Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Zvejniecības likumā

Izdarīt Zvejniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 11.nr.; 1997, 22.nr.; 1998, 23.nr.; 2000, 6.nr.; 2001, 23.nr.; 2003, 15., 23.nr.; 2004, 21.nr.; 2005, 13.nr.) šādus grozījumus:

1. 3.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Zivju resursus pārvalda, pamatojoties uz to uzskaiti, ekspertu novērtējumu un zinātniskajām rekomendācijām.";

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

2. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

"5.pants. Valsts un pašvaldības institūciju funkcijas zivju resursu pārvaldīšanā

(1) Zemkopības ministrija nosaka zivsaimniecības nozares politiku zivju resursu pārvaldīšanas jomā, nodrošina nozares tiesību aktu izstrādi un pārrauga Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu ilgtspējīgu izmantošanu un Eiropas Savienības kopējās zivsaimniecības politikas ieviešanu.

(2) Zivju resursu uzskaiti, novērtēšanu, zinātnisko rekomendāciju izstrādi un zivsaimniecisko ekspertīzi pēc valsts, pašvaldības vai juridisko un fizisko personu pasūtījuma veic Valsts aģentūra "Latvijas Zivju resursu aģentūra" (turpmāk - Latvijas Zivju resursu aģentūra) vai citas juridiskās personas, kuru statūtos ir paredzēts šāds darbības virziens un kuru pētījumu rezultātus un atzinumus izvērtē Latvijas Zivju resursu aģentūra.

(3) Latvijas Zivju resursu aģentūra zvejniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu teritoriālajos ūdeņos, ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī savas kompetences ietvaros citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā.

(4) Pašvaldība zvejniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu un pārzina privāto zvejas tiesību izmantošanu ūdeņos, kas atrodas pašvaldības administratīvajā teritorijā vai piekļaujas tai. Zvejas tiesību izmantošana iekšējos ūdeņos, kas atrodas vairāku pašvaldību administratīvajās teritorijās vai robežojas ar tām, veicama saskaņā ar šo pašvaldību vienošanos."

3. 7.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Valsts un pašvaldības institūcijas valstij piederošās zvejas tiesības zvejniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var nodot (iznomāt) tādām personām, kuras veic pašpatēriņa zveju vai kuras saņēmušas speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai attiecīgajos ūdeņos. Ministru kabinets izdod noteikumus par kārtību, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai zvejniecībā, kā arī par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu maksājamās valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību.";

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Zvejas tiesību nomas parauglīgumu apstiprina Ministru kabinets."

4. 8.pantā:

aizstāt pirmās daļas 4.punktā vārdus "Valsts aģentūras "Latvijas Zivju resursu aģentūra"" ar vārdiem "Latvijas Zivju resursu aģentūras";

aizstāt trešajā daļā vārdus "Zivsaimniecības pārvaldes" ar vārdiem "Latvijas Zivju resursu aģentūras".

5. Aizstāt 9.panta desmitajā daļā vārdus "Zivsaimniecības pārvalde" ar vārdiem "Latvijas Zivju resursu aģentūra".

6. Izteikt 10.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Amatierzveja - makšķerēšana un zemūdens medības veicama saskaņā ar makšķerēšanas noteikumiem un citām amatierzveju - makšķerēšanu regulējošām normām. Pašvaldība izdod saistošos noteikumus licencētai amatierzvejai - makšķerēšanai tās administratīvajā teritorijā esošajos ūdeņos, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencēto amatierzveju - makšķerēšanu šajos ūdeņos paredzēta zvejas tiesību izmantošana ar īpašām zvejas atļaujām (licencēm)."

7. 11.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "šo ūdeņu zivju resursu pārzinātāju" ar vārdiem "valsts vai pašvaldības institūciju par zvejas tiesību nodošanu (iznomāšanu)";

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Zvejas atļauju (licenci) atbilstoši iedalītajiem zvejas limitiem izsniedz Valsts vides dienests, bet zvejai īpašos nolūkos (zivkopība, aklimatizācija, kontrolzveja, melioratīvā un cita veida zveja) un zinātniskās izpētes nolūkos - Dabas aizsardzības pārvalde.

(4) Latvijas Republikai iedalītais kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā, tiek noteikts Eiropas Savienības tiesību aktos. Kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms (nozvejas kvota) Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos tiek sadalīts zvejai piekrastē un zvejai aiz piekrastes ūdeņiem, nodrošinot Eiropas Savienības tiesību aktos minēto piekrastes zvejas iespēju saglabāšanu un iedalot zvejai piekrastē (iekļaujoties Latvijas Republikai noteiktajā kopējā pieļaujamajā nozvejas apjomā) nozvejas apjomu, kas nav mazāks par iepriekšējā gadā zvejai piekrastē iedalīto nozvejas apjomu, bet mencu zvejai nav mazāks par trim procentiem un reņģu zvejai Baltijas jūrā - par četriem procentiem no Latvijas Republikai noteiktā kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma.";

papildināt pantu ar 4.¹, 4.² un 4.³ daļu šādā redakcijā:

"(4¹) Zvejas rīku skaita limitu vai nozvejas apjoma limitu sadalījumā pa ūdens­tilpēm Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un to izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4²) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos iedalāmo zvejas rīku skaita limitu vai nozvejas apjoma limitu, kas attiecas uz pašvaldībām, kuru administratīvās teritorijas robežojas ar šiem ūdeņiem, kā arī šo limitu izmantošanas kārtību, ievērojot šā panta ceturto daļu un saskaņā ar Eiropas Savienības zvejniecību regulējošiem tiesību aktiem nosaka Ministru kabinets.

(4³) Lai nodrošinātu zinātniski pamatotu zvejas limitu un to izmantošanas kārtības noteikšanu šā panta 4.¹ un 4.² daļā paredzētajos normatīvajos aktos, Latvijas Zivju resursu aģentūra sniedz zinātniskas rekomendācijas attiecīgā normatīvā akta projekta izstrādāšanā.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Zvejas limitu juridiskajām un fiziskajām personām var noteikt kā nozvejas apjomu, zvejas kuģu vai zvejas rīku skaitu un veidu, kā arī kā zvejas periodus vai zvejas dienu skaitu.";

papildināt pantu ar 5.¹ un 5.² daļu šādā redakcijā:

"(5¹) Latvijas Zivju resursu aģentūra juridiskajām un fiziskajām personām iznomāto zvejas tiesību izmantošanai iedala zvejas limitu Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes ūdeņiem, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā.

(5²) Pašvaldība juridiskajām un fiziskajām personām iznomāto zvejas tiesību izmantošanai iedala zvejas rīku vai nozvejas limitu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos un Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos."

8. 12.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Zveju īpašos nolūkos (zivkopība, aklimatizācija, kontrolzveja, melioratīvā un cita veida zveja) un zinātniskās izpētes nolūkos veic, pamatojoties uz Latvijas Zivju resursu aģentūrā un Vides ministrijā saskaņotiem ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumiem, zivsaimniecības programmām vai projektiem, kas pamatoti ar zinātniskām rekomendācijām, kuras nosaka šādas zvejas nepieciešamību, pēc zvejas atļaujas (licences) saņemšanas Dabas aizsardzības pārvaldē. Zivsaimniecības programmas zvejai īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos, kuras saskaņā ar zinātniskām rekomendācijām paredzēts veikt Latvijas Zivju resursu aģentūras darbības un funkciju nodrošināšanai, papildus saskaņo ar Zemkopības ministriju. Zvejai īpašos nolūkos atļauts izmantot tikai konkrētajā zivsaimniecības programmā vai projektā paredzētos zvejas rīkus programmā vai projektā paredzēto zivju sugu ieguvei. Veicot šādu zveju, ievēro atbilstoši zvejniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem noteiktos aizliegumus attiecībā uz projektā vai programmā neminētu zivju sugu ieguvi.";

aizstāt otrajā daļā vārdus "reģionālajā vides pārvaldē vai Jūras vides pārvaldē" ar vārdiem "Valsts vides dienestā".

9. Izteikt 14.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Informācija par zveju, zvejas pārkāpumiem, zivju izkraušanu, zivju cenām, zvejas kuģu sarakstiem un zvejnieku un zivju pircēju reģistrāciju tiek apkopota Latvijas zivsaimniecības integrētajā kontroles un informācijas sistēmā, kas reģistrēta valsts informācijas sistēmu reģistrā. Nepieciešamo informāciju sistēmas datubāzes nodrošināšanai sniedz Valsts vides dienests, Ceļu satiksmes drošības direkcija, Latvijas Jūras administrācija un Latvijas Zivju resursu aģentūra.

(3) Zemkopības ministrija koordinē šā panta otrajā daļā minētās informācijas nosūtīšanu attiecīgajām Eiropas Savienības institūcijām saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, kā arī pārrauga zvejas kuģu kopējās dzinēju jaudas un kopējās tonnāžas atbilstību Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij noteiktajiem robežlīmeņiem."

10. 16.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, Latvijas Zivju resursu aģentūra, pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, kā arī zinātniskajām rekomendācijām vai Dabas aizsardzības pārvaldes rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministriju un Vides ministriju var noteikt zvejas regulēšanas pasākumus uz konkrētu laiku, ierobežot vai pilnīgi apturēt zveju atsevišķos ūdeņos vai to daļā un ierosināt, lai ūdeņos un tauvas joslā tiek pārtraukta tāda darbība, kas negatīvi ietekmē ūdeņu hidroloģisko režīmu, piesārņo ūdeņus vai tauvas joslu, maina ūdenslīmeni ūdenstilpē vai rada citus zivju resursiem nelabvēlīgus apstākļus, kā arī noteikt zvejas regulēšanas un limitēšanas pasākumus ūdeņos vai to daļā, kur tiek veikta zveja zivju atražošanas valsts iepirkuma vajadzībām.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Pašvaldība, lai saglabātu zivju resursus, kā arī attīstītu rekreācijas nolūkos veicamas darbības publiskajos ūdeņos (Civillikuma 1.pielikums), kuri atrodas tās administratīvajā teritorijā, pēc Latvijas Zivju resursu aģentūras ekspertu novērtējuma saņemšanas un saskaņošanas ar Zemkopības ministriju un Vides ministriju var aizliegt rūpniecisko zveju.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Lēmums par šā panta pirmajā un piektajā daļā paredzēto pasākumu, ierobežojumu vai aizliegumu noteikšanu stājas spēkā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Iesniegums vai pieteikums par lēmuma apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu neaptur tā darbību."

11. Izteikt 17.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Zvejai īpašos nolūkos (zivkopība, aklimatizācija, kontrolzveja, melioratīvā un cita veida zveja) un zinātniskās izpētes nolūkos pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministriju un Vides ministriju var atļaut izmantot zvejas metodes, rīkus un līdzekļus, kas nav paredzēti attiecīgā zvejas veida noteikumos, norādot tos zvejas atļaujā (licencē). Ja zveja paredzēta ūdeņos, kas atrodas attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, šāda zveja saskaņojama arī ar attiecīgo pašvaldību."

12. Izteikt 18.panta tekstu šādā redakcijā:

"Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu aizsardzību un uzraudzību veic Valsts vides dienests un Dabas aizsardzības pārvalde, kā arī Valsts vides dienesta pilnvarota persona - sabiedriskais vides inspektors Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē un pašvaldības pilnvarota persona - attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā."

13. 19.pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus "Vides valsts inspekcija un Jūras vides pārvalde var veikt visas šā panta otrajā daļā paredzētās darbības gadījumos, kad tās konstatējušas" ar vārdiem "Valsts vides dienests var veikt visas šā panta otrajā daļā paredzētās darbības gadījumos, kad tas konstatējis";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "Vides valsts inspekcijas pilnvarotas personas ūdenstilpēs un to tiešā tuvumā ir tiesīgas" ar vārdiem "Valsts vides dienesta pilnvarotas personas - sabiedriskie vides inspektori ūdenstilpēs un to tiešā tuvumā ir tiesīgi";

aizstāt piektajā daļā vārdus "Vides valsts inspektori" ar vārdiem "Valsts vides inspektori".

14. Aizstāt 21.panta pirmajā daļā, 22.panta pirmajā un otrajā daļā un 23.pantā vārdus "Valsts aģentūra "Latvijas Zivju resursu aģentūra"" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Latvijas Zivju resursu aģentūra" (attiecīgā locījumā).

15. Aizstāt 24.panta otrajā daļā vārdus "Zivsaimniecības pārvalde" ar vārdiem "Latvijas Zivju resursu aģentūra".

16. Aizstāt 26.panta otrajā daļā vārdus "Valsts aģentūru "Latvijas Zivju resursu aģentūra"" ar vārdiem "Latvijas Zivju resursu aģentūru".

17. Papildināt pārejas noteikumus ar 17., 18., 19. un 20.punktu šādā redakcijā:

"17. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.decembrim izdod šā likuma 7.panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 30.novembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumi Nr.39 "Kārtība, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai zvejniecībā", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

18. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 7.panta piektajā daļā, 13.panta otrās daļas 1.punktā un 25.panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 30.jūnijam ir piemērojami Ministru kabineta 2000.gada 12.decembra noteikumi Nr.433 "Noteikumi par ūdens­tilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

19. Ministru kabinets līdz 2009.gada 31.decembrim izdod šā likuma 7.panta astotajā daļā minētos noteikumus.

20. Ministru kabinets līdz 2009.gada 31.decembrim izdod šā likuma 11.panta 4.¹  un 4.² daļā minētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 31.decembrim iekšējos ūdeņos un Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos ir piemērojami zvejas rīku skaita limiti vai nozvejas apjomi, kuri tika noteikti 2008.gadam un atbilst šā likuma 11.panta ceturtās daļas nosacījumiem."

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2008.gada 9.oktobrī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2008.gada 29.oktobrī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2009.gada 1.janvāri.