1.pants. Likuma mērķis ir ierobežot visu valsts un pašvaldību institūciju izdevumus amatpersonu (darbinieku) atlīdzībai.

2.pants. Likums attiecas uz šādām valsts un pašvaldību institūcijām: tiešās pārvaldes iestādēm (arī valsts aģentūrām), Ministru kabinetu (arī Valsts kanceleju), Valsts prezidenta kanceleju, Valsts kontroli, Centrālo zemes komisiju, Centrālo vēlēšanu komisiju, tiesībsargu un Tiesībsarga biroju, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, prokuratūru, tiesām (arī tiesnešiem), pastarpinātās pārvaldes iestādēm un atvasinātām publiskām personām (arī vietējām un rajonu pašvaldībām, publiskiem nodibinājumiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un Nacionālo radio un televīzijas padomi) un valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībām. Šis likums neattiecas uz Latvijas Banku.

3.pants. Par valsts vai pašvaldības institūcijas amatpersonām (darbiniekiem) šā likuma izpratnē uzskatāmas personas, kuras ir nodarbinātas šā likuma 2.pantā minētajās institūcijās, pamatojoties uz darba līgumu, pilda valsts dienestu, ir ievēlētas amatā vai citādi pilda noteiktus amata pienākumus valsts vai pašvaldības institūcijā.

4.pants. (1) Valsts un pašvaldību institūcijas, kurām pieejamo finansējumu atlīdzības izmaksai nosaka saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2009.gadam”, samazina amatpersonu (darbinieku) atlīdzības izmaksai finansējuma apjomu ne mazāk kā par 15 procentiem no kopējā institūcijai šim pašam mērķim sākotnēji apstiprinātā finansējuma apjoma.

(2) Valsts un pašvaldību institūcijas, kurām pieejamo finansējumu atlīdzības izmaksai nenosaka saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2009.gadam”, grozot vai pieņemot 2009.gada budžetu, 2009.gada atlīdzības izmaksai paredzētā finansējuma apjomu samazina ne mazāk kā par 15 procentiem no kopējā institūcijai šim pašam mērķim sākotnēji apstiprinātā finansējuma apjoma.

(3) Ja valsts vai pašvaldības institūcijai no valsts budžeta saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir piešķirts finansējums atlīdzības izmaksai un šis finansējums ir samazināts atbilstoši šā panta pirmajai daļai, attiecīgā valsts vai pašvaldības institūcija piešķirtajam finansējumam nepiemēro šā panta otro daļu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2009.)

5.pants. (1) Lai nodrošinātu likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” un šā likuma 4.pantā minēto kopējās atlīdzības samazinājumu, 2009.gadā valsts vai pašvaldības institūcijās tiek veikti šā panta otrajā un trešajā daļā minētie pasākumi.

(2) Valsts vai pašvaldības institūcijā:

1) netiek izmaksātas prēmijas un naudas balvas, netiek veikta materiālā stimulēšana;

2) netiek maksāts atvaļinājuma pabalsts;

3) ar šā likuma spēkā stāšanos netiek slēgti vadības līgumi un noslēgtie vadības līgumi uzskatāmi par izbeigtiem.

(3) Valsts vai pašvaldības institūcijā tiek noteikts apmēra ierobežojums šādiem normatīvajos aktos paredzētajiem pabalstiem:

1) pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā ir divu mēnešalgu (mēneša amatalgu, darba algu) apmērā par katru bērnu, bet ne vairāk kā 1000 latu par katru bērnu;

2) pabalsts sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi ir mēnešalgas (mēneša amatalgas, darba algas) apmērā, bet ne vairāk kā 1000 latu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2009.)

6.pants. Amatpersonai (darbiniekam) nosaka piemaksu ne vairāk kā 20 procentu apmērā no šīs amatpersonas (darbinieka) mēnešalgas (mēneša amatalgas, darba algas) par prombūtnē esošas amatpersonas (darbinieka) pienākumu pildīšanu. Prombūtnē esošu amatpersonu (darbinieku) var vienlaicīgi aizvietot ne vairāk kā viena amatpersona (darbinieks).

(12.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2009.)

7.pants. (1) Ja šā likuma 5.pantā minēto un citu pasākumu rezultātā netiek nodrošināts tiesību aktos prasītais amatpersonu (darbinieku) atlīdzības izmaksai paredzētā finansējuma samazinājums, valsts vai pašvaldības institūcija veic attiecīgus pasākumus šā likuma mērķa sasniegšanai [amatpersonu (darbinieku) skaita samazināšana, darba līguma grozīšana, institūcijas funkciju pārskatīšana, nepilna darba laika noteikšana u.c.].

(2) Ja visu pasākumu rezultātā netiek nodrošināts tiesību aktos prasītais amatpersonu (darbinieku) atlīdzības izmaksai paredzētā finansējuma samazinājums, valsts vai pašvaldības institūcija sniedz atbildīgajai institūcijai attiecīgus priekšlikumus (finansējuma pārdale, iestāžu reorganizācija, atalgojuma sistēmas pārskatīšana utt.).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2009.)

8.pants. (Izslēgts ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2009.)

9.pants. Ja saskaņā ar šā likuma 7.pantu un atbilstoši citiem normatīvajiem aktiem amatpersonas (darbinieka) alga tikusi samazināta, valsts vai pašvaldības institūcija 2009.gadā ir tiesīga samazināto algu pārskatīt, ja ir pieejami tam nepieciešamie finanšu līdzekļi un tas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem un vienlīdzības principu.

10.pants. (1) Amatpersonu (darbinieku) skaita samazināšanas gadījumā vai amatpersonas amata likvidēšanas gadījumā priekšrocības saglabāt amatu vai palikt darbā ir tām amatpersonām (darbiniekiem), kurām ir labāki darba rezultāti un augstāka kvalifikācija.

(2) Ja amatpersonu (darbinieku) darba rezultāti un kvalifikācija būtiski neatšķiras, priekšrocības saglabāt amatu vai palikt darbā ir tām amatpersonām (darbiniekiem), kurām nav cita pastāvīga ienākuma avota. Ja amatpersonām (darbiniekiem) nav cita pastāvīga ienākuma avota, priekšrocības saglabāt amatu vai palikt darbā nosaka saskaņā ar Darba likumu.

(3) Par pastāvīgu ienākuma avotu šā panta otrās daļas izpratnē tiek uzskatīta:

1) darba vai amata pienākumu pildīšana pie cita darba devēja, ja par to noteiktā mēnešalga (mēneša amatalga, darba alga) ir vienāda ar minimālo mēneša darba algu vai lielāka un rīkojumā vai līgumā noteiktais darba vai amata pienākumu pildīšanas termiņš ir ilgāks par trim mēnešiem;

2) vecuma pensija vai izdienas pensija, ja personai saskaņā ar likumu ir tiesības uz šādu pensiju, neatkarīgi no tā, vai šī pensija tiek saņemta.

(12.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2009.)

11.pants. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem, kuriem atlaišanas pabalsts izmaksājams saskaņā ar Darba likuma 112.pantu, atlaišanas pabalsts izmaksājams šādā apmērā:

1) 0,95 mēneša vidējo izpeļņu apmērā, ja amatpersona (darbinieks) pie attiecīgā darba devēja bijusi nodarbināta mazāk nekā piecus gadus;

2) viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja amatpersona (darbinieks) pie attiecīgā darba devēja bijusi nodarbināta vairāk nekā piecus gadus.

(12.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2009.)

12.pants. Pašvaldību deputātiem, kuriem kompensācija vai pabalsts izmaksājams saskaņā ar likuma “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu” 15.panta pirmo un otro daļu, kompensācija vai pabalsts nedrīkst pārsniegt vienas amatalgas apmēru.

(18.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

1. Šā likuma 5.panta trešās daļas 1.apakš­punkts neattiecas uz gadījumiem, kad bērns piedzimis 306 dienu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas.

2. Šā likuma 5.panta trešās daļas 2.apakš­punktā noteikto pabalstu izmaksā, ja nāves gadījums iestājies pēc šā likuma spēkā stāšanās.

3. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.jūnijam iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības sistēmu.