Ministru kabineta rīkojums
Nr.213
Rīgā 2008.gada 17.aprīlī (prot.
Nr.24 33.§)
Par Darba aizsardzības jomas
attīstības pamatnostādnēm 2008.-2013.gadam
1. Atbalstīt Darba
aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnes 2008.-2013.gadam
(turpmāk - pamatnostādnes).
2. Noteikt Labklājības
ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu
īstenošanā.
3. Pamatnostādņu īstenošanu
2008.gadā nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta
līdzekļiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu
piešķiršanu 2009.gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru
kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts
iestāžu vidēja termiņa budžeta prioritāšu pieteikumiem,
sagatavojot un izskatot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.
Jautājumu par papildu štata vietu izveidi 2009.gadā un
turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā, izvērtējot un
izskatot jauno politikas iniciatīvu pieteikumus kārtējam
gadam.
4. Labklājības
ministrijai:
4.1. līdz 2008.gada 1.jūnijam
iesniegt Ministru kabinetā pamatnostādņu īstenošanas programmu
2008.-2010.gadam;
4.2. līdz 2011.gada 1.aprīlim
iesniegt Ministru kabinetā pamatnostādņu īstenošanas programmu
2011.-2013.gadam;
4.3. līdz 2011.gada 1.jūlijam
iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu
īstenošanas gaitu;
4.4. līdz 2014.gada 1.jūlijam
iesniegt Ministru kabinetā vispārīgo pārskata ziņojumu par
pamatnostādņu ieviešanu.
Ministru prezidents
I.Godmanis
Labklājības ministre
I.Purne
(Ministru kabineta
2008.gada 17.aprīļa rīkojums
Nr.213)
Darba aizsardzības jomas
attīstības pamatnostādņu 2008.-2013.gadam
kopsavilkums
Darba aizsardzības jomas
attīstības pamatnostādnes 2008.-2013.gadam (turpmāk -
pamatnostādnes) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments,
kurā atspoguļota esošā situācija, identificētas problēmas,
noteikti galvenie attīstības virzieni un sasniedzamie mērķi un
indikatori darba aizsardzības jomā.
Pamatnostādnes izstrādājusi
Labklājības ministrijas izveidota darba grupa, kurā piedalījušies
eksperti no Labklājības ministrijas, Valsts darba inspekcijas,
Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību
savienības un Rīgas Stradiņa universitātes Darba un vides
veselības institūta.
Galvenās identificētās problēmas
darba aizsardzības jomā ir šādas:
1) informācijas, datu, zinātniskā
atbalsta un kapacitātes trūkums darba aizsardzības politikas
plānošanai, izstrādei un monitoringam;
2) zemais darba aizsardzības
normatīvo aktu ievērošanas līmenis praksē, kas tieši saistīts ar
valsts uzraudzības un kontroles mehānisma (Valsts darba
inspekcijas) zemo kapacitāti, kā arī ekonomisko stimulu un
atbalsta trūkumu darba devējiem, lai uzņēmumos uzlabotu darba
apstākļus;
3) sabiedrības neinformētība,
zināšanu un preventīvas attieksmes trūkums par darba aizsardzības
jautājumiem.
Darba aizsardzības jomā atklāto
trūkumu un problēmu novēršanai pamatnostādnēs izvirzīti četri
galvenie darbības virzieni:
1) darba aizsardzības
politikas plānošanas pilnveidošana, nodrošinot nepieciešamo
zinātnisko un informācijas atbalstu, atgriezenisko saiti un
attiecīgu reaģēšanu uz izmaiņām darba vidē;
2) valsts uzraudzības un kontroles
mehānisma kapacitātes un efektivitātes paaugstināšana;
3) preventīvās kultūras
iedzīvināšana sabiedrībā un uzņēmumos, paaugstinot sabiedrības,
bet jo īpaši darba devēju un nodarbināto zināšanas un informētību
par darba aizsardzības jautājumiem;
4) darba apstākļu uzlabošana ar
likumdošanas un citām iniciatīvām, veicinot sociālo dialogu,
samazinot administratīvās prasības uzņēmumiem un motivējot darba
devējus un darbiniekus ievērot normatīvo aktu prasības.
Pamatnostādņu īstenošanai no
valsts budžeta ir nepieciešams gandrīz 16 miljoni latu (15
844 470), tajā skaitā:
2008.gadā (kārtējais gads) -
1 679 970 latu;
2009.gadā - 3 413 140
latu;
2010.gadā - 2 808 700
latu;
2011.gadā - 2 606 620
latu;
2012.gadā - 2 666 160
latu;
2013.gadā - 2 669 880
latu.
Tomēr pēc ārvalstu ekspertu
aprēķiniem nelaimes gadījumu darbā un arodslimību radītie
zaudējumi Latvijai (pēc 2005.gada datiem) gadā ir aptuveni 29
milj. latu.
Tādējādi, sasniedzot
pamatnostādnēs noteikto mērķi - par 30 % samazināt darba vietās
bojā gājušo skaitu (līdz 2013.gadam) -, valsts budžetā tiktu
ietaupīti aptuveni 25 miljoni latu, kas būtu jāzaudē, ja
pamatnostādņu īstenošanas periodā saglabātos esošais letālo
nelaimes gadījumu līmenis (kompensācijas bojā gājušo
piederīgajiem, neiegūtie ienākumi, ko vidēji dod viens
nodarbinātais (piemēram, nodokļi un saražotā vērtība)).
Pamatnostādnēs noteikto mērķu
sasniegšana tiks nodrošināta, izmantojot Eiropas Savienības
struktūrfondus, kā arī valsts budžeta līdzekļus.
Pamatnostādnēs noteikto mērķu
sasniegšanai un identificēto problēmu novēršanai Labklājības
ministrija izstrādās divas darba aizsardzības jomas attīstības
programmas - līdz 2008.gada 1.jūnijam (laikposmam no 2008.gada
līdz 2010.gadam) un līdz 2011.gada 1.aprīlim (laikposmam no
2011.gada līdz 2013.gadam), nosakot konkrētus pasākumus, pasākumu
izpildes termiņus un atbildīgās institūcijas.
Lai novērtētu pamatnostādņu
īstenošanas progresu, tiks veikts plašs pētījums par darba
apstākļiem un riskiem Latvijā pamatnostādņu darbības perioda vidū
(2010.gadā) un beigās (2013.gadā). Labklājības ministrija,
pamatojoties uz minētā pētījuma rezultātiem, sagatavos
informatīvo ziņojumu, ko iesniegs Ministru kabinetā līdz
2011.gada 1.jūlijam, bet vispārīgo pārskata ziņojumu par
pamatnostādņu ieviešanu - attiecīgi līdz 2014.gada 1.jūlijam.
Labklājības ministre
I.Purne