Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi likumā "Par tiesu varu"

Izdarīt likumā "Par tiesu varu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 8., 20.nr.; 2006, 7., 24.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 21.panta pirmās daļas otro teikumu.

2. 28.2 pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Izsniedzot šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju, tajā ietver norādi par tiesas nolēmuma spēkā esamību, kā arī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā aizsedz to informācijas daļu, kas atklāj fiziskās personas identitāti.";

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Šā panta noteikumus nepiemēro, ja tiesas nolēmumu izsniedz saskaņā ar procesuālajiem likumiem.

(5) Šā panta pirmajā daļā minētos tiesas nolēmumus publicē mājaslapā internetā, ja tas paredzēts normatīvajā aktā, kā arī pēc iestādes iniciatīvas. Publicējot tiesas nolēmumu internetā, aizsedz to informācijas daļu, kas atklāj fiziskās personas identitāti."

3. Papildināt 3.1 nodaļu ar 28.7 pantu šādā redakcijā:

"28.7 pants. Kārtība, kādā informācija publicējama mājaslapā internetā

Ar tiesu darbu saistīto informāciju, kas publicējama mājaslapā internetā, kā arī kārtību, kādā publicē šādu informāciju, nosaka Ministru kabinets."

4. 29.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Rajona (pilsētas) tiesai var būt struktūrvienības - tiesu nami, kurus izvieto attiecīgās rajona (pilsētas) tiesas darbības teritorijā.";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Administratīvās apgabaltiesas, Administratīvās rajona tiesas un tās tiesu namu, Rīgas pilsētas, Rīgas rajona un Siguldas tiesu darbības teritorijas nosaka Ministru kabinets."

5. Izslēgt 49.panta trešo daļu.

6. Papildināt likumu ar 49.1 pantu šādā redakcijā:

"49.1 pants. Tiesu palātas un Senāta departamenta tiesnešu kopsapulce

(1) Tiesu palātas un Senāta departamenta tiesnešu kopsapulce ir koleģiāla institūcija, ko aktuālu tiesību jautājumu apspriešanai sasauc Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

(2) Tiesu palātas un Senāta departamenta tiesnešu kopsapulce apspriež aktuālus tiesību normu interpretācijas jautājumus, lai nodrošinātu vienveidību tiesību normu piemērošanā.

(3) Tiesu palātas un Senāta departamenta tiesnešu kopsapulce savu viedokli par tiesību normu interpretācijas un piemērošanas jautājumiem formulē kā lēmumu, kas tiek publiskots."

7. 50.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Augstākās tiesas priekšsēdētājs vada Augstākās tiesas plēnuma sēdes, Tiesu palātas un Senāta departamenta tiesnešu kopsapulces sēdes, un viņam ir tiesības vadīt Senāta sēdes.";

papildināt pantu ar 3.1 un 3.2 daļu šādā redakcijā:

"(31) Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc Augstākās tiesas tiesneša apstiprināšanas amatā noteic to Augstākās tiesas struktūrvienību, kurā šis tiesnesis pildīs savus pienākumus.

(32) Augstākās tiesas senatora amatā pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma var iecelt Senāta cita departamenta senatoru vai Tiesu palātas tiesnesi, kurš saņēmis Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīvu atzinumu. Tiesnesi senatora amatā ieceļ Senāta attiecīgā departamenta senatoru kopsapulce, kurā ar balss tiesībām piedalās Augstākās tiesas priekšsēdētājs."

8. 52.pantā:

izteikt pirmās daļas 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

"4) ieguvusi valsts atzītu otrā līmeņa augstākās izglītības diplomu tiesību zinātnēs un jurista kvalifikāciju;

5) darbojusies juridiskajā specialitātē vismaz piecus gadus pēc valsts atzīta otrā līmeņa augstākās izglītības diploma tiesību zinātnēs un jurista kvalifikācijas iegūšanas vai strādājusi vismaz piecus gadus tiesas priekšsēdētāja palīga vai tiesneša palīga amatā.";

izslēgt otro daļu;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ministru kabinets nosaka tiesneša amata kandidātu atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību."

9. Aizstāt 53.panta otrajā daļā vārdus "tiesneša trešās kvalifikācijas klases eksā­menu" ar vārdiem "kvalifikācijas eksā­menu".

10. 54.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kurai ir ne mazāk kā 15 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta vai prokurora amatā un kura ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu. Pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja motivēta priekšlikuma uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt arī cita persona, kurai ir vismaz 15 gadu darba stāžs juridiskajā specialitātē un kura ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu.";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Pēc motivēta Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma un pozitīva Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinuma uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kurai ir ne mazāk kā desmit gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, zvērināta advokāta vai prokurora amatā un kura ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu."

11. Izteikt 54.1 pantu šādā redakcijā:

"54.1 pants. Apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksā­mena kārtošanas kārtība

(1) Uz apgabaltiesas tiesneša amatu saskaņā ar šā likuma 53.panta otro daļu pretendējošu apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Stažēšanās laiks tiek noteikts atbilstoši šā likuma 52.panta piektajai daļai.

(2) Uz Augstākās tiesas tiesneša amatu saskaņā ar šā likuma 54.panta otro un trešo daļu pretendējošu Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātu atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Stažēšanās laiks tiek noteikts atbilstoši šā likuma 52.panta piektajai daļai."

12. Papildināt 55.pantu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) kuras, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atceltas no tiesneša amata, no zvērināta tiesu izpildītāja, zvērināta tiesu izpildītāja palīga, zvērināta notāra, zvērināta notāra palīga amata, izslēgtas no zvērinātu advokātu vai zvērinātu advokātu palīgu skaita vai atlaistas no prokurora amata un no disciplinārlietā pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās brīža nav pagājuši pieci gadi."

13. Papildināt likumu ar 14.1 nodaļu šādā redakcijā:

"14.1 nodaļa

Tiesnešu ētikas komisija

91.1 pants. Tiesnešu ētikas komisija

Tiesnešu ētikas komisija ir koleģiāla tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kuras pamatmērķis ir sniegt atzinumus par ētikas normu interpretāciju un pārkāpumiem, kā arī skaidrot tiesnešu ētikas normas.

91.2 pants. Tiesnešu ētikas komisijas funkcijas

Tiesnešu ētikas komisijas funkcijas ir šādas:

1) pēc tās personas pieprasījuma, kurai ir tiesības ierosināt disciplinārlietu, kā arī pēc Tiesnešu disciplinārkolēģijas pieprasījuma sniegt atzinumus par ētikas normu interpretāciju un pārkāpumiem;

2) pēc savas iniciatīvas vai tiesnešu lūguma skaidrot un analizēt Tiesnešu ētikas kodeksa normas, kā arī konsultēt tiesnešus par tiesnešu ētikas jautājumiem;

3) apkopot un sagatavot publicēšanai atziņas un skaidrojumus par ētikas normu interpretāciju un piemērošanu;

4) apspriest ētikas normu pārkāpumus;

5) izstrādāt Tiesnešu ētikas kodeksa normas un iesniegt tās apstiprināšanai Tiesnešu konferencē.

91.3 pants. Tiesnešu ētikas komisijas sastāvs

(1) Tiesnešu ētikas komisijas sastāvā ir desmit locekļu, kurus, aizklāti balsojot, ievēlē Tiesnešu konference.

(2) Tiesnešu konference divus Tiesnešu ētikas komisijas locekļus ievēlē no zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu izvirzīto kandidātu vidus, trīs - no rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu izvirzīto kandidātu vidus, trīs - no apgabaltiesu tiesnešu izvirzīto kandidātu vidus un divus - no Augstākās tiesas izvirzīto kandidātu vidus.

(3) Par Tiesnešu ētikas komisijas locekli var izvirzīt un šajā komisijā ievēlēt tiesnesi, Goda tiesnesi vai personu, kura no tiesneša amata atbrīvota sakarā ar likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu. Tiesnešu ētikas komisijas locekļa kandidātam jābūt ar nevainojamu reputāciju un izpratni par ētikas lomu tiesneša darbā un juridiskās ētikas jautājumiem.

(4) Tiesnešu ētikas komisijas locekļa pilnvaru termiņš ir četri gadi. Tiesnešu ētikas komisijas locekli var ievēlēt atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

(5) Tiesnešu ētikas komisijas locekļa statuss nav savienojams ar Tiesnešu disciplinārkolēģijas locekļa pienākumu pildīšanu.

91.4 pants. Tiesnešu ētikas komisijas darbība

(1) Tiesnešu ētikas komisija darbojas saskaņā ar reglamentu. Reglamentu apstiprina Tiesnešu konference.

(2) Tiesnešu ētikas komisijas pirmo sēdi sasauc Augstākās tiesas priekšsēdētājs ne vēlāk kā mēneša laikā no komisijas ievēlēšanas dienas.

(3) Tiesnešu ētikas komisijas sēdē jāpiedalās vismaz sešiem Tiesnešu ētikas komisijas locekļiem.

(4) Tiesnešu ētikas komisija reizi gadā sniedz pārskatu par savu darbu Tiesnešu konferencei.

(5) Tiesnešu ētikas komisija var pieaicināt piedalīties tās sēdē ar padomdevēja tiesībām Satversmes tiesas tiesnesi, tiesu varai piederīgo profesiju pārstāvi, ētikas speciālistu vai atzītu tieslietu ekspertu.

(6) Tiesnešu ētikas komisijas darbu nodrošina Tiesu administrācija."

14. 92.pantā:

izteikt otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5) aizklāti balsojot, ievēlē Tiesnešu disciplinārkolēģiju uz četriem gadiem;";

papildināt otro daļu ar 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

"6) aizklāti balsojot, ievēlē Tiesnešu ētikas komisiju uz četriem gadiem;

7) apstiprina Tiesnešu ētikas kodeksa normas."

15. Izteikt 94.pantu šādā redakcijā:

"94.pants. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pilnvaras un darbība

(1) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija pirms kvalifikācijas eksāmena pieņemšanas, pamatojoties uz pieteikumu par tiesneša amata kandidāta kvalifikācijas eksā­mena pieņemšanu un tam pievienotajiem dokumentiem, novērtē katra pirmo reizi izvirzītā tiesneša amata kandidāta piemērotību tiesneša amatam. Ja kandidāts tiek atzīts par piemērotu tiesneša amatam, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija novērtē tiesneša amata kandidāta profesionālo sagatavotību, pieņemot kvalifikācijas eksā­menu.

(2) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija dod atzinumu par rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas, Augstākās tiesas vai zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kandidatūrām, kā arī par Augstākās tiesas Senāta departamenta senatora kandidatūru.

(3) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ates­tē tiesnešus un lemj par kvalifikācijas klases piešķiršanu, kā arī pēc tieslietu ministra, Augstākās tiesas priekšsēdētāja, apgabaltiesas priekšsēdētāja, rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vai zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka ierosinājuma izlemj jautājumu par kvalifikācijas klases pazemināšanu tiesnesim.

(4) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija darbojas saskaņā ar reglamentu. Reglamentu apstiprina Tiesnešu konference."

16. Aizstāt 98.panta otrajā daļā vārdus "ir nokārtojis nākamās kvalifikācijas klases eksā­menu" ar vārdiem "saņēmis pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu".

17. Papildināt likumu ar 98.3 pantu šādā redakcijā:

"98.3 pants. Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša aizstāšana un atlīdzība par tiesneša aizstāšanu

(1) Vakances vai tiesneša pagaidu prombūtnes gadījumā tieslietu ministrs var uz laiku - ne ilgāku par diviem gadiem - uzdot pildīt zemesgrāmatu nodaļas tiesneša pienākumus citas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim, ja šī persona devusi rakstveida piekrišanu.

(2) Atlīdzību par zemesgrāmatu nodaļas tiesneša aizstāšanu nosaka atbilstoši šā likuma 80.panta pirmajai daļai."

18. Papildināt 107.panta otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) pilda Tiesu informatīvās sistēmas un valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas pārziņa funkciju."

19. Pārejas noteikumos:

aizstāt 16.punktā skaitļus un vārdus "2009.gada 1.februārim" ar skaitļiem un vārdiem "2011.gada 1.februārim";

papildināt pārejas noteikumus ar 18. un 19.punktu šādā redakcijā:

"18. Tiesneša amata kandidāti, kuru virzīšana iecelšanai tiesneša amatā uzsākta pirms grozījuma šā likuma 52.panta pirmās daļas 5.punktā spēkā stāšanās, tiesneša amatā ieceļami līdz 2008.gada 1.oktobrim.

19. Līdz šā likuma 29.panta trešajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.janvārim ir piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumi Nr.1023 "Noteikumi par Administratīvās apgabaltiesas, administratīvās rajona tiesas, Rīgas pilsētas, Rīgas rajona un Siguldas tiesu rajonu teritorijām"."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2008.gada 3.aprīlī.
Valsts prezidents V.Zatlers
Rīgā 2008.gada 18.aprīlī
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 03.04.2008.Stājas spēkā: 19.04.2008. Statuss:
spēkā esošs
Tēma:  Tiesu vara, Valsts prezidentsPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 61 (3845), 18.04.2008.
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
174122
19.04.2008
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)