Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Rēzeknes pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.17

Rēzeknē 2008.gada 10.oktobrī (prot. Nr.24, 21.p.)

Par sociālo palīdzību Rēzeknes pilsētas pašvaldībā

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35.panta 3. un 4.daļu

1. Vispārīgie nosacījumi

1.1. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

1.1.1. klients - persona vai ģimene, kas saņem sociālos pakalpojumus vai sociālo palīdzību;

1.1.2. pabalsts garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa nodrošināšanai - naudas vai mantiskais pabalsts, ko piešķir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienākumus un kuras atzītas par trūcīgām. Šis pabalsts nodrošina katram ģimenes loceklim garantēto minimālo ienākumu līmeni;

1.1.3. dzīvokļa pabalsts - ir pašvaldības sociālais pabalsts, kuru piešķir, lai sniegtu atbalstu īres parāda segšanai, cietā kurināmā iegādei un siltumenerģijas pakalpojumu apmaksai;

1.1.4. pamatvajadzības - ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība;

1.1.5. sociālā palīdzība - naudas vai mantiskais pabalsts, kura piešķiršana balstās uz materiālo resursu novērtēšanu personām (ģimenēm), kurām trūkst līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai;

1.1.6. sociālais darbinieks - persona, kurai ir noteikta izglītība un kura veic profesionālos pienākumus;

1.1.7. ģimene - šo noteikumu izpratnē ir persona vai personu grupa, ko saista laulība, radniecība vai citas personiskas attiecības un kas dzīvo vienā mājoklī (māja, dzīvoklis u.tml.);

1.1.8. ārkārtas situācija - stihiska nelaime vai iepriekš neparedzēti apstākļi, kuru dēļ klients nespēj apmierināt savas pamatvajadzības;

1.1.9. krīzes situācija - naudas līdzekļu trūkums pamatvajadzību apmierināšanai.

1.2. Šie noteikumi nosaka Rēzeknes pilsētas pašvaldības sociālās palīdzības pabalstu veidus, saņemšanas kārtību, pabalstu apmēru, kā arī atbilstošo lēmumu apstrīdēšanas kārtību.

1.3. Tiesības saņemt pašvaldības sociālo palīdzību ir Rēzeknes pilsētas pašvaldības trūcīgām ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām (turpmāk - palīdzības pieprasītājs), kurām dzīvesvieta deklarēta pašvaldības teritorijā, lai apmierinātu to pamatvajadzības un veicinātu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā.

1.4. Pašvaldība izmaksā citus pabalstus pēc tam, kad ir apmierināts pamatots pašvaldības trūcīgo iedzīvotāju pieprasījums pēc pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa pabalsta.

 

2. Sociālās palīdzības saņemšanas kārtība

2.1. Lai saņemtu sociālo palīdzību, palīdzības pieprasītājs iesniedz Rēzeknes pilsētas domes Sociālās aprūpes pārvaldē (turpmāk tekstā - SAP) rakstveida pamatotu iesniegumu un aizpilda noteikta parauga iztikas līdzekļu deklarāciju izskatīšanai Latvijas Republikas likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Pēc palīdzības pieprasītāja lūguma SAP sociālais darbinieks palīdz sastādīt iepriekšminēto rakstveida pieprasījumu un aizpildīt iztikas līdzekļu deklarāciju, un pārbauda informāciju par palīdzības pieprasītāju:

1) vienotā migrācijas informācijas sistēmā;

2) valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmā.

2.2. Iztikas līdzekļu deklarācijā (turpmāk - deklarācija) palīdzības pieprasītājs norāda ziņas par sevi un pārējām personām, kuras deklarētas vienā mājoklī un kurām ar palīdzības pieprasītāju ir kopīgi izdevumi par uzturu un/vai mājokli (šo noteikumu izpratnē - ģimene), kā arī par atsevišķi dzīvojošu apgādnieku vai ģimenes locekli.

2.3. Sociālais darbinieks novērtē ģimenes (personas) materiālo situāciju, pamatojoties uz iztikas līdzekļu deklarācijā norādītajām ziņām, kā arī pārbaudot informāciju:

2.3.1. par ģimenes (personas) rīcībā esošajiem ienākumiem, ko apliecina:

2.3.1.1. izziņa par ienākumiem no algota darba pēdējo trīs mēnešu laikā (ar iestādes vadītāja un galvenā grāmatveža parakstu un zīmogu) par katru nodarbināto personu;

2.3.1.2. Nodarbinātības valsts aģentūras Rēzeknes filiāles apmeklējuma uzskaites lapas kopiju (uzrādot oriģinālu), kurā redzams, ka persona ir Nodarbinātības valsts aģentūras Rēzeknes filiāles uzskaitē ne mazāk kā 3 mēnešus pirms sociālās palīdzības pieprasīšanas;

2.3.1.3. uzturlīdzekļu maksājumu apmērs (dokuments, kas to apliecina) par pēdējiem trīs mēnešiem, ja ģimenē kāds no vecākiem nepiedalās bērna audzināšanā. Ja uzturlīdzekļi netiek saņemti, jāiesniedz tiesas izziņa par uzturlīdzekļu piedziņu;

2.3.1.4. izziņa par materiālās palīdzības saņemšanu, ja kāds no ģimenes locekļiem ir citas pašvaldības iedzīvotājs;

2.3.1.5. izziņa no mācību iestādes, ja kāds no ģimenes locekļiem mācās arodvidusskolā vai augstskolā, kurā redzams stipendijas apmērs, ir pilna vai nepilna laika studijas;

2.3.1.6. personas, kuras ir dalībnieki komercsabiedrībās vai veic individuālo darbu - Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtu izziņu par pēdējo 12 mēnešu ienākumiem (ja ienākumi ir uzrādīti mēnesī zemāki par valstī noteikto minimālo darba algu, ienākumus pielīdzināt minimālās darba algas apmēram, ja tie ir šīs personas vienīgie ienākumi);

2.3.1.7. citi ienākumus, īpašumus un uzkrājumus apliecinoši dokumenti.

2.4. Personai, kas saņem sociālo palīdzību (turpmāk - klients), ir pienākums noslēgt vienošanos par līdzdarbību ar SAP sociālo darbinieku. Noslēdzot vienošanos, klients rakstiski apliecina gatavību pildīt līdzdarbības pienākumus un uzlabot savu sociālo situāciju.

2.5. Klienta līdzdarbības pienākumi:

2.5.1. sadarboties ar sociālo darbinieku un aktīvi iesaistīties savas sociālās problēmas risināšanā;

2.5.2. sniegt pilnīgas sociālās palīdzības saņemšanai nepieciešamās ziņas un nekavējoties ziņot par pārmaiņām apstākļos, kuri nosaka sociālās palīdzības saņemšanu;

2.5.3. atļaut sociālajam darbiniekam apmeklēt savu pastāvīgo dzīvesvietu;

2.5.4. uzrādīt pieprasītos dokumentus īpašuma, naudas uzkrājumu un ienākumu novērtēšanai;

2.5.5. piedalīties Ģimenes atbalsta centra un citu organizāciju, institūciju motivāciju programmu apgūšanā;

2.5.6. pēc sociālā darbinieka izvērtēšanas un rakstiska norīkojuma saņemt psihologa un sociālā darbinieka bezmaksas pakalpojumus Ģimenes atbalsta centrā;

2.5.7. meklēt un izmantot ikkatru veidu, kā palielināt pelnītspēju, atrast darbu;

2.5.8. darbspējīgai personai noslēgt vienošanos par līdzdarbību ar sociālo darbinieku par sadarbību sociālās problēmas risināšanā;

2.5.9. ja ģimenē ir bezdarbnieks, viņa pienākums ir piedalīties Nodarbinātības valsts aģentūras Rēzeknes filiāles piedāvātajos aktīvās nodarbinātības pasākumos;

2.5.10. ja ģimenes locekļi/persona pamatdarbā strādā nepilnu darbadienu, tas nevar būt par pamatu, lai atteiktos no nodarbinātību veicinošiem pasākumiem;

2.5.11. pārejoša darba nespēja nevar būt par pamatu, lai atbrīvotu no līdzdarbības pienākumu izpildes. Šajā gadījumā līdzdarbības pienākumu izpildes periods tiek pagarināts;

2.5.12. darbaspējīgām personām pēc sociālā darbinieka norīkojuma 10 dienas (4 stundas dienā) jāpiedalās sociālo prasmju atjaunošanas pasākumos, lai saņemtu pabalstu:

1) garantētā minimālo ienākumu līmeņa nodrošināšanai;

2) pusdienu apmaksai skolēniem;

3) bērnudārza izdevumu segšanai;

4) dzīvokļa pabalstu cietā kurināmā iegādei;

5) dzīvokļa pabalstu siltumenerģijas pakalpojumu apmaksai;

6) dzīvokļa pabalstu īres parāda daļējai segšanai;

2.5.13. pēc sociālā darbinieka pieprasījuma, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai, jāgriežas pie ārsta, lai veiktu medicīnisko izmeklēšanu;

2.5.14. izmantot iespējas saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, ja klientam vai kādam no viņa ģimenes locekļiem ir atkarības problēmas (atkarība no alkohola, psiho aktīvajām vielām, azartspēlēm);

2.5.15. saņemto palīdzību izmantot atbilstoši paredzētajiem mērķiem.

2.6. No klienta nedrīkst pieprasīt 2.5.12. punktā norādīto līdzdarbības pienākumu izpildi, ja klientam līdzdarbības pienākumu pildīšana izslēdz iespēju aprūpēt bērnu invalīdu vai pirmsskolas vecuma bērnu, traucē stāties darba attiecībās vai gūt cita veida likumīgus ienākumus no darba.

2.7. Līdzdarbības pienākumu nepildīšanas gadījumā:

2.7.1. ja ģimene (persona) atkārtoti atsakās no līdzdarbības savas sociālās situācijas uzlabošanā (atsakās no apmaksātas ārstēšanās, rehabilitācijas un piedalīšanās nodarbinātību veicinošos u.c. pasākumos) vai nepilda līdzdarbības pienākumus saskaņā ar "noslēgto vienošanos par līdzdarbību", SAP var atteikt sniegt sociālo palīdzību, sagatavojot motivētu rakstveida atteikumu;

2.7.2. ja vecāki vai citi likumīgie apgādnieki atsakās no līdzdarbības savas sociālās situācijas uzlabošanā, tad SAP nodrošina bērna neaizskaramo pabalsta daļu no ģimenei aprēķinātā kopējā pabalsta un samaksā brīvpusdienas skolā vai bērnudārzā, kā arī palīdz iegādāties skolai (mācībām) nepieciešamas lietas.

2.8. SAP sociālais darbinieks pēc nepieciešamības pārbauda palīdzības pieprasītāja dzīves apstākļus un sastāda noteikta parauga dzīvesvietas apsekošanas aktu, ko paraksta abas puses.

2.9. Personas, kas paraksta deklarāciju, dod atļauju SAP iepazīties ar savu kontu stāvokli, valsts sociālās apdrošināšanas maksājumiem, izmaksām no valsts sociālo pabalstu sistēmas, nodokļu maksājumiem un īpašuma stāvokli, kā arī kredītiestādēm sniegt ziņas par noguldījumiem un depozītiem. Deklarācijā sniegtās ziņas sociālais darbinieks pārbauda izlases kārtībā.

2.10. Ģimene vai persona atzīstama par trūcīgu vai maznodrošinātu, ja tās ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 50 procentus no attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošās minimālās darba algas valstī un ja:

1) tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi kredītiestādēs (izņemot kārtējos izdevumus);

2) tai nepieder vērtspapīri (izņemot privatizācijas un kompensācijas sertifikātus);

3) tai nav parādsaistību;

4) tai nepieder īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai;

5) tā neatrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā;

6) attiecībā uz visiem tās apgādniekiem ir spēkā minētie nosacījumi: apgādniekam nav citu ienākumu, izņemot valsts pabalstus un pensijas, un ja apgādnieka ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz valstī noteikto minimālās darba algas apmēru uz katru ģimenes locekli.

2.11. Lai saņemtu pabalstus, ģimenei (personai) ienākumi jādeklarē:

2.11.1. ik pēc trim mēnešiem, ja ģimenē ir darbspējīga persona;

2.11.2. ik pēc sešiem mēnešiem, ja visi ģimenes locekļi nav darbspējīgi.

2.12. SAP iekārto klienta lietu un tajā hronoloģiskā secībā iekļauj:

1) klienta iesniegumu;

2) iztikas līdzekļu deklarāciju, kā arī ienākumus un materiālo stāvokli pamatojošus dokumentus;

3) dzīvesvietas apsekošanas aktu;

4) vienošanos ar sociālo darbinieku par līdzdarbības pienākumu pildīšanu;

5) pārvaldes lēmumus un izrakstus no Sociālo jautājumu komisijas sēdes protokoliem;

6) citus dokumentus, kas nepieciešami klienta materiālā stāvokļa izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai.

2.13. Klienta lieta glabājas Sociālās aprūpes pārvaldē piecus gadus pēc sociālās palīdzības pabalsta izmaksas termiņa beigām.

 

3. GMI līmeņa nodrošināšanas pabalsta apmērs, aprēķināšanas un piešķiršanas kārtība

3.1. Pabalsts GMI līmeņa nodrošināšanai tiek piešķirts personām un ģimenēm, kuras atbilst trūcīgas personas vai ģimenes statusam un kuru ienākumi ir zemāki par Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikto garantēto minimālo ienākumu.

3.2. Pabalsta apmēru GMI līmeņa nodrošināšanai pašvaldība nosaka saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2003.gada 12.decembra noteikumiem Nr.693 "Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni un pabalsta apmēru garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai".

 

4. Vienreizēju un ikmēneša pabalstu veidi, piešķiršanas kārtība un apmērs

4.1.Pašvaldības sociālās palīdzības pabalstu veidi:

4.1.1. pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai;

4.1.2. pabalsts pusdienu apmaksai skolēniem;

4.1.3. pabalsts bērnudārza izdevumu segšanai;

4.1.4. dzīvokļa pabalsts īres parāda daļējai segšanai;

4.1.5. dzīvokļa pabalsts siltumenerģijas pakalpojumu apmaksai;

4.1.6. dzīvokļa pabalsts cietā kurināmā iegādei;

4.1.7. pabalsts ārkārtas un krīzes situācijā;

4.1.8. pabalsts skolas piederumu un kancelejas preču iegādei;

4.1.9. pabalsts personām, kuras atgriezušās no ieslodzījuma.

4.2. Vienreizējie un ikmēneša pabalsti tiek piešķirti trūcīgām ģimenēm/personām, kuri saņem pabalstu GMI līmeņa nodrošināšanai, un trūcīgām ģimenēm, kurām ienākumi uz vienu ģimenes locekli par pēdējiem 3 mēnešiem ir lielāki par pabalstu GMI līmeņa nodrošināšanai, bet nepārsniedz 50 procentus no attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošās minimālās darba algas valstī.

4.3. Vienreizēju un ikmēneša pabalstu veidi:

4.3.1. pabalsts pusdienu apmaksai skolēniem - 100 procentu apmērā no maksas par pusdienām visa mācību gada garumā, pabalsta summa tiek pārskaitīta ēdināšanas pakalpojumu sniedzējam skolā, ar kuru tiek noslēgts līgums;

4.3.2. pabalsts bērnudārza izdevumu segšanai - 100 procentu apmērā no izdevumu maksas, pabalsta summa tiek pārskaitīta ēdināšanas pakalpojumu sniedzējam, ar kuru ir noslēgts līgums;

4.3.3. vienreizējais pabalsts skolas piederumu un kancelejas preču iegādei - 20 Ls katram pirmsskolas 5-6 gadu vecuma bērnam, skolēnam, arodskolas audzēknim;

4.3.4. vienreizējais pabalsts personām, kuras atgriezušās no ieslodzījuma (dokumentu noformēšanai un pārtikas iegādei) - 40 Ls (klientam jāiesniedz iesniegums un izziņa no Ieslodzījuma vietu pārvaldes par atbrīvošanu);

4.3.5. vienreizējais pabalsts vecākiem, kuri audzina bērnu invalīdu ar rehabilitāciju saistīto izdevumu segšanai - 50 Ls gadā (uzrādot ar rehabilitāciju saistīto izdevumu dokumentus);

4.3.6. dzīvokļa pabalsts cietā kurināmā iegādei - 80 Ls gadā;

4.3.7. dzīvokļa pabalsts īres parāda daļējai segšanai, ja klientam daļēji ir veikta maksa par īri iepriekšējos mēnešos - 70 Ls gadā;

4.3.8. bezmaksas vai par daļēju samaksu ēdināšanas pakalpojums tiek piešķirts trūcīgām personām, bezpajumtniekiem, bezvalstniekiem un personām krīzes gadījumā uz termiņu līdz 6 mēnešiem gadā. Ēdināšanas pakalpojums tiek sniegts virtuvē Rēzeknē, J. Raiņa ielā 9b (Nakts patversmē).

4.3.9. Skolēnu brīvdienu laikā bērniem no trūcīgām ģimenēm:

4.3.9.1. tiek piešķirtas bezmaksas pusdienas Pensionāru sociālās aprūpes centra un Nakts patversmes ēdnīcā (maksu nosaka ar Sociālās aprūpes pārvaldes rīkojumu);

4.3.9.2. apmaksāti uzturzīmes izdevumi organizētās vasaras nometnēs pēc faktiskām izmaksām, bet ne vairāk kā 50 Ls, pamatojoties uz izziņu par uzturzīmes cenu no nometnes organizatora;

4.3.10. Pabalsts apģērbu, apavu iegādei tiek piešķirts ģimenēm ar bērniem, izvērtējot klienta ienākumus un vajadzības, 30 Ls gadā, daudzbērnu ģimenēm - 50 Ls gadā.

4.3.11. Izvērtējot palīdzības pieprasītāja ienākumus un materiālo stāvokli, Sociālās aprūpes pārvalde var piešķirt vienreizēju pabalstu līdz 80 Ls apmērā ārkārtas situācijā (plūdi, ugunsgrēks, zādzība u.c.) vai krīzes situācijā.

4.4. Pabalsti pilngadību sasniegušajiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem.

4.4.1. Pašvaldība sniedz atvieglojumus bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc pilngadības sasniegšanas, par kuriem Rēzeknes bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu ārpusģimenes aprūpē, atbilstoši Latvijas Republikas 2005.gada 15.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.857 "Par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās" 22.punktam un pamatojoties uz:

4.4.1.1. 3.punktu - pabalstu bērnam, kuram deklarētā dzīvesvieta ir Rēzeknes pilsētas pašvaldībā, bet kurš ir ievietots internātskolā un kuram nav iecelts aizbildnis, izmaksā finanšu līdzekļus personiskiem izdevumiem, kuras apmērs ir 15 procenti no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra;

4.4.1.2. 30.punktu - vienreizējais pabalsts pilngadību sasniegušajam bērnam, kuram beidzas ārpusģimenes aprūpe, sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei - 175 Ls apmērā;

4.4.1.3. 31.punktu - pabalstu ikmēneša izdevumiem, kas ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, pilngadību sasniegušajam bērnam, kurš pēc vispārējās pamatizglītības iegūšanas nepārtraukti turpina mācības vispārējās vidējās vai profesionālās izglītības iestādēs, koledžā vai augstskolā un ir sekmīgs tās audzēknis;

4.4.1.4. 27.punktu - pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanās audžuģimenē, pie aizbildņa vai internātskolā pilngadību sasniegušajam bērnam izmaksā naudas līdzekļus pastāvīgas dzīves uzsākšanai, kuru apmērs ir divu sociālā nodrošinājuma pabalstu apmērā;

4.4.1.5. 29.punktu - pilngadību sasniegušajam bērnam līdz dzīvojamās telpas piešķiršanai segt ar dzīvojamās telpas īri saistītos izdevumus. Pabalsta saņemšanai ir jāiesniedz īres līgums un izziņa no Nekustamā īpašuma nodaļas par to, ka bērns bārenis un bez vecāku gādības palikušais bērns ir reģistrēts pašvaldības dzīvokļu rindā;

4.4.2. pamatojoties uz 25.03.2004. LR Ministru kabineta noteikumu "Audžuģimeņu noteikumi" 35.punktu - ikmēneša atlīdzība audžuģimenei Rēzeknes pilsētas pašvaldībā ir:

1) pabalsts bērnu uzturam - 45 Ls mēnesī;

2) pabalsts apģērba un mīkstā inventāra iegādei - 30 Ls mēnesī.

4.5. Atlīdzību un pabalstus piešķir un aprēķina, sākot ar dienu, kad bērns ievietots audžuģimenē. Par nepilnu mēnesi pabalsta apmērs tiek noteikts proporcionāli dienu skaitam, cik bērns atrodas audžuģimenē.

4.6. Piešķirtos sociālās palīdzības pabalstus klientam izmaksā skaidrā naudā, ar pārskaitījumu uz klienta kontu.

 

5. Dzīvokļa pabalsta siltumenerģijas pakalpojumu apmaksai

piešķiršanas kārtība un tā apmēra noteikšana

5.1. Dzīvokļa pabalsts siltumenerģijas pakalpojumu apmaksai tiek piešķirts vienu reizi gadā par laika periodu no tekošā gada 1.janvāra līdz tekošā gada 31.decembrim.

5.2. Dzīvokļa pabalstu siltumenerģijas pakalpojumu apmaksai trūcīgām ģimenēm piešķir, ja pilngadīgie un nestrādājošie ģimenes locekļi reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūras Rēzeknes filiālē, piedalījušies līdzdarbības pasākumos, t.i., sociālo prasmju atjaunošanas pasākumos līdz 10 dienām (4 stundas dienā).

5.3. Ja klientam ir parāds par siltumenerģijas pakalpojumiem, sociālais darbinieks un klients noslēdz vienošanos par līdzdarbības pienākumiem parāda par siltumenerģijas pakalpojumiem dzēšanai. Ja klients nepilda vienošanās par līdzdarbības pienākumiem neobjektīvu iemeslu dēļ, SAP ir tiesības nepiešķirt pabalstu siltumenerģijas pakalpojumu apmaksai.

5.4. Dzīvokļa pabalsts siltumenerģijas pakalpojumu apmaksai trūcīgām ģimenēm/personām tiek piešķirts:

5.4.1. ģimenēm vai personām bez bērniem, ja dzīvesvietu deklarējuši viens vai vairāk cilvēku, pabalsts ir 180 Ls;

5.4.2. ģimenēm ar bērniem, ja dzīvesvietu deklarējuši divi vai vairāk cilvēku, pabalsts ir 200 Ls;

5.4.3. daudzbērnu ģimenēm ar trim un vairāk bērniem, pabalsts ir 240 Ls.

5.5. Saskaņā ar SAP iesniegtajiem sarakstiem dzīvokļa pabalsts siltumenerģijas pakalpojumu apmaksai tiek pārskaitīts uzņēmumam, kurš sniedz siltumenerģijas pakalpojumus. Pirms apkures sezonas uzsākšanas SAP noslēdz līgumu ar šo uzņēmumu.

 

6. Lēmumu pieņemšanas un apstrīdēšanas kārtība

6.1. Izvērtēt klienta materiālo stāvokli un pieņemt lēmumu, sastādot lēmuma projektu atbilstoši šiem noteikumiem, ir pilnvarota Sociālās aprūpes pārvaldes pabalstu nodaļas vadītāja un pārvaldes sociālie darbinieki.

6.2. Lēmumu par sociālās palīdzības pabalsta piešķiršanu vai atteikumu pabalstu nodaļas vadītāja, sociālais darbinieks pieņem ne vēlāk kā desmit darba dienu laikā no dienas, kad izvērtēšanai iesniegti visi nepieciešamie dokumenti. Lēmumu par GMI pabalsta piešķiršanu jāpieņem piecu darba dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.

6.3. Lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu Sociālās aprūpes pārvalde izsniedz klientam pret parakstu vai izsūta pa pastu.

6.4. Lēmums stājas spēkā ar tā paziņošanas dienu.

6.5. Pabalstu nodaļas vadītāja, sociālie darbinieki var atteikt piešķirt pabalstus (pilnīgi vai daļēji), ja sniegtas nepatiesas ziņas, kā arī ja nepilda šo noteikumu 2.5. punktā noteiktos līdzdarbības pienākumus.

6.6. Sociālās aprūpes pārvaldes lēmumu var apstrīdēt Rēzeknes pilsētas domē, iesniedzot rakstveida iesniegumu Rēzeknes pilsētas domē, Atbrīvošanas alejā 93, Rēzeknē, LV-4600, lēmumā norādītajā termiņā.

6.7. Rēzeknes pilsētas domes lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

 

7. Noslēguma jautājums

7.1. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē 2006.gada 12.maija Rēzeknes pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.11 "Par sociālo palīdzību Rēzeknes pilsētas pašvaldībā".

7.2. Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2009.gada 1.janvāri.

Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs J.G.Vjakse

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par sociālo palīdzību Rēzeknes pilsētas pašvaldībā Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Rēzeknes pilsētas dome Veids: saistošie noteikumi Numurs: 17Pieņemts: 10.10.2008.Stājas spēkā: 01.01.2009.Zaudē spēku: 01.01.2010.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 176, 12.11.2008.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
183662
01.01.2009
424
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)