1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas “Cilvēkresursi un nodar­binātība” papildinājuma 1.5.prioritātes “Administratīvās kapacitātes stipri­nāšana” 1.5.1.pasākuma “Labāka regulējuma politika” 1.5.1.1.aktivitātes “Poli­tikas ietekmes novērtēšana un politikas pētījumu veikšana” 1.5.1.1.1.apakš­aktivitāti “Politikas veidošanas, ieviešanas un tās ietekmes izvērtēšanas pilnveidošana” (turpmāk – apakšaktivitāte);

1.2. Eiropas Sociālā fonda projektu (turpmāk – projekts) iesniegumu vērtēšanas kritērijus;

1.3. prasības projekta iesniedzējam;

1.4. atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu un sadarbības kārtību starp šīm iestādēm, kā arī atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu.

2. Apakšaktivitātes mērķis ir uzlabot politikas plānošanas, ieviešanas un politikas ietekmes novērtēšanas kvalitāti, nodrošinot visu lēmumu pieņemšanā iesaistīto pušu (valsts pārvalde, pašvaldības, sociālie partneri, nevalstiskās organizācijas) zināšanu un prasmju pilnveidošanu un lēmumu pieņemšanai nepieciešamo atbalsta instrumentu attīstību. Šo noteikumu ietvaros nevalstiskās organizācijas ir biedrības un nodibinājumi atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam.

3. Apakšaktivitātes mērķa grupa ir valsts tiešās pārvaldes iestādes, tiesas, plānošanas reģioni un novadu pašvaldības, sociālie partneri, nevalstiskās organizācijas, kā arī augstākās un tālākizglītības iestādes.

4. Apakšaktivitātes mērķi sasniedz, īstenojot šo noteikumu 20.punktā minētās darbības un izpildot šo noteikumu 46.1.7.apakšpunktā noteiktos uzraudzības rādītājus.

5. Apakšaktivitāti īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

6. Apakšaktivitātes īstenošanas laikā ierobežota projektu iesniegumu atlase notiek ne vairāk kā divas reizes, ievērojot šo noteikumu 29.punktā minētos nosacījumus.

7. Apakšaktivitātes īstenošanas periods ir no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas līdz 2015.gada 30.jūnijam.

8. Ar apakšaktivitātes īstenošanu sais­tītos atbildīgās iestādes pienākumus un tiesības īsteno Valsts kancelejas Eiropas Savienības struktūrfondu departaments (turpmāk – atbildīgā iestāde).

9. Ar apakšaktivitātes īstenošanu sais­tītos sadarbības iestādes pienākumus un tiesības īsteno Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāts (turpmāk – sadarbības iestāde).

10. Sadarbības iestāde ir atbildīgās iestādes funkcionālā pakļautībā.

11. Apakšaktivitātes ietvaros atbildīgā iestāde:

11.1. piedalās vienošanās par projekta īstenošanu (turpmāk – vienošanās) projekta izstrādē;

11.2. veic apakšaktivitātes īstenošanas uzraudzību, nodrošina, lai netiktu pārsniegts šo noteikumu 15.punktā minētais apakšaktivitātes īstenošanai pieejamais Eiropas Sociālā fonda finansējums, un piemēro n+3 un n+2 principu apakšaktivitātes līmenī, īstenojot Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulas (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999, 93.panta 1. un 2.punktā minēto principu;

11.3. sniedz vadošajai iestādei un šo noteikumu 71.punktā minētajai pasākuma “Labāka regulējuma politika” uzraudzības komitejai priekšlikumus par apakšaktivitātes īstenošanas pilnveidošanu;

11.4. izmanto Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmu apakšaktivitātes īstenošanas uzraudzībai;

11.5. pieprasa no sadarbības iestādes un Eiropas Sociālā fonda finansējuma saņēmēja (turpmāk – finansējuma saņēmējs) informāciju, kas nepieciešama apakšaktivitātes īstenošanas uzraudzības un kontroles nodrošināšanai.

12. Apakšaktivitātes ietvaros sadarbības iestāde:

12.1. nosūta ierobežotam projektu iesniedzēju lokam uzaicinājumu iesniegt projekta iesniegumu (turpmāk – uzaicinājums);

12.2. izveido ierobežotas projektu iesniegumu atlases projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju;

12.3. izstrādā projektu iesniegumu veidlapas aizpildīšanas metodiku un projektu iesniegumu vērtēšanas metodiku;

12.4. sniedz projekta iesniedzējam informāciju projekta iesnieguma sagatavošanas laikā;

12.5. izvērtē projekta iesniegumu un pieņem pārvaldes lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu;

12.6. uzkrāj datus par projektu iesniegumiem un projektiem normatīvajos aktos par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmas izveidošanu un izmantošanu noteiktajā kārtībā;

12.7. izstrādā vienošanās projektu un slēdz vienošanos ar finansējuma saņēmēju, kā arī sniedz informāciju finansējuma saņēmējam par vienošanās noteikumu izpildi;

12.8. izskata un iesniedz Iepirkumu uzraudzības birojam finansējuma saņēmēja iepirkuma plānu;

12.9. sniedz budžeta veidošanu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto informāciju valsts budžeta līdzekļu pieprasījuma sagatavošanai;

12.10. nodrošina projektu īstenošanas uzraudzību un kontroli, tai skaitā veic pārbaudes projektu īstenošanas vietās un piemēro n+3 un n+2 principu projektu līmenī, īstenojot Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulas (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999, 93.panta 1. un 2.punktā minēto principu;

12.11. pārbauda finansējuma saņēmēja iesniegtos maksājumu pieprasī­jumus, apstiprina attiecināmo izdevumu summas, sagatavo maksājuma uzdevu­mus un iesniedz tos maksājumu iestādē, sagatavo un nosūta pārbaudei vadošajai iestādei izdevumu deklarācijas;

12.12. apstiprina grozījumus projektā;

12.13. nodrošina informācijas sagatavošanu atbildīgajai iestādei par apakšaktivitātes īstenošanai pieejamā Eiropas Sociālā fonda finansējuma apguvi;

12.14. sniedz sabiedrībai informāciju un nodrošina publicitāti par projektu īstenošanu.

13. Projekta iesniedzējs var būt valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas ir atbildīga par vienotas valsts politikas plānošanas un īstenošanas koordinēšanu.

14. Projekta īstenošanā var iesaistīt sadarbības partnerus – valsts tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādes.

15. Projektu finansē no Eiropas Sociālā fonda un valsts budžeta līdzekļiem. Apakšaktivitātes ietvaros Eiropas Sociālā fonda finansējums ir 85 procenti no projekta kopējās attiecināmo izmaksu summas, bet 15 procentus veido valsts budžeta finansējums. Kopējais apakšaktivitātē pieejamais finansējums ir 8 097 472 lati, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums 6 882 851 lats un valsts budžeta finansējums 1 214 621 lats.

16. Apakšaktivitātes ietvaros pieejamais šķērsfinansējuma apmērs, kas atbilst Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta jomām, kā to paredz Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulas (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999, 34(2) pants un turpmāk minētie ierobežojumi, veido 91 022 latus jeb 1,3 procentus no apakšaktivitātes īstenošanai plānotā Eiropas Sociālā fonda finansējuma.

17. Minimālā kopējā attiecināmo izmaksu summa vienam projektam šajā apakš­aktivitātē ir 900 000 latu. Maksimālā kopējā attiecināmo izmaksu summa vienam projektam šajā apakšaktivitātē ir 3 000 000 latu. Šķērsfinansējuma apmērs viena projekta ietvaros nedrīkst pārsniegt 1,1 procentu no attiecināmo izmaksu summas.

18. Projekta īstenošanas laiks nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 7.punktā noteikto termiņu.

19. Apakšaktivitātes ietvaros finansē projektus, kas paredz valsts tiešās pārvaldes iestādēs, tiesās, plānošanas reģionos un novadu pašvaldībās, sociālo partneru organizācijās un nevalstiskajās organizācijās nodarbināto administratīvās kapacitātes stiprināšanu, politikas plānošanas instrumentu attīstību, kā arī valsts tiešās pārvaldes iestādēs, tiesās, plānošanas reģionos un novadu pašvaldībās nodarbināto tālākizglītības sistēmas pilnveidošanu, sadarbības pilnveidošanu ar augstākās izglītības iestādēm publiskās pārvaldes speciālistu sagatavošanā.

20. Projekta ietvaros atbalstāmas šādas darbības:

20.1. projekta administrēšana;

20.2. valsts tiešās pārvaldes iestādēs, tiesās, plānošanas reģionos un novadu pašvaldībās, sociālo partneru organizācijās un nevalstiskajās organizācijās nodarbināto apmācība ar administratīvās kapacitātes stiprināšanu saistītajos jautājumos;

20.3. pieredzes apmaiņas pasākumi valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem;

20.4. politikas plānošanā, ieviešanā un ietekmes novērtēšanā izmantojamo instrumentu un metožu attīstīšana un pilnveidošana;

20.5. publiskajā pārvaldē nodarbināto tālākizglītības sistēmas pilnveidošana, sadarbības pilnveidošana ar augstākās izglītības iestādēm publiskās pārvaldes speciālistu sagatavošanā;

20.6. semināru un konferenču organizēšana;

20.7. metodisko, mācību un informatīvo materiālu izstrāde, publicēšana un izplatīšana;

20.8. informācijas un publicitātes pasākumu organizēšana.

21. Viens projekta iesniedzējs apakšaktivitātes ietvaros var iesniegt vairāk nekā vienu projekta iesniegumu, nepārsniedzot šo noteikumu 15., 16. un 17.punktā minētos ierobežojumus.

22. Projekta iesnieguma attiecināmās izmaksas tiek sadalītas piecās izmaksu pozīcijās:

22.1. projekta administrēšanas izmaksas – to apmērs nepārsniedz piecus procentus no šo noteikumu 22.2., 22.3. un 22.5.apakšpunktā minēto izmaksu kopsummas. Projekta administrēšanu organizē, pamatojoties uz uzņēmuma vai pakalpojuma līgumu;

22.2. materiāltehnisko līdzekļu un aprīkojuma izmaksas. Tajās var paredzēt inventāra izmaksas projekta specifisko aktivitāšu īstenošanai, ja vienas vienības vērtība nepārsniedz 150 latu un tā kalpošanas ilgums ir mazāks par gadu;

22.3. pārējās attiecināmās izmaksas:

22.3.1. konsultantu, ekspertu un speciālistu atalgojums;

22.3.2. valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un citas sociālās garantijas, kuru izmaksa ir obligāta saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem;

22.3.3. programmas prasību specifikācijas izstrāde;

22.3.4. pasākumi programmas lietotāju atbalstam (piemēram, rokasgrāmata, apmācība);

22.3.5. ar semināru, konferenču un mācību organizēšanu un īstenošanu saistītās izmaksas;

22.3.6. transporta izmaksas – degviela, noma, pakalpojuma pirkšana, sabiedriskā transporta izmantošana;

22.3.7. komandējumu izmaksas Latvijas Republikā un ārvalstīs saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem;

22.3.8. telpu, materiāltehnisko līdzekļu un aprīkojuma nomas izmaksas;

22.3.9. telpu, materiāltehnisko līdzekļu un aprīkojuma uzturēšanas izmaksas;

22.3.10. informācijas un publicitātes izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē Eiropas Savienības struktūrfondu vadību;

22.3.11. ar projekta aktivitāšu īstenošanu saistītu pakalpojumu izmaksas (piemēram, tulkošana, iespieddarbi);

22.4. neparedzētie izdevumi, kuru apmērs nepārsniedz piecus procentus no šo noteikumu 22.2., 22.3. un 22.5.apakšpunktā minēto izmaksu kopsummas. Tie izlietojami šo noteikumu 22.2. un 22.3.apakšpunktā noteikto izmaksu segšanai;

22.5. šķērsfinansējums (kura apmērs nepārsniedz šo noteikumu 16. un 17.punktā noteiktos ierobežojumus) programmatūras izstrādei un licenču iegādei.

23. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumus projekta ietvaros var plānot kā attiecināmās izmaksas, ja finansējuma saņēmējs pievienotās vērtības nodokļa summu nevar atgūt kā priekšnodokli atbilstoši nodokļu jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

24. Papildus Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija Regulas (EK) Nr. 1081/2006 par Eiropas Sociālo fondu un Regulas (EK) Nr. 1784/1999 atcelšanu 11.panta otrās daļas nosacījumiem par neattiecināmām uzskata šādas izmaksas:

24.1. visu veidu prēmijas, materiālo stimulēšanu pēc ikgadējās novērtēšanas un naudas balvas;

24.2. atvaļinājuma pabalstu darbiniekiem;

24.3. pabalstu darbinieka ģimenes locekļa vai apgādājamā nāves gadījumā (darbiniekiem);

24.4. citu materiālo stimulēšanu, kas nav noteikta darba samaksu reglamentējošajos normatīvajos aktos;

24.5. veselības, dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu;

24.6. izmaksas, kas saistītas ar projekta iesnieguma izstrādāšanu.

25. Projekta iesniegumā paredzētajām attiecināmajām izmaksām jābūt reālām, pamatotām, atbilstošām projekta specifikai, mērķim un šo noteikumu 22. un 23.punktam. Šķērsfinansējuma izmantošana pieļaujama politikas plānošanas un politikas ietekmes novērtēšanas informācijas tehnoloģiju instrumentu attīstībai.

26. Projekta īstenošanas gaitā izmaksas uzskata par attiecināmām, ja tās:

26.1. radušās periodā, ko nosaka vienošanās ar finansējuma saņēmēju;

26.2. nepieciešamas projekta īstenošanai, paredzētas apstiprinātajā projekta iesniegumā un veiktas, ievērojot atbilstīgas finanšu vadības – ekonomiskuma un efektivitātes principus;

26.3. veiktas un iegrāmatotas finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera grāmatvedības uzskaitē un nodalītas no pārējām izmaksām;

26.4. iespējams identificēt un pārbaudīt un tās apliecina attiecīgi maksājumu pamatojošu dokumentu oriģināli.

27. Sadarbības iestāde pēc saskaņošanas ar atbildīgo iestādi, pamatojoties uz šo noteikumu 13.punktu, nosūta uzaicinājumu projekta iesniedzējam.

28. Uzaicinājumā norāda:

28.1. projekta iesnieguma iesniegšanas termiņu;

28.2. apakšaktivitātē pieejamo finansējumu;

28.3. projekta iesnieguma iesniegšanas adresi;

28.4. mājaslapas adresi internetā, kur atrodamas šādas ziņas:

28.4.1. projekta iesnieguma iesniegšanas kārtība tā nosūtīšanai pa pastu, iesniegšanai personīgi vai elektroniska dokumenta formā;

28.4.2. projekta iesnieguma sagatavošanai izmantojamie materiāli (šie noteikumi un palīgmateriāli projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanai).

29. Ierobežotu projektu iesniegumu otro atlasi sadarbības iestāde organizē tikai tad, ja saņemts šo noteikumu 55.2.apakšpunktā minētais lēmums vai 60.2.apakšpunktā minētais atzinums.

30. Projekta iesniegumu iesniedz sadarbības iestādē līdz uzaicinājumā norādītajam iesniegšanas termiņam. Iesniegšanas termiņš nav mazāks par vienu mēnesi no uzaicinājuma nosūtīšanas dienas. Projekta iesniegumu noraida, ja tas saņemts pēc norādītā iesniegšanas termiņa.

31. Projekta iesniegums sastāv no aizpildītas projekta iesnieguma veidlapas (1.pielikums) un tās pielikumiem:

31.1. projekta administrēšanā un īstenošanā iesaistītā personāla dzīves gaitu apraksts (CV);

31.2. sadarbības partnerības apliecinājums (ja attiecināms);

31.3. pilnvarojumu apliecinoši dokumenti (ja attiecināms);

31.4. projekta iesniedzēja aptaujas lapa par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu, kas noteikta normatīvajos aktos par kārtību, kādā sniedz un pārbauda informāciju par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu ietvaros un pieņem lēmumu par pievienotās vērtības nodokļa iekļaušanu projektu attiecināmajās izmaksās.

32. Projekta iesniegumu aizpilda latviešu valodā datorrakstā.

33. Projekta iesniegumu sadarbības iestādē iesniedz vienā no šādiem veidiem:

33.1. papīra formā piecos eksemplāros (viens oriģināls un četras kopijas) – sagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu;

33.2. elektroniska dokumenta formā – sagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu (izmanto XML datņu formātu).

34. Papīra formā iesniegtajam projekta iesnieguma oriģinālam pievieno projekta iesnieguma elektronisko versiju (elektroniskajā datu nesējā). Uz datu nesēja norāda šādu informāciju:

34.1. apakšaktivitātes numurs un nosaukums;

34.2. projekta iesniedzēja nosaukums;

34.3. projekta nosaukums.

35. Ja projekta iesniegumu iesniedz papīra formā, visus dokumentus (oriģināls, četras kopijas un elektroniskā versija) ievieto slēgtā aploksnē. Uz aploksnes norāda šādas ziņas:

35.1. norāde “Ierobežotas pieejamības informācija”;

35.2. sadarbības iestādes nosaukums un adrese;

35.3. projekta iesniedzēja nosaukums un adrese;

35.4. apakšaktivitātes numurs un nosaukums;

35.5. projekta nosaukums.

36. Projekta iesniegumu iesniedz kopā ar projekta iesniedzēja pavadvēstuli. Pavadvēstulē norāda projekta iesniedzēja nosaukumu, apakšaktivitātes numuru un nosaukumu un projekta nosaukumu. Projekta iesniegumu var iesniegt personīgi, elektroniska dokumenta formā vai nosūtīt pa pastu.

37. Sadarbības iestāde reģistrē iesniegto projekta iesniegumu tā iesniegšanas dienā, piešķir tam reģistrācijas numuru un projekta iesniedzējam projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī izsniedz vai piecu darbdienu laikā nosūta pa pastu apliecinājumu par projekta iesnieguma saņemšanu.

38. Šo noteikumu 28.punktā minētajā uzaicinājumā norādītais projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigu datums ir pēdējā diena, kad sadarbības iestāde pieņem un reģistrē projektu iesniegumus:

38.1. ja projekta iesniegumu iesniedz personīgi vai nosūtot pa pastu, par projekta iesnieguma iesniegšanas laiku uzskatāms brīdis, kad tas iesniegts un reģistrēts sadarbības iestādē;

38.2. ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta formā, par projekta iesnieguma iesniegšanas laiku ir uzskatāms brīdis, kad tas reģistrēts sadarbības iestādes elektroniskā pasta informācijas sistēmā. Projekta iesniegumam jābūt parakstītam ar drošu elektronisko parakstu un apliecinātam ar laika zīmogu pirms projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām;

38.3. ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta formā vai nosūtot pa pastu, projekta iesniedzējs nodrošina savlaicīgu projekta iesnieguma nosūtīšanu, lai tas tiktu iesniegts sadarbības iestādē ne vēlāk kā šo noteikumu 28.punktā minētajā uzaicinājumā norādītajā projektu iesniegumu iesniegšanas termiņā;

38.4. ja rodas domstarpības, projekta iesniedzējam jāpierāda, ka projekta iesniegums ir nosūtīts pirms projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām, bet sadarbības iestādei jāpamato, ka projekta iesniegums nav saņemts vai saņemts pēc noteiktā projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām.

39. Apakšaktivitātes ietvaros iesniegto projektu iesniegumu vērtēšanu nodrošina sadarbības iestādes izveidotā ierobežotas projektu iesniegumu atlases vērtēšanas komisija (turpmāk – komisija). Komisija darbojas saskaņā ar sadarbības iestādes izstrādātu un apstiprinātu nolikumu.

40. Komisijas sastāvā ar balsstiesībām iekļauj Finanšu ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un sadarbības iestādes pārstāvjus.

(Grozīts ar MK 02.06.2009. noteikumiem Nr.497)

41. Komisijas sastāvā novērotāja statusā var iekļaut atbildīgās iestādes, vadošās iestādes un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvjus.

42. Komisijas locekļa prombūtnes laikā viņu aizstāj cits pilnvarots pārstāvis. Šādu pilnvarojumu noformē rakstiski komisijas nolikumā noteiktajā kārtībā.

43. Komisija apakšaktivitātes ietvaros iesniegto projektu iesniegumu izvērtēšanai var pieaicināt ekspertus.

44. Lai noteiktu projekta iesnieguma tehnisko atbilstību, projekta iesniegumu vērtē atbilstoši šādiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem:

44.1. projekta iesniegums ir aizpildīts datorrakstā (ja attiecināms);

44.2. projekta iesniegums ir aizpildīts latviski;

44.3. projekta iesniegums ir pilnībā aizpildīts;

44.4. ir iesniegts šajos noteikumos noteiktais projekta iesnieguma eksemplāru skaits (viens oriģināls un četras atbilstoši apliecinātas kopijas) (ja attiecināms);

44.5. projekta iesnieguma oriģināls ir cauršūts (caurauklots) (ja attiecināms);

44.6. projekta iesniegums sagatavots atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai projekta iesnieguma veidlapai;

44.7. projekta iesniegumu ir parakstījusi projekta iesniedzēja institūcijas atbildīgā amatpersona vai pilnvarotā persona;

44.8. projekta iesniegumam ir pievienoti visi šajos noteikumos noteiktie pielikumi:

44.8.1. projekta administrēšanā un īstenošanā iesaistītā personāla dzīves gaitu apraksts (CV);

44.8.2. sadarbības partnerības apliecinājums (ja attiecināms);

44.8.3. pilnvarojumu apliecinoši dokumenti (ja attiecināms);

44.9. projekta finanšu aprēķins ir veikts nacionālajā valūtā;

44.10. projekta attiecināmie izdevumi atbilst šajos noteikumos noteiktajām attiecināmajām izmaksām;

44.11. pieprasītā attiecināmo izmaksu kopsumma nav mazāka par 900 000 latu un nepārsniedz 3 000 000 latu;

44.12. projektā plānotās attiecināmās izmaksas nepārsniedz noteiktos izmaksu ierobežojumus;

44.13. projekta īstenošanas termiņš nav ilgāks par 2015.gada 30.jūniju.

45. Lai noteiktu projekta iesniedzēja un projekta iesnieguma atbilstību apakšaktivitātē definētajiem nosacījumiem, projekta iesniegumu vērtē saskaņā ar šādiem atbilstības vērtēšanas kritērijiem:

45.1. projekta iesniedzējs ir uzaicināts iesniegt projekta iesniegumu;

45.2. projekta iesniegums atbilst šo noteikumu 2.punktā noteiktajam mērķim: “Uzlabot politikas plānošanas, ieviešanas un politikas ietekmes novērtēšanas kvalitāti, nodrošinot visu lēmumu pieņemšanā iesaistīto pušu (valsts pārvalde, pašvaldības, sociālie partneri, nevalstiskās organizācijas) zināšanu un prasmju pilnveidošanu un lēmumu pieņemšanai nepieciešamo atbalsta instrumentu attīstību”;

45.3. projekta iesniedzējs ir valsts pārvaldes institūcija, kas ir atbildīga par vienotas valsts politikas plānošanas un īstenošanas koordinēšanu.

46. Lai noteiktu projekta iesnieguma nozīmīgumu identificēto problēmu risināšanā un projekta iesniedzēja spēju projektu īstenot, kā arī atlasītu prioritāri atbalstāmos projektu iesniegumus, kas projekta iesniegumam ļautu gūt lielāku atbalstu, projekta iesniegumu vērtē atbilstoši šādiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem:

46.1. projekta iesnieguma pamatojuma vērtēšanas kritēriji:

46.1.1. cik lielā mērā projekta īstenošana spēs risināt 1.darbības programmā “Cilvēkresursi un nodarbinātība” minētās problēmas politikas veidošanas, ieviešanas un tās ietekmes izvērtēšanas jomā;

46.1.2. cik lielā mērā projekta īstenošana risinās 1.5.1.1.1.apakšaktivitātes “Politikas veidošanas, ieviešanas un tās ietekmes izvērtēšanas pilnveidošana” mērķa grupas vajadzības;

46.1.3. projekta ieguldījums horizontālo prioritāšu īstenošanā:

46.1.3.1. vai projektā paredzēta tieša vai netieša pozitīva ietekme uz makroekonomiskās stabilitātes horizontālo prioritāti;

46.1.3.2. vai projektā paredzēta tieša vai netieša pozitīva ietekme uz vienādu iespēju horizontālo prioritāti;

46.1.3.3. vai projektā paredzēta tieša vai netieša pozitīva ietekme uz informācijas sabiedrības horizontālo prioritāti;

46.1.4. cik loģiska ir kopējā projekta uzbūve (projekta daļu savstarpējā atbilstība un papildinātība);

46.1.5. projekta aktivitāšu izvērtējums (aktivitāšu formulējums, aktivitāšu nepieciešamība un atbilstība projekta mērķu un sagaidāmo rezultātu sasniegšanā, laika grafika novērtējums);

46.1.6. projekta ilgtspējas izvērtējums (projekta rezultātu finansiālā, institucionālā un politiskā ilgtspēja);

46.1.7. vai projekta iesniegumā plānotie iznākuma rādītāji vai rezultātu rādītāji sekmē šādu uzraudzības rādītāju sasniegšanu:

46.1.7.1. iznākuma rādītāji: valsts pārvaldes darbinieku, pašvaldību pārstāvju, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju darbinieku skaits, kuri pabeiguši apmācības par labāka regulējuma politikas instrumentiem, politikas plānošanu un politikas ietekmes izvērtējuma metodēm, – 6000 (bāzes vērtība 2006.gadā – 302, mērķis 2009.gadā – 1856);

46.1.7.2. rezultāta rādītāji: normatīvo aktu īpatsvars, kuriem ir veikts ietekmes izvērtējums, – 30 procentu (bāzes vērtība 2006.gadā – 20 procentu, mērķis 2009.gadā – 23 procenti) no kopējā valdībā gada laikā apstiprinātā normatīvo aktu skaita;

46.1.8. vai projektā plānotie publicitātes un informācijas pasākumi nodrošina projekta publicitāti un atbilst projektā plānotajām aktivitātēm;

46.2. projekta īstenošanas kapacitātes vērtēšanas kritēriji:

46.2.1. projekta administrēšanā iesaistītā personāla pieredze projektu vadībā;

46.2.2. projekta iesniedzēja un projekta īstenošanā iesaistītā personāla tehniskā vai profesionālā kapacitāte (projekta personāla pieredze un zināšanas 1.5.1.1.1.apakšaktivitātes “Politikas veidošanas, ieviešanas un tās ietekmes izvērtēšanas pilnveidošana” darbības jomā);

46.2.3. projekta īstenošanas materiāltehniskā nodrošinājuma plānojums;

46.2.4. projekta iesniegumā paredzētais projekta funkciju un pienākumu sadalījums ir atbilstošs (skaidri definēts funkciju un pienākumu sadalījums starp iesaistītajām institūcijām un projekta administrēšanā iesaistīto personālu, funkcijas un pienākumi ir sadalīti atbilstoši kompetencei un pieredzei);

46.2.5. projekta iesniegumā paredzētais projekta vadības un uzraudzības mehānisms ir atbilstošs (vadības, kontroles, uzraudzības un kvalitātes kontroles mehānismu izvērtējums);

46.2.6. projekta īstenošanā iesaistīto sadarbības partneru izvēle ir pamatota (norādīts plānotais sadarbības modelis; sadarbības partnera loma definēta atbilstoši tā kompetencei un pieredzei);

46.3. projekta iesnieguma budžeta vērtēšanas kritēriji:

46.3.1. projekta iesniegumā paredzētās izmaksas ir pamatotas un nepieciešamas projekta mērķu un rezultātu sasniegšanai un aktivitāšu īstenošanai;

46.3.2. projekta budžetā paredzētās izmaksas atbilst vidējām tirgus cenām;

46.3.3. projekta izmaksas ir samērojamas ar sagaidāmajiem projekta rezultātiem;

46.4. specifiskie kvalitātes kritēriji:

46.4.1. projekta iesniedzējam ir pieredze politikas plānošanas, politikas ietekmes sistēmas izveidē, kā arī citu ar labāka regulējuma politikas instrumentu izmantošanu saistītu pasākumu, programmu vai projektu vadībā un īstenošanā;

46.4.2. projekta iesniedzējam ir vadoša loma valsts pārvaldes attīstības politikas izstrādē, koordinēšanā, īstenošanas pārraudzībā.

47. Projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 44. un 45.punkta kritērijiem vērtē ar “Jā” vai “Nē” (“Jā” – atbilst, “Nē” – neatbilst).

48. Atbilstību kvalitātes kritērijiem, kuru kopīgā vērtējuma īpatsvars veido 80 procentus no maksimāli iespējamā punktu skaita, vērtē šādi:

48.1. projekta iesnieguma atbilstību katram šo noteikumu 46.1., 46.2. un 46.3.apakš­punktā minētajam kritērijam vērtē ar punktu skaitu no 1 līdz 5 saskaņā ar šādu vērtējumu: 1 – ļoti vāji, 2 – vāji, 3 – apmierinoši vai neitrāli, 4 – labi, 5 – ļoti labi (izņemot šo noteikumu 46.1.3.apakšpunktā minētos kritērijus);

48.2. atbilstoši šo noteikumu 46.1.1., 46.1.2. un 46.2.2.apakšpunktam iegūtos punktus reizina ar koeficientu 2;

48.3. atbilstību šo noteikumu 46.1.3.1. un 46.1.3.2.apakšpunktā minē­tajiem kritērijiem vērtē ar 0, 3 vai 5 punktiem saskaņā ar šādu vērtējumu: 0 punktu – projekts šo jomu neskar, 3 punkti – projektam ir netieša pozitīva ietekme, 5 punkti – projektam ir tieša pozitīva ietekme;

48.4. atbilstību šo noteikumu 46.1.3.3.apakš­punktā minētajiem kritērijiem vērtē ar 0, 3 vai 5 punktiem saskaņā ar šādu vērtējumu: 0 punktu – projektā nav paredzētas aktivitātes informācijas sabiedrības attīstībai, 3 punkti – projektā paredzētas aktivitātes vai apakšaktivitātes mērķa grupas apmācībai par informācijas komunikāciju tehnoloģiju iespējām vai paredzēts palielināt mērķa grupas iespējas piedalīties politikas lēmumu pieņemšanā un politikas īstenošanā, izmantojot informācijas komunikāciju tehnoloģiju risinājumus, 5 punkti – projektā paredzēts attīstīt vai pilnveidot informācijas sistēmas vai uzlabot elektronisko pakalpojumu kvalitāti vai pieejamību;

48.5. ja projekta īstenošanā netiek iesaistīti sadarbības partneri, atbilstību šo noteikumu 46.2.6.apakšpunktā minētajam kritērijam novērtē ar 3 punktiem.

49. Atbilstību kvalitātes kritērijiem, kuru kopīgā vērtējuma īpatsvars veido 20 procentus no kvalitātes kritērijos maksimāli iespējamā punktu skaita, vērtē šādi:

49.1. projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 46.4.apakšpunktā minētajiem kritērijiem vērtē ar 0 vai 1 punktu, kur 0 punktu – nosacījums nav izpildīts, 1 punkts – nosacījums ir izpildīts;

49.2. atbilstoši šo noteikumu 46.4.1.apakš­punktam iegūtos punktus reizina ar koeficientu 13, atbilstoši šo noteikumu 46.4.2.apakšpunktam iegūtos punktus reizina ar koeficientu 14.

50. Projekta iesniegumu atzīst par atbilstošu:

50.1. projekta iesnieguma pamatojuma vērtēšanas kritērijiem (46.1.apakš­punkts), ja kopējais punktu skaits nav mazāks par 36 punktiem;

50.2. projekta īstenošanas kapacitātes vērtēšanas kritērijiem (46.2.apakš­punkts), ja kopējais punktu skaits nav mazāks par 21 punktu;

50.3. projekta iesnieguma budžeta vērtēšanas kritērijiem (46.3.apakš­punkts), ja kopējais punktu skaits nav mazāks par 10 punktiem.

51. Ja tiek konstatēta projekta iesnieguma neatbilstība vismaz vienam šo noteikumu 44. un 45.punktā minētajam kritērijam vai kopējais punktu skaits neatbilst šo noteikumu 50.1., 50.2. vai 50.3.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, komisija pārtrauc projekta iesnieguma vērtēšanu un iesaka projekta iesniegumu noraidīt.

52. Pēc projekta iesnieguma kvalitātes kritēriju vērtēšanas projekta iesniegumam piešķir noteiktu kopējo punktu skaitu.

53. Komisija projekta iesniegumu virza apstiprināšanai vai apstiprināšanai ar nosacījumu (izņemot, ja tiek konstatēts vismaz viens no šo noteikumu 51.punktā minētajiem gadījumiem).

54. Komisija projekta iesniegumu virza apstiprināšanai ar nosacījumu, ja nepieciešami precizējumi šo noteikumu 46.1.5. vai 46.3.apakšpunktā minētajā kritērijā atbilstoši šo noteikumu 58.punktam.

55. Sadarbības iestāde pieņem lēmumu par:

55.1. projekta iesnieguma apstiprināšanu finansēšanai no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem, ja komisija ir ieteikusi projekta iesniegumu apstiprināt vai apstiprināt ar nosacījumu;

55.2. projekta iesnieguma noraidīšanu finansēšanai no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem, ja komisija ir ieteikusi projekta iesniegumu noraidīt.

56. Sadarbības iestāde piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par to rakstiski informē projekta iesniedzēju.

57. Sadarbības iestāde lēmumam par projekta iesnieguma apstiprināšanu pievieno informāciju par nosacījumiem, ar kuriem saskaņā tiks noslēgta vienošanās.

58. Lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu sadarbības iestāde norāda projekta iesniegumā veicamos precizējumus, kas var ietvert:

58.1. projekta aktivitāšu plānojuma precizēšanu atbilstoši šo noteikumu 46.1.5.apakš­punktā minētā kritērija vērtējumā izteiktajiem norādījumiem (laika grafika izmaiņas, nepārsniedzot plānoto projekta īstenošanas laiku, aktivitāšu sadalīšana vai izslēgšana);

58.2. projekta budžeta precizēšanu atbilstoši šo noteikumu 46.3.apakšpunktā minētā kritērija vērtējumā izteiktajiem norādījumiem (samazināšana vai izslēgšana, aritmētiskas atbilstības nodrošināšana), ciktāl tas neietekmē šo noteikumu 22.1., 22.4. un 22.5.apakšpunktā minētos ierobežojumus;

58.3. citas tiesiski pamatotas darbības, lai nodrošinātu projekta iesnieguma tehnisko atbilstību.

59. Lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu ietverto nosacījumu izpildi projekta iesniedzējs nodrošina sadarbības iestādes noteiktajā termiņā (kas nepārsniedz 30 darbdienas) un informāciju par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi iesniedz sadarbības iestādē izvērtēšanai.

60. Sadarbības iestāde 10 darbdienu laikā izvērtē šo noteikumu 59.punktā minēto informāciju, sagatavo atzinumu par tās atbilstību lēmumā ietvertajam nosacījumam un:

60.1. ja atzinums ir pozitīvs, divu darbdienu laikā projekta iesniedzēju informē par nosacījumiem, ar kuriem saskaņā tiks slēgta vienošanās;

60.2. ja atzinums ir negatīvs vai ja projekta iesniedzējs nav nodrošinājis lēmumā ietverto nosacījumu izpildi šo noteikumu 59.punktā minētajā termiņā, projekta iesniegumu noraida. Ja lēmums tiek apstrīdēts, atzinuma tiesiskumu izvērtē vienlaikus ar pieņemtā lēmuma tiesiskuma izvērtējumu.

61. Ja projekta iesniegums ir noraidīts, sadarbības iestāde rīkojas šo noteikumu 56. un 62.punktā noteiktajā kārtībā.

62. Lēmumā par projekta iesnieguma noraidīšanu sadarbības iestāde iekļauj informāciju par projekta iesnieguma noraidīšanas iemesliem un projekta iesniedzējam izsniedz četras projekta iesnieguma kopijas, ja projekta iesniegums iesniegts papīra formā.

63. Šo noteikumu 44., 45. un 46.punktā minētie projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji un šajos noteikumos noteiktā projektu iesniegumu vērtēšanas sistēma apkopota projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju kopumā (2.pielikums), kas apstiprināts Uzraudzības komitejā.

64. Pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu sadarbības iestāde ar finansējuma saņēmēju noslēdz vienošanos, kurā atrunāti līgumslēdzēju pušu pienākumi un tiesības, kā arī kārtība un nosacījumi (tai skaitā finansēšanas nosacījumi un maksāšanas kārtība), kas jāievēro, lai nodrošinātu projekta īstenošanu.

65. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta īstenošanu atbilstoši apstiprinātajam projekta iesniegumam un sniedz sadarbības iestādei pārskatu par īstenošanas progresu un finanšu izlietojumu saskaņā ar vienošanos.

66. Dalībniekus šo noteikumu 20.2.apakš­punktā minētajām apmācībām atlasa, izvērtējot to atbilstību šo noteikumu 2.punktā minētajam apakšaktivitātes mērķim un projekta iesniegumā definētajai apmācību tēmai.

67. Finansējuma saņēmējs projektā paredzēto aktivitāšu īstenošanu uzsāk tikai pēc tam, kad noslēgta vienošanās.

68. Projekta īstenošanai atver atsevišķu kontu Valsts kasē, no kura tiek veikti un saņemti visi ar projekta īstenošanu saistītie maksājumi.

69. Grozījumus projektā izdara atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu.

70. Finansējuma saņēmējs nodrošina ar projekta īstenošanu saistītās aktuālās informācijas ievietošanu mājaslapā internetā (ja tāda ir) ne retāk kā reizi trijos mēnešos.

71. Apakšaktivitātes uzraudzības funkcijas veic pasākuma “Labāka regulējuma politika” uzraudzības komiteja (turpmāk – pasākuma uzraudzības komiteja).

72. Pasākuma uzraudzības komitejai ir šādi uzdevumi:

72.1. izskatīt atbildīgās iestādes, sadarbības iestādes un finansējuma saņēmēja sniegto informāciju par apakšaktivitātes īstenošanu;

72.2. izskatīt atbildīgās iestādes priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas dokumentos un lemt par to virzību izskatīšanai Uzraudzības komitejā;

72.3. sniegt priekšlikumus par pasākuma “Labāka regulējuma politika” uzraudzības procesa pilnveidošanu.

73. Pasākuma uzraudzības komitejai ir šādas tiesības:

73.1. pieprasīt un saņemt no atbildīgās iestādes, sadarbības iestādes un finansējuma saņēmēja informāciju, kas saistīta ar apakšaktivitātes īstenošanu;

73.2. pasākuma uzraudzības komitejas sēdēs ar padomdevēja tiesībām pieaicināt nozaru speciālistus un ekspertus.

74. Pasākuma uzraudzības komiteju vada Valsts kancelejas direktors. Sekretariāta funkcijas veic atbildīgā iestāde.

75. Pasākuma uzraudzības komiteja darbojas saskaņā ar nolikumu. Nolikumu atklātā balsošanā apstiprina ar balsu vairākumu, piedaloties vismaz divām trešdaļām pasākuma uzraudzības komitejas balsstiesīgo locekļu.

76. Pasākuma uzraudzības komitejas sēdes notiek ne retāk kā reizi ceturksnī.

77. Pasākuma uzraudzības komitejas sastāvā ar balsstiesībām iekļauj to ministriju un pašvaldību pārstāvjus, kuras iesaistītas labāka regulējuma politikas plānošanā un īstenošanā, kā arī Valsts kancelejas, atbildīgās iestādes un sociālo partneru pārstāvjus.

78. Pasākuma uzraudzības komitejas sēdēs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties vadošās iestādes, sadarbības iestādes un sertifikācijas iestādes pārstāvji, kā arī tādu nevalstisko organizāciju pārstāvji, kuras iesaistītas labāka regulējuma politikas plānošanā un īstenošanā.

79. Pasākuma uzraudzības komitejas personālsastāvu, pamatojoties uz iestāžu un organizāciju pilnvarojumiem, apstiprina Ministru prezidents.