Pamatnostādnes “Iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošana 2009.–2014.gadā” ir izstrādātas, lai noteiktu garīgās veselības jomas prioritātes un turpinātu racionālas, efektīvas un kvalitatīvas garīgās veselības aprūpes nozares attīstību.

Saskaņā ar 2003.gadā veikto pētījumu 4,4 % Latvijas iedzīvotāju konstatētas garīgās veselības problēmas. Citās valstīs šis rādītājs ir augstāks – garīgās veselības problēmas konstatētas 7–9 % valsts iedzīvotāju. Latvijas rādītājs varētu būt skaidrojams ar garīgās veselības aprūpes dienesta nepietiekamo pieejamību.

Saslimstība ar psihiskām slimībām Latvijā ir mainīga, taču nav vērojama izteikta tendence saslimstības rādītājiem samazināties vai pieaugt. Latvija pašlaik atrodas piektajā vietā pasaulē pēc pašnāvību skaita uz 100 000 iedzīvotāju.

Personas, kuras sirgst ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, pamatā aprūpē un ārstē garīgās veselības aprūpes dienesta speciālisti. Šaurākā nozīmē pašlaik ar garīgās veselības aprūpes dienestu saprot psihiatrisko ārstēšanu. Dienesta pamatdarbs ir saistīts ar psihisko un uzvedības traucējumu ārstēšanu akūtos un neatliekamos gadījumos stacionārajās ārstniecības iestādēs. Pašreizējā situācijā stacionārajās ārstniecības iestādēs tiek nodrošināta arī dienas stacionāru darbība un ambulatori konsultatīvā palīdzība. Ambulatorā palīdzība ietver pamatā psihiatra un psihiatrijas māsas pieņemšanu un pamatojas uz medikamentozu ārstēšanu.

Garīgās veselības aprūpes dienestā konstatētas šādas problēmas:

1) sabiedrībai netiek nodrošināta pieeja kvalitatīvai un iedzīvotāju vajadzībām pietuvinātai garīgās veselības aprūpei;

2) nav pieejams sabiedrībā pamatots garīgās veselības dienests;

3) nepietiekams ārstniecības personu skaits un nevienmērīgs to reģionālais izvietojums, kas liedz iedzīvotājiem saņemt kvalitatīvu garīgās veselības aprūpi laikus;

4) ģimenes ārstiem nav pietiekamu zināšanu garīgās veselības jomā;

5) trūkst sadarbības starp dažādām risināmajās problēmās iesaistītajām valsts pārvaldes institūcijām;

6) nepilnīga normatīvo aktu bāze;

7) nepietiekama statistiskā informācija par garīgās veselības problēmām Latvijā;

8) sabiedrībai nav pietiekamas informācijas par garīgās veselības jautā­jumiem un par iespējām vērsties pēc palīdzības, ja radušies garīgās veselības traucējumi.

Pamatnostādņu “Iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošana 2009.–2014.gadā” mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu un iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu garīgās veselības aprūpi. Pamatnostādnēs noteikti vairāki apakšmērķi:

1) attīstīt sabiedrībā pamatotu garīgās veselības dienestu;

2) veicināt risināmajās problēmās iesaistīto valsts pārvaldes institūciju sadarbību;

3) sekmēt informētas sabiedrības attīstību garīgās veselības jautājumos.

Izvirzītā mērķa un apakšmērķu sasniegšanai tiek izvirzīti šādi rīcības virzieni:

1) valstī izveidot 24 sabiedrībā pamatotas garīgās veselības aprūpes dienesta iestādes (valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrības);

2) izstrādāt metodiskos norādījumus, kas sekmētu ģimenes ārstu darbu ar personām, kurām konstatētas garīga rakstura problēmas;

3) izstrādāt metodiskos norādījumus pašvaldībām, izglītības iestāžu psihologiem un sociālajiem pedagogiem darbam ar personām, kurām konstatētas garīga rakstura problēmas;

4) garīgās veselības politikas un politikas īstenošanas jautājumu risināšanā iesaistīt pakalpojuma lietotāju un viņu radinieku izveidotas nevalstiskās organizācijas;

5) pilnveidot valsts līmeņa minimāli nepieciešamo datu vākšanas sistēmu par garīgās veselības problēmām sabiedrībā;

6) īstenot sabiedrības izglītošanu un informēšanu par garīgās veselības veicināšanas un profilakses jautājumiem;

7) veikt divus monitoringus iedzīvotāju garīgās veselības jomā (2010.gadā un 2013.gadā). Atbilstoši monitoringu rezultātiem papildus plānot iedzīvotāju garīgās veselības profilakses pasākumus;

8) izstrādāt un ieviest apmācību programmu veselības, izglītības un sociālā sektorā strādājošiem profesionāļiem;

9) izstrādāt un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā Psihiatriskās palīdzības likumprojektu.

Pamatnostādņu “Iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošana 2009.–2014.gadā” ieviešanai kopējais nepieciešamais finansējums ir 35 483 019 latu, tajā skaitā:

2009.gadā – 1 995 310 latu (t.sk. 62 500 latu – Eiropas Sociālā fonda finansējums);

2010.gadā – 3 226 142 lati (t.sk. 57 700 latu – Eiropas Sociālā fonda finansējums);

2011.gadā – 4 696 526 lati (t.sk. 57 700 latu – Eiropas Sociālā fonda finansējums);

2012.gadā – 6 430 348 lati (t.sk. 57 700 latu – Eiropas Sociālā fonda finansējums);

2013.gadā – 8 429 071 lats (t.sk. 57 700 latu – Eiropas Sociālā fonda finansējums);

2014.gadā – 10 705 622 lati (t.sk. 57 700 latu – Eiropas Sociālā fonda finansējums).

Pamatnostādnēs “Iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošana 2009.–2014.gadā” noteikto mērķu sasniegšana tiks nodrošināta saskaņā ar Nacionālo attīstības plānu, izmantojot Eiropas Savienības struktūrfondu un veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus. Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi tiks izmantoti, lai izstrādātu metodiskos norādījumus ģimenes ārstiem darbam ar pacientiem, kuriem konstatētas garīga rakstura problēmas, organizētu seminārus un apspriedes apmācības programmas ieviešanai, izstrādātu apmācību programmu un organizētu seminārus veselības, izglītības un sociālā sektorā strādājošajiem profesionāļiem, kā arī organizētu kampaņas un akcijas sabiedrības informēšanai un izglītošanai garīgās veselības veicināšanā. Lai nodrošinātu pamatnostādnēs “Iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošana 2009.–2014.gadā” noteikto mērķu sasniegšanu, nepieciešamais Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums ir 351 000 latu.