Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr.257

Rīgā 2008.gada 8.aprīlī (prot. Nr.22 5.§)
Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumos Nr.922 "Valsts statistikas pārskatu un anketu veidlapu paraugu apstiprināšanas noteikumi"
Izdoti saskaņā ar Valsts statistikas likuma 5.panta otrās daļas 3.punktu

Izdarīt Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumos Nr.922 "Valsts statistikas pārskatu un anketu veidlapu paraugu apstiprināšanas noteiku­mi" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 181.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 2.punkta un 2.1.apakšpunkta ievaddaļu un 2.1.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2. Noteikumi apstiprina šādas valsts statistikas pārskatu veidlapas:

2.1. gada:

2.1.1. veidlapa Nr.1-projektēšana "Pārskats par projektēšanu" (1.pieli­kums);".

2. Izteikt 2.1.13.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.1.13. veidlapa Nr.1-puķes/stādi "Pārskats par puķkopību un stādu audzēšanu", kura nodrošina arī Padomes Regulas Nr. 959/93, Komisijas Regulas Nr. 296/2003, Komisijas Regulas Nr. 2197/95, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 138/2004, Komisijas Regulas Nr. 306/2005 un Komisijas Regulas Nr. 909/2006 prasību piemērošanu (13.pielikums);".

3. Izteikt 2.1.16. un 2.1.17.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.1.16. veidlapa Nr.PROF-1 "Profesionālās izglītības iestādes pārskats 20__./20__.mācību gada sākumā" (16.pielikums);

2.1.17. veidlapa Nr.1-augstskola, koledža "Augstskolas, koledžas pārskats 20__./20__.akadēmiskā gada sākumā" (17.pielikums);".

4. Izteikt 2.1.23.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.1.23. veidlapa Nr.1-enerģētika "Pārskats par vispārējās lietošanas elektrostaciju darbību" (23.pielikums);".

5. Izteikt 2.1.33.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.1.33. veidlapa Nr.1-kinofilmu ražošana "Pārskats par kinofilmu ražo­šanu 20__.gadā" (84.pielikums);".

6. Izteikt 2.1.37.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.1.37. veidlapa Nr.1-kino "Pārskats par kinoteātru darbību un kinoiekār­tu izmantošanu 20__.gadā" (88.pielikums);".

7. Izteikt 2.1.42., 2.1.43., 2.1.44. un 2.1.45.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.1.42. veidlapa Nr.1-e-komercija "Pārskats par informācijas tehnoloģiju izmantošanu uzņēmumos 2008.gadā", kura nodrošina arī Komisijas 2007.gada 18.jūlija Regulas (EK) Nr. 847/2007, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 808/2004 attiecībā uz Kopienas statistiku par informācijas sabiedrību (turpmāk - Komisijas Regula Nr. 847/2007), prasību piemērošanu (93.pielikums);

2.1.43. veidlapa Nr.1-FAP "Finanšu aktīvi un pasīvi 20__.gadā", kura nodrošina arī Padomes 1996.gada 25.jūnija Regulas (EK) Nr. 2223/96 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (turpmāk - Padomes Regula Nr. 2223/96), Padomes 2000.gada 28.februāra Regulas (EK) Nr. 475/2000, ar ko groza Regulu Nr. 3605/93 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (turpmāk - Padomes Regula Nr. 475/2000), un Padomes 1993.gada 22.novembra Regulas (EK) Nr. 3605/93 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (turpmāk - Padomes Regula Nr. 3605/93), prasību piemērošanu (94.pielikums);

2.1.44. veidlapa Nr.1-gada "Kompleksais pārskats par darbību 20__.gadā", kura nodrošina arī Padomes Regulas Nr. 58/97 prasību piemērošanu (95.pielikums);

2.1.45. veidlapa Nr.1-gada (saīsinātais) "Kompleksais pārskats par dar­bību 20__.gadā", kura nodrošina arī Padomes Regulas Nr. 58/97 prasību piemērošanu (96.pielikums);".

8. Izteikt 2.1.47., 2.1.48. un 2.1.49.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.1.47. veidlapa Nr.2-gada "Kompleksais pārskats par darbību 20__.ga­dā", kura nodrošina arī Padomes Regulas Nr. 2223/96 prasību piemērošanu (98.pielikums);

2.1.48. veidlapa Nr.6-pvkj "Pašvaldības darbības pašvērtējums" (99.pieli­kums);

2.1.49. veidlapa Nr.3-gada "Kompleksais pārskats par darbību 20__.gadā", kura nodrošina arī Padomes Regulas Nr. 58/97 prasību piemērošanu (100.pielikums);".

9. Izteikt 2.1.51.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.1.51. veidlapa Nr.2-ārvalstu kontrole "Pārskats par ārvalstu saistīta uzņēmuma darbību 20__.gadā", kura nodrošina arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 20.jūnija Regulas (EK) Nr. 716/2007 attiecībā uz Kopienas statistiku par ārvalstu saistītu uzņēmumu struktūru un darbību prasību piemērošanu (102.pielikums);".

10. Papildināt noteikumus ar 2.1.52., 2.1.53., 2.1.54., 2.1.55., 2.1.56., 2.1.57., 2.1.58., 2.1.59., 2.1.60., 2.1.61., 2.1.62. un 2.1.63.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.1.52. veidlapa Nr.1-melnā metalurģija "Pārskats par produkcijas ražošanu, izejvielu un enerģijas patēriņu melnajā metalurģijā 20__.gadā", kura nodrošina arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 5.decembra Regulas (EK) Nr.48/2004 par ikgadējo Kopienas statistikas apkopošanu par tērauda rūpniecību 2003. līdz 2009.pārskata gadā un Komisijas 2005.gada 20.maija Regulas Nr. 772/2005 par tehniskajiem noteikumiem, lai ietvertu ikgadējās Kopienas statistikas izveides par tērauda rūpniecību 2003. līdz 2009.pārskata gadam tehniskā formāta definīciju un raksturlielumus, prasību piemērošanu (116.pielikums);

2.1.53. veidlapa Nr.5-tirdzniecība "Pārskats par mazumtirdzniecības apgrozījumu sadalījumā pa preču grupām" (117.pielikums);

2.1.54. veidlapa Nr.1-e-komercija (saīsinātā) "Pārskats par informācijas tehnoloģiju izmantošanu uzņēmumos 2008.gadā", kura nodrošina arī Komisijas Regulas Nr. 847/2007 prasību piemērošanu (118.pielikums);

2.1.55. veidlapa Nr.1-e-komercija (finanses) "Pārskats par informācijas tehnoloģiju izmantošanu uzņēmumos 2008.gadā", kura nodrošina arī Komisijas Regulas Nr. 847/2007 prasību piemērošanu (119.pielikums);

2.1.56. veidlapa Nr.1-e-komercija (finanses - saīsinātā) "Pārskats par informācijas tehnoloģiju izmantošanu uzņēmumos 2008.gadā", kura nodrošina arī Komisijas Regulas Nr. 847/2007 prasību piemērošanu (120.pielikums);

2.1.57. veidlapa Nr.1-aviācija "Pārskats par aviācijas darbību 20__.gadā" (121.pielikums);

2.1.58. veidlapa Nr.6-darbs "Pārskats par darbinieku skaita sadalījumu pēc darba samaksas lieluma 20__.gada oktobrī" (69.pielikums);

2.1.59. veidlapa Nr.3-EK "Kurināmā atlikumi uz 20__.gada 1.oktobri" (70.pielikums);

2.1.60. veidlapa Nr.1-pētniecība "Augstākās mācību iestādes, tās pārraudzībā esošās zinātniskās iestādes pārskats par zinātnisko darbu izpildi ____.gadā", kura nodrošina arī Komisijas 2004.gada 22.aprīļa Regulas (EK) Nr. 753/2004, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 1608/2003/EK par zinātnes un tehnoloģijas statistiku (turpmāk - Komisijas Regula Nr. 753/2004), prasību piemērošanu (122.pielikums);

2.1.61. veidlapa Nr.2-pētniecība un eksperimentālās izstrādes "Pārskats par pētniecības darbu izpildi uzņēmējdarbības sektorā", kura nodrošina arī Komisijas Regulas Nr. 753/2004 prasību piemērošanu (123.pielikums);

2.1.62. veidlapa Nr.3-pētniecība "Valsts sektora zinātniskās iestādes pārskats par zinātnisko darbu izpildi ____.gadā", kura nodrošina arī Komisijas Regulas Nr. 753/2004 prasību piemērošanu (124.pielikums);

2.1.63. veidlapa Nr.4-pētniecība "Uzņēmuma pārskats par zinātnisko darbu izpildi privātajā - bezpeļņas sektorā ____.gadā", kura nodrošina arī Komisijas Regulas Nr. 753/2004 prasību piemērošanu (125.pielikums);".

11. Izteikt 2.2.apakšpunkta ievaddaļu un 2.2.1.apakšpunktu šādā redak­cijā:

"2.2. pusgada:

2.2.1. veidlapa Nr.1-tūrisms "Pārskats par tūrisma komersantu darbību" (25.pielikums);".

12. Papildināt noteikumus ar 2.2.7. un 2.2.8.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.2.7. veidlapa Nr.1-irkj "Investīciju konjunktūras novērtējums rūpnie­cības uzņēmumā" (126.pielikums);

2.2.8. veidlapa Nr.2-ibkj "Investīciju konjunktūras novērtējums būvnie­cības uzņēmumā" (127.pielikums);".

13. Izteikt 2.3.apakšpunkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"2.3. ceturkšņa:".

14. Izteikt 2.3.5.apakšpunkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"2.3.5. veidlapa Nr.2-investīcijas "Pārskats par investīcijām" (34.pieli­kums);".

15. Izteikt 2.3.14.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.3.14. veidlapa Nr.1-rkjc "Konjunktūras novērtējums rūpniecībā" (43.pielikums);".

16. Izteikt 2.3.16.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.3.16. veidlapa Nr.21-ls "Pārskats par lauksaimniecības produktu ražošanu un realizāciju", kura nodrošina arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 138/2004, Komisijas Regulas Nr. 306/2005 un Komisijas Regulas Nr. 909/2006 prasību piemērošanu (45.pielikums);".

17. Papildināt noteikumus ar 2.3.24.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.3.24. veidlapa Nr.1-pc "Pārskats par biznesa pakalpojumu cenām", kura nodrošina arī Padomes Regulas Nr. 2223/96, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1158/2005 un Komisijas 2006.gada 28.septembra Regulas Nr. 1502/2006 par Padomes Regulas (EK) Nr. 1165/98 par īstermiņa statistiku īstenošanu attiecībā uz dalībvalstīm piešķiramajām atkāpēm prasību piemēro­šanu (128.pielikums);".

18. Izteikt 2.4.apakšpunkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"2.4. mēneša:".

19. Izteikt 2.4.13.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.4.13. veidlapa Nr.1-bc "Pārskats par būvniecības resursu cenām", kura nodrošina arī Padomes Regulas Nr. 2223/96, Padomes Regulas Nr. 1165/98 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1158/2005 prasību piemērošanu (58.pielikums);".

20. Papildināt noteikumus ar 2.4.26., 2.4.27., 2.4.28., 2.4.29. un 2.4.30.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.4.26. veidlapa Nr.1-rkj "Konjunktūras novērtējums rūpniecībā" (129.pielikums);

2.4.27. veidlapa Nr.2-bkj "Konjunktūras novērtējums būvniecībā" (130.pielikums);

2.4.28. veidlapa Nr.3-tkj "Konjunktūras novērtējums mazumtirdzniecībā" (131.pielikums);

2.4.29. veidlapa Nr.5-pkj "Konjunktūras novērtējums pakalpojumu sektorā" (132.pielikums);

2.4.30. veidlapa Nr.2-lidostas "Pārskats par gaisa kuģu kustību lidostās", kura nodrošina arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 27.februāra Regulas Nr. 437/2003 par statistikas pārskatiem attiecībā uz pasažieru, kravu un pasta gaisa pārvadājumiem prasību piemērošanu (133.pielikums);".

21. Izteikt 2.5.apakšpunkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"2.5. vienreizējās:".

22. Svītrot 2.5.1., 2.5.2., 2.5.3., 2.5.6., 2.5.7., 2.5.8. un 2.5.9.apakšpunktu.

23. Papildināt noteikumus ar 2.6.apakš­punktu šādā redakcijā:

"2.6. nedēļas:

2.6.1. veidlapa Nr.2-auto "Kravu pārvadājumi ar autotransportu", kura nodrošina arī Padomes 1998.gada 25.maija Regulas Nr. 1172/98 par statistikas pārskatiem attiecībā uz autopārvadājumiem prasību piemērošanu (134.pieli­kums);".

24. Papildināt noteikumus ar 2.7.apakš­punktu šādā redakcijā:

"2.7. neregulārās:

2.7.1. veidlapa Nr.1-reģistrs "Statistikas uzņēmumu reģistra aktualizācijas veidlapa", kura nodrošina arī Padomes Regulas Nr. 696/93 un Padomes Regulas (EEK) Nr. 2186/93 prasību piemērošanu (68.pielikums)."

25. Papildināt noteikumus ar 2.1 punktu šādā redakcijā:

"2.1 Noteikumi apstiprina šādas valsts statistikas anketu veidlapas:

2.11. veidlapa Nr.2-sp "Aptaujas anketa par investīciju precēm", kura nodrošina arī Padomes Regulas Nr. 2223/96, Padomes 1999.gada 21.jūnija Regulas Nr. 1264/1999, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1164/94 par Kohēzijas fonda izveidi, un Padomes 1999.gada 21.jūnija Regulas Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem, prasību piemērošanu (73.pielikums);

2.12. veidlapa Nr.2-rc "Aptaujas anketa par rūpniecības ražotāju cenām", kura nodrošina arī Padomes Regulas Nr. 2223/96, Padomes Regulas Nr. 1165/98 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1158/2005 prasību piemērošanu (74.pielikums);

2.13. veidlapa Nr.2-ic "Aptaujas anketa par importēto preču cenām", kura nodrošina arī Padomes Regulas Nr. 2223/96, Padomes Regulas Nr. 1165/98 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1158/2005 prasību piemērošanu (75.pielikums);

2.14. veidlapa Nr.IKT-mājsaimniecības "Datoru un interneta lietošana mājsaimniecībās" (135.pielikums);

2.15. veidlapa Nr.IKT-personas "Datoru un interneta lietošana mājsaim­niecībās" (136.pielikums);

2.16. veidlapa Nr.A-1 "Ceļotāju aptauja 20__.gadā" (137.pielikums);

2.17. veidlapa Nr.A-2 "Ceļotāju aptauja 20__.gadā" (138.pielikums);

2.18. veidlapa Nr.B-1 "Ceļotāju aptauja 20__.gadā" (139.pielikums);

2.19. veidlapa Nr.B-2 "Ceļotāju aptauja 20__.gadā" (140.pielikums);

2.110. veidlapa Nr.1-pirkumi (A) "Latvijas iedzīvotāju pirkumu struktūra produktu griezumā ārzemēs" (141.pielikums);

2.111. veidlapa Nr.1-pirkumi (B) "Ārzemju viesu pirkumu struktūra produktu griezumā Latvijā" (142.pielikums);

2.12. veidlapa Nr.C-1 "Iedzīvotāju aptauja par ceļojumiem 20__.gadā" (143.pielikums);

2.113. veidlapa Nr.2-MBP pielikums "Individuālā dienasgrāmata" (144.pielikums);

2.114. veidlapa Nr.1-MBP "Mājsaimniecības aptauja" (145.pielikums);

2.115. veidlapa Nr.2-MBP "Mājsaimniecības patēriņa izdevumu dienas­grāmata" (146.pielikums);

2.116. veidlapa Nr.1-EU-SILC "Mājsaimniecības reģistrs", kura nodrošina arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 16.jūnija Regulas (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1177/2003), Komisijas 2003.gada 21.oktobra Regulas (EK) Nr. 1980/2003, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 attiecībā uz Kopienas statistiku par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) attiecībā uz definīcijām un atjauninātām definīcijām (turpmāk - Komisijas Regula Nr. 1980/2003), Komisijas 2003.gada 21.oktobra Regulas (EK) Nr. 1981/2003, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) attiecībā uz faktiskā darba aspektiem un aprēķināšanas procedūrām (turpmāk - Komisijas Regula Nr. 1981/2003), Komisijas 2003.gada 21.oktobra Regulas (EK) Nr. 1982/2003, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) attiecībā uz izlasi un reģistrācijas noteikumiem (turpmāk - Komisijas Regula Nr. 1982/2003), Komisijas 2003.gada 7.novembra Regulas (EK) Nr. 1983/2003, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) attiecībā uz primāro mērķa mainīgo lielumu sarakstu (turpmāk - Komisijas Regula Nr. 1983/2003), Komisijas 2004.gada 5.janvāra Regulas (EK) Nr. 28/2004, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) saistībā ar starpposma un nobeiguma kvalitātes pārskatu sīku saturu (turpmāk - Komisijas Regula Nr. 28/2004), Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra Regulas (EK) Nr. 1553/2005, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1553/2005), un Komisijas 2006.gada 2.maija Regulas (EK) Nr. 676/2006, ar ko groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 1980/2003, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 attiecībā uz Kopienas statistiku par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) attiecībā uz definīcijām un atjauninātām definīcijām (turpmāk - Komisijas Regula Nr. 676/2006), prasību piemērošanu (147.pielikums);

2.117. veidlapa Nr.2-EU-SILC "Mājsaimniecības aptaujas anketa", kura nodrošina arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1177/2003, Komisijas Regulas Nr. 1980/2003, Komisijas Regulas Nr. 1981/2003, Komisijas Regulas Nr. 1982/2003, Komisijas Regulas Nr. 1983/2003, Komisijas Regulas Nr. 28/2004, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1553/2005 un Komisijas Regulas Nr. 676/2006 prasību piemērošanu (148.pielikums);

2.118. veidlapa Nr.3-EU-SILC "Individuālā aptaujas anketa", kura nodrošina arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1177/2003, Komisijas Regulas Nr. 1980/2003, Komisijas Regulas Nr. 1981/2003, Komisijas Regulas Nr. 1982/2003, Komisijas Regulas Nr. 1983/2003, Komisijas Regulas Nr. 28/2004, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1553/2005 un Komisijas Regulas Nr. 676/2006 prasību piemērošanu (149.pielikums);

2.119. veidlapa Nr.1-ls "Lauksaimniecības produktu ražošana un izlietojums 1.pusgadā" (150.pielikums);

2.20. veidlapa Nr.2-ls "Augkopība 20__.gadā", kura nodrošina arī Padomes Regulas Nr.837/90, Padomes Regulas Nr. 959/93, Komisijas Regulas Nr. 296/2003, Komisijas Regulas Nr. 2197/95, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 138/2004, Komisijas Regulas Nr. 306/2005 un Komisijas Regulas Nr. 909/2006 prasību piemērošanu (151.pielikums);

2.121. veidlapa Nr.3-ls "Lopkopība 20__.gadā", kura nodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 138/2004, Komisijas Regulas Nr. 306/2005 un Komisijas Regulas Nr. 909/2006 prasību piemērošanu (152.pielikums);

2.122. veidlapa Nr.1-DSP "Darbaspēka apsekojums" (153.pielikums);

2.123. veidlapas Nr.1-DSP 1.pielikums "Sazināšanās ar adresi" (154.pielikums);

2.124. veidlapas Nr.1-DSP 2.pielikums "Personas identifikācija" (155.pielikums);

2.125. veidlapas Nr.1-DSP 3.pielikums "Personas pārvietošanās" (156.pielikums)."

26. Izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

"3. Aizpildītas valsts statistikas pārskatu veidlapas respondenti iesniedz Centrālajā statistikas pārvaldē šādos veidos:

3.1. pa pastu;

3.2. pa faksu;

3.3. izmantojot elektronisko datu nesēju;

3.4. personīgi."

27. Papildināt noteikumus ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4. Valsts statistikas anketu veidlapas Centrālās statistikas pārvaldes inter­vētājs aizpilda, pamatojoties uz respondenta mutiski sniegto informāciju, un iesniedz Centrālajā statistikas pārvaldē. Šo noteikumu 2.13. un 2.15.apakš­punktā minētās veidlapas respondents aizpilda personīgi un ar intervētāja starpniecību iesniedz Centrālajā statistikas pārvaldē."

28. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 11.punktu šādā redakcijā:

"11) Padomes 2006.gada 20.novembra Direktīvas 2006/110/EK, ar ko pielāgo Direktīvas 95/57/EK un 2001/109/EK statistikas jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos."

29. Izteikt 1.pielikumu jaunā redakcijā (1.pielikums).

30. Izteikt 4.pielikumu jaunā redakcijā (2.pielikums).

31. Izteikt 12.pielikumu jaunā redakcijā (3.pielikums).

32. Izteikt 13.pielikumu jaunā redakcijā (4.pielikums).

33. Izteikt 15.pielikumu jaunā redakcijā (5.pielikums).

34. Izteikt 16.pielikumu jaunā redakcijā (6.pielikums).

35. Izteikt 17.pielikumu jaunā redakcijā (7.pielikums).

36. Izteikt 23.pielikumu jaunā redakcijā (8.pielikums).

37. Izteikt 25.pielikumu jaunā redakcijā (9.pielikums).

38. Izteikt 27.pielikumu jaunā redakcijā (10.pielikums).

39. Izteikt 30.pielikumu jaunā redakcijā (11.pielikums).

40. Izteikt 32.pielikumu jaunā redakcijā (12.pielikums).

41. Izteikt 34.pielikumu jaunā redakcijā (13.pielikums).

42. Izteikt 43.pielikumu jaunā redakcijā (14.pielikums).

43. Izteikt 45.pielikumu jaunā redakcijā (15.pielikums).

44. Izteikt 48.pielikumu jaunā redakcijā (16.pielikums).

45. Izteikt 54.pielikumu jaunā redakcijā (17.pielikums).

46. Izteikt 58.pielikumu jaunā redakcijā (18.pielikums).

47. Izteikt 68.pielikumu jaunā redakcijā (19.pielikums).

48. Izteikt 69.pielikumu jaunā redakcijā (20.pielikums).

49. Izteikt 79.pielikumu jaunā redakcijā (21.pielikums).

50. Izteikt 84.pielikumu jaunā redakcijā (22.pielikums).

51. Izteikt 88.pielikumu jaunā redakcijā (23.pielikums).

52. Izteikt 93.pielikumu jaunā redakcijā (24.pielikums).

53. Izteikt 94.pielikumu jaunā redakcijā (25.pielikums).

54. Izteikt 95.pielikumu jaunā redakcijā (26.pielikums).

55. Izteikt 96.pielikumu jaunā redakcijā (27.pielikums).

56. Izteikt 98.pielikumu jaunā redakcijā (28.pielikums).

57. Izteikt 99.pielikumu jaunā redakcijā (29.pielikums).

58. Izteikt 100.pielikumu jaunā redakcijā (30.pielikums).

59. Izteikt 104.pielikumu jaunā redakcijā (31.pielikums).

60. Izteikt 105.pielikumu jaunā redakcijā (32.pielikums).

61. Izteikt 107.pielikumu jaunā redakcijā (33.pielikums).

62. Izteikt 108.pielikumu jaunā redakcijā (34.pielikums).

63. Izteikt 109.pielikumu jaunā redakcijā (35.pielikums).

64. Izteikt 113.pielikumu jaunā redakcijā (36.pielikums).

65. Papildināt noteikumus ar 116.pielikumu (37.pielikums).

66. Papildināt noteikumus ar 117.pielikumu (38.pielikums).

67. Papildināt noteikumus ar 118.pielikumu (39.pielikums).

68. Papildināt noteikumus ar 119.pielikumu (40.pielikums).

69. Papildināt noteikumus ar 120.pielikumu (41.pielikums).

70. Papildināt noteikumus ar 121.pielikumu (42.pielikums).

71. Papildināt noteikumus ar 122.pielikumu (43.pielikums).

72. Papildināt noteikumus ar 123.pielikumu (44.pielikums).

73. Papildināt noteikumus ar 124.pielikumu (45.pielikums).

74. Papildināt noteikumus ar 125.pielikumu (46.pielikums).

75. Papildināt noteikumus ar 126.pielikumu (47.pielikums).

76. Papildināt noteikumus ar 127.pielikumu (48.pielikums).

77. Papildināt noteikumus ar 128.pielikumu (49.pielikums).

78. Papildināt noteikumus ar 129.pielikumu (50.pielikums).

79. Papildināt noteikumus ar 130.pielikumu (51.pielikums).

80. Papildināt noteikumus ar 131.pielikumu (52.pielikums).

81. Papildināt noteikumus ar 132.pielikumu (53.pielikums).

82. Papildināt noteikumus ar 133.pielikumu (54.pielikums).

83. Papildināt noteikumus ar 134.pielikumu (55.pielikums).

84. Papildināt noteikumus ar 135.pielikumu (56.pielikums).

85. Papildināt noteikumus ar 136.pielikumu (57.pielikums).

86. Papildināt noteikumus ar 137.pielikumu (58.pielikums).

87. Papildināt noteikumus ar 138.pielikumu (59.pielikums).

88. Papildināt noteikumus ar 139.pielikumu (60.pielikums).

89. Papildināt noteikumus ar 140.pielikumu (61.pielikums).

90. Papildināt noteikumus ar 141.pielikumu (62.pielikums).

91. Papildināt noteikumus ar 142.pielikumu (63.pielikums).

92. Papildināt noteikumus ar 143.pielikumu (64.pielikums).

93. Papildināt noteikumus ar 144.pielikumu (65.pielikums).

94. Papildināt noteikumus ar 145.pielikumu (66.pielikums).

95. Papildināt noteikumus ar 146.pielikumu (67.pielikums).

96. Papildināt noteikumus ar 147.pielikumu (68.pielikums).

97. Papildināt noteikumus ar 148.pielikumu (69.pielikums).

98. Papildināt noteikumus ar 149.pielikumu (70.pielikums).

99. Papildināt noteikumus ar 150.pielikumu (71.pielikums).

100. Papildināt noteikumus ar 151.pielikumu (72.pielikums).

101. Papildināt noteikumus ar 152.pielikumu (73.pielikums).

102. Papildināt noteikumus ar 153.pielikumu (74.pielikums).

103. Papildināt noteikumus ar 154.pielikumu (75.pielikums).

104. Papildināt noteikumus ar 155.pielikumu (76.pielikums).

105. Papildināt noteikumus ar 156.pielikumu (77.pielikums).

Ministru prezidents I.Godmanis

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

1.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"1.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P1_PAGE_1.JPG (63739 bytes)

KN257P1_PAGE_2.JPG (123628 bytes)

KN257P1_PAGE_3.JPG (68753 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

2.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"4.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P2_PAGE_01.JPG (57048 bytes)

KN257P2_PAGE_02.JPG (9866 bytes)

KN257P2_PAGE_09.JPG (193758 bytes)

 

 

KN257P2_PAGE_10.JPG (173584 bytes)

KN257P2_PAGE_11.JPG (153871 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

3.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"12.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P3_PAGE_1.JPG (54428 bytes)

KN257P3_PAGE_2.JPG (69779 bytes)

KN257P3_PAGE_3.JPG (15510 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

4.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"13.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P4_PAGE_1.JPG (77945 bytes)

KN257P4_PAGE_2.JPG (101098 bytes)

KN257P4_PAGE_3.JPG (126336 bytes)

KN257P4_PAGE_4.JPG (98353 bytes)

KN257P4_PAGE_5.JPG (17371 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

5.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"15.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P5_PAGE_1.JPG (80088 bytes)

KN257P5_PAGE_2.JPG (27789 bytes)

KN257P5_PAGE_3.JPG (119291 bytes)

KN257P5_PAGE_4.JPG (100001 bytes)

KN257P5_PAGE_5.JPG (101087 bytes)

KN257P5_PAGE_6.JPG (36611 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

6.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"16.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P6_PAGE_01.JPG (77790 bytes)

KN257P6_PAGE_02.JPG (83045 bytes)

KN257P6_PAGE_03.JPG (78535 bytes)

KN257P6_PAGE_04.JPG (96559 bytes)

KN257P6_PAGE_05.JPG (90924 bytes)

KN257P6_PAGE_06.JPG (79320 bytes)

KN257P6_PAGE_07.JPG (86067 bytes)

KN257P6_PAGE_08.JPG (101344 bytes)

KN257P6_PAGE_09.JPG (81867 bytes)

KN257P6_PAGE_10.JPG (13918 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

7.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"17.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P7_PAGE_01.JPG (65123 bytes)

KN257P7_PAGE_02.JPG (94042 bytes)

KN257P7_PAGE_03.JPG (86782 bytes)

KN257P7_PAGE_04.JPG (78614 bytes)

KN257P7_PAGE_05.JPG (85917 bytes)

KN257P7_PAGE_06.JPG (40575 bytes)

KN257P7_PAGE_07.JPG (92926 bytes)

KN257P7_PAGE_08.JPG (112633 bytes)

KN257P7_PAGE_09.JPG (132063 bytes)

KN257P7_PAGE_10.JPG (122591 bytes)

KN257P7_PAGE_11.JPG (78055 bytes)

KN257P7_PAGE_12.JPG (15979 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

8.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"23.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P8_PAGE_1.JPG (64911 bytes)

KN257P8_PAGE_2.JPG (101329 bytes)

KN257P8_PAGE_3.JPG (135183 bytes)

KN257P8_PAGE_4.JPG (137337 bytes)

KN257P8_PAGE_5.JPG (122934 bytes)

KN257P8_PAGE_6.JPG (101762 bytes)

KN257P8_PAGE_7.JPG (135904 bytes)

KN257P8_PAGE_8.JPG (117698 bytes)

KN257P8_PAGE_9.JPG (68708 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

9.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"25.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P9_PAGE_1.JPG (69105 bytes)

KN257P9_PAGE_2.JPG (78336 bytes)

KN257P9_PAGE_3.JPG (105792 bytes)

KN257P9_PAGE_4.JPG (69122 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

10.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"27.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P10_PAGE_01.JPG (72536 bytes)

KN257P10_PAGE_02.JPG (4061 bytes)

KN257P10_PAGE_09.JPG (196854 bytes)

KN257P10_PAGE_10.JPG (175859 bytes)

KN257P10_PAGE_11.JPG (163583 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

11.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"30.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P11_PAGE_01.JPG (65068 bytes)

KN257P11_PAGE_02.JPG (138098 bytes)

KN257P11_PAGE_03.JPG (168282 bytes)

KN257P11_PAGE_04.JPG (123496 bytes)

KN257P11_PAGE_05.JPG (16301 bytes)

Veidlapas "Pārskats par darbu" aizpildīšanas norādījumi

1. Vispārīgie norādījumi

1. Respondents ir komercreģistrā un/vai nodokļu maksātāju reģistrā reģistrēta komercsabiedrība vai individuālais komersants, vai zemnieku vai zvejnieku saimniecība, vai iestāde, vai organizācija, vai nodibinājums, vai biedrība, vai fonds, kas sagatavo un iesniedz individuālos statistikas datus pēc Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk - CSP) pieprasījuma.

2. Sakarā ar to, ka ik mēnesi darbību uzsāk jaunas komercsabiedrības vai individuālie komersanti, zemnieku vai zvejnieku saimniecības, iestādes, organizācijas, nodibinājumi, biedrības un fondi vai arī darbojošies, kuri nav respondenti, ievērojami paplašina savu darbību, CSP katru ceturksni papildina respondentu sarakstu ar jauniem respondentiem. Tas nepieciešams, lai notiekošās izmaiņas tautsaimniecībā atspoguļotos kopsavilkumu datos.

3. Ja jebkurā iesniegtajā tekošā gada ceturkšņa pārskatā respondents konstatē būtiskas kļūdas, tad labojumus paziņo par visiem kļūdainajiem tekošā gada ceturkšņa pārskatiem.

4. Budžeta iestāžu centralizētās grāmatvedības (rajona, pagastu padomes, pilsētu un novadu domes u.c.) datus par katru nozari iesniedz atsevišķā veidlapā. Noteiktais nozaru skaits uzrādīts 94.punktā.

5. Darbinieks šīs veidlapas ietvaros ir fiziska persona, kura uz darba vai uzņēmuma līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu. Darbinieku skaitā ietver arī Saeimas un pašvaldību deputātus, Ministru kabineta locekļus, valsts civildienesta ierēdņus. Darbinieku skaitā uzrāda arī mācekļus, ja viņiem aprēķina darba samaksu.

6. Veidlapā darbinieku ietver kā vienu cilvēku - gan pilna, gan nepilna darba laika darbiniekus, gan tos, kas strādā mazāk vai vairāk par vienu slodzi.

7. Darba devējs šīs veidlapas ietvaros - juridiska persona, kura nodarbina vismaz vienu darbinieku.

8. Bruto darba samaksa vai citas veidlapā minētās bruto izmaksas - aprēķinātā darba samaksa vai citas veidlapā minētās izmaksas, ieskaitot algas nodokli un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

9. Neto darba samaksa - bruto darba samaksa, no kuras atņemts algas nodoklis un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

10. Veidlapā visus rādītājus uzrāda veselos skaitļos.

2. 1.iedaļas "Dati par darbiniekiem, par kuriem jāveic darba laika uzskaite" aizpildīšanas norādījumi

11. 1.iedaļas visās sadaļās (no 1.1. līdz 1.6.) uzrāda datus par tiem darbiniekiem, par kuriem, saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, jāveic darba laika uzskaite, kā arī datus par tiem darbiniekiem, kuriem ir uzņēmuma līgums, un darba laika uzskaite tiek veikta. Datus par pārējiem darbiniekiem uzrāda 2.iedaļā.

12. 1.iedaļā, kur tas prasīts (nav zīmes "X"), datus sadala atsevišķi pa darbiniekiem, kuri faktiski strādāja pilnu darba laiku un nepilnu darba laiku.

13. 2.aili "Pilns darba laiks" aizpilda, ja darbinieks strādā koplīgumā paredzēto vai normālo darba laiku, vai vairāk par to, kā arī vienu vai vairākas slodzes, maiņas. Pilnu darba laiku uzrāda arī darbiniekiem, kuriem normatīvajos aktos noteikts saīsināts darba laiks.

14. Pieļaujams, ka pie pilna darba laika darbiniekiem pieskaita tos, kuri strādā līdz desmit procentiem mazāk par koplīgumā paredzēto vai normālo darba laiku.

15. 3.aili "Nepilns darba laiks" aizpilda, ja:

15.1. darbiniekam darba vai uzņēmuma līgumā ar darba devēju noteikts nepilns darba laiks (nepilna slodze, nepilna darba diena vai nepilna darba nedēļa);

15.2. darbinieks faktiski strādā nepilnu darba laiku (arī tad, ja darba vai uzņēmuma līgumā tas nav fiksēts). Tas attiecas arī uz darbiniekiem, kuriem darba devējs nenodrošina pilnu darba laiku sakarā ar pasūtījumu vai darba apjoma trūkumu.

16. Darbinieku sadalījumu pilna un nepilna darba laika darbiniekos neietekmē apstāklis, ka darbinieks nav veicis darbu sakarā ar darbnespējas periodu (darbnespējas lapa A vai B) vai jebkura veida atvaļinājumu, kā arī tas, ka darbinieks nav nostrādājis pilnu mēnesi sakarā ar pieņemšanu vai atlaišanu no darba.

17. Ja darbiniekam pilns un nepilns darba laiks kādā no ceturkšņa mēnešiem ir mainījies, tad viņu attiecina pie pilna vai nepilna darba laika darbiniekiem sekojoši:

17.1. aizpildot 1140.rindu - pie tā, kāds tas viņam bija ceturkšņa pēdējā mēneša pēdējā kalendārajā darba dienā;

17.2. aizpildot pārējās 1.iedaļas rindas - pie nepilna darba laika darbiniekiem.

2.1. 1.1.sadaļas "Darbinieku skaits darba attiecībās (ieskaitot nerezidentus)" aizpildīšanas norādījumi

18. 1110.rindā uzrāda darbinieku skaitu pārskata ceturkšņa pirmā mēneša pirmajā kalendārajā darba dienā - t.i., visi, kuri bija darba attiecībās attiecīgajā datumā (neatkarīgi no tā vai viņiem bija vai nebija aprēķināta darba samaksa). Ietver arī tos darbiniekus, kuri bija atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, slimoja (darbnespējas lapa A vai B), bija grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā vai bērna kopšanas atvaļinājumā.

19. 1140.rindā uzrāda darbinieku skaitu pārskata ceturkšņa pēdējā mēneša pēdējā kalendārajā darba dienā.

20. 1140.rindā uzrādīto darbinieku skaitu sadala pa darbiniekiem pamatdarbā - ar algas nodokļa grāmatiņām (1141.rindā), un pa darbiniekiem blakus darbā - bez algas nodokļa grāmatiņām (1142.rindā).

21. 1144.rindā (no 1140.rindas) uzrāda darbiniekus, kuri bija bērna kopšanas atvaļinājumā. Šeit neietver darbiniekus, kuriem bija darbnespējas lapa slima bērna kopšanai.

22. 1145.rindā (no 1140.rindas) uzrāda nerezidentu skaitu. Veidlapā par nerezidentiem uzskata ārvalstniekus, kuriem ir termiņuzturēšanās atļauja, kas izdota Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kas dod tiesības strādāt algotu darbu Latvijas Republikā, un kuri strādā Latvijā mazāk par vienu gadu.

2.2. 1.3.sadaļas "Nostrādātais un apmaksātais laiks" aizpildīšanas norādījumi

23. No 1310. līdz 1330.rindai uzrāda faktiski nostrādāto stundu skaitu atsevišķi par katru pārskata ceturkšņa mēnesi kopā par visiem darbiniekiem (cilvēkstundas). Ietver arī nostrādātās virsstundas.

24. Nostrādātajās stundās ietver arī laiku, ko velta tādiem uzdevumiem kā sagatavošanās darbs, darbarīku sagatavošana, tīrīšana; īslaicīgs atpūtas laiks darba vietā, ieskaitot tējas un kafijas pauzes; laiks, ko pavada darba vietā, neveicot nekādu darbu, piemēram, ja gadījuma pēc trūkst darba un par ko maksā saskaņā ar darba līgumu.

25. Katru stundu, ko nostrādā papildu parastajām darba stundām, neatkarīgi no samaksas likmes stundā, ko piemēro (piemēram, divkārša samaksa), uzrāda kā vienu stundu.

26. Faktiski nostrādāto stundu skaitā neietver:

26.1. nenostrādātās, bet apmaksātās stundas (uzrāda no 1340. līdz 1360.rindai);

26.2. normatīvajos aktos noteikto pārtraukumu atpūtai un ēšanai;

26.3. laiku, ko pavada ceļā no mājām uz darbu un atpakaļ.

27. Ja darbinieks apvieno pamatdarbu ar papildu darbu, amatu, profesiju vai slodzi, un darbi faktiski tiek veikti vienā un tajā pašā laika periodā, tad faktiski nostrādāto stundu skaitu uzrāda atbilstoši pamatdarbam, neņemot vērā papildu amatu, profesiju vai slodzi arī tad, ja par to ir papildu samaksa.

28. No 1340. līdz 1360.rindai uzrāda nenostrādāto, bet apmaksāto stundu skaitu atsevišķi par katru pārskata ceturkšņa mēnesi kopā par visiem darbiniekiem (cilvēkstundas).

29. 28.punktā minētās stundas aprēķina par tām dienām, par kurām ir aprēķināta samaksa, bet darbinieks nav strādājis, neņemot vērā, vai tās ir kalendārās brīvdienas vai darba dienas:

29.1. faktiski bijis ikgadējais atvaļinājums vai apmaksāts papildatvaļinājums;

29.2. bijusi atlīdzība par svētku dienām un citām apmaksātām dienām, kurās nestrādā;

29.3. bijusi darbnespējas lapa A;

29.4. bijušas apmaksātas dīkstāves;

29.5. bijušas citas apmaksātas, bet nenostrādātas dienas vai dienu daļas (piemēram, donoriem).

30. 29.punktā minētās dienas pārrēķina stundās atkarībā no darba līgumā noteiktā darba režīma vai iekšējās darba kārtības noteikumiem.

31. Darbnespējas lapu A apmaksātās dienas pārrēķina stundās tajā mēnesī (mēnešos), kad ir bijusi atbrīvošana no darba pēc ieraksta darbnespējas lapā (arī tad, ja darbnespējas lapa vēl nav aprēķināta samaksai).

32. No 1340. līdz 1360.rindai neietver laiku, par kuru ir samaksāta kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu.

2.3. 1.4.sadaļas "Darba samaksa" aizpildīšanas norādījumi

33. No 1410. līdz 1430.rindai ietver darbiniekus, kuriem aprēķināta darba samaksa vismaz par vienu dienu attiecīgajā pārskata ceturkšņa mēnesī. Darba samaksā ietilpst maksājumi, kurus uzrāda no 1471. līdz 1478.rindai.

34. No 1440. līdz 1460.rindai ietver aprēķināto bruto darba samaksu atsevišķi par katru pārskata ceturkšņa mēnesi. Darba samaksā ietilpst maksājumi, kurus uzrāda no 1471. līdz 1478.rindai.

35. 1470.rindā uzrāda aprēķināto bruto darba samaksu darbiniekiem kopā ceturksnī, sadalot to pa atsevišķiem izmaksu veidiem no 1471. līdz 1478.rindai.

36. 1470.rindas dati visās ailēs ir vienādi ar 1440. + 1450. + 1460.rindas datiem, kā arī 1470.rindas 1.ailes dati ir vienādi ar 1471. līdz 1478.rindas datu summu.

37. Katra mēneša darba samaksā ietver aprēķinātās ikgadējo un papildatvaļinājumu naudas summas tikai par tām dienām, kurās darbinieks attiecīgajā mēnesī atradās atvaļinājumā. Ja, piemēram, darbinieks ir atvaļinājumā no 15.maija līdz 11.jūnijam, tad atvaļinājuma naudu par 15.-31.maiju ietver maija mēnesī, bet atvaļinājuma naudu par 1.-11.jūniju - jūnija mēnesī.

38. Ja darbinieks saņem arī autoratlīdzību, tad to pieskaita pie pamatdarba samaksas.

39. Ja jebkuru iemeslu dēļ kādā mēnesī nav aprēķināta darba samaksa, un to aprēķina nākošajos mēnešos arī par iepriekšējiem mēnešiem, tad ievēro sekojošo:

39.1. aprēķināto darba samaksu ietver tajā mēnesī, par kuru tā aprēķināta;

39.2. ja darba samaksa aprēķināta par iepriekšējā ceturkšņa mēnesi (mēnešiem), tad precizē iepriekšējā ceturkšņa pārskatu un iesniedz labojumus.

40. Ja darba samaksa paaugstināta par mēnešiem, par kuriem ceturkšņa pārskati jau ir iesniegti, tad tekošā ceturkšņa pārskatā ietver tikai to summu, kas attiecas uz tekošā ceturkšņa mēnešiem. Par visiem pārējiem mēnešiem šo papildu darba samaksu ietver tajā mēnesī, par kuru tā aprēķināta, un iesniedz labojumus.

41. Darba samaksā ietver 42., 44., 46., 47., 48., 49., 50. un 51.punktā minētās pozīcijas neatkarīgi no izmaksu finansēšanas avota.

42. 1471.rindā uzrāda regulāro (tiešo) darba samaksu jeb atlīdzību regulāru naudas maksājumu veidā, ko gada laikā aprēķina regulāri katru mēnesi:

42.1. mēneša algu, mēneša amata algu;

42.2. darba algu, ko aprēķina, pamatojoties uz nostrādāto laiku, produkciju vai gabaldarbu, un ko darbiniekiem samaksā par nostrādātajām stundām;

42.3. atlīdzību un papildu samaksu par virsstundām, nakts darbu, darbu svētdienās un svētku dienās, darbu maiņās, par darbu bīstamos, kaitīgos apstākļos;

42.4. autoratlīdzību (honorāru) par tādiem darbiem, kuru radīšana, izdošana vai izpilde nav pārsniegusi vienu kalendāro mēnesi;

42.5. prēmijas un piemaksas, ko regulāri izmaksā katru mēnesi: piemēram, par troksni, risku, smagu darbu, darbu maiņās vai nepārtrauktu darbu, nakts darbu un darbu svētdienās un svētku dienās, par individuāli veiktu darbu, produkciju, ražīgumu, atbildību, centību, precizitāti, kvalifikāciju un īpašām zināšanām;

42.6. samaksu par vienā un tajā pašā uzņēmumā līdzās pamatdarbam veikto papildu darbu;

42.7. par uz laiku promesoša nodarbinātā pienākumu pildīšanu;

42.8. par profesiju, amatu savienošanu.

43. Ja prēmijas un piemaksas aprēķina ik mēnesi, neskatoties uz to, ka tās katru mēnesi var būt ievērojami atšķirīgas, tad tās uzskata par regulārām izmaksām un ietver 1471.rindā.

44. 1472.rindā uzrāda neregulāro darba samaksu, ko neaprēķina regulāri katru mēnesi, ieskaitot prēmijas un piemaksas, ko maksā noteiktos laikposmos, nevis regulāri katru mēnesi, piemaksas, kas saistītas ar individuāli vai kolektīvi veiktu darbu. Piemēram, neregulāras prēmijas - ceturkšņa, pusgada un par lielāku laika periodu, prēmijas svētkos; 13. un 14.algu.

45. Pie neregulārām izmaksām pieskaita arī autoratlīdzību (honorāru) par tādiem darbiem, kuru radīšana, izdošana vai izpilde ir pārsniegusi vienu kalendāro mēnesi.

46. 1473.rindā uzrāda ikgadējā un papildu atvaļinājuma samaksu. Pārskata ceturksnī ietver atvaļinājuma naudu tikai par šī ceturkšņa mēnešiem - skatīt 37.punktu.

47. 1474.rindā uzrāda piemaksas pie atvaļinājuma un atvaļinājuma pabalstu.

48. 1475.rindā uzrāda kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu.

49. 1476.rindā uzrāda atlīdzību par svētku dienām un citām apmaksātajām dienām, kurās nestrādā. Šeit ieskaita arī samaksu par apmaksātām mācību atvaļinājuma dienām.

50. 1477.rindā uzrāda darbnespējas lapu A samaksu. Darbnespējas lapas A samaksu ietver pārskatā tajā mēnesī, kad tā ir aprēķināta. Piemēram, nodarbinātajam ir darbnespējas lapa A par periodu no 29.marta līdz 11.aprīlim, par kuru aprēķins izdarīts aprīlī. Šajā gadījumā darbnespējas lapas A apmaksu ietver 1477.rindā 2.cetuksnī, kā arī aprīļa mēnesī (1410.rinda).

51. 1478.rindā uzrāda samaksu par dīkstāvēm.

52. Darba samaksā neiekļauj:

52.1. 3.iedaļas 310. līdz 390.rindā uzrādītās naudas summas;

52.2. citus izdevumus, kas nepieciešami darba devēja ražošanas vai darbības procesam;

52.3. darbnespējas lapu B samaksu (nemaksā darba devējs, bet sociālās apdrošināšanas iestāde);

52.4. izmaksātās dividendes (tā nav darba samaksa, bet ienākums no īpašuma).

53. 1480.rindā uzrāda aprēķināto neto darba samaksu - t.i., 1470.rindā uzrādītā bruto darba samaksa bez algas nodokļa un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

54. 1490.rindā uzrāda nerezidentiem aprēķināto bruto darba samaksu (no 1470.rindas). Nerezidentu definīciju skatīt 22.punktā.

55. 1499.rindā uzrāda darba samaksas subsīdijas (valsts kompensētās darba devēja izmaksas) - valsts budžeta vai Nodarbinātības valsts aģentūras finansējums darba devējam algotos pagaidu darbos iesaistīto bezdarbnieku darba samaksai, invalīdu nodarbināšanai u.c. Uzrāda tikai tās subsīdijas, kuras ietvertas aprēķinātajā bruto darba samaksā 1470.rindas 1.ailē.

2.4. 1.5.sadaļas "Dati par darbiniekiem, kuri nav bijuši darba attiecībās pilnu mēnesi" aizpildīšanas norādījumi

56. No 1510. līdz 1530.rindai uzrāda darbiniekus, kuriem aprēķināta darba samaksa, bet kuri nebija nostrādājuši pilnu attiecīgā ceturkšņa mēnesi sakarā ar pieņemšanu vai atlaišanu no darba. Darbiniekus, kuri nav nostrādājuši pilnu mēnesi citu iemeslu dēļ, šajā sadaļā neuzrāda.

2.5. 1.6.sadaļas "Dati par sievietēm" aizpildīšanas norādījumi

57. Sadaļu aizpilda par 1.ceturksni. Par 2., 3. un 4.ceturksni šo sadaļu neaizpilda.

58. 1610.rindā ietver faktiski nostrādātās stundas sievietēm kopā par 1.ceturkšņa mēnešiem - no ietvertajām 1310., 1320. un 1330.rindā.

59. 1620.rindā ietver nenostrādātās, bet apmaksātās stundas sievietēm kopā par 1.ceturkšņa mēnešiem - no ietvertajām 1340., 1350. un 1360.rindā.

60. 1630., 1640., 1650.rindā ietver sieviešu skaitu, kam aprēķināta darba samaksa attiecīgajā mēnesī - attiecīgi no 1410., 1420. un 1430.rindas.

61. 1660.rindā ietver aprēķināto bruto darba samaksu sievietēm kopā par 1.ceturkšņa mēnešiem - no 1470.rindas.

3. 2.iedaļas "Dati par pārējiem nodarbinātajiem" aizpildīšanas norādījumi

62. Katru no nodarbinātajiem, kuru uzrāda 2110., 2120., 2130. vai 2210.rindā, iekļauj tikai vienā no minētajām rindām atbilstoši rādītāja aprakstam. Šos nodarbinātos neietver 1.iedaļā.

3.1. 2.1.sadaļas "Nodarbinātie ar aprēķinātu darba samaksu" aizpildīšanas norādījumi

63. Sadaļas 1., 2. un 3.ailē uzrāda attiecīgo nodarbināto skaitu, kam aprēķināta darba samaksa vismaz par vienu dienu attiecīgajā mēnesī.

64. Sadaļas 4.ailē uzrāda aprēķināto bruto darba samaksu kopā par ceturkšņa mēnešiem nodarbinātajiem, kuri ietverti no 1. līdz 3.ailei.

65. 2130.rindā uzrāda datus par pašnodarbinātām personām, kuras ir reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbinātās personas un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas kārto patstāvīgi. Pašnodarbināto, kuri uzrādīti 2130.rindā, darba samaksā (4.ailē) ietver iedzīvotāju ienākumu nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, jo tās pašnodarbinātais nomaksā patstāvīgi.

3.2. 2.2.sadaļas "Nodarbinātie bez aprēķinātas darba samaksas" aizpildīšanas norādījumi

66. Sadaļā ietver sekojošu kategoriju nodarbinātos bez aprēķinātas darba samaksas: darba devējus, strādājošos ģimenes (mājsaimniecības) locekļus un personas, kuras veic uzņēmējdarbību un nenodarbina citus.

4. 3.iedaļas "Citas darba devēja izmaksas un neizmaksātā darba samaksa" aizpildīšanas norādījumi

67. No 310. līdz 390.rindai uzrādītos datus neietver 1. un 2.iedaļā pie darba samaksas rādītājiem.

68. 310.rindā uzrāda bruto darba samaksu natūrā. Tā sastāv no precēm un pakalpojumiem, ko darba devējs dara pieejamus darbiniekiem par brīvu, par pazeminātām cenām vai par cenām, ko darba devējs faktiski samaksājis pārskata ceturkšņa mēnešos. Šīs preces un pakalpojumi nav nepieciešami darba devēja ražošanas vai darbības procesam. Darbiniekiem tas ir papildu ienākums: viņi maksātu tirgus cenu, ja šīs preces vai pakalpojumus pirktu paši.

69. Preces un pakalpojumus vērtē bāzes cenās (t.i., bez transporta un tirdzniecības uzcenojuma), ja darba devējs tās saražojis, un pircēju cenās (t.i., cenās, ko darba devējs faktiski samaksājis), ja darba devējs tās nopircis.

70. Sniedzot bez maksas, kopējo darba samaksas natūrā vērtību aprēķina saskaņā ar attiecīgo preču un pakalpojumu bāzes cenām (vai darba devēja pircēju cenām, ja viņš tās pircis). Sniedzot par pazeminātām cenām, vērtību iegūst kā starpību starp iepriekš izskaidroto aprēķinu un darbinieka samaksāto summu.

71. Darba samaksa natūrā ir:

71.1. darba devēja ražošanas procesu rezultātā saražotās preces un pakalpojumi, kas sniegti darbiniekiem. Piemēram, bez maksas vai par pazeminātām cenām izsniegtā pārtika pārtikas ražošanas uzņēmumā (izņemot 71.5.punktā minēto); datori - datoru ražošanas firmā; apģērbs - apģērbu ražošanas uzņēmumā (izņemot darba apģērbu); bezmaksas ceļošana dzelzceļa vai aviokompāniju darbiniekiem;

71.2. darba devēja izdevumi darbinieku nodrošināšanā ar mājokli vai dzīvojamo platību, ieskaitot izdevumus par respondenta īpašumā esošo dzīvojamo platību (izdevumi tās uzturēšanai un administrēšanai, nodokļu samaksai un apdrošināšanai, atskaitot darbinieku samaksāto summu). Uzrāda arī darba devēja samaksāto darbinieku dzīvojamo telpu īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem, kā arī neatmaksājamos aizdevumus vai aizdevumus ar samazinātām procentu likmēm mājokļa vai dzīvojamās platības iegādei vai celtniecībai. Neietver pabalstu nodarbinātā pārcelšanās gadījumā;

71.3. darba devēja izdevumi transportlīdzekļu (automobiļu) lietošanai personīgajām vajadzībām. Tajos ieskaita ekspluatācijas neto izmaksas, ko sedz respondents (ikgadējās līzinga izmaksas un procentu maksājumus - amortizāciju, apdrošināšanu, uzturēšanu un remontu, kā arī turēšanu autostāvvietā). Neieskaita kapitālizmaksas, kas saistītas ar transportlīdzekļu iegādi, nekādus ienākumus, ko gūst, transportlīdzekļus pārdodot tālāk, vai izmaksu daļu, kas attiecas uz lietošanu, kas saistīta ar darbu. Datus aprēķina, balstoties uz pieejamo informāciju, piemēram, ierakstiem par attiecīgā veida transportlīdzekļu parku, vidējās transportlīdzekļa vērtības novērtējumu un novērtējumu par daļu, kas attiecas uz gadījumiem, kad transportlīdzekļus privāti lieto darbinieki;

71.4. darba devēja pirktās preces vai pakalpojumi, kas sniegti darbiniekiem (saražotās minētas 71.1.punktā);

71.5. darba devēja cenu samazinājumi, kas iegūti brīvās vai subsidētās ēdnīcās vai par ēdināšanas taloniem; uzturdevas kompensācija Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas Ieslodzījumu vietu pārvaldes sistēmas darbiniekiem;

71.6. izdevumi kultūras, atpūtas, sporta pakalpojumu sniegšanai darbiniekiem, tai skaitā tūrisma ceļazīmju izdevumi, dažādu abonementu apmaksa; izdevumi vasarnīcu un brīvdienu pavadīšanas telpu nodrošināšanai darbiniekiem un viņu ģimenēm;

71.7. izmaksas, kas saistītas ar mazbērnu novietnes, bērnudārza nodrošināšanu darbinieku bērniem;

71.8. darbinieku apkalpošanai paredzēto veikalu uzturēšanas izmaksas (amortizācija, sīki remonti, ēku un iekārtu regulāra uzturēšana bez darba algas personālam);

71.9. transporta izdevumu no mājām uz darba vietu un atpakaļ segšana;

71.10. mobilā tālruņa, ko lieto gan darbam gan privāti, rēķina tās daļas, kuru sedz darba devējs, apmaksa;

71.11. darbiniekiem piešķirtās prēmij­akcijas;

71.12. darba devēja pārņemtā procentu daļa, ja viņš piešķir aizdevumus darbiniekiem par samazinātām procentu likmēm vai bez procentiem. Šo vērtību nosaka, atņemot faktiski samaksātos procentus no summas, kas darbiniekam jāmaksā, ja kredītam piemēro tirgus likmes. Aizdevumi mājas vai dzīvokļa pirkšanai attiecas uz 71.2.punktu;

71.13. maksājumi darbinieku noguldījumu projektiem (uzrāda arī atsevišķi 311.rindā). Tās ir summas, ko iemaksā darbinieku noguldījumu projektiem (noguldījumu projektiem, akciju iegādes projektiem u.c.). Maksājumus, ko veic, lai izveidotu īpašu fondu komersanta akciju vai citu finanšu aktīvu iegādei darbiniekiem, pat ja tiem nav tiešas pieejas šiem aktīviem, samazina par jebkuru nodokļu atvieglojuma summu, ko tiem var piemērot. Akciju izplatīšanu personālam vai īpašajiem fondiem bez maksas vai to pārdošanu par pazeminātu cenu uzskata par izdevumiem tikai tad, ja attiecīgās akcijas pērk tirgū. Pašizmaksu nosaka pēc starpības starp iepirkuma cenu un pārdošanas vai transferta cenu;

71.14. darba devēja maksājumi arodbiedrību fondos.

72. 320.rindā uzrāda normatīvajos aktos noteiktās darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas aprēķinātas par attiecīgā ceturkšņa mēnešiem tiem darbiniekiem, kuri ietverti 1.iedaļā.

73. Šeit neieskaita darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, neskatoties uz to, ka tās ietur un nodarbinātā vārdā samaksā darba devējs.

74. 330.rindā uzrāda darba devēja brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas paredzētas kolektīvajos līgumos, vai citādi, un par darbiniekiem samaksātas pārskata ceturkšņa mēnešos. Tie ir visi maksājumi, ko darba devējs maksā papildu darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pie šiem maksājumiem pieder papildu pensiju apdrošināšana, pensijas uzkrājuma veidošana, veselības un dzīvības apdrošināšana, dzīvības apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu, nelaimes gadījumu apdrošināšana, papildu apdrošināšana bezdarba gadījumā, visi pārējie neobligātie sociālās apdrošināšanas papildu veidi, kas nav minēti citur.

75. Minēto maksājumu pilnas summas uzrāda tajā ceturksnī, kad tās samaksātas, neskatoties uz to, ka tie var būt maksājumi par vairākiem mēnešiem vai gadu.

76. 340.rindā uzrāda darba devēja pabalstus, kas izmaksāti pārskata ceturkšņa mēnešos visiem darbiniekiem, kā arī bijušajiem darbiniekiem:

76.1. izmaksas jubileju, kāzu, bērna dzimšanas, apbedīšanas gadījumā u.c. materiālie pabalsti;

76.2. mantas un naudas balvas, dāvanas;

76.3. pabalsti veselības aprūpei;

76.4. izmaksātā atlīdzība par darbā gūto kaitējumu veselībai (sakropļojums, arodslimība). Šeit neietver darbnespējas lapu samaksu. Darbinieka nāves gadījumā uzrāda darba devēja izmaksāto atlīdzību darbinieka apgādībā bijušām personām;

76.5. stipendijas, mācību maksa darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri studē augstskolā, kā arī mācās tehnikumā vai arodskolā;

76.6. citas labklājības un sociālo pakalpojumu izmaksas, kas nav minētas citur.

77. Pabalstus uzrāda, ieskaitot iedzīvotāju ienākuma nodokli un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ja normatīvajos aktos tās ir paredzētas.

78. 350.rindā uzrāda aprēķināto bruto atlaišanas pabalstu pārskata ceturksnī visiem darbiniekiem, izbeidzot darba līgumu jebkurā no normatīvajos aktos noteiktajiem gadījumiem, kad atlaišanas pabalsts ir paredzēts.

79. 380.rindā uzrāda darba devēja profesionālās apmācības izmaksas. Tie ir izdevumi par profesionālās izglītības pakalpojumiem (kursiem, samaksa profesionālās izglītības mācību iestādēm); par mācību līdzekļiem un instrumentiem, ko izmanto mācībām; samaksa pasniedzējiem, kas nav uzņēmuma darbinieki; mācību ēku/telpu un ierīču uzturēšanas, kā arī sīku remontdarbu izdevumi. Atskaita subsīdijas, kas saistītas ar profesionālo izglītību.

Neuzrāda mācību stipendijas un mācību maksu, ko sedz darba devējs tiem darbiniekiem, kuri studē augstskolā, kā arī mācās tehnikumā vai arodskolā, kas jāuzrāda 340.rindā.

5. 4.iedaļas "Darbinieku skaits un brīvo darbvietu skaits pa profesiju pamatgrupām" aizpildīšanas norādījumi

80. Gan darbinieku skaita, gan brīvo darbvietu skaita sadalījums pa profesiju pamatgrupām balstās uz Profesiju klasifikatoru. Veidlapā darbinieku skaitu un brīvo darbvietu skaitu uzrāda sadalījumā pa profesiju (amatu) pamatgrupu kodiem, kas atbilst Profesiju klasifikatora profesiju (amatu) sešzīmju koda pirmajai zīmei. Lai pareizi aizpildītu šo iedaļu, katram amatam nosaka profesijas (amata) kodu.

81. Profesijas pamatgrupu gan darbiniekam (1. līdz 3.aile), gan brīvajai darbvietai (4.aile) nosaka vadoties pēc ieņemamā amata (profesijas) vai brīvajai darbvietai paredzētā amata (profesijas). Darbinieka profesijas pamatgrupu nenosaka pēc ieraksta izglītības vai kvalifikācijas dokumentā.

82. Iedaļu aizpilda arī tad, ja nav brīvu darbvietu. Šajā gadījumā aizpilda tikai iedaļas 1. līdz 3.aili, kurās norāda attiecīgo darbinieku skaita sadalījumu pa Profesiju klasifikatora pamatgrupām. Darbinieku skaits:

82.1. 400.rindas 1.ailē = 1140.rindas 1.aile - 1144.rindas 1.aile;

82.2. 400.rindas 2.ailē = 2120.rindas 3.aili;

82.3. 400.rindas 3.ailē = 2130.rindas 3.aili.

83. 4.ailē (no 400. līdz 410.rindai) uzrāda brīvo darbvietu skaitu ceturkšņa pēdējā kalendārajā darba dienā. Brīvo darbvietu skaitā uzrāda tikai tās darbvietas, kurām paredzēta darba samaksa. Tās var būt gan ar darba laika uzskati, gan arī bez tās, gan arī darbvietas pašnodarbinātām personām, pie tam ievērojot 85.punkta nosacījumus. Brīvo darbvietu skaitā neiekļauj darbvietas, kas paredzētas steidzamiem, īslaicīgiem, vienreizējiem darbiem - ne vairāk kā 43 stundas mēnesī vai 10 stundas nedēļā.

84. Var būt sekojošas brīvās darbvietas:

84.1. esošās darbvietas (darbvietas, kas atbrīvojušās pastāvīgi vai uz laiku darbinieku ilgstošas prombūtnes dēļ - ilgstoša slimība, grūtniecības, dzemdību atvaļinājums, bērna kopšanas atvaļinājums u.c.);

84.2. jaunizveidotas darbvietas;

84.3. darbvietas uz nenoteiktu un noteiktu laiku;

84.4. darbvietas pilnam un nepilnam darba laikam.

85. Aizpildot šīs iedaļas 4.aili, par brīvu darbvietu uzskata tādu darbvietu, par kuru vienlaicīgi izpildās sekojoši nosacījumi:

85.1. nav noslēgts līgums un pretendents nav izvēlēts;

85.2. darba devējs veic aktīvus pasākumus, lai atrastu darbvietai piemērotu pretendentu, izņemot pretendentu no saviem darbiniekiem. Aktīvi pasākumi ir: paziņošana Nodarbinātības valsts aģentūras filiālei, sludinājums presē vai Internetā, tieša kontaktēšanās ar iespējamo pretendentu;

85.3. darba devējs gatavojas to aizpildīt nekavējoties vai tuvāko trīs mēnešu laikā.

86. Brīvo darbvietu skaitā šīs iedaļas 4.ailē neiekļauj sekojošas darbvietas:

86.1. darbvietas, kas paredzētas tikai pretendentiem no respondenta darbinieku vidus;

86.2. darbvietas, uz kurām konkurss jau ir beidzies un pretendents jau ir izvēlēts, bet vēl nav noslēgts līgums;

86.3. darbvietas, kuru darbinieki atrodas apmaksātā vai neapmaksātā atvaļinājumā un noteikts datums, kad viņi atgriezīsies darbā;

86.4. darbvietas, kurām netiek meklēts pretendents, jo šo darbvietu darba apjomu pilda esošie darbinieki, saņemot par to piemaksu;

86.5. darbvietas, kurās strādās neapmaksāti mācekļi vai darbinieki uz apakšlīguma pamata;

86.6. darbvietas citā valstī.

87. Gadījumā, ja atbrīvojas darbvieta, kas iepriekš bijusi pilnam darba laikam, bet darba devējs turpmāk vēlas slēgt līgumu ar diviem pretendentiem par daļēju darba laiku, tad brīvo darbvietu skaitā iekļauj divas brīvas darbvietas.

88. Savukārt, gadījumā, ja atbrīvojas divas darbvietas vienā un tajā pašā profesijā, kurās iepriekš bijuši nodarbināti darbinieki daļēju darba laiku, bet darba devējs meklē vienu pretendentu pilnam darba laikam, tad brīvo darbvietu skaitā iekļauj vienu brīvu darbvietu.

6. 5.iedaļas "Streiki" aizpildīšanas norādījumi

89. 510.rindā uzrāda streiku skaitu ceturksnī.

90. 520.rindā uzrāda darbiniekus, kuri piedalījās streikā neatkarīgi no dienu vai stundu skaita. Tas ir darbinieku skaits, kas piedalījās streikā tā pirmajā dienā, pieskaitot tos darbiniekus, kuri pievienojās streikam pirmo reizi pēc streika pirmās dienas. Nepilna darba laika darbiniekus uzrāda kā vienu darbinieku.

91. Darbiniekus, kuri piedalījās vairāk nekā vienā streikā pārskata periodā, uzrāda katrā streikā, kurā viņi piedalījās.

92. Neietver darbiniekus, kuri streikā nepiedalījās, bet kuriem streika dēļ nebija iespējas strādāt.

93. 530.rindā uzrāda nenostrādāto cilvēkdienu summu pa visu streiku dienām. Ja darbinieks vienā streika dienā piedalījies streikā mazāk par normālo darba laiku, tad viņam ieskaita dienu skaitu, izejot no faktiskām stundām, kurās viņš piedalījās streikā. Piemēram, ja darbinieks streikoja tikai trīs stundas no astoņām darba stundām, tad viņam ieskaita 0,375 dienas (3 : 8 = 0,375). Savukārt, ja darbinieks, kas pieņemts darbā uz nepilnu darba laiku (piemēram, četras stundas dienā jeb pusslodze) streikoja, piemēram, divas stundas, tad nenostrādātās cilvēkdienas aprēķina pēc formulas: streiku stundas dala ar plānotajām darba stundām un reizina ar slodzi. Piemērā: 2 : 4 x 0,5 = 0,25.

7. Pašvaldību centralizētajām grāmatvedībām

94. Rajona, pagastu padomēm, pilsētu un novadu domēm (izņemot Rīgas domi un tās rajonu izpilddirekcijas) katru no zemāk minētajiem darbības veidiem saskaņā ar Vispārējo ekonomiskās darbības klasifikāciju (NACE 2) pa sekojošiem nodaļas (divzīmju) kodiem iesniedz atsevišķā veidlapā: 35 - elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana, 84 - valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana, 85 - izglītība, 87 - sociālā aprūpe ar izmitināšanu, 88 - sociālā aprūpe bez izmitināšanas, 90 - radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības, 91 - bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu iestāžu darbība. Minēto septiņu pārskatu summa ir vienāda ar kopējiem datiem par centralizēto grāmatvedību (kopsavilkumu statistikas iestādē neiesniedz)."

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

12.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"32.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P12_PAGE_01.JPG (55316 bytes)

KN257P12_PAGE_02.JPG (135983 bytes)

KN257P12_PAGE_03.JPG (141414 bytes)

KN257P12_PAGE_04.JPG (50160 bytes)

Veidlapas "Pārskats par darbu" aizpildīšanas norādījumi

1. Vispārīgie norādījumi

1. Respondents ir komercreģistrā un/vai nodokļu maksātāju reģistrā reģistrēts individuālais komersants vai nodibinājums, vai biedrība, vai fonds, kas sagatavo un iesniedz individuālos statistikas datus pēc Centrālās statistikas pārvaldes pieprasījuma.

2. Ja jebkurā iesniegtajā tekošā gada ceturkšņa pārskatā respondents konstatē būtiskas kļūdas, tad labojumus paziņo par visiem kļūdainajiem tekošā gada ceturk­šņa pārskatiem.

3. Darbinieks šīs veidlapas ietvaros ir fiziska persona, kura uz darba vai uzņēmuma līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu. Darbinieku skaitā uzrāda arī mācekļus, ja viņiem tiek aprēķināta darba samaksa.

4. Veidlapā darbinieku ietver kā vienu cilvēku - gan pilna, gan nepilna darba laika darbiniekus, gan tos, kas strādā mazāk vai vairāk par vienu slodzi.

5. Darba devējs šīs veidlapas ietvaros - juridiska persona, kura nodarbina vismaz vienu darbinieku.

6. Bruto darba samaksa vai citas veidlapā minētās bruto izmaksas - aprēķinātā darba samaksa vai citas veidlapā minētās izmaksas, ieskaitot algas nodokli un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

7. Neto darba samaksa - bruto darba samaksa, no kuras atņemts algas nodoklis un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

8. Veidlapā visus rādītājus uzrāda veselos skaitļos.

2. 1.iedaļas "Dati par darbiniekiem, par kuriem jāveic darba laika uzskaite" aizpildīšanas norādījumi

9. 1.iedaļas visās sadaļās (no 1.1. līdz 1.6.) uzrāda datus par tiem darbiniekiem, par kuriem, saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, jāveic darba laika uzskaite, kā arī datus par tiem darbiniekiem, kuriem ir uzņēmuma līgums, un darba laika uzskaite tiek veikta. Datus par pārējiem darbiniekiem uzrāda 2.iedaļā.

10. 1.iedaļā, kur tas prasīts (nav zīmes "X"), datus sadala atsevišķi pa darbiniekiem, kuri faktiski strādāja pilnu darba laiku un nepilnu darba laiku.

11. 2.aili "Pilns darba laiks" aizpilda, ja darbinieks strādā koplīgumā paredzēto vai normālo darba laiku, vai vairāk par to, kā arī vienu vai vairākas slodzes, maiņas. Pilnu darba laiku uzrāda arī darbiniekiem, kuriem normatīvajos aktos noteikts saīsināts darba laiks.

12. Pieļaujams, ka pie pilna darba laika darbiniekiem pieskaita tos, kuri strādā līdz desmit procentiem mazāk par koplīgumā paredzēto vai normālo darba laiku.

13. 3.aili "Nepilns darba laiks" aizpilda, ja:

13.1. darbiniekam darba vai uzņēmuma līgumā ar darba devēju noteikts nepilns darba laiks (nepilna slodze, nepilna darba diena vai nepilna darba nedēļa);

13.2. darbinieks faktiski strādā nepilnu darba laiku (arī tad, ja darba vai uzņēmuma līgumā tas nav fiksēts). Tas attiecas arī uz darbiniekiem, kuriem darba devējs nenodrošina pilnu darba laiku sakarā ar pasūtījumu vai darba apjoma trūkumu.

14. Darbinieku sadalījumu pilna un nepilna darba laika darbiniekos neietekmē apstāklis, ka darbinieks nav veicis darbu sakarā ar darbnespējas periodu (darbnespējas lapa A vai B) vai jebkura veida atvaļinājumu, kā arī tas, ka darbinieks nav nostrādājis pilnu mēnesi sakarā ar pieņemšanu vai atlaišanu no darba.

15. Ja darbiniekam pilns un nepilns darba laiks kādā no ceturkšņa mēnešiem ir mainījies, viņu attiecina pie pilna vai nepilna darba laika darbiniekiem sekojoši:

15.1. aizpildot 1140.rindu - pie tā, kāds tas viņam bija ceturkšņa pēdējā mēneša pēdējā kalendārajā darba dienā;

15.2. aizpildot pārējās 1.iedaļas rindas - pie nepilna darba laika darbiniekiem.

2.1. 1.1.sadaļas "Darbinieku skaits darba attiecībās (ieskaitot nerezidentus)" aizpildīšanas norādījumi

16. 1110.rindā uzrāda darbinieku skaitu pārskata ceturkšņa pirmā mēneša pirmajā kalendārajā darba dienā - t.i., visi, kuri bija darba attiecībās attiecīgajā datumā (neatkarīgi no tā vai viņiem bija vai nebija aprēķināta darba samaksa). Ietver arī tos darbiniekus, kuri bija atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, slimoja (darbnespējas lapa A vai B), bija grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā vai bērna kopšanas atvaļinājumā.

17. 1140.rindā uzrāda darbinieku skaitu pārskata ceturkšņa pēdējā mēneša pēdējā kalendārajā darba dienā.

2.2. 1.3.sadaļas "Nostrādātais un apmaksātais laiks" aizpildīšanas norādījumi

18. No 1310. līdz 1330.rindai uzrāda faktiski nostrādāto stundu skaitu atsevišķi par katru pārskata ceturkšņa mēnesi kopā par visiem darbiniekiem (cilvēkstundas). Ietver arī nostrādātās virsstundas.

19. Nostrādātajās stundās ietver arī laiku, ko velta tādiem uzdevumiem kā sagatavošanās darbs, darbarīku sagatavošana, tīrīšana; īslaicīgs atpūtas laiks darba vietā, ieskaitot tējas un kafijas pauzes; laiks, ko pavada darba vietā, neveicot nekādu darbu, piemēram, ja gadījuma pēc trūkst darba un par ko maksā saskaņā ar darba līgumu.

20. Katru stundu, ko nostrādā papildu parastajām darba stundām, neatkarīgi no samaksas likmes stundā, ko piemēro (piemēram, divkārša samaksa), uzrāda kā vienu stundu.

21. Faktiski nostrādāto stundu skaitā neietver:

21.1. nenostrādātās, bet apmaksātās stundas (uzrāda no 1340. līdz 1360.rindai);

21.2. normatīvajos aktos noteikto pārtraukumu atpūtai un ēšanai;

21.3. laiku, ko pavada ceļā no mājām uz darbu un atpakaļ.

22. Ja darbinieks apvieno pamatdarbu ar papildu darbu, amatu, profesiju vai slodzi, un darbi faktiski tiek veikti vienā un tajā pašā laika periodā, tad faktiski nostrādāto stundu skaitu uzrāda atbilstoši pamatdarbam, neņemot vērā papildu amatu, profesiju vai slodzi arī tad, ja par to ir papildu samaksa.

23. No 1340. līdz 1360.rindai uzrāda nenostrādāto, bet apmaksāto stundu skaitu atsevišķi par katru pārskata ceturkšņa mēnesi kopā par visiem darbiniekiem (cilvēkstundas).

24. 23.punktā minētās stundas aprēķina par tām dienām, par kurām ir aprēķināta samaksa, bet darbinieks nav strādājis, neņemot vērā, vai tās ir kalendārās brīvdienas vai darba dienas:

24.1. faktiski bijis ikgadējais atvaļinājums vai apmaksāts papildatvaļinājums;

24.2. bijusi atlīdzība par svētku dienām un citām apmaksātām dienām, kurās nestrādā;

24.3. bijusi darbnespējas lapa A;

24.4. bijušas apmaksātas dīkstāves;

24.5. bijušas citas apmaksātas, bet nenostrādātas dienas vai dienu daļas (piemēram, donoriem).

25. 24.punktā minētās dienas pārrēķina stundās atkarībā no darba līgumā noteiktā darba režīma vai iekšējās darba kārtības noteikumiem.

26. Darbnespējas lapu A apmaksātās dienas pārrēķina stundās tajā mēnesī (mēnešos), kad ir bijusi atbrīvošana no darba pēc ieraksta darbnespējas lapā (arī tad, ja darbnespējas lapa vēl nav aprēķināta samaksai).

27. No 1340. līdz 1360.rindai neietver laiku, par kuru ir samaksāta kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu.

2.3. 1.4.sadaļas "Darba samaksa" aizpildīšanas norādījumi

28. No 1410. līdz 1430.rindai ietver darbiniekus, kuriem aprēķināta darba samaksa vismaz par vienu dienu attiecīgajā pārskata ceturkšņa mēnesī. Darba samaksā ietilpst maksājumi, kurus uzrāda no 1471. līdz 1477.rindai.

29. No 1440. līdz 1460.rindai ietver aprēķināto bruto darba samaksu atsevišķi par katru pārskata ceturkšņa mēnesi. Darba samaksā ietilpst maksājumi, kurus uzrāda no 1471. līdz 1477.rindai.

30. 1470.rindā uzrāda aprēķināto bruto darba samaksu darbiniekiem kopā ceturksnī, sadalot to pa atsevišķiem izmaksu veidiem no 1471. līdz 1477.rindai.

31. 1470.rindas dati visās ailēs ir vienādi ar 1440. + 1450. + 1460.rindas datiem, kā arī 1470.rindas 1.ailes dati ir vienādi ar 1471. līdz 1477.rindas datu summu.

32. Katra mēneša darba samaksā ietver aprēķinātās ikgadējo un papildatvaļinājumu naudas summas tikai par tām dienām, kurās darbinieks attiecīgajā mēnesī atradās atvaļinājumā. Ja, piemēram, darbinieks ir atvaļinājumā no 15.maija līdz 11.jūnijam, tad atvaļinājuma naudu par 15. - 31.maiju ietver maija mēnesī, bet atvaļinājuma naudu par 1. - 11.jūniju - jūnija mēnesī.

33. Ja darbinieks saņem arī autoratlīdzību, tad to pieskaita pie pamatdarba samaksas.

34. Ja jebkuru iemeslu dēļ kādā mēnesī nav aprēķināta darba samaksa, un to aprēķina nākošajos mēnešos arī par iepriek­šējiem mēnešiem, tad ievēro sekojošo:

34.1. aprēķināto darba samaksu ietver tajā mēnesī, par kuru tā aprēķināta;

34.2. ja darba samaksa aprēķināta par iepriekšējā ceturkšņa mēnesi (mēnešiem), tad precizē iepriekšējā ceturkšņa pārskatu un iesniedz labojumus.

35. Ja darba samaksa paaugstināta par mēnešiem, par kuriem ceturkšņa pārskati jau ir iesniegti, tad tekošā ceturkšņa veidlapā ietver tikai to summu, kas attiecas uz tekošā ceturkšņa mēnešiem. Par visiem pārējiem mēnešiem šo papildu darba samaksu ietver tajā mēnesī, par kuru tā aprēķināta, un iesniedz labojumus.

36. Darba samaksā ietver 37., 39., 41., 42., 43., 44. un 45.punktā minētās pozīcijas neatkarīgi no izmaksu finansēšanas avota.

37. 1471.rindā uzrāda regulāro (tiešo) darba samaksu jeb atlīdzību regulāru naudas maksājumu veidā, ko gada laikā aprēķina regulāri katru mēnesi:

37.1. mēneša algu, mēneša amata algu;

37.2. darba algu, ko aprēķina, pamatojoties uz nostrādāto laiku, produkciju vai gabaldarbu, un ko darbiniekiem samaksā par nostrādātajām stundām;

37.3. atlīdzību un papildu samaksu par virsstundām, nakts darbu, darbu svētdienās un svētku dienās, darbu maiņās, par darbu bīstamos, kaitīgos apstākļos;

37.4. autoratlīdzību (honorāru) par tādiem darbiem, kuru radīšana, izdošana vai izpilde nav pārsniegusi vienu kalendāro mēnesi;

37.5. prēmijas un piemaksas, ko regulāri izmaksā katru mēnesi: piemēram, par troksni, risku, smagu darbu, darbu maiņās vai nepārtrauktu darbu, nakts darbu un darbu svētdienās un svētku dienās, par individuāli veiktu darbu, produkciju, ražīgumu, atbildību, centību, precizitāti, kvalifikāciju un īpašām zināšanām;

37.6. samaksu par vienā un tajā pašā uzņēmumā līdzās pamatdarbam veikto papildu darbu;

37.7. par uz laiku promesoša nodarbinātā pienākumu pildīšanu;

37.8. par profesiju, amatu savienošanu.

38. Ja prēmijas un piemaksas aprēķina ik mēnesi, neskatoties uz to, ka tās katru mēnesi var būt ievērojami atšķirīgas, tad tās uzskata par regulārām izmaksām un ietver 1471.rindā.

39. 1472.rindā uzrāda neregulāro darba samaksu, ko neaprēķina regulāri katru mēnesi, ieskaitot prēmijas un piemaksas, ko maksā noteiktos laikposmos, nevis regulāri katru mēnesi, piemaksas, kas saistītas ar individuāli vai kolektīvi veiktu darbu. Piemēram, neregulāras prēmijas - ceturkšņa, pusgada un par lielāku laika periodu, prēmijas svētkos; 13. un 14.algu.

40. Pie neregulārām izmaksām pieskaita arī autoratlīdzību (honorāru) par tādiem darbiem, kuru radīšana, izdošana vai izpilde ir pārsniegusi vienu kalendāro mēnesi.

41. 1473.rindā uzrāda ikgadējā un papildu atvaļinājuma samaksu. Pārskata ceturksnī ietver atvaļinājuma naudu tikai par šī ceturkšņa mēnešiem - skatīt 45.punktu.

42. 1474.rindā uzrāda piemaksas pie atvaļinājuma un atvaļinājuma pabalstu.

43. 1475.rindā uzrāda kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu.

44. 1476.rindā uzrāda atlīdzību par svētku dienām un citām apmaksātajām dienām, kurās nestrādā. Šeit ietver arī samaksu par apmaksātām mācību atvaļinājuma dienām.

45. 1477.rindā uzrāda darbnespējas lapu A samaksu. Darbnespējas lapas A samaksu ietver veidlapā tajā mēnesī, kad tā ir aprēķināta. Piemēram, nodarbinātajam ir darbnespējas lapa A par periodu no 29.marta līdz 11.aprīlim, par kuru aprēķins izdarīts aprīlī. Šajā gadījumā darbnespējas lapas A apmaksu ietver 1477.rindā 2.ceturksnī, kā arī aprīļa mēnesī (1410.rinda).

46. Darba samaksā neiekļauj:

46.1. citus izdevumus, kas nepieciešami darba devēja ražošanas vai darbības procesam;

46.2. darbnespējas lapu B samaksu (nemaksā darba devējs, bet gan sociālās apdrošināšanas iestāde);

46.3. izmaksātās dividendes (tā nav darba samaksa, bet gan ienākums no īpašuma).

47. 1480.rindā uzrāda aprēķināto neto darba samaksu - t.i., 1470.rindā uzrādītā bruto darba samaksa bez algas nodokļa un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

2.4. 1.5.sadaļas "Dati par darbiniekiem, kuri nav bijuši darba attiecībās pilnu mēnesi" aizpildīšanas norādījumi

48. No 1510. līdz 1530.rindai uzrāda darbiniekus, kuriem aprēķināta darba samaksa, bet kuri nebija nostrādājuši pilnu attiecīgā ceturkšņa mēnesi sakarā ar pieņemšanu vai atlaišanu no darba. Darbiniekus, kuri nav nostrādājuši pilnu mēnesi citu iemeslu dēļ, šajā sadaļā neuzrāda.

2.5. 1.6.sadaļas "Dati par sievietēm" aizpildīšanas norādījumi

49. Sadaļu aizpilda par 1.ceturksni. Par 2., 3. un 4.ceturksni šo sadaļu neaizpilda.

50. 1610.rindā ietver faktiski nostrādātās stundas sievietēm kopā par 1.ceturkšņa mēnešiem - no ietvertajām 1310., 1320. un 1330.rindā.

51. 1620.rindā ietver nenostrādātās, bet apmaksātās stundas sievietēm kopā par 1.ceturkšņa mēnešiem - no ietvertajām 1340., 1350. un 1360.rindā.

52. 1630., 1640., 1650.rindā ietver sieviešu skaitu, kam aprēķināta darba samaksa attiecīgajā mēnesī - attiecīgi no 1410., 1420. un 1430.rindas.

53. 1660.rindā ietver aprēķināto bruto darba samaksu sievietēm kopā par 1.ceturkšņa mēnešiem - no 1470.rindas.

3. 2.iedaļas "Dati par pārējiem nodarbinātajiem" aizpildīšanas norādījumi

54. Katru no nodarbinātajiem, kuru uzrāda 2110., 2120., 2130. vai 2210.rindā, iekļauj tikai vienā no minētajām rindām atbilstoši rādītāja aprakstam. Šos nodarbinātos neietver 1.iedaļā.

3.1. 2.1.sadaļas "Nodarbinātie ar aprēķinātu darba samaksu" aizpildīšanas norādījumi

55. Sadaļas 1., 2. un 3.ailē uzrāda attiecīgo nodarbināto skaitu, kam aprēķināta darba samaksa vismaz par vienu dienu attiecīgajā mēnesī.

56. Sadaļas 4.ailē uzrāda aprēķināto bruto darba samaksu kopā par ceturkšņa mēnešiem nodarbinātajiem, kuri ietverti no 1. līdz 3.ailei.

57. 2130.rindā uzrāda datus par pašnodarbinātām personām, kuras ir reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbinātās personas un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas kārto patstāvīgi. Pašnodarbināto, kuri uzrādīti 2130.rindā, darba samaksā (4.ailē) ietver iedzīvotāju ienākumu nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, jo tās pašnodarbinātais nomaksā patstāvīgi.

3.2. 2.2.sadaļas "Nodarbinātie bez aprēķinātas darba samaksas" aizpildīšanas norādījumi

58. Sadaļā ietver sekojošu kategoriju nodarbinātos bez aprēķinātas darba samaksas: darba devējus, strādājošos ģimenes (mājsaimniecības) locekļus un personas, kuras veic uzņēmējdarbību un nenodarbina citus.

4. 4.iedaļas "Darbinieku skaits un brīvo darbvietu skaits pa profesiju pamatgrupām" aizpildīšanas norādījumi

59. Gan darbinieku skaita, gan brīvo darbvietu skaita sadalījums pa profesiju pamatgrupām balstās uz Profesiju klasifikatoru. Veidlapā darbinieku skaitu un brīvo darbvietu skaitu uzrāda sadalījumā pa profesiju (amatu) pamatgrupu kodiem, kas atbilst Profesiju klasifikatora profesiju (amatu) sešzīmju koda pirmajai zīmei. Lai pareizi aizpildītu šo iedaļu, katram amatam nosaka profesijas (amata) kodu.

60. Profesijas pamatgrupu gan darbiniekam (1. līdz 3.aile), gan brīvajai darbvietai (4.aile) nosaka vadoties pēc ieņemamā amata (profesijas) vai brīvajai darbvietai paredzētā amata (profesijas). Darbinieka profesijas pamatgrupu nenosaka pēc ieraksta izglītības vai kvalifikācijas dokumentā.

61. Iedaļu aizpilda arī tad, ja nav brīvu darbvietu. Šajā gadījumā aizpilda tikai iedaļas 1. līdz 3.aili, kurās norāda attiecīgo darbinieku skaita sadalījumu pa Profesiju klasifikatora pamatgrupām. Darbinieku skaits:

61.1. 400.rindas 1.ailē = 1140.rindas 1.aili;

61.2. 400.rinda 2.ailē = 2120.rindas 3.aili;

61.3. 400.rinda 3.ailē = 2130.rindas 3.aili.

62. 4.ailē (no 400. līdz 409.rindai) uzrāda brīvo darbvietu skaitu ceturkšņa pēdējā kalendārajā darba dienā. Brīvo darbvietu skaitā uzrāda tikai tās darbvietas, kurām paredzēta darba samaksa. Tās var būt gan ar darba laika uzskati, gan arī bez tās, gan arī darbvietas pašnodarbinātām personām, pie tam ievērojot 64.punkta nosacījumus. Brīvo darbvietu skaitā neiekļauj darbvietas, kas paredzētas steidzamiem, īslaicīgiem, vienreizējiem darbiem - ne vairāk kā 43 stundas mēnesī vai 10 stundas nedēļā.

63. Var būt sekojošas brīvās darbvietas:

63.1. esošās darbvietas (darbvietas, kas atbrīvojušās pastāvīgi vai uz laiku darbinieku ilgstošas prombūtnes dēļ - ilgstoša slimība, grūtniecības, dzemdību atvaļinājums, bērna kopšanas atvaļinājums u.c.);

63.2. jaunizveidotas darbvietas;

63.3. darbvietas uz nenoteiktu un noteiktu laiku;

63.4. darbvietas pilnam un nepilnam darba laikam.

64. Aizpildot šīs iedaļas 4.aili, par brīvu darbvietu uzskata tādu darbvietu, par kuru vienlaicīgi izpildās sekojoši nosacījumi:

64.1. nav noslēgts līgums un pretendents nav izvēlēts;

64.2. darba devējs veic aktīvus pasākumus, lai atrastu darbvietai piemērotu pretendentu, izņemot pretendentu no saviem darbiniekiem. Aktīvi pasākumi ir: paziņošana Nodarbinātības valsts aģentūras filiālei, sludinājums presē vai Internetā, tieša kontaktēšanās ar iespējamo pretendentu;

64.3. darba devējs gatavojas to aizpildīt nekavējoties vai tuvāko trīs mēnešu laikā.

65. Brīvo darbvietu skaitā šīs iedaļas 4.ailē neiekļauj sekojošas darbvietas:

65.1. darbvietas, kas paredzētas tikai pretendentiem no respondenta darbinieku vidus;

65.2. darbvietas, uz kurām konkurss jau ir beidzies un pretendents jau ir izvēlēts, bet vēl nav noslēgts līgums;

65.3. darbvietas, kuru darbinieki atrodas apmaksātā vai neapmaksātā atvaļinājumā un noteikts datums, kad viņi atgriezīsies darbā;

65.4. darbvietas, kurām netiek meklēts pretendents, jo šo darbvietu darba apjomu pilda esošie darbinieki, saņemot par to piemaksu;

65.5. darbvietas, kurās strādās neapmaksāti mācekļi vai darbinieki uz apakšlīguma pamata;

65.6. darbvietas citā valstī.

66. Gadījumā, ja atbrīvojas darbvieta, kas iepriekš bijusi pilnam darba laikam, bet darba devējs turpmāk vēlas slēgt līgumu ar diviem pretendentiem par daļēju darba laiku, tad brīvo darbvietu skaitā iekļauj divas brīvas darbvietas.

67. Savukārt, gadījumā, ja atbrīvojas divas darbvietas vienā un tajā pašā profesijā, kurās iepriekš bijuši nodarbināti darbinieki daļēju darba laiku, bet darba devējs meklē vienu pretendentu pilnam darba laikam, tad brīvo darbvietu skaitā iekļauj vienu brīvu darbvietu."

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

13.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"34.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P13_PAGE_1.JPG (63704 bytes)

KN257P13_PAGE_2.JPG (106835 bytes)

KN257P13_PAGE_3.JPG (29736 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

14.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"43.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P14_PAGE_1.JPG (83660 bytes)

KN257P14_PAGE_2.JPG (131875 bytes)

KN257P14_PAGE_3.JPG (19162 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

15.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"45.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P15_PAGE_1.JPG (58989 bytes)

KN257P15_PAGE_2.JPG (12143 bytes)

KN257P15_PAGE_3.JPG (68795 bytes)

KN257P15_PAGE_4.JPG (58728 bytes)

KN257P15_PAGE_5.JPG (109592 bytes)

KN257P15_PAGE_6.JPG (69678 bytes)

KN257P15_PAGE_7.JPG (63364 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

16.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"48.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P16_PAGE_1.JPG (65541 bytes)

KN257P16_PAGE_2.JPG (94502 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

17.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"54.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P17_PAGE_1.JPG (67849 bytes)

KN257P17_PAGE_2.JPG (77402 bytes)

KN257P17_PAGE_3.JPG (93542 bytes)

KN257P17_PAGE_4.JPG (52117 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

18.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"58.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P18_PAGE_1.JPG (68433 bytes)

KN257P18_PAGE_2.JPG (50597 bytes)

KN257P18_PAGE_3.JPG (119186 bytes)

KN257P18_PAGE_4.JPG (130908 bytes)

KN257P18_PAGE_5.JPG (118605 bytes)

KN257P18_PAGE_6.JPG (38562 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

19.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"68.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P19_PAGE_1.JPG (70570 bytes)

KN257P19_PAGE_2.JPG (85108 bytes)

KN257P19_PAGE_3.JPG (47394 bytes)

KN257P19_PAGE_4.JPG (34595 bytes)

KN257P19_PAGE_5.JPG (5326 bytes)

KN257P19_PAGE_6.JPG (175260 bytes)

KN257P19_PAGE_7.JPG (24158 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

20.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"69.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P20_PAGE_1.JPG (62746 bytes)

KN257P20_PAGE_2.JPG (84143 bytes)

KN257P20_PAGE_3.JPG (43192 bytes)

KN257P20_PAGE_4.JPG (174034 bytes)

KN257P20_PAGE_5.JPG (160141 bytes)

KN257P20_PAGE_6.JPG (81463 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

21.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"79.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P21_PAGE_1.JPG (58578 bytes)

KN257P21_PAGE_2.JPG (97958 bytes)

KN257P21_PAGE_3.JPG (104071 bytes)

KN257P21_PAGE_4.JPG (33125 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

22.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"84.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P22_PAGE_1.JPG (67546 bytes)

KN257P22_PAGE_2.JPG (84278 bytes)

KN257P22_PAGE_3.JPG (57538 bytes)

KN257P22_PAGE_4.JPG (18278 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

23.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"88.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P23_PAGE_1.JPG (66648 bytes)

KN257P23_PAGE_2.JPG (107462 bytes)

KN257P23_PAGE_3.JPG (32900 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

24.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"93.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P24_PAGE_01.JPG (73300 bytes)

KN257P24_PAGE_02.JPG (152986 bytes)

KN257P24_PAGE_03.JPG (164343 bytes)

KN257P24_PAGE_04.JPG (153943 bytes)

KN257P24_PAGE_05.JPG (150830 bytes)

KN257P24_PAGE_06.JPG (79433 bytes)

Veidlapas "Pārskats par informācijas tehnoloģiju izmantošanu uzņēmumos" aizpildīšanas norādījumi

1. Vispārīgie norādījumi

1. Šo veidlapu vēlams aizpildīt informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistam.

2. Veidlapa sastāv no septiņām daļām, kurās iekļauti jautājumi par uzņēmumā izmantotajām informācijas un komunikāciju tehnoloģijām (IKT), elektroniskajiem biznesa un komercijas procesiem (e-business and e-commerce). Tie ir jautājumi, uz kuriem pareizo atbildes variantu atzīmē ar Q. Ja atzīmē atbildi, kurā ir norāde, piemēram, "pāriet pie D1", tad nākamais jautājums, uz kuru atbild, ir D1. Ja norādes nav, tad nākamais jautājums ir pēc kārtas sekojošais.

2. A. daļas "Datoru un datortīklu lietošana" aizpildīšanas norādījumi

3. Atbildot uz A1. jautājumu, atbildi "jā" atzīmē, ja uzņēmums 2008.gada janvārī savā darbībā lietoja datorus, tai skaitā arī nomātos. Ja uzņēmums savā darbībā nelieto datorus, tad atzīmē atbildi "nē". Ja atzīmēta atbilde "nē", tad uz tālāk sekojošajiem jautājumiem neatbild.

4. Lokālais datortīkls (Local Area Net­work - LAN) - tīkls, kurā pieslēgti vairāki datori (var būt pieslēgti arī vairāki dažādas nozīmes serveri). Šāds tīkls parasti atrodas vienas ēkas vai organizācijas ietvaros, ļaujot tā lietotājiem apmainīties ar datiem, lietot kopēju printeri un citas koplietošanas ierīces.

5. Bezvadu lokālais datortīkls (Wireless Local Area Network - WLAN) - lokālais datoru tīkls, kura mezglu (datoru, serveru, printeru u.c.) vai atsevišķu segmentu savienošanai izmanto nevis parastos savienotājkabeļus, bet gan radioviļņu vai infrasarkano staru tehnoloģijas.

6. Intranets - uzņēmuma iekšējais datortīkls, kas lieto Interneta protokolu (bet nav Internets), lai darbiniekiem būtu iespējams komunicēt uzņēmuma iekšienē. Piekļuve intraneta resursiem ir tikai šī uzņēmuma darbiniekiem vai arī citām pilnvarotām personām.

7. Ekstranets - drošs intraneta paplašinājums, kas ļauj ārējiem lietotājiem piekļūt dažām uzņēmuma intraneta daļām. Ārējais lietotājs var izmantot ekstranetu tikai tad, ja viņam ir spēkā esošs lietotājvārds un parole. Lietotāja identitāte nosaka, kādiem ekstraneta resursiem ir atļauta piekļuve.

8. Bezmaksas/atklāts avots - atklāta avota programmatūra nozīmē datorprogrammas, ko izplata saskaņā ar atklāta avota licenci. Atklāta avota licence ir datorprogrammu autortiesību licence, kas padara pieejamu avota kodu saskaņā ar noteikumiem, kas ļauj programmatūru pārveidot un izplatīt tālāk, nemaksājot sākotnējam autoram.

9. Bezmaksas / atvērtā koda operētājsistēmas - datorprogrammas, kas tiek izplatītas saskaņā ar atvērtā koda operētājsistēmas licenci. Atvērtā koda operētājsistēmas licence ir datorprogrammu autortiesību licence, kas padara pieejamu atvērto kodu saskaņā ar noteikumiem, kas ļauj programmatūru pārveidot un izplatīt tālāk, nemaksājot sākotnējam autoram. Šādās licencēs var būt ietverti papildu ierobežojumi, piemēram, prasība kodā saglabāt autoru vārdus un autortiesību tekstu.

3. B. daļas "Interneta lietošana" aizpildīšanas norādījumi

10. Atbildot uz B2. jautājumu, norāda cilvēku skaitu, kas 2008.gada janvārī regulāri darbā lietoja datoru ar Interneta pieslēgumu.

11. Lai noteiktu, kāds ir pieslēguma veids, var izmantot līgumu, kas ir noslēgts starp uzņēmumu un Interneta pakalpojumu sniedzēju.

12. Modems (analogue modem) - iezvanpieeja ar parasto telefona līniju. Lai to veiktu, datoram nepieciešams modems (ierīce, kas pārraida datus izmantojot balss telefona līnijas) un parastā telefona līnija. Raksturīgi ir tas, ka, strādājot Internetā tālruņa līnija ir aizņemta un neviens pa to nevar piezvanīt. Modems nodrošina Interneta pieslēguma ātrumu līdz 56 Kb/s.

13. Integrēto pakalpojumu ciparu tīkla pieslēgums (Integrated Services Digital Network - ISDN) - augstas kvalitātes moderni telekomunikāciju sakari, kas vienlaikus nodrošina telefona sarunas, datu un video pārraidi ar pieslēguma ātrumu līdz 128 Kb/s.

14. Ciparu abonentlīnijas pieslēgums (Digital Subscriber Line - DSL) - viens no platjoslas pieslēgumu veidiem, kas apvieno vairākas tehnoloģijas, kurās izmanto vienlaicīgu liela ātruma Interneta un tālruņa pieslēgumu mājai vai birojam, izmantojot esošo abonenta tālruņa līniju. Atbilstoši 2005.gada 27.decembra Ministru kabineta rīkojumam Nr.839 "Par koncepciju "Platjoslas tīklu attīstības stratēģija 2006. - 2012.gadam"", Latvijā par platjoslas pieslēgumu atzīta piekļuve, kas pastāvīgi ir tiešsaites režīmā (always on) un kuras lejupvirziena datu pārraides ātrums ir ne mazāks par 256 Kbit/s un augšupvirziena datu pārraides ātrums ir ne mazāks par 128 Kbit/s.

15. Cits fiksēts pieslēgums - cits pastāvīgais Interneta pieslēgums, kas nav DSL (piemēram, kabelis, augstās kapacitātes nomātas līnijas, satelīts, Fibre optiskais tīkls, bezvadu internets (Wi-Hi), bezvadu fiksētā piekļuves (Fixed Wireless Access - FWA) pieslēgums u.c.).

16. Bezvadu pieslēgums (wireless) - pieslēgums Interneta tīklam caur mobilo telefonu vai satelītu. Augstās kapacitātes mobila telefona pieslēgumi ir trešās paaudzes mobilie sakari (3G). Radiolinka un LMDS (Local Multipoint Distribution Service) Interneta pieslēgumus arī pieskaita bezvadu pieslēgumam.

17. GPRS (General Packet Radio Service) - šī tehnoloģija ļauj ātri pārraidīt un saņemt lielus datu apjomus, video sižetus, MP3 standarta mūzikas failus un citu multimediju informāciju. Lietojot šo sistēmu, informācija tiek savākta paketēs un pārraidīta uz mobilo sakaru tīkliem.

18. UMTS (Universal Mobile Telecommunication System) - universāla mobilo telekomunikāciju sistēma ir viens no trešās paaudzes (3G) mobilo sakaru uzstādīšanas standartiem. UMTS ir īpaši ātra datu pārraidīšana, mobilais Internets, dažādi Interneta un multimediju pielikumi.

19. EDGE (Enhanced Data for Global Evolution) - nodrošina datu sūtīšanas un saņemšanas lielāku ātrumu. Galvenā EDGE priekšrocība - īpaši liels ātrums.

20. Interneta mājas lapa (Web lapa) - datņu kopuma atrašanās vieta tīklā "World Wide Web", kas tiek identificēta ar Web adresi. Mājas lapas informāciju kodē specifiskā valodā (piemēram, HTML, XML, Java u.c.) un nolasa ar Interneta pārlūkošanas programmu palīdzību, piemēram, Netscape's Navigator vai MS Internet Explorer.

21. Elektroniskais paraksts - elektroniska informācija, kas piesaistīta vai ir sakarā ar kādu līgumu vai citu ziņojumu, un, ko izmanto kā rakstiska paraksta juridisko ekvivalentu, lai nodrošinātu gan ziņojuma teksta īstuma aizsardzību, gan tā autentiskumu. Elektroniskā paraksta jēdzienu bieži lieto, domājot vai nu parakstu, kas piesaistīts tekstam ar vienu vai vairākiem elektroniskiem paņēmieniem, vai šifrēšanas līdzekli, lai piešķirtu dokumentam aizsardzību pret pārveidošanu un saglabātu ziņojuma patiesumu.

4. C. daļas "Automatizētā datu apmaiņa" aizpildīšanas norādījumi

22. Elektroniskais rēķins (e-invoice) - rēķins, kurā visi dati ir elektroniskā formātā un kuru var apstrādāt automātiski. Automātiska apstrāde ir būtiskākā e-rēķina īpašība. E-rēķinu nosūtīta automātiski starpuzņēmumu norēķinos no rēķina izrakstītāja vai pakalpojuma sniedzēja sistēmas tieši rēķina saņēmēja finansiālajā vai citā lietojumprogrammā.

23. EDIFACT (Electronic Data Interchange For Administration, Commerce and Transport), XML (Extensible Markup Language) standarti - elektroniskās datu apmaiņas sistēmas, kas balstītas uz slēgtiem/atvērtiem datu pārraides tīkliem. Šajās sistēmās ir automātiskie procesi, kuros sazinās abu darījumu partneru informācijas sistēmas. Tālāk seko pasūtījuma tālākā apstrāde, izpilde, piegāde, rēķina izrakstīšana un tālāka finansu uzskaite.

5. E. daļas "Automatizētā informācijas aprite uzņēmuma iekšienē" aizpildīšanas norādījumi

24. Uzņēmumu resursu plānošana (Enterprise Resource Planning - ERP) sastāv no vienas programmatūras lietojumprogrammas vai to paketes, kas integrē un apstrādā informāciju starp dažādajām uzņēmuma biznesa funkcijām. ERP sevī ietver plānošanu, iepirkumus, pārdošanu, tirgus apzināšanu, attiecības ar klientiem, finanšu un cilvēku resursus. ERP sistēmas galvenās īpašības ir:

24.1. projektētas klienta servera videi (tradicionālajai vai uz Internetu balstītai);

24.2. integrē lielāko daļu biznesa procesu;

24.3. apstrādā lielāko daļu organizācijas darījumu;

24.4. izmanto uzņēmuma mēroga datu bāzi, kas saglabā katru datu sastāvdaļu tikai vienu reizi;

24.5. ļauj piekļūt datiem reālajā laikā.

25. Klientu attiecību vadība (Customer Relationship Management - CRM) - vadības metodoloģija, kas novieto klientu biznesa darbības centrā, pamatojoties uz intensīvu informācijas tehnoloģiju izmantošanu, lai vāktu, integrētu, apstrādātu un analizētu ar klientiem saistīto informāciju. Izšķir:

25.1. operatīvo CRM - to biznesa procesu integrēšana, kas ir tiešā kontaktā ar klientu;

25.2. analītisko CRM - uzņēmumam pieejamās informācijas par saviem klientiem analīze, izmantojot informācijas meklēšanu datu bāzēs. Tās mērķis ir iegūt padziļinātu informāciju par klientu un to, kā apmierināt viņa vajadzības.

6. F. daļas "E-komercija Internetā" aizpildīšanas norādījumi

26. Elektroniskā komercija (e - komercija) - darījumi, ko veic uz Interneta protokolu balstītos tīklos un citos tīklos ar datoru starpniecību. Šajos tīklos pasūta preces un pakalpojumus, taču apmaksu un gala piegādi var veikt tiešsaistē vai ārpus tās. Pasūtījumus, kurus saņem pa telefonu, telefaksu vai ar roku rakstītos e-pasta ziņojumos, neuzskata par elektronisko komerciju.

27. Šifrēšanas protokoli (Secure Sockets Layer, Transport Layer Security - SSL/TSL) nodrošina drošus sakarus Internetā. SSL nodrošina gala punkta identifikāciju un sakaru drošību Internetā, izmantojot kriptogrāfiju. Parastajā pielietojumā identificē tikai serveris (t. i., nodrošinā tā identitāti), bet klients paliek neidentificēts). Šifrēšanas protokoli ļauj klienta/servera lietojumprogrammām sazināties tā, lai nepieļautu noklausīšanos, izmaiņu ieviešanu un ziņojumu viltošanu.

28. Datortīkli, kas nav Internets - tīkli, kas ir domāti elektroniskās informācijas apmaiņai starp datoriem (papīra dokumentus aizvietojošiem elektroniskiem dokumentiem), bet nav publiski pieejams, piemēram, kā Internets. Tie ir privātie, patentētie tīkli, izmantojot nomātas līnijas un kas var aptvert lokālas un plašas ģeogrāfiskas platības. Piemēram, elektroniskas datu apmaiņas sistēmas (Electronic data interchange - EDI) privātos tīklos, interaktīvas telefonu sistēmas u.c. Tajās neietilpst visi uz IP/Internet protokolu balstītie tīkli (www, extranet, EDI Internetā, virtuālie privātie tīkli Internetā, mobilie telefoni, kas darbojas Internetā)."

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

25.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"94.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P25_PAGE_01.JPG (61127 bytes)

KN257P25_PAGE_02.JPG (104436 bytes)

KN257P25_PAGE_03.JPG (110020 bytes)

KN257P25_PAGE_04.JPG (118454 bytes)

KN257P25_PAGE_05.JPG (120622 bytes)

KN257P25_PAGE_06.JPG (123258 bytes)

KN257P25_PAGE_07.JPG (111924 bytes)

KN257P25_PAGE_08.JPG (106973 bytes)

KN257P25_PAGE_09.JPG (99611 bytes)

KN257P25_PAGE_10.JPG (13185 bytes)

Veidlapas "Finanšu aktīvi un pasīvi 20__.gadā" aizpildīšanas norādījumi

1. Vispārīgie norādījumi

1. Gada pārskatu par finanšu aktīviem un pasīviem veido šādas sadaļas:

1.1. "I. Finanšu aktīvi sadalījumā pa darījumu partneriem";

1.2. "II. Finanšu pasīvi sadalījumā pa darījumu partneriem".

2. Pār­ska­tu ie­sniedz līdz 20__. gada 7.maijam.

3. Visus rādītājus veidlapā uzrāda latos un veselos skaitļos.

4. Finanšu aktīvu un pasīvu atlikumus sadala pa pretsektoriem, t.i., atbilstoši darījumu partneru piederībai konkrētam institucionālajam sektoram. Institucionālo sektoru klasifikāciju Latvijā nosaka Ministru kabineta 2005.gada 25.oktobra noteikumi Nr.810 "Noteikumi par institucionālo sektoru klasifikāciju". Institucionālo sektoru klasifikācija aptver visu valsts ekonomiku veidojošās institucionālās vienības un izstrādāta atbilstoši Eiropas kontu sistēmas EKS 95 pamatprincipiem.

4.1. iekšzemes institucionālie sektori:

4.1.1. S110000 Nefinanšu komersanti;

4.1.2. S120000 Finanšu iestādes:

4.1.2.1. S121000 Centrālā banka;

4.1.2.2. S122000 Pārējās monetārās finanšu iestādes;

4.1.2.3. S123000 Citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus;

4.1.2.4. S124000 Finanšu palīgsabiedrības;

4.1.2.5. S125000 Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi.

4.1.3. S130000 Vispārējā valdība:

4.1.3.1. S130100 Valsts struktūras;

4.1.3.2. S130300 Pašvaldību struktūras;

4.1.3.3. S130400 Valsts sociālās apdrošināšanas struktūras.

4.1.4. S140000 Mājsaimniecības;

4.1.5. S150000 Mājsaimniecības apkalpojošās organizācijas.

4.2. Ārvalstu institucionālie sektori:

4.2.1. S200000 Nerezidenti:

4.2.1.1. S210000 Eiropas Savienība;

4.2.1.1.1. S212000 Eiropas Savienības institūcijas.

Šī klasifikācija pilnā apjomā ir pieejama CSP mājas lapā www.csb.gov.lv , sadaļā "Klasifikatori" -> "Pieejamas internetā" -> "Institucionālo sektoru klasifikācija", kur ir ievietoti arī saraksti to komersantu identificēšanai, kurus saskaņā ar EKS 95 kritērijiem attiecina nevis uz sektoru "Nefinanšu komersanti", bet gan uz apakšsektoriem "Valsts struktūras" vai "Pašvaldību struktūras", kā arī finanšu iestāžu saraksti pa apakšsektoriem.

5. Institucionālo sektoru definīcijas:

5.1. "Rezidenti" - visas institūcijas, tai skaitā ārvalstu institūcijas, kas reģistrētas un darbojas Latvijas Republikā, un privātpersonas, kuru mājsaimniecība atrodas Latvijas Republikā un kuras neizbrauc ārpus Latvijas uz laiku, kas pārsniedz vienu gadu (izņemot studentus). Par rezidentiem uzskatāmas arī Latvijas Republikas diplomātiskās, konsulārās un citas pārstāvniecības ārvalstīs.

5.2. "Nerezidenti" - visas institūcijas, kas reģistrētas ārvalstīs, un privātpersonas, kuru mājsaimniecības atrodas ārpus Latvijas vai kuras ieradušās Latvijā uz laiku, kas īsāks par vienu gadu (izņemot studentus). Par nerezidentiem uzskatāms arī ārvalstu diplomātiskās, konsulārās, starptautisko institūciju un citas pārstāvniecības Latvijā.

5.3. "Monetārās finanšu iestādes" (turpmāk - MFI) - iestādes, kas kopā veido naudas emisijas sektoru, t.i., kredītiestādes un finanšu sabiedrības, kas pieņem noguldījumus vai tuvus noguldījumu aizstājējus no klientiem, kuri nav MFI, uz sava rēķina piešķir kredītus un veic ieguldījumus vērtspapīros, kā arī valstu centrālās bankas. Latvijas Banka uztur "Latvijas Republikas monetāro finanšu iestāžu sarakstu" (sk. Latvijas Bankas interneta lapas (www.bank.lv ) izvēlnes "Normatīvie akti" sadaļu "Statistiskie pārskati"). Eiropas Centrālā banka (turpmāk - ECB) savā interneta lapā publicē Eiropas Savienības valstu MFI sarakstu (sk. Latvijas Bankas interneta lapas (www.bank.lv) izvēlni "Saites".

5.4. "Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi" - finanšu iestādes, kas veic finanšu starpniecības pakalpojumus, apvienojot dažādu veidu riskus. Apdrošināšanas sabiedrības pārņem apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā iespējamā zaudējuma risku vai nodod iespējumā finansiālā zaudējuma risku pārapdrošinātājam. Apdrošināšanas sabiedrības veic dzīvības vai nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumus. Privātie pensiju fondi veic sociālā riska apdrošināšanu fonda dalībniekiem, uzkrājot un ieguldot dalībnieku pašu veiktās un viņu labā brīvprātīgi veiktās naudas līdzekļu iemaksas, lai nodrošinātu šiem dalībniekiem vecuma vai darbnespējas kapitālu. Šis sektors ietver apdrošināšanas kompānijas, apdrošinātājus (arī ārvalstu filiāles), pārapdrošinātājus, privātos pensiju fondus un fondēto pensiju shēmas.

5.5. "Citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus" (turpmāk - CFS) - finanšu iestādes, kuras iesaistītas galvenokārt finanšu starpniecībā, uzņemoties tādas saistības, kas nav valūta, noguldījumi un noguldījumu aizstājēji. Pret klientiem, kas nav MFI, vai apdrošināšanas tehniskās rezerves. CFS ir kreditēšanā iesaistītās sabiedrības (piemēram, finanšu līzinga sabiedrības, faktūrkreditēšanas sabiedrības, eksporta vai importa finansēšanas sabiedrības), ieguldījumu fondi, ieguldījumu brokeru sabiedrības, finanšu instrumentsabiedrības, finanšu pārvaldītājsabiedrības, riska kapitāla sabiedrības, ka arī citas finanšu iestādes, ja to darbība atbilst minētajiem nosacījumiem.

5.6. "Finanšu palīgsabiedrības" - finanšu iestādes, kas iesaistītas galvenokārt finanšu palīgdarbībās, t.i., darbībās, kuras cieši saistītās ar finanšu starpniecību, bet nav finanšu starpniecība, piemēram, ieguldījumu brokeri, kas neveic finanšu starpniecības pakalpojumus savā vārdā, sabiedrības, kas nodrošina finanšu tirgu infrastruktūru, iestādes, kas uzrauga MFI, finanšu iestādes un finanšu tirgu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Rīgas Fondu birža, kā arī Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības uzskatāmas par finanšu palīgsabiedrībām.

5.7. "Valsts struktūras" - valsts administratīvās struktūrvienības un publiskās aģentūras, kuru kompetence aptver visu valsts ekonomisko teritoriju (izņemot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru) - ministrijas, vēstniecības, pārstāvniecības, aģentūras, padomes, izglītības, veselības aizsardzības, tiesībaizsardzības, kultūras un citas centrālās valsts iestādes, kā arī valsts struktūru kontrolētus un finansētus komersantus.

5.8. "Pašvaldību struktūras" - pašvaldību administratīvās struktūrvienības un pašvaldību aģentūras, kuru kompetence aptver noteiktu pašvaldības teritoriju vai vairāku pašvaldību teritoriju. Ietver pašvaldību struktūras, pastarpinātās pašvaldību pārvaldes iestādes, kā arī pašvaldību kontrolētus un finansētus komersantus.

5.9. "Nefinanšu komersanti"- saimnieciska vienība, kas veic preču ražošanu vai sniedz nefinansiālus pakalpojumus nolūkā gūt peļņu vai citus augļus, piemēram, kapitālsabiedrības, akciju sabiedrības, individuālie komersanti, kuri ir reģistrējuši savu darbību Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā.

5.10. "Mājsaimniecības" - fiziskās personas vai fizisko personu grupas, kuru pamatdarbība ir patēriņš un kuras ražo preces un pakalpojumus vienīgi pašu patēriņam. Latvijā par mājsaimniecībām uzskatāmi arī individuālā darba veicēji, ja viņi nav reģistrējuši savu darbību Latvijas Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā.

5.11. "Sabiedriskās un nevalstiskās organizācijas" - institūcijas, kas nodrošina preces un pakalpojumus fiziskajām personām vai fizisko personu grupām un kas resursus gūst galvenokārt no brīvprātīgām iemaksām naudā vai natūrā, piemēram, arodbiedrības, profesionālās vai izglītības apvienības, patērētāju asociācijas, politiskās partijas, baznīcas, reliģiskās kopienas, kā arī kultūras, atpūtas un sporta klubi, žēlsirdības, atbalsta un palīdzības organizācijas.

2. Kopējie principi pārskata aiļu un rindu aizpildīšanai

6. 1.ailē "At­li­kums pār­ska­ta gada sākumā" no­rā­da kat­ras po­zī­ci­jas at­li­ku­mu pār­ska­ta gada sākumā.

7. 2.ailē "Izmaiņas darījumu rezultātā (+ vai -)" no­rā­da at­bil­sto­šās po­zī­ci­jas aktīvu vai sais­tī­bu pa­lie­li­nā­ju­mu vai sa­ma­zi­nā­ju­mu finanšu darījumu rezultātā pār­ska­ta gada lai­kā.

8. 3.ailē "Va­lū­tas kur­sa svār­stī­bas, cenas izmaiņas (pārvērtēšana) (+ vai -)" ar pozitīvu zīmi norāda finanšu darījuma pamatsummas palielinājumu un ar negatīvu zīmi norāda finanšu darījuma pamatsummas samazinājumu valūtas kursa svārstību vai cenas izmaiņas (pārvērtēšanas) rezultātā.

9. 4.ailē "Ci­tas iz­mai­ņas (+ vai -)" ar pozitīvu zīmi norāda citu iemeslu izraisītu finanšu darījuma pamatsummas palielinājumu un ar negatīvu zīmi norāda finanšu darījuma pamatsummas samazinājumu (piemēram, pārklasifikācijas vai kļūdu vai katastrofālu zaudējumu radītās izmaiņas).

10. 5.ailē "At­li­kums pār­ska­ta gada beigās" no­rā­da kat­ras po­zī­ci­jas at­li­ku­mu pārskata gada beigās (1.līdz 4.ailes saldo).

2.1. Finanšu aktīvi sadalījumā pa darījuma partneriem

11. 1000.rindā "Nauda kasē" norāda uzņēmuma skaidrās naudas līdzekļus kasē. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Nauda" sastāvdaļa.

12. 2000.rindā "Norēķinu konti" norāda sabiedrības bankas kontos esošās bezskaidrās naudas līdzekļus, kā arī pieprasījuma noguldījumus. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Nauda" sastāvdaļa.

13. 3000.rindā "Termiņnoguldījumi" ietver termiņnoguldījumus, krājnoguldījumus, noguldījumus atbilstoši uzkrājumu shēmai vai līgumam, īstermiņa pārdošanas ar atpirkšanu līgumus (repo), kas ir kredītiestāžu un centrālās bankas saistības. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Nauda" sastāvdaļa; iedaļas "Ilgtermiņa ieguldījumi" grupas "Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi" sastāvdaļa.

14. 4000.rindā "Īstermiņa parāda vērts­papīri" (pēc sākotnējā termiņa uzskaites vērtībā) ietver parāda vērtspapīrus, tai skaitā ar fiksētu ienākumu, kuru termiņš iegādes brīdī ir līdz vienam gadam (ieskaitot), piemēram, vekseļus, valsts parādzīmes. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Īstermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Pārējie vērtspapīri un līdzdalība kapitālos" sastāvdaļa.

15. 5000.rindā "Ilgtermiņa parāda vērtspapīri" (pēc sākotnējā termiņa uzskaites vērtībā) ietver parāda vērtspapīrus, kuru termiņš iegādes brīdī ir vairāk par vienu gadu, piemēram, obligācijas, valsts parādzīmes, hipotekārās ķīlu zīmes. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Ilgtermiņa ieguldījumi" grupas "Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi" sastāvdaļa; iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Īstermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Pārējie vērtspapīri un līdzdalība kapitālos" sastāvdaļa.

16. 6000.rindā "Atvasinātie finanšu instrumenti" uzrāda finanšu aktīvus, kas rodas, atvasinātos finanšu instrumentus novērtējot to patiesajā vērtībā, t.i., katra atsevišķā atvasinātā finanšu instrumenta pozitīvā vērtība. Atvasinātie finanšu instrumenti ir iespēju līgumi, nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, nākotnes procentu likmju līgumi, opcijas vai jebkuras valūtu nākotnes, mijmaiņas un/vai procentu mijmaiņas darījumu kombinācijas, kas ir saistītas ar valūtām, ārvalstu valūtu maiņu un/vai procentu likmēm. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Īstermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Atvasinātie finanšu instrumenti", posteņa "Pārējie vērtspapīri un līdzdalība kapitālos" sastāvdaļas; iedaļas "Ilgtermiņa ieguldījumi" grupas "Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi" sastāvdaļa.

17. Aizdevumi (īstermiņa, ilgtermiņa attiecas uz 7000. un 8000.rindu) ietver:

17.1. īstermiņa pārdošanas ar atpirkšanu (repo) līgumus un ilgtermiņa pārdošanas ar atpirkšanas līgumus;

17.2. aizdevumus, kas rodas sakarā ar nemonetārā zelta mijmaiņas līgumiem (īslaicīgie);

17.3. finanšu nomu un pirkšanas uz nomaksu līgumus;

17.4. aizdevumus tirdzniecības kredītu finansēšanai;

17.5. hipotēku aizdevumus;

17.6. patēriņa kredītus;

17.7. pagarināmos kredītus;

17.8. aizdevumus ar pakāpenisku nomaksu;

17.9. aizdevumus, kas piešķirti kā garantija zināmu saistību izpildei.

18. 7000.rindā "Īstermiņa aizdevumi" (pēc sākotnējā termiņa) uzrāda saistības, kuru sākotnējais termiņš ir viens gads vai mazāk. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Debitori" posteņa "Radniecīgo sabiedrību parādi", posteņa "Asociēto sabiedrību parādi", posteņa "Īstermiņa aizdevumi akcionāriem vai dalībniekiem un vadībai", posteņa "Citi debitori" sastāvdaļas.

19. 8000.rindā "Ilgtermiņa aizdevumi" (pēc sākotnējā termiņa) uzrāda saistības, kuru sākotnējais termiņš ir ilgāks par vienu gadu. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Ilgtermiņa ieguldījumi" grupas "Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Aizdevumi radniecīgajām sabiedrībām", posteņa "Aizdevumi asociētajām sabiedrībām", posteņa "Pārējie aizdevumi un citi ilgtermiņa debitori", posteņa "Aizdevumi akcionāriem vai dalībniekiem un vadībai" sastāvdaļas; iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Debitori" posteņa "Radniecīgo sabiedrību parādi", posteņa "Asociēto sabiedrību parādi", posteņa "Īstermiņa aizdevumi akcionāriem vai dalībniekiem un vadībai" sastāvdaļas.

20. 9000.rindā "Kotētās akcijas" norāda tās akcijas, kuras iekļautas Rīgas Fondu biržas sarakstos un ar kurām notiek tirdzniecība regulētajā tirgū. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Ilgtermiņa ieguldījumi" grupas "Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Līdzdalība radniecīgas sabiedrības kapitālā", posteņa "Līdzdalība asociēto sabiedrību kapitālā", posteņa "Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi" sastāvdaļas; iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Īstermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Līdzdalība radniecīgas sabiedrības kapitālā", posteņa "Pārējie vērtspapīri un līdzdalība kapitālos" sastāvdaļas.

21. 10000.rindā "Nekotētās akcijas" norāda tās akcijas, ar kurām nenotiek tirdzniecība regulētajā tirgū. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Ilgtermiņa ieguldījumi" grupas "Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Līdzdalība radniecīgas sabiedrības kapitālā", posteņa "Līdzdalība asociēto sabiedrību kapitālā", posteņa "Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi" sastāvdaļas; iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Īstermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Līdzdalība radniecīgas sabiedrības kapitālā", posteņa "Pārējie vērtspapīri un līdzdalība kapitālos" sastāvdaļas.

22. 11000.rindā "Cita līdzdalība sabiedrību kapitālā (daļas)" ietver pārējo līdzdalību uzņēmumu kapitālā, kas nav akcijas un kas nav iekļauta pārskata rindās "Kotētās akcijas" un "Nekotētās akcijas", piemēram, daļas, pajas. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Ilgtermiņa ieguldījumi" grupas "Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Līdzdalība radniecīgas sabiedrības kapitālā", posteņa "Līdzdalība asociēto sabiedrību kapitālā", posteņa "Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi" sastāvdaļas; iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Īstermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Līdzdalība radniecīgas sabiedrības kapitālā", posteņa "Pārējie vērtspapīri un līdzdalība kapitālos" sastāvdaļas.

23. 12000.rindā "Pašu akcijas un daļas un neiemaksātās daļas sabiedrību kapitālā" ietver ieguldījumus un neiemaksātas summas kapitālsabiedrību pamatkapitālā un sabiedrības kapitālā. Informācija šajā rindā atbilst bilances aktīva iedaļas "Ilgtermiņa ieguldījumi" grupas "Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" postenim "Pašu akcijas un daļas"; iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Īstermiņa finanšu ieguldījumi" postenim "Pašu akcijas un daļas", grupas "Debitori" postenim "Neiemaksātās daļas sabiedrības kapitālā".

24. 13000.rindā "Ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības" norāda komersanta ieguldījumus, kuri ir ieguldīti fondu ieguldījumu apliecībās. Ieguldījumu apliecība ir pārvedams vērtspapīrs, kas apliecina fonda ieguldītāja līdzdalību ieguldījumu fondā un no šīs līdzdalības izrietošās tiesības. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļa "Ilgtermiņa ieguldījumi" grupas "Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi" sastāvdaļa; iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Īstermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Pārējie vērtspapīri un līdzdalība kapitālos" sastāvdaļa.

25. 14000.rindā "Naudas tirgus fonda ieguldījumu apliecības" norāda komersanta ieguldījumus, kuri ieguldīti naudas tirgus fondu ieguldījumu apliecībās. Naudas tirgus fonda mantu iegulda tādos parāda vērtspapīros kā valsts, pašvaldību un centrālo banku emitētās vai garantētās parādzīmēs un obligācijās, kā arī finanšu institūciju un citu uzņēmumu emitētās parādzīmēs un obligācijās, kā arī naudas tirgus instrumentos un noguldījumos kredītiestādēs. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Ilgtermiņa ieguldījumi" grupas "Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi" sastāvdaļa; iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Īstermiņa finanšu ieguldījumi" posteņa "Pārējie vērtspapīri un līdzdalība kapitālos" sastāvdaļa.

26. 15000.rindā "Tirdzniecības kredīti (pircēju un pasūtītāju parādi) un avansi" ietver tirdzniecības kredītus, ko akceptējušas sabiedrības, kas izsniedz kredītus pret norēķinu dokumentiem, izņemot gadījumus, kad tos uzskata par aizdevumiem; laika gaitā uzkrājošos renti par ēkām; nokavētus maksājumus par precēm un pakalpojumiem, ja tie nesaistās ar aizdevumiem; finanšu prasības, kas attiecas uz preču un pakalpojumu piegādi, ja maksājums nav noticis. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Ilgtermiņa ieguldījumi" grupas "Pamatlīdzekļi" postenis "Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem", grupas "Nemateriālie ieguldījumi" postenis "Avansa maksājumi par nemateriāliem līdzekļiem"; iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Krājumi" postenis "Avansa maksājumi par precēm", grupas "Debitori" posteņa "Pircēju un pasūtītāju parādi", posteņa "Radniecīgo uzņēmumu parādi", posteņa "Asociēto uzņēmumu parādi", posteņa "Citi debitori" sastāvdaļas.

27. 16000.rindā "Nemateriālie ieguldījumi" ietver nemateriālos ieguldījumus, ja tie paredzēti funkciju nodrošināšanai, pakalpojumu sniegšanai vai iznomāšanai, un krājumus, kas paredzēti darbības nodrošināšanai vai atsavināšanai darbības ietvaros. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva daļas iedaļas "Ilgtermiņa ieguldījumi" grupas "Nemateriālo ieguldījumi" postenis "Attīstības izmaksas", postenis "Koncesijas, patenti, licences, preču zīmes u. tml. tiesības", postenis "Citi nemateriālie ieguldījumi", postenis" Nemateriālās vērtība".

28. 17000.rindā "Pamatlīdzekļi" ilgtermiņa ieguldījumu materiālā daļa, kuru izmanto pakalpojumu sniegšanai, administratīvos nolūkos vai iznomā un paredz lietot ilgāk par vienu gadu, piemēram, zemes gabalus, ēkas, transportlīdzekļus, iekārtas u.tml. aktīvus. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Ilgtermiņa ieguldījumi" grupas "Pamatlīdzekļi" postenis "Zemes gabali, ēkas, būves un ilggadīgie stādījumi", postenis "Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos", postenis "Iekārtas un mašīnas", postenis "Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs", postenis "Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas".

29. 18000.rindā "Ieguldījuma īpašumi" ietver visus zemes gabalus, ēkas, būves vai šo objektu daļas, ko sabiedrība tur (kā īpašnieks vai kā nomnieks saskaņā ar finanšu nomu), lai iegūtu nomas (īres) maksu vai sagaidītu cenas celšanos (vērtības pieaugumu), nevis lai izmantotu preču ražošanai, pakalpojumu sniegšanai, administratīvā nolūkā vai pārdotu parastā saimnieciskās darbības gaita.

30. 19000.rindā "Bioloģiskie aktīvi" ietver dzīvniekus vai augus, kurus sabiedrība tur, lai iegūtu lauksaimniecības produktus pārdošanai vai papildu bioloģiskos aktīvus.

31. 20000.rinda "Krājumi" materiālās vērtības, kas atrodas dažādās pārdošanas, transportēšanas un ražošanas stadijas, kas nepieciešamas, lai varētu pastāvēt nepārtraukts ražošanas process. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Krājumi" postenis "Izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli", postenis "Nepabeigtie ražojumi, postenis "Gatavie ražojumi un preces pārdošanai", posteņa "Nepabeigtie pasūtījumi", postenis "Darba dzīvnieki un produktīvie dzīvnieki".

32. 21000.rinda "Pārdošanai turēti ilgtermiņa ieguldījumi" sastāv no ilgtermiņa objektiem, kuru bilances vērtība tiek atgūta pārdošanas darījumā, nevis turpmākās izmantošanas gaitā.

33. 22000.rindas "Uzkrātie ieņēmumi" informācija atbilst bilances aktīva iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Debitori" postenim "Uzkrātie ieņēmumi".

34. 23000.rindas "Nākamo periodu izmaksas" informācija atbilst bilances aktīva iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Debitori" postenim "Nākamo periodu izmaksas".

35. 24000.rindas "Pārmaksātie nodokļi" informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Debitori" posteņa "Citi debitori" sastāvdaļa.

36. 25000.rindā "Atliktā nodokļa aktīvi" uzrāda uzņēmumu ienākuma nodokļa summas, kuras atgūstamas nākamajos pārskata gados un attiecas uz atskaitāmām pagaidu starpībām.

37. 26000.rinda "Citi iepriekš neuzskaitīti debitori" sastāv no visiem citu debitoru parādiem, kas ir finanšu prasības. Informācija šajā rindā ir bilances aktīva iedaļas "Apgrozāmie līdzekļi" grupas "Debitori" posteņa "Citi debitori" sastāvdaļa.

38. 30000.rinda "BILANCE" ietver visu pārskatā minēto finanšu un nefinanšu aktīvu kopsummu.

2.2. Finanšu pasīvi sadalījumā pa darījuma partneriem

39. 41000.rindā "Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls)" norāda akciju vai daļu kapitālu (pamatkapitālu). Informācija šajā rindā atbilst bilances pasīva iedaļas "Pašu kapitāls" grupai "Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls)".

40. 42000.rindas "Akciju (daļu) emisijas uzcenojums" informācija atbilst bilances pasīva iedaļas "Pašu kapitāls" grupai "Akciju (daļu) emisijas uzcenojums".

41. 43000.rindas "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" informācija atbilst bilances pasīva iedaļas "Pašu kapitāls" grupai "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve".

42. 44000.rindas "Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve" informācija atbilst bilances pasīva iedaļas "Pašu kapitāls" grupai "Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve".

43. 45000.rindas "Rezerves" informācija ir bilances pasīva iedaļas "Pašu kapitāls" grupas "Rezerves" postenis "Likuma noteiktās rezerves", postenis "Rezerves pašu akcijām vai daļām", postenis "Sabiedrības statūtos noteiktās rezerves", postenis "Pārējās rezerves".

44. 46000.rindas "Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa" informācija atbilst bilances pasīva iedaļas "Pašu kapitāls" grupas "Nesadalītā peļņa" postenim "Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa".

45. 47000.rindas "Pārskata gada nesadalītā peļņa" informācija atbilst bilances pasīva iedaļas "Pašu kapitāls" grupas "Nesadalītā peļņa" postenim "Pārskata gada nesadalītā peļņa".

46. 48000.rindā "Uzkrājumi" norāda noteiktus izdevumus, kas attiecas uz iepriekšējā perioda darījumiem, bet kuru apmaksas apjoms vai laiks vēl nav precīzi zināmi. Uzkrājumi ir uzkrātās izmaksas, kuras paredzētas noteikta veida zaudējumu, saistību vai izmaksu segšanai, bet to apjoms vai segšanas datums nav zināms. Informācija šajā rindā ir bilances pasīva iedaļas "Uzkrājumi" postenis "Uzkrājumi pensijām pielīdzinātām saistībām", postenis "Uzkrājumi paredzamiem nodokļiem", postenis "Citi uzkrājumi".

47. 49000.rindas "Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas" informācija ir bilances pasīva iedaļas "Kreditori" grupas "Ilgtermiņa kreditori" un "Īstermiņa kreditori" posteņi "Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas".

48. 50000.rindas "Atliktā nodokļa saistības" norāda uzņēmumu ienākuma nodokļa summas, kuras maksājamas nākamajos pārskata gados un attiecas uz tām pagaidu starpībām, kuras apliekamas ar šo nodokli.

49. 51000.rindā "Emitētie īstermiņa parāda vērtspapīri" (pēc sākotnējā termiņa) ietver emitētu parāda vērtspapīru saistības ar termiņu līdz vienam gadam (ieskaitot), piemēram, vekseļus, komerciālos vērtspapīrus. Informācija šajā rindā ir bilances pasīva iedaļas "Kreditori" grupas "Īstermiņa kreditori" posteņi "Maksājamie vekseļi".

50. 52000.rindā "Emitētie ilgtermiņa parāda vērtspapīri" (pēc sākotnējā termiņa) ietver emitētu parāda vērtspapīru saistības ar termiņu vairāk par vienu gadu, piemēram, obligācijas, hipotekārās ķīlu zīmes, parādzīmes. Informācija šajā rindā ir bilances pasīva iedaļas "Kreditori" grupas "Ilgtermiņa kreditori" un "Īstermiņa kreditori" posteņi "Maksājamie vekseļi" .

51. 53000.rindā "Atvasinātie finanšu instrumenti" uzrāda finanšu saistības, kas rodas, atvasinātos finanšu instrumentus novērtējot to patiesajā vērtībā, t.i., katra atsevišķā atvasinātā finanšu instrumenta negatīvā vērtība. Atvasinātie finanšu instrumenti ir iespēju līgumi, nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, nākotnes procentu likmju līgumi, opcijas vai jebkuras valūtu nākotnes, mijmaiņas un/vai procentu mijmaiņas darījumu kombinācijas, kas ir saistītas ar valūtām, ārvalstu valūtu maiņu un/vai procentu likmēm. Informācija šajā rindā ir bilances pasīva iedaļas "Kreditori" grupas "Īstermiņa kreditori" postenis "Atvasinātie finanšu instrumenti".

52. Aizņēmumos (īstermiņa, ilgtermiņa attiecas uz 53000. un 54000.rindu) ietver:

52.1. īstermiņa pārdošanas ar atpirkšanu (repo) līgumus un ilgtermiņa pārdošanas ar atpirkšanas līgumus;

52.2. aizņēmumus, kas rodas sakarā ar nemonetārā zelta mijmaiņas līgumiem (īslaicīgie);

52.3. finanšu noma un pirkšanas ar nomaksas līgumus;

52.4. aizņēmumus tirdzniecības kredītu finansēšanai;

52.5. hipotēku aizņēmumus;

52.6. patēriņa kredītus;

52.7. pagarināmos kredītus;

52.8. aizņēmumus ar pakāpenisku nomaksu;

52.9. aizņēmumus, kas piešķirti kā garantija zināmu saistību izpilde.

53. 54000.rindā "Īstermiņa aizņēmumi" norāda komersanta aizņēmumus, kuru aizņemšanās sākotnējais termiņš ir līdz vienam gadam (ieskaitot). Informācija šajā rindā ir bilances pasīva iedaļas "Kreditori" grupas "Īstermiņa kreditori" posteņa "Aizņēmumi pret obligācijām", posteņa "Akcijās pārvēršamie aizņēmumi", posteņa "Aizņēmumi no kredītiestādēm", posteņa "Citi aizņēmumi", posteņa "Parādi radniecīgajām sabiedrībām", posteņa "Parādi asociētajām sabiedrībām" sastāvdaļas.

54. 55000.rindā "Ilgtermiņa aizņēmumi" norāda komersanta aizņēmumus, kuru aizņemšanas sākotnējais termiņš ir noteikts ilgāk par vienu gadu. Par aizņēmumiem uzskatāmi arī kredītlīniju ietvaros saņemtie līdzekļi un finanšu līzings. Informācija šajā rindā ir bilances pasīva iedaļas "Kreditori" grupas "Ilgtermiņa kreditori" un "Īstermiņa kreditori" posteņa "Aizņēmumi pret obligācijām", posteņa "Akcijās pārvēršamie aizņēmumi", posteņa "Aizņēmumi no kredītiestādēm", posteņa "Citi aizņēmumi", posteņa "Parādi radniecīgajām sabiedrībām", posteņa "Parādi asociētajām sabiedrībām" sastāvdaļas.

55. 56000.rindā "Tirdzniecības kredīti (parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem) un avansi" ietver tirdzniecības kredītus, ko akceptējušas sabiedrības, kas izsniedz kredītus pret norēķinu dokumentiem, izņemot gadījumus, kad tos uzskata par aizdevumiem; laika gaitā uzkrājošos renti par ēkām; nokavētus maksājumus par precēm un pakalpojumiem, ja tie nesaistās ar aizdevumiem; finanšu prasības, kas attiecas uz preču un pakalpojumu piegādi, ja maksājums nav noticis. Informācija šajā rindā ir bilances pasīva iedaļas "Kreditori" grupas "Ilgtermiņa kreditori" un "Īstermiņa kreditori" posteņa "No pircējiem saņemtie avansi", posteņa "Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem", posteņa "Parādi radniecīgajām sabiedrībām", posteņa "Parādi asociētajām sabiedrībām" sastāvdaļas.

56. 57000.rindas "Neizmaksātās dividendes" informācija ir bilances pasīva iedaļas "Kreditori" grupas "Ilgtermiņa kreditori" un "Īstermiņa kreditori" posteņi "Neizmaksātās dividendes".

57. 58000.rindas "Nākamo periodu ieņēmumi" informācija ir bilances pasīva iedaļas "Kreditori" grupas "Ilgtermiņa kreditori" un "Īstermiņa kreditori" posteņi "Nākamo periodu ieņēmumi".

58. 59000.rindas "Uzkrātās saistības" informācija atbilst bilances pasīva iedaļas "Kreditori" grupas "Īstermiņa kreditori" postenim "Uzkrātās saistības".

59. 60000.rinda "Citi iepriekš neuzskaitīti kreditori" sastāv no visiem citiem kreditoru parādiem. Informācija šajā rindā ir bilances pasīva iedaļas "Kreditori" grupas "Ilgtermiņa kreditori" un "Īstermiņa kreditori" posteņa "Pārējie kreditori" sastāvdaļas.

60. 70000.rinda "BILANCE" ietver visu pārskatā minēto finanšu pasīvu kopsummu.

3. Termiņu kategorijas

61. Termiņu grupā "īstermiņa" uzrāda aizdevumus, aizņēmumus un parāda vērtspapīrus, kuru sākotnējais termiņš, brīdinājuma termiņš par izņemšanu vai emisijas brīdī noteiktais dzēšanas termiņš ir līdz vienam gadam (ieskaitot).

62. Termiņu grupā "ilgtermiņa" uzrāda aizdevumus, aizņēmumus un parāda vērtspapīrus, kuru sākotnējais termiņš, brīdinājuma termiņš par izņemšanu vai emisijas brīdī noteiktais dzēšanas termiņš ir ilgāks par vienu gadu.

63. Par "sākotnējo termiņu" uzskata termiņu darījuma noslēgšanas brīdī."

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

26.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"95.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P26_PAGE_01.JPG (62154 bytes)

KN257P26_PAGE_02.JPG (114014 bytes)

KN257P26_PAGE_03.JPG (71732 bytes)

KN257P26_PAGE_05.JPG (89848 bytes)

KN257P26_PAGE_06.JPG (93202 bytes)

KN257P26_PAGE_07.JPG (139905 bytes)

KN257P26_PAGE_08.JPG (73572 bytes)

KN257P26_PAGE_09.JPG (115520 bytes)

KN257P26_PAGE_10.JPG (14174 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

27.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"96.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P27_PAGE_1.JPG (65680 bytes)

KN257P27_PAGE_2.JPG (115687 bytes)

KN257P27_PAGE_3.JPG (118156 bytes)

KN257P27_PAGE_4.JPG (113626 bytes)

KN257P27_PAGE_5.JPG (92058 bytes)

KN257P27_PAGE_6.JPG (73495 bytes)

KN257P27_PAGE_7.JPG (82088 bytes)

KN257P27_PAGE_8.JPG (18380 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

28.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"98.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P28_PAGE_1.JPG (66266 bytes)

KN257P28_PAGE_2.JPG (106877 bytes)

KN257P28_PAGE_3.JPG (100985 bytes)

KN257P28_PAGE_4.JPG (106722 bytes)

KN257P28_PAGE_5.JPG (88687 bytes)

KN257P28_PAGE_6.JPG (123355 bytes)

KN257P28_PAGE_7.JPG (119014 bytes)

KN257P28_PAGE_8.JPG (18251 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

29.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"99.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P29_PAGE_1.JPG (75665 bytes)

KN257P29_PAGE_2.JPG (88595 bytes)

KN257P29_PAGE_3.JPG (99053 bytes)

KN257P29_PAGE_4.JPG (100152 bytes)

KN257P29_PAGE_5.JPG (78490 bytes)

KN257P29_PAGE_6.JPG (35341 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

30.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"100.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P30_PAGE_1.JPG (63494 bytes)

KN257P30_PAGE_2.JPG (120063 bytes)

KN257P30_PAGE_3.JPG (35852 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

31.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"104.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P31_PAGE_1.JPG (67044 bytes)

KN257P31_PAGE_2.JPG (170211 bytes)

KN257P31_PAGE_3.JPG (98997 bytes)

KN257P31_PAGE_4.JPG (142391 bytes)

KN257P31_PAGE_5.JPG (25337 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

32.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"105.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P32_PAGE_1.JPG (70410 bytes)

KN257P32_PAGE_2.JPG (107128 bytes)

KN257P32_PAGE_3.JPG (108010 bytes)

KN257P32_PAGE_4.JPG (114663 bytes)

KN257P32_PAGE_5.JPG (36182 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

33.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"107.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P33_PAGE_1.JPG (71127 bytes)

KN257P33_PAGE_2.JPG (132856 bytes)

KN257P33_PAGE_3.JPG (128525 bytes)

KN257P33_PAGE_4.JPG (120292 bytes)

KN257P33_PAGE_5.JPG (48613 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

34.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"108.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P34_PAGE_1.JPG (67080 bytes)

KN257P34_PAGE_2.JPG (107745 bytes)

KN257P34_PAGE_3.JPG (130413 bytes)

KN257P34_PAGE_4.JPG (116724 bytes)

KN257P34_PAGE_5.JPG (119519 bytes)

KN257P34_PAGE_6.JPG (110758 bytes)

KN257P34_PAGE_7.JPG (132430 bytes)

KN257P34_PAGE_8.JPG (38841 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

35.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"109.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P35_PAGE_1.JPG (78474 bytes)

KN257P35_PAGE_2.JPG (116802 bytes)

KN257P35_PAGE_3.JPG (108333 bytes)

KN257P35_PAGE_4.JPG (19408 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

36.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"113.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P36_PAGE_1.JPG (63140 bytes)

KN257P36_PAGE_2.JPG (81168 bytes)

KN257P36_PAGE_3.JPG (36499 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

37.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"116.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P37_PAGE_1.JPG (72074 bytes)

KN257P37_PAGE_2.JPG (81029 bytes)

KN257P37_PAGE_3.JPG (86274 bytes)

KN257P37_PAGE_4.JPG (96961 bytes)

KN257P37_PAGE_5.JPG (56095 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

38.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"117.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P38_PAGE_1.JPG (64459 bytes)

KN257P38_PAGE_2.JPG (116113 bytes)

KN257P38_PAGE_3.JPG (132552 bytes)

KN257P38_PAGE_4.JPG (133573 bytes)

KN257P38_PAGE_5.JPG (66842 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

39.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"118.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P39_PAGE_1.JPG (68563 bytes)

KN257P39_PAGE_2.JPG (152247 bytes)

KN257P39_PAGE_3.JPG (134440 bytes)

KN257P39_PAGE_4.JPG (77926 bytes)


Veidlapas "Pārskats par informācijas tehnoloģiju izmantošanu uzņēmumos" aizpildīšanas norādījumi

1. Vispārīgie norādījumi

1. Šo veidlapu vēlams aizpildīt informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistam.

2. Veidlapa sastāv no trim daļām, kurās iekļauti jautājumi par uzņēmumā izmantotajām informācijas un komunikāciju tehnoloģijām (IKT), elektroniskajiem komercijas procesiem (e-commerce). Tie ir jautājumi, uz kuriem pareizo atbildes variantu atzīmē ar . Ja atzīmē atbildi, kurā ir norāde, piemēram, "pāriet pie B7", tad nākamais jautājums, uz kuru atbild, ir B7. Ja norādes nav, tad nākamais jautājums ir pēc kārtas sekojošais.

2. A. daļas "Datoru un datortīklu lietošana" aizpildīšanas norādījumi

3. Atbildot uz A1. jautājumu, atbildi "jā" atzīmē, ja uzņēmums 2008.gada janvārī savā darbībā lietoja datorus, tai skaitā arī nomātos. Ja uzņēmums savā darbībā nelieto datorus, tad atzīmē atbildi "nē". Ja atzīmēta atbilde "nē", tad uz tālāk sekojošajiem jautājumiem neatbild un aizpilda tikai anketas X sadaļu.

3. B. daļas "Interneta lietošana" aizpildīšanas norādījumi

4. Atbildot uz B2. jautājumu, norāda cilvēku skaitu, kas 2008.gada janvārī regulāri darbā lietoja datoru ar Interneta pieslēgumu.

5. Lai noteiktu, kāds ir pieslēguma veids, var izmantot līgumu, kas ir noslēgts starp uzņēmumu un Interneta pakalpojumu sniedzēju.

6. Modems (analogue modem) - iezvanpieeja ar parasto telefona līniju. Lai to veiktu, datoram nepieciešams modems (ierīce, kas pārraida datus izmantojot balss telefona līnijas) un parastā telefona līnija. Raksturīgi ir tas, ka, strādājot Internetā tālruņa līnija ir aizņemta un neviens pa to nevar piezvanīt. Modems nodrošina Interneta pieslēguma ātrumu līdz 56 Kb/s.

7. Integrēto pakalpojumu ciparu tīkla pieslēgums (Integrated Services Digital Network - ISDN) - augstas kvalitātes moderni telekomunikāciju sakari, kas vienlaikus nodrošina telefona sarunas, datu un video pārraidi ar pieslēguma ātrumu līdz 128 Kb/s.

8. Ciparu abonentlīnijas pieslēgums (Digital Subscriber Line - DSL) - viens no platjoslas pieslēgumu veidiem, kas apvieno vairākas tehnoloģijas, kurās izmanto vienlaicīgu liela ātruma Interneta un tālruņa pieslēgumu mājai vai birojam, izmantojot esošo abonenta tālruņa līniju. Atbilstoši 2005.gada 27.decembra Ministru kabineta rīkojumam Nr.839 "Par koncepciju "Platjoslas tīklu attīstības stratēģija 2006. - 2012.gadam"", Latvijā par platjoslas pieslēgumu atzīta piekļuve, kas pastāvīgi ir tiešsaites režīmā (always on) un kuras lejupvirziena datu pārraides ātrums ir ne mazāks par 256 Kbit/s un augšupvirziena datu pārraides ātrums ir ne mazāks par 128 Kbit/s.

9. Cits fiksēts pieslēgums - cits pastāvīgais Interneta pieslēgums, kas nav DSL (piemēram, kabelis, augstās kapacitātes nomātas līnijas, satelīts, Fibre optiskais tīkls, bezvadu internets (Wi-Hi), bezvadu fiksētā piekļuves (Fixed Wireless Access - FWA) pieslēgums u.c.).

10. Bezvadu pieslēgums (wireless) - pieslēgums Interneta tīklam caur mobilo telefonu vai satelītu. Augstās kapacitātes mobila telefona pieslēgumi ir trešās paaudzes mobilie sakari (3G). Radiolinka un LMDS (Local Multipoint Distribution Service) Interneta pieslēgumus arī pieskaita bezvadu pieslēgumam.

11. GPRS (General Packet Radio Service) - šī tehnoloģija ļauj ātri pārraidīt un saņemt lielus datu apjomus, video sižetus, MP3 standarta mūzikas failus un citu multimediju informāciju. Lietojot šo sistēmu, informācija tiek savākta paketēs un pārraidīta uz mobilo sakaru tīkliem.

12. UMTS (Universal Mobile Telecommunication System) - universāla mobilo telekomunikāciju sistēma ir viens no trešās paaudzes (3G) mobilo sakaru uzstādīšanas standartiem. UMTS ir īpaši ātra datu pārraidīšana, mobilais Internets, dažādi Interneta un multimediju pielikumi.

13. EDGE (Enhanced Data for Global Evolution) - nodrošina datu sūtīšanas un saņemšanas lielāku ātrumu. Galvenā EDGE priekšrocība - īpaši liels ātrums.

14. Interneta mājas lapa (Web lapa) - datņu kopuma atrašanās vieta tīklā "World Wide Web", kas tiek identificēta ar Web adresi. Mājas lapas informāciju kodē specifiskā valodā (piemēram, HTML, XML, Java u.c.) un nolasa ar Interneta pārlūkošanas programmu palīdzību, piemēram, Netscape's Navigator vai MS Internet Explorer.

15. Elektroniskais paraksts - elektroniska informācija, kas piesaistīta vai ir sakarā ar kādu līgumu vai citu ziņojumu, un, ko izmanto kā rakstiska paraksta juridisko ekvivalentu, lai nodrošinātu gan ziņojuma teksta īstuma aizsardzību, gan tā autentiskumu. Elektroniskā paraksta jēdzienu bieži lieto, domājot vai nu parakstu, kas piesaistīts tekstam ar vienu vai vairākiem elektroniskiem paņēmieniem, vai šifrēšanas līdzekli, lai piešķirtu dokumentam aizsardzību pret pārveidošanu un saglabātu ziņojuma patiesumu.

4. F. daļas "E-komercija Internetā" aizpildīšanas norādījumi

16. Elektroniskā komercija (e - komercija) - darījumi, ko veic uz Interneta protokolu balstītos tīklos un citos tīklos ar datoru starpniecību. Šajos tīklos pasūta preces un pakalpojumus, taču apmaksu un gala piegādi var veikt tiešsaistē vai ārpus tās. Pasūtījumus, kurus saņem pa telefonu, telefaksu vai ar roku rakstītos e-pasta ziņojumos, neuzskata par elektronisko komerciju.

17. Šifrēšanas protokoli (Secure Sockets Layer, Transport Layer Security - SSL/TSL) nodrošina drošus sakarus Internetā. SSL nodrošina gala punkta identifikāciju un sakaru drošību Internetā, izmantojot kriptogrāfiju. Parastajā pielietojumā identificē tikai serveri (t. i., nodrošina tā identitāti), bet klients paliek neidentificēts). Šifrēšanas protokoli ļauj klienta/servera lietojumprogrammām sazināties tā, lai nepieļautu noklausīšanos, izmaiņu ieviešanu un ziņojumu viltošanu.

18. Datortīkli, kas nav Internets - tīkli, kas ir domāti elektroniskās informācijas apmaiņai starp datoriem (papīra dokumentus aizvietojošiem elektroniskiem dokumentiem), bet nav publiski pieejams, piemēram, kā Internets. Tie ir privātie, patentētie tīkli, izmantojot nomātas līnijas un kas var aptvert lokālas un plašas ģeogrāfiskas platības. Piemēram, elektroniskas datu apmaiņas sistēmas (Electronic data interchange - EDI) privātos tīklos, interaktīvas telefonu sistēmas u.c. Tajās neietilpst visi uz IP/Internet protokolu balstītie tīkli (www, extranet, EDI Internetā, virtuālie privātie tīkli Internetā, mobilie telefoni, kas darbojas Internetā)."

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

40.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"119.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P40_PAGE_1.JPG (75966 bytes)

KN257P40_PAGE_2.JPG (152385 bytes)

KN257P40_PAGE_3.JPG (160834 bytes)

KN257P40_PAGE_4.JPG (155514 bytes)

KN257P40_PAGE_5.JPG (123797 bytes)


Veidlapas "Pārskats par informācijas tehnoloģiju izmantošanu uzņēmumos" aizpildīšanas norādījumi

1. Vispārīgie norādījumi

1. Šo veidlapu vēlams aizpildīt informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistam.

2. Veidlapa sastāv no sešām daļām, kurās iekļauti jautājumi par uzņēmumā izmantotajām informācijas un komunikāciju tehnoloģijām (IKT), elektroniskajiem biznesa procesiem (e-business). Tie ir jautājumi, uz kuriem pareizo atbildes variantu atzīmē ar . Ja atzīmē atbildi, kurā ir norāde, piemēram, "pāriet pie B7", tad nākamais jautājums, uz kuru atbild, ir B7. Ja norādes nav, tad nākamais jautājums ir pēc kārtas sekojošais.

2. A. daļas "Datoru un datortīklu lietošana" aizpildīšanas norādījumi

3. Atbildot uz A1. jautājumu, atbildi "jā" atzīmē, ja uzņēmums 2008.gada janvārī savā darbībā lietoja datorus, tai skaitā arī nomātos. Ja uzņēmums savā darbībā nelieto datorus, tad atzīmē atbildi "nē". Ja atzīmēta atbilde "nē", tad uz tālāk sekojošajiem jautājumiem neatbild.

4. Lokālais datortīkls (Local Area Network - LAN) - tīkls, kurā pieslēgti vairāki datori (var būt pieslēgti arī vairāki dažādas nozīmes serveri). Šāds tīkls parasti atrodas vienas ēkas vai organizācijas ietvaros, ļaujot tā lietotājiem apmainīties ar datiem, lietot kopēju printeri un citas koplietošanas ierīces.

5. Bezvadu lokālais datortīkls (Wireless Local Area Network - WLAN) - lokālais datoru tīkls, kura mezglu (datoru, serveru, printeru u.c.) vai atsevišķu segmentu savienošanai izmanto nevis parastos savienotājkabeļus, bet gan radioviļņu vai infrasarkano staru tehnoloģijas.

6. Intranets - uzņēmuma iekšējais datortīkls, kas lieto Interneta protokolu (bet nav Internets), lai darbiniekiem būtu iespējams komunicēt uzņēmuma iekšienē. Piekļuve intraneta resursiem ir tikai šī uzņēmuma darbiniekiem vai arī citām pilnvarotām personām.

7. Ekstranets - drošs intraneta paplašinājums, kas ļauj ārējiem lietotājiem piekļūt dažām uzņēmuma intraneta daļām. Ārējais lietotājs var izmantot ekstranetu tikai tad, ja viņam ir spēkā esošs lietotājvārds un parole. Lietotāja identitāte nosaka, kādiem ekstraneta resursiem ir atļauta piekļuve.

8. Bezmaksas/atklāts avots - atklāta avota programmatūra nozīmē datorprogrammas, ko izplata saskaņā ar atklāta avota licenci. Atklāta avota licence ir datorprogrammu autortiesību licence, kas padara pieejamu avota kodu saskaņā ar noteikumiem, kas ļauj programmatūru pārveidot un izplatīt tālāk, nemaksājot sākotnējam autoram.

9. Bezmaksas/atvērtā koda operētājsistēmas - datorprogrammas, kas tiek izplatītas saskaņā ar atvērtā koda operētājsistēmas licenci. Atvērtā koda operētājsistēmas licence ir datorprogrammu autortiesību licence, kas padara pieejamu atvērto kodu saskaņā ar noteikumiem, kas ļauj programmatūru pārveidot un izplatīt tālāk, nemaksājot sākotnējam autoram. Šādās licencēs var būt ietverti papildu ierobežojumi, piemēram, prasība kodā saglabāt autoru vārdus un autortiesību tekstu.

3. B. daļas "Interneta lietošana" aizpildīšanas norādījumi

10. Atbildot uz B2. jautājumu, norāda cilvēku skaitu, kas 2008.gada janvārī regulāri darbā lietoja datoru ar Interneta pieslēgumu.

11. Lai noteiktu, kāds ir pieslēguma veids, var izmantot līgumu, kas ir noslēgts starp uzņēmumu un Interneta pakalpojumu sniedzēju.

12. Modems (analogue modem) - iezvanpieeja ar parasto telefona līniju. Lai to veiktu, datoram nepieciešams modems (ierīce, kas pārraida datus izmantojot balss telefona līnijas) un parastā telefona līnija. Raksturīgi ir tas, ka, strādājot Internetā tālruņa līnija ir aizņemta un neviens pa to nevar piezvanīt. Modems nodrošina Interneta pieslēguma ātrumu līdz 56 Kb/s.

13. Integrēto pakalpojumu ciparu tīkla pieslēgums (Integrated Services Digital Network - ISDN) - augstas kvalitātes moderni telekomunikāciju sakari, kas vienlaikus nodrošina telefona sarunas, datu un video pārraidi ar pieslēguma ātrumu līdz 128 Kb/s.

14. Ciparu abonentlīnijas pieslēgums (Digital Subscriber Line - DSL) - viens no platjoslas pieslēgumu veidiem, kas apvieno vairākas tehnoloģijas, kurās izmanto vienlaicīgu liela ātruma Interneta un tālruņa pieslēgumu mājai vai birojam, izmantojot esošo abonenta tālruņa līniju. Atbilstoši 2005.gada 27.decembra Ministru kabineta rīkojumam Nr.839 "Par koncepciju "Platjoslas tīklu attīstības stratēģija 2006. - 2012.gadam"", Latvijā par platjoslas pieslēgumu atzīta piekļuve, kas pastāvīgi ir tiešsaites režīmā (always on) un kuras lejupvirziena datu pārraides ātrums ir ne mazāks par 256 Kbit/s un augšupvirziena datu pārraides ātrums ir ne mazāks par 128 Kbit/s.

15. Cits fiksēts pieslēgums - cits pastāvīgais Interneta pieslēgums, kas nav DSL (piemēram, kabelis, augstās kapacitātes nomātas līnijas, satelīts, Fibre optiskais tīkls, bezvadu internets (Wi-Hi), bezvadu fiksētā piekļuves (Fixed Wireless Access - FWA) pieslēgums u.c.).

16. Bezvadu pieslēgums (wireless) - pieslēgums Interneta tīklam caur mobilo telefonu vai satelītu. Augstās kapacitātes mobila telefona pieslēgumi ir trešās paaudzes mobilie sakari (3G). Radiolinka un LMDS (Local Multipoint Distribution Service) Interneta pieslēgumus arī pieskaita bezvadu pieslēgumam.

17. GPRS (General Packet Radio Service) - šī tehnoloģija ļauj ātri pārraidīt un saņemt lielus datu apjomus, video sižetus, MP3 standarta mūzikas failus un citu multimediju informāciju. Lietojot šo sistēmu, informācija tiek savākta paketēs un pārraidīta uz mobilo sakaru tīkliem.

18. UMTS (Universal Mobile Telecommunication System) - universāla mobilo telekomunikāciju sistēma ir viens no trešās paaudzes (3G) mobilo sakaru uzstādīšanas standartiem. UMTS ir īpaši ātra datu pārraidīšana, mobilais Internets, dažādi Interneta un multimediju pielikumi.

19. EDGE (Enhanced Data for Global Evolution) - nodrošina datu sūtīšanas un saņemšanas lielāku ātrumu. Galvenā EDGE priekšrocība - īpaši liels ātrums.

20. Interneta mājas lapa (Web lapa) - datņu kopuma atrašanās vieta tīklā "World Wide Web", kas tiek identificēta ar Web adresi. Mājas lapas informāciju kodē specifiskā valodā (piemēram, HTML, XML, Java u.c.) un nolasa ar Interneta pārlūkošanas programmu palīdzību, piemēram, Netscape's Navigator vai MS Internet Explorer.

21. Elektroniskais paraksts - elektroniska informācija, kas piesaistīta vai ir sakarā ar kādu līgumu vai citu ziņojumu, un, ko izmanto kā rakstiska paraksta juridisko ekvivalentu, lai nodrošinātu gan ziņojuma teksta īstuma aizsardzību, gan tā autentiskumu. Elektroniskā paraksta jēdzienu bieži lieto, domājot vai nu parakstu, kas piesaistīts tekstam ar vienu vai vairākiem elektroniskiem paņēmieniem, vai šifrēšanas līdzekli, lai piešķirtu dokumentam aizsardzību pret pārveidošanu un saglabātu ziņojuma patiesumu.

4. C. daļas "Automatizētā datu apmaiņa" aizpildīšanas norādījumi

22. Elektroniskais rēķins (e-invoice) - rēķins, kurā visi dati ir elektroniskā formātā un kuru var apstrādāt automātiski. Automātiska apstrāde ir būtiskākā e-rēķina īpašība. E-rēķinu nosūtīta automātiski starpuzņēmumu norēķinos no rēķina izrakstītāja vai pakalpojuma sniedzēja sistēmas tieši rēķina saņēmēja finansiālajā vai citā lietojumprogrammā.

23. EDIFACT (Electronic Data Interchange For Administration, Commerce and Transport), XML (Extensible Markup Language) standarti - elektroniskās datu apmaiņas sistēmas, kas balstītas uz slēgtiem/atvērtiem datu pārraides tīkliem. Šajās sistēmās ir automātiskie procesi, kuros sazinās abu darījumu partneru informācijas sistēmas. Tālāk seko pasūtījuma tālākā apstrāde, izpilde, piegāde, rēķina izrakstīšana un tālāka finanšu uzskaite.

5. E. daļas "Automatizētā informācijas aprite uzņēmuma iekšienē" aizpildīšanas norādījumi

24. Uzņēmumu resursu plānošana (Enterprise Resource Planning - ERP) sastāv no vienas programmatūras lietojumprogrammas vai to paketes, kas integrē un apstrādā informāciju starp dažādajām uzņēmuma biznesa funkcijām. ERP sevī ietver plānošanu, iepirkumus, pārdošanu, tirgus apzināšanu, attiecības ar klientiem, finanšu un cilvēku resursus. ERP sistēmas galvenās īpašības ir:

24.1. projektētas klienta servera videi (tradicionālajai vai uz Internetu balstītai);

24.2. integrē lielāko daļu biznesa procesu;

24.3. apstrādā lielāko daļu organizācijas darījumu;

24.4. izmanto uzņēmuma mēroga datu bāzi, kas saglabā katru datu sastāvdaļu tikai vienu reizi;

24.5. ļauj piekļūt datiem reālajā laikā.

25. Klientu attiecību vadība (Customer Relationship Management - CRM) - vadības metodoloģija, kas novieto klientu biznesa darbības centrā, pamatojoties uz intensīvu informācijas tehnoloģiju izmantošanu, lai vāktu, integrētu, apstrādātu un analizētu ar klientiem saistīto informāciju. Izšķir:

25.1. operatīvo CRM - to biznesa procesu integrēšana, kas ir tiešā kontaktā ar klientu;

25.2. analītisko CRM - uzņēmumam pieejamās informācijas par saviem klientiem analīze, izmantojot informācijas meklēšanu datu bāzēs. Tās mērķis ir iegūt padziļinātu informāciju par klientu un to, kā apmierināt viņa vajadzības."

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

41.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"120.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P41_PAGE_1.JPG (80306 bytes)

KN257P41_PAGE_2.JPG (157595 bytes)

KN257P41_PAGE_3.JPG (74015 bytes)

Veidlapas Nr. 1-e-komercija "Pārskats par informācijas tehnoloģiju izmantošanu uzņēmumos" aizpildīšanas norādījumi

1. Vispārīgie norādījumi

1. Šo veidlapu vēlams aizpildīt informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistam.

2. Veidlapa sastāv no divām daļām, kurās iekļauti jautājumi par uzņēmumā izmantotajām informācijas un komunikāciju tehnoloģijām (IKT). Tie ir jautājumi, uz kuriem pareizo atbildes variantu atzīmē ar . Ja atzīmē atbildi, kurā ir norāde, piemēram, "pāriet pie B7", tad nākamais jautājums, uz kuru atbild, ir B7. Ja norādes nav, tad nākamais jautājums ir pēc kārtas sekojošais.

2. A. daļas "Datoru un datortīklu lietošana" aizpildīšanas norādījumi

3. Atbildot uz A1. jautājumu, atbildi "jā" atzīmē, ja uzņēmums 2008.gada janvārī savā darbībā lietoja datorus, tai skaitā arī nomātos. Ja uzņēmums savā darbībā nelieto datorus, tad atzīmē atbildi "nē". Ja atzīmēta atbilde "nē", tad uz tālāk sekojošajiem jautājumiem neatbild.

3. B. daļas "Interneta lietošana" aizpildīšanas norādījumi

4. Atbildot uz B2. jautājumu, norāda cilvēku skaitu, kas 2008.gada janvārī regulāri darbā lietoja datoru ar Interneta pieslēgumu.

5. Lai noteiktu, kāds ir pieslēguma veids, var izmantot līgumu, kas ir noslēgts starp uzņēmumu un Interneta pakalpojumu sniedzēju.

6. Modems (analogue modem) - iezvanpieeja ar parasto telefona līniju. Lai to veiktu, datoram nepieciešams modems (ierīce, kas pārraida datus izmantojot balss telefona līnijas) un parastā telefona līnija. Raksturīgi ir tas, ka, strādājot Internetā tālruņa līnija ir aizņemta un neviens pa to nevar piezvanīt. Modems nodrošina Interneta pieslēguma ātrumu līdz 56 Kb/s.

7. Integrēto pakalpojumu ciparu tīkla pieslēgums (Integrated Services Digital Network - ISDN) - augstas kvalitātes moderni telekomunikāciju sakari, kas vienlaikus nodrošina telefona sarunas, datu un video pārraidi ar pieslēguma ātrumu līdz 128 Kb/s.

8. Ciparu abonentlīnijas pieslēgums (Digital Subscriber Line - DSL) - viens no platjoslas pieslēgumu veidiem, kas apvieno vairākas tehnoloģijas, kurās izmanto vienlaicīgu liela ātruma Interneta un tālruņa pieslēgumu mājai vai birojam, izmantojot esošo abonenta tālruņa līniju. Atbilstoši 2005.gada 27.decembra Ministru kabineta rīkojumam Nr.839 "Par koncepciju "Platjoslas tīklu attīstības stratēģija 2006. - 2012.gadam"", Latvijā par platjoslas pieslēgumu atzīta piekļuve, kas pastāvīgi ir tiešsaites režīmā (always on) un kuras lejupvirziena datu pārraides ātrums ir ne mazāks par 256 Kbit/s un augšupvirziena datu pārraides ātrums ir ne mazāks par 128 Kbit/s.

9. Cits fiksēts pieslēgums - cits pastāvīgais Interneta pieslēgums, kas nav DSL (piemēram, kabelis, augstās kapacitātes nomātas līnijas, satelīts, Fibre optiskais tīkls, bezvadu internets (Wi-Hi), bezvadu fiksētā piekļuves (Fixed Wireless Access - FWA) pieslēgums u.c.).

10. Bezvadu pieslēgums (wireless) - pieslēgums Interneta tīklam caur mobilo telefonu vai satelītu. Augstās kapacitātes mobila telefona pieslēgumi ir trešās paaudzes mobilie sakari (3G). Radiolinka un LMDS (Local Multipoint Distribution Service) Interneta pieslēgumus arī pieskaita bezvadu pieslēgumam.

11. GPRS (General Packet Radio Service) - šī tehnoloģija ļauj ātri pārraidīt un saņemt lielus datu apjomus, video sižetus, MP3 standarta mūzikas failus un citu multimediju informāciju. Lietojot šo sistēmu, informācija tiek savākta paketēs un pārraidīta uz mobilo sakaru tīkliem.

12. UMTS (Universal Mobile Telecommunication System) - universāla mobilo telekomunikāciju sistēma ir viens no trešās paaudzes (3G) mobilo sakaru uzstādīšanas standartiem. UMTS ir īpaši ātra datu pārraidīšana, mobilais Internets, dažādi Interneta un multimediju pielikumi.

13. EDGE (Enhanced Data for Global Evolution) - nodrošina datu sūtīšanas un saņemšanas lielāku ātrumu. Galvenā EDGE priekšrocība - īpaši liels ātrums.

14. Interneta mājas lapa (Web lapa) - datņu kopuma atrašanās vieta tīklā "World Wide Web", kas tiek identificēta ar Web adresi. Mājas lapas informāciju kodē specifiskā valodā (piemēram, HTML, XML, Java u.c.) un nolasa ar Interneta pārlūkošanas programmu palīdzību, piemēram, Netscape's Navigator vai MS Internet Explorer.

15. Elektroniskais paraksts - elektroniska informācija, kas piesaistīta vai ir sakarā ar kādu līgumu vai citu ziņojumu, un, ko izmanto kā rakstiska paraksta juridisko ekvivalentu, lai nodrošinātu gan ziņojuma teksta īstuma aizsardzību, gan tā autentiskumu. Elektroniskā paraksta jēdzienu bieži lieto, domājot vai nu parakstu, kas piesaistīts tekstam ar vienu vai vairākiem elektroniskiem paņēmieniem, vai šifrēšanas līdzekli, lai piešķirtu dokumentam aizsardzību pret pārveidošanu un saglabātu ziņojuma patiesumu."

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

42.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"121.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P42_PAGE_1.JPG (62664 bytes)

KN257P42_PAGE_2.JPG (78419 bytes)

KN257P42_PAGE_3.JPG (14825 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

43.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"122.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

KN257P43_PAGE_01.JPG (74911 bytes)

KN257P43_PAGE_02.JPG (83417 bytes)

KN257P43_PAGE_03.JPG (80661 bytes)

KN257P43_PAGE_04.JPG (100686 bytes)

KN257P43_PAGE_05.JPG (96872 bytes)

KN257P43_PAGE_06.JPG (104801 bytes)

KN257P43_PAGE_07.JPG (104522 bytes)

KN257P43_PAGE_08.JPG (106526 bytes)

KN257P43_PAGE_09.JPG (47011 bytes)

Veidlapas " Augstākās mācību iestādes, tās pārraudzībā esošās zinātniskās iestādes pārskats par zinātnisko darbu izpildi ____.gadā" aizpildīšanas norādījumi

1.Vispārīgie norādījumi

1. Veidlapā prasītā informācija nepieciešama lai izpildītu Komisijas 2004.gada 22.aprīļa Regulas (EK) Nr. 753/2004, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1608/2003/EK par zinātnes un tehnoloģijas statistiku, prasības.

2. Veidlapu aizpilda visas augstākās mācību iestādes un to pārziņā esošās zinātniskās institūcijas.

3. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) publicētajā zinātnes statistikas metodoloģijas krājumā "Frascati Manual" dotas sekojošas definīcijas:

3.1. Zinātniskie pētījumi un eksperimentālās izstrādes - radoša darbība, ko sistemātiski veic, lai paplašinātu zināšanu apjomu, ieskaitot zināšanas par cilvēku, kultūru un sabiedrību, un šo zināšanu izlietošana, lai veidotu jaunas to pielietošanas sfēras. Zinātniskie pētījumi un eksperimentālās izstrādes ietver trīs darbības veidus:

3.1.1. Fundamentālie pētījumi - eksperimentāls vai teorētisks darbs, ko veic, lai iegūtu jaunas zināšanas par dažādām parādībām un novērojumu rezultātiem bez konkrēta iegūto zināšanu pielietojuma mērķa. Fundamentālo pētījumu procesā analizē parādību dažādas īpašības un struktūru, lai formulētu un pārbaudītu hipotēzes, teorijas vai likumsakarības.

3.1.2. Lietišķie pētījumi - arī oriģināli pētījumi jaunu zināšanu ieguvei. Tomēr tos veic, lai sasniegtu kādu praktisku mērķi vai atrisinātu konkrētu uzdevumu. Lietišķo pētījumu rezultāti vispirms paredzēti, lai atrisinātu problēmas, saistītas ar atsevišķiem vai ierobežota skaita produktiem, funkcijām, metodēm vai sistēmām. Lietišķie pētījumi attīsta idejas funkcionālā veidā. Pētījumā iegūtie rezultāti bieži tiek paten­tēti, bet tie var arī būt nepieejami plašākam lietotāju lokam.

3.1.3. Eksperimentālās izstrādes - sistemātisks darbs, ko veic izmantojot zinātnisko pētījumu vai praktiskās darbības pieredzē iegūtās zināšanas, lai ražotu jaunus materiālus, produktus vai iekārtas, ieviestu jaunus tehnoloģiskos procesus, sistēmas un pakalpojumus, vai arī lai būtiski pilnveidotu esošos.

3.2. Piemērs:

Noteiktas grupas polimerizācijas reakciju izpēte pie dažādiem nosacījumiem kādai produktu grupai, kā arī to ķīmisko un fizikālo īpašību izpēte ir fundamentāls pētījums.

Mēģinājums optimizēt vienu no reakcijām, lai iegūtu polimērus ar noteiktām īpašībām - lietišķais pētījums.

Eksperimentāla izstrāde ir procesa izveidošana, ko optimizē laboratorijas līmenī un potenciālu metožu izstrāde noteikta polimēra ražošanā, kā arī noteiktu izstrādājumu izgatavošana no attiecīgā polimēra.

2. 1.nodaļas "Zinātnisko darbu izpilde" aizpildīšanas norādījumi

4. Veidlapas 1.nodaļas 1000.rindā uzrāda datus kā par pārskata gadā pabeigto, tā arī nepabeigto pētniecības darbu apjomiem.

5. 1100.rindā uzrāda datus kā par pārskata gadā pabeigto, tā arī nepabeigto fundamentālo pētījumu apjomiem.

6. 1200.rindā uzrāda datus kā par pārskata gadā pabeigto, tā arī nepabeigto lietišķo pētījumu apjomiem.

7. 1300.rindā uzrāda kā pārskata gadā pabeigto, tā arī nepabeigto eksperimentālo izstrāžu apjomus.

8. 1000.rinda ir vienāda ar 1100., 1200. un 1300.rindas summu.

3. 2.nodaļas "Zinātnisko darbu pielietojuma virziens" aizpildīšanas norādījumi

9. Veidlapas 2.nodaļā uzrāda zinātnisko darbu pielietojuma virzienu pa zinātņu nozarēm, sniedzot novērtējumu procentos no kopējā izpildītā zinātnisko darbu apjoma.

10. 2100., 2200., 2300., 2400., 2500. un 2600.rindas summa ir vienāda ar 100%.

4. 3.nodaļas "Zinātniskais personāls" aizpildīšanas norādījumi

11. Veidlapas 3.nodaļas 3100.rindā uzrāda darbiniekus ar augstāko izglītību, kuri veic pētniecības darbu. To skaitā ietilpst arī zinātnisko iestāžu vadītāji un viņu vietnieki.

12. Krājumā "Frascati Manual" dota sekojoša definīcija:

Zinātnieki - profesionāli speciālisti, kuri nodarbojas ar jaunu zināšanu, produktu, procesu, metožu un sistēmu formulēšanu vai radīšanu un atbilstošu projektu vadīšanu.

13. Augstskolās, atbilstoši Augstskolu likuma 27.pantam, zinātnisko darbinieku skaitā iekļauj gan tos darbiniekus, kuri ar pētniecības darbu nodarbojas pilnu darba laiku (1. un 2.aile), gan akadēmisko personālu, kas tikai daļu no sava darba laika velta pētniecības darbam (3. un 4.aile). Obligāti iekļauj profesorus un asociētos profesorus (Augstskolu likuma 28. un 30.pants).

14. 3200.rindā uzrāda personas, kurām ir vismaz vidējā izglītība un nepieciešamā profesionālā vai tehniskā sagatavotība. Iestādē strādājošo inženieru skaitu iekļauj rindā zinātniskie darbinieki (3100) vai zinātnes tehniskais personāls (3200), atbilstoši viņu veiktajām funkcijām zinātniskajā iestādē (pēc starptautiskās metodoloģijas inženieri iekļauti zinātnisko darbinieku skaitā).

15. 3300.rindā uzrāda tos darbiniekus, kuri veic palīgfunkcijas pētniecības darbu izpildē (plānu - ekonomisko, finanšu, zinātniski tehniskās informācijas nodaļu vadītāji, speciālo un zinātniski tehnisko bibliotēku darbinieki, patenta dienesta speciālisti, kā arī strādnieki, kuri veic ar pētniecību saistīto iekārtu un ierīču montāžu, regulēšanu, apkopi un remontu).

16. 3.nodaļas 1. un 2.ailē uzrāda darbinieku skaitu, kuri pilnu darba laiku strādājuši visu ____.gadu. 3. un 4.ailē uzrāda to darbinieku skaitu, kuri strādājuši nepilnu gadu, nepilnu darba laiku, vai kuriem šī ir papildu darba vieta. Ja uzņēmuma līgums ar vienu un to pašu personu gada laikā noslēgts vairākkārt, konkrēto personu veidlapā uzrāda tikai vienu reizi.

17. Ievēro, ka 3000.rinda ir vienāda ar 3100., 3200. un 3300.rindas summu visās ailēs.

18. Lai aprēķinātu, cik darbinieku konkrētā nozarē strādājuši pilnu darba laiku visu gadu, tiek aprēķināts nosacīts rādītājs - pilns darba laika ekvivalents (PLE). Lai to aprēķinātu, visus 3.nodaļā minētos darbiniekus nosacīti sadala piecās grupās:

18.1. A = pētniecisko darbu veikšanā piedalījies mazāk kā 10% no gada darba laika fonda;

18.2. B = pētniecisko darbu veikšanā piedalījies 10-39% no gada darba laika fonda;

18.3. C = pētniecisko darbu veikšanā piedalījies 40-59% no gada darba laika fonda;

18.4. D = pētniecisko darbu veikšanā piedalījies 60-89% no gada darba laika fonda;

18.5. E = pētniecisko darbu veikšanā piedalījies vairāk kā 90% no gada darba laika fonda.

18.6. PLE = 0 x A + ¼ x B + ½ x C+ ¾ x D + E.

19. Ja darbinieki strādājuši pilnu darba laiku, vai arī strādājuši vairāk kā 90% no darba laika gada fonda, tad viņus ietver E grupā. Ja strādājuši mazāk kā 10% no darba laika gada fonda, tad šos darbiniekus veidlapas 2.nodaļas 5. un 6.ailē neuzrāda. Ja pētniecības darbs veikts pārsniedzot gada darba laika fondu, lieto koeficientus 1¼, 1½, 1¾ u.tml.

20. Augstskolu pasniedzēju skaitu arī nosacīti sadala iepriekš minētajās grupās, vadoties no tā, kādu sava darba laika daļu viņi veltījuši pētniecības darbam.

21. Izziņā 3400.rindā uzrāda (no kopējā skaita 3000.rindas 1. un 3.ailes summa) darbinieku skaitu ar augstāko izglītību un 3401.rindā - tai skaitā sievietes.

5. 4.nodaļas "Zinātnisko darbinieku vecums" aizpildīšanas norādījumi

22. Veidlapas 4.nodaļā, sniedzot informāciju par zinātnisko darbinieku vecumu, ievēro, ka informāciju sniedz gan par tiem, kuri strādāja pilnu darba laiku (3.nodaļas 3100.rindas 1.aile), gan par tiem, kuri strādāja nepilnu darba laiku (3.nodaļas 3100.rindas 3.aile).

23. 4000.rindas 1.aile ir vienāda ar 3100.rindas 1. un 3.ailes summu.

24. 4010.rindas 1.aile ir vienāda ar 3100.rindas 2. un 4.ailes summu.

25. 4100.rindā uzrāda to zinātnisko darbinieku skaitu, kuriem ir zinātniskais (doktora) grāds, 4110.rindā - no tiem - sievietes.

26. 4000., 4010., 4100. un 4100.rindas 1.aile ir vienāda ar 2., 3., 4., 5., 6. un 7.ailes summu.

6. 5., 6., 7. un 8.nodaļas "Zinātniskā personāla sadalījums pa zinātņu nozarēm" aizpildīšanas norādījumi

27. Veidlapas 5., 6., 7. un 8.nodaļā zinātnisko personālu (3000.rinda), zinātniskos darbiniekus (3100.rinda), zinātniskos darbiniekus ar zinātnisko grādu (4100.rindas 1.aile) un zinātnes tehnisko personālu (3200.rinda) uzrāda sadalījumā pa zinātņu nozarēm, kurās veic pētījumus.

28. 3000.rinda ir vienāda ar 5000.rindu.

29. 3100.rinda ir vienāda ar 6000.rindu.

30. 4100.rindas 1.aile ir vienāda ar 7000.rindas 1.ailes un 7000.rindas 3.ailes summu.

31. 3200.rinda ir vienāda ar 8000.rindu

7. 9.nodaļas "Zinātnisko darbu finansējums" aizpildīšanas norādījumi

32. Veidlapas 9.nodaļā uzrāda zinātnisko darbu finansējuma avotus.

8. 10.nodaļas "Izdevumi zinātnisko darbu veikšanai" aizpildīšanas norādījumi

33. Veidlapas 10.nodaļā informāciju par darba algu nepilnu darba laiku pētniecības darbos nodarbinātajam akadēmiskajam personālam uzrāda atbilstoši finansējuma apjomam šiem mērķiem attiecīgajos projektos (grantos, tirgus, lietišķajos pētījumos u. c.).

34. Ja veidlapas aizpildīšanas laikā nav vēl pabeigta uzņēmuma gada bilances sastādīšana, tad 9. un 10.nodaļā uzrāda operatīvo informāciju.

9. 11.nodaļas "Valsts finansējums zinātnisko darbu veikšanai un valsts finansējuma izlietojums pēc sociālekonomiskā mērķa" aizpildīšanas norādījumi

35. Veidlapas 11.nodaļā piešķirto valsts finansējumu (dati no 9.nodaļas) (granti, valsts institūciju pasūtītie pētījumi, valsts finansējums dalībai starptautiskajos projektos, līgumi ar valsts un pašvaldību budžeta iestādēm) un valsts finansējuma izlietojumu (dati no 10.nodaļas) sadala pēc sociālekonomiskā mērķa.

36. "1.Zemes pētniecība un izmantošana" - pētniecības mērķi saistībā ar Zemes garozas un mantijas, jūru, okeānu un atmosfēras izpēti un to izmantošanas izpēti. Ietilpst klimata un meteoroloģiskie pētījumi un hidroloģija, minerālu, naftas un dabasgāzes atradņu meklējumi.

37. "2.Vide" - pētījumi piesārņojuma kontrolei ar mērķi identificēt un analizēt piesārņojuma avotus un to iemeslus, kā arī visas piesārņojošās vielas, ieskaitot to izkliedētību vidē un to ietekmi uz cilvēku, sugām (faunu, floru, mikroorganismiem) un biosfēru. Ietilpst uzraudzības iekārtu izveidošana visu veidu piesārņojuma mērīšanai. Tas pats attiecas uz visu veidu piesārņojuma iznīcināšanu un profilaksi jebkāda veida vidē.

38. "3.Kosmosa pētniecība un izmantošana" - visa civilā kosmosa pētniecība un tehnoloģija (kosmosa zinātniskā pētniecība, pielietojamās pētniecības programmas, palaišanas sistēmas). Neietilpst - attiecīgie pētījumi aizsardzības jomā (klasificēti 14.nodaļā).

39. "4.Transports, sakari un pārējā infrastruktūra" - infrastruktūras un reģionu attīstības izpēte, tai skaitā ēku celtniecības izpēte. Ietilpst visi pētījumi saistībā ar reģionu attīstības plānošanu (arī pētījumi par kaitīgas ietekmes uz vidi novēršanu pilsētu un lauku apvidu plānošanā ). Ietilpst pētījumi par transporta sistēmām, sakaru sistēmām, ūdensapgādi, celtniecību un apbūves plānošanu.

40. "5.Enerģija" - visu veidu enerģijas ražošanas, uzglabāšanas, transportēšanas, izplatīšanas un racionālas izmantošanas izpēte. Pētījumi par procesiem, kuru mērķis ir paaugstināt enerģijas ražošanas un izplatīšanas efektivitāti, pētījumi par enerģijas saglabāšanu.

41. "6.Rūpnieciskā ražošana un tehnoloģija" - pētījumi par rūpnieciskās ražošanas un tehnoloģijas uzlabošanu, rūpniecisko produktu un to ražošanas procesu pētījumi.

42. "7.Veselība" - pētījumi par cilvēka veselības aizsardzību, veicināšanu un atjaunošanu, ietverot uztura un pārtikas higiēnas aspektus. Pētījumu joma ir no profilaktiskās medicīnas, ieskaitot visus medicīniskās un ķirurģiskās ārstēšanas aspektus gan atsevišķiem cilvēkiem, gan grupām, kā arī aprūpi slimnīcās un mājās, līdz sociālajai medicīnai un pediatrijas un geriatrijas pētījumiem.

43. "8.Lauksaimniecība" - pētījumi par lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejniecības un pārtikas ražošanas veicināšanu; pētījumi par ķīmisko mēslojumu, biocīdiem, bioloģisko kaitēkļu apkarošanu un lauksaimniecības mehanizāciju; pētījumi par aktīvas mežu apsaimniekošanas ietekmi uz vidi; pētījumi pārtikas rūpniecības produktivitātes un tehnoloģijas jomā.

44. "9.Izglītība" - pētījumi par vispārējo izglītību, ietverot apmācību, pedagoģiju, didaktiku; pētījumi par speciālo izglītību apdāvinātiem cilvēkiem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

45. "10. Kultūra, atpūta, reliģija un plašsaziņas līdzekļi" - pētījumi par kultūras aktivitāšu, reliģisko un brīva laika aktivitāšu sociālajām izpausmēm, lai noskaidrotu to ietekmi uz sabiedrisko dzīvi. Ietver pētījumus par rasu un kultūras integrāciju un par sociāli ekonomiskajām izmaiņām šajās jomās. "Kultūras" koncepcija ietver sevī zinātnes, reliģijas, mākslas, sporta un brīvā laika socioloģiju, ieverot arī pētījumus par plašsaziņas līdzekļiem, valodas prasmi un sociālo integrāciju, kā arī pētījumus par bibliotēkām, arhīviem un kultūras ārpolitiku.

46. "11. Sociālā aizsardzība/ drošība un darba apstākļi" - pētījumi par sociālās drošības un sociālās palīdzības sistēmu attīstību un pētījumi par darba organizācijas sociālajiem aspektiem. Ietilpst pētījumi par nabadzības apkarošanas metožu izstrādāšanu vietējā, valsts un starptautiskajā līmenī; pētījumi par konkrētu iedzīvotāju grupu aizsardzību sociālajā un ekonomiskajā līmenī; pētījumi par sociālās palīdzības sniegšanu, sabiedrībā notiekot pēkšņām izmaiņām (dabas, tehnoloģiskām vai sociālām).

47. "12. un 13.Vispārēji zinātniskie pētījumi" - fundamentālie pētījumi kādā no zinātņu nozarēm, ja tos nevar attiecināt uz kādu no minētajiem sociālekonomiskajiem mērķiem (12. - ja pētījumi finansēti no universitātes fondiem, 13. - ja no citiem avotiem). Veidlapas 1.sadaļas 1100.rindā jābūt fundamentāliem pētījumiem.

48. "14.Aizsardzība" - pētījumi (un izstrādnes) militāriem mērķiem. Aizsardzības ministrijas finansētie pamatpētījumi, kodolpētījumi un kosmosa pētījumi. Aizsardzības ministrijas finansētos civilos pētījumus meteoroloģijas, sakaru un veselības jomās klasificē attiecīgajās nodaļās."

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

44.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"123.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P44_PAGE_01.JPG (76236 bytes)

KN257P44_PAGE_02.JPG (99291 bytes)

KN257P44_PAGE_03.JPG (85809 bytes)

KN257P44_PAGE_04.JPG (101305 bytes)

KN257P44_PAGE_05.JPG (75110 bytes)

KN257P44_PAGE_06.JPG (66896 bytes)

KN257P44_PAGE_07.JPG (111102 bytes)

KN257P44_PAGE_08.JPG (45032 bytes)

Veidlapas "Pārskats par pētniecības darbu izpildi uzņēmējdarbības sektorā _____.gadā" aizpildīšanas norādījumi

1. Vispārīgie norādījumi

1. Veidlapā prasītā informācija nepieciešama, lai izpildītu Komisijas 2004.gada 22.aprīļa Regulas (EK) Nr. 753/2004, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1608/2003/EK par zinātnes un tehnoloģijas statistiku, prasības.

2. Veidlapu aizpilda visi apsekojumā iekļautie uzņēmumi.

3. Veidlapu aizpilda uzņēmumi, kuri ____.gadā veikuši pētniecības darbus un/vai eksperimentālās izstrādes uzņēmumā vai noslēguši līgumus par minēto darbu izpildi ar citām organizācijām un to apstiprinājuši ar attiecīgu norādi veidlapas sākumā. Ja šādi darbi nav veikti un nav arī līgumi ar citām organizācijām, tad veidlapas nobeigumā norāda, vai uzņēmums plānojis veikt pētniecības darbus vai noslēgt līgumus par minēto darbu izpildi ar citām organizācijām ____. gadā.

4. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) publicētajā zinātnes statistikas metodoloģijas krājumā "Frascati Manual" dotas sekojošas definīcijas:

4.1. Zinātniskie pētījumi un eksperimentālās izstrādes - radoša darbība, ko sistemātiski veic, lai paplašinātu zināšanu apjomu, ieskaitot zināšanas par cilvēku, kultūru un sabiedrību, un šo zināšanu izlietošana, lai veidotu jaunas to pielietošanas sfēras. Zinātniskie pētījumi un eksperimentālās izstrādes ietver trīs darbības veidus:

4.1.1. Fundamentālie pētījumi - eksperimentāls vai teorētisks darbs, ko veic, lai iegūtu jaunas zināšanas par dažādām parādībām un novērojumu rezultātiem bez konkrēta iegūto zināšanu pielietojuma mērķa. Fundamentālo pētījumu procesā analizē parādību dažādas īpašības un struktūru, lai formulētu un pārbaudītu hipotēzes, teorijas vai likumsakarības.

4.1.2. Lietišķie pētījumi - arī oriģināli pētījumi jaunu zināšanu ieguvei. Tomēr tos veic, lai sasniegtu kādu praktisku mērķi vai atrisinātu konkrētu uzdevumu. Lietišķo pētījumu rezultāti vispirms paredzēti, lai atrisinātu problēmas, saistītas ar atsevišķiem vai ierobežota skaita produktiem, funkcijām, metodēm vai sistēmām. Lietišķie pētījumi attīsta idejas funkcionālā veidā. Pētījumā iegūtos rezultātus bieži patentē, bet tie var arī būt nepieejami plašākam lietotāju lokam.

4.1.3. Eksperimentālās izstrādes - sistemātisks darbs, ko veic izmantojot zinātnisko pētījumu vai praktiskās darbības pieredzē iegūtās zināšanas, lai ražotu jaunus materiālus, produktus vai iekārtas, ieviestu jaunus tehnoloģiskos procesus, sistēmas un pakalpojumus, vai arī lai būtiski pilnveidotu esošos.

4.2. Piemērs:

Noteiktas grupas polimerizācijas reakciju izpēte pie dažādiem nosacījumiem kādai produktu grupai, kā arī to ķīmisko un fizikālo īpašību izpēte ir fundamentāls pētījums.

Mēģinājums optimizēt vienu no reakcijām, lai iegūtu polimērus ar noteiktām īpašībām - lietišķais pētījums.

Eksperimentāla izstrāde ir procesa izveidošana, ko optimizē laboratorijas līmenī un potenciālu metožu izstrāde noteikta polimēra ražošanā, kā arī noteiktu izstrādājumu izgatavošana no attiecīgā polimēra.

2. 1.nodaļas "Uzņēmumā veikto pētniecības darbu izpilde" aizpildīšanas norādījumi

5. Veidlapas 1.nodaļā uzrāda tikai uzņēmumā veiktos pētniecības darbus un/vai eksperimentālās izstrādes.

6. Veidlapas 1.nodaļas 1000.rindā uzrāda datus kā par pārskata gadā pabeigto, tā arī nepabeigto pētniecības darbu apjomiem.

7. 1100.rindā uzrāda datus kā par pārskata gadā pabeigto, tā arī nepabeigto fundamentālo pētījumu apjomiem.

8. 1200.rindā uzrāda datus kā par pārskata gadā pabeigto, tā arī nepabeigto lietišķo pētījumu apjomiem.

9. 1300.rindā uzrāda kā pārskata gadā pabeigto, tā arī nepabeigto eksperimentālo izstrāžu apjomus.

10. 1000.rinda ir vienāda ar 1100.,1200. un 1300.rindas summu.

11. 1310.rindā uzrāda informāciju par jaunu materiālu, produktu vai pakalpojumu izveidošanas vai par ražošanā esošo pilnveidošanas izmaksām.

12. 1320.rindā uzrāda informāciju par jaunu tehnoloģisko procesu vai sistēmu izveides vai jau darbībā esošo pilnveidošanas izmaksām.

13. 1330.rindā uzrāda informāciju par izmaksām eksperimentāliem darbiem, kas nav tieši saistīti ar ražoto produkciju vai pielietoto tehnoloģiju.

14. 1300.rinda ir vienāda ar 1310., 1320.un 1330.rindas summu.

3. 2.nodaļas "Zinātniskais personāls, kurš piedalās uzņēmumā veikto pētniecības darbu un eksperimentālo izstrāžu veikšanā" aizpildīšanas norādījumi

15. Veidlapas 2.nodaļas 2000.rindā uzrāda iestādē strādājošo personālu, kuri piedalījušies pētniecības darbos un/vai eksperimentālo izstrāžu veikšanā, sadalot sīkāk atbilstoši veicamajām funkcijām:

15.1. 2100.rinda - zinātniskie darbinieki - zinātnieki un citas personas, kas nodarbojas ar zinātni un pētniecību;

15.2. 2200.rinda - zinātnes tehniskais personāls - darbinieki, kuriem ir nepieciešamās tehniskās zināšanas un kuri zinātnieku vadībā piedalās zinātniskajā un pētniecības darbībā, veicot tehniskus uzdevumus. Tehniskajā personālā ietilpst inženieri, tehniķi, laboranti, tehnologi, operatori u.c.

16. Pētniecības darbos un /vai eksperimentālo izstrāžu veikšanā iesaistītos inženierus sadala atbilstoši viņu veiktajām funkcijām - 2100. vai 2200.rindā.

17. 2300.rinda - zinātni apkalpojošais personāls - darbinieki, kuri veic palīgfunkcijas pētniecības darbu un/vai eksperimentālo izstrāžu izpildē (plānu, ekonomisko, finanšu, zinātniski tehniskās informācijas struktūrvienību darbinieki, speciālo un zinātniski tehnisko bibliotēku darbinieki, patentu dienesta speciālisti, kā arī augstas kvalifikācijas strādnieki, kuri veic ar pētniecību saistītās aparatūras un iekārtu montāžu, regulēšanu, apkopi un remontu u.c.).

18. 2000.rinda ir vienāda ar 2100., 2200. un 2300.rindas summu.

19. 2.nodaļas 1. un 2.ailē uzrāda to darbinieku skaitu, kuri pilnu darba laiku pētniecības darbā strādājuši visu ____.gadu. 3. un 4.ailē uzrāda to darbinieku skaitu, kuri strādājuši nepilnu gadu, nepilnu darba laiku vai kuriem šī ir papildu darba vieta. Ja uzņēmuma līgums ar vienu un to pašu personu gada laikā noslēgts vairākkārt, konkrēto personu veidlapā uzrāda tikai vienu reizi.

20. Lai aprēķinātu, cik darbinieku konkrētā nozarē strādājuši pilnu darba laiku visu gadu, tiek aprēķināts nosacīts rādītājs - pilns darba laika ekvivalents (PLE). Lai to aprēķinātu, visus 2.nodaļā minētos darbiniekus nosacīti sadala piecās grupās:

20.1. A = pētniecisko darbu veikšanā piedalījies mazāk kā 10% no gada darba laika fonda;

20.2. B = pētniecisko darbu veikšanā piedalījies 10-39% no gada darba laika fonda;

20.3. C = pētniecisko darbu veikšanā piedalījies 40-59% no gada darba laika fonda;

20.4. D = pētniecisko darbu veikšanā piedalījies 60-89% no gada darba laika fonda;

20.5. E = pētniecisko darbu veikšanā piedalījies vairāk kā 90% no gada darba laika fonda;

20.6. PLE = 0 x A + ¼ x B + ½ x C + ¾ x D + E.

21. Ja darbinieki strādājuši pilnu darba laiku, vai arī strādājuši vairāk kā 90% no darba laika gada fonda, tad viņus ietver E grupā. Ja strādājuši mazāk kā 10% no darba laika gada fonda, tad šos darbiniekus veidlapas 2.nodaļas 5. un 6.ailē neuzrāda. Ja pētnieciskais darbs veikts pārsniedzot gada darba laika fondu, lieto koeficientus 1¼, 1½, 1¾ u.tml.

4. 3.nodaļas "Izdevumi pētniecības darbu veikšanai un eksperimentālajām izstrādēm" aizpildīšanas norādījumi

22. Veidlapas 3.nodaļas 3 A iedaļā uzrāda tikai uzņēmuma iekšējos izdevumus - atbilstoši uzņēmumā veiktajiem pētniecības darbiem un/vai eksperimentālām izstrādēm.

23. 3100. un 3200.rindas summa ir vienāda ar 1000.rindu.

24. 3110.rindā uzrāda pētniecības darbā iesaistītā personāla darba algu un citas izmaksas. Personālam, kas tikai daļēji iesais­tīts pētniecības darbā, iekļauj tikai atbilstošo darba algas daļu.

25. 3140.rindā "pārējās izmaksas" uzrāda izmaksas literatūras iegādei pētniecības darbu veikšanai, kā arī novērtēto citu izmaksu daļu, kas izlietota pētniecības darbības veikšanai.

26. 3.nodaļas 3.B iedaļā uzrāda maksu citām iestādēm par pasūtītajiem pētniecības darbiem un /vai eksperimentālajām izstrādēm, sadalot pēc tā, kur pasūtīti šie darbi. Šīs izmaksas tieši parādās grāmatvedības pārskatos.

5. 4.nodaļas "Finansējums pētniecības darbu un eksperimentālo izstrāžu veikšanai" aizpildīšanas norādījumi

27. Ievērot, ka:

27.1. ja 1000.rinda ir aizpildīta, tad noteikti ir aizpildīta arī 2000., 3100., 3200., 400. un 410.rinda, 5100. līdz 5600.rinda un tās rindas, kuras šos rādītājus sadala sīkāk;

27.2. ja ir aizpildīta 3300., 3400. vai 3500.rinda, tad ir aizpildīta 400. un 420.rinda;

27.3. 410.rinda ir lielāka vai vienāda ar 1000.rindu un vienāda ar 3100. un 3200.rindas summu;

27.4. 420.rinda ir lielāka vai vienāda ar 3300., 3400. un 3500.rindas summu.

6. 5.nodaļas "Uzņēmumā veikto pētniecības darbu un eksperimentālo izstrāžu pielietojuma virziens" aizpildīšanas norādījumi

28. Ja ir aizpildīta 1000. un 2000.rinda, tad ir aizpildīta 5.nodaļa, kurā norāda veikto pētniecības darbu un/vai eksperimentālo izstrāžu pielietojuma virzienu procentos (%) pa zinātņu nozarēm.

7. 6.nodaļas "Valsts finansējums pētniecības un tehnoloģiskās attīstības darbu veikšanai un valsts finansējuma izlietojums pēc sociālekonomiskā mērķa" aizpildīšanas norādījumi

29. Veidlapas 6.nodaļā uzņēmumam piešķirto valsts finansējumu pētniecības un tehnoloģiskās attīstības darbu veikšanai un piešķirtā valsts finansējuma izlietojumu sadala pēc sociālekonomiskā mērķa.

30. "1.Zemes pētniecība un izmantošana" - pētniecības mērķi saistībā ar Zemes garozas un mantijas, jūru, okeānu un atmosfēras izpēti un to izmantošanas izpēti. Ietilpst klimata un meteoroloģiskie pētījumi un hidroloģija, minerālu, naftas un dabasgāzes atradņu meklējumi.

31. "2.Vide" - pētījumi piesārņojuma kontrolei ar mērķi identificēt un analizēt piesārņojuma avotus un to iemeslus, kā arī visas piesārņojošās vielas, ieskaitot to izkliedētību vidē un to ietekmi uz cilvēku, sugām (faunu, floru, mikroorganismiem) un biosfēru. Ietilpst uzraudzības iekārtu izveidošana visu veidu piesārņojuma mērīšanai. Tas pats attiecas uz visu veidu piesārņojuma iznīcināšanu un profilaksi jebkāda veida vidē.

32. "3.Kosmosa pētniecība un izmantošana" - visa civilā kosmosa pētniecība un tehnoloģija (kosmosa zinātniskā pētniecība, pielietojamās pētniecības programmas, palaišanas sistēmas). Neietilpst - attiecīgie pētījumi aizsardzības jomā (klasificēti 14.nodaļā).

33. "4.Transports, sakari un pārējā infrastruktūra" - infrastruktūras un reģionu attīstības izpēte, tai skaitā ēku celtniecības izpēte. Ietilpst visi pētījumi saistībā ar reģionu attīstības plānošanu (arī pētījumi par kaitīgas ietekmes uz vidi novēršanu pilsētu un lauku apvidu plānošanā). Ietilpst pētījumi par transporta sistēmām, sakaru sistēmām, ūdensapgādi, celtniecību un apbūves plānošanu.

34. "5.Enerģija - visu veidu enerģijas ražošanas, uzglabāšanas, transportēšanas, izplatīšanas un racionālas izmantošanas izpēte. Pētījumi par procesiem, kuru mērķis ir paaugstināt enerģijas ražošanas un izplatīšanas efektivitāti, pētījumi par enerģijas saglabāšanu.

35. "6.Rūpnieciskā ražošana un tehnoloģija" - pētījumi par rūpnieciskās ražošanas un tehnoloģijas uzlabošanu, rūpniecisko produktu un to ražošanas procesu pētījumi.

36. "7.Veselība" - pētījumi par cilvēka veselības aizsardzību, veicināšanu un atjaunošanu, ietverot uztura un pārtikas higiēnas aspektus. Pētījumu joma ir no profilaktiskās medicīnas, ieskaitot visus medicīniskās un ķirurģiskās ārstēšanas aspektus gan atsevišķiem cilvēkiem, gan grupām, kā arī aprūpi slimnīcās un mājās, līdz sociālajai medicīnai un pediatrijas un geriatrijas pētījumiem.

37. "8.Lauksaimniecība" - pētījumi par lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejniecības un pārtikas ražošanas veicināšanu; pētījumi par ķīmisko mēslojumu, biocīdiem, bioloģisko kaitēkļu apkarošanu un lauksaimniecības mehanizāciju; pētījumi par aktīvas mežu apsaimniekošanas ietekmi uz vidi; pētījumi pārtikas rūpniecības produktivitātes un tehnoloģijas jomā.

38. "9.Izglītība" - pētījumi par vispārējo izglītību, ietverot apmācību, pedagoģiju, didaktiku; pētījumi par speciālo izglītību apdāvinātiem cilvēkiem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

39. "10.Kultūra, atpūta, reliģija un plašsaziņas līdzekļi" - pētījumi par kultūras aktivitāšu, reliģisko un brīva laika aktivitāšu sociālajām izpausmēm, lai noskaidrotu to ietekmi uz sabiedrisko dzīvi. Ietverti pētījumi par rasu un kultūras integrāciju un par sociāli ekonomiskajām izmaiņām šajās jomās. "Kultūras" koncepcija ietver sevī zinātnes, reliģijas, mākslas, sporta un brīvā laika socioloģiju, ieverot arī pētījumus par plašsaziņas līdzekļiem, valodas prasmi un sociālo integrāciju, kā arī pētījumus par bibliotēkām, arhīviem un kultūras ārpolitiku.

40. "11.Sociālā aizsardzība/drošība un darba apstākļi" - pētījumi par sociālās drošības un sociālās palīdzības sistēmu attīstību un pētījumi par darba organizācijas sociālajiem aspektiem. Ietilpst pētījumi par nabadzības apkarošanas metožu izstrādāšanu vietējā, valsts un starptautiskajā līmenī; pētījumi par konkrētu iedzīvotāju grupu aizsardzību sociālajā un ekonomiskajā līmenī; pētījumi par sociālās palīdzības sniegšanu, sabiedrībā notiekot pēkšņām izmaiņām (dabas, tehnoloģiskām vai sociālām).

41. "12. un 13.Vispārēji zinātniskie pētījumi" - fundamentālie pētījumi kādā no zinātņu nozarēm (12. - ja pētījumi finansēti no universitātes fondiem, 13.- ja no citiem avotiem). Pārskata 1.sadaļas 1100.rindā jābūt fundamentāliem pētījumiem.

42. "14.Aizsardzība" - pētījumi (un izstrādnes) militāriem mērķiem. Aizsardzības ministrijas finansētie pamatpētījumi, kodolpētījumi un kosmosa pētījumi. Aizsardzības ministrijas finansētos civilos pētījumus meteoroloģijas, sakaru un veselības jomās klasificē attiecīgajās nodaļās."

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

45.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"124.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P45_PAGE_01.JPG (68759 bytes)

KN257P45_PAGE_02.JPG (77424 bytes)

KN257P45_PAGE_03.JPG (81678 bytes)

KN257P45_PAGE_04.JPG (100468 bytes)

KN257P45_PAGE_05.JPG (101218 bytes)

KN257P45_PAGE_06.JPG (109402 bytes)

KN257P45_PAGE_07.JPG (106978 bytes)

KN257P45_PAGE_08.JPG (112359 bytes)

KN257P45_PAGE_09.JPG (32885 bytes)

Veidlapas "Valsts sektora zinātniskās iestādes pārskats par zinātnisko darbu izpildi ____.gadā" aizpildīšanas norādījumi

1. Vispārīgie norādījumi

1. Veidlapā prasītā informācija nepieciešama lai izpildītu Komisijas 2004.gada 22.aprīļa Regulas (EK) Nr. 753/2004, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1608/2003/EK par zinātnes un tehnoloģijas statistiku, prasības.

2. Veidlapu aizpilda visas valsts sektora zinātniski pētnieciskās institūcijas un citas, galvenokārt valsts finansētas, institūcijas, ja tās veic pētniecības darbus.

3. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) publicētajā zinātnes statistikas metodoloģijas krājumā "Frascati Manual" dotas sekojošas definīcijas:

3.1. Zinātniskie pētījumi un eksperimentālās izstrādes - radoša darbība, ko sistemātiski veic, lai paplašinātu zināšanu apjomu, ieskaitot zināšanas par cilvēku, kultūru un sabiedrību, un šo zināšanu izlietošana, lai veidotu jaunas to pielietošanas sfēras. Zinātniskie pētījumi un eksperimentālās izstrādes ietver trīs darbības veidus:

3.1.1. Fundamentālie pētījumi - eksperimentāls vai teorētisks darbs, ko veic, lai iegūtu jaunas zināšanas par dažādām parādībām un novērojumu rezultātiem bez konkrēta iegūto zināšanu pielietojuma mērķa. Fundamentālo pētījumu procesā analizē parādību dažādas īpašības un struktūru, lai formulētu un pārbaudītu hipotēzes, teorijas vai likumsakarības;

3.1.2. Lietišķie pētījumi - arī oriģināli pētījumi jaunu zināšanu ieguvei. Tomēr tos veic, lai sasniegtu kādu praktisku mērķi vai atrisinātu konkrētu uzdevumu. Lietišķo pētījumu rezultāti vispirms paredzēti, lai atrisinātu problēmas, saistītas ar atsevišķiem vai ierobežota skaita produktiem, funkcijām, metodēm vai sistēmām. Lietišķie pētījumi attīsta idejas funkcionālā veidā. Pētījumā iegūtos rezultātus bieži patentē, bet tie var arī būt nepieejami plašākam lietotāju lokam;

3.1.3. Eksperimentālās izstrādes - sistemātisks darbs, ko veic izmantojot zinātnisko pētījumu vai praktiskās darbības pieredzē iegūtās zināšanas, lai ražotu jaunus materiālus, produktus vai iekārtas, ieviestu jaunus tehnoloģiskos procesus, sistēmas un pakalpojumus, vai arī lai būtiski pilnveidotu esošos.

3.2. Piemērs:

Noteiktas grupas polimerizācijas reakciju izpēte pie dažādiem nosacījumiem kādai produktu grupai, kā arī to ķīmisko un fizikālo īpašību izpēte ir fundamentāls pētījums.

Mēģinājums optimizēt vienu no reakcijām, lai iegūtu polimērus ar noteiktām īpašībām - lietišķais pētījums.

Eksperimentāla izstrāde ir procesa izveidošana, ko optimizē laboratorijas līmenī un potenciālu metožu izstrāde noteikta polimēra ražošanā, kā arī noteiktu izstrādājumu izgatavošana no attiecīgā polimēra.

2. 1.nodaļas "Zinātnisko darbu izpilde" aizpildīšanas norādījumi

4. Veidlapas 1.nodaļas 1000.rindā uzrāda datus kā par pārskata gadā pabeigto, tā arī nepabeigto pētniecības darbu apjomiem.

5. 1100.rindā uzrāda datus kā par pārskata gadā pabeigto, tā arī nepabeigto fundamentālo pētījumu apjomiem.

6. 1200.rindā uzrāda datus kā par pārskata gadā pabeigto, tā arī nepabeigto lietišķo pētījumu apjomiem.

7. 1300.rindā uzrāda kā pārskata gadā pabeigto, tā arī nepabeigto eksperimentālo izstrāžu apjomus.

8. 1000.rinda ir vienāda ar 1100., 1200. un 1300.rindas summu.

3. 2.nodaļas "Zinātnisko darbu pielietojuma virziens" aizpildīšanas norādījumi

9. Veidlapas 2.nodaļā uzrāda zinātnisko darbu pielietojuma virzienu pa zinātņu nozarēm, sniedzot novērtējumu procentos no kopējā izpildītā zinātnisko darbu apjoma.

10. 2100., 2200., 2300., 2400., 2500. un 2600.rindas summa ir vienāda ar 100%.

4. 3.nodaļas "Zinātniskais personāls" aizpildīšanas norādījumi

11. Veidlapas 3.nodaļas 3100.rindā uzrāda darbiniekus ar augstāko izglītību, kuri veic pētniecības darbu. To skaitā ietilpst arī zinātnisko iestāžu vadītāji, viņu vietnieki, kā arī darbinieki, kuri iesaistīti nozares pārraudzībā.

12. Krājumā "Frascati Manual" dota sekojoša definīcija:

Zinātnieki - profesionāli speciālisti, kuri nodarbojas ar jaunu zināšanu, produktu, procesu, metožu un sistēmu formulēšanu vai radīšanu un atbilstošu projektu vadīšanu.

13. 3200.rindā uzrāda personas, kurām ir vismaz vidējā izglītība un nepieciešamā profesionālā vai tehniskā sagatavotība. Iestādē strādājošo inženieru skaitu iekļauj rindā zinātniskie darbinieki (3100) vai zinātnes tehniskais personāls (3200), atbilstoši viņu veiktajām funkcijām zinātniskajā iestādē (pēc starptautiskās metodoloģijas inženieri iekļauti zinātnisko darbinieku skaitā).

14. 3300.rindā uzrāda tos darbiniekus, kuri veic palīgfunkcijas pētniecības darbu izpildē (plānu - ekonomisko, finanšu, zinātniski tehniskās informācijas nodaļu vadītāji, speciālo un zinātniski tehnisko bibliotēku darbinieki, patenta dienesta speciālisti, kā arī strādnieki, kuri veic ar pētniecību saistīto iekārtu un ierīču montāžu, regulēšanu, apkopi un remontu).

15. 3.nodaļas 1. un 2.ailē uzrāda darbinieku skaitu, kuri pilnu darba laiku strādājuši visu ____.gadu. 3. un 4.ailē uzrāda to darbinieku skaitu, kuri strādājuši nepilnu gadu, nepilnu darba laiku, vai kuriem šī ir papildu darba vieta. Ja uzņēmuma līgums ar vienu un to pašu personu gada laikā noslēgts vairākkārt, konkrēto personu veidlapā uzrāda tikai vienu reizi.

16. Ievēro, ka 3000.rinda ir vienāda ar 3100., 3200. un 3300.rindas summu visās ailēs.

17. Lai aprēķinātu, cik darbinieku konkrētā nozarē strādājuši pilnu darba laiku visu gadu, tiek aprēķināts nosacīts rādītājs - pilns darba laika ekvivalents (PLE). Lai to aprēķinātu, visus 3.nodaļā minētos darbiniekus nosacīti sadala piecās grupās:

17.1. A = pētniecisko darbu veikšanā piedalījies mazāk kā 10% no gada darba laika fonda;

17.2. B = pētniecisko darbu veikšanā piedalījies 10-39% no gada darba laika fonda;

17.3. C = pētniecisko darbu veikšanā piedalījies 40-59% no gada darba laika fonda;

17.4. D = pētniecisko darbu veikšanā piedalījies 60-89% no gada darba laika fonda;

17.5. E = pētniecisko darbu veikšanā piedalījies vairāk kā 90% no gada darba laika fonda;

17.6. PLE = 0 x A + ¼ x B + ½ x C+ ¾ x D + E.

18. Ja darbinieki strādājuši pilnu darba laiku, vai arī strādājuši vairāk kā 90% no darba laika gada fonda, tad viņus ietver E grupā. Ja strādājuši mazāk kā 10% no darba laika gada fonda, tad šos darbiniekus veidlapas 2.nodaļas 5. un 6.ailē neuzrāda. Ja pētniecības darbs veikts pārsniedzot gada darba laika fondu, lieto koeficientus1¼, 1½, 1¾ u.tml.

19. Izziņā 3400.rindā uzrāda (no kopējā skaita 3000.rindas 1.un 3.ailes summa) darbinieku skaitu ar augstāko izglītību un 3401.rindā - tai skaitā sievietes.

5. 4.nodaļas "Zinātnisko darbinieku vecums" aizpildīšanas norādījumi

20. Veidlapas 4.nodaļā, sniedzot informāciju par zinātnisko darbinieku vecumu, ievēro, ka informāciju sniedz gan par tiem, kuri strādāja pilnu darba laiku (3.nodaļas 3100.rindas 1.aile), gan par tiem, kuri strādāja nepilnu darba laiku (3.nodaļas 3100.rindas 3.aile).

21. 4000.rindas 1.aile ir vienāda ar 3100.rindas 1.un 3.ailes summu.

22. 4010.rindas 1.aile ir vienāda ar 3100.rindas 2. un 4.ailes summu.

23. 4100.rindā uzrāda to zinātnisko darbinieku skaitu, kuriem ir zinātniskais grāds, 4110.rindā - no tiem - sievietes.

24. 4000., 4010., 4100., un 4100.rindas 1.aile ir vienāda ar 2., 3., 4., 5., 6. un 7.ailes summu.

6. 5., 6., 7. un 8.nodaļas "Zinātniskā personāla sadalījums pa zinātņu nozarēm" aizpildīšanas norādījumi

25. Veidlapas 5., 6., 7. un 8.nodaļā zinātnisko personālu (3000.rinda), zinātniskos darbiniekus (3100.rinda), zinātniskos darbiniekus ar zinātnisko grādu (4100.rindas 1.aile) un zinātnes tehnisko personālu (3200.rinda) uzrāda sadalījumā pa zinātņu nozarēm, kurās tiek veikti pētījumi.

7. 9.nodaļas "Zinātnisko darbu finansējums" aizpildīšanas norādījumi

26. Veidlapas 9.nodaļā uzrāda zinātnisko darbu finansējuma avotus.

8. 10.nodaļas "Izdevumi zinātnisko darbu veikšanai" aizpildīšanas norādījumi

27. Veidlapas 10.nodaļā informāciju par darba algu nepilnu darba laiku pētniecības darbos nodarbinātajam akadēmiskajam personālam uzrāda atbilstoši finansējuma apjomam šiem mērķiem attiecīgajos projektos (grantos, tirgus, lietišķajos pētījumos u. c.).

28. Ja veidlapas aizpildīšanas laikā nav vēl pabeigta uzņēmuma gada bilances sastādīšana, tad 9. un 10.nodaļā uzrāda operatīvo informāciju.

9. 11.nodaļas "Valsts finansējums zinātnisko darbu veikšanai un valsts finansējuma izlietojums pēc sociālekonomiskā mērķa" aizpildīšanas norādījumi

29. Veidlapas 11.nodaļā piešķirtais valsts finansējumu (dati no 9.nodaļas) (granti, valsts institūciju pasūtītie pētījumi, valsts finansējums dalībai starptautiskajos projektos, līgumi ar valsts un pašvaldību budžeta iestādēm) un tā izlietojumu (dati no 10.nodaļas) sadala pēc sociālekonomiskā mērķa.

30. "1.Zemes pētniecība un izmantošana" - pētniecības mērķi saistībā ar Zemes garozas un mantijas, jūru, okeānu un atmosfēras izpēti un to izmantošanas izpēti. Ietilpst klimata un meteoroloģiskie pētījumi un hidroloģija, minerālu, naftas un dabasgāzes atradņu meklējumi.

31. "2.Vide"- pētījumi piesārņojuma kontrolei ar mērķi identificēt un analizēt piesārņojuma avotus un to iemeslus, kā arī visas piesārņojošās vielas, ieskaitot to izkliedētību vidē un to ietekmi uz cilvēku, sugām (faunu, floru, mikroorganismiem) un biosfēru. Ietilpst uzraudzības iekārtu izveidošana visu veidu piesārņojuma mērīšanai. Tas pats attiecas uz visu veidu piesārņojuma iznīcināšanu un profilaksi jebkāda veida vidē.

32. "3.Kosmosa pētniecība un izmantošana" - visa civilā kosmosa pētniecība un tehnoloģija (kosmosa zinātniskā pētniecība, pielietojamās pētniecības programmas, palaišanas sistēmas). Neietilpst - attiecīgie pētījumi aizsardzības jomā (klasificēti 14.nodaļā).

33. "4.Transports, sakari un pārējā infrastruktūra" - infrastruktūras un reģionu attīstības izpēte, tai skaitā ēku celtniecības izpēte. Ietilpst visi pētījumi saistībā ar reģionu attīstības plānošanu (arī pētījumi par kaitīgas ietekmes uz vidi novēršanu pilsētu un lauku apvidu plānošanā ). Ietilpst pētījumi par transporta sistēmām, sakaru sistēmām, ūdensapgādi, celtniecību un apbūves plānošanu.

34. "5.Enerģija" - visu veidu enerģijas ražošanas, uzglabāšanas, transportēšanas, izplatīšanas un racionālas izmantošanas izpēte. Pētījumi par procesiem, kuru mērķis ir paaugstināt enerģijas ražošanas un izplatīšanas efektivitāti, pētījumi par enerģijas saglabāšanu.

35. "6.Rūpnieciskā ražošana un tehnoloģija" - pētījumi par rūpnieciskās ražošanas un tehnoloģijas uzlabošanu, rūpniecisko produktu un to ražošanas procesu pētījumi.

36. "7.Veselība" - pētījumi par cilvēka veselības aizsardzību, veicināšanu un atjaunošanu, ietverot uztura un pārtikas higiēnas aspektus. Pētījumu joma ir no profilaktiskās medicīnas, ieskaitot visus medicīniskās un ķirurģiskās ārstēšanas aspektus gan atsevišķiem cilvēkiem, gan grupām, kā arī aprūpi slimnīcās un mājās, līdz sociālajai medicīnai un pediatrijas un geriatrijas pētījumiem.

37. "8.Lauksaimniecība" - pētījumi par lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejniecības un pārtikas ražošanas veicināšanu; pētījumi par ķīmisko mēslojumu, biocīdiem, bioloģisko kaitēkļu apkarošanu un lauksaimniecības mehanizāciju; pētījumi par aktīvas mežu apsaimniekošanas ietekmi uz vidi; pētījumi pārtikas rūpniecības produktivitātes un tehnoloģijas jomā.

38. "9.Izglītība" - pētījumi par vispārējo izglītību, ietverot apmācību, pedagoģiju, didaktiku; pētījumi par speciālo izglītību apdāvinātiem cilvēkiem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

39. "10.Kultūra, atpūta, reliģija un plašsaziņas līdzekļi" - pētījumi par kultūras aktivitāšu, reliģisko un brīva laika aktivitāšu sociālajām izpausmēm, lai noskaidrotu to ietekmi uz sabiedrisko dzīvi. Ietverti pētījumi par rasu un kultūras integrāciju un par sociāli ekonomiskajām izmaiņām šajās jomās. "Kultūras" koncepcija ietver sevī zinātnes, reliģijas, mākslas, sporta un brīvā laika socioloģiju, ieverot arī pētījumus par plašsaziņas līdzekļiem, valodas prasmi un sociālo integrāciju, kā arī pētījumus par bibliotēkām, arhīviem un kultūras ārpolitiku.

40. "11.Sociālā aizsardzība/drošība un darba apstākļi" - pētījumi par sociālās drošības un sociālās palīdzības sistēmu attīstību un pētījumi par darba organizācijas sociālajiem aspektiem. Ietilpst pētījumi par nabadzības apkarošanas metožu izstrādāšanu vietējā, valsts un starptautiskajā līmenī; pētījumi par konkrētu iedzīvotāju grupu aizsardzību sociālajā un ekonomiskajā līmenī; pētījumi par sociālās palīdzības sniegšanu, sabiedrībā notiekot pēkšņām izmaiņām (dabas, tehnoloģiskām vai sociālām).

41. "12. un 13.Vispārēji zinātniskie pētījumi" - fundamentālie pētījumi kādā no zinātņu nozarēm (12. - ja pētījumi finansēti no universitāte fondiem, 13. - ja no citiem avotiem). Pārskata 1.sadaļā 1100.rindā jābūt fundamentāliem pētījumiem.

42. "14.Aizsardzība" - pētījumi (un izstrādnes) militāriem mērķiem. Aizsardzības ministrijas finansētie pamatpētījumi, kodolpētījumi un kosmosa pētījumi. Aizsardzības ministrijas finansētos civilos pētījumus meteoroloģijas, sakaru un veselības jomās klasificē attiecīgajās nodaļās."

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

46.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"125.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P46_PAGE_01.JPG (71558 bytes)

KN257P46_PAGE_02.JPG (84535 bytes)

KN257P46_PAGE_03.JPG (88769 bytes)

KN257P46_PAGE_04.JPG (109537 bytes)

KN257P46_PAGE_05.JPG (103560 bytes)

KN257P46_PAGE_06.JPG (111456 bytes)

KN257P46_PAGE_07.JPG (107385 bytes)

KN257P46_PAGE_08.JPG (102047 bytes)

Veidlapas "Uzņēmuma pārskats par zinātnisko darbu izpildi privātajā - bezpeļņas sektorā ____.gadā" aizpildīšanas norādījumi

1. Vispārīgie norādījumi

1. Veidlapā prasītā informācija nepieciešama lai izpildītu Komisijas 2004.gada 22.aprīļa Regulas (EK) Nr. 753/2004, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1608/2003/EK par zinātnes un tehnoloģijas statistiku, prasības.

2. Veidlapu aizpilda visas privātā bezpeļņas sektora iestādes jeb konkrētas personas, kuras veikušas pētniecības darbus.

3. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) publicētajā zinātnes statistikas metodoloģijas krājumā "Frascati Manual" dotas sekojošas definīcijas:

3.1. Zinātniskie pētījumi un eksperimentālās izstrādes - radoša darbība, ko sistemātiski veic, lai paplašinātu zināšanu apjomu, ieskaitot zināšanas par cilvēku, kultūru un sabiedrību, un šo zināšanu izlietošana, lai veidotu jaunas to pielietošanas sfēras. Zinātniskie pētījumi un eksperimentālās izstrādes ietver trīs darbības veidus:

3.1.1. Fundamentālie pētījumi - eksperimentāls vai teorētisks darbs, ko veic, lai iegūtu jaunas zināšanas par dažādām parādībām un novērojumu rezultātiem bez konkrēta iegūto zināšanu pielietojuma mērķa. Fundamentālo pētījumu procesā analizē parādību dažādas īpašības un struktūru, lai formulētu un pārbaudītu hipotēzes, teorijas vai likumsakarības;

3.1.2. Lietišķie pētījumi - arī oriģināli pētījumi jaunu zināšanu ieguvei. Tomēr tos veic, lai sasniegtu kādu praktisku mērķi vai atrisinātu konkrētu uzdevumu. Lietišķo pētījumu rezultāti vispirms paredzēti, lai atrisinātu problēmas, saistītas ar atsevišķiem vai ierobežota skaita produktiem, funkcijām, metodēm vai sistēmām. Lietišķie pētījumi attīsta idejas funkcionālā veidā. Pētījumā iegūtos rezultātus bieži patentē, bet tie var arī būt nepieejami plašākam lietotāju lokam;

3.1.3. Eksperimentālās izstrādes - sistemātisks darbs, ko veic izmantojot zinātnisko pētījumu vai praktiskās darbības pieredzē iegūtās zināšanas, lai ražotu jaunus materiālus, produktus vai iekārtas, ieviestu jaunus tehnoloģiskos procesus, sistēmas un pakalpojumus, vai arī lai būtiski pilnveidotu esošos.

3.2. Piemērs:

Noteiktas grupas polimerizācijas reakciju izpēte pie dažādiem nosacījumiem kādai produktu grupai, kā arī to ķīmisko un fizikālo īpašību izpēte ir fundamentāls pētījums.

Mēģinājums optimizēt vienu no reakcijām, lai iegūtu polimērus ar noteiktām īpašībām - lietišķais pētījums.

Eksperimentāla izstrāde ir procesa izveidošana, ko optimizē laboratorijas līmenī un potenciālu metožu izstrāde noteikta polimēra ražošanā, kā arī noteiktu izstrādājumu izgatavošana no attiecīgā polimēra.

2. 1.nodaļas "Zinātnisko darbu izpilde" aizpildīšanas norādījumi

4. Veidlapas 1.nodaļas 1000.rindā uzrāda datus kā par pārskata gadā pabeigto, tā arī nepabeigto pētniecības darbu apjomiem.

5. 1100.rindā uzrāda datus kā par pārskata gadā pabeigto, tā arī nepabeigto fundamentālo pētījumu apjomiem.

6. 1200.rindā uzrāda datus kā par pārskata gadā pabeigto, tā arī nepabeigto lietišķo pētījumu apjomiem.

7. 1300.rindā uzrāda kā pārskata gadā pabeigto, tā arī nepabeigto eksperimentālo izstrāžu apjomus.

8. 1000.rinda ir vienāda ar 1100., 1200. un 1300.rindas summu.

3. 2.nodaļas "Zinātnisko darbu pielietojuma virziens" aizpildīšanas norādījumi

9. Veidlapas 2.nodaļā uzrāda zinātnisko darbu pielietojuma virzienu pa zinātņu nozarēm, sniedzot novērtējumu procentos no kopējā izpildītā zinātnisko darbu apjoma.

10. 2100., 2200., 2300., 2400., 2500. un 2600.rindas summa ir vienāda ar 100%.

4. 3.nodaļas "Zinātniskais personāls" aizpildīšanas norādījumi

11. Veidlapas 3.nodaļas 3100.rindā uzrāda darbiniekus ar augstāko izglītību, kuri veic pētniecības darbu. To skaitā ietilpst arī zinātnisko iestāžu vadītāji un viņu vietnieki.

12. Krājumā "Frascati Manual" dota sekojoša definīcija:

Zinātnieki - profesionāli speciālisti, kuri nodarbojas ar jaunu zināšanu, produktu, procesu, metožu un sistēmu formulēšanu vai radīšanu un atbilstošu projektu vadīšanu.

13. 3200.rindā uzrāda personas, kurām ir vismaz vidējā izglītība un nepieciešamā profesionālā vai tehniskā sagatavotība. Iestādē strādājošo inženieru skaitu iekļauj rindā zinātniskie darbinieki (3100) vai zinātnes tehniskais personāls (3200), atbilstoši viņu veiktajām funkcijām zinātniskajā iestādē (pēc starptautiskās metodoloģijas inženieri iekļauti zinātnisko darbinieku skaitā).

14. 3300.rindā uzrāda tos darbiniekus, kuri veic palīgfunkcijas pētniecības darbu izpildē (plānu - ekonomisko, finanšu, zinātniski tehniskās informācijas nodaļu vadītāji, speciālo un zinātniski tehnisko bibliotēku darbinieki, patenta dienesta speciālisti, kā arī strādnieki, kuri veic ar pētniecību saistīto iekārtu un ierīču montāžu, regulēšanu, apkopi un remontu).

15. 3.nodaļas 1. un 2.ailē uzrāda darbinieku skaitu, kuri pilnu darba laiku strādājuši visu ____. gadu. 3. un 4.ailē uzrāda to darbinieku skaitu, kuri strādājuši nepilnu gadu, nepilnu darba laiku, vai kuriem šī ir papildu darba vieta. Ja uzņēmuma līgums ar vienu un to pašu personu gada laikā noslēgts vairākkārt, konkrēto personu veidlapā uzrāda tikai vienu reizi.

16. Ievēro, ka 3000.rinda ir vienāda ar 3100., 3200. un 3300.rindas summu visās ailēs.

17. Lai aprēķinātu, cik darbinieku konkrētā nozarē strādājuši pilnu darba laiku visu gadu, tiek aprēķināts nosacīts rādītājs - pilns darba laika ekvivalents (PLE). Lai to aprēķinātu, visus 3.nodaļā minētos darbiniekus nosacīti sadala piecās grupās:

17.1. A = pētniecisko darbu veikšanā piedalījies mazāk kā 10% no gada darba laika fonda;

17.2. B = pētniecisko darbu veikšanā piedalījies 10-39% no gada darba laika fonda;

17.3. C = pētniecisko darbu veikšanā piedalījies 40-59% no gada darba laika fonda;

17.4. D = pētniecisko darbu veikšanā piedalījies 60-89% no gada darba laika fonda;

17.5. E = pētniecisko darbu veikšanā piedalījies vairāk kā 90% no gada darba laika fonda;

17.6. PLE = 0 x A + ¼ x B + ½ x C+ ¾ x D + E.

18. Ja darbinieki strādājuši pilnu darba laiku, vai arī strādājuši vairāk kā 90% no darba laika gada fonda, tad viņus ietver E grupā. Ja strādājuši mazāk kā 10% no darba laika gada fonda, tad šos darbiniekus veidlapas 2.nodaļas 5. un 6.ailē neuzrāda. Ja pētniecības darbs veikts pārsniedzot gada darba laika fondu, lieto koeficientus1¼, 1½, 1¾ u.tml.

19. Izziņā 3400.rindā uzrāda (no kopējā skaita 3000.rindas 1.un 3.ailes summa) darbinieku skaitu ar augstāko izglītību un 3401.rindā - tai skaitā sievietes.

5. 4.nodaļas "Zinātnisko darbinieku vecums" aizpildīšanas norādījumi

20. Veidlapas 4.nodaļā, sniedzot informāciju par zinātnisko darbinieku vecumu, ievēro, ka informāciju sniedz gan par tiem, kuri strādāja pilnu darba laiku (3.nodaļas 3100.rindas 1.aile), gan par tiem, kuri strādāja nepilnu darba laiku (3.nodaļas 3100.rindas 3.aile).

21. 4000.rindas 1.aile ir vienāda ar 3100.rindas 1.un 3.ailes summu.

22. 4010.rindas 1.aile ir vienāda ar 3100.rindas 2. un 4.ailes summu.

23. 4100.rindā uzrāda to zinātnisko darbinieku skaitu, kuriem ir zinātniskais grāds, 4110.rindā - no tiem - sievietes.

24. 4000., 4010., 4100., un 4100.rindas 1.aile ir vienāda ar 2., 3., 4., 5., 6. un 7.ailes summu.

6. 5., 6., 7. un 8.nodaļas "Zinātniskā personāla sadalījums pa zinātņu nozarēm" aizpildīšanas norādījumi

25. Veidlapas 5., 6., 7. un 8.nodaļā zinātnisko personālu (3000.rinda), zinātniskos darbiniekus (3100.rinda), zinātniskos darbiniekus ar zinātnisko grādu (4100.rindas 1.aile) un zinātnes tehnisko personālu (3200.rinda) uzrāda sadalījumā pa zinātņu nozarēm, kurās tiek veikti pētījumi.

7. 9.nodaļas "Zinātnisko darbu finansējums" aizpildīšanas norādījumi

26. Veidlapas 9.nodaļā uzrāda zinātnisko darbu finansējuma avotus.

8. 10.nodaļas "Izdevumi zinātnisko darbu veikšanai" aizpildīšanas norādījumi

27. Veidlapas 10.nodaļā informāciju par darba algu nepilnu darba laiku pētniecības darbos nodarbinātajam akadēmiskajam personālam uzrāda atbilstoši finansējuma apjomam šiem mērķiem attiecīgajos projektos (grantos, tirgus, lietišķajos pētījumos u. c.).

28. Ja veidlapas aizpildīšanas laikā nav vēl pabeigta uzņēmuma gada bilances sastādīšana, tad 9. un 10.nodaļā uzrāda operatīvo informāciju.

9. 11.nodaļas "Valsts finansējums zinātnisko darbu veikšanai un valsts finansējuma izlietojums pēc sociālekonomiskā mērķa" aizpildīšanas norādījumi

29. Veidlapas 11.nodaļā piešķirto valsts finansējumu (dati no 9.nodaļas) (granti, valsts institūciju pasūtītie pētījumi, valsts finansējums dalībai starptautiskajos projektos, līgumi ar valsts un pašvaldību budžeta iestādēm) un tā izlietojumu (dati no 10.nodaļas) sadala pēc sociālekonomiskā mērķa.

30. "1.Zemes pētniecība un izmantošana" - pētniecības mērķi saistībā ar Zemes garozas un mantijas, jūru, okeānu un atmosfēras izpēti un to izmantošanas izpēti. Ietilpst klimata un meteoroloģiskie pētījumi un hidroloģija, minerālu, naftas un dabasgāzes atradņu meklējumi.

31. "2.Vide" - pētījumi piesārņojuma kontrolei ar mērķi identificēt un analizēt piesārņojuma avotus un to iemeslus, kā arī visas piesārņojošās vielas, ieskaitot to izkliedētību vidē un to ietekmi uz cilvēku, sugām (faunu, floru, mikroorganismiem) un biosfēru. Ietilpst uzraudzības iekārtu izveidošana visu veidu piesārņojuma mērīšanai. Tas pats attiecas uz visu veidu piesārņojuma iznīcināšanu un profilaksi jebkāda veida vidē.

32. "3. Kosmosa pētniecība un izmantošana" - visa civilā kosmosa pētniecība un tehnoloģija (kosmosa zinātniskā pētniecība, pielietojamās pētniecības programmas, palaišanas sistēmas). Neietilpst - attiecīgie pētījumi aizsardzības jomā (klasificēti 14.nodaļā).

33. "4. Transports, sakari un pārējā infrastruktūra" - infrastruktūras un reģionu attīstības izpēte, tai skaitā ēku celtniecības izpēte. Ietilpst visi pētījumi saistībā ar reģionu attīstības plānošanu (arī pētījumi par kaitīgas ietekmes uz vidi novēršanu pilsētu un lauku apvidu plānošanā ). Ietilpst pētījumi par transporta sistēmām, sakaru sistēmām, ūdensapgādi, celtniecību un apbūves plānošanu.

34. "5. Enerģija" - visu veidu enerģijas ražošanas, uzglabāšanas, transportēšanas, izplatīšanas un racionālas izmantošanas izpēte. Pētījumi par procesiem, kuru mērķis ir paaugstināt enerģijas ražošanas un izplatīšanas efektivitāti, pētījumi par enerģijas saglabāšanu.

35. "6.Rūpnieciskā ražošana un tehnoloģija" - pētījumi par rūpnieciskās ražošanas un tehnoloģijas uzlabošanu, rūpniecisko produktu un to ražošanas procesu pētījumi.

36. "7.Veselība" - pētījumi par cilvēka veselības aizsardzību, veicināšanu un atjaunošanu, ietverot uztura un pārtikas higiēnas aspektus. Pētījumu joma ir no profilaktiskās medicīnas, ieskaitot visus medicīniskās un ķirurģiskās ārstēšanas aspektus gan atsevišķiem cilvēkiem, gan grupām, kā arī aprūpi slimnīcās un mājās, līdz sociālajai medicīnai un pediatrijas un geriatrijas pētījumiem.

37. "8.Lauksaimniecība" - pētījumi par lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejniecības un pārtikas ražošanas veicināšanu; pētījumi par ķīmisko mēslojumu, biocīdiem, bioloģisko kaitēkļu apkarošanu un lauksaimniecības mehanizāciju; pētījumi par aktīvas mežu apsaimniekošanas ietekmi uz vidi; pētījumi pārtikas rūpniecības produktivitātes un tehnoloģijas jomā.

38. "9.Izglītība" - pētījumi par vispārējo izglītību, ietverot apmācību, pedagoģiju, didaktiku; pētījumi par speciālo izglītību apdāvinātiem cilvēkiem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

39. "10.Kultūra, atpūta, reliģija un plašsaziņas līdzekļi" - pētījumi par kultūras aktivitāšu, reliģisko un brīva laika aktivitāšu sociālajām izpausmēm, lai noskaidrotu to ietekmi uz sabiedrisko dzīvi. Ietverti pētījumi par rasu un kultūras integrāciju un par sociāli ekonomiskajām izmaiņām šajās jomās. "Kultūras" koncepcija ietver sevī zinātnes, reliģijas, mākslas, sporta un brīvā laika socioloģiju, ieverot arī pētījumus par plašsaziņas līdzekļiem, valodas prasmi un sociālo integrāciju, kā arī pētījumus par bibliotēkām, arhīviem un kultūras ārpolitiku.

40. "11.Sociālā aizsardzība/drošība un darba apstākļi" - pētījumi par sociālās drošības un sociālās palīdzības sistēmu attīstību un pētījumi par darba organizācijas sociālajiem aspektiem. Ietilpst pētījumi par nabadzības apkarošanas metožu izstrādāšanu vietējā, valsts un starptautiskajā līmenī; pētījumi par konkrētu iedzīvotāju grupu aizsardzību sociālajā un ekonomiskajā līmenī; pētījumi par sociālās palīdzības sniegšanu, sabiedrībā notiekot pēkšņām izmaiņām (dabas, tehnoloģiskām vai sociālām).

41. "12. un 13.Vispārēji zinātniskie pētījumi" - fundamentālie pētījumi kādā no zinātņu nozarēm (12. - ja pētījumi finansēti no universitāte fondiem, 13. - ja no citiem avotiem). Pārskata 1.sadaļā 1100.rindā jābūt fundamentāliem pētījumiem.

42. "14.Aizsardzība" - pētījumi (un izstrādnes) militāriem mērķiem. Aizsardzības ministrijas finansētie pamatpētījumi, kodolpētījumi un kosmosa pētījumi. Aizsardzības ministrijas finansētos civilos pētījumus meteoroloģijas, sakaru un veselības jomās klasificē attiecīgajās nodaļās."

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

47.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"126.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P47_PAGE_1.JPG (96532 bytes)

KN257P47_PAGE_2.JPG (130288 bytes)

KN257P47_PAGE_3.JPG (27112 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

48.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"127.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P48_PAGE_1.JPG (87670 bytes)

KN257P48_PAGE_2.JPG (129432 bytes)

KN257P48_PAGE_3.JPG (27629 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

49.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"128.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P49_PAGE_1.JPG (65900 bytes)

KN257P49_PAGE_2.JPG (39568 bytes)

KN257P49_PAGE_3.JPG (20829 bytes)

KN257P49_PAGE_4.JPG (13801 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

50.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"129.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P50_PAGE_1.JPG (79640 bytes)

KN257P50_PAGE_2.JPG (81878 bytes)

KN257P50_PAGE_3.JPG (14071 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

51.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"130.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P51_PAGE_1.JPG (78301 bytes)

KN257P51_PAGE_2.JPG (102840 bytes)

KN257P51_PAGE_3.JPG (19596 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

52.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"131.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P52_PAGE_1.JPG (83670 bytes)

KN257P52_PAGE_2.JPG (110661 bytes)

KN257P52_PAGE_3.JPG (16614 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

53.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"132.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P53_PAGE_1.JPG (83428 bytes)

KN257P53_PAGE_2.JPG (101911 bytes)

KN257P53_PAGE_3.JPG (17619 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

54.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"133.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P54_PAGE_1.JPG (68247 bytes)

KN257P54_PAGE_2.JPG (88533 bytes)

KN257P54_PAGE_3.JPG (38317 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

55.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"134.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P55_PAGE_01.JPG (78439 bytes)

KN257P55_PAGE_02.JPG (111375 bytes)

KN257P55_PAGE_03.JPG (90996 bytes)

KN257P55_PAGE_04.JPG (35480 bytes)

KN257P55_PAGE_05.JPG (30724 bytes)

KN257P55_PAGE_06.JPG (129278 bytes)

KN257P55_PAGE_07.JPG (160921 bytes)

KN257P55_PAGE_08.JPG (211705 bytes)

KN257P55_PAGE_09.JPG (140129 bytes)

KN257P55_PAGE_10.JPG (139247 bytes)

KN257P55_PAGE_11.JPG (54088 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

56.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"135.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P56_PAGE_1.JPG (40868 bytes)

KN257P56_PAGE_2.JPG (39585 bytes)

KN257P56_PAGE_3.JPG (104972 bytes)

KN257P56_PAGE_4.JPG (33806 bytes)

KN257P56_PAGE_5.JPG (36357 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

57.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"136.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P57_PAGE_1.JPG (48759 bytes)

KN257P57_PAGE_2.JPG (87022 bytes)

KN257P57_PAGE_3.JPG (95236 bytes)

KN257P57_PAGE_4.JPG (150153 bytes)

KN257P57_PAGE_5.JPG (134863 bytes)

KN257P57_PAGE_6.JPG (130839 bytes)

KN257P57_PAGE_7.JPG (99431 bytes)

KN257P57_PAGE_8.JPG (40921 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

58.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"137.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P58_PAGE_1.JPG (82354 bytes)

KN257P58_PAGE_2.JPG (88788 bytes)

KN257P58_PAGE_3.JPG (36516 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

59.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"138.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P59_PAGE_1.JPG (61424 bytes)

KN257P59_PAGE_2.JPG (7106 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

60.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"139.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P60_PAGE_1.JPG (78535 bytes)

KN257P60_PAGE_2.JPG (103566 bytes)

KN257P60_PAGE_3.JPG (36305 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

61.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"140.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P61_PAGE_1.JPG (52543 bytes)

KN257P61_PAGE_2.JPG (9089 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

62.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"141.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P62_PAGE_1.JPG (58612 bytes)

KN257P62_PAGE_2.JPG (4246 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

63.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"142.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P63_PAGE_1.JPG (54203 bytes)

KN257P63_PAGE_2.JPG (4728 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

64.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"143.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P64_PAGE_1.JPG (87456 bytes)

KN257P64_PAGE_2.JPG (127478 bytes)

KN257P64_PAGE_3.JPG (149390 bytes)

KN257P64_PAGE_4.JPG (160137 bytes)

KN257P64_PAGE_5.JPG (143633 bytes)

KN257P64_PAGE_6.JPG (134929 bytes)

KN257P64_PAGE_7.JPG (128269 bytes)

KN257P64_PAGE_8.JPG (12261 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

65.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"144.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P65_PAGE_01.JPG (47568 bytes)

KN257P65_PAGE_02.JPG (62211 bytes)

KN257P65_PAGE_03.JPG (37675 bytes)

KN257P65_PAGE_04.JPG (41230 bytes)

KN257P65_PAGE_05.JPG (35733 bytes)

KN257P65_PAGE_06.JPG (43030 bytes)

KN257P65_PAGE_07.JPG (32587 bytes)

KN257P65_PAGE_08.JPG (42127 bytes)

KN257P65_PAGE_09.JPG (33056 bytes)

KN257P65_PAGE_10.JPG (42204 bytes)

KN257P65_PAGE_11.JPG (29681 bytes)

KN257P65_PAGE_12.JPG (43558 bytes)

KN257P65_PAGE_13.JPG (34286 bytes)

KN257P65_PAGE_14.JPG (44369 bytes)

KN257P65_PAGE_15.JPG (33780 bytes)

KN257P65_PAGE_16.JPG (40230 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

66.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"145.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P66_PAGE_01.JPG (59689 bytes)

KN257P66_PAGE_02.JPG (41361 bytes)

KN257P66_PAGE_03.JPG (114930 bytes)

KN257P66_PAGE_04.JPG (118605 bytes)

KN257P66_PAGE_05.JPG (137272 bytes)

KN257P66_PAGE_06.JPG (34069 bytes)

KN257P66_PAGE_07.JPG (34035 bytes)

KN257P66_PAGE_08.JPG (113883 bytes)

KN257P66_PAGE_09.JPG (125736 bytes)

KN257P66_PAGE_10.JPG (103153 bytes)

KN257P66_PAGE_11.JPG (87097 bytes)

KN257P66_PAGE_12.JPG (88466 bytes)

KN257P66_PAGE_13.JPG (106125 bytes)

KN257P66_PAGE_14.JPG (16932 bytes)

KN257P66_PAGE_15.JPG (131933 bytes)

KN257P66_PAGE_16.JPG (8386 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

67.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"146.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P67_PAGE_01.JPG (71379 bytes)

KN257P67_PAGE_02.JPG (118782 bytes)

KN257P67_PAGE_03.JPG (117696 bytes)

KN257P67_PAGE_04.JPG (127924 bytes)

KN257P67_PAGE_05.JPG (133214 bytes)

KN257P67_PAGE_06.JPG (103827 bytes)

KN257P67_PAGE_07.JPG (98079 bytes)

KN257P67_PAGE_08.JPG (83974 bytes)

KN257P67_PAGE_09.JPG (75353 bytes)

KN257P67_PAGE_10.JPG (101500 bytes)

KN257P67_PAGE_11.JPG (96747 bytes)

KN257P67_PAGE_12.JPG (101827 bytes)

KN257P67_PAGE_13.JPG (97618 bytes)

KN257P67_PAGE_14.JPG (78978 bytes)

KN257P67_PAGE_16.JPG (101595 bytes)

KN257P67_PAGE_17.JPG (86585 bytes)

KN257P67_PAGE_18.JPG (73805 bytes)

KN257P67_PAGE_19.JPG (101448 bytes)

KN257P67_PAGE_20.JPG (96274 bytes)

KN257P67_PAGE_21.JPG (101437 bytes)

KN257P67_PAGE_22.JPG (102168 bytes)

KN257P67_PAGE_23.JPG (76671 bytes)

KN257P67_PAGE_24.JPG (96669 bytes)

KN257P67_PAGE_25.JPG (103789 bytes)

KN257P67_PAGE_26.JPG (88092 bytes)

KN257P67_PAGE_27.JPG (102913 bytes)

KN257P67_PAGE_28.JPG (85239 bytes)

KN257P67_PAGE_29.JPG (91040 bytes)

KN257P67_PAGE_30.JPG (101226 bytes)

KN257P67_PAGE_31.JPG (99168 bytes)

KN257P67_PAGE_32.JPG (100115 bytes)

KN257P67_PAGE_33.JPG (101026 bytes)

KN257P67_PAGE_34.JPG (80020 bytes)

KN257P67_PAGE_35.JPG (95065 bytes)

KN257P67_PAGE_36.JPG (104035 bytes)

KN257P67_PAGE_37.JPG (119595 bytes)

KN257P67_PAGE_38.JPG (66905 bytes)

KN257P67_PAGE_39.JPG (7571 bytes)

KN257P67_PAGE_40.JPG (109648 bytes)

KN257P67_PAGE_41.JPG (13934 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

68.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"147.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P68_PAGE_1.JPG (58997 bytes)

KN257P68_PAGE_2.JPG (89111 bytes)

KN257P68_PAGE_3.JPG (81593 bytes)

KN257P68_PAGE_4.JPG (66673 bytes)

KN257P68_PAGE_5.JPG (61583 bytes)

KN257P68_PAGE_6.JPG (85518 bytes)

KN257P68_PAGE_7.JPG (76647 bytes)

KN257P68_PAGE_8.JPG (90200 bytes)

KN257P68_PAGE_9.JPG (6160 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

69.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"148.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P69_PAGE_03.JPG (93986 bytes)

KN257P69_PAGE_04.JPG (87929 bytes)

KN257P69_PAGE_05.JPG (70921 bytes)

KN257P69_PAGE_06.JPG (95647 bytes)

KN257P69_PAGE_07.JPG (112177 bytes)

KN257P69_PAGE_08.JPG (102963 bytes)

KN257P69_PAGE_09.JPG (79802 bytes)

KN257P69_PAGE_10.JPG (103900 bytes)

KN257P69_PAGE_12.JPG (78654 bytes)

KN257P69_PAGE_13.JPG (85733 bytes)

KN257P69_PAGE_14.JPG (72734 bytes)

KN257P69_PAGE_15.JPG (73455 bytes)

KN257P69_PAGE_16.JPG (74260 bytes)

KN257P69_PAGE_17.JPG (7974 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

70.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"149.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P70_PAGE_01.JPG (56455 bytes)

KN257P70_PAGE_02.JPG (107109 bytes)

KN257P70_PAGE_03.JPG (117014 bytes)

KN257P70_PAGE_04.JPG (118245 bytes)

KN257P70_PAGE_05.JPG (115391 bytes)

KN257P70_PAGE_06.JPG (115866 bytes)

KN257P70_PAGE_07.JPG (97587 bytes)

KN257P70_PAGE_08.JPG (95813 bytes)

KN257P70_PAGE_09.JPG (100468 bytes)

KN257P70_PAGE_10.JPG (100557 bytes)

KN257P70_PAGE_11.JPG (103186 bytes)

KN257P70_PAGE_12.JPG (114111 bytes)

KN257P70_PAGE_13.JPG (107925 bytes)

KN257P70_PAGE_14.JPG (92918 bytes)

KN257P70_PAGE_15.JPG (93745 bytes)

KN257P70_PAGE_16.JPG (94135 bytes)

KN257P70_PAGE_17.JPG (105946 bytes)

KN257P70_PAGE_18.JPG (104744 bytes)

KN257P70_PAGE_19.JPG (115588 bytes)

KN257P70_PAGE_20.JPG (99681 bytes)

KN257P70_PAGE_21.JPG (14121 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

71.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"150.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P71_PAGE_1.JPG (63137 bytes)

KN257P71_PAGE_2.JPG (104803 bytes)

KN257P71_PAGE_3.JPG (43903 bytes)

KN257P71_PAGE_4.JPG (47690 bytes)

KN257P71_PAGE_5.JPG (18612 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

72.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"151.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P72_PAGE_01.JPG (59985 bytes)

KN257P72_PAGE_02.JPG (73651 bytes)

KN257P72_PAGE_10.JPG (106770 bytes)

KN257P72_PAGE_11.JPG (63177 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

73.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"152.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P73_PAGE_1.JPG (54635 bytes)

KN257P73_PAGE_2.JPG (83466 bytes)

KN257P73_PAGE_3.JPG (102972 bytes)

KN257P73_PAGE_4.JPG (105992 bytes)

KN257P73_PAGE_5.JPG (43726 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

74.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"153.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P74-1.JPG (77518 bytes)

KN257P74-2_PAGE_4.JPG (10426 bytes)

KN257P74-3.JPG (41428 bytes)

KN257P74-4_PAGE_01.JPG (135361 bytes)

KN257P74-4_PAGE_02.JPG (114685 bytes)

KN257P74-4_PAGE_03.JPG (118959 bytes)

KN257P74-4_PAGE_04.JPG (92581 bytes)

KN257P74-4_PAGE_05.JPG (102158 bytes)

KN257P74-4_PAGE_06.JPG (120326 bytes)

KN257P74-4_PAGE_07.JPG (95806 bytes)

KN257P74-4_PAGE_08.JPG (96742 bytes)

KN257P74-4_PAGE_09.JPG (96401 bytes)

KN257P74-4_PAGE_10.JPG (93803 bytes)

KN257P74-4_PAGE_11.JPG (70633 bytes)

KN257P74-4_PAGE_12.JPG (114231 bytes)

KN257P74-4_PAGE_13.JPG (109107 bytes)

KN257P74-4_PAGE_14.JPG (100027 bytes)

KN257P74-4_PAGE_15.JPG (122444 bytes)

KN257P74-4_PAGE_16.JPG (123099 bytes)

KN257P74-4_PAGE_17.JPG (129012 bytes)

KN257P74-4_PAGE_18.JPG (121479 bytes)

KN257P74-4_PAGE_19.JPG (103212 bytes)

KN257P74-4_PAGE_20.JPG (77531 bytes)

KN257P74-4_PAGE_21.JPG (119662 bytes)

KN257P74-4_PAGE_22.JPG (101390 bytes)

KN257P74-4_PAGE_23.JPG (95580 bytes)

KN257P74-4_PAGE_24.JPG (19446 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

75.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"154.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P75.JPG (95245 bytes)

KN257P75-1.JPG (42113 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

76.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"155.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P76.JPG (91869 bytes)

KN257P76-1_PAGE_1.JPG (87544 bytes)

KN257P76-1_PAGE_2.JPG (19157 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

77.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.257

"156.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 6.novembra noteikumiem Nr.922

KN257P77_PAGE_1.JPG (79798 bytes)

KN257P77-1_PAGE_1.JPG (96560 bytes)

KN257P77-1_PAGE_2.JPG (89709 bytes)

KN257P77-1_PAGE_3.JPG (20746 bytes)

Ekonomikas ministrs K.Gerhards
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumos Nr.922 "Valsts statistikas pārskatu un .. Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 257Pieņemts: 08.04.2008.Stājas spēkā: 17.04.2008.Zaudē spēku: 01.01.2017.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 59, 16.04.2008.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozītais
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
173942
17.04.2008
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)