprūpes MĀSA

3231 42 Onkoloģiskās aprūpes MĀSA

3231 43 Rehabilitācijas MĀSA

3471 46 Stila mēbeļu MODELĒTĀJS

3471 47 Dāvanu NOFORMĒTĀJS

3471 48 Skatlogu NOFORMĒTĀJS

5132 07 ZOBĀRSTA ASISTENTS

5141 16 PEDIKĪRS

5141 17 Frizūru MODELĒTĀJS (profesijas standarts 4.pielikuma 5.2.apakšnodaļā)

5141 18 Dāmu FRIZIERIS

5141 19 Kungu FRIZIERIS

7121 08 Koka kuģu BŪVĒTĀJS

7231 15 Motociklu MEHĀNIĶIS

7231 16 Velosipēdu MEHĀNIĶIS

7332 13 Pērlīšu izstrādājumu IZGATAVOTĀJS

7422 20 Koka dabisko formu izstrādājumu IZGATAVOTĀJS

8323 04 Autobusa, trolejbusa un tramvaja VADĪTĀJS (MANEVRĒTĀJS)

8341 07 MATROZIS MOTORISTS

9141 04 Muzeja izstāžu un ekspozīciju zāļu UZRAUGS

9141 05 Ēkas un teritorijas UZRAUGS".

3. 3.pielikumā "Profesiju saraksts alfabēta secībā":

3.1. izteikt kodam atbilstošu profesiju nosaukumus šādā redakcijā:

"5124 03 Namu APSAIMNIEKOTĀJS

2221 23 Veselības aprūpes vadības ĀRSTS

6123 01 BIŠKOPIS (profesijas standarts 4.pielikuma 6.3.apakšnodaļā)

7312 06 Ērģeļu BŪVĒTĀJS

7312 05 Klavieru BŪVĒTĀJS

7312 01 Stīgu instrumentu BŪVĒTĀJS

7312 12 Vijoļu BŪVĒTĀJS

6113 01 DĀRZNIEKS (profesijas standarts 4.pielikuma 6.2.apakšnodaļā)

2452 36 Interjera DIZAINERS (profesijas standarts 4.pielikuma 2.6.apakšnodaļā)

2145 02 Gaisa kuģu projektēšanas INŽENIERIS

2148 06 Ģeodēzijas INŽENIERIS (profesijas standarts 4.pielikuma 2.3.apakšnodaļā)

2148 01 Kartogrāfijas INŽENIERIS (profesijas standarts 4.pielikuma 2.2.apakšnodaļā)

2148 08 Zemes ierīcības INŽENIERIS (profesijas standarts 4.pielikuma 2.4.apakšnodaļā)

7411 13 Desu IZGATAVOTĀJS

7413 02 Siera IZGATAVOTĀJS

3453 17 Valsts robežsardzes koledžas KADETS

7321 05 KERAMIĶIS

2452 23 Mākslas KERAMIĶIS

6113 16 KOKKOPIS (arborists)

8342 04 MEHĀNIĶIS uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 300 kW

3146 04 Otrais MEHĀNIĶIS uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW

3146 09 Otrais MEHĀNIĶIS uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000 kW un lielāku

3146 10 Otrais MEHĀNIĶIS uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW

3146 05 Sardzes MEHĀNIĶIS uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 750 kW un lielāku

3146 06 Sardzes MEHĀNIĶIS uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 750 kW un lielāku

3146 03 Vecākais MEHĀNIĶIS uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW

3146 07 Vecākais MEHĀNIĶIS uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000 kW un lielāku

3146 08 Vecākais MEHĀNIĶIS uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW

3471 15 Apģērbu dizaina SPECIĀLISTS (profesijas standarts 4.pielikuma 3.7.apakšnodaļā)

3471 37 Multimediju dizaina SPECIĀLISTS (profesijas standarts 4.pielikuma 3.8.apakšnodaļā)

7312 02 Akordeonu TEHNIĶIS

7312 03 Koka pūšamo instrumentu TEHNIĶIS

7312 04 Metāla pūšamo instrumentu TEHNIĶIS

3119 21 Pārtikas produktu ražošanas TEHNIĶIS (profesijas standarts 4.pielikuma 3.4.apakšnodaļā)

3151 06 Ugunsdrošības un civilās aizsardzības TEHNIĶIS (profesijas standarts 4.pielikuma 3.5.apakšnodaļā)

3454 09 UGUNSDZĒSĒJS GLĀBĒJS (Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā) (profesijas standarts 4.pielikuma 3.6.apakšnodaļā)

5161 02 UGUNSDZĒSĒJS (profesijas standarts 4.pielikuma 5.3.apakšnodaļā)";

3.2. svītrot šādas profesijas:

"3212 12 AGRONOMS

2222 03 Mutes, sejas un žokļu ĶIRURGS

1121 26 Aizsardzības ministrijas PADOMNIEKS

1121 31 PADOMNIEKS

1121 24 Valsts SEKRETĀRA PADOMNIEKS

1121 29 Valsts SEKRETĀRA VIETNIEKA PADOMNIEKS

1122 80 Iestādes VADĪTĀJA PADOMNIEKS

1121 27 Īpašu uzdevumu ministra sekretariāta VADĪTĀJA PADOMNIEKS

3225 01 ZOBĀRSTA ASISTENTS";

3.3. papildināt pielikumu ar šādām profesijām (alfabēta secībā):

"2213 02 AGRONOMS

2221 122 ANDROLOGS

2221 125 ĀRSTS (ENDOSKOPISTS gastrointestinālajā endoskopijā)

2221 119 ĀRSTS (klīniskais FARMAKOLOGS)

2221 117 ĀRSTS (klīniskais mikroBIOLOGS)

2221 121 ĀRSTS (paliatīvās aprūpes SPECIĀLISTS)

2221 115 Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ĀRSTS

2221 120 Intensīvās terapijas ĀRSTS

2221 118 Sabiedrības veselības ĀRSTS

7121 08 Koka kuģu BŪVĒTĀJS

5141 18 Dāmu FRIZIERIS

5141 19 Kungu FRIZIERIS

7422 20 Koka dabisko formu izstrādājumu IZGATAVOTĀJS

7332 13 Pērlīšu izstrādājumu IZGATAVOTĀJS

2221 127 KOMBUSTIOLOGS (apdegumu ĀRSTS)

2221 116 KURORTOLOGS (BALNEOLOGS)

2221 123 Endovazālais ĶIRURGS

2221 113 Mutes, sejas un žokļu ĶIRURGS

2221 124 Rokas ĶIRURGS

3231 36 Anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes MĀSA

3231 37 Bērnu aprūpes MĀSA

3231 41 Diabēta aprūpes MĀSA

3231 38 Garīgās veselības aprūpes MĀSA

3231 39 Internās aprūpes MĀSA

3231 40 Ķirurģiskās aprūpes MĀSA

3231 42 Onkoloģiskās aprūpes MĀSA

3231 43 Rehabilitācijas MĀSA

8341 07 MATROZIS MOTORISTS

7231 15 Motociklu MEHĀNIĶIS

7231 16 Velosipēdu MEHĀNIĶIS

5141 17 Frizūru MODELĒTĀJS (profesijas standarts 4.pielikuma 5.2.apakšnodaļā)

3471 46 Stila mēbeļu MODELĒTĀJS

3471 47 Dāvanu NOFORMĒTĀJS

3471 48 Skatlogu NOFORMĒTĀJS

2221 114 Klīniskais ONKOLOGS

5141 16 PEDIKĪRS

2221 112 PNEIMONOLOGS

2419 32 Jaunatnes lietu SPECIĀLISTS (profesijas standarts 4.pielikuma 2.5.apakšnodaļā)

2221 126 Manuālais TERAPEITS

9141 05 Ēkas un teritorijas UZRAUGS

9141 04 Muzeja izstāžu un ekspozīciju zāļu UZRAUGS

8323 04 Autobusa, trolejbusa un tramvaja VADĪTĀJS (MANEVRĒTĀJS)

5132 07 ZOBĀRSTA ASISTENTS".

4. 4.pielikumā "Profesiju standarti":

4.1. papildināt pielikumu aiz 2.1.apakšnodaļas ar 2.2., 2.3., 2.4., 2.5. un 2.6.apakšnodaļu šādā redakcijā:

"2.2. Kartogrāfijas inženiera profesijas standarts

2.2.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums - kartogrāfijas inženieris.

2. Profesijas kods - 2148 01.

2.2.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - piektais profesionālās kvalifikā­cijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

- kartogrāfijas inženieris novēro, atpazīst un fiksē digitālā vai grafiskā veidā zemes virsmas un uzbūves elementus, veidojot kartogrāfiskos attēlus, modeļus, tai skaitā kartes, plānus un atlantus; prot izmantot speciālas datorprogrammas un veidot kartogrāfiskās informācijas modeļus atbilstoši to lietošanas specifikai; iesaka optimālos karšu un plānu veidošanas un lietošanas paņēmienus; sniedz konsultācijas; izstrādā priekšlikumus darba pilnveidošanai un efektivitātes paaugstināšanai; plāno, organizē un vada kartogrāfisko darbu izpildes procesus un speciālistu darbu; sadarbojas ar citu nozaru speciālistiem. Kartogrāfijas inženieris var veikt individuālo komercdarbību, strādāt valsts vai pašvaldības iestādē vai komersanta uzņēmumā.

2.2.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt kartogrāfijas inženiera pienākumus atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības tiesību normām.

2. Spēja projektēt un veidot dažādu veidu kartogrāfiskos attēlus vai karto­grāfiskās informācijas kopas, kā arī rediģēt un atjaunot to saturu.

3. Spēja plānot, organizēt un vadīt kartogrāfisko darbu izpildes procesus un tajos iesaistīto speciālistu darbu.

4. Spēja strādāt ar ģeogrāfiskās informācijas sistēmu un speciālām karto­grāfijas datorprogrammām.

5. Spēja sagatavot kartogrāfiskos darbus valsts valodā un divās sveš­valodās.

6. Spēja veikt pētniecisko darbu.

2.2.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Pārzināt kartogrāfisko darbu izpildes tehnoloģijas, kartogrāfisko darbu organizācijas principus un paņēmienus.

2. Pārzināt normatīvos aktus, nozarei saistošos standartus un klasifikā­cijas, topogrāfisko plānu un karšu specifikācijas.

3. Noformēt dokumentus atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos lietvedības un kartogrāfijas jomā.

4. Prast strādāt ar ģeogrāfiskās informācijas sistēmu vai speciālām kartogrāfijas datorprogrammām.

5. Prast izmantot datubāzes un ģeotelpiskās informācijas sistēmas.

6. Prast izvērtēt karšu un plānu satura avotus, pārzināt kartējamo objektu atbilstību situācijai dabā un digitālās ortofotokartes veidošanas tehnoloģiju.

7. Prast apsekot un kontrolēt kartografējamās teritorijas.

8. Prast vizualizēt topogrāfiskos plānus un kartes, koriģēt un aktualizēt kartes un plānus.

9. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības.

10. Prast novērtēt sociālo un politisko procesu ietekmi uz kartogrāfiskās darbības efektivitāti.

11. Lietot kartogrāfijas terminus valsts valodā un divās svešvalodās.

12. Radoši sadarboties ar komersantiem, klientiem, speciālistiem un citām personām.

13. Veikt darbu atbildīgi un patstāvīgi.

14. Mutiski un rakstiski argumentēt savu viedokli.

15. Pašizglītoties.

2.2.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zinā­šanas priekšstata līmenī:

1.1. ģeomātikas kā zinātnes un prakses virziena struktūra, šo virzienu veidojošo sastāvdaļu - ģeodēzijas, kartogrāfijas, fotogrammetrijas un zemes pārvaldības - uzdevumi, aktivitātes un problēmas;

1.2. poligrāfisko tehnoloģiju īpatnības, kas ietekmē kartogrāfiskā attēla precizitāti un dizainu.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zinā­šanas izpratnes līmenī:

2.1. normatīvo aktu prasības kartogrāfijā un ģeodēzijā;

2.2. makroekonomikas un mikroekonomikas attīstības tendences, rādītāji, kas veido sociāli ekonomisko karšu saturu;

2.3. ģeotelpiskās informācijas infrastruktūra un tās saistība ar kartogrāfiju;

2.4. aerosensori un kosmiskie sensori ģeotelpiskās informācijas ieguvei, to īpašības un iegūtās informācijas izmantošana fotogrammetrijā;

2.5. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zinā­šanas lietošanas līmenī:

3.1. tematisko karšu veidošana un metodes;

3.2. matemātiskās metodes un to izmantošana kartogrāfiskajos darbos;

3.3. datorzinības un inženiergrafika, tēlotājas ģeometrijas metodes;

3.4. ģeodēzijas, ģeodēzisko metožu un tehnoloģiju lietošana kartogrāfisko darbu izpildē;

3.5. apvidus objektu attēlošanas (dešifrēšanas) principi un praktiskais lietojums;

3.6. ģeogrāfiskās informācijas sistēmu un informācijas tehnoloģiju pamati;

3.7. apvidus objektu attēlošanas (vizualizācijas) nosacījumi un prasības;

3.8. kartogrāfisko darbu tehnoloģijas un tehnoloģisko ciklu projektēšana;

3.9. kartogrāfisko darbu organizācija un vadība;

3.10. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.11. darba aizsardzība;

3.12. vides aizsardzība;

3.13. darba tiesiskās attiecības.

2.3. Ģeodēzijas inženiera profesijas standarts

2.3.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums - ģeodēzijas inženieris.

2. Profesijas kods - 2148 06.

2.3.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - piektais profesionālās kvalifikā­cijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

- ģeodēzijas inženieris pēta, mēra un nosaka zemes formu, tās ģeodēzis­kos un ģeodinamiskos parametrus, projektē un ierīko ģeodēziskā atbalsta sistē­mas - projektē/aprēķina teorētisko koordinātu piesaistes modeļu parametrus, plāno, nodrošina un organizē teorētisko koordinātu sistēmu īstenošanu konkrētās teritorijās, veidojot (ierīkojot un uzmērot) ģeodēziskos atbalsta punktus un tīklus, veic ģeodēziskos un ģeodinamiskos mērījumus un pētījumus, pārzina ģeodēzisko mērījumu tehnoloģijas, tehniku un sistēmas, analizē mērījumus un izpētes rezultātus, nosaka zemes garozas deformāciju un kustību ietekmi uz ģeodēzisko koordinātu atbalsta sistēmu izmaiņām, nosaka izpētes procesā iegūtos izmaiņu lielumus, tos dokumentē un praktiski izmanto, lai nodrošinātu ģeodēzijas darbus; veic ģeodēzisko darbu, tehnoloģiju un lietotās tehnikas atbilstības ekspertīzes; izmanto speciālās zināšanas un prasmes dažādu praktisku tehnisko problēmu vai uzdevumu risinājumiem; plāno, projektē un vada dažādus ģeodēziskos darbus. Ģeodēzijas inženieris var veikt individuālo komercdarbību, strādāt valsts vai pašvaldības iestādē vai komersanta uzņēmumā.

2.3.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt ģeodēzijas inženiera pienākumus atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības tiesību normām.

2. Spēja pārzināt un izmantot ģeogrāfiskās informācijas sistēmu tehnoloģiju metodes.

3. Spēja definēt valsts vai citu ģeodēzisko atbalsta sistēmu parametrus un īstenošanas prasības.

4. Spēja nodrošināt prasību un parametru īstenošanu praksē, tai skaitā praktiski veikt visu veidu ģeodēziskos mērījumus.

5. Spēja novērtēt, analizēt un apstrādāt informāciju par mērījumiem, kas iegūta, veicot ģeodēziskos darbus.

6. Spēja kontrolēt ģeodēzisko darbu izpildi un analizēt ekspertīzes līmenī.

7. Spēja projektēt, plānot un vadīt ģeodēziskos darbus.

8. Spēja lietot ģeodēziskajiem darbiem paredzētos instrumentus un tehnoloģijas un analizēt iegūtos rezultātus.

9. Spēja novērot zemes virsmas parametrus un deformācijas, organizēt šo novērojumu veikšanu un analizēt iegūtos rezultātus.

10. Spēja sagatavot pārskatus par ģeodēzisko darbu rezultātiem valsts valodā un divās svešvalodās.

2.3.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Plānot, organizēt un vadīt ģeodēziskos darbus.

2. Pārzināt un piemērot ģeodēzijas jomu reglamentējošos normatīvos aktus.

3. Strādāt ar ģeodēziskajiem instrumentiem (piemēram, optiskajiem, digitālajiem, magnetometriskajiem, gravimetriskajiem).

4. Prast strādāt ar ģeodēziskajiem darbiem nepieciešamajām speciālajām datorprogrammām.

5. Izmantot un projektēt globālās pozicionēšanas sistēmu.

6. Apstrādāt un analizēt ģeodēzisko mērījumu datus.

7. Lietot dažādas koordinātu un augstumu sistēmas.

8. Pārzināt kartogrāfisko darbu veikšanas prasības.

9. Novērot zemes virsmas ģeodēziskās deformācijas vai organizēt šos novērojumus un analizēt iegūtos rezultātus.

10. Pārzināt fotogrammetrijas darbu procesus.

11. Pārzināt ģeodēziskā aprīkojuma un instrumentu izmantošanas un glabāšanas prasības.

12. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasī­bas.

13. Sadarboties ar klientiem, speciālistiem un citām personām.

14. Pašizglītoties.

2.3.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zinā­šanas priekšstata līmenī:

1.1. ģeomātika;

1.2. zemes pārvaldība;

1.3. nekustamā īpašuma vērtēšana;

1.4. nekustamā īpašuma kadastra pārzināšana;

1.5. zemes tiesības.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zinā­šanas izpratnes līmenī:

2.1. matemātika;

2.2. fizika;

2.3. ekonomika;

2.4. kartogrāfija;

2.5. topogrāfiskā uzmērīšana;

2.6. kadastrālā uzmērīšana;

2.7. hidrogrāfiskie mērījumi;

2.8. teritoriālās plānošanas pamati;

2.9. zemes informācijas sistēmu pamati;

2.10. profesionālie termini vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zinā­šanas lietošanas līmenī:

3.1. tēlotāja ģeometrija un inženiergrafika;

3.2. datorgrafika ģeomātikā;

3.3. augstākā ģeodēzija;

3.4. ģeodēzija;

3.5. ģeodēziskie instrumenti;

3.6. ģeodēziskie tīkli;

3.7. ģeodēzisko mērījumu apstrāde;

3.8. lietotāja programmas ģeomātikā;

3.9. inženierģeodēzija;

3.10. ģeodēziskā gravimetrija;

3.11. ģeodēziskā magnetometrija;

3.12. ģeodēziskā astronomija;

3.13. ģeoinformācijas sistēmu pamati;

3.14. ģeogrāfiskās informācijas sistēmas;

3.15. globālās pozicionēšanas sistēmas;

3.16. fotogrammetrija;

3.17. normatīvie akti ģeomātikas jomā;

3.18. datorzinības;

3.19. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.20. darba aizsardzība;

3.21. vides aizsardzība;

3.22. darba tiesiskās attiecības.

2.4. Zemes ierīcības inženiera profesijas standarts

2.4.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums - zemes ierīcības inženieris.

2. Profesijas kods - 2148 08.

2.4.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - piektais profesionālās kvalifikā­cijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

- zemes ierīcības inženieris uzmēra nekustamā īpašuma objekta un zemes vienības daļas; veic ģeodēzisko un topogrāfisko izpēti būvniecības un teritorijas plānošanas vajadzību aktualizācijai; noformē nekustamo īpašumu dokumentus, sastāda zemes robežu apgrūtinājumu, situācijas plānu un topogrāfisko plānu; grafiski vizualizē telpiskos datus; izstrādā teritorijas plānojumu grafiskās daļas un zemes ierīcības projektus; apvidū nosprauž detālplānojuma un zemes ierīcības projekta robežas; ierīko un pārzina ģeodēziskā (uzmērīšanas) atbalsttīkla punktus; strādā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datubāzi un veic nekustamā īpašuma objektu kadastrālo vērtēšanu; pārzina un lieto nozarei saistošos normatīvos aktus. Zemes ierīcības inženieris strādā valsts un pašvaldību institūcijā vai mērniecības un projektēšanas komersanta uzņēmumā.

2.4.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja ierīkot ģeodēziskā (uzmērīšanas) atbalsttīkla punktu.

2. Spēja veikt nekustamā īpašuma objektu kadastrālo mērniecību, ģeo­dēzisko un topogrāfisko izpēti būvniecības, teritorijas plānošanas un uzskaites vajadzībām.

3. Spēja sastādīt zemes robežu apgrūtinājumu un situācijas plānu un topogrāfisko plānu.

4. Spēja sastādīt lielmēroga topogrāfiskos plānus un kartes.

5. Spēja lietot ģeogrāfiskās informācijas sistēmas.

6. Spēja pārzināt zemes racionālu izmantošanu un teritorijas organizāciju.

7. Spēja izstrādāt teritorijas plānojuma grafisko daļu.

8. Spēja izstrādāt zemes ierīcības projektu.

9. Spēja strādāt ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datubāzi.

10. Spēja veikt nekustamā īpašuma objektu kadastrālo vērtēšanu.

11. Spēja piemērot zemes ierīcības jomu regulējošos normatīvos aktus.

2.4.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Strādāt rūpīgi un precīzi.

2. Sadarboties ar klientiem.

3. Strādāt komandā.

4. Strādāt patstāvīgi.

5. Izmantot savas zināšanas praksē.

6. Pieņemt lēmumus atbilstoši kompetencei.

7. Analizēt informāciju un izdarīt secinājumus.

8. Plānot un organizēt savu un pakļauto darbinieku darbu.

9. Noformēt dokumentus atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos lietvedības un zemes ierīcības jomā.

10. Strādāt ar speciālajām datorpro­grammām.

11. Apkopot, sistematizēt un analizēt datus.

12. Izmantot nozarei atbilstošu speciālo literatūru vismaz divās svešva­lodās.

2.4.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zinā­šanas priekšstata līmenī:

1.1. stereodigitizēšanas instrumenti;

1.2. teritorijas plānošanas (detālplānošanas) izstrādes process;

1.3. zemes pārvaldības principi un metodes.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zinā­šanas izpratnes līmenī:

2.1. fizikas un matemātiskās metodes un ģeofizikas likumsakarības;

2.2. ekonomikas pamati;

2.3. ekoloģija;

2.4. lietišķā psiholoģija;

2.5. ģeodēzijas instrumentu darbības principi;

2.6. fotogrammetrija;

2.7. kartogrāfija;

2.8. ģeogrāfiskās informācijas sistēmas un tālizpēte;

2.9. teritorijas plānošana;

2.10. pašvaldības teritorijas zemes izmantošana un organizācija;

2.11. nekustamā īpašuma tirgus;

2.12. nekustamā īpašuma vērtību teorija, nekustamā īpašuma tirgus vērtēšanas metodika;

2.13. ugunsdrošības prasības;

2.14. agrārās reformas un zemes ierīcības vēsture Latvijā;

2.15. augsnes zinātne un ģeomorfoloģija;

2.16. zemes meliorācija;

2.17. nekustamā īpašuma kadastrs;

2.18. profesionālie termini vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zinā­šanas lietošanas līmenī:

3.1. ģeodēzija un inženierģeodēzija;

3.2. mērījumu apstrāde;

3.3. zemes ierīcības projektu izstrāde;

3.4. reģionālā politika un tās pielietojums;

3.5. zemes ierīcības darbu plānošana un organizācija;

3.6. kadastrālā un topogrāfiskā uzmērīšana;

3.7. plānu un karšu sastādīšanas tehnoloģijas;

3.8. grafisko un telpisko datu datorpro­grammu lietošana;

3.9. nekustamā īpašuma formēšana;

3.10. nekustamā īpašuma kadastrālā vērtēšana;

3.11. valsts valoda;

3.12. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.13. vadība un komercdarbība;

3.14. augstākā matemātika;

3.15. darba tiesiskās attiecības;

3.16. darba aizsardzība;

3.17. vides aizsardzība;

3.18. lietvedība.

2.5. Jaunatnes lietu speciālista profesijas standarts

2.5.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums - jaunatnes lietu speciālists.

2. Profesijas kods - 2419 32.

2.5.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - piektais profesionālās kvalifikā­cijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

- jaunatnes lietu speciālists veic darbu ar jaunatni, sadarbojoties ar jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītajām personām, izstrādā priekšlikumus jaunatnes politikas pilnveidei, īsteno un koordinē informatīvus un izglītojošus pasākumus, projektus un programmas jaunatnes politikas jomā, sekmē jauniešu pilsonisko audzināšanu, veicina jauniešu brīvprātīgo darbu un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, konsultē jauniešus jaunatnes politikas jomā, tajā skaitā par pasākumu, projektu un programmu izstrādi un īstenošanu, kā arī veicina jauniešu personības attīstību. Jaunatnes lietu speciālists strādā valsts vai pašvaldības iestādē, biedrībā vai nodibinājumā.

2.5.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja organizēt darbu ar jaunatni saskaņā ar valsts un pašvaldību izvirzītajām prioritātēm jaunatnes politikas jomā.

2. Spēja izprast starptautiskās prioritātes jaunatnes politikas jomā.

3. Spēja formulēt un analizēt problēmas darbā ar jaunatni.

4. Spēja izvērtēt, kādi pasākumi, projekti un programmas ir nepieciešamas jauniešiem, kā arī, ja nepieciešams, izstrādāt priekšlikumus par to saturu, metodēm un mērķauditoriju.

5. Spēja izvēlēties un organizēt jauniešu vecumam piemērotus informa­tīvus un izglītojošus pasākumus, projektus un programmas un analizēt to rezultātus.

6. Spēja izstrādāt pasākumu, projektu un programmu saturu, formu un darba metodes.

7. Spēja izvērtēt jauniešu izglītības, brīvā laika lietderīgas izmantošanas un izaugsmes vajadzības, ja nepieciešams, iesaistīt jauniešus dažādos pasākumos, projektos un programmās.

8. Spēja motivēt jauniešus iesaistīties sabiedriskajā dzīvē.

9. Spēja apmācīt jauniešus pasākumu, projektu un programmu plānošanā un īstenošanā.

10. Spēja veicināt jauniešos pilsonisko līdzdalību.

11. Spēja veidot jauniešos izpratni par darba dzīvi, karjeras izvēli un neformālo izglītību.

12. Spēja veicināt jauniešos saskarsmes un uzvedības kultūras veidošanos.

13. Spēja sekmēt jauniešu tikumisko īpašību attīstību.

14. Spēja konsultēt jauniešus jaunatnes politikas jomā.

15. Spēja rast kompromisa risinājumus.

16. Spēja patstāvīgi pilnveidot savas zināšanas par jaunatnes politikas jautājumiem Latvijā un Eiropas Savienībā.

17. Spēja veicināt pozitīvu attieksmi pret neformālo izglītību un brīvprā­tīgo darbu, norādot uz tā pozitīvajiem aspektiem.

18. Spēja uzstāties auditorijas priekšā.

19. Spēja adekvāti rīkoties neparedzētās situācijās.

20. Spēja argumentēt savu viedokli, priekšlikumus un ieteikumus.

21. Spēja izmantot informāciju, lai optimizētu savu darbību.

22. Spēja atlasīt dažādām mērķauditorijām aktuālu informāciju, izmanto­jot Latvijas un starptautiskās informācijas avotus un iespējas.

23. Spēja iesaistīties informācijas apmaiņā ar starptautiskiem partneriem jaunatnes politikas jomā.

24. Spēja sagatavot prezentācijas materiālus un prezentēt tos.

25. Spēja iesaistīt pasākumos, projektos un programmās dažādus speciālistus, kas saistīti ar darbu ar jaunatni.

26. Spēja iesaistīties jauniešu pasākumu, projektu un programmu īsteno­šanā, izvērtēšanā un pilnveidē.

27. Spēja izvērtēt jaunatnes politikas īstenošanu un apkopot priekšlikumus jaunatnes politikas pilnveidei.

28. Spēja aprēķināt un piesaistīt finanšu līdzekļus, kas nepieciešami pasākumu, projektu un programmu īstenošanai.

29. Spēja ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības prasības darba vidē.

30. Spēja izprast un piemērot tiesību aktus.

2.5.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izvirzīt mērķus un plānot to sasniegšanu.

2. Iegūt, analizēt un atlasīt informāciju un izmantot to.

3. Izvēlēties un izmantot metodiskos materiālus, mācību un audzināšanas līdzekļus (saturu, metodes, formas).

4. Noteikt jauniešu individuālās īpatnības.

5. Noteikt un risināt problēmsituācijas.

6. Sadarboties ar personām, kas iesaistītas jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā.

7. Motivēt jauniešus lietderīgi izmantot brīvo laiku.

8. Veicināt jauniešos atbildības izjūtu.

9. Analizēt un pilnveidot savu darbību.

10. Izmantot iegūtās zināšanas praksē.

11. Argumentēt savu un respektēt citu viedokli.

12. Informēt par savas darbības rezultātiem.

13. Novērtēt jauniešu sasniegumus neformālajā izglītībā, brīvprātīgajā darbā, sabiedriskajā dzīvē.

14. Attīstīt jauniešos pašnovērtēšanas prasmes.

15. Koordinēt neformālās izglītības pasākumu, projektu un programmu izstrādi un īstenošanu.

16. Vērtēt jauniešu personības attīstību.

17. Atbilstoši kompetencei veikt pētniecības darbu jaunatnes politikas jomā.

18. Veidot darbam nepieciešamos izdales materiālus.

19. Konsultēt jaunatnes organizāciju (biedrību) dibināšanas jautājumos.

20. Nodrošināt jauniešus ar informāciju atbilstoši viņu uztverei.

21. Konsultēt jaunatnes politikas jomā.

22. Strādāt ar datoru un biroja tehniku.

23. Veicināt jauniešos līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē.

24. Attīstīt jauniešos saskarsmes spējas.

25. Mācīt jauniešus pieņemt argumentētus un izvērtētus lēmumus.

26. Piemērot dokumentu pārvaldības noteikumus.

27. Izprast jauniešu vecumposmu īpatnības un celt jauniešos pašapziņu.

28. Pārzināt un izmantot dažādas audzināšanas un neformālās izglītības metodes.

29. Lietot vispārīgos ētikas principus.

30. Plānot, organizēt un vadīt komandas darbu.

31. Izglītoties un izprast profesionālās kvalifikācijas pilnveides nepiecieša­mību.

2.5.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zinā­šanas priekšstata līmenī:

1.1. speciālā pedagoģija;

1.2. sociālā pedagoģija;

1.3. veselīgs dzīvesveids;

1.4. vecumposmu psiholoģija;

1.5. komercdarbības pamati;

1.6. grāmatvedība un finanšu plānošanas pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zinā­šanas izpratnes līmenī:

2.1. valsts un Eiropas Savienības jaunatnes lietas un tās reglamentējošie dokumenti;

2.2. cilvēktiesības;

2.3. normatīvie akti bērnu un jauniešu nodarbinātības jomā;

2.4. informācijas aprites organizēšana;

2.5. starpkultūru izglītība;

2.6. valsts un sabiedrība;

2.7. vispārcilvēciskās un nacionālās vērtības jauniešu vērtību sistēmā un to interpretācija ikdienas dzīvē (piemēram, garīgums, taisnīgums, godīgums, kultūra, mīlestība, humānisms, sirdsapziņa, tikumība, tolerance);

2.8. uzvedības un saskarsmes kultūra;

2.9. atkarību profilakse;

2.10. reproduktīvā veselība;

2.11. saziņas organizācija;

2.12. biedrību un nodibinājumu dibināšanas process un pamatdokumenti;

2.13. personības un attīstības psiholoģija;

2.14. profesionālie termini vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zinā­šanas lietošanas līmenī:

3.1. projektu izstrāde, īstenošana un vadīšana;

3.2. prezentācijas un publiskas runas sagatavošana;

3.3. sadarbības organizēšana;

3.4. interneta resursu izmantošana;

3.5. jauniešu programmu veidošanas principi un īstenošanas metodes (līderu, komandas veidošana);

3.6. darbības novērtēšanas metodes un principi;

3.7. informācijas tehnoloģijas;

3.8. vispārīgā pedagoģija un psiholoģija;

3.9. personīgā higiēna;

3.10. valsts valoda;

3.11. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.12. bērnu tiesību aizsardzība;

3.13. vispārīgie ētikas principi;

3.14. saskarsmes psiholoģija;

3.15. pirmā palīdzība;

3.16. datorprasmes;

3.17. darba tiesiskās attiecības;

3.18. darba aizsardzība;

3.19. vides aizsardzība.

2.6. Interjera dizainera profesijas standarts

2.6.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums - interjera dizainers.

2. Profesijas kods - 2452 36.

2.6.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - piektais profesionālās kvalifikā­cijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

- interjera dizainers ir speciālists, kurš ieguvis zināšanas un izpratni par arhitektūras, interjera dizaina un tam radniecīgo nozaru vērtību kritērijiem kultūrvēsturiskā, politiskā, ekonomiskā, tehniskā, sociālā, estētiskā un etniskā kontekstā; ir kompetents plānot un īstenot pamatoti funkcionālu un augstvērtīgi estētisku telpisko vidi; atbilstoši darba uzdevumam veic kompleksu, ar sabiedriskās, dzīvojamās un multifunkcionālas vides projektēšanu un dizainu saistītu pasūtījumu izpildi (datu izpēte, problēmu konstatēšana, analīze un radošs risinājums), izveido interjera projekta konceptuālo modeli, izstrādā objekta funkcionālo shēmu un pilna apjoma interjera projektu, kā arī interjera stila piedāvājumu, projektē telpiskus objektus, prezentē un vada projektu, administrē līgumus, organizē projekta izpildi un veic autoruzraudzību. Interjera dizainers var būt pašnodarbināta persona, veikt individuālo komercdarbību, strādāt celtniecības, arhitektūras un dizaina birojos, valsts un pašvaldības iestādēs, veicot projektēšanas un konsultēšanas funkcijas.

2.6.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja specificēt ar projektēšanu un projekta īstenošanu saistītās prasī­bas, konfigurēt darba pamatuzdevumus un projekta īstenošanai nepieciešamos resursus.

2. Spēja novērtēt telpu pirms projektēšanas, izprast interjera dizaina un arhitektoniskās vides mijiedarbību.

3. Spēja izprast telpas veidošanas iespējas, izvērtējot nesošo būvkonstruk­ciju un inženierkomunikāciju izvietojumu, novērtēt telpas pārveides iespējas interjera projekta izstrādē.

4. Spēja izprast interjera, arhitektūras un dizaina vērtību kritērijus kultūr­vēsturiskā, politiskā, ekonomiskā, tehniskā, estētiskā, etniskā un sociālā kontekstā.

5. Spēja izprast kultūrvēsturiskā mantojuma un vides saglabāšanas nozīmi.

6. Spēja prognozēt konkrētā laikposma arhitektūras un dizaina nozaru estētisko vērtību stabilitāti, noteikt projektējamā objekta kontekstuālās, kultūr­vēsturiskās, sociālās un ekonomiskās prioritātes, ievērot tās projekta koncepcijas izstrādē.

7. Spēja formulēt darba virsuzdevumu, patstāvīgi un radoši izstrādāt projekta konceptuālo modeli, saskaņot to ar pasūtītāju, darba devēju, arhitektu un atbildīgajiem dienestiem, izvēlēties ieceres īstenošanai visatbilstošākos interjera projektēšanas paņēmienus.

8. Spēja izprast un lietot stilistiski vienotu un (vai) eklektisku interjeru ansambļu veidošanas principus un paņēmienus.

9. Spēja izstrādāt tektoniski un funkcionāli loģisku, ergonomikas, drošības un pieejamības prasībām atbilstošu objekta funkcionālo shēmu, telpu funkcionālo plānojumu.

10. Spēja projektēt interjera elementus un detaļas (nenesošās konstruk­cijas).

11. Spēja izprast mūsdienu tehnoloģiju piedāvātās iespējas un izmantot tās telpas funkcijai atbilstoša, augstvērtīgi estētiska mākslīgā apgaismojuma risinājumā.

12. Spēja izstrādāt apgaismojuma, elektropieslēgumu un komunikāciju izvietojuma plānus.

13. Spēja sadarboties ar citu profesionālo nozaru speciālistiem (piemēram, arhitektiem, inženieriem, tehnologiem, restauratoriem, dizaineriem, mākslinie­kiem), saskaņot projekta sastāvdaļas, koordinēt projektēšanas darbus.

14. Spēja izstrādāt objekta funkcijām un stilistikai atbilstošus telpu apdares un koloristiskā risinājuma projektus.

15. Spēja orientēties tradicionālo un mūsdienu celtniecības un apdares materiālu klāstā, būvniecības un apdares darbu tehnoloģijās.

16. Spēja pārzināt mēbeļu un gaismas ķermeņu stilistiku, orientēties dizaina un tam radniecīgo nozaru jaunumos, izvēlēties un komplektēt dizaina koncepcijai atbilstošas mēbeles un gaismas ķermeņus.

17. Spēja projektēt interjera objektus.

18. Spēja izprast dažādu sarežģītības pakāpju sērijveida un vienreizēju dizaina objektu atšķirības projektēšanā, projektu dokumentācijas izstrādē, ražotāja īpatnībām pieskaņota grafiskā materiāla izveidē.

19. Spēja izvēlēties projekta dokumentācijas standartu, izprast attēlojuma loģikas un precizitātes nozīmi idejas prezentēšanā.

20. Spēja sagatavot projekta saskaņošanai un īstenošanai nepieciešamos interjera un tā sastāvdaļu un detaļu rasējumus, maketus, specifikācijas, tāmes un dokumentus.

21. Spēja vizualizēt interjera projektu, izmantojot tradicionālos paņēmienus, datortehnoloģijas un citas mūsdienu tehnoloģijas.

22. Spēja saskaņot projekta dokumentāciju.

23. Spēja izvēlēties prezentācijas stratēģiju, prezentēt projektu.

24. Spēja plānot projekta izpildi un veikt autoruzraudzību, kontrolēt projekta īstenošanas atbilstību projekta koncepcijai, estētiskajām un tehniskajām kvalitātēm, drošības prasībām.

25. Spēja uzraudzīt interjera elementu vai detaļu (piemēram, mēbeles, gaismas ķermeņi) izgatavošanas darbu kvalitāti un atbilstību projekta koncepcijai.

26. Spēja sekot līdzi materiālu, mēbeļu, gaismas ķermeņu un iekārtu piegādes procesam un to uzstādīšanas darbu kvalitātei.

27. Spēja rast visatbilstošāko risinājumu problēmām, kas radušās projekta īstenošanas gaitā.

2.6.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Ievērot ar nozari saistītos normatīvos aktus.

2. Lietot dizaina nozares tehniskos un estētiskos standartus.

3. Ievērot profesionālās un vispārīgās ētikas principus.

4. Lietot nozares terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

5. Sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

6. Vadīt projektus, administrēt līgumus, veikt projekta īstenošanas autor­uzraudzību.

7. Izprast savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību un to racionālu organizāciju.

8. Patstāvīgi un analītiski domāt, pieņemt lēmumus atbilstoši kompetencei un uzņemties atbildību, risināt konfliktsituācijas.

9. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un higiēnas prasības.

10. Ievērot vides aizsardzības noteikumus.

11. Sazināties ar klientiem un sadarbības partneriem.

12. Veikt darbu individuāli.

13. Plānot un vadīt komandas darbu, strādāt darba grupā.

14. Lietot praksē vadības un psiholoģijas atziņas.

15. Veikt jaunrades un pētniecības darbu.

16. Analizēt, vērtēt un izmantot nozares zinātniskos un lietišķos pētīju­mus.

17. Izmantot informācijas meklēšanas, atlases un apkopošanas līdzekļus.

18. Izprast un izmantot zinātniski pētnieciskā darba metodikas pamatus.

19. Izprast dizaina un tam radniecīgo nozaru problēmu formulēšanu un risināšanu.

20. Sistemātiski pilnveidot profesionālo kvalifikāciju.

21. Izprast dizaina lomu Latvijas un Eiropas ekonomikas kontekstā.

2.6.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zinā­šanas priekšstata līmenī:

1.1. socioloģija;

1.2. filozofija;

1.3. komercdarbības pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zinā­šanas izpratnes līmenī:

2.1. intelektuālā īpašuma tiesības;

2.2. saskarsmes psiholoģija;

2.3. fotografēšana;

2.4. telpas uztveres psiholoģija;

2.5. krāsu psiholoģija;

2.6. būvniecības normatīvi;

2.7. telpu norobežojošo būvkonstrukciju veidi;

2.8. inženierkomunikācijas;

2.9. profesionālie termini vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zinā­šanas lietošanas līmenī:

3.1. mākslas vēsture;

3.2. arhitektūras un interjera vēsture;

3.3. dizaina vēsture;

3.4. zīmēšana (konstruktīvā/tonālā; analītiskā);

3.5. gleznošana;

3.6. plaknes un telpiskā kompozīcija;

3.7. krāsu teorija, koloristika;

3.8. ergonomika;

3.9. tēlotāja ģeometrija (rasēšana, perspektīva);

3.10. materiālmācība, būvniecības un apdares darbu tehnoloģijas;

3.11. formu modelēšana: tektonika, maketēšana, veidošana;

3.12. interjera projektēšanas teorija (telpas novērtējuma kritēriji, interjera veidošanas principi un paņēmieni);

3.13. vienkāršas un multifunkcionālas telpvides funkcionālās shēmas un to specifika;

3.14. individuālo dzīvojamo telpu, sabiedrisko telpu, multifunkcionālu kompleksu interjeru projektēšana;

3.15. interjera detaļu un elementu projektēšana (nenesošās konstrukcijas);

3.16. mēbeles un gaismas ķermeņi interjerā;

3.17. apgaismojuma tehnoloģijas, gaismas dizains;

3.18. telpisku objektu projektēšana (mēbeles, gaismas ķermeņi);

3.19. arhitektūras un dizaina nozaru jaunumi;

3.20. virtuālās modelēšanas un maketēšanas tehnoloģijas (datortehnolo­ģijas);

3.21. lietišķā informātika;

3.22. valsts valoda;

3.23. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.24. estētika;

3.25. projektēšanas prakse;

3.26. projekta dokumentācijas noformēšana;

3.27. darba tiesiskās attiecības;

3.28. darba aizsardzība;

3.29. vides aizsardzība.";

4.2. papildināt pielikumu aiz 3.3.apakšnodaļas ar 3.4., 3.5., 3.6., 3.7. un 3.8.apakšnodaļu šādā redakcijā:

"3.4. Pārtikas produktu ražošanas tehniķa profesijas standarts

3.4.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums - pārtikas produktu ražošanas tehniķis.

2. Profesijas kods - 3119 21.

3.4.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - trešais profesionālās kvalifikā­cijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

- pārtikas produktu ražošanas tehniķis ir pārtikas produktu ražošanas nozares (gaļas un gaļas produktu, piena produktu, zivju un zivju produktu, augļu un dārzeņu pārstrādes, dzērienu, maizes un miltu produktu un citu pārtikas produktu ražošanas) speciālists, kurš patstāvīgi plāno, organizē un izpilda darbu kādā no pārtikas produktu ražošanas posmiem, pārzina reglamentētās prasības nozarē un pārtikas higiēnā; pārzina riska analīzes principus kritiskajos kontroles punktos, ievēro tos tiešo pienākumu pildīšanā, kā arī uzrauga to izpildi pakļautībā esošajā ražošanas posmā un nodrošina nepieciešamo uzskaiti attiecīgajā ražošanas posmā; darba procesā sadarbojas ar citiem speciālistiem. Pārtikas produktu ražošanas tehniķis strādā pārtikas rūpniecības komersanta uzņēmumā.

3.4.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja racionāli plānot procesu, ievērojot prioritātes un reglamenta prasības.

2. Spēja noteikt nepieciešamo resursu daudzumu.

3. Spēja lietot pieejamos resursus ražošanas procesā.

4. Spēja pieņemt un novērtēt izejvielas un palīgmateriālus atbilstoši kvalitātes prasībām.

5. Spēja izvērtēt un paredzēt iespējamos riskus droša galaprodukta radī­šanai, ja tiek izmantotas neatbilstošas kvalitātes izejvielas un palīgmateriāli.

6. Spēja lietot tehnoloģiskās iekārtas atbilstoši to funkcijām ražošanas procesā.

7. Spēja vadīt un regulēt iekārtu darbību atbilstoši nepieciešamajiem parametriem, kuri noteikti produktu ražošanas tehnoloģiskajās instrukcijās un iekārtu ekspluatācijas instrukcijās.

8. Spēja noņemt paraugus kontrolei un novērtēt tos organoleptiski.

9. Spēja veikt vienkāršos ķīmiskos un fizikālos mērījumus ar atbilstošiem mērinstrumentiem un ierīcēm.

10. Spēja veikt elektronisku uzskaiti pārtikas produktu ražošanas procesā.

11. Spēja lietot atbilstošus tīrīšanas, mazgāšanas un dezinficēšanas līdzek­ļus, ievērojot darba drošību saskarē ar ķīmiskām vielām.

12. Spēja nodrošināt iekārtu mazgāšanu atbilstoši mazgāšanas programmām.

13. Spēja noņemt tīrības paraugus mikrobioloģisko nekaitīguma kritēriju kontrolei.

14. Spēja novērtēt kontrolējamo parametru novirzes bīstamību.

15. Spēja ievērot minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā.

16. Spēja ievērot praksē darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošī­bas prasības.

17. Spēja izvēlēties vidi saudzējošu darbību, ievērojot vides aizsardzības prasības.

18. Spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību.

19. Spēja strādāt komandā, sadarbojoties un ievērojot darba ētikas principus.

20. Spēja sazināties (uzklausīt citu viedokli, argumentēti pamatot savu viedokli, meklēt kompromisus).

21. Spēja sazināties vismaz divās svešvalodās.

22. Spēja pilnveidot profesionālo kvalifikāciju.

23. Spēja sekot līdzi jauninājumiem nozarē, profesionāli izvērtēt savu un kolēģu pieredzi profesijā, izmantot pieejamos avotus.

3.4.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Racionāli organizēt darbu savā darba vietā, orientēties darba procesam paredzētajos termiņos.

2. Izvērtēt prioritātes konkrēta darba veikšanai.

3. Izprast konkrēta darba uzdevuma vai darba vietas nozīmi kopējā procesā.

4. Orientēties resursu nodrošinājuma iespējās.

5. Noteikt nepieciešamo resursu daudzumu.

6. Izvērtēt resursu trūkuma riskus.

7. Pārzināt konkrētā procesa uzdevumu, tā izpildes metodes un paņēmie­nus.

8. Pieņemt lēmumus atbilstoši kompetencei.

9. Lasīt izejvielu un materiālu marķējumu.

10. Izvērtēt izmantojamo izejvielu un materiālu atbilstību izvirzītajām kvalitātes prasībām.

11. Izpildīt noteiktās apstrādes darbības, izvēlēties racionālākās metodes un iespējas izejvielu pirmapstrādē.

12. Lietot iekārtas atbilstoši to funkcijām izejvielas pirmapstrādes procesā.

13. Izvērtēt tehnoloģiskās iekārtas piemērotību darba procesā konkrēta uzdevuma veikšanai.

14. Orientēties tehniskajā dokumentācijā un iekārtu darbības shēmās.

15. Lietot iekārtas atbilstoši ekspluatācijas instrukcijām.

16. Prast regulēt attiecīgās iekārtas tehnoloģisko režīmu.

17. Izvērtēt parametru vai režīmu neievērošanas riskus.

18. Veikt vienkāršus ķīmiskos vai fizikālos mērījumus.

19. Orientēties mērinstrumentu klasifikācijā.

20. Organoleptiski novērtēt produktu.

21. Noņemt paraugus kontrolei.

22. Uzskaitīt zudumus procesā.

23. Izmantot informācijas tehnoloģijas.

24. Sagatavot iekārtu darbam, to regulēt.

25. Orientēties produktu piesārņojuma riskos, produktus iepakojot.

26. Prast nodalīt neatbilstošu produktu.

27. Izprast pārtikas produkta marķēšanas prasības.

28. Vizuāli novērtēt iekārtu tīrību.

29. Izvērtēt un lietot atbilstošus tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus, ievērojot darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskām vielām.

30. Nodrošināt mazgāšanas šķīdumu atbilstošu koncentrāciju, temperatūru un nepieciešamo ekspozīcijas laiku.

31. Noņemt virsmas tīrības paraugus mikrobioloģiskajām analīzēm.

32. Izvērtēt kontrolējamā parametra noviržu bīstamību.

33. Ievērot minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumos.

34. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības prasības.

35. Izvēlēties piemērotus un atbilstošus individuālos darba aizsardzības līdzekļus.

36. Sniegt pirmo palīdzību.

37. Izpildīt vides aizsardzības prasības.

38. Novērtēt iespējamo apdraudējumu videi kādā no ražošanas posmiem.

39. Argumentēt savu viedokli un sadarboties.

40. Ievērot darba ētikas principus.

41. Analizēt savu rīcību.

42. Uzklausīt citu speciālistu viedokli.

43. Prast piekāpties un meklēt kompromisu.

44. Sazināties ar kolēģiem vismaz divās svešvalodās darba uzdevumu veikšanai.

45. Lietot profesionālo terminoloģiju vismaz divās svešvalodās.

46. Izmantot praksē kolēģu pozitīvo darba pieredzi.

47. Izmantot iegūtās zināšanas darbā.

48. Izvērtēt iegūtās zināšanas.

49. Orientēties informācijas iegūšanas avotos atbilstīgi nozarei.

3.4.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zinā­šanas priekšstata līmenī:

1.1. darba tiesiskās attiecības;

1.2. darba aizsardzība;

1.3. vides aizsardzība;

1.4. saskarsmes pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zinā­šanas izpratnes līmenī:

2.1. resursu veidi pārtikas produktu ražošanā;

2.2. pārtikas produktu marķēšanas noteikumi;

2.3. prasības materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku;

2.4. dzīvnieku un augu valsts izcelsmes produktu kvalitātes prasības;

2.5. izejvielu/produktu rotācijas princips ("pirmais iekšā, pirmais ārā" princips);

2.6. pamatzināšanas tehniskajā grafikā, tehniskie apzīmējumi;

2.7. paškontroles sistēmas ieviešanas pamatprincipi pārtikas uzņēmumā;

2.8. kvalitātes kritisko punktu būtība un monitorings;

2.9. laba ražošanas prakse;

2.10. produkta organoleptiskās novērtēšanas teorija;

2.11. ražošanas procesa un iekārtu reglamentētie parametri;

2.12. ķīmijas pamatzināšanas;

2.13. tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas pamatprincipi;

2.14. vispārīgās higiēnas prasības atbilstoši normatīva­jiem aktiem;

2.15. darba drošības noteikumi saskarē ar ķīmiskām vielām;

2.16. ķīmisko līdzekļu uzglabāšanas noteikumi;

2.17. pirmā palīdzība;

2.18. pamatzināšanas fizikāli ķīmisko un mikrobioloģisko analīžu veikša­nai;

2.19. iekārtu elektrodrošības noteikumi;

2.20. ugunsdrošības noteikumi;

2.21. grāmatvedības un uzskaites pamatprincipi;

2.22. tālākizglītības iespējas profesijā;

2.23. profesionālie termini vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zinā­šanas lietošanas līmenī:

3.1. ražošanas plānošanas pamatprincipi;

3.2. pārtikas produktu ražošanas vispārīgā tehnoloģija;

3.3. higiēnas prasības izejvielu pirmapstrādē;

3.4. tehnoloģiskās prasības izejvielu pirmapstrādē;

3.5. tehnoloģisko iekārtu un fasēšanas iekārtu darbības pamatprincipi;

3.6. speciālās tehnoloģijas zināšanas gaļas un gaļas produktu, piena produktu, zivju un zivju produktu, augļu un dārzeņu pārstrādē, dzērienu, maizes un miltu produktu un citu pārtikas produktu ražošanā;

3.7. fasēšanas, pildīšanas pamatprincipi, metodes, iekārtas;

3.8. valsts valoda;

3.9. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.10. personīgās higiēnas prasības;

3.11. darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus;

3.12. informācijas tehnoloģiju izmantošana.

3.5. Ugunsdrošības un civilās aizsardzības tehniķa profesijas standarts

3.5.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums - ugunsdrošības un civilās aizsardzības tehniķis.

2. Profesijas kods - 3151 06.

3.5.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - ceturtais profesionālās kvalifikā­cijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

- ugunsdrošības un civilās aizsardzības tehniķis veic ugunsdrošības uzraudzību un kontrolē normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā, kā arī vada un veic glābšanas darbus un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus notikuma vietā. Ugunsdrošības un civilās aizsardzības tehniķis strādā par speciālistu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, valsts vai pašvaldības iestādē vai komersanta uzņēmumā.

3.5.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja veikt uzraudzību ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā.

2. Spēja analizēt ugunsdrošības stāvokli objektos, sniegt priekšlikumus ugunsdrošības stāvokļa uzlabošanai un sagatavot dokumentāciju.

3. Spēja izprast civilās aizsardzības sis­tēmu un tās darbības principus.

4. Spēja izprast civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību.

5. Spēja apzināt iespējamos apdraudējumus un raksturot tos.

6. Spēja plānot civilās aizsardzības pasākumus.

7. Spēja informēt iedzīvotājus par ugunsdrošību un civilo aizsardzību.

8. Spēja veikt un vadīt glābšanas darbus un seku likvidēšanas neatlie­kamos pasākumus notikuma vietā.

9. Spēja veikt izpēti notikuma vietā.

10. Spēja noteikt bīstamās zonas notikuma vietā.

11. Spēja noteikt nepieciešamos resursus glābšanas darbu un seku likvidē­šanas neatliekamo pasākumu veikšanai notikuma vietā.

12. Spēja uztvert un novērtēt informāciju par notikumu.

13. Spēja strādāt ar vides izlūkošanas mēraparātiem.

14. Spēja lietot glābšanas un ugunsdzēsības tehniku un aprīkojumu.

15. Spēja kontrolēt darbu ar glābšanas un ugunsdzēsības tehniku un aprīkojumu, kontrolēt tehnisko apkopi.

16. Spēja lietot individuālos aizsardzības līdzekļus un aprīkojumu.

17. Spēja kontrolēt, kā tiek lietoti individuālie aizsardzības līdzekļi un aprīkojums.

18. Spēja kontrolēt darba aizsardzības prasību ievērošanu.

19. Spēja strādāt ar sakaru līdzekļiem.

20. Spēja instruēt nodarbinātos.

21. Spēja organizēt mācības.

22. Spēja organizēt dežūrmaiņas darbu.

23. Spēja pētīt ugunsgrēka apstākļus.

24. Spēja veikt administratīvo lietvedību.

25. Spēja sazināties ar valsts, pašvaldību un citām institūcijām.

26. Spēja izmantot aprēķinu metodes un speciālās datorprogrammas.

27. Spēja pārzināt Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) lomu civilajā aizsardzībā.

3.5.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Veikt uzraudzību ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā.

2. Noformēt dokumentus atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos lietvedības, kā arī ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā.

3. Plānot civilās aizsardzības pasākumus.

4. Veikt un vadīt glābšanas darbus.

5. Veikt un vadīt seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus.

6. Sniegt pirmo palīdzību.

7. Rīkoties ar vides izlūkošanas mēraparatūru.

8. Noteikt nepieciešamos resursus glābšanas darbiem un seku likvidēšanas neatliekamajiem pasākumiem notikuma vietā.

9. Strādāt ar glābšanas un ugunsdzēsības tehniku, aprīkojumu un instru­mentiem.

10. Lietot individuālos aizsardzības līdzekļus un aprīkojumu.

11. Organizēt un kontrolēt individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu.

12. Analizēt saņemto informāciju.

13. Plānot un organizēt darbu, kā arī kontrolēt tā izpildi.

14. Vadīt nodarbības, lai personāls apgūtu darbu ar glābšanas un uguns­dzēsības tehniku un aprīkojumu.

15. Analizēt darba rezultātus.

16. Kontrolēt darba aizsardzības prasību ievērošanu.

17. Pētīt ugunsgrēku apstākļus.

18. Piemērot un ievērot praktiskajā darbībā prasības, kas noteiktas norma­tīvajos aktos ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā.

19. Orientēties jautājumos par Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) lomu civilajā aizsardzībā.

20. Strādāt ar datoru un biroja tehniku.

21. Sazināties vismaz divās svešvalodās.

3.5.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zinā­šanas priekšstata līmenī - Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma organi­zācijas (NATO) loma civilajā aizsardzībā.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zinā­šanas izpratnes līmenī:

2.1. civilās aizsardzības sistēma valstī;

2.2. ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu organizācijas;

2.3. psiholoģija un saskarsme ar dažādām sociālajām grupām;

2.4. militārā mācība;

2.5. profesionālie termini vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. civilās aizsardzības sistēmas struktūra, organizācija un uzdevumi;

3.2. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūra un darbība;

3.3. darba aizsardzība Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā;

3.4. ugunsdzēsības taktika un glābšanas darbi;

3.5. glābšanas un ugunsdzēsības tehnika un aprīkojums;

3.6. katastrofu pārvaldīšana;

3.7. ugunsdzēsības ierindas mācības;

3.8. pirmā palīdzība;

3.9. civilās aizsardzības pasākumu plānošana;

3.10. uzraudzība ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā;

3.11. valsts valoda;

3.12. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.13. personāla vadība;

3.14. datora un biroja tehnikas lietošana;

3.15. darba tiesiskās attiecības;

3.16. vides aizsardzība.

3.6. Ugunsdzēsēja glābēja profesijas standarts

3.6.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums - ugunsdzēsējs glābējs.

2. Profesijas kods - 3454 09.

3.6.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - trešais profesionālās kvalifikā­cijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

- ugunsdzēsējs glābējs dzēš ugunsgrēkus, veic neatliekamos avāriju seku likvidēšanas un glābšanas darbus pēc ceļu satiksmes negadījumiem, ķīmiskām avārijām, sprādzieniem un radiācijas avārijām, kā arī veic glābšanas darbus augstumā, nogruvumos, uz ūdens un ledus un citus glābšanas darbus. Ugunsdzēsējs glābējs strādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

3.6.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja saprast un precīzi izpildīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasības.

2. Spēja pārbaudīt un novērtēt ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas, aprīkojuma, ekipējuma un sakaru līdzekļu gatavību darbam un uzturēt tos tehniskā kārtībā.

3. Spēja strādāt ar ugunsdzēsības un glābšanas tehniku, izmantot aprīkoju­mu un ekipējumu notikuma vietā.

4. Spēja brīdināt cilvēkus par iespējamo apdraudējumu un, ja nepiecie­šams, glābt cilvēkus, sniegt pirmo palīdzību, evakuēt no riska zonas dzīvniekus un materiālās vērtības.

5. Spēja pastāvīgi pilnveidot savas profesionālās prasmes, zināšanas un fizisko sagatavotību.

6. Spēja precīzi izpildīt komandiera rīkojumus, kā arī savus un kopējos uzdevumus.

7. Spēja adekvāti rīkoties kritiskās situācijās, novērtēt dzīvību un veselību apdraudošas situācijas un patstāvīgi pieņemt lēmumus.

8. Spēja strādāt elpošanai nepiemērotā vidē, izvēloties atbilstošus individuālās aizsardzības līdzekļus un ugunsdzēsības un glābšanas tehniskos līdzekļus.

9. Spēja dzēst ugunsgrēkus, izvēloties un lietojot atbilstošu ugunsdzēsības tehnisko aprīkojumu, atbilstošas ugunsgrēka dzēšanai paredzētās ugunsdzēšanas vielas un to ņemšanas vietas.

10. Spēja likvidēt bīstamo vielu avārijas, izvēloties un lietojot atbilstošas absorbējošas un neitralizējošas vielas.

11. Spēja veikt neatliekamos avāriju seku likvidēšanas un glābšanas darbus pēc ceļu satiksmes negadījumiem.

12. Spēja veikt avāriju seku likvidēšanu pēc sprādzieniem un nogruvu­miem.

13. Spēja veikt glābšanas darbus uz ūdens un ledus.

14. Spēja veikt glābšanas darbus pēc dabas katastrofām.

15. Spēja pārbaudīt notikuma seku likvidēšanā izmantoto aprīkojumu un novietot aprīkojumu noteiktā vietā ugunsdzēsības un glābšanas automobiļos, motociklos un speciālajā tehnikā.

16. Spēja uzturēt savstarpējos sakarus notikuma vietā, kā arī sakarus ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apakš­vienībām un citām notikuma seku likvidēšanā iesaistītajām institūcijām.

17. Spēja ievērot vides aizsardzības prasības un veikt darba pienākumus, nodarot iespējami mazāku kaitējumu videi.

3.6.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Glābt cilvēkus, izvest dzīvniekus un sargāt īpašumu ugunsgrēkos, avārijās un citos negadījumos.

2. Sniegt pirmo palīdzību cietušajiem.

3. Brīdināt cilvēkus par dzīvības draudiem.

4. Ievērot darba aizsardzības prasības.

5. Veikt glābšanas darbus.

6. Dzēst ugunsgrēkus.

7. Pieņemt patstāvīgus lēmumus dzīvībai bīstamā situācijā.

8. Izmantot ugunsdzēšanas, absorbējošas un neitralizējošas vielas nega­dījumu seku likvidēšanā.

9. Uzlauzt, nojaukt būvkonstrukcijas.

10. Strādāt dzīvībai un veselībai bīstamā vidē (elpošanai nepiemērotā vidē, bīstamo un bioloģiski aktīvo vielu, jonizējošā starojuma avotu iedarbībā, darbs augstumā, ūdenī un uz ledus).

11. Veikt neatliekamos avāriju seku likvidēšanas un glābšanas darbus.

12. Izmantot ugunsdzēsības un glābšanas automobiļu un tehniskā aprīko­juma taktiskās iespējas, dzēšot ugunsgrēkus, veicot avāriju seku likvidēšanas un glābšanas darbus pēc ceļu satiksmes negadījumiem, ķīmiskajām avārijām, sprā­dzieniem un radiācijas avārijām, kā arī veicot glābšanas darbus augstumā, ūdenī un uz ledus.

13. Veicot glābšanas darbus ugunsgrēkos, uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

14. Strādāt ar sakaru līdzekļiem un uzturēt nepārtrauktus sakarus ar notikuma vietā iesaistītajiem dienestiem.

15. Lietot individuālās aizsardzības līdzekļus.

16. Strādāt ar ugunsdzēsības un glābšanas tehnisko aprīkojumu.

17. Pildīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbību reglamen­tējošo normatīvo aktu prasības.

18. Strādāt ar ugunsdzēsības un glābšanas automobiļiem, motocikliem un speciālo tehniku.

19. Uzturēt ugunsdzēsības un glābšanas tehniku un aprīkojumu tehniskā kārtībā.

20. Pārbaudīt ugunsdzēsības ārējās ūdensapgādes sistēmu.

21. Strādāt patstāvīgi un komandā.

22. Pilnveidot prasmes un zināšanas.

23. Uzturēt atbilstošu fiziskās sagatavotības līmeni.

24. Plānot un organizēt savu darbu.

25. Ievērot vides aizsardzības prasības.

26. Atbilstoši iespējām saglabāt pierādījumus notikuma iemesla izpētei.

3.6.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zinā­šanas priekšstata līmenī:

1.1. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbību reglamentējošie normatīvie akti;

1.2. ugunsgrēks un tā attīstība.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zinā­šanas izpratnes līmenī:

2.1. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālo struktūrvienību dienesta organizācija;

2.2. apakšvienības taktiskās iespējas;

2.3. ugunsgrēku dzēšanas taktika;

2.4. dzīvnieku glābšana;

2.5. bioloģiskie ieroči, radiācija, dabas katastrofas;

2.6. ugunsdzēsības pamatautomobiļi, ugunsdzēsības speciālie automobiļi;

2.7. profesionālā psiholoģija;

2.8. ugunsdrošības profilakse;

2.9. profesionālie termini vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zinā­šanas lietošanas līmenī:

3.1. darba aizsardzības prasības Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā;

3.2. ugunsgrēku dzēšana dažādos objektos;

3.3. glābšanas darbi ceļu satiksmes negadījumos;

3.4. ķīmisko avāriju seku likvidēšana;

3.5. glābšanas darbi uz ūdens un ledus;

3.6. elpošanas ceļu aizsardzības līdzekļi;

3.7. sakaru organizācija Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā;

3.8. izvēršanās notikuma vietā, kompleksie vingrinājumi;

3.9. fiziskā sagatavotība;

3.10. ierindas mācība;

3.11. pirmā palīdzība;

3.12. valsts valoda;

3.13. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.14. profesionālā saziņa;

3.15. vides aizsardzība;

3.16. darba tiesiskās attiecības.

3.7. Apģērbu dizaina speciālista profesijas standarts

3.7.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums - apģērbu dizaina speciālists.

2. Profesijas kods - 3471 15.

3.7.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - trešais profesionālās kvalifikā­cijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

- apģērbu dizaina speciālists darbojas modes dizaina jomā, izstrādājot jaunus apģērba dizaina modeļus vai etalonus. Zīmē skices, ievērojot modes tendences un stilus, izprot ķermeņa mēru sakarības, proporcijas, apjomus, veido un modelē piegrieztnes, pārzina un prot lietot materiālus un tehnoloģijas; sadar­bībā ar citiem speciālistiem projektē, plāno un izstrādā vizuāli, tehnoloģiski un funkcionāli pamatotus apģērbu dizaina modeļa etalonus, piedalās to sagatavoša­nā ieviešanai ražošanā; veic mākslinieciski augstvērtīgu izpildāmā darba projek­tēšanu, plānošanu, organizēšanu un īstenošanu atbilstoši konkrētam projektam. Apģērbu dizaina speciālists var būt citu speciālistu vadībā nodarbināta persona, pašnodarbināta persona, var veikt individuālo komercdarbību, var īstenot apģērbu dizaina projektēšanas, izgatavošanas un konsultēšanas funkcijas.

3.7.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja noteikt apģērba dizaina etalona izpildīšanai nepieciešamo resursu apjomu.

2. Spēja plānot darba uzdevumus, ievērojot klienta prasības.

3. Spēja piedalīties lēmumu pieņemšanā.

4. Spēja risināt problēmsituācijas un sniegt nepieciešamo risinājumu.

5. Spēja organizēt darbu savā darba vietā.

6. Spēja apkopot informāciju par apģērba dizaina etalona ieceres risinājuma veidiem un paņēmieniem.

7. Spēja zīmēt apģērba dizaina etalona skices.

8. Spēja noteikt apģērba dizaina etalona kompozicionālo, tonālo, koloristisko un stilistisko risinājumu.

9. Spēja izprast apģērba dizaina konstruktīvo risinājumu.

10. Spēja modelēt atbilstoši apģērba dizaina modelim.

11. Spēja izprast apģērba dizaina tehnoloģisko risinājumu.

12. Spēja sastādīt aptuveno izmaksu tāmi, izpildes plānu.

13. Sniegt projekta vadītājam un klientam informāciju par apģērba dizaina etalona vizuālo risinājumu.

14. Spēja analizēt projekta īstenošanas gaitu, kritiskos punktus un apkopot rezultātus.

15. Spēja izprast modes skates, apģērbu kolekciju veidošanas mērķus un uzdevumus.

16. Piedalīties apjomīgu projektu vizualizācijā un dokumentārā fiksēšanā.

17. Spēja piedalīties apģērba dizaina etalona projekta prezentācijā.

18. Spēja veikt projekta īstenošanas autoruzraudzību.

19. Spēja sadarboties ar citu profesiju speciālistiem.

20. Spēja patstāvīgi pilnveidot profesionalitāti, sekot līdzi jaunākajām aktualitātēm un tendencēm modes dizainā un tam radniecīgās jomās.

21. Spēja ievērot darba aizsardzības un vides aizsardzības prasības.

22. Spēja veikt darbu individuāli un sadarboties komandā.

23. Spēja plānot un organizēt veicamos darbus un noteikt to prioritātes.

24. Spēja lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus.

25. Spēja pārliecināt citus, argumentēt savu viedokli.

26. Spēja ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas principus.

27. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

28. Spēja sistemātiski pilnveidot savu profesionalitāti.

29. Spēja izprast modes dizaina nozīmi tirgus ekonomikā.

3.7.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izprast savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību un to racionālu organizēšanu.

2. Izgatavot estētiski un mākslinieciski vērtīgus apģērbu dizaina etalonus, izmantojot atbilstošas tehnoloģijas.

3. Izmantot ar nozari saistītos dokumentus un tajos lietoto terminoloģiju.

4. Pārzināt attiecīgās nozares izstrādājumu izgatavošanā izmantojamo audumu daudzveidību un orientēties to lietojumā un tehnoloģiskās apstrādes atšķirībās.

5. Izstrādāt pamatpiegrieztnes, prast tās lietot un modelēt.

6. Izprast apģērbu šūšanas tehnoloģijas pamatus.

7. Piedāvāt auguma īpatnībām atbilstošu tērpa modeli.

8. Piedalīties apģērbu kolekciju veidošanā.

9. Ievērot krāsu mācības pamatus.

10. Izprast proporciju nozīmi apģērba dizaina veidošanā.

11. Prast lietot šūšanas tehnoloģiskās iekārtas un instrumentus.

12. Prast lietot atbilstošus materiālus, palīgmateriālus un apdares mate­riālus.

13. Piedalīties apjomīgu projektu izstrādē un īstenošanā.

14. Pārzināt mākslas valodas pamatus, prast izmantot un piemērot tos projektēšanas procesā.

15. Izprast vispārīgos modes virzienus, modes vēstures stilus.

16. Izprast apģērbu dizaina vērtības estētiskā, etniskā un kultūrvēsturiskā kontekstā.

17. Lietot nozares tehniskos standartus.

18. Lietot nozares estētiskos standartus.

19. Saudzēt apkārtējo vidi.

20. Lietot pieejamos profesionālās informācijas avotus.

21. Veikt darba uzdevuma profesionālo analīzi, precizēt darba uzdevumu un saskaņot pasūtītāja prasības ar pasūtījuma īstenošanas tehnoloģiskajām iespējām.

22. Lietot laikmetīgas un tradicionālas apģērbu dizaina etalona projektē­šanas tehnoloģijas.

23. Prast prezentēt projekta materiālus tradicionālās tehnikās, kā arī mūsdienu tehnoloģijās un komentēt tos auditorijai.

24. Izstrādāt projekta tāmi.

25. Plānot laiku, kas nepieciešams projekta īstenošanai.

26. Veikt darbu individuāli un sadarboties komandā.

27. Rast radošus risinājumus.

28. Organizēt, vadīt un kontrolēt izpildāmos darbus.

29. Lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus.

30. Pārliecināt citus, argumentēt savu viedokli un risināt konfliktsituāci­jas.

31. Ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas principus.

32. Ievērot darba aizsardzības un higiēnas prasības.

33. Sazināties ar partneriem valsts valodā un divās svešvalodās.

34. Izprast apģērba dizaina nozīmi tirgus ekonomikā.

3.7.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zinā­šanas priekšstata līmenī:

1.1. ekonomikas pamati;

1.2. krāsu psiholoģija;

1.3. darba tiesiskās attiecības;

1.4. autortiesības.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zinā­šanas izpratnes līmenī:

2.1. apģērbu šūšanas tehnoloģija;

2.2. dizaina vēsture;

2.3. mākslas vēsture;

2.4. tērpu vēsture;

2.5. profesionālie termini vismaz divās svešvalodās;

2.6. izmaksu tāmju veidošanas principi;

2.7. digitālās tehnoloģijas;

2.8. apģērbu kolekciju veidošanas pamati;

2.9. komercdarbības pamati;

2.10. darba aizsardzība;

2.11. vides aizsardzība.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zinā­šanas lietošanas līmenī:

3.1. saskarsmes psiholoģija;

3.2. apģērbu konstruēšana un modelēšana;

3.3. krāsu teorijas pamati un koloristika;

3.4. digitālā krāsu teorija;

3.5. klasiskā zīmēšana;

3.6. speciālā zīmēšana;

3.7. skicēšana;

3.8. gleznošana;

3.9. lietišķā informātika;

3.10. laikmetīgā dizaina un modes dizaina tendences un aktualitātes;

3.11. informācijas tehnoloģijas;

3.12. pirmā palīdzība;

3.13. valsts valoda;

3.14. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

3.8. Multimediju dizaina speciālista profesijas standarts

3.8.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums - multimediju dizaina speciālists.

2. Profesijas kods - 3471 37.

3.8.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - trešais profesionālās kvalifikā­cijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

- multimediju dizaina speciālists izpilda daļu no multimediju dizainera pienākumiem un uzdevumiem, ir nodarbināts multimediju projektēšanas jomā; sadarbībā ar citiem speciālistiem plāno un izstrādā funkcionālus vizuāli, tehnoloģiski, ekonomiski un komunikatīvi sakārtotus un pamatotus multimediju produktus, to daļu vai atsevišķo elementu projektus ar estētiskās vērtības pamatpazīmēm. Multimediju dizaina speciālists ir ieguvis paaugstinātu teorētisko sagatavotību un profesionālo meistarību, kas dod iespēju veikt izpildītāja darbu projektēšanā, plānošanā, organizēšanā un īstenošanā atbilstoši konkrētam projektam un nepārsniedzot kompetenci. Multimediju dizaina speciālists ir citu speciālistu vadībā nodarbināta persona vai pašnodarbināta persona, var veikt individuālo komercdarbību, var būt nodarbināts multimediju, video, animācijas, programmatūras interfeisa un mājaslapas dizaina komercsabiedrībās, reklāmas aģentūrās, izdevniecībās, valsts un pašvaldības iestādēs, veicot projektēšanas un konsultēšanas funkcijas.

3.8.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja profesionāli novērtēt pilnvērtīgai multimediju projekta izpildīšanai nepieciešamo darbību, izvērtēt prioritātes.

2. Spēja noteikt informācijas un izejmateriālu apjomu, kvantitāti un kvalitāti.

3. Spēja piedalīties lēmumu pieņemšanā un izpildē atbilstoši rīcības plānam.

4. Spēja produktīvi organizēt, izmantot un uzturēt drošu un stabilu darba vietu un apstākļus, kā arī virtuālo vidi.

5. Spēja uztvert un definēt darba uzdevumu un pasūtītāja prasības, novērtēt projekta veidošanas un ekspluatācijas īpatnības, noteikt informācijas un dokumentu apritē izmantojamo informācijas tehnoloģiju līmeni.

6. Spēja apzināt potenciālos informācijas avotus un sadarboties ar partne­riem.

7. Spēja patstāvīgi iegūt informāciju par konkrētā projekta izpildei nepie­ciešamajiem reglamentējošajiem un saistošajiem projektēšanas standartiem, normām un ierobežojumiem, ievērot autortiesību normas.

8. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas, normatīvos aktus multimediju dizaina jomā un citus reglamentējošos dokumentus.

9. Spēja produktīvi apkopot informāciju par īstenojamo projektu, veicot projekta saturiskās struktūras un stilistikas aprakstu un saskaņošanu ar projekta vadītāju.

10. Spēja adekvāti rīkoties ar projektu saistītās problēmsituācijās un savlaicīgi pieņemt nepieciešamos lēmumus.

11. Spēja analizēt dizainparaugu un analogu estētisko vērtību pazīmes, kompozicionālo, tonālo, koloristisko un stilistisko risinājumu.

12. Spēja noteikt tehnisko risinājumu, salīdzināt pēc estētisko vērtību pazīmēm, novērtējot negatīvos un pozitīvos kritērijus.

13. Spēja novērtēt un analizēt saturisko izejmateriālu kvalitātes uzlaboša­nai nepieciešamo darba apjomu, sastādīt aptuvenu projekta izmaksu tāmi, izpildes termiņu grafiku, saskaņojot ar projekta vadītāju.

14. Spēja informēt projekta vadītāju un klientu par darba izpildes gaitu.

15. Spēja produktīvi piedalīties saturisko izejmateriālu un tehnoloģiju specifikācijas sastādīšanā, piedalīties projekta maketēšanas darba ietilpības, laika un kvalitātes noteikšanā.

16. Spēja izpildīt projekta saturiskā, vizuālā, tehniskā un tehnoloģiskā sastāva sastādīšanu un dokumentāro fiksēšanu.

17. Spēja ievērot projekta mērķauditorijas prasībām atbilstošus kvalitatī­vus vizuālos, estētiskos, ergonomiskos un kompozicionālos priekšnoteikumus.

18. Spēja izvēlēties projekta koncepcijai atbilstošāko proporciju un ritmu pamatojumu un stilistiski piemērotāko formu, līniju, laukumu risinājumu.

19. Spēja ņemt vērā tehnoloģiju ierobežojumus un prast izmantot to priekšrocības.

20. Spēja saskaņot ar klientu risinājumu, kontrolējot estētisko vērtību saglabāšanu, un veikt nepieciešamās korekcijas.

21. Spēja maketēt projektējamā produkta daļu, elementus vai to kopumu.

22. Spēja produktīvi prezentēt multimediju projekta konceptuālo risinājumu paraugus un sniegt komentārus atbilstoši kompetencei.

23. Spēja produktīvi veikt projekta autor­uzraudzību, kontrolējot estētiskās vērtību prioritātes saglabāšanu saskaņā ar tehnoloģisko procesu, atbilstību projekta koncepcijai un izpildes termiņam.

24. Spēja patstāvīgi sekot līdzi jaunākajām aktualitātēm un tendencēm multimediju produktu dizainā un tam radniecīgās jomās, apzināt un pilnveidot sadarbības iespējas ar līdzīgu profesiju speciālistiem.

25. Spēja ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības prasības, saudzēt apkārtējo vidi.

26. Spēja strādāt komandā.

27. Spēja izprast dizaina likumsakarības un to nozīmi tirgus ekonomikā.

3.8.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Plānot un organizēt savu darbu atbilstoši tā uzdevumam.

2. Izmantot mākslas valodas pamatus un piemērot tos projektējot.

3. Izprast vispārīgos multimediju un citus vizuālās informācijas pamat­principus.

4. Izprast multimediju projektu īstenošanas ietekmi uz mērķauditoriju.

5. Izprast dizaina vērtības estētiskā, etniskā un kultūrvēsturiskā kontekstā.

6. Izprast multimediju produkta novērtēšanas metodes un tās pārveido­šanas principus.

7. Izprast mūsdienu vizuālās vides stilistiskās likumsakarības.

8. Lietot nozares tehniskos standartus.

9. Lietot nozares estētiskos standartus.

10. Ievērot nozares ētiskās normas.

11. Lietot nozares terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

12. Lietot pieejamos profesionālās informācijas avotus.

13. Lietot internetu.

14. Gūt priekšstatu par nozares laikmetīgajām projektēšanas un īsteno­šanas tehnoloģijām.

15. Izvēlēties un lietot projekta īstenošanai piemērotas datorprogrammas.

16. Veikt darba uzdevuma profesionālo analīzi, apstrādāt informāciju, precizēt darba uzdevumu un saskaņot klienta prasības ar konkrētām darba īstenošanas tehnoloģiskajām iespējām.

17. Pieņemt tehniski nevainojamus izejmateriālus un sagatavot tos turpmākai lietošanai, korekcijai vai saglabāšanai arhīvā.

18. Novērtēt savu profesionālo iemaņu un prasmju atbilstību profesijas standartam un starptautiskā darba tirgus prasībām.

19. Sagatavot prezentācijai savus projekta materiālus un demonstrēt tos ieinteresētajai auditorijai.

20. Prast sastādīt projekta tāmi un izmantot to darba procesā.

21. Ievērot savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību un to racionālu organizāciju.

22. Izprast pilnvērtīgai multimediju projekta izpildei nepieciešamās darbības.

23. Īstenot estētiski un mākslinieciski vērtīgu ideju, izmantojot atbilstošas tehnoloģijas.

24. Lietot ar nozari saistītos profesionālos standartus, dokumentāciju un terminoloģiju.

25. Veidot sadarbību ar projekta īstenošanā nepieciešamo tehnoloģiju speciālistiem (piemēram, videouzņemšanā, videodigitālās apstrādes tehnoloģi­jās, akustiskā signāla digitālās apstrādes tehnoloģijās, lietotājinterfeisa tehno­loģijās, interaktīvajās digitālajās tehnoloģijās, režijā, digitālās krāsu korekcijas tehnoloģijās, apgaismošanas tehnoloģijās, vizuālās komunikācijas tehnoloģijās, mūzikas teorijā un kompozīcijā, programmēšanā).

3.8.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zinā­šanas priekšstata līmenī:

1.1. tehniskā estētika;

1.2. darba tiesiskās attiecības;

1.3. autortiesības.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zinā­šanas izpratnes līmenī:

2.1. ergonomika;

2.2. izmaksu tāmju veidošanas principi;

2.3. saskarsmes psiholoģija;

2.4. dizaina vēsture;

2.5. mākslas vēsture;

2.6. kultūrvides likumsakarības;

2.7. videodigitālās apstrādes tehnoloģijas;

2.8. mūzikas teorijas pamati un kompozīcija;

2.9. projektu funkcionālās analīzes pamati;

2.10. projektēšana;

2.11. skaņas teorijas pamati;

2.12. krāsu psiholoģija;

2.13. profesionālie termini vismaz divās svešvalodās;

2.14. vides aizsardzība;

2.15. darba aizsardzība.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zinā­šanas lietošanas līmenī:

3.1. stilu analīze;

3.2. vizuālās informācijas saziņas līdzekļi;

3.3. virtuālās modelēšanas un maketēšanas tehnoloģijas;

3.4. divdimensiju un trīsdimensiju kompozīcija;

3.5. krāsu teorijas pamati un koloristika;

3.6. digitālā krāsu teorija;

3.7. reproducēšanas tehnoloģijas;

3.8. zīmēšana;

3.9. skicēšana;

3.10. gleznošanas tehnoloģijas;

3.11. fotografēšanas tehnoloģijas;

3.12. lietišķā informātika;

3.13. laikmetīgā dizaina tendences un aktualitātes;

3.14. profesionālā saskarsme;

3.15. video vēsture;

3.16. stilistika;

3.17. pirmā palīdzība;

3.18. valsts valoda;

3.19. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.";

4.3. papildināt pielikumu aiz 5.1.apakšnodaļas ar 5.2. un 5.3.apakšnodaļu šādā redakcijā:

"5.2. Frizūru modelētāja profesijas standarts

5.2.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums - frizūru modelētājs.

2. Profesijas kods - 5141 17.

5.2.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - trešais profesionālās kvalifikā­cijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

- frizūru modelētājs ir skaistumkopšanas nozares kvalificēts darbinieks, kurš apkalpo klientu un piedalās individuālā vizuālā tēla veidošanā un kopšanā, modelē un veido frizūras un frizūru modes kolekcijas, lieto jaunākās tehnoloģijas, izmanto daudzveidīgus instrumentus, profesionālo matu un dekoratīvo kosmētiku, ievēro sanitāri higiēniskos noteikumus, patstāvīgi plāno un organizē savu darbu, spēj strādāt komandā. Frizūru modelētājs var būt pašnodarbināta persona, var veikt individuālo komercdarbību, strādāt frizētavās un skaistumkopšanas salonos.

5.2.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja organizēt un sakopt darba vidi atbilstoši veicamajam procesam, plānot tehnoloģiskā procesa darbu secību, nodrošinot klientu drošu apkalpošanu visā darba procesa laikā.

2. Spēja uzmanīgi sastādīt un lasīt frizūru veidošanas tehnoloģiskās kartes, shēmas, izprast instrukcijas un lietot iegūto informāciju darba procesā.

3. Spēja modelēt un zīmēt frizūru veidošanas tehnoloģiskās shēmas, veikt darba procesus atbilstoši shēmām.

4. Spēja sazināties un sadarboties, veidojot pozitīvu saskarsmi, izmantot savas profesionālās zināšanas klienta individuālā tēla veidošanā.

5. Spēja radoši ieteikt klientam izveidotā koptēla transformēšanas iespējas un korekti konsultēt par izveidotā koptēla uzturēšanu un kopšanu.

6. Spēja atbilstoši novērtēt klienta matu un ādas veselības stāvokli un noteikt slimības pazīmes, atšķirt slimības veidus, pieņemt lēmumu par atbilstošu darba procesu un profesionālās matu kosmētikas lietošanu.

7. Spēja rūpīgi mazgāt, masēt galvu, izmantojot atbilstošus profesionālos matu kopšanas līdzekļus, ieteikt matu kopšanas līdzekļus lietošanai mājas apstākļos.

8. Spēja radoši veidot daudzveidīgas frizūras dažādu garumu matiem, izvēloties un lietojot atbilstošus materiālus un darba tehnoloģijas.

9. Spēja radoši veidot dažādas ondulācijas un veidot frizūras ar ondulāciju elementiem.

10. Spēja modelēt, veidot un noformēt frizūru modes kolekcijas, radoši analizējot modes tendences un izmantojot daudzveidīgus mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus.

11. Spēja precīzi griezt un filēt matus, pamatojoties uz shēmām un izmantojot atbilstošas tehnoloģijas.

12. Spēja skūt galvu, skūt un griezt bārdu un ūsas, veidojot dažādas formas atbilstoši klienta sejas morfoloģiskajām īpatnībām un lietojot atbilstošas tehnoloģijas un profesionālo ādas kopšanas kosmētiku.

13. Spēja precīzi sagatavot un veikt matu ķīmiskās apstrādes procesu, ievērojot instrukcijas un lietojot atbilstošas tehnoloģijas.

14. Spēja rūpīgi izgatavot dažādas sarežģītības izstrādājumus un rotājumus no grieztajiem matiem un to aizvietotājiem, kopt tos un radoši lietot darba procesā.

15. Spēja precīzi un sistemātiski veikt ekonomiski pamatotus aprēķinus tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai.

16. Spēja ievērot elektrodrošības un ugunsdrošības prasības darba vidē, ja nepieciešams, atbilstoši reaģēt, spēja sniegt pirmo palīdzību, izvēlēties un lietot drošus darba paņēmienus.

17. Spēja atbilstoši veicamajam darbam izvēlēties darba instrumentus, piederumus un aparatūru, darba apģērbu un individuālās aizsardzības līdzekļus.

18. Spēja precīzi izvēlēties un saskaņā ar instrukcijām lietot dezinfekcijas līdzekļus atbilstoši sanitāri higiēniskajām prasībām.

19. Spēja atbilstoši veicamajam darbam izvēlēties profesionālo matu kosmētiku un precīzi ievērot tās lietošanas instrukcijas.

20. Spēja ievērot vides aizsardzības prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

21. Spēja pilnveidot kvalifikāciju atbilstoši nozares attīstībai un darba tirgus pieprasījumam, regulāri un patstāvīgi iepazīstoties ar jaunākajiem materiāliem, instrumentiem, tehnoloģijām un darba paņēmieniem.

22. Spēja praktiski piemērot normatīvo aktu prasības, kas reglamentē nozares procesus, komercdarbības organizēšanu, drošus darba paņēmienus un saudzīgu attieksmi pret dabu.

5.2.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Noteikt matu un ādas tipu, struktūru un veselības stāvokli, kā arī atpazīt matu un ādas bojājumus un slimības.

2. Pārbaudīt galvas ādas alerģisko reakciju pirms ķīmiskiem procesiem.

3. Izvēlēties, sagatavot un lietot dezinfekcijas līdzekļus, ievērojot to lietošanas instrukcijas.

4. Izvēlēties, tīrīt, dezinficēt, sterilizēt un lietot instrumentus, piederumus un apa­ratūru darba procesā.

5. Izvēlēties atbilstošu profesionālo matu kosmētiku, ievērot tās lietošanas un glabāšanas noteikumus.

6. Modelēt un veidot daudzveidīgas frizūras un frizūru elementus, izmantot mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus.

7. Aprēķināt un dozēt nepieciešamo matu kosmētikas daudzumu, aprēķināt izcenojumu.

8. Sagatavot klientu apkalpošanai un veikt noslēguma darbus.

9. Mazgāt galvu un masēt galvas ādu, ieteikt matu kopšanas līdzekļus lietošanai mājas apstākļos.

10. Tīt matus uz ruļļiem atbilstoši shēmām.

11. Sakārtot matus frizūrā pēc ruļļu izņemšanas.

12. Analizēt modes tendences, zīmēt frizūras un frizūru veidošanas tehnoloģiskās shēmas.

13. Lietot dažādus matu uzkasīšanas paņēmienus.

14. Gofrēt un taisnot matus.

15. Griezt un filēt matus.

16. Izvēlēties un sagatavot krāsu, izmantojot krāsu paleti.

17. Veidot ondulācijas.

18. Veikt matu ķīmisko apstrādi - pigmentēt, krāsot, balināt, noņemt mākslīgo krāsu.

19. Izvēlēties un lietot ilgviļņu likšanas un matu ķīmiskās taisnošanas ķīmisko sastāvu.

20. Veikt matus reģenerējošus procesus.

21. Griezt bārdu un ūsas, skūt galvu, bārdu un ūsas.

22. Tresēt matus, izgatavot šinjonus, bizes un šķipsnas.

23. Izgatavot dekoratīvus elementus un izstrādājumus no dabiskiem un mākslīgiem matiem, kopt tos.

24. Pieaudzēt, piepīt un piešūt matus.

25. Modelēt un veidot frizūru modes kolekcijas.

26. Koriģēt seju ar dekoratīvās kosmētikas līdzekļiem.

27. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības prasības.

28. Ievērot patērētāju tiesības.

29. Sniegt pirmo palīdzību.

30. Organizēt darba vidi, veikt epidemioloģiskās drošības pasākumus.

31. Ievērot personīgo higiēnu.

32. Saudzēt apkārtējo vidi.

33. Lietot individuālos aizsardzības līdzekļus.

34. Plānot un organizēt savu darbu.

35. Atrast, atlasīt un izmantot informāciju darba procesu nodrošināšanai.

36. Elastīgi risināt problēmsituācijas.

37. Strādāt patstāvīgi un komandā.

5.2.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai priekšstata līmenī nepieciešamas zināšanas par komercdarbības pamatiem.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zinā­šanas izpratnes līmenī:

2.1. frizūru un tērpu attīstības vēsture;

2.2. krāsu un stilu mācība;

2.3. komersanta darba organizācija;

2.4. lietvedības pamati;

2.5. grāmatvedības pamati;

2.6. profesionālie termini vismaz divās svešvalodās;

2.7. darba tiesiskās attiecības;

2.8. darba aizsardzība;

2.9. ugunsdrošības, elektrodrošības un civilās aizsardzības noteikumi;

2.10. nelaimes gadījumu klasifikācija, to cēloņi;

2.11. arodslimības, to cēloņi;

2.12. patērētāju tiesības;

2.13. vides aizsardzība.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zinā­šanas lietošanas līmenī:

3.1. vizuālā tēla veidošanas paņēmieni;

3.2. tēla veidošanas pamatojums;

3.3. friziera darbu tehnoloģiskie procesi;

3.4. tehnoloģiskā procesa darbu secības plānošana;

3.5. tehnoloģiskās shēmas;

3.6. frizūru modelēšana;

3.7. frizūru dizains un kompozīcija;

3.8. friziera darba instrumenti, aparatūra un piederumi;

3.9. profesionālās matu kosmētikas veidi;

3.10. profesionālās matu kosmētikas īpašības un lietošana;

3.11. profesionālie ādas kopšanas līdzekļi;

3.12. cilvēka mata un ādas anatomija un funkcijas;

3.13. ādas, matu un nagu slimības, to profilakse;

3.14. epidemioloģiskās drošības pasākumi;

3.15. dezinfekcijas līdzekļi, to lietošana;

3.16. galvas mazgāšanas un masāžas procesi;

3.17. matu uztīšana uz ruļļiem;

3.18. matu veidošana;

3.19. matu griešana;

3.20. matu griezumu shēmu kombinēšana;

3.21. matu ķīmiskās apstrādes procesi;

3.22. bārdas un ūsu apstrāde;

3.23. dekoratīvo matu izstrādājumu izgatavošana, kopšana un lietošana;

3.24. matu pieaudzēšana, piepīšana un piešūšana;

3.25. cilvēka ķermeņa uzbūve, proporcijas;

3.26. cilvēka sejas morfoloģiskās īpatnības;

3.27. cilvēka ķermeņa, galvas un sejas zīmēšana;

3.28. dekoratīvās kosmētikas līdzekļi un instrumenti;

3.29. meikapu veidi;

3.30. dekoratīvās kosmētikas lietošana;

3.31. sejas korekcijas paņēmieni;

3.32. pirmā palīdzība;

3.33. informācijas tehnoloģiju izmantošana;

3.34. informācijas atlase un izvērtēšana;

3.35. rīcība ugunsgrēka gadījumā;

3.36. darba vides organizēšana;

3.37. datora lietošana, biroja lietotnes;

3.38. uz klientu orientēta saskarsme;

3.39. valsts valoda;

3.40. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

5.3. Ugunsdzēsēja profesijas standarts

5.3.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums - ugunsdzēsējs.

2. Profesijas kods - 5161 02.

5.3.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

- ugunsdzēsējs dzēš ugunsgrēkus, veic neatliekamos avāriju seku likvidē­šanas un glābšanas darbus, lai novērstu ugunsgrēka apdraudējumu cilvēkiem un samazinātu nodarīto kaitējumu īpašumam un videi. Ugunsdzēsējs strādā pašval­dību, valsts iestāžu, organizāciju un komersantu ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestos.

5.3.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja saprast un precīzi izpildīt pašvaldību, valsts iestāžu, organizāciju un komersantu ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasības.

2. Spēja pārbaudīt un novērtēt ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas, aprīkojuma, ekipējuma un sakaru līdzekļu gatavību darbam un uzturēt tos tehniskā kārtībā.

3. Spēja strādāt ar ugunsdzēsības un glābšanas tehniku, izmantot aprīko­jumu un ekipējumu notikuma seku likvidēšanā.

4. Spēja brīdināt cilvēkus par iespējamo apdraudējumu un, ja nepiecie­šams, glābt cilvēkus, sniegt pirmo palīdzību, iznest materiālās vērtības un izvest dzīvniekus no riska zonas.

5. Spēja pastāvīgi pilnveidot savas profesionālās prasmes, zināšanas un fizisko sagatavotību.

6. Spēja precīzi izpildīt vadītāja rīkojumus, savus un kopējos uzdevumus.

7. Spēja adekvāti rīkoties kritiskās situācijās, novērtēt dzīvību un veselību apdraudošas situācijas un pieņemt patstāvīgus lēmumus.

8. Spēja strādāt elpošanai nepiemērotā vidē, izvēloties atbilstošus individuālos aizsardzības līdzekļus un ugunsdzēsības un glābšanas tehniskos līdzekļus.

9. Spēja dzēst ugunsgrēkus, izvēloties un lietojot atbilstošu ugunsdzēsības tehnisko aprīkojumu, atbilstošas ugunsgrēka dzēšanai paredzētās ugunsdzēšanas vielas un to ņemšanas vietas.

10. Spēja pārbaudīt notikuma seku likvidēšanā izmantoto aprīkojumu un novietot aprīkojumu noteiktā vietā automobilī.

11. Spēja uzturēt savstarpējos sakarus notikuma vietā.

12. Spēja ievērot vides aizsardzības prasības un veikt darba pienākumus, nodarot iespējami mazāku kaitējumu videi.

13. Spēja veikt ugunsdzēsības iekšējās un ārējās ūdensapgādes sistēmas pārbaudes.

5.3.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Glābt cilvēkus, izvest dzīvniekus un sargāt īpašumu ugunsgrēkos un citos notikumos.

2. Ievērot darba aizsardzības prasības.

3. Brīdināt cilvēkus par dzīvības draudiem.

4. Sniegt pirmo palīdzību cietušajiem.

5. Dzēst ugunsgrēkus.

6. Veikt glābšanas darbus ugunsgrēkos.

7. Pieņemt patstāvīgu lēmumu dzīvībai bīstamās situācijās.

8. Pildīt pašvaldību, valsts iestāžu, organizāciju un komersantu ugunsdro­šības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasības.

9. Strādāt ar ugunsdzēsības un glābšanas tehnisko aprīkojumu un speciālajiem instrumentiem.

10. Lietot individuālos aizsardzības līdzekļus.

11. Strādāt ar ugunsdzēsības un glābšanas automobiļiem.

12. Uzturēt ugunsdzēsības un glābšanas tehniku un aprīkojumu tehniskā kārtībā.

13. Uzlauzt, nojaukt būvkonstrukcijas.

14. Strādāt ar sakaru līdzekļiem, uzturēt nepārtrauktus sakarus ar notikuma vietā iesaistītajām institūcijām.

15. Izmantot ugunsdzēsības automobiļu un tehniskā aprīkojuma taktiskās iespējas, veicot ugunsdzēsības un glābšanas darbus.

16. Spēja sazināties.

17. Strādāt patstāvīgi un komandā.

18. Pilnveidot prasmes un zināšanas.

19. Uzturēt atbilstošu fiziskās sagatavotības līmeni.

20. Plānot un organizēt savu darbu.

21. Ievērot vides aizsardzības noteikumu prasības.

5.3.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai priekšstata līmenī nepieciešamas zināšanas par normatīvajiem aktiem, kas reglamentē pašvaldību, valsts iestāžu, organizāciju un komersantu ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbību.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zinā­šanas izpratnes līmenī:

2.1. pašvaldību, valsts iestāžu, organizāciju un komersantu ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu organizācija;

2.2. ugunsgrēks un tā attīstība;

2.3. ugunsgrēku dzēšanas taktika;

2.4. apakšvienības taktiskās iespējas;

2.5. ugunsdzēsības pamatautomobiļi un ugunsdzēsības speciālie automobiļi;

2.6. profesionālā psiholoģija;

2.7. ugunsdrošības profilakse.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zinā­šanas lietošanas līmenī:

3.1. darba aizsardzības prasības pašvaldību, valsts iestāžu, organizāciju un komersantu ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestā;

3.2. ugunsgrēku dzēšana;

3.3. elpošanas ceļu aizsardzības līdzekļi;

3.4. sakaru organizēšana notikuma vietā;

3.5. izvēršanās notikuma vietā, kompleksie vingrinājumi;

3.6. fiziskā sagatavotība;

3.7. pirmā palīdzība;

3.8. profesionālā sazināšanās;

3.9. vides aizsardzība;

3.10. darba tiesiskās attiecības.";

4.4. papildināt pielikumu aiz 6.1.apakšnodaļas ar 6.2. un 6.3.apakšnodaļu šādā redakcijā:

"6.2. Dārznieka profesijas standarts

6.2.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums - dārznieks.

2. Profesijas kods - 6113 01.

6.2.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - trešais profesionālās kvalifikā­cijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

- dārznieks nosaka audzēšanai paredzētās produkcijas daudzumu un šķirnes, iegādājas sēklas, stādus, mēslojumu un citus nepieciešamos materiālus, audzē dārzkopības produkciju, nodarbojas ar saražotās produkcijas pirmapstrādi, uzglabāšanu un realizāciju. Dārznieks ir nodarbināta persona vai pašnodarbināta persona, var veikt individuālo komercdarbību, var būt nodarbināts komercsa­biedrībās, valsts un pašvaldības iestādēs.

6.2.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja sagatavot darba uzdevumus, plānot un organizēt savu darbu.

2. Spēja izvēlēties audzējamās kultūras un šķirnes atbilstoši specializā­cijai, ražošanas un realizācijas iespējām.

3. Spēja sastādīt augu seku, pamatojoties uz saimniecībā audzējamām augu kultūrām un augsnes agroķīmisko vērtējumu.

4. Spēja sēt un (vai) stādīt kultūraugus, pareizi sagatavojot augsni siltumnīcā un (vai) atklātā laukā.

5. Spēja kopt un veidot augļaugu stādījumus atbilstoši attiecīgās augļaugu kultūras prasībām, izmantojot piemērotākos augu aizsardzības un augu mēslo­šanas līdzekļus, izvēlēties un veidot piemērotāko vainaga formu.

6. Spēja kopt dārzeņu kultūru stādījumus atbilstoši attiecīgās dārzeņu kultūras prasībām, izmantojot piemērotākos augu aizsardzības un augu mēslošanas līdzekļus.

7. Spēja kopt apstādījumu augus atbilstoši attiecīgās apstādījumu augu kultūras prasībām, izmantojot piemērotākos augu aizsardzī­bas un augu mēslošanas līdzekļus.

8. Spēja noteikt kultūraugu gatavības pakāpi, novākt ražu, izvēloties pareizu tehnoloģiju un novākšanas laiku.

9. Spēja veikt ražas pirmapstrādi un uzglabāt ražu.

10. Spēja sagatavot telpu ražas uzglabāšanai un nodrošināt uzglabāšanas apstākļus.

11. Spēja izvēlēties un veikt kultūraugu pavairošanu, aprēķināt nepiecie­šamo stādu daudzumu, izvēlēties piemērotāko tehnoloģiju un kopšanu.

12. Spēja atpazīt sēklas materiālu un augu dēstus dažādās attīstības pakāpēs.

13. Spēja izvēlēties lauksaimniecības mašīnas un (vai) mazgabarīta tehniku atbilstoši augu kultūras tehnoloģiskajām prasībām.

14. Spēja izvērtēt produktu pieprasījumu tirgū un nodrošināt realizējamās produkcijas sortimentu, daudzumu, kvalitāti.

15. Spēja veikt saimniecības datu uzskaiti, noformējot dokumentus atbil­stoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos lietvedības un dārzniecības jomā.

16. Spēja lietot bioloģiskās un integrētās augu audzēšanas metodes, nekai­tējot videi.

17. Spēja veikt darba pienākumus, ievērot darba aizsardzības prasības.

6.2.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Noteikt augsnes tipu, mehānisko sastāvu un augsnes skābumu (pH).

2. Noņemt augsnes vidējo paraugu.

3. Lietot augšņu kartogrammas.

4. Izmērīt un aprēķināt lauka platības.

5. Lietot nozarei atbilstošu terminoloģiju valsts valodā un divās svešva­lodās.

6. Orientēties klimatiskajai zonai piemērotajā augu sortimentā.

7. Pazīt augus, to sēklas, dēstus, pavairošanas paņēmienus.

8. Sastādīt optimālu augu seku konkrētai augu kultūrai.

9. Izvēlēties augsnes apstrādes tehnoloģiju atbilstoši augsnes īpašībām.

10. Veikt augsnes pamatapstrādi.

11. Novērtēt augsnes apstrādes kvalitāti.

12. Veikt nezāļu profilaktisko ierobežošanu.

13. Sagatavot sēklu un (vai) stādāmo materiālu sējai un (vai) stādīšanai.

14. Pazīt sēklas materiālu un augu dēstus dažādās attīstības pakāpēs.

15. Regulēt sējmašīnu atbilstošās augu kultūras sējai.

16. Sēt un (vai) stādīt.

17. Veikt kultūraugu papildmēslošanu.

18. Veikt nezāļu mehānisko un ķīmisko apkarošanu.

19. Veidot augļu koku vainagus atbilstoši audzējamai augļu koku kultūrai un izvēlētajam vainaga tipam.

20. Kopt un veidot ogu krūmus.

21. Kopt ilggadīgos stādījumus.

22. Kopt dārzeņu kultūru stādījumus.

23. Izvērtēt apputeksnēšanas nepieciešamību atklātā laukā un siltumnīcās.

24. Izmantot augu mēslošanas līdzekļus.

25. Izmantot augu aizsardzības līdzekļus.

26. Kopt dekoratīvo apstādījumu augus atbilstoši audzēšanas prasībām.

27. Kopt viengadīgās un daudzgadīgās puķes atbilstoši audzēšanas prasībām.

28. Noteikt kultūraugu gatavības pakāpi.

29. Novākt ražu.

30. Sagatavot novākto produkciju uzglabāšanai.

31. Sagatavot telpas ražas uzglabāšanai.

32. Veikt ražas glabāšanas kontroli, nodrošināt uzglabāšanas apstākļus.

33. Noformēt produktu tirgum.

34. Aprēķināt kultūraugu stādu daudzumu konkrētai platībai.

35. Izvēlēties piemērotākās tehnoloģijas un režīmus stādu audzēšanā.

36. Kopt stādus/dēstus.

37. Pasūtīt darbam nepieciešamās mašīnas, mehānismus un darbarīkus.

38. Izvēlēties lauksaimniecības mašīnas atbilstoši tehnoloģiskajām prasībām.

39. Aprēķināt nepieciešamo kultūraugu šķirņu sēklu/dēstu daudzumu.

40. Lietot bioloģiskās un integrētās audzēšanas metodes.

41. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

42. Kontrolēt procesus augos un augsnē.

43. Ievērot produktu reglamentējošos standartus.

44. Sastādīt tehnoloģiskās kartes produkta ražošanai.

45. Novērtēt izejmateriālu kvalitāti.

46. Orientēties tirgus piedāvājumā un pieprasījumā.

47. Veikt darba un resursu uzskaiti.

48. Sagatavot un sniegt informāciju, reklamēt produkciju.

49. Saudzēt apkārtējo vidi.

50. Ievērot darba aizsardzības noteikumus.

51. Veidot lietišķas attiecības kolektīvā.

52. Informēt klientus.

53. Ievērot ētikas normas.

6.2.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai priekšstata līmenī nepieciešamas zināšanas par dārzkopības produkcijas pārstrādes pamatiem.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zinā­šanas izpratnes līmenī:

2.1. stādāmā materiāla audzēšana;

2.2. augu morfoloģija un fizioloģija;

2.3. augkopības kultūru ieviešana augu sekai;

2.4. bioloģiskā lauksaimniecība, ekoloģiskās produkcijas audzēšana;

2.5. darbu organizācija un plānošana;

2.6. mašīnas un mehānismi, to lietošana;

2.7. augu aizsardzības līdzekļi, to lietošanas īpatnības;

2.8. saimniecības datu uzskaite, grāmatvedības dokumentācija, biznesa pamati;

2.9. tirgzinības pamati;

2.10. profesionālie termini vismaz divās svešvalodās;

2.11. darba aizsardzība;

2.12. vides aizsardzība un videi nekaitīgi darba paņēmieni;

2.13. darba tiesiskās attiecības.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zinā­šanas lietošanas līmenī:

3.1. dārzkopībā lietojamo augu sortiments augļkopībā, dārzeņkopībā, puķkopībā;

3.2. dārzkopībā lietojamo šķirņu sortiments augļkopībā, dārzeņkopībā, puķkopībā;

3.3. dārzkopības kultūru audzēšanas specifika atklātā laukā un siltumnī­cās;

3.4. dārzkopības kultūru audzēšanas specifika mazdārziņā un lielražošanā;

3.5. dārzeņu, augļaugu, ogulāju un puķu viengadīgie un daudzgadīgie stādījumi, to ierīkošana un kopšana;

3.6. audzēšanai piemērotās augsnes, substrāti, to ielabošana;

3.7. lauku iemērīšana un platības aprēķini;

3.8. augu mēslošanas līdzekļi, to lietošana;

3.9. dārzkopības produkcijas realizācija;

3.10. dārzkopības produkcijas uzglabāšana;

3.11. produkcijas kvalitātes prasības;

3.12. valsts valoda;

3.13. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

6.3. Biškopja profesijas standarts

6.3.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums - biškopis.

2. Profesijas kods - 6123 01.

6.3.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - trešais profesionālās kvalifikā­cijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

- biškopis veic pilna tehnoloģiskā cikla darbus bišu dravā, organizē pri­māro ražošanu, iegūst biškopības produkciju un veic tās pārstrādi un realizāciju. Biškopis ir nodarbināta persona vai pašnodarbināta persona, var veikt individuālo komercdarbību, var būt nodarbināts valsts un pašvaldības iestādēs.

6.3.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja novērtēt un veikt ekonomiski pamatotus aprēķinus tehnoloģiskā ražošanas cikla nodrošināšanai.

2. Spēja plānot ražošanas procesu.

3. Spēja novērtēt dravas cilts materiālu un organizēt ciltsdarbu dravā.

4. Spēja izaudzēt kvalitatīvas bišu mātes.

5. Spēja konstatēt bišu saimju saslimšanas gadījumus (profilakse).

6. Spēja īstenot bišu saimju ārstniecības un profilakses pasākumus dravā.

7. Spēja sagatavot un izmantot nepieciešamo inventāru un aprīkojumu.

8. Spēja apkopt bišu saimes atbilstoši labas prakses nosacījumiem.

9. Spēja sagatavot bišu saimes produktīvā ienesuma izmantošanai.

10. Spēja sagatavot bišu saimes ziemo­šanai.

11. Spēja sagatavot un izmantot bišu saimes lauksaimniecības kultūraugu apputeksnēšanai.

12. Spēja organizēt ceļojošo dravniecību bišu barības bāzes uzlabošanai.

13. Spēja organizēt produkcijas ražošanu un pārstrādi atbilstoši labas ražošanas prakses nosacījumiem un paškontroles sistēmas principiem.

14. Spēja sagatavot saražoto produkciju realizācijai.

15. Spēja noformēt ražošanas un realizācijas dokumentāciju atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos lietvedības un biškopības jomā.

16. Spēja organizēt darbu dravā atbilstoši darba aizsardzības un vides aizsardzības prasībām.

17. Spēja sadarboties, strādāt komandā, pieņemt lēmumus, ievērojot saskarsmes pamatprincipus.

6.3.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Veikt bišu saimju agro apskati, novērtēt bišu ziemošanu un sniegt palīdzību.

2. Novērtēt bišu saimes spēku, barības daudzumu, bišu mātes esību, bišu ligzdas vispārīgo stāvokli.

3. Iztīrīt vai nomainīt bišu ligzdas grīdiņu.

4. Veikt pavasara galveno revīziju.

5. Sagatavot bišu saimes pavasara attīstības posmam (sašaurināt skrejas, ligzdas, papildus nosegt).

6. Papildināt bišu barības rezerves.

7. Izlīdzināt bišu saimju spēku.

8. Pārcelt bišu saimes tīros stropos.

9. Labot bišu bezmātes un traniņu saimes.

10. Noņemt paraugus bišu slimību diagnostikai.

11. Atpazīt bišu slimību klīniskās pazīmes.

12. Veikt profilaktiskos pasākumus bišu slimību ierobežošanai.

13. Ārstēt bišu slimības.

14. Iestiepļot un iešūnot apkāres.

15. Paplašināt bišu ligzdu, uzlikt medus telpu un otro stāvu.

16. Daļēji un pilnīgi nomainīt bišu ligzdas.

17. Sagatavot bišu saimes pārvešanai, pārvest, izvietot novietnē un apkopt pēc pārvešanas.

18. Novērst spietošanas noskaņu, saņemt un izmantot spietu, sakārtot izspietojamās bišu saimes ligzdu.

19. Pavairot bišu saimes, izvēloties piemērotāko jaunu bišu saimju veido­šanas metodi.

20. Audzēt bišu mātes, izvēloties dravai piemērotāko bišu māšu audzēša­nas paņēmienu.

21. Izvēlēties un sagatavot bišu māšu audzēšanai nepieciešamās bišu ciltsaimes, bišu māšu audzētājsaimes, tranu saimes.

22. Kopt bišu saimes ienesuma laikā.

23. Atņemt, atvākot, izsviest, izspiest, fasēt medu.

24. Realizēt biškopības produkciju.

25. Sagatavot bišu saimes ziemošanai, veikt rudens revīziju.

26. Papildināt bišu barības krājumus ziemošanai, novērtēt to kvalitāti.

27. Veikt varrozes ārstēšanas pasākumus.

28. Veikt bišu saimju ziemināšanu un uzraudzību ziemā.

29. Izvēlēties produktīvu dravas novietni.

30. Veikt pasākumus bišu barības bāzes uzlabošanai.

31. Sagatavot un izmantot bišu saimes apputeksnēšanas darbam.

32. Sagatavot bišu saimes medus ražošanai, ražot medu.

33. Vākt ziedputekšņus, veikt to pirmapstrādi, uzglabāt.

34. Iegūt bišu maizi, veikt tās pārstrādi, uzglabāt.

35. Ražot vasku, sašķirot vaska izejvielas un veikt to pārstrādi vaskā.

36. Ražot propolisu, veikt tā pirm­ap­strādi, uzglabāšanu.

37. Iekārtot un pildīt dravas uzskaites dokumentāciju.

38. Noformēt bišu saimju izvietošanai nepieciešamos līgumus.

39. Noformēt preču uzskaites dokumentus un pavaddokumentus.

40. Iekārtot dravas novietni atbilstoši labas prakses priekšnoteikumiem.

41. Ievērot higiēnas prasības un paškontroli biškopības produktu apritē.

42. Ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības prasības dravā.

6.3.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zinā­šanas priekšstata līmenī:

1.1. bišu indes vākšanas inventārs;

1.2. bišu inde, tās pārstrāde;

1.3. bišu paketes, to ražošana un izmantošana;

1.4. bišu selekcijas teorētiskie pamati;

1.5. bišu selekcijas metodes;

1.6. mikrobioloģijas pamati;

1.7. klimats, tā nozīme augkopībā;

1.8. augs, tā augšanas apstākļi;

1.9. bioloģiskā lauksaimniecība;

1.10. augkopība;

1.11. dārzeņkopība;

1.12. augļkopība;

1.13. darba aizsardzība;

1.14. ievads komercdarbībā;

1.15. meža izmantošana;

1.16. meža atjaunošana;

1.17. meža aizsardzība;

1.18. meža taksācija.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zinā­šanas izpratnes līmenī:

2.1. bišu saimes sabiedriskās funkcijas;

2.2. medus bišu barība;

2.3. bišu saimes ligzda;

2.4. bišu saimes augšana;

2.5. spietošana;

2.6. ienesuma izmantošana;

2.7. bišu saimes ziemošana;

2.8. bites ķermeņa uzbūve un darbība;

2.9. vaska izdalīšanās un bišu celtniecības darbība;

2.10. dravas celtnes un celtnes dravas darbiem;

2.11. mežu nektāraugi;

2.12. parku un dekoratīvo stādījumu nektāraugi;

2.13. augļu dārzu un ogulāju nektāraugi;

2.14. dārzeņu nektāraugi;

2.15. pļavu nektāraugi;

2.16. lopbarības, lauksaimniecības nektāraugi;

2.17. eļļas, ēteriskās eļļas nektāraugi;

2.18. īpaši bitēm audzējamie nektāraugi;

2.19. bite - nektāra savācēja un augu apputeksnētāja;

2.20. bišu rases, to raksturojums;

2.21. augsne, tās nozīme;

2.22. augu maiņa;

2.23. augsnes apstrāde;

2.24. sēkla, sēja;

2.25. nezāles, to ierobežošana;

2.26. augu aizsardzības pamati;

2.27. civiltiesības;

2.28. darba tiesiskās attiecības;

2.29. zemes tiesības;

2.30. komercdarbības veidi;

2.31. personības attīstība;

2.32. saskarsmes un vadības stili;

2.33. profesionālie termini vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zinā­šanas lietošanas līmenī:

3.1. pamatnoteikumi darbā ar bitēm, ugunsdrošības un darba aizsardzības noteikumi;

3.2. bišu saimes spēks un mātes kvalitāte;

3.3. pavasara darbi dravā;

3.4. bišu saimju pavairošana;

3.5. bišu māšu audzēšana;

3.6. ceļojošā dravniecība;

3.7. bišu saimju ienesums un tā izmantošana;

3.8. bišu saimju ieziemošanas organizācija;

3.9. stropu tipi un konstrukcijas;

3.10. bišu saimju apskates un apkopšanas inventārs;

3.11. šūnu iestiprināšanas inventārs;

3.12. bišu māšu audzēšanas un bišu māšu peru pieniņa ražošanas inven­tārs;

3.13. medus izsviešanas, izspiešanas, attīrīšanas un glabāšanas inventārs;

3.14. vaska izejvielu pārstrādes inventārs;

3.15. ziedputekšņu vākšanas, žāvēšanas un attīrīšanas inventārs;

3.16. stropu remonts;

3.17. medus, tā ražošana un pārstrāde;

3.18. vasks, tā ražošana un pārstrāde;

3.19. ziedputekšņi, bišu maize, to ražošana un pārstrāde;

3.20. propoliss, tā ražošana, izmantošana;

3.21. bišu māšu peru pieniņš, tā ražošana;

3.22. bišu izmantošana lauksaimniecības kultūraugu apputeksnēšanā;

3.23. bišu barības bāzes vērtēšana un uzlabošana;

3.24. bišu māšu audzēšana;

3.25. darba organizācija;

3.26. plānošana biškopībā;

3.27. uzskaite dravā;

3.28. bišu infekcijas slimības;

3.29. bišu invāzijas slimības;

3.30. bišu nelipīgās slimības;

3.31. bišu kaitēkļi un ienaidnieki;

3.32. darba vides iekšējā uzraudzība;

3.33. nelaimes gadījumi, profesionālās saslimšanas, to izmeklēšana, uzskaite;

3.34. komercdarbības uzsākšana;

3.35. komersanta vadīšanas pamati;

3.36. komercdarbības plānošana;

3.37. grāmatvedības uzskaite komercdarbībā;

3.38. valsts valoda;

3.39. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.40. saskarsme;

3.41. vides aizsardzība."

Ministru prezidenta vietā - satiksmes ministrs A.Šlesers

Labklājības ministre I.Purne

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2009.gada 24.janvāri.

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 13.februāra noteikumos Nr.125 "Noteikumi par profesiju klasifikatoru, .. Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 51Pieņemts: 20.01.2009.Stājas spēkā: 24.01.2009.Zaudē spēku: 01.06.2010.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 13, 23.01.2009.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozītais
  • Izdoti saskaņā ar
186854
24.01.2009
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)